Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.25 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Futbols 0 724 3672173 3657989 2022-08-18T13:27:59Z 2A03:EC00:B17D:B6F5:A1BF:A3B0:5069:FD63 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|sporta veidu|futbols (nozīmju atdalīšana)|futbols}} {{jāuzlabo|stils}} {{Sporta infokaste |attēls = Football iu 1996.jpg |att_izm = 250px |apraksts = Uzbrūkošais spēlētājs (Nr. 10) mēģina sist bumbu garām vārtsargam, lai gūtu vārtus |savienība = [[FIFA]] |iesauka = |pirmais = 19. gadsimta vidus, Anglija |reģistrētie = |klubi = |kontakts = Jā |komanda = 11 katrai komandai |jdzimums = Jā, atsevišķas sacensības |kategorijas = [[Komandu sports]], [[bumbu sports]] |ekipējums = [[Futbolbumba]] |vieta = [[Futbola laukums]] |olimpisks = Kopš [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]. gada, izņemot [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932]]. gadu }} '''Futbols''' ({{val|en|football}}, no ''foot'' — '[[pēda]]' un ''ball'' — '[[bumba]]'),<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=3. |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=241}}</ref> līdz 1933. gadam arī '''kājbumba,'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Anglicismi latviešu valodā |author=Juris Baldunčiks |authorlink=Juris Baldunčiks |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0304059354%7carticle:DIVL702%7cpage:174%7cissueType:B |year=1989 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=5-7966-0078-8 |page=170 |accessdate={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0304059354%7carticle:DIVL702%7cpage:174%7cissueType:B |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> ir [[komandu sports|komandu sporta]] veids, kurā piedalās divas komandas, katrā uz laukuma pa vienpadsmit spēlētājiem, izmantojot [[futbolbumba|futbolbumbu]]. Futbols ir vispopulārākais sporta veids pasaulē.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Guttman |first=Allen |editor=Eric Dunning, Joseph A. Maguire, Robert E. Pearton |title=The Sports Process: A Comparative and Developmental Approach |origyear=1993 |accessdate=2008-01-26 |publisher=Human Kinetics |location=[[Champaign, Illinois|Champaign]] |isbn=0880116242 |pages=p129 |chapter=The Diffusion of Sports and the Problem of Cultural Imperialism |chapterurl=http://books.google.com/books?id=tQY5wxQDn5gC&pg=PA129&lpg=PA129&dq=world's+most+popular+team+sport&source=web&ots=6ns3wVUEGV&sig=SZPKYSDMJBrO1uV4mPxNbKyAuJY#PPA129,M1 |quote=the game is complex enough not to be invented independently by many preliterate cultures and yet simple enough to become the world's most popular team sport}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dunning |first=Eric |authorlink=Eric Dunning |title=Sport Matters: Sociological Studies of Sport, Violence and Civilisation |origyear=1999 |accessdate=2008-01-26 |publisher=[[Routledge]] |location=London |isbn=0415064139 |pages=p103 |chapter=The development of soccer as a world game |chapterurl=http://books.google.com/books?id=X3lX_LVBaToC&pg=PA105&lpg=PA105&dq=world's+most+popular+team+sport&source=web&ots=ehee9Lr9o1&sig=nyvDhcrPoR8lXhYKE7k4CZYg_qU#PPA103,M1 |quote=During the twentieth century, soccer emerged as the world's most popular team sport}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |author=Frederick O. Mueller, Robert C. Cantu, Steven P. Van Camp |last= |first= |coauthors= |title=Catastrophic Injuries in High School and College Sports |origdate= |origyear=1996 |accessdate=2008-01-26 |publisher=Human Kinetics |location=[[Champaign, Illinois|Champaign]] |isbn=0873226747 |pages=p57 |chapter=Team Sports |chapterurl=http://books.google.com/books?id=XG6AIHLtyaUC&pg=PA57&lpg=PA57&dq=soccer+most+popular+team+sport&source=web&ots=QzydYB5Am0&sig=w_ouIgmegjytYFfWy7k92guTNfU#PPA57,M1 |quote=Soccer is the most popular sport in the world, and its popularity is growing in the United States. It has been estimated that there were 22 million soccer players in the world in the early 1980s, and that number is increasing. In the United States soccer is now a major sport at both the high school and college levels}}</ref> Futbols ir spēle, kuru spēlē uz taisnstūrveida [[zālājs|zālāja]] vai [[mākslīgais zāliens|mākslīgā zāliena]] [[futbola laukums|laukuma]] ar [[vārti (sports)|vārtiem]] katrā laukuma galā. Spēles mērķis ir gūt pēc iespējas vairāk vārtu, raidot [[futbola bumba|bumbu]] pretinieku komandas vārtos. [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] ir vienīgais spēlētājs, kuram spēles laikā ir atļauts pieskarties bumbai ar [[roka|rokām]], lai mestu bumbu uz priekšu. Pārējiem laukuma spēlētājiem ar rokām ir atļauts bumbai pieskarties, tikai izmetot to no sānu auta vai pēc tam, kad tiesnesis ir konstatējis pārkāpumu un ir licis spēlētājiem novietot bumbu soda sitiena izpildīšanai. Pārējā spēles laikā laukuma spēlētāji bumbas pārvietošanai izmanto [[kāja]]s, precīzāk, [[pēda]]s, kā arī drīkst izmantot savu [[Cilvēka ķermenis|ķermeni]] vai spēlēt ar [[galva|galvu]]. Futbola spēli uzvar tā komanda, kura līdz spēles beigām ir guvusi visvairāk vārtu. Ja rezultāts spēles beigās ir vienāds, tad tiek paziņots [[neizšķirta spēle|neizšķirts]] vai seko [[pagarinājums]] un/vai [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]] sērija, atkarībā no turnīra nolikuma. Mūsdienu futbola spēle tika pilnveidota [[Anglija|Anglijā]] pēc [[Anglijas Futbola Asociācija]]s izstrādātajiem principiem. Tieši [[1863]]. gadā izstrādātie [[futbola noteikumi|spēles noteikumi]] lika pamatus futbolam, kuru spēlē mūsdienās. Futbolu starptautiski pārvalda ''[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]]'' (Starptautiskā futbola asociāciju federācija), parasti zināma pēc saīsinājuma FIFA. Visprestižākais starptautiskais futbola turnīrs ir [[FIFA Pasaules kauss]], kas notiek ik pēc četriem gadiem. Šis turnīrs ir visskatītākās sacensības pasaulē, FIFA Pasaules kauss piesaista divreiz vairāk skatītāju nekā [[vasaras olimpiskās spēles]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/en/marketing/newmedia/index/0,3509,10,00.html |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061230124633/http://www.fifa.com/en/marketing/newmedia/index/0,3509,10,00.html |archivedate=2006-12-30 |title=2002 FIFA World Cup TV Coverage |publisher=FIFA official website |date=2006-12-05 |accessdate=2008-01-06 }} (webarchive)</ref> == Pārskats == [[Attēls:U20-WorldCup2007-Okotie-Onka edit2.jpg|thumb|left|Vārtsargs aizsargājot tuva attāluma sitienu no soda laukuma iekšienes.]] Futbolu spēlē saskaņā ar noteikumu kopumu, kas pazīstami kā [[spēles likumi]]. Spēli spēlē, izmantojot vienu lodveidīgu bumbu, zināmu kā [[futbolbumba]]. Divas komandas ar vienpadsmit spēlētājiem katrā no tām sacenšas, lai panāktu. ka bumba nokļūst pretinieku komandas vārtos (starp stabiem un zem vārtu pārlikņa), tādējādi gūstot vārtus. Spēles beigās uzvar komanda, kura ir guvusi visvairāk vārtu; ja abas komandas ir guvušas vienādu skaitu vārtu, tad spēles rezultāts ir neizšķirts. Katru komandu vada [[kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Galvenais likums ir tas, ka spēlētāji (izņemot [[vārtsargs (futbols)|vārtsargus]]) nedrīkst apzināti aiztikt bumbu ar savām plaukstām vai rokām spēles laikā (kaut gan viņi izmanto rokas [[iemetiens (futbols)|iemetiena]] laikā, lai atsāktu spēli). Lai gan spēlētāji parasti izmanto savas kājas, lai pārvietotu bumbu, viņi var izmantot jebkuru sava ķermeņa daļu, kas nav plaukstas vai rokas.<ref name="fouls">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws12_02.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 12) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011115718/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws12_02.htm }}</ref> Parastā spēlē visiem spēlētājiem ir atļauts piespēlēt bumbu jebkurā virzienā un pārvietoties pa visu laukumu, taču bumba nedrīkst tikt saņemta [[aizmugure (futbols)|aizmugures]] stāvoklī. Tipiskā spēlē spēlētāji mēģina radīt vārtu gūšanas iespējas, izmantojot individuālo kontroli pār bumbu, piemēram, ar [[driblēšana|driblēšanu]], piespēlējot bumbu komandas biedram, kā arī izdarot sitienus uz vārtiem, kurus apsargā pretinieku vārtsargs. Pretinieku spēlētāji var mēģināt atgūt kontroli pār bumbu pārtverot piespēli vai mēģinot to atņemt, uzbrūkot tam spēlētājam, pie kura tā atrodas, tomēr fizisks kontakts starp pretiniekiem ir ierobežots. Futbols parasti ir brīvi tekoša spēle ar spēles apstādināšanu tikai tad, kad bumba spēlē ir atstājusi laukumu vai tad, kad spēli aptur [[tiesnesis (futbols)|tiesnesis]]. Pēc apturēšanas spēle atsākas ar noteiktiem atkārtojumiem.<ref name="restart">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws8_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 8) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913142456/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws8_01.htm }}</ref> [[Attēls:Soccer goalkeeper.jpg|thumb|Vārtsargs lecot, lai apturētu bumbu no ielidošanas viņa vārtos.]] Profesionālā līmenī vairumā maču tiek gūti tikai daži vārti. Piemēram [[Anglijas Premjerlīga 2005/06|2005./06. gada sezonā]] [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] vidēji vienā spēlē tika gūti 2,48 vārti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=England Premiership (2005/2006) |work=Sportpress.com |url=http://www.sportpress.com/stats/en/738_england_premiership_2005_2006/11_league_summary.html |accessdate=2007-06-05 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927023234/http://www.sportpress.com/stats/en/738_england_premiership_2005_2006/11_league_summary.html |archivedate=2007-09-27 }}</ref> Spēles likumi nenorāda spēlētāju pozīcijas, izņemot vārtsargu,<ref name=LAW301>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws3_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 3–Number of Players) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913142527/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws3_01.htm }}</ref> bet vairākas [[futbola pozīcijas|specializētās lomas]] ir mainījušās. Kopumā tie ietver trīs galvenās kategorijas: [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucēji]], kuru galvenais uzdevums ir gūt vārtus, [[aizsargs (futbols)|aizsargi]], kuri specializējas, novēršot pretiniekus no vārtu gūšanas un [[pussargs (futbols)|pussargi]], kuri atbrīvo opozīciju un glabā bumbu savā rīcībā, lai piespēlētu to savas komandas uzbrucējam. Spēlētājus šajās pozīcijās, sauc par laukuma attālākās daļas spēlētājiem, lai atšķirtu tos no vārtsarga. Šīs pozīcijas ir sadalītas saskaņā ar laukuma platību, kurā spēlētājs pavada visvairāk laika. Piemēram, ir centrālie aizsargi un kreisās un labās malas pussargi. Desmit laukuma attālākās daļas spēlētāji var būt izvietoti jebkurā kombinācijā. Spēlētāju skaitu jebkurā pozīcijā nosaka komandas spēles stils; vairāk uzbrucēju un mazāk aizsargu rada vairāk agresīvu un ofensīvu spēli, kamēr pretējais variants rada lēnāku, vairāk aizsardzības spēles stilu. Lai gan spēlētāji parasti pavada lielāko daļu spēles kādā konkrētā pozīcijā, ir maz ierobežojumu spēlētāju kustībā, un spēlētāji var mainīt pozīcijas jebkurā brīdī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/rules_and_equipment/4196830.stm |title=Positions guide, Who is in a team? |publisher=BBC |accessdate=2007-09-24}}</ref> Komandas spēlētāju izkārtojums ir zināms kā ''[[formācija (futbols)|formācija]]''. Definēt komandas formāciju un taktiku parasti ir komandas [[treneris (futbols)|trenera]] privilēģija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/rules_and_equipment/4197420.stm |title=Formations |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate=2007-09-24}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Football world popularity.png|thumb|350px|Kartē parādīta futbola popularitāti visā pasaulē. Valstis, kurās futbols ir ļoti populārs, ir iekrāsotas zaļā krāsā, turpretim valstis, kurās tas nav populārs, ir iekrāsotas sarkanā krāsā. Popularitāti nosaka iedzīvotāju skaits, kuri nodarbojas ar futbolu uz 1000 iedzīvotājiem.]] [[Attēls:La mejor Hinchada de Futbol Argentino.jpg|thumb|Futbolā līdzjutēju pamatmērķis ir mudināt viņu komandu spēles laikā.]] Spēles, kurās notiek bumbas speršana, vēsturiski ir spēlētas daudzās valstīs. Saskaņā ar [[FIFA]]: "visagrākais spēles veids, par kuru ir zinātniski pierādījumi, bija tieši šīs prasmīgās tehnikas vingrinājumu iepazīšana tālajā 2. un 3. gadsimtā p.m.ē. [[Ķīna|Ķīnā]] ([[cudžu]] spēle)."<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = History of Football | work = FIFA | url = http://www.fifa.com/classicfootball/history/game/historygame1.html | accessdate = 2006-11-20 | archive-date = 2013-02-08 | archive-url = https://web.archive.org/web/20130208013354/http://www.fifa.com/classicfootball/history/game/historygame1.html }}</ref> Dažādi futbola veidi tika spēlēti [[Viduslaiku futbols|viduslaiku Eiropā]], taču noteikumi ļoti atšķīrās abos periodos un vietās. Mūsdienu futbola noteikumi parādījās 19. gadsimta vidū kā pūliņi standartizēt futbola dažādos veidus, kurus spēlēja Anglijas skolās. [[Kembridžas noteikumi]], pirmoreiz izmantoti [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]] 1848. gadā, īpaši ietekmēja nākamo noteikumu attīstību, ieskaitot futbolu. Kembridžas noteikumus uzrakstīja [[Trīsvienības koledža, Kembridža|Trīsvienības koledžā, Kembridžā]] pavaldības sanāksmē tās pārstāvji no [[Etonas koledža|Etonas]], [[Herovas skola|Herovas]], [[Ragbijas skola|Ragbijas]], [[Vinčesteras koledža|Vinčesteras]] un [[Šrūsberijas skola|Šrūsberijas]] skolām. Tie netika vispārēji pieņemti. 1850. gadu laikā daudzi klubi, kuri nesaistījās ar skolām vai universitātēm, veidojās visā angliski runājošajā pasaulē, lai spēlētu dažādus futbola veidus. Daži nāca klajā ar saviem atšķirīgajiem noteikumiem, jo īpaši [[Sheffield FC|Šefīldas futbola klubs]], kuru izveidoja bijušie privātskolas skolnieki 1857. gadā,<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Harvey |first=Adrian |title=Football, the first hundred years |publisher=Routledge |pages=pp.126 |year=2005 |location=London |isbn=0415350182}}</ref> kura rezultātā veidojās [[Šefīldas un Halamšīras futbola asociācija|Šefīldas FA]] 1867. gadā. 1862. gadā [[Džons Čārlzs Trings]] no [[Apingemas skola]]s arī izdomāja ietekmīgu daudzumu noteikumu.<ref>{{Ziņu atsauce |first=David |last=Winner |date=2005-03-28 | title = The hands-off approach to a man's game |work=The Times |url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,27-1544006,00.html |accessdate=2007-10-07}}</ref> Visi šie centieni veicināja [[Futbola Asociācija]]s (FA) izveidi, kura tika nodibināta 1863. gada 26. oktobra rītā, kad Brīvmūrnieku krodziņā Lielajā Karalienes ielā, [[Londona|Londonā]] sapulcējās vairāku klubu pārstāvji.<ref name="FAhistory">{{Tīmekļa atsauce |title=History of the FA |work=Football Association website |url=http://www.thefa.com/TheFA/TheOrganisation/Postings/2004/03/HISTORY_OF_THE_FA.htm |accessdate=2007-10-09}}</ref> Vienīgā skola, kas tika pārstāvēta, šajā gadījumā bija [[Čārterhausas skola]]. Brīvmūrnieku krodziņš bija tikšanās vieta vēl piecām sanāksmēm starp oktobri un decembri, kuras galu galā izveidoja pirmo visaptverošu noteikumu kopumu. Pēdējā sanāksmē pirmais FA mantzinis, komisijas pārstāvis no [[Blackheath FC|Blekhītas]], atsauca savu klubu no FA dēļ divu projekta noteikumu aizvākšanas iepriekšējās sanāksmēs, pirmais, kas ļāva skriet ar bumbu rokā, un otrais, traucēt skrējienu ar spērienu pa kājas lielu (sišana pretiniekam pa apakšstilbu), paklupināšana un turēšana. Citi angļu regbija futbola klubi sekoja šim piemēram un nepievienojās FA, vai pēc tam atstāja FA un tā vietā 1871. gadā izveidoja [[Regbija Futbola savienība|Regbija Futbola savienību]]. Vienpadsmit atlikušie klubi[[Ebenzers Kobs Morleijs|Ebenezera Koba Morleija]] uzraudzībā mēģināja ratificēt oriģinālos trīspadsmit spēles noteikumus.<ref name="FAhistory"/> Šie noteikumi iekļāva bumbu apstrādes ar "zīmēm" un vārtu pārlikņa neesamības noteikumus, kas padarīja tos ļoti līdzīgus [[austrāliešu futbols|Viktorijas futbola noteikumiem]], kuri tika izstrādāti tajā laikā Austrālijā. Šefīldas FA spēlēja pēc saviem noteikumiem līdz 1870. gadiem, kad FA absorbēja dažus no tās noteikumiem, kamēr tur bija maza starpība starp spēlēm. Spēles likumus pašlaik nosaka [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]] (IFAB). Tā tika izveidota 1886. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The International FA Board |publisher=FIFA |url=http://access.fifa.com/en/history/history/0,3504,3,00.html |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070422035010/http://access.fifa.com/en/history/history/0,3504,3,00.html |archivedate=2007-04-22 |accessdate=2007-09-02 }} (webarchive)</ref> pēc Futbola Asociācijas, [[Skotijas Futbola asociācija]]s, [[Velsas Futbola asociācija]]s un [[Īrijas Futbola asociācija]]s sanāksmes [[Mančestra|Mančestrā]]. Pasaules vecākās futbola sacensības ir [[FA kauss|FA kausa]] izcīņa, ko izveidoja Č. V. Alkoks un tajā ir sacentušās angļu komandas kopš 1872. gada. [[Skotija pret Angliju (1872)|Pirmā oficiālā starptautiskā futbola spēle]] notika 1872. gadā starp Skotiju un Angliju [[Glāzgova|Glāzgovā]], atkal Č. V. Alkoka dēļ. Anglija ir mājvieta pasaulē pirmajai [[Futbola Līga|futbola līgai]], kuru 1888. gadā [[Birmingema|Birmingemā]] dibināja [[Birmingemas "Aston Villa"]] direktors [[Viljams Makgregors]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The History Of The Football League | work = Football League website | url = http://www.football-league.premiumtv.co.uk/page/History/0,,10794,00.html | accessdate = 2007-10-07 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080411034859/http://www.football-league.premiumtv.co.uk/page/History/0%2C%2C10794%2C00.html | archivedate = 2008-04-11 }}</ref> Oriģinālais formāts ietvēra 12 klubus no Anglijas vidienes un Ziemeļanglijas. Fédération Internationale de Football Association (FIFA), starptautiskā futbola organizācija, tika izveidota [[Parīze|Parīzē]] 1904. gadā un paziņoja, ka tie ievēros Futbola Asociācijas spēles likumus.<ref name=Wherebegan/> Starptautisko spēļu pieaugušā popularitāte noveda pie FIFA pārstāvju uzņemšanas [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde|Starptautiskajā Futbola asociācijas valdē]] 1913. gadā. Valde pašlaik sastāv no četriem FIFA pārstāvjiem un viena pārstāvja no katras no četrām britu asociācijām. Mūsdienās futbolu profesionālā līmenī spēlē visā pasaulē. Miljoniem cilvēku regulāri dodas uz stadioniem, lai sekotu līdzi savas iecienītākās komandas spēlēm,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/news/theknowledge/0,9204,1059366,00.html |title=Baseball or Football: which sport gets the higher attendance? |author=Ingle, Sean and Barry Glendenning |date=[[2003-10-09]] |publisher=Guardian Unlimited |accessdate=2006-06-05 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060205140803/http://football.guardian.co.uk/news/theknowledge/0,9204,1059366,00.html |archivedate=2006-02-05 }}</ref> ko vēl vairāki dara, vērojot spēles televīzijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = TV Data | work = FIFA website | url = http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/factsfigures/tvdata.html | accessdate = 2007-09-02 | archive-date = 2009-02-24 | archive-url = https://web.archive.org/web/20090224112318/http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/factsfigures/tvdata.html }}</ref> Ļoti daudz cilvēku nodarbojas ar futbolu arī amatierlīmenī. Saskaņā ar pētījumu, ko FIFA publicējusi 2001. gadā, vairāk nekā 240 miljoni cilvēku regulāri spēlē futbolu vairāk nekā 200 valstīs visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA Survey: approximately 250 million footballers worldwide | work = FIFA website | url = http://access.fifa.com/infoplus/IP-199_01E_big-count.pdf | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060915133001/http://access.fifa.com/infoplus/IP-199_01E_big-count.pdf | archivedate = 2006-09-15 | format = PDF | accessdate = 2006-09-15 }} (webarchive)</ref> Tā vienkāršie noteikumi un minimālās papildpiederumu prasības bez šaubām palielina futbola izplatību un popularitāti. Daudzās pasaules vietās futbols liek atdzimt kaislībām, un tam ir nozīmīga loma [[fans (persona)|fanu]], vietējo kopienu un pat nāciju dzīvēs; turklāt tas tiek bieži dēvēts par vispopulārāko sporta veidu pasaulē. [[ESPN]] izplatīja apgalvojumus par to, ka [[Kotdivuāras futbola izlase]] palīdzēja nodrošināt pamieru valsts pilsoņu karam 2005. gadā. Savukārt, futbols tiek plaši uzskatīts par galīgo tiešo izraisītāju [[futbola karš|futbola karam]] 1969. gadā jūnijā starp [[Salvadora|Salvadoru]] un [[Hondurasa|Hondurasu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Has football ever started a war? | work = The Guardian | url = http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,2017161,00.html |author = Dart, James and Paolo Bandini | date = [[2007-02-21]] | accessdate = 2007-09-24}}</ref> Sporta veids arī saasināja spriedzi [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karu]] sākumā 1990. gados, kad mačs starp [[Zagrebas "Dinamo"]] un [[Belgradas "Red Star"]] pārvērtās nemieros 1990. gada martā.<ref>{{Ziņu atsauce | work=[[The Washington Post]] | title= The Soccer Wars | author = [[Daniel W. Drezner]] | date = [[2006-06-04]] | page = B01 | url = http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2006/06/02/AR2006060201401.html | accessdate = 2008-05-21}}</ref> == Noteikumi == Pavisam pastāv septiņpadsmit noteikumi oficiālajos [[Futbola noteikumi|spēles noteikumos]]. Tie paši noteikumi ir izstrādāti, lai piemērotos visu līmeņu futbolam, kaut arī dažas izmaiņas attiecībā uz grupām, piemēram, jauniešu, senioru, sieviešu un fiziska sacensība ir atļauta. Noteikumi bieži vien ir izstrādāti plašos terminos, kas pieļauj elastību to piemērošanā atkarībā no spēles. Papildus septiņpadsmit noteikumiem, spēli regulē daudzi IFAB lēmumi un citas direktīvas. Spēles noteikumus publicē FIFA, bet tos uztur [[Starptautiskā Futbola asociācijas valde]], nevis pati FIFA.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.fifa.com/worldfootball/lawsofthegame.html| title=Laws Of The Game| publisher=FIFA| accessdate=2007-09-02| archive-date=2007-09-01| archive-url=https://web.archive.org/web/20070901044035/http://fifa.com/worldfootball/lawsofthegame.html}}</ref> Vissarežģītākais noteikums ir [[aizmugure (futbols)|aizmugure]]. Aizmugures likums ierobežo iespējas uzbrūkošajiem spēlētājiem palikt uzbrukumā (t.i. tuvāk pretinieku vārtu līnijai) no bumbas, otrajais līdz pēdējais aizsardzības spēlētājs (kas var ietvert vārtsargu), un viduslīnijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The History of Offside | work = Julian Carosi | url = http://mysite.wanadoo-members.co.uk/corshamref/sub/offhist.htm | accessdate = 2006-06-03 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080223054916/http://mysite.wanadoo-members.co.uk/corshamref/sub/offhist.htm | archivedate = 2008-02-23 }}</ref> === Spēlētāji, ekipējums un tiesneši === Katra komanda sastāv no ne vairāk kā vienpadsmit spēlētājiem (izņemot [[maiņas spēlētājs (futbols)|maiņas spēlētājus]]), no kuriem vienam ir jābūt [[vārtsargs (futbols)|vārtsargam]]. Sacensību noteikumos var norādīt minimālo spēlētāju skaitu, kas vajadzīgs, lai izveidotu komandu, kas ir parasti septiņi. Vārtsargi ir vienīgie spēlētāji, kas drīkst spēlēt bumbu ar savām plaukstām vai rokām, ja viņi to dara savā [[soda laukums|soda laukumā]] savu vārtu priekšā. Lai gan ir dažādas pozīcijas, kurās treneris ir stratēģiski novietojis laukuma attālākās daļas (ne vārtsargs) spēlētājus, šīs pozīcijas nav noteiktas vai paredzētas likumos.<ref name=LAW301/> Galvenais ekipējums vai [[forma (futbols)|forma]], kas ietver kreklu, šortus, zeķes, apavus un spēlētājiem ir jāvalkā krekls, šorti, zeķes, apavus un piemērotus [[kājsargs (futbols)|kājsargus]], spēlētājiem jāvalkā. [[futbols galvassega|Galvassega]] nav nepieciešama lieta galvenajā aprīkojumā, bet spēlētāji mūsdienās var izvēlēties valkāt to, lai pasargātu sevi no galvas traumām. Spēlētājiem ir aizliegts valkāt vai izmantot kaut ko, kas ir bīstamas pašam vai citam spēlētam, kā, piemēram, juvelierizstrādājumi vai pulksteņi. Vārtsargam jāvalkā apģērbs, kas ir viegli atšķirams no tā, ko nēsā citi spēlētāji un spēles tiesneši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws4_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 4–Players' Equipment) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913141601/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws4_01.htm }}</ref> Vairākus spēlētājus var aizstāt maiņas spēlētāji spēles laikā. Maksimālais maiņu skaits, kas atļauts viskonkurētspējīgākajos starptautisko un vietējo līgu spēles, ir trīs, lai gan atļautais skaits var būt dažāds citās sacensības vai draudzības spēlēs. Vispārējie iemesli maiņai ir trauma, nogurums, neefektivitāte, taktisks gājiens vai [[laika vilcināšana]] pašās spēles beigās. Standarta pieaugušo spēlēs, spēlētājs, kurš ir ticis nomainīts vairs nevar piedalīties spēles turpmākajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws3_02.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 3–Substitution procedure) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011144947/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws3_02.htm }}</ref> Spēli pārrauga [[tiesnesis (futbols)|tiesnesis]], kuram ir "visas tiesības īstenot spēles noteikumus saistībā ar maču, kurā viņš ir iecelts" (5. likums), un kura lēmumi ir galīgie. Tiesnesim palīdz divi [[tiesneša asistents|tieneša asistenti]]. Daudzās augsta līmeņa spēles ir arī ceturtais tiesnesis, kas palīdz tiesnesim un var aizstāt citu tiesnesi, ja rodas vajadzība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws5_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 5–The referee) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913141909/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws5_01.htm }}</ref> === Laukums === {{Pamatraksts|Futbola laukums}} [[Attēls:Football pitch metric.svg|thumb|400px|Standarta laukuma izmēri ([[:Attēls:Football pitch imperial.svg|skatīt angļu mērvienību versiju]]).]] Tā kā likumi tika formulēti Anglijā, un sākotnēji pārvaldītas tikai ar četrām britu futbola asociācijām no [[IFAB]], standarta futbola laukuma izmērie sākotnēji tika izteikti [[angļu mērvienības|angļu mērvienībās]]. Likumi tagad izsaka izmērus ar aptuveniem [[Starptautiskā mērvienību sistēma|metriskiem]] ekvivalentiem (kam seko tradicionālās vienības iekavās), lai gan tautas tiecas turpināt izmantot tradicionālās vienības angliski runājošās valstīs ar relatīvi neseno [[metrifikācija|metrisko]] vēsturi, kā, piemēram, Lielbritānija.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Will we ever go completely metric? | work = BBC| url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/3934353.stm | date = [[2004-09-02]] | author = Summers, Chris | accessdate =2007-10-07}}</ref> Laukuma garums starptautiskajās pieaugušo sacensībās ir diapazonā 100–110 m (110-120 jardi) un platums ir robežās 64–75 m (70-80 jardi). Laukums, kurā nenotiek starptautiskā spēle, var būt 91–120 m (100-130 jardi) garumā un 45–91 m (50-101 jardi) platumā, ar nosacījumu, ka laukums nekļūst par kvadrātu. Kopš 2008. gada, lai standartizētu futbola laukuma izmēru A starptautiskajām spēlēm, [[IFAB]] nolēma noteikt fiksētu izmēru - '''105 m garš un 68 m plats''' (nevis minimālo un maksimālo garumu - no 100 m līdz 110 m - un minimālo un maksimālo platumu - no 64 m līdz 75 m - kā minēts šajā tekstā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/bodies/media/newsid=707751.html |title=FIFA MEDIA Release (2008-03-08) Goal-line technology put on ice |access-date=2009-08-21 |archive-date=2010-01-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100124094342/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/bodies/media/newsid=707751.html }}</ref> Garākās robežu līnijas ir ''laukuma malu līnijas'', bet īsākās robežas (uz kurām ir novietoti vārti) ir ''vārtu līnijas''. Taisnstūrveida vārti ir novietoti pa vidu katrai vārtu līnijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws1_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 1.1–The field of play) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913142202/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws1_01.htm }}</ref> Vertikālo vārtu stabu iekšējām malām jābūt 7,3 m (8 jardi) no otra, un horizontālā pārlikņa apakšējei malai, kuru atbalsta vārtu stabi, jābūt 2,44 m (8 pēdas) virs zemes. Tīkli parasti ir novietoti aiz vārtiem, bet saskaņā ar likumiem nav nepieciešami.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws1_04.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 1.4–The Field of play) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2008-03-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080322034405/http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws1_04.htm }}</ref> Pie katriem vārtiem ir teritorija, kas pazīstama kā [[soda laukums]]. Šī teritorija ir iezīmēta ar vārtu līniju, divām līnijām, kas sākas uz vārtu līnijas 16,5 m (18 jardi) no vārtu stabiem un pagarina 16,5 m (18 jardi) laukumā perpendikulāri vārtu līnijai un līnija, kas savieno tos. Šai teritorijai ir vairākas funkcijas, visvairāk uz āru izvirzījušais ir atzīme, kur vārtsargs var aiztikt bumbu ar rokām, un kur kāda aizsargājošās komandas locekļa pārkāpums ir sodāms ar [[11 m soda sitiens|11 m soda sitienu]]. Citi atzīmējumi nosaka bumbas vai spēlētāja pozīciju [[spēles sākuma izspēle (futbols)|spēļu sākuma izspēlē]], atsitienus no vārtiem un stūra sitienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws1_03.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 1.3–The field of play) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011084145/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws1_03.htm }}</ref> === Ilgums un neizšķirta iznākuma metodes === Standarta pieaugušo futbola spēle sastāv no diviem periodiem, kas katrs ir 45 minūtes, pazīstami kā puslaiki. Katrs puslaiks iet nepārtraukti, tas nozīmē, ka pulkstenis netiek apstādināts, kad bumba ir ārpus spēles. Parasti ir 15 minūšu pārtraukums starp puslaikiem. Mača beigas ir pazīstamas kā pilnais laiks. Tiesnesim ir oficiālais spēles hronometrs, un var veikt korekciju par zaudēto laiku, izmantojot maiņas, cietušos spēlētājus, kam jāpievērš uzmanība vai citus pārtraukumus. Šis pievienotais laiks tiek saukts par ''kompensācijas laiku'', un vienīgais, kas par to lemj ir tiesnesis. Tiesnesis ir vienīgais, kas dod signālu par mača beigām. Spēlēs, kur ir ceturtais tiesnesis, puslaika beigās tiesnesis paziņo cik kompensācijas laika minūtes viņš paredz pievienot. Tad ceturtais tiesnesis informē spēlētājus un skatītājus, turot gaisā tablo, norādot šo numuru. Norādīto kompensācijas laiku var pagarināt tiesnesis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws7_02.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 7.2–The duration of the match) |accessdate=2007-09-24 |archive-date=2007-10-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011144952/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws7_02.htm }}</ref> Pievienotais laiks tika ieviests negadījuma dēļ, kas notika 1891. gada mača laikā starp [[Stokas "City"]] un [[Birmingemas "Aston Villa"]]. Atpaliekot ar 1:0 un tikai divas minūtes līdz mača beigām, Stokas klubs saņēma iespēju sist 11 m soda sitienu. "Aston Villa" vārtsargs aizsita bumbu prom no laukuma, un līdz brīdim, kad bumba tika atgūta, 90 minūtes bija pagājušas un spēle bija beigusies.<ref>[[The Sunday Times]] ''Illustrated History Of Football'' Reed International Books Limited 1996. p.11 {{ISBN|1-85613-341-9}}</ref> Līgas sacensībās spēles var beigties ar neizšķirtu, bet dažos izslēgšanu turnīros, ja rezultāts spēles pamatlaika beigās ir neizšķirts, tas var turpināties ar papildlaiku, kas sastāv vēl no diviem 15 minūšu periodiem. Ja rezultāts vēl joprojām ir neizšķirts pēc papildlaika, dažās sacensības varētu izmantot [[11 m soda sitienu sērija|11 m soda sitienu sēriju]] (pazīstama oficiālajos likumos kā "sitieni no soda atzīmes"), lai noteiktu, kura komanda tiks tālāk uz nākamo turnīra posmu. Papildlaika periodu laikā gūtie vārti skaitās klāt spēles galarezultātam, bet sitieni no soda atzīmes tiek izmantoti tikai, lai noskaidrotu komandu, kas tiks uz nākamo turnīra daļu (vārti, kas gūti 11 m soda sitienu sērijā netiek pieskaitīti galarezultātam). Sacensībās, kurās izmanto [[divu spēļu līga|divas spēles vienā kārtā]], katra komanda spēlē mājās vienu reizi, kopējais vārtu daudzums divās spēlēs nosaka, kura komanda tiek tālāk. Ja kopējais rezultāts ir vienāds, [[izbraukuma spēles noteikums]] var tikt izmantots, lai noteiktu uzvarētāju, tādā gadījumā uzvarētāju komanda ir tā, kas gūs visvairāk vārtus izbraukuma spēlē. Ja rezultāts vēl joprojām ir vienāds, tad parasti uzvarētājs tiek noskaidrots pēc 11 m soda sitieniem, lai gan dažās sacensībās spēle var tikt pārspēlēta. 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā [[IFAB]] eksperimentēja ar veidiem, kā noskaidrot uzvarētāju bez 11 m soda sitieniem, kuri bieži tika uzskatīti par nevēlamu veidu spēles beigām. Tas iesaistīja noteikumos beigt spēli papildlaikā ātrāk, vai nu tad, kad tika gūti pirmie vārti papildlaikā (''[[zelta vārti]]'') vai, ja viena komanda notur savu pārsvaru līdz pirmā papildlaika perioda beigām (''[[sudraba vārti]]''). Zelta vārti tika izmantoti [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]. gada Pasaules kausā. Pirmā Pasaules kausa spēle, kuru izlēma zelta vārti bija [[Francijas futbola izlase|Francijas]] uzvaru pār [[Paragvajas futbola izlase|Paragvaju]] 1998. gadā. [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] bija pirmā valsts, kas guva zelta vārtus svarīgā turnīrā, pieveicot [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]. Sudraba vārti tika izmantoti [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Abus šos eksperimentus pārtrauca IFAB.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Time running out for silver goal | work = Reuters| url = http://www.rediff.com/sports/2004/jul/02silver.htm | author = Collett, Mike | date = [[2004-07-02]] | accessdate =2007-10-07}}</ref> === Bumba spēlē un ārpus spēles === Saskaņā ar likumu divi galvenie stāvokļi spēles laikā ir ''bumba spēlē'' un ''bumba ārpus spēles''. Katras spēles sākumā ar izspēli līdz spēles perioda beigām, bumba spēlē atrodas visu, izņemot gadījumus, kad vai bumba atstāj spēles laukumu vai spēli aptur tiesnesis. Kad bumba ir ārpus spēles, spēle tiek atsākta ar vienu no atsākšanas metodēm, atkarībā no tā, kā tā nonāca ārpus spēles: [[Attēls:Shunsuke1 20080622.jpg|thumb|250px|right|Spēlētājs izpilda brīvsitienu, kamēr pretinieku komandas spēlētāji nostājušies "sieniņā", lai censtos atvairīt bumbu.]] * Izspēle: pēc pretinieku komandas vārtu guvuma vai, lai sāktu katru spēles periodu.<ref name="restart"/> * [[iemetiens (futbols)|Iemetiens]]: kad bumba ir pilnīgi šķērsojusi vienu no sānu līnijām; piešķir komandai, kas nebija pēdējā, kura pieskārās bumbai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws15_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 15–The Throw-in) |accessdate=2007-10-14 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913142556/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws15_01.htm }}</ref> * [[Atsitiens no vārtiem]]: kad bumba ir pilnīgi šķērsojusi vārtu līniju bez vārtu guvuma, un pēdējais spēlētājs, kas ir pieskāries bumbai ir uzbrūkošās komandas; piešķir komandai, kas aizstāvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws16_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 16–The Goal Kick) |accessdate=2007-10-14 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913141725/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws16_01.htm }}</ref> * [[Stūra sitiens]]: kad bumba ir pilnīgi šķērsojusi vārtu līniju, bez vārtu guvuma, un pēdējais, kas ir pieskāries bumbai ir spēlētājs no komandas, kas aizstāvas; piešķir uzbrūkošajai komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws17_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 17–The Corner Kick) |accessdate=2007-10-14 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913142324/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws17_01.htm }}</ref> * [[Netiešais brīvsitiens]]: piešķir komandai pret kuru pārkāpts "bez soda" pārkāpums, daži tehniskie pārkāpumi, vai tad, kad spēle tiek pārtraukta brīdinot pretinieku vai tam pametot laukumu bez īpaša noteikuma pārkāpuma. Vārti nevar būt gūti ar tiešu sitienu no netiešā brīvsitiena.<ref name="freekick">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws13_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 13–Free Kicks) |accessdate=2007-10-14 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913142645/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws13_01.htm }}</ref> * [[Tiešais brīvsitiens]]: piešķir komandai pret kuru pārkāpti kādi no noteiktajiem "soda" pārkāpumiem.<ref name="freekick"/> * [[11 metru soda sitiens]]: piešķir komandai pret kuru pārkāpti noteikumi, kas parasti sodāms ar tiešo brīvsitienu, bet to, kas ir noticis viņu pretinieku soda laukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws14_01.htm |publisher=FIFA |title=Laws of the game (Law 14–The Penalty Kick) |accessdate=2007-10-14 |archive-date=2007-09-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070913142717/http://fifa.com/flash/lotg/football/en/Laws14_01.htm }}</ref> * [[Strīda bumba (futbols)|Strīda bumba]]: rodas, ja tiesnesis ir pārtraucis spēli kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, nopietnas spēlētāja traumas, ārējo personu iejaukšanās, vai bumbai kļūstot bojātai. Šāda atsākšana ir retāka pieaugušo spēlēs.<ref name="restart"/> === Pārkāpumi === {{dubultattēls|right|Yellow card.svg|60|Red card.svg|60|Spēlētāji tiek brīdināti ar dzelteno kartīti, un noraidīti no laukuma ar sarkano kartīti. Šīs krāsas pirmo reizi tika ieviestas [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]] un kopš šī turnīra neatlaidīgi izmantotas.}} [[noteikumu pārkāpums (futbols)|Noteikumu pārkāpums]] notiek tad, kad spēlētājs izdara pārkāpumu, kas minēts spēles likumos, kamēr bumba ir spēlē. Pārkāpumi, kas veido sodu ir uzskaitīti 12. likumā. Tīši pieskaroties bumbai ar rokām, pretinieka paklupināšana vai pretinieka stumšana ir "soda pārkāpuma" piemēri, kas sodāmi ar [[tiešais brīvsitiens|tiešo brīvsitienu]] vai [[11 m soda sitiens|11 m soda sitienu]] atkarībā no tā, kur pārkāpums noticis. Citi pārkāpumi ir sodāmi ar [[netiešais brīvsitiens|netiešo brīvsitienu]].<ref name="fouls"/> [[Attēls:Ryan Valentine scores.jpg|thumb|left|250px|Spēlētājs gūst vārtus no 11 m soda sitiena, kas tika piešķirts pēc pārkāpuma soda laukumā.]] Tiesnesis var sodīt spēlētāju vai maiņas spēlētāju [[pārkāpums (futbols)|pārkāpumu]] ar brīdinājumu ([[soda kartīte|dzeltenā kartīte]]) vai noraidījumu no laukuma ([[soda kartīte|sarkanā kartīte]]). Otra dzeltenā kartīte tajā pašā spēlē noved pie sarkanās kartes, un tāpēc pie noraidījuma no laukuma. Spēlētājs, kam piešķirta dzeltenā kartīte ir ticis "ierakstīts", tiesnesis ieraksta spēlētāja vārdu viņa oficiālajā piezīmju grāmatiņā. Ja spēlētājs ir ticis noraidīts no laukuma, neviens no maiņas spēlētājiem nedrīkst doties uz laukuma viņa vietā. Pārkāpums var rasties jebkurā brīdī, un, kamēr ofensīvi, kas veido pārkāpumu tiek uzskaitīti, definīcijas ir plašas. Proti, "nesportiskas uzvedības" pārkāpums var tikt izmantoti, lai cīnītos ar vairumu notikumiem, kas sabojā spēles garu, pat ja tie nav uzskaitīti kā īpaši pārkāpumi. Tiesnesis var pierādīt dzelteno vai sarkano kartīti spēlētājam, maiņas vai nomainītajam spēlētājam. Spēles dalībniekiem, kas nepiedalās spēlē, tādiem kā, trenerim un treneru personālam nevar tikt parādīta dzeltenā vai sarkanā kartīte, bet to var izraidīt no tehniskās zonas, ja tie rīkojas neatbildīgi.<ref name="fouls"/> Tā vietā, lai pārtrauktu spēli, tiesnesis var atļaut spēli turpināt, ja ieguvēji būs komanda, pret kuru pārkāpums tika veikts. To sauc par "spēles priekšrocību". Tiesnesis var "atsaukt" spēli un sodīt sākotnēji izdarīto pārkāpumu, ja paredzamā priekšrocība neseko īsā laika posmā, parasti, četras līdz piecas sekundes. Pat tad, ja pārkāpums nav sodīts sakarā ar priekšrocību, pārkāpējs vēl var tikt sodīts par pārkāpumu uzreiz nākamajā momentā, kad spēle tiek apturēta. == Pārvaldes institūcijas == Pazīstams starptautiskais futbola pārvaldes orgāns (un saistītu spēļu, tādu kā [[telpu futbols]] un [[pludmales futbols]]) ir [[FIFA|Starptautiskā Futbola asociāciju federācija]] (FIFA). FIFA galvenā mītne atrodas [[Cīrihe|Cīrihē]]. Sešas reģionālās konfederācijas saistās ar FIFA; tās ir: * Āzija: [[Āzijas Futbola konfederācija]] (AFC) * Āfrika: [[Āfrikas Futbola konfederācija]] (CAF) * Centrālamerika, Ziemeļamerika un Karību salas: [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija]] (CONCACAF; arī pazīstama kā Futbola Konfederācija) * Eiropa: [[UEFA|Eiropas Futbola asociāciju savienība]] (UEFA) * Okeānija: [[Okeānijas Futbola Konfederācija]] (OFC) * Dienvidamerika: [[Dienvidamerikas Futbola Konfederācija]] (CONMEBOL) Valstu asociācijas pārrauga futbolu savu valstu robežās. Tās ir saistītas ar FIFA un ar to attiecīgajiem kontinentālajām konfederācijām. Dažas no futbola asociācijām, kuras nav atzinis FIFA ir saistītas ar [[NF valde|Nouvelle Fédération-Board]] (NFB). == Starptautiskie turnīri == [[Attēls:Mecz Polska - Armenia 04 ssj 20070328.jpg|thumb|Klusuma minūte pirms starptautiskas spēles]] Lielākais futbola turnīrs pasaulē ir [[FIFA Pasaules Kauss|Pasaules Kauss]], kuru organizē [[FIFA]]. Šis turnīrs norisinās ik pēc četriem gadiem. Vairāk nekā 190 valstu izlases sacenšas reģionālajos kvalifikācijas turnīros par vietu finālturnīrā. Finālturnīrā, kas norisinās ik pēc četriem gadiem, piedalās 32 valstu izlases, kuras sacenšas četras nedēļas.<ref>Dalībnieku skaits vēstures gaitā ir mainījies. Pēdējās izmaiņas notika [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. gadā, kad komandu skaitu no 24 palielināja uz 32.</ref> [[2014. gada FIFA Pasaules kauss]] notika Brazīlijā; 2018. gadā tas notika [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|Krievijā]]. Kopš 1900. gada katrās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ir norisinājies [[futbols vasaras olimpiskās spēles|futbola turnīrs]], izņemot 1932. gada spēles [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|Losandželosā]]. Pirms Pasaules kausa izveidošanas olimpiskajām spēlēm (galvenokārt 1920. gadu laikā) bija tāds pats statuss kā Pasaules kausam. Sākotnēji turnīrs bija tikai priekš amatieriem,<ref name=Wherebegan>{{Tīmekļa atsauce |url=http://access.fifa.com/en/history/history/0,3504,4,00.html |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070608215029/http://access.fifa.com/en/history/history/0,3504,4,00.html |archivedate=2007-06-08 |title=Where it all began |publisher=FIFA official website |accessdate=2007-06-08 }} (webarchive)</ref> taču kopš [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] profesionāli spēlētāji ir atļauti, lai gan ar zināmiem ierobežojumiem, kas kavē valstis no sava stiprākā sastāva savākšanas. Pašlaik olimpisko vīriešu turnīru spēlē U-23 līmenī. Agrāk olimpiskajās spēlēs atļāva ierobežotu daudzumu vecāku spēlētāju katrai komandai,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Football - An Olympic Sport since 1900 |work=IOC website |url=http://www.olympic.org/uk/sports/programme/index_uk.asp?SportCode=FB |accessdate=2007-10-07}}</ref> bet šis paradums tika pārtraukts 2008. gada olimpiskajās spēlēs. Olimpisko spēļu turnīrs netiek parasti uzskatīts par tādas pašas nozīmes un prestiža turnīru kā Pasaules kauss. Sieviešu turnīrs tika pievienots 1996. gadā; pretstatā vīriešu turnīram, pilns starptautisks sastāvs bez vecuma ierobežojumiem spēlē sieviešu olimpisko spēļu turnīru. Tādā veidā tas nes tādu pašu starptautisku prestižu kā [[FIFA Sieviešu Pasaules kauss]]. Pēc Pasaules kausa vissvarīgākie futbola turnīri ir kontinentālie čempionāti, kurus rīko katra kontinenta konfederācija un sacenšas starp valstu izlasēm. Tie ir [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] (UEFA), [[Copa America]] (CONMEBOL), [[Āfrikas Nāciju kauss]] (CAF), [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kauss]], [[CONCACAF Zelta kauss]] (CONCACAF) un [[Okeānijas Nāciju kauss]] (OFC). Visprestižākās sacensības futbolā ir attiecīgi kontinentālie čempionāti, kuros parasti savā starpā sacenšas valstu čempioni, piemēram, [[UEFA Čempionu līga]] Eiropā un [[Dienvidamerikas Libetadoresa kauss]] Dienvidamerikā. Katra turnīra uzvarētāji sacenšas [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Organising Committee strengthens FIFA Club World Cup format| work = [[FIFA]]| url = http://www.fifa.com/clubworldcup/organisation/media/newsid=570740.html| date = [[2007-08-24]]| accessdate = 2007-10-07| archive-date = 2009-08-21| archive-url = https://web.archive.org/web/20090821052836/http://www.fifa.com/clubworldcup/organisation/media/newsid=570740.html}}</ref> == Vietējie turnīri == [[Attēls:Cesc Fàbregas Anderson.jpg|thumb|Divi spēlētāji cīņā par bumbu]] Katras valsts pārvaldes orgāni pārvalda [[līgu sistēma|līgu sistēmu]], kas parasti sadalīta [[divīzija (sports)|divīzijās]], kurās komandas pelna punktus visas sezonas garumā. Komandas ir izvietotas [[tabula (informācija)|tabulās]], sarindojot tās pēc uzkrātajiem punktiem. Visbiežāk katra komanda spēlē ar visām citām tās līgas komandām mājās un izbraukumā pēc [[apļa sistēma]]s. Sezonas beigās komanda, kas atrodas tabulas augšpusē tiek paziņota par čempionu. Dažas komandas, kas atrodas tabulas augšpusē var tikt [[pārcelšana|pārcelta]] uz augstāku divīziju un vēl dažas komandas, kas sezonas beigās atrodas tabulas apakšā tiek [[pārcelšana|pārceltas]] uz zemāku divīziju. Komandām, kas finišē valsts līgas tabulas augšgalā var būt tiesības arī spēlēt starptautiskajos klubu turnīros nākamajā sezonā. Galvenie izņēmumi attiecībā uz šo sistēmu ir dažās [[Latīņamerika]]s līgas, kuras sadala futbola čempionātus divās daļās sauktas par Apertura un Klausura, katrā no tām apbalvojot čempionu. Lielākā daļa valstu papildina līgas sistēmu ar vienu vai vairākiem "kausa" turnīriem. Tie ir organizēti pēc [[izslēgšanas turnīrs|izslēgšanas]] metodes, katra mača uzvarētājs tiek uz nākamo kārtu; zaudētājs vairs neturpina dalību turnīrā. Dažu valstu augstākās divīzijas atļaujas augsti apmaksātas zvaigznes; mazākās valstīs un zemākās divīzijās var būt arī pusprofesionāli vai amatieru klubi. Piecas labākās Eiropas līgas - [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] (Itālija), [[Spānijas "La Liga"|La Liga]] (Spānija), [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]] (Anglija),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7321408.stm |publisher=BBC News |title= Premier League conquering Europe |date=2008-03-31 |accessdate=2008-05-27}}</ref> [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] (Vācija) un [[Ligue 1]] (Francija) - piesaista lielāko daļu no pasaules labākajiem spēlētājiem un katrai līgai kopējās algu izmaksas pārsniedz 600 miljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Taylor |first=Louise |url=http://www.guardian.co.uk/football/2008/may/29/premierleague |publisher=The Guardian |title=Leading clubs losing out as players and agents cash in |date=2008-05-29 |accessdate=2008-11-28}}</ref> == Futbols Latvijā == Futbols bija populārākais sporta veids Latvijā pirmās republikas laikā - no 1918. līdz 1940. gadam.{{fact}} 1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]]. 1924. gadā Latvijas futbola izlase piedalījās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Trīsdesmitajos gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā austriešu trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Labākie Latvijas izlases futbolisti šajā periodā bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un tobrīd vēl ļoti jaunais [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]], kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču viennozīmīgi izcilākais pirmskara Latvijas futbolists bija [[Ēriks Pētersons]], kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus. Šo rekordu pārspēja [[Māris Verpakovskis]]. 1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Latvijas futbola izlase par pārsteigumu visai Eiropai kvalificējās un piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]]. [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Kvalifikācijas turnīrā]] Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas]] izlasi, kuru Latvijas izlase pieveica ar 1:0 pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti 2:2 otrajā spēlē. Eiropas čempionātā pirmajā spēlē [[Māris Verpakovskis]] guva vārtus, bet [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlase]] spēja atspēlēties un beigās uzvarēja ar 2:1. Nākamajā spēlē Latvijas valstsvienība nospēlēja neizšķirti ar [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]], savukārt trešajā spēlē zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3. Latvijas izlase nebija tālu no iekļūšanas arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. == Skatīt arī == {{portāls2|Futbols}} * [[Futbola klubu uzskaitījums]] * [[Nacionālās futbola izlases]] * [[:Kategorija:Futbola terminoloģija]] * [https://web.archive.org/web/20101113185613/http://www.sporta-klubi.lv/lat/katalogs/sporta-veidi/komandu-sporta-veidi/futbols.html Latvijas futbola sporta klubi] == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.fifa.ch Starptautiskās Futbola federācijas mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācijas mājaslapa] {{Olimpiskie sporta veidi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbols| ]] 2sprx6uo99ilrey7ddyznyux0hvfrob Burundija 0 1932 3672310 3672090 2022-08-18T18:01:07Z EdgarsBot 50781 kategorija "Burundi" → "Burundija" wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Republika y’Uburundi''<br />''République du Burundi'' | pilnais_valsts_nosaukums = Burundijas Republika | valsts_nosaukums = Burundija | karoga_attēls = Flag of Burundi.svg | karoga_nosaukums = Burundijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Burundi.svg | ģerboņa_nosaukums = Burundijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = <span style="line-height:1.33em;">''"Ubumwe, Ibikorwa, Iterambere"''{{Spaces|2}}<small>([[rundu valoda|rundu]])</small><br />''"Unité, Travail, Progrès"''{{Spaces|2}}<small>([[franču valoda|franču]])<br />"Vienotība, Darbs, Progress"&nbsp;<sup>1</sup></small></span> | valsts_himna = ''[[Burundi bwacu]] (Mūsu Burundija)'' | kartes_attēls = Location_Burundi_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = Burundijas atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā | galvaspilsēta = [[Gitega]]<ref name="ReferenceO">{{Cite web|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-12-24/burundi-moves-political-capital-from-bujumbura-to-gitega|title=Burundi Moves Political Capital From Bujumbura to Gitega|date=24 December 2018}}</ref> |latd=3 |latm=26 |latNS=S |longd=29 |longm=54 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Bužumbura]] | valsts_valodas = [[kirundi]], [[franču valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Prezidentālisms|prezidentāla]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Burundijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Evarists Ndajišimije]] | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = [[Burundijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Beļģija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = Atzīta | neatkarības_datums3 = {{dat|1962|7|1}} | platība_km2 = 27,834 | platība_rangs = 145. | procenti_ūdens = 7,8 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 9 511 330<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2119rank.html?countryName=Burundi&countryCode=by&regionCode=af&rank=88#by | title= Country Comparison :: Population | publisher= CIA - The World Factbook | accessdate= 2010-08-24 | archive-date= 2015-04-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150428090006/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2119rank.html?countryName=Burundi&countryCode=by&regionCode=af&rank=88#by }}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 88. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 323 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 45. | IKP_PPP = $3,245 miljardi | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $162 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,394 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = | HDI_rangs = 174 | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Burundijas franks]] | valūtas_kods = BIF | laika_zona = [[CAT]] | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.bi]] | tālsarunu_kods = 257 | iso_kods_num = 108 | iso_kods_alfa2 = BI | iso_kods_alfa3 = BDI | piezīmes = | piezīme1 = Pirms 1966. gada, "Ganza Sabwa". | piezīme2 = }} '''Burundija''' ({{val-rn|Uburundi}}, {{val-fr|Burundi}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[buˈɾundi]]]}}), oficiāli '''Burundijas Republika''' (''Republika y’Uburundi'', ''République du Burundi''), ir valsts [[Āfrika|Āfrikā]]. Robežojas ar [[Ruanda|Ruandu]] ziemeļos, ar [[Tanzānija|Tanzāniju]] austrumos un ar [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]] rietumos. Valsts galvaspilsēta no 2018. gada 24. decembra ir [[Gitega]], valsts lielākā pilsēta ir iepriekšējā galvaspilsēta [[Bužumbura]]<ref name="ReferenceO" />. Burundija atrodas uz [[plakankalne]]s starp [[Kongo (upe)|Kongo]] un [[Nīla]]s baseiniem. Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir [[hutu]], bet no atlikušajiem lielākā daļa ir [[tutsi]].<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/85931/Burundi | title= Burundi | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-08-24}}</ref> Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no [[tva pigmeji|tva pigmeju]] cilts. [[Valsts valoda]]s ir [[kirundi]] un [[franču valoda]]. Plaši tiek izmantota arī [[svahili]] valoda. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], galvenokārt [[Romas Katoļu baznīca]], kā arī daudzi ir palikuši pie tradicionālajām ticībām. Valūta ir [[Burundijas franks]]. Burundija ir līdzīga savām kaimiņvalstīm, kuras tāpat kā Burundija ir biezi apdzīvotas un nabadzīgas. Lielas problēmas Burundijas iedzīvotājiem sagādā milzīgais bēgļu skaits, kas devies prom no sagrautās Ruandas. Burundija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un ar vienu no mazākajiem [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju. == Vēsture == Pirmie Burundijas iedzīvotāji bija pigmeji, kurus ap 1000. gadu izspieda ieceļojušās zemkopju [[Huti|hutu]] ciltis. 15.—16. gadsimtā reģionā ieceļoja lopkopju [[tutsi]] ciltis. No 16. gadsimta Burundija pastāvēja kā neatkarīga karaliste, kurā aristokrātija sastāvēja galvenokārt no tutsi, taču 1903. gadā to pakļāva vācu kolonizatori, un pēc Pirmā Pasaules kara tā nonāca [[Beļģija]]s pārvaldībā. Pēc II Pasaules kara ar [[ANO]] lēmumu tā kļuva par Beļģijas aizbilstamās teritorijas Ruandas-Urundi sastāvdaļu un tās bija apvienotas vienā valstī. Beļģija saglabāja tutsi virsvadību šajā apvienotajā zemē. 1962. gadā Burundija ieguva neatkarību. No neatkarības iegūšanas 1962. gada līdz prezidenta vēlēšanām 1993. gadā Burundiju pārvaldījuši vairāki tutsi izcelsmes militāri diktatori, kuri augstus posteņus uzticēja tikai savai etniskajai grupai. Šie gadi saistās ar abpusēju etniski politisku vardarbību, kad hutu vairākas reizes mēģināja iegūt varu, bet tika apspiesti. 1969. gadā šāda mēģinājuma rezultāti tika nogalināti ap 50 000 cilvēku, pārsvarā hutu tautības.<ref name="Necrometrics">[http://necrometrics.com/20c1m.htm#Rwanda Death Tolls for the Major Wars and Atrocities of the Twentieth Century]</ref> Šai periodā notika arī vairāki asiņaini valsts apvērsumi, kas saistījās ar cīņu starp aristokrātiju un armiju. 1972. gadā hutu vadoņi, kurus atbalstīja žandarmērija, mēģināja izveidot neatkarīgu republiku valsts dienvidos. Sacelšanās laikā tika noslepkavoti gandrīz visi rajonā esošie tutsi, kā arī tie hutu, kas neatbalstīja sacelšanos. Tika nogalināti ap 1000 cilvēku. Nemiernieki apvienojās ar kaimiņvalsts [[Zaira]]s opozicionāriem un uzbruka valsts centrālajiem rajoniem, nogalinot vēl vairākus tūkstošus tutsi. Prezidents Mikombero griezās pēc militāras palīdzības pie Zairas diktatora un, kamēr tā spēki kontrolēja stratēģiskos punktus, nosūtīja savu armiju pret nemierniekiem. Armija un tās sabiedrotās tutsi jauniešu paramilitārās grupas, tāpat kā nemiernieki, pamatā slepkavoja pretiniekus pēc etniskās piederības, īpaši iznīcinot hutu izglītotos slāņus, kuri varētu nākotnē konkurēt par varu. Starp armijas nogalinātajiem bija arī tutsi monarhistu līderis, kādreizējais karalis Ntare V. Valdības spēku nogalināto kopējais skaits nav precīzi aplēšams, Rietumu avoti to vērtē starp 80 un 210 tūkstošiem,<ref name="Necrometrics" /> vietējie avoti atkarībā no to simpātijām nosauc ekstrēmākus skaitļus. Starptautiskās organizācijas notikušo vērtē kā [[genocīds|genocīdu]]. Pēc šiem notikumiem arī vietējā policija un žandarmērija nonāca tutsi rokās. Tomēr 1988. gadā izcēlās jaunas sadursmes ar ap 20 000 upuru.<ref name="Necrometrics" /> 1993. gadā Burundijā notika demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva hutu Demokrātu frontes līderis [[Melhiors Ndadaje]], pēc pāris mēnešiem prezidentu nogalināja tutsi minoritātes pārstāvji, kas noveda pie pilsoņu kara un jauna genocīda sākuma, kurš ar īsiem pārtraukumiem turpinājās līdz 2005. gadam. Hutu spēki šī kara laikā nogalināja vismaz 25 000 tutsi, taču tie, būdami labāk bruņoti un pieredzējušāki, nodarīja pretiniekiem daudz lielākus zaudējumus. [[ANO]] vērtē kopējo nogalināto skaitu uz 260 tūkstošiem, vairums no kuriem bija mierīgie iedzīvotāji.<ref name="Necrometrics" /> Stāvokli pasliktināja līdzīgs, bet vēl asiņaināks pilsoņu karš ar [[Ruandas genocīds|genocīdu kaimiņu Ruandā]] un citu kaimiņvalstu bandītisku grupu iejaukšanās, īpaši no Zairas, kuras Burundijas tuvumā esošo valsts daļu Zairas valdība praktiski nekontrolēja. 2005. gadā ar kara beigām pie varas Burundijā nāca prezidents [[Pjērs Nkurunziza]], valstī uz laiku tika ievesti [[ANO miera spēki]]. Prezidents tiek apvainots diktatorismā un cilvēktiesību pārkāpumos,<ref>[https://www.ohchr.org/EN/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx?NewsID=22184&LangID=E UNO: Commission calls on Burundian government to put an end to serious human rights violations]</ref> un protestējošā opozīcija nepiedalās vēlēšanās. 2015. gadā notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums, kurš šoreiz nenoveda pie nopietnām etniskām sadursmēm. Lai gan situācija valstī ir uzlabojusies, Burundija vēl joprojām tiek uzskatīta par nestabilu, tādēļ daudzas valstis neiesaka saviem pilsoņiem doties uz to tūrisma ceļojumos. == Ģeogrāfija == Burundija atrodas Āfrikas centrālajā daļā uz austrumiem no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] uz [[plakankalne]]s starp [[Kongo (upe)|Kongo]] un [[Nīla]]s baseiniem. Plakankalnes augstums svārstās no 772 līdz 2 670 metriem virs jūras līmeņa, bet vidējais augstums sasniedz 1 707 metrus virs jūras līmeņa. Ar kopējo platību 27 834 km², tā ir 146. lielākā valsts pasaulē. Izmēra ziņā tā ir līdzīga [[Haiti]] un [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālai Gvinejai]]. Augstākā virsotne valstī ir [[Heha (kalns)|Hehas kalns]] (2670 m). Lielākais ezers valstī ir [[Tangaņikas ezers]]. === Klimats === Burundija atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Pēc [[Kopena klimata klasifikācija]]s Burundijā valda silts [[tropiskais musonu klimats]] (''Am''). Burundijā gadā ir divas lietus sezonas, kuras ilgst no februāra līdz maijam un no septembra līdz novembrim, kā arī divi sausuma periodi kuri ilgst no jūnija līdz augustam un no decembra līdz janvārim. Vidējā gaisa temperatūra gadā svārstās no 23 °C līdz 17 °C un temperatūra ir pārsvarā mēreni silta, taču ir atkarībā no atrašanās vietas, kalnainajos apvidos ir vēsāks, bet līdzenumā temperatūra sausuma periodos var pārkāpt 30 °C. == Demogrāfija == === Pārapdzīvotība auglīgajos apvidos === Iedzīvotāju vairākums ir [[Zemkopība|zemkopji]]. Auglīgajos apvidos dzīvo un strādā daudz cilvēku, jo kopumā [[augsne]] ir mazauglīga. Zemes lauciņi ir pietiekami lieli, lai apgādātu ģimeni ar pārtiku. Vienīgi tad, ja ir neražas gads, var iestāties [[bads]]. Dažās vietās zemi izmanto pārāk intensīvi, tur sākas [[augsnes erozija]]. == Kultūra == Burundijas iedzīvotāji (tutsi un hutu) no paaudzes paaudzē ar mutvārdiem nodod [[stāsts|stāstus]], [[dziesma]]s un [[mūzika|mūziku]]. Tutsi [[tautas deja]]s ir viens no kultūras spilgtākajiem piemēriem. Šāds piemērs ir arī 12 vai 15 [[bungas|bundzinieku]] lielās grupas, kad visi vienlaikus rībina bungas, neizmantojot nevienu citu [[instruments|instrumentu]]. == Sports == [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] Burundijas sportisti debitēja [[1996. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Atlantas 1996. gada Olimpiskajās spēlēs]]. == Skatīt arī == * [[Burundi prezidenti]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/by.html Burundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180128152115/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/by.html |date={{dat|2018|01|28||bez}} }} CIA - The World Factbook {{Āfrika-aizmetnis}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burundija| ]] 5nh0rfsj6q824kl1363sspr19nxyh4n Kurzemes bīskapija 0 3956 3672335 3647696 2022-08-18T18:09:33Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Kurzemes bīskapija |sugasvārds = bīskapija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Episcopatus Curoniensis}} <br /> {{val|de|Bisdom Curland}} <br /> {{val|da|Kurland bispedømme}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = teokrātija | |gads_sākums = 1234 |gads_beigas = 1562 (1617) | |event_start = Dibināta pēc pāvesta legāta līguma ar kuršu valdniekiem |date_start = |event_end = Pārdota [[Dānija]]i, sabrūkot [[Livonijas Konfederācija]]i |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = E. F. Kerbers Kurzemes bīskapijas ģerbonis 1838.jpg |symbol = |symbol_type = Kurzemes bīskapijas ģerbonis ([[Eduards Filips Kerbers|E. F. Kerbers]], 1838) | |image_map = |image_map_caption = |. |galvaspilsēta = [[Piltene]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = [[Katoļticība]] |nauda = | |leader1 = [[Engelberts]] (pirmais) |leader2 = [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] (pēdējais) |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1234.-1236./37. |year_leader2 = 1560.-1583. |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = [[Kurzemes bīskapi]] |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} {{Latvijas vēsture}} '''Kurzemes bīskapija''' saukta arī '''Kursas bīskapija''', '''Piltenes bīskapija''' (1234—1538) ({{val-la|episcopatus|diocesis Curoniensis}}) bija otrā mazākā no visām [[Livonija]]s bīskapijām (aiz [[Rēveles bīskapija]]s) — ~4500 km<sup>2</sup>. Tās teritorijā ietilpa tagadējo [[Ventspils]], [[Liepāja]]s, [[Aizpute]]s, [[Alsunga]]s, [[Dundaga]]s un [[Talsi|Talsu]] novadu daļas, kā arī zviedru zemnieku apdzīvotā [[Roņu sala]], bet garīgā diacēze aptvēra visu [[Kurzeme|Kurzemi]] un [[Zemgale|Zemgali]] līdz [[Misa (upe)|Misas]] upei. Līdz 1583. gadam bīskapijā valdīja 20 bīskapi. Kopš 1526. gada Kurzemes bīskapijā sāka izplatīties [[reformācija]], bet katolicisms izzuda ļoti lēnām ([[franciskāņi|franciskāņu]] klosteris vēl pastāvēja aptuveni līdz 1558. gadam). 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārveidota par autonomu [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. == Vēsture == === Kurzemes bīskapijas pirmsākumi (12.—13. gadsimts) === [[Attēls:Sena_Kursa_13.gs..jpg|thumb|left|300px|Senās Kursas karte 13. gadsimtā.]] Lai gan saskaņā ar [[Dānija|dāņu]] avotiem Kurzemes bīskapija ar bīskapa sēdekli [[Megava|Megavā]], tagadējā [[Palanga|Palangā]], dibināta jau 1161. gada 24. jūnijā, tomēr drošu ziņu par bīskapijas pastāvēšanu līdz 1234. gadam nav. Tikai 1230. gadā daļa kuršu ķēniņa [[Lamekins|Lamekina]] vadībā noslēdza līgumu ar [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitulu]], [[Zobenbrāļu ordenis|ordeni]] un [[Rīga]]s pilsētu, apņemoties pāriet kristietībā un pildīt attiecīgus pienākumus. Iecerētajā neatkarīgas Kursas valsts dibināšanā sarežģījumus radīja Zobenbrāļu ordeņa strīds ar [[pāvests|pāvesta]] vicelegātu [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] (''Balduin von Alna, bei Thuin''), kas ar 1230. gada 28. decembra un 1231. gada 17. janvāra līgumiem kuršus pakļāva tieši pāvestam, acīmredzot, nolūkā Kursu atdalīt no līdz tam iekarotās [[Livonija]]s. 1232. gada janvārī pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] viņu iecēla par [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapu]], bet 1232. gada 3. februārī arī par Kurzemes administratoru. Kurzemi Balduīns neieguva kā bīskaps — ar 1232. gada 3. februāra bullu Gregorijs IX Kursu nodeva Balduīnam personīgā rīcībā uz visu laiku, kamēr viņš dzīvos. Lai nevarētu apšaubīt Balduīna tiesības, pāvests 1232. gada 11. februārī apstiprināja abus minētos Balduīna slēgtos līgumus. Tomēr 1234. gada 9. februārī pāvests atcēla Balduīnu no visiem amatiem un par legātu iecēla [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmu]] (''Wilhelm von Modena''). === Tapšana (1234.—1253.) === 1234. gada septembrī Modenas Vilhelms iecēla dominikāņu mūku Engelbertu (''Engelbert'', ''Hengelbert'') par pirmo Kurzemes bīskapu. Līdz ar to 1234. gads uzskatāms par Kurzemes bīskapijas dibināšanas gadu. 1236. vai 1237. gadā bīskaps Engelberts tika nogalināts kuršu sacelšanās laikā, kas sekoja pēc [[Saules kauja]]s, kurā [[Zobenbrāļu ordenis]] tika pilnīgi sagrauts. 1237. gada septembra vidū pāvesta legāts Modenas Vilhelms izdarīja diacēžu limitāciju, t.i., noteica robežas Livonijas, Kurzemes un Zemgales diecēzēm. Livonijas bīskapijai jeb Rīgas diecēzei tika pievienotas jaunas zemes — jaunā robeža sākās pie bīskapa [[Koknese]]s pils, gāja taisnā līnijā uz [[Abava]]s izteku, t.i., uz [[Jaunpils|Jaunpili]], pa Abavu līdz [[Venta]]i un pa Ventu līdz jūrai, iekļaujot Rīgas diecēzē visas [[līvi|līvu]], kuršu un [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes starp šo līniju un [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]. Kursas diecēzē tika iekļautas visas kuršu apdzīvotās zemes starp [[Nemuna|Nemunu]] un Ventu (mūsdienu [[Lietuva]]s rietumdaļa), kā arī tās zemes, kas atradās starp Abavu, Ventu un [[Zemgale]]s robežu. Tikai pēc zaudējuma [[Novgoroda]]s valstij ("[[Ledus kauja]]") 1242. gadā [[Vācu ordenis]] sāka sistemātisku Zemgales un Kurzemes iekarošanu. 1245. gada 5. februārī pāvests ar Modenas Vilhelma starpniecību Livonijas ordenim piešķīra 2/3 no Kursas zemēm, bet Kurzemes bīskapijai tikai 1/3. Rezultātā bīskapijas teritorija tika sašķelta trīs daļās, starp kurām stiepās Livonijas ordeņa valsts Kursas novadi. Ziemeļos bīskapija aizņēma Ventspils apriņķa ziemeļu un vidus daļu un Talsu apriņķa ziemeļrietumus, Rietumos — Aizputes apriņķa rietumu piekrasti un ieloku līdz [[Durbe]]i, un dienvidos — Aizputes apriņķa dienvidu galu (ar Ventu kā robežu) un Liepājas apriņķa dienvidaustrumu stūri. 1246. gadā pāvests apstiprināja Kurzemes domkapitula dibināšanu. Bet tikai 1251. gadā, kad Zemgales bīskapija bija likvidēta un tās bīskaps [[Licelburgas Heinrihs]] (''Heinrich von Lützelburg'') tika pārcelts uz Kurzemes bīskapiju (tikai tagad viņš beidzot arī ieradās Livonijā), parādās diecēzes garīgā vadība. 1252. gada 18. oktobrī Kurzemes bīskaps un ordeņa virsmestra vietnieks vienojas par 11 katoļu baznīcu celtniecību iekarotajā Kursā. 1253. gada aprīlī [[Kuldīga|Kuldīgā]] Heinrihs noslēdz līgumus ar Vācu ordeni par Kurzemes sadalīšanu: 4. aprīlī — par Ziemeļkursas, bet 5. aprīlī — par Dienvidkursas sadalīšanu, kuros, starp citu, arī nodrošināja kuršu īpašuma tiesības un noteica viņu militāros pienākumus un uzlika nodokli sardzes nodrošināšanai. === Kuršu, prūšu un zemgaļu sacelšanās (1260.—1290.) === Pēc Livonijas ordeņa sakāves [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] pret žemaišiem (1260. gada 13. jūlijā) kurši atkal sacēlās. Bīskaps Heinrihs 1263. gada 5. martā atstāja Kurzemes bīskapa amatu un pāvests viņu pārcēla uz Kīmzē (''Chiemsee'') bīskapiju, bet Kurzemes domkapituls pārtrauca savu darbību. Pēc 8 gadus ilga kara ordenis uzvarēja, un 1267. gada augustā noslēdza jaunu līgumu ar kuršiem, kura 15 pantos noteica viņu nodokļus un klaušas, mantojuma un īpašuma tiesības utml. Starplaikā [[Romas kūrija]], kas pretrunā ar Rīgas metropolīta tiesībām, pastāvīgi iejaucās Kurzemes bīskapijas garīgās vadības iecelšanā, 1263. gada 5. martā bija iecēlusi jaunu bīskapu — Vācu ordeņa brāli [[Verdas Edmunds|Verdas Edmundu]] (''Edmund von Werde'', 1263.—1299.). Bet tikai kopš 1290. gada, t.i. pēc [[prūši|prūšu]] un zemgaļu sacelšanās pilnīgas apspiešanas, Kurzemes bīskapam radās iespēja pastāvīgi uzturēties savā diecēzē. 1290. gadā bīskapam Edmundam ar Rīgas arhibīskapa atļauju izdevās nodibināt arī jaunu Sv. Marijas katedrāles domkapitulu, kas sastāvēja no Vācu ordeņa brāļiem, kas šim nolūkam tikuši nominēti jau Livonijas ordeņa mestra [[Villekens fon Endorps|Villekina]] (''Willekin von Endorp'', 1281.—1287.) laikā. Ar Kurzemes domkapitula dibināšanas aktu bīskaps Edmunds noteica, ka 1/3 no bīskapijas ienākumiem patur domkapituls, bet 2/3 bīskaps. Šos noteikumus par jaunu 1300. gada 10. aprīlī apstiprināja bīskaps Burhards (''Burchard''). === Dānijas īpašumā (1560.—1585.) === [[Attēls:Livland1560-85.gif|thumb|left|Dānijas īpašumi Livonijā (brūnā).]] [[Attēls:Magnus of Livonia.jpg|200px|thumb|left|Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģerbonis.]] Polijas karalis un Lietuvas dižkungs [[Sigismunds II Augusts]] 1561. gada 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] noslēgtajā padošanās līgumā [[Viļņas ūnija|Viļņas ūnijā]] (''Pacta subjectionis'', jeb, kā kurzemnieki to biežāk dēvēja ''Provisio Ducalis''), ar kuru pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] padevās Lietuvas virskundzībai, kā hercogs saņemot lēnī ordeņa zemes uz rietumiem un dienvidiem no [[Daugava]]s, t.i., Kurzemē un Zemgalē, apsolīja apvienot Kurzemes bīskapiju ar [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogvalsti]]. Tomēr jau pirms tam [[Dānija]]s karalis Fridrihs II no Kurzemes un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas bīskapa]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johana IV fon Minhauzena]] (''Johannes von Münchhausen'') 1559. gadā bija nopircis viņa tiesības uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Holšteinas hercogs)|Magnusam]] (''Magnus Herzog von Holstein''). Pēc zaudētās cīņas par varu Livonijā 1578. gadā Magnuss apmetās [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps un 1579. gadā padevās [[Polija]]s karaļa Stefana Batorija virskundzībai. 1583. gada 18. martā, neatstādams mantiniekus, Magnuss mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pamatojoties uz Kroneborgas miera līgumu pēc tā sauktā [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. Neskatoties uz Kurzemes hercogu centieniem šo teritoriju pievienot hercogistei, 1617. gadā tā tika pārvērsta par autonomu [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. == Ģeogrāfija == Saskaņā ar Kurzemes bīskapa 1503. gada sniegtajām ziņām bīskapijā ietilpa zemes no agrākajām [[kurši|kuršu]] valstīm ([[Bandava]], [[Ceklis]], [[Duvzare]], [[Miera Kursa]] un [[Piemare]]), kas tika sadalītas starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapu proporcijā 2:1. Tādējādi bīskapijas teritorija ar 1253. gada 4. aprīļa līgumu bija sadalīta trijās daļās, kas bija iedalītas šādos [[draudzes novads|draudžu novados]] (''Amt''): # [[Piltenes draudzes novads]] ziemeļu daļā (no [[Ventava]]s valsts Ventas labajā krastā); # [[Ēdoles draudzes novads]] ziemeļu daļā (no [[Ventava]]s valsts Ventas kreisajā krastā); # [[Ārlavas draudzes novads]] ziemeļu daļā (no [[Vanema]]s valsts); # [[Dundagas draudzes novads]] ar [[Roņu sala|Roņu salu]] ziemeļu daļā 1434. gadā nāca klāt pēc agrākā [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundaga]]s (no Vanemas) un [[Tārgales pagasts|Tārgales]] novadu (no Ventavas) pievienošanas Kurzemes bīskapa zemēm; # [[Cīravas draudzes novads]] rietumu daļā (no [[Piemare]]s valsts); # [[Sakas draudzes novads]] rietumu daļā (no [[Piemare]]s valsts); # [[Embūtes draudzes novads]] dienvidu daļā (no [[Bandava]]s valsts); # [[Valtaiķu draudzes novads]] dienvidu daļā kopš 1392. gada; # [[Piltenes-Aizputes draudzes novads|Aizputes draudzes novads]] dienvidu daļā (no [[Bandava]]s valsts), kurā valdīja Kurzemes bīskapijas domkapituls. Draudžu novadi savukārt sastāvēja no vaku ciemiem. Laicīgās pārvaldes un tiesas priekšgalā bija bīskapa iecelts soģis (''Stiftsvogt''). Lauku iedzīvotāji (25 000—30 000) bija kurši un [[līvi|lībieši]]. Piejūras novados viņi nodarbojās galvenokārt ar zvejniecību. Pilsētas bija mazattīstītas. Bija tikai divas mazpilsētas — [[Aizpute]], kurai 1378. gadā piešķīra [[Rīgas tiesības]] un kur atradās domkapitula sēdeklis ar 6 domkungiem, sv. Marijas (Māras) baznīca un franciskāņu klosteris, un [[Piltene]] ar bīskapa pili. Arī Piltenei 1557. gada 20. jūnijā piešķīra Rīgas tiesības. Abās mazpilsētās 16. gadsimta beigās dzīvoja ~80 vācu un pārvācotu vietējo izcelsmes namnieki. Bīskapijas vasaļu skaits nav skaidri zināms, bet kāds 16. gadsimta sākuma munsturrullis (''Roßdienstliste oder Musterrolle'') min 77 vasaļus (no tiem 20 Embūtē un 2 Dundagā) ar 85 bruņotiem jātniekiem un 22 strēlniekiem. Viņu lēņa tiesības bija tādas pašas kā ordeņa valstī, t.i., bez vasaļu paplašinātām mantošanas tiesībām un tiesas varas. Politikā līdz 16. gadsimtam viņiem nav bijusi nekāda loma. Arī [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgos]] viņi ieradās tikai sākot no 16. gadsimta. === Pilis === * [[Piltenes pils]] * [[Dundagas pils]] * [[Angermindes pils]] * [[Ārlavas pils]] * [[Ēdoles pils]] * [[Sakas pils]] * [[Aizputes domkapitula pils]] * [[Embūtes pils]] * [[Valtaiķu pils]] == Kurzemes bīskapijas iekārta == Tikai ar 1290. gadu beidzās bīskapijas tapšanas periods, un varēja sākties normāls garīgais darbs. Kopš šī brīža Kurzemes domkapituls — līdz ar bīskapu — bija inkorporēti Vācu ordenī, un visi vēlākie domkungi un bīskapi nāca tikai no Vācu ordeņa brāļu vidus. Ordenis varēja rīkoties ar Kurzemes kara iesaukumu, bīskapa amatu (ciktāl ar ordeni nekonkurēja pāvesta provīzijas tiesības) un ar 6 domkungu vietām (prāvests, dekāns, mantzinis, ekonoms un 2 kanoniķi). Tāpat arī visa lēņu iekārta un parasti arī Kurzemes bīskapu politika atradās ordeņa ietekmē. Īstenībā tas nozīmēja, ka Kurzemes bīskapija bija tapusi par Vācu ordeņa filiāli. Domkungiem bija jādzīvo pēc Vācu ordeņa statūtiem, un viņi baudīja tās pašas tiesības kā citu domkapitulu locekļi. Lai gan, tāpat kā Rīgas arhibīskapijā, tā arī Kurzemes bīskapijā tās laicīgais un garīgais valdnieks bija Kurzemes bīskaps (''episcopus Curoniensis'', ''bischop to Curlande''), kas vismaz nomināli bija arhibīskapa sufragāns un kam bija jādod uzticības zvērests savam metropolītam, tomēr [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapam]] nebija nekādas ietekmes uz Kurzemes bīskapa izraudzīšanu, jo, līdz ar domkapitula inkorporāciju Vācu ordenī, virsmestrs uzskatīja par savu privilēģiju iecelt Kurzemes domkungus un nominēt bīskapu no ordeņa brāļu vidus. Bīskapu vai nu vēlēja Kurzemes domkapituls no savu domkungu vidus un amatā investēja pāvests, vai iecēla pāvests pēc Vācu ordeņa virsmestra ieteikuma. Ap 15. gadsimta beigām bija izveidojusies paraža, ka katram domkapitula izraudzītajam kandidātam vispirms bija jāiegūst [[Livonijas ordenis|Livonijas mestra]] apstiprinājums, un tikai pēc tā saņemšanas Vācu ordeņa virsmestrs viņu proponēja pāvestam iecelšanai. Kurzemes bīskapu pāvesta galmā pārstāvēja Vācu ordeņa prokurators, un bīskapam bija jāpiedalās viņa izdevumu segšanā. Savā zemē bīskapam bija soģis, kam par soģa dienesta pildīšanu bīskaps piešķīra lēņos zemi. Kurzemes bīskapam bez soģa vēl bija rakstvedis, notārs un dažādi kalpotāji (''familiares''). Embūtes novadā bīskapam bija amatvīrs, saukts burggrāfs. Atsevišķas fragmentāras ziņas liecina, ka Kurzemes bīskapam un domkapitulam dažkārt izraisījušas ķildas ar Livonijas ordeni atsevišķu pilsnovadu robežu dēļ, tomēr līdz militārai sadursmei šīs ķildas nekad nenonāca. === Nauda === Pēc Kurzemes bīskapijas pievienošanas Dānijai piederošajai [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]i, tajā sāka lietot sudraba naudu, ko kala [[Hāpsala|Hāpsalā]], pēc tam [[Ārensburga|Ārensburgā]]. Apliecošais uzraksts uz monētām bija "Magnuss, no Dieva žēlastības Sāmsalas, Kurzemes un Rēveles bīskaps": MAG(NUS) D(EI) G(RATIA) E(PISCOPUS) O(SILIENSIS) C(VRONIENSIS) E(T) R(EVALIENSIS) <gallery> Bīskapa Magnusa šiliņš 1562.jpg|Bīskapa Magnusa [[Hāpsala|Hāpsalā]] kaltais [[šiliņš]] (1562) Bīskapa Magnusa vērdiņš 1565.jpg|Bīskapa Magnusa [[Ārensburga|Ārensburgā]] kaltais [[vērdiņš]] (1565) </gallery> == Kurzemes bīskapi == {{Pamatraksts|Kurzemes bīskapu saraksts}} == Kurzemes bīskapijas karte == * [https://web.archive.org/web/20160304071731/http://terramariana.du.lv/lv/images/image?id=116 Latvijas vēstures atlants. Rīga: Jāņa sēta, 1998. 16.lpp.] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Kurzemes bīskapija, [https://web.archive.org/web/20050308130128/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kurzemes_biskapija/kurzemes_biskapija.htm Historia.lv] * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLivoniaCourland.htm Kurzemes valdnieku saraksts] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = 1/3 daļa no [[Ventava]]s, [[Vanema]]s, [[Piemare]]s un [[Bandava]]s zemēm | virsraksts = Kurzemes bīskapija | periods = [[1234]]—[[1585]] | pēc = [[Piltenes apgabals]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (2/3) <br />[[Metsepole]] <br /> [[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa, [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Tālava]]s daļa (2/3)| virsraksts = [[Livonijas bīskapija]] | periods = [[1186]]—[[1255]]<br /> (no 1243. gada kā [[Livonijas konfederācija]]s daļa)| pēc = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas konfederācija]]s daļa}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (1/3) <br /> [[Tālava]]s daļa (1/3)<br />[[Zemgales bīskapija]]| virsraksts = [[Livonijas ordenis]] | periods = [[1237]]—[[1561]] (no 1243. gada kā [[Livonijas konfederācija]]s daļa) | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br />[[Pārdaugavas hercogiste]]}} {{kastes beigas}} {{Livonijas konfederācija}} {{Dānijas lielvalsts}} [[Kategorija:Latvijas vēsture|Kurzemes biskapija]] [[Kategorija:Romas katoļu bīskapijas]] [[Kategorija:Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapija]] jnf34m3b7qvrspuvxf7ihf1dhh2fw4g Ogre 0 4480 3672271 3647914 2022-08-18T17:04:04Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{nepieciešamas papildu atsauces}} {{Citas nozīmes|pilsētu|Ogre (nozīmju atdalīšana)|Ogre}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ogre | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = Ogrelut.jpg | imagesize = | image_caption = Ogres luterāņu baznīca | image_flag = Flag of Ogre.svg | flag link = Ogres karogs | image_shield = Coat of arms of Ogre.svg | shield_link = Ogres ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 49 | lats = 7 | latNS = N | longd = 24 | longm = 36 | longs = 20| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads (2021)|Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1928. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Oger}} | area_total_km2 = 13.6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ogre}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-50(01-03) | area_code = <small>(+371)</small> 650 | website = {{url|www.ogresnovads.lv}} | footnotes = }} '''Ogre''' ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Ogres novads (2021)|Ogres novada]] [[Pārvaldes centrs|administratīvais centrs]]. [[Pilsēta]] izvietojusies [[Daugava]]s labajā krastā 36 [[Kilometrs|km]] no [[Rīga]]s pie [[Ogre (upe)|Ogres]] upes [[Grīva|ietekas]]. Pilsētas platība ir 13,6 [[Kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Ogre|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> 65% Ogres iedzīvotāju ir [[latvieši]], 26% ir [[krievi]], 4,2% [[baltkrievi]], 1,9% [[ukraiņi]] un 1,8% — [[poļi]]. == Pilsētas nosaukums == Ogres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar [[Ogre (upe)|Ogres upi]], par kuras vārdu ir vairāki nostāsti. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] Ogres upe dēvēta par Vogeni (''Wogene'', ''Woga''). Pēc igauņu vēsturnieka Alvres domām vārds ''Vōgene'' nozīmējis „straujā, viļņainā (upe)", to pamatojot ar to, ka [[līvu valoda]]i radniecīgajā igauņu valodā ''voog'' nozīmē „straume", „plūsma", „vilnis", bet ''voogama'' — „plūst", „tecēt", „viļņot". Laika gaitā vārds Voga varēja pārtapt tagadējā Ogres nosaukumā. Pēc [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] domām upes nosaukums saistās ar [[zutis|zuša]] indoeiropeisko nosaukumu (prūšu: ''angurgis'', {{val|lt|ungurys}}).<ref name="oraksti">{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēvča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds|isbn=9984527255}}</ref> Latviešu teika stāsta, ka laikā, kad [[Vidzeme]] tika iekļauta [[Krievijas impērija]]s sastāvā, ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem ({{val-ru|угри}}), no kā it kā esot cēlies jaunais upes vārds. == Vēsture == {{galvenais|Ogres vēsture}} Ogres apkaime ir bijusi apdzīvota jau pirms 3—5 tūkstošiem gadu; tas konstatēts pēc izrakumos atrastajiem akmens cirvjiem, keramikas lauskām u.c. priekšmetiem. Līdz 9. gadsimtam bijis apdzīvots [[Ķentes pilskalns]]. Rakstiski Ogres upes grīva pirmo reizi minēta [[Indriķa Livonijas hronika]]s 1206. gada līvu-vāciešu militārā konflikta aprakstā. 13. gadsimta sākumā Ikšķiles pilsnovads ({{val-la|castrum Ykescolae}}) bija izlēņots [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasalim [[Konrāds no Meiendorpas|Konrādam no Meiendorpas]]. Pakāpeniski Daugavas līvus asimilēja [[letgaļi]], un līdz pat 16. gadsimtam Ikšķiles pilsnovads ietilpa [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|latvju galā]]. [[Zviedru Vidzeme]]s un [[Vidzemes guberņa]]s laikā apvidus ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc 1861. gada [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa līnija]] uzbūvēšanas Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība noīrēja divas pūrvietas meža, lai ierīkotu celiņus, uzceltu restorānu un vairākus paviljonus. Kopš 1875. gada Ogrē sākās intensīva vasarnīcu celtniecība; to skaits līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] sasniedza trīs simtus. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Ogre atradās tiešā frontes tuvumā, artilērijas šāviņi gandrīz pilnīgi iznīcināja Ogres apbūvi. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1920. gadā Ogre ieguva miesta, bet 1928. gada 25. februārī pilsētas tiesības. Ogre līdztekus [[Jūrmala]]i, [[Sigulda]]i un [[Saulkrasti]]em bija viens no lielākajiem Latvijas kūrortiem. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] visi Ogres restorāni, viesnīcas, pansijas, sanatorijas un tirdzniecības uzņēmumi tika nacionalizēti. 1947. gadā Ogre kļuva par [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķa]], pēc 1950. gada [[Ogres rajons|Ogres rajona]] centru. 1960. gadu otrajā pusē Ogrē uzcēla lielu trikotāžas kombinātu. == Ogres pilsētas ģerbonis == [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|150px|thumb|[[Ogres ģerbonis]]]] Pirmo reizi par [[Ogres ģerbonis|Ogres ģerboni]] tika runāts 1921. gadā, taču sakarā ar to, ka Ogre nebija pilsēta, bet tikai miests, tika saņemts Latvijas Heraldiskās komitejas atteikums. Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Ogrei 1928. gadā ģerboņa jautājums atkal kļuva aktuāls. Gāja gadi, tika sagatavoti dažādi ģerboņa projekti un skices. 1936. gadā Heraldiskā komiteja savā sēdē, kurā piedalījās arī ikšķilietis Mākslas akadēmijas rektors [[Jānis Kuga]], nolēma izgatavot Ogres pilsētas ģerboņa darba zīmējumu variantus. Ģerboņa ideja — zilā laukā trīs zelta vai melnas priedes, bet apakšējā daļā viļņveida sudraba josla, kas simbolizētu ūdeņus, pie kuriem Ogre atrodas. [[Priedes]] un viļņveida josla simbolizēja pilsētu kā kūrortu. Ģerboņa [[Zilā krāsa|zilais]] fons norādīja uz to, ka Ogre ir klimatiskais kūrorts. Ģerboņa projekta tālāko izstrādi uzticēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s docentam Kārlim Krauzem. Faktiski ģerbonim ir divi autori — Ogres pilsētas darbinieks, mākslinieks Vilis Mednis un Kārlis Krauze. 1937. gadā ģerboņa projekta zīmējums tika pieņemts galīgā variantā. Lai arī Ogres pašvaldībai un sabiedrībai pret to bija zināmi iebildumi, Heraldikas komiteja 1938. gada augustā projektu pieņēma un 22. oktobrī valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] to apstiprināja. Mūsu dienās Ogres pilsēta savu klimatiskā kūrorta nozīmi ir gandrīz zaudējusi, un no jauna apstiprinātais vēsturiskais ģerbonis kalpo par simbolu pilsētas pagātnei un varbūt arī nākotnei, bet to rādīs laiks. == Ogres zīme == Ideja par Ogres zīmi, kas nepieciešama iebraucot un izbraucot no pilsētas, radusies jau 1997. gadā. Toreiz notika arī konkurss, kurā uzvarēja tagadējais Ogres pilsētas galvenais mākslinieks Krišs Skrastiņš. 1997. gadā ideja par pilsētas zīmi tā arī palika nerealizēta un skices iegūlās plauktos. 2007. gadā atkārtoti tika pieminēta nepieciešamība pēc pilsētas zīmes. Kopš pirmā konkursa bija pagājis ievērojams laika sprīdis, bija daudz jaunu iespēju un ideju līdz ar to, tika nolemts rīkot jaunu konkursu.<ref>[http://news.lv/Ogres_Zinas/2008/07/28/ogres-pilsetai-jauni-varti Ogres pilsētai - jauni vārti]</ref> Ogres novada dome 2007. gada 19. aprīļa domes sēdē izsludināja konkursu Ogres pilsētas zīmes izveidei. Konkursu rīkoja dome sadarbībā ar Ogres Rotari klubu un to organizēja domes būvvalde. Konkurss tika organizēts ar mērķi iegūt projekta priekšlikumus – metus vides objekta Ogres pilsētas zīme realizācijai. 2007. gada 22. maijā Ogres pilsētas zīmes ideju metu konkursa komisijas sēdē tika apkopoti rezultāti un konkursā 1.vietu ieguva Pauls Valgums un Viktors Valgums (devīze “G20B47”). Daļa finansējuma zīmju izgatavošanai bija ieplānota domes budžetā un daļa nepieciešamo līdzekļu tika savākta ziedojumu veidā. Lai iesaistītu iedzīvotājus savas pilsēta simbolikas izveidē, Ogres Rotari klubs rīkoja labdarības koncertu, savukārt pēc SIA „Fazer maiznīcas” iniciatīvas trīs mēnešus notika akcija, kuras laikā no katra uzņēmumā ceptā un Ogres pilsētā pārdotā maizes klaipiņa viens santīms tika ziedots pilsētas zīmes izveidei. Ir divas pilsētas zīmes, kas izvietotas pie [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļa A6]] Rīga–Daugavpils – viena pirms iebraukšanas pilsētas teritorijā no Ikšķiles puses, otra – no Ciemupes puses. Ogres pilsētas zīme kā vides objekta būtiskākā funkcija ir Ogres pilsētas atpazīstamības veicināšana, kā arī simbolisku pilsētas vārtu veidošana. Zīme ar savu vēstījumu parāda Ogrei raksturīgās īpašības, prezentē mūsu pilsētu un ir mūsdienīga, tā liecina par pilsētas attīstību, par cilvēkiem, kuri tajā dzīvo un šīs dienas vērtībām <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/ |title=Ogres novada simboli |access-date={{dat|2015|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317003117/http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/ |archivedate={{dat|2011|03|17||bez}} }}</ref> == Daba == Kristāliskais pamatklintājs sastāv no dažādiem granītiem un gneisiem un atrodas 950—1000 m dziļumā, un to šķērso dažāda dziļuma tektoniskie lūzumi, kas it kā monolīto pamatklintāja masīvu sadala dažāda lieluma blokos. Atšķirībā no litosfēras lūzumiem kalnu rajonos šie lūzumi nav tik dziļi, kas kopumā piešķir platformas apgabaliem salīdzinošu stabilitāti. {{fact}} Virs kristāliskā pamatklintāja nāk pamatiežu stāvs, kura biezums Ogres apkaimē ir 930 — 995 m. No tiem Ogres upes krastos atsedzas tikai virsējie devona vecuma pamatieži — dolomīti un dolomītmerģeļi. Tie radušies simtiem miljonu gadu ilgā laika periodā, kad daudzkārt tagadējā Ogres teritorijā valdījuši jūru apstākļi un norisinājušies iežu daļiņu sacementēšanās procesi, kurus vēlāk veicināja arī virsējo slāņu spiediens. Vietām tekošais ūdens dolomītos izskalojis iedobumus (kavernas), kuros izveidojušies kalcīta kristālu sakopojumi, t.s. drūzas. Virs pamatiežiem atrodas kvartāra nogulumiežu sega, ko atstājis pēdējais apledojums. Nogulumiežu segas biezums mainās 5—70 m robežās. Visbiezākie nogulumiežu slāņi ir zem pauguriem, turpretī upju krastos to biezums sasniedz tikai dažus metrus. Nogulumiežus veido grants, smilts, oļi, mazāk māls. Zilajos kalnos vairāk izplatīta smilts, bet Pārogrē — grants. Pēc kara tika veikta intensīva grants ieguve, palikuši nerekultivēti karjeri. Pilsētas teritorijas reljefs vietām ir stipri paugurains. Tas izskaidrojams ar pēdējā apledojuma kušanas ūdeņu darbību, kas tagadējās pilsētas teritorijā bijusi ļoti spēcīga. No [[Ikšķile]]s līdz [[Ķegums|Ķegumam]] cauri Ogrei DA virzienā stiepjas garu vaļņveida pauguru virkne — Ogres Kangari. Ģeomorfoloģiski šādus paugurus sauc par osiem. [[Ogres Kangari]] ir 20 [[Kilometrs|km]] gara osu virkne, kas 3—4 km garumā ietilpst pilsētas teritorijā; vietām tai ir nelieli atzarojumi. Šī vaļņveida pauguru grēda apgrūtina virszemes ūdeņu noteci uz Daugavu, veicinot apkārtnes pārpurvošanos uz Z no grēdas, sevišķi Pārogrē pie Lazdu kalniem. Liela daļa Ogres teritorijas atrodas Daugavas virspalu terasēs, kuru platums sasniedz 1500 m. Daugavas paliene ir vāji izteikta, un to tāpat kā terases klāj 1,5 — 3 m biezs smilšu slānis, zem kura atrodas dolomīta pamatieži. Atsevišķām pilsētas pauguru grēdām un pauguriem vēsturiski ir radušies dažādi nosaukumi. Jaunogrē stiepjas Zilie kalni, kuru augstākie pauguri ir Skolas [[kalns]] un Viršu kalns; pilsētas centrā atrodas Vilku kalni, kuru augstākie pauguri ir Skolas jeb Krēģera kalns un Mīlestības kalns; gar Turkalnes ielu stiepjas Sērķīšu (Zaķu) kalni. Pārogrē ir Grants kalni, kuru augstākie pauguri ir Bākas kalns un Kazaku kalns, tālāk stiepjas Lazdu kalni ar slaveno Ķentes kalnu, kurš lielā mērā ir norakts. Pie Urgas upītes atrodas arī tāda paša nosaukuma [[kalns]]. Visos šajos kalnos ir ievērojami grants krājumi; tas rada saimniecisko un ekoloģisko interešu sadursmi. Par dabas aizsardzības pārkāpumiem un bezsaimnieciskumu liecina jau Pārogrē esošie karjeri un piesārņotā vide, sevišķi būvmateriālu rūpnīcas apkārtnē. Ir jāapbrīno dabas mīļotāja J. Špakovska uzņēmība, Lazdu kalnos ierīkojot dendroloģisko un atpūtas parku, attīrot daļu aizaugušās teritorijas un par saviem līdzekļiem to labiekārtojot. === Iekšējie ūdeņi === [[Attēls:Urgas upe.jpg|right|thumb|250px|Urgas upe Pārogrē]] Ogres pilsēta atrodas Daugavas labajā krastā pie Ogres ietekas. Ogres upe ieplūst pilsētā ZA daļā un met vairākus līkumus. Pirms Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas un ar to saistītās ūdenslīmeņa celšanās Daugavā Ogrei bija liels kritums pilsētas robežās. Upe tecēja strauji, krāčaini, efektu vēl vairāk pastiprināja straujās dolomīta kraujas. Ogres upe visai dziļi iegrauzusies pamatiežos, vietām tās gultnē ir daudz laukakmeņu, sevišķi vietā, kur Ogre šķērso Ogres Kangaru osu grēdu. Daudzviet upes gultne gludi „noklāta" ar līdzenām dolomīta plātnēm. Paceļot Daugavā ūdenslīmeni, Ogres lejtecē straumes ātrums kļuvis ļoti mazs — var uzskatīt, ka te ir stāvošs [[ūdens]], kas siltās [[vasara|vasarās]] veicina aļģu masveida savairošanos un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Bez Daugavas un Ogres cauri pilsētai tek arī vairākas nelielas upītes. Pārogrē gar dzelzceļu tek Urgas upīte; tai ir lēzena, pārpurvota gultne. Pilsētas ZA daļā gar Ogres kapiem tek Norupīte, bet mazā Lebiņa, kas kādreiz atdalīja Jaunogri no Ogres, tagad lielākoties plūst pa betona caurulēm zem Mālkalnes prospekta un tikai aiz pilsētas stadiona atkal „ierauga dienasgaismu". Pirms ietecēšanas nosprostotajā Ogres upes labajā attekā Lebiņa sadalās, veidodama krūmiem apaugušu salu, un pirms ietekas atkal savienojas. Iztīrot un gaumīgi apzaļumojot šo apkaimi, šeit varētu izveidot nelielu atpūtas un pastaigu vietu. Diemžēl vasarā Ogres aizdambētās attekas ūdens sanitārepidemioloģiskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo stāvošajā ūdenī savairojas mikroorganismi. Vēsāks un tīrāks ūdens ir meža ielokā esošajā Mežezerā, kas faktiski ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve (no tās iztek mazā Lebiņa). Gruntsūdeņi pilsētas teritorijā atrodas līdz 30 m dziļi. Sevišķi dziļi gruntsūdeņi ir zem pauguriem, savukārt osu ziemeļu nogāzu pakājēs tie vietām iznāk pat zemes virspusē, izraisot apkārtnes pārpurvošanos, sevišķi pilsētas [[ziemeļi|ziemeļu]] un ziemeļaustrumu daļā. === Augsnes === Pilsētā pārsvarā ir velēnu podzolētās [[augsne]]s, kas ir samērā auglīgas. Osu tuvumā lielās platībās ir pārpurvotas augsnes ar mazsadalījušos melnas nokrāsas zāļu kūdru. Savukārt paugurainās vietās augsnes cilmiezī dominē grants vai smilts ar nelielu māla daļiņu piejaukumu. Tas padara augsni irdenu, šāda augsne vāji aiztur mitrumu un organiskās vielas. Šo efektu vēl vairāk pastiprina skuju koku meži, kas "pieskābina" cauri skujkoku vainagiem iztecējušo lietus ūdeni. Šī ūdens reakcija ir vāji skāba (pH 6,5 — 6,9), taču pilnīgi pietiekama, lai veicinātu organisko vielu izskalošanas procesus no augsnes virsējiem slāņiem dziļākos slāņos. Līdz ar to zem 15 — 30 cm bieza trūdvielu jeb humusa slāņa atrodas ap 20 — 25 cm biezs izskalošanas jeb t.s. podzola slānis, kam seko tumšāks ieskalošanas horizonts. Tā biezums variē plašā amplitūdā, vietām pārsniedzot pat 1 m. Ieskalošanas horizonts pakāpeniski pāriet smilts vai grants cilmiezī, kura biezums zem pauguriem var sasniegt vairākus desmitus metru. Savukārt Daugavas ielejā cilmieža biezums var pat nesasniegt 1 [[metrs|metru]]. Zem cilmieža atrodas pamatieži — monolīti devona dolomīti. Līdz ar to, lai uzlabotu augsnes dabisko auglību, kas Ogrē ir visai zema (apmēram 25 balles no 60 iespējamām; [[Zemgale|Zemgalē]] augsnes dabiskā auglība vietām ir virs 50 ballēm), nepieciešamas regulāras ikgadējas organisko vielu papilddevas, sevišķi tas attiecas uz augsnēm paugurainēs. Vietām nepieciešama augsnes nosusināšana, kaļķošana vai virsmas pacelšana. Aktīvi jācīnās pret augsnes eroziju pauguraiņu nogāzēs, tās nostiprinot, arī terasējot, sausās vasarās mākslīgi pievadot ūdeni. Nedaudz auglīgākas augsnes ir Ogres upes lejtecē, grīvas apkaimē, kā arī Daugavas ielejā. Dabiskā auglība šeit ir ap 30 — 39 ballēm; tas izskaidrojams ar karbonātu klātbūtni dolomītu slāņa sekluma dēļ (dolomītos ir [[kalcija karbonāts]] — CaCO<sub>3</sub> — tiesa gan, augiem grūti izmantojamā veidā), šeit atrodas arī senas kultūraugsnes, jo upju piekraste bijusi apdzīvota jau no seniem laikiem. === Augājs === Ogre ir viena no zaļākajām Latvijas pilsētām. Vairāk par pusi no pilsētas kopplatības klāj meži vai parki, nomales aizaugušas ar krūmiem un mazvērtīgiem kokiem. Galvenā koku suga pilsētā ir priede, kuras īpatsvars ir 37%, otra izplatītākā ir egle — 29%, bet bērzu īpatsvars sasniedz 20%. Pilsētas centrā aug daudz liepu — tās labi padodas veidošanai, apgriešanai. No citiem kokiem minamas kastaņas, papeles, kļavas, tūjas, ozoli, melnalkšņi, baltegles, apses. Viena no lielākajām apsēm pilsētā aug iepretim stacijas laukumam. Paugurainēs uz smilšainajiem cilmiežiem dominē priedes ar sīklapjiem meža zemākajos stāvos. Zemākās vietās izplatītas egles, zem kurām pamežs ir daudz vājāk attīstīts (sakarā ar sliktākajiem gaismas apstākļiem). Bērzi daudz vairāk izplatīti gar transporta ceļu malām, gar stigām, slapjās augstienēs. Pārogrē pamežā daudz lazdu. Ekoloģisko apstākļu pārmaiņu dēļ mazāk izturīgie skuju koki nokalst, atbrīvodami ekoloģisko nišu mazāk izvēlīgajiem lapu kokiem, sevišķi sīklapjiem. Īpaši tas attiecas uz pilsētas centru, kur katru gadu tiek izzāģētas bojā gājušās priedes, kas ir visjutīgākās pret negatīvajām apkārtējās vides pārmaiņām. No šādiem negatīviem faktoriem varētu minēt zemsedzes izmīņāšanu un lapu nogrābšanu, kas izraisa augsnes degradēšanos, noplicināšanos, eroziju. Nesaņemot pietiekamā daudzumā barības vielas, koki novājinās, samazinās to ikgadējais pieaugums, tie kļūst uzņēmīgi pret sēnēm, kaitēkļiem. Meža dabiska atjaunošanās Ogrē ir problemātiska. Pilnīgi zudušas spējas dabiskā ceļā atjaunoties priedēm, jo pamežs ir piesārņojies ar sīklapjiem, bet priedēm ir paaugstinātas prasības pret gaismu. Vietām pamežā „aizbēguši" augi no dārziem vai apstādījumiem — kapmirte, dažas spireju sugas, krūmrozes u.c.<ref>Aigars Kuzmins "Ogres novads", Rīga,1996, apgāds Mācību grāmata,56,57.lpp {{ISBN|9984-523-86-1}}</ref> == Klimats == [[Attēls:Negaiss Ogrē (23.07.2010).jpg|right|thumb|250px|Negaiss Ogrē 2010. gada 23. jūnijā]] Ogre atrodas novada rietumos, kur ir siltāks un sausāks nekā lielākajā [[Ogres novads|Ogres novada]] daļā, sevišķi, salīdzinot ar novada Z, ZA un A daļu. [[Ziema|Ziemā]] Ogrē, spēcīgāk nekā pārējā novada teritorijā, jūtama [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ietekme. [[Vasara|Vasarā]] zināmā mērā klimatu ietekmē tas, ka pilsēta daļēji atrodas [[Daugava]]s ielejā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra [[Janvāris|janvārī]] ir −5,8 °C, bet [[Jūlijs|jūlijā]] tā ir +17,2 °C. Visai bieži, kopš [[1970. gadi]]em, gaisa vidējā [[temperatūra]] [[Janvāris|janvārī]] Ogrē svārstās ap −5,4 °C. [[Vasara|Vasarā]] gaisa temperatūras maiņas pilsētā ir mazāk krasas, jo apkārtējie pauguri un [[Mežs|meži]] daļēji aiztur [[Vējš|vējus]] piezemes gaisa slānī, uz gaisa [[temperatūra]]s svārstībām izlīdzinoši darbojas arī [[Daugava]]s ūdensvirsma. Ziemā valdošie vēji ir DR un D vēji, bet vasarā — ZR un R vēji. [[Pavasaris|Pavasarī]] vējš samērā bieži iegriežas no Z un ZA, atnesdams agrīnas un vēlīnas [[salna]]s. Bezsala periods pilsētā ilgst 140 dienas. Gada vidējais [[Nokrišņi|nokrišņu]] daudzums ir 600—650 mm. [[Nokrišņi]] izkrīt vidēji 185 dienas [[Gads|gadā]]. Ogrē ir samērā mazs apmākušos dienu skaits gadā, vidēji 126 ([[Rīga|Rīgā]] — 160, [[Ķemeri|Ķemeros]] — 146). Šāds mazs apmākušos dienu skaits Latvijā ir vēl tikai Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. {| class="wikitable" |+ Ogres klimats |- ! Mēnesis !! Vidējā diennakts gaisa temperatūra, °C!! Nokrišņi, mm |- | [[Janvāris]] | align="right" |-6 | align="right" |24 |- | [[Februāris]] | align="right" |-5,8 | align="right" |22 |- | [[Marts]] | align="right" |-2,6 | align="right" |26 |- | [[Aprīlis]] | align="right" |4,8 | align="right" |32 |- | [[Maijs]] | align="right" |11,3 | align="right" |60 |- | [[Jūnijs]] | align="right" |14,8 | align="right" |64 |- | [[Jūlijs]] | align="right" |17,2 | align="right" |87 |- | [[Augusts]] | align="right" |16,0 | align="right" |74 |- | [[Septembris]] | align="right" |11,2 | align="right" |69 |- | [[Oktobris]] | align="right" |5,6 | align="right" |74 |- | [[Novembris]] | align="right" |0,3 | align="right" |49 |- | [[Decembris]] | align="right" |-3,7 | align="right" |28 |- | [[Gads|Gadā]] | align="right" | | align="right" |609 |- |} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom |1920|620 |1925|800 |1930|1300 |1935|1700 |1939|1700 |1959|7500 |1970|15700 |1979|26100 |1981|27000 |1989|29656 |1990|29900 |1991|30025 |1992|29200 |1993|28800 |1994|28400 |1995|28300 |2000|26573 |2001|26458 |2002|26283 |2003|26178 |2004|26170 |2005|26046 |2006|26110 |2007|26150 |2008|26238 |2012|26549 |2017<ref>[http://www.lad.gov.lv/files/ladDocument/1768/6_3_Iedzivotaju_skaits_pilsetas_2017_gads.pdf Pastāvīgo iedzīvotāju skaits novadu pilsētās 2017. gada sākumā] no lad.gov.lv</ref>|23 533 |2018|23 272 |2019|23 232 |2020|23 061 |2021|22 978 |2022|22 872 }} === Iedzīvotāju etniskais sastāvs === 2003. [[gads|gada]] [[februāris|februārī]] dzīvoja 26 573 iedzīvotāji, no tiem 17 153 [[latvieši]] (64,6% no Ogres iedzīvotāju skaita), 6545 [[krievi]] (24,6%), 1116 [[baltkrievi]] (4,2%), 516 ukraiņi (1,9%), 466 [[poļi]] (1,8%), 210 [[lietuvieši]] (0,8%). Citu tautību cilvēku bija 2,2%, tai skaitā 48 [[igauņi]], 40 [[ebreji]], 31 tatārs, 30 [[vācieši]], 25 armēņi, 16 moldāvi, 16 čigāni, 9 karēļi, 8 mordovieši, 7 somi, 6 amerikāņi, 6 [[grieķi]], 6 uzbeki, 5 bulgāri, 4 afgāņi, 4 avāri, 4 baškīri, 3 komieši, 2 francūži, 2 kazahi, 2 permieši, 1 korejietis, 1 krimčaks, 1 lezgīns, 1 norvēģis, 1 osetīns, 1 rumānis un 1 tadžiks. 22 064 ogrēnieši bija dzimuši [[Latvija|Latvijā]]. Ogrē dzīvojošie latvieši bija dzimuši ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs — [[Krievija|Krievijā]], 29 [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], 22 [[Lietuva|Lietuvā]], 19 [[Ukraina|Ukrainā]], 18 [[Igaunija|Igaunijā]], 15 [[Kazahstāna|Kazahstānā]], 8 [[Austrālija|Austrālijā]], 5 [[Polija|Polijā]], 3 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 2 [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], 2 [[Čehija|Čehijā]], 1 [[Somija|Somijā]], 1 [[Vācija|Vācijā]], 1 [[Gruzija|Gruzijā]], 1 [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], 1 [[Moldova|Moldovā]], 1 [[Norvēģija|Norvēģijā]], 1 [[Ungārija|Ungārijā]] (kopā 155 cilvēki). Latviešu valodu kā dzimto valodu nosaukuši 10 [[Latvijas igauņi|igauņi]], 8 [[Latvijas čigāni|čigāni]], 5 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 10 [[vācieši]], 3 [[azeri]], 2 [[moldāvi]] un 2 [[somi]] (kopā 40 cilvēku). '''Ogres iedzīvotāju etniskais sastāvs (%)''' {| class="wikitable" |- ! ! 1935. ! 1979. ! 1989. ! 2003. |- | Iedzīvotāju skaits (tūkstoši) | 1,7 | 26,1 | 30,2 | 26,6 |- | Latvieši (%) | 83,4 | 61,4 | 59,1 | 64,6 |- | Krievi (%) | 5,1 | 27,8 | 30,0 | 24,6 |- | Vācieši (%) | 4,2 | — | — | 0,1 |- | Poļi (%) | 3,7 | 1,9 | 1,4 | 1,8 |- | Ebreji (%) | 2,8 | 0,4 | 0,4 | 0,2 |- | Baltkrievi (%) | — | 4,9 | 4,4 | 4,2 |- | Ukraiņi (%) | — | 1,9 | 2,2 | 1,9 |- | Lietuvieši (%) | — | 0,8 | 0,5 | 0,8 |- | Pārējie (%) | 0,8 | 0,9 | 2,0 | 1,9 |} === Iedzīvotāju dabiskais pieaugums === {{vikisaites+}} {{enciklopēdiskais stils+}} '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Ogrē un Latvijā (uz 1000 iedzīvotājiem)''' {|class="wikitable" border=1 |- !ROWSPAN=1| |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1935 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1960 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1970 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1979 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1985 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1986 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1989 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1992 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1993 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1994 |- |'''Ogrē'''<br />Dzimstība<br />Mirstība<br />Dabiskais pieaugums|| <br />17,2<br />14,0<br />3,2|| <br />15,9<br />9,9<br />6,0|| <br />16,6<br />7,2<br />9,4|| <br />17,0<br />7,7<br />9,3|| <br />18,5<br />7,6<br />10,9|| <br />15,6<br />7,3<br />8,3|| <br />14,1<br />9,0<br />5,1|| <br />12,8<br />10,1<br />2,7||<br />9,8<br />11,2<br />-1,4|| <br />9,4<br />13,0<br />-3,6 |- |'''Latvijā'''<br />Dzimstība<br />Mirstība<br />Dabiskais pieaugums|| <br />17,6<br />14,2<br />3,4|| <br />16,7<br />10,0<br />6,7|| <br />14,0<br />11,8<br />2,2|| <br />14,1<br />12,7<br />1,4|| <br />15,2<br />13,1<br />2,1|| <br />15,8<br />12,1<br />3,7|| <br />14,5<br />12,1<br />2,4|| <br />12,0<br />13,5<br />-1,5|| <br />10,3<br />15,2<br />-4,9|| <br />9,5<br />16,4<br />-6,9 |} Trikotāžas kombināta darbiniekiem Jaunogrē starp dzelzceļu un Zilajiem kalniem tika uzcelts liels dzīvojamo namu mikrorajons, kurā tagad dzīvo apmēram 2/3 visu ogrēniešu. Tāda iedzīvotāju koncentrācija izraisa dažādas ekoloģiskas problēmas tuvējā apkārtnē. Līdztekus straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam krasi mainījās gan pilsētas iedzīvotāju nacionālais sastāvs, gan dzimumvecuma struktūra. Mūsu dienās, salīdzinot ar stāvokli pirm 2. pasaules kara, ir samazinājies vīriešu un ebreju īpatsvars. Baltijas vācieši 1939. gadā pēc Hitlera aicinājuma repatriējās uz Vāciju, bet ebreji 2. pasaules kara laikā vai nu devās bēgļu gaitās, vai arī tika iznīcināti. Iedzīvotāju ataudze ir iedzīvotāju atražošanās process, ko nosaka dzimstība un mirstība; starpība starp abiem šiem rādītājiem veido iedzīvotāju dabisko pieaugumu. Parasti tas ir pozitīvs un liecina, ka dzimušo skaits ir lielāks par mirušo skaitu. Taču pēdējie gadi ekonomikā un sociālā depresija liecina par pretējo — dabiskais pieaugums kļuvis negatīvs. Ja šāds stāvoklis turpināsies ilgstoši, nākotnē tam var būt nelabvēlīgas sekas. Līdz pat 90. gadu sākumam Ogrē, salīdzinot ar Latviju kopumā, ir bijusi palielināta dzimstība un pazemināta mirstība, tātad arī salīdzinoši liels dabiskais pieaugums. Cēloni tam nav grūti atrast. Tas saistīts ar lielu gados jaunu darbspējīgu cilvēku pieplūdumu darbam trikotāžas kombinātā. 80. gados Ogrē piedzima pat līdz 500 bērniem gadā, bet nomira ap 200 iedzīvotāju. 90. gadu sākumā krasi pasliktinājās iedzīvotāju sadzīves apstākļi, pieauga dzīves dārdzība. Šie un daudzi citi faktori ir ietekmējuši attieksmi pret bērnu nākšanu pasaulē. Arī medicīnas pakalpojumi kļūst aizvien dārgāki. Tas samazina dzimstību, palielina mirstību. Kopš 1993. gada dzimstība ir zemāka par mirstību. Pirms 2. pasaules kara iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Ogrē būtiski neatšķīrās no Latvijas vidējiem rādītājiem. Atšķirības sākās līdz ar forsētu Ogres industrializāciju. Protams, ka izšķirošā nozīme bija lielā trikotāžas kombināta uzcelšanai kādreiz mazajā kūrortpilsētā. Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Ogres pilsētā sāka visai būtiski atšķirties no Latvijas vidējiem rādītājiem. Galvenie iemesli tam bija: :# stipri palielinātais 20&nbsp;— 40 gadus vecu sieviešu īpatsvars; šajā vecumā sievietes parasti apprecas un tām dzimst bērni; :# zemais pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums (34&nbsp;— 35 gadi), tāpēc arī mirstība Ogrē bija daudz zemāka nekā Latvijā; :# lielā kadru mainība trikotāžas kombinātā, kuras dēļ katru gadu pilsētā ieradās jauns darbaspēks. Ogrē pastāv sieviešu un vīriešu disproporcija. 1989. gadā 55% iedzīvotāju bija sievietes, bet 1979. gadā sieviešu īpatsvars bija pat 58%. Šī dzimumu disproporcija rada visdažādākās sociālās problēmas. Svarīgākās no tām ir: :# palielināts vientuļo, neprecēto sieviešu skaits; :# palielināta ģimeņu nestabilitāte un šķirto laulību skaits; :# palielināts nepilno ģimeņu, vientuļo māšu skaits; :# bieža darbavietu maiņa u.c. Visnelabvēlīgākā demogrāfiskā situācija ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem, kurā uz 100 vīriešiem ir aptuveni 150 sieviešu. Vislabvēlīgākajā ģimeņu veidošanas vecumā (no 20 līdz 40 gadiem) bija 72% vīriešu un tikai 62% sieviešu. Jaunākā vecuma grupās, sakarā ar to, ka vidēji uz 100 zēniem piedzimst 94 meitenes, dzimumu disproporcijas nav. Ir pat neliels zēnu pārsvars, taču zēnu mirstība kopumā ir lielāka un, sasniedzot 16 gadu vecumu, proporcijas izlīdzinās. Ogres pilsētā ir vislielākais sieviešu īpatsvars Latvijas pilsētu vidū. Trikotāžas kombināta dēļ Ogrē ir liels to sieviešu īpatsvars, kuras vispār nav bijušas precējušās — ap 27%, turpretī Latvijā tas ir vidēji 17%. Visi iepriekš minētie apstākļi neveicina lielu ģimeņu veidošanos, lai gan vidējais ģimenes lielums Ogrē tomēr ir nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā. Pilsētā ir vairāk nekā 7000 ģimeņu, ģimenēs kopā dzīvo apmēram 83% ogrēniešu. === Iedzīvotāju migrācija === Ogres pilsētā ilgus gadus ir bijis pozitīvs iedzīvotāju mehāniskais pieaugums jeb migrācija. Šo pieaugumu ir radījis iebraukušo iedzīvotāju pārsvars pār izbraukušajiem. Un tikai pēdējos gados sakarā ar neatkarīgās Latvijas atjaunošanos pierakstīšanās režīms pilsētā kļuvis stingrāks un imigrācija ir kļuvusi negatīva. Paredzams, ka daļa cittautiešu izbrauks ārpus Latvijas, taču, protams, — ne visi. Iedzīvotāju migrācijā pārsvarā piedalās pieaugušie, darbspējīgie iedzīvotāji. Vairāk nekā puse no tiem ir neprecējušies, jo tieši šī ļaužu kategorija ir vismobilākā. Migrācijas iemesli ir visdažādākie. 16 — 20 gadus vecie jaunieši iebrauc Ogrē galvenokārt turpināt mācības dažādās pilsētas skolās. Sākot ar 18 gadu vecumu, par galveno pārceļošanas cēloni sāk dominēt tieksme uzlabot savus dzīves un darba apstākļus, kā arī nodibināt ģimeni. Pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas par galvenajiem dzīves vietas maiņas cēloņiem kļūst vēlēšanās dzīvot vietā, kur pieejamas kultūras, atpūtas un medicīniskās iestādes. Turpina darboties arī tāds faktors kā labāki darba apstākļi. Dzīvojot Ogrē kā Rīgas aglomerācijas pavadoņpilsētā, šīs vajadzības lielākā vai mazākā mērā var tikt apmierinātas (vairāk gan uz galvaspilsētas rēķina, jo tās pārliekais tuvums un ērtā satiksme nav veicinājusi normālas apkalpes sfēras infrastruktūras izveidošanos Ogrē atbilstoši lielajam iedzīvotāju skaitam). Šajā ziņā pilsētā ir daudz neatrisinātu problēmu, kuras pašreizējās ekonomiskajās grūtībās ir saasinājušās. Šī iemesla dēļ iezīmējas tendence (pagaidām gan visai vāja) izbraukušo skaitam pārsniegt iebraukušo skaitu. Agrākais trikotāžas kombināta celtniecības laikā straujais Ogres iedzīvotāju skaita pieaugums ir beidzies. Pilsētu pirmām kārtām atstāj kopmītņu iemītnieki, kuriem nav cerību tuvākajā laikā saņemt atsevišķu dzīvokli. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas praktiski ir izbeigusies migrācija no bijušajām [[Padomju Savienība|PSRS]] republikām. To nomainījusi emigrācija uz bijušajām dzīves vietām. Tā kā tur ekonomiskie apstākļi parasti ir daudz sliktāki nekā Latvijā, tad liela daļa cittautiešu paliek Latvijā, arī Ogrē. Otrs iedzīvotāju migrācijas paveids ir t.s. iedzīvotāju diennakts '''svārstveida migrācija'''. Apmēram 4000 Ogres iedzīvotāju strādā Rīgā un tās apkārtnē. Lielu diennakts daļu viņi pavada Rīgā, un Ogre viņiem ir tikai savdabīga „guļampilsēta". Ogrei kā [[Rīga]]s pavadoņpilsētai ar mazāk attīstītu ekonomisko infrastruktūru ir daudz mazāks „pievilkšanas spēks". Katru darbadienu uz Ogri no apkārtnes brauc strādāt ap 800 cilvēku. Šim skaitlim ir tendence sarukt, jo krasi pieauguši transporta izdevumi. Svārstveida migrācijā vislielākā loma pasažieru pārvadāšanā ir elektrificētajam dzelzceļa transportam. Tas pārvadā vairāk nekā divas trešdaļas regulāro, uz darbu braucošo, pasažieru. === Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma pamatgrupām === 1979. gadā ogrēniešu vidējais vecums bija 32,1 gada, 1995. gadā — 35 gadi. Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums 1989. gadā bija 34,3 gadi. Tātad vidējais statistiskais ogrēnietis ir jaunāks nekā vidējais statistiskais Latvijas iedzīvotājs. Taču novecošanas process norisinās arī Ogres pilsētā, lai gan lēnāk nekā valstī kopumā. Tas izskaidrojams ar to, ka dzimstība, kam ir tendence samazināties sakarā ar dzīves dārdzības pieaugšanu, tomēr Ogrē ir lielāka nekā Latvijā vidēji. Šis faktors aizkavē kopējo ogrēniešu novecošanas procesu. Latvijā apmēram 25% iedzīvotāju ir pensionāri, turpretī jaunāki par darbspējīgo vecumu (15 gadiem) ir tikai 19% iedzīvotāju. Tas rāda, ka nenotiek pat vienkāršā jeb nulles iedzīvotāju skaita atražošana. Tā sekas nākotnē var būt iedzīvotāju skaita samazināšanās jeb depopulācija. == Ievērojamas vietas un objekti == Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Latvijas Gaidu un skautu muzejs, [[Ogres Zilie kalni (dabas parks)|Dabas parks „Ogres Zilie kalni”]], Dendroloģiskais parks „Lazdukalni” (Špakovska parks). == Cilvēki == Ogrē dzimuši vai dzīvojuši: * [[Juris Zaķis]] (1936-2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis * [[Edmunds Krastiņš]] (1958), matemātiķis un politiķis * [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis * [[Elita Patmalniece]] (1964), modes māksliniece * [[Atvars Tribuncovs]] (1976), hokejists * [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] (1976), futbolists * [[Pēteris Draguns]] (1976), dzejnieks * [[Andrejs Prohorenkovs]] (1977), futbolists * [[Dmitrijs Žabotinskis]] (1980), hokeja vārtsargs * [[Marts Pujāts]] (1982), dzejnieks * [[Jānis Pozņaks]] (1983), basketbolists * [[Ēriks Dauksts]] (1984), politiķis * [[Kaspars Bērziņš]] (1985), basketbolists * [[Aija Andrejeva]] (1986), dziedātāja * [[Oļegs Žatkins]] (1987), futbolists * [[Oskars Bārtulis]] (1987), hokejists * [[Anete Šteinberga]] (1990), basketboliste * [[Otto Birznieks]] (1991), autosportists == Galerija == <gallery> Attēls:Ogre3.jpg|<center>Ogres aerofoto no Pārogres puses</center> Attēls:Brīvības iela 43 (Ogre).jpg|<center>Sens koka nams Brīvības ielā 43</center> Attēls:Tīnūžu_iela.jpg|<center>Tīnūžu iela</center> Attēls:Brīvības iela (Ogre).jpg|<center>Brīvības ielas promenādes daļa</center> Attēls:Centre1.jpg|<center>Kultūras centrs</center> Attēls:Library (Ogre, Latvia) (external view).jpg|<center>Bibliotēka</center> Attēls:Ogres_luterāņu_baznīca.jpg|<center>Luterāņu baznīca</center> Attēls:Pie_Zelta_Liepas_Ogrē.jpg|<center>Bijušais restorāns "Pie zelta liepas"</center> Attēls:Ogres autoosta.jpg|<center>Autoosta</center> File:Ogres stacija 2021.jpg|<center>Ogres dzelzceļa stacija</center> Attēls:Ogres_upe_Ogrē.jpg|<center>Ogres upe ar vides instalāciju</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Ogre, Latvia|Ogre}} * [http://www.ogresnovads.lv/ Ogres novada oficiālā mājaslapa] * [http://www.ogresmuzejs.lv/ Ogres Vēstures un mākslas muzejs] * [http://www.ogrenet.lv/ Ogres novada populārākais ziņu portāls] * [https://web.archive.org/web/20100530015555/http://www.latvijascentrs.lv/ Ogres novada Tūrisma informācijas centrs] {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogre| ]] 3eyvz9jrh47ht26bbk7lkk41pwm39ti 3672375 3672271 2022-08-18T18:29:38Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: 2. pasaules kar → Otrais pasaules kar (3), Ogres novads (2021) → Ogres novads (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nepieciešamas papildu atsauces}} {{Citas nozīmes|pilsētu|Ogre (nozīmju atdalīšana)|Ogre}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ogre | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = Ogrelut.jpg | imagesize = | image_caption = Ogres luterāņu baznīca | image_flag = Flag of Ogre.svg | flag link = Ogres karogs | image_shield = Coat of arms of Ogre.svg | shield_link = Ogres ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 49 | lats = 7 | latNS = N | longd = 24 | longm = 36 | longs = 20| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1928. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Oger}} | area_total_km2 = 13.6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ogre}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-50(01-03) | area_code = <small>(+371)</small> 650 | website = {{url|www.ogresnovads.lv}} | footnotes = }} '''Ogre''' ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Pārvaldes centrs|administratīvais centrs]]. [[Pilsēta]] izvietojusies [[Daugava]]s labajā krastā 36 [[Kilometrs|km]] no [[Rīga]]s pie [[Ogre (upe)|Ogres]] upes [[Grīva|ietekas]]. Pilsētas platība ir 13,6 [[Kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Ogre|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> 65% Ogres iedzīvotāju ir [[latvieši]], 26% ir [[krievi]], 4,2% [[baltkrievi]], 1,9% [[ukraiņi]] un 1,8% — [[poļi]]. == Pilsētas nosaukums == Ogres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar [[Ogre (upe)|Ogres upi]], par kuras vārdu ir vairāki nostāsti. [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] Ogres upe dēvēta par Vogeni (''Wogene'', ''Woga''). Pēc igauņu vēsturnieka Alvres domām vārds ''Vōgene'' nozīmējis „straujā, viļņainā (upe)", to pamatojot ar to, ka [[līvu valoda]]i radniecīgajā igauņu valodā ''voog'' nozīmē „straume", „plūsma", „vilnis", bet ''voogama'' — „plūst", „tecēt", „viļņot". Laika gaitā vārds Voga varēja pārtapt tagadējā Ogres nosaukumā. Pēc [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] domām upes nosaukums saistās ar [[zutis|zuša]] indoeiropeisko nosaukumu (prūšu: ''angurgis'', {{val|lt|ungurys}}).<ref name="oraksti">{{Grāmatas atsauce|last=Rinkēvča|first=Vita|title=Ogre. Rakstu un atmiņu krājums|year=2002|publisher=LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds|isbn=9984527255}}</ref> Latviešu teika stāsta, ka laikā, kad [[Vidzeme]] tika iekļauta [[Krievijas impērija]]s sastāvā, ķeizarienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] valdīšanas laikā uz šo apkaimi sūtīti zaldāti, kas vietējiem iedzīvotājiem taujājuši, kur esot upe, kas bagāta ar zušiem ({{val-ru|угри}}), no kā it kā esot cēlies jaunais upes vārds. == Vēsture == {{galvenais|Ogres vēsture}} Ogres apkaime ir bijusi apdzīvota jau pirms 3—5 tūkstošiem gadu; tas konstatēts pēc izrakumos atrastajiem akmens cirvjiem, keramikas lauskām u.c. priekšmetiem. Līdz 9. gadsimtam bijis apdzīvots [[Ķentes pilskalns]]. Rakstiski Ogres upes grīva pirmo reizi minēta [[Indriķa Livonijas hronika]]s 1206. gada līvu-vāciešu militārā konflikta aprakstā. 13. gadsimta sākumā Ikšķiles pilsnovads ({{val-la|castrum Ykescolae}}) bija izlēņots [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasalim [[Konrāds no Meiendorpas|Konrādam no Meiendorpas]]. Pakāpeniski Daugavas līvus asimilēja [[letgaļi]], un līdz pat 16. gadsimtam Ikšķiles pilsnovads ietilpa [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|latvju galā]]. [[Zviedru Vidzeme]]s un [[Vidzemes guberņa]]s laikā apvidus ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. Pēc 1861. gada [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa līnija]] uzbūvēšanas Rīgas—Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība noīrēja divas pūrvietas meža, lai ierīkotu celiņus, uzceltu restorānu un vairākus paviljonus. Kopš 1875. gada Ogrē sākās intensīva vasarnīcu celtniecība; to skaits līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] sasniedza trīs simtus. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Ogre atradās tiešā frontes tuvumā, artilērijas šāviņi gandrīz pilnīgi iznīcināja Ogres apbūvi. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1920. gadā Ogre ieguva miesta, bet 1928. gada 25. februārī pilsētas tiesības. Ogre līdztekus [[Jūrmala]]i, [[Sigulda]]i un [[Saulkrasti]]em bija viens no lielākajiem Latvijas kūrortiem. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] visi Ogres restorāni, viesnīcas, pansijas, sanatorijas un tirdzniecības uzņēmumi tika nacionalizēti. 1947. gadā Ogre kļuva par [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķa]], pēc 1950. gada [[Ogres rajons|Ogres rajona]] centru. 1960. gadu otrajā pusē Ogrē uzcēla lielu trikotāžas kombinātu. == Ogres pilsētas ģerbonis == [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|150px|thumb|[[Ogres ģerbonis]]]] Pirmo reizi par [[Ogres ģerbonis|Ogres ģerboni]] tika runāts 1921. gadā, taču sakarā ar to, ka Ogre nebija pilsēta, bet tikai miests, tika saņemts Latvijas Heraldiskās komitejas atteikums. Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Ogrei 1928. gadā ģerboņa jautājums atkal kļuva aktuāls. Gāja gadi, tika sagatavoti dažādi ģerboņa projekti un skices. 1936. gadā Heraldiskā komiteja savā sēdē, kurā piedalījās arī ikšķilietis Mākslas akadēmijas rektors [[Jānis Kuga]], nolēma izgatavot Ogres pilsētas ģerboņa darba zīmējumu variantus. Ģerboņa ideja — zilā laukā trīs zelta vai melnas priedes, bet apakšējā daļā viļņveida sudraba josla, kas simbolizētu ūdeņus, pie kuriem Ogre atrodas. [[Priedes]] un viļņveida josla simbolizēja pilsētu kā kūrortu. Ģerboņa [[Zilā krāsa|zilais]] fons norādīja uz to, ka Ogre ir klimatiskais kūrorts. Ģerboņa projekta tālāko izstrādi uzticēja [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s docentam Kārlim Krauzem. Faktiski ģerbonim ir divi autori — Ogres pilsētas darbinieks, mākslinieks Vilis Mednis un Kārlis Krauze. 1937. gadā ģerboņa projekta zīmējums tika pieņemts galīgā variantā. Lai arī Ogres pašvaldībai un sabiedrībai pret to bija zināmi iebildumi, Heraldikas komiteja 1938. gada augustā projektu pieņēma un 22. oktobrī valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] to apstiprināja. Mūsu dienās Ogres pilsēta savu klimatiskā kūrorta nozīmi ir gandrīz zaudējusi, un no jauna apstiprinātais vēsturiskais ģerbonis kalpo par simbolu pilsētas pagātnei un varbūt arī nākotnei, bet to rādīs laiks. == Ogres zīme == Ideja par Ogres zīmi, kas nepieciešama iebraucot un izbraucot no pilsētas, radusies jau 1997. gadā. Toreiz notika arī konkurss, kurā uzvarēja tagadējais Ogres pilsētas galvenais mākslinieks Krišs Skrastiņš. 1997. gadā ideja par pilsētas zīmi tā arī palika nerealizēta un skices iegūlās plauktos. 2007. gadā atkārtoti tika pieminēta nepieciešamība pēc pilsētas zīmes. Kopš pirmā konkursa bija pagājis ievērojams laika sprīdis, bija daudz jaunu iespēju un ideju līdz ar to, tika nolemts rīkot jaunu konkursu.<ref>[http://news.lv/Ogres_Zinas/2008/07/28/ogres-pilsetai-jauni-varti Ogres pilsētai - jauni vārti]</ref> Ogres novada dome 2007. gada 19. aprīļa domes sēdē izsludināja konkursu Ogres pilsētas zīmes izveidei. Konkursu rīkoja dome sadarbībā ar Ogres Rotari klubu un to organizēja domes būvvalde. Konkurss tika organizēts ar mērķi iegūt projekta priekšlikumus – metus vides objekta Ogres pilsētas zīme realizācijai. 2007. gada 22. maijā Ogres pilsētas zīmes ideju metu konkursa komisijas sēdē tika apkopoti rezultāti un konkursā 1.vietu ieguva Pauls Valgums un Viktors Valgums (devīze “G20B47”). Daļa finansējuma zīmju izgatavošanai bija ieplānota domes budžetā un daļa nepieciešamo līdzekļu tika savākta ziedojumu veidā. Lai iesaistītu iedzīvotājus savas pilsēta simbolikas izveidē, Ogres Rotari klubs rīkoja labdarības koncertu, savukārt pēc SIA „Fazer maiznīcas” iniciatīvas trīs mēnešus notika akcija, kuras laikā no katra uzņēmumā ceptā un Ogres pilsētā pārdotā maizes klaipiņa viens santīms tika ziedots pilsētas zīmes izveidei. Ir divas pilsētas zīmes, kas izvietotas pie [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļa A6]] Rīga–Daugavpils – viena pirms iebraukšanas pilsētas teritorijā no Ikšķiles puses, otra – no Ciemupes puses. Ogres pilsētas zīme kā vides objekta būtiskākā funkcija ir Ogres pilsētas atpazīstamības veicināšana, kā arī simbolisku pilsētas vārtu veidošana. Zīme ar savu vēstījumu parāda Ogrei raksturīgās īpašības, prezentē mūsu pilsētu un ir mūsdienīga, tā liecina par pilsētas attīstību, par cilvēkiem, kuri tajā dzīvo un šīs dienas vērtībām <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/ |title=Ogres novada simboli |access-date={{dat|2015|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110317003117/http://www.ogresnovads.lv/lat/par_ogres_novadu/simboli/ |archivedate={{dat|2011|03|17||bez}} }}</ref> == Daba == Kristāliskais pamatklintājs sastāv no dažādiem granītiem un gneisiem un atrodas 950—1000 m dziļumā, un to šķērso dažāda dziļuma tektoniskie lūzumi, kas it kā monolīto pamatklintāja masīvu sadala dažāda lieluma blokos. Atšķirībā no litosfēras lūzumiem kalnu rajonos šie lūzumi nav tik dziļi, kas kopumā piešķir platformas apgabaliem salīdzinošu stabilitāti. {{fact}} Virs kristāliskā pamatklintāja nāk pamatiežu stāvs, kura biezums Ogres apkaimē ir 930 — 995 m. No tiem Ogres upes krastos atsedzas tikai virsējie devona vecuma pamatieži — dolomīti un dolomītmerģeļi. Tie radušies simtiem miljonu gadu ilgā laika periodā, kad daudzkārt tagadējā Ogres teritorijā valdījuši jūru apstākļi un norisinājušies iežu daļiņu sacementēšanās procesi, kurus vēlāk veicināja arī virsējo slāņu spiediens. Vietām tekošais ūdens dolomītos izskalojis iedobumus (kavernas), kuros izveidojušies kalcīta kristālu sakopojumi, t.s. drūzas. Virs pamatiežiem atrodas kvartāra nogulumiežu sega, ko atstājis pēdējais apledojums. Nogulumiežu segas biezums mainās 5—70 m robežās. Visbiezākie nogulumiežu slāņi ir zem pauguriem, turpretī upju krastos to biezums sasniedz tikai dažus metrus. Nogulumiežus veido grants, smilts, oļi, mazāk māls. Zilajos kalnos vairāk izplatīta smilts, bet Pārogrē — grants. Pēc kara tika veikta intensīva grants ieguve, palikuši nerekultivēti karjeri. Pilsētas teritorijas reljefs vietām ir stipri paugurains. Tas izskaidrojams ar pēdējā apledojuma kušanas ūdeņu darbību, kas tagadējās pilsētas teritorijā bijusi ļoti spēcīga. No [[Ikšķile]]s līdz [[Ķegums|Ķegumam]] cauri Ogrei DA virzienā stiepjas garu vaļņveida pauguru virkne — Ogres Kangari. Ģeomorfoloģiski šādus paugurus sauc par osiem. [[Ogres Kangari]] ir 20 [[Kilometrs|km]] gara osu virkne, kas 3—4 km garumā ietilpst pilsētas teritorijā; vietām tai ir nelieli atzarojumi. Šī vaļņveida pauguru grēda apgrūtina virszemes ūdeņu noteci uz Daugavu, veicinot apkārtnes pārpurvošanos uz Z no grēdas, sevišķi Pārogrē pie Lazdu kalniem. Liela daļa Ogres teritorijas atrodas Daugavas virspalu terasēs, kuru platums sasniedz 1500 m. Daugavas paliene ir vāji izteikta, un to tāpat kā terases klāj 1,5 — 3 m biezs smilšu slānis, zem kura atrodas dolomīta pamatieži. Atsevišķām pilsētas pauguru grēdām un pauguriem vēsturiski ir radušies dažādi nosaukumi. Jaunogrē stiepjas Zilie kalni, kuru augstākie pauguri ir Skolas [[kalns]] un Viršu kalns; pilsētas centrā atrodas Vilku kalni, kuru augstākie pauguri ir Skolas jeb Krēģera kalns un Mīlestības kalns; gar Turkalnes ielu stiepjas Sērķīšu (Zaķu) kalni. Pārogrē ir Grants kalni, kuru augstākie pauguri ir Bākas kalns un Kazaku kalns, tālāk stiepjas Lazdu kalni ar slaveno Ķentes kalnu, kurš lielā mērā ir norakts. Pie Urgas upītes atrodas arī tāda paša nosaukuma [[kalns]]. Visos šajos kalnos ir ievērojami grants krājumi; tas rada saimniecisko un ekoloģisko interešu sadursmi. Par dabas aizsardzības pārkāpumiem un bezsaimnieciskumu liecina jau Pārogrē esošie karjeri un piesārņotā vide, sevišķi būvmateriālu rūpnīcas apkārtnē. Ir jāapbrīno dabas mīļotāja J. Špakovska uzņēmība, Lazdu kalnos ierīkojot dendroloģisko un atpūtas parku, attīrot daļu aizaugušās teritorijas un par saviem līdzekļiem to labiekārtojot. === Iekšējie ūdeņi === [[Attēls:Urgas upe.jpg|right|thumb|250px|Urgas upe Pārogrē]] Ogres pilsēta atrodas Daugavas labajā krastā pie Ogres ietekas. Ogres upe ieplūst pilsētā ZA daļā un met vairākus līkumus. Pirms Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas un ar to saistītās ūdenslīmeņa celšanās Daugavā Ogrei bija liels kritums pilsētas robežās. Upe tecēja strauji, krāčaini, efektu vēl vairāk pastiprināja straujās dolomīta kraujas. Ogres upe visai dziļi iegrauzusies pamatiežos, vietām tās gultnē ir daudz laukakmeņu, sevišķi vietā, kur Ogre šķērso Ogres Kangaru osu grēdu. Daudzviet upes gultne gludi „noklāta" ar līdzenām dolomīta plātnēm. Paceļot Daugavā ūdenslīmeni, Ogres lejtecē straumes ātrums kļuvis ļoti mazs — var uzskatīt, ka te ir stāvošs [[ūdens]], kas siltās [[vasara|vasarās]] veicina aļģu masveida savairošanos un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Bez Daugavas un Ogres cauri pilsētai tek arī vairākas nelielas upītes. Pārogrē gar dzelzceļu tek Urgas upīte; tai ir lēzena, pārpurvota gultne. Pilsētas ZA daļā gar Ogres kapiem tek Norupīte, bet mazā Lebiņa, kas kādreiz atdalīja Jaunogri no Ogres, tagad lielākoties plūst pa betona caurulēm zem Mālkalnes prospekta un tikai aiz pilsētas stadiona atkal „ierauga dienasgaismu". Pirms ietecēšanas nosprostotajā Ogres upes labajā attekā Lebiņa sadalās, veidodama krūmiem apaugušu salu, un pirms ietekas atkal savienojas. Iztīrot un gaumīgi apzaļumojot šo apkaimi, šeit varētu izveidot nelielu atpūtas un pastaigu vietu. Diemžēl vasarā Ogres aizdambētās attekas ūdens sanitārepidemioloģiskais stāvoklis ir neapmierinošs, jo stāvošajā ūdenī savairojas mikroorganismi. Vēsāks un tīrāks ūdens ir meža ielokā esošajā Mežezerā, kas faktiski ir mākslīgi veidota ūdenskrātuve (no tās iztek mazā Lebiņa). Gruntsūdeņi pilsētas teritorijā atrodas līdz 30 m dziļi. Sevišķi dziļi gruntsūdeņi ir zem pauguriem, savukārt osu ziemeļu nogāzu pakājēs tie vietām iznāk pat zemes virspusē, izraisot apkārtnes pārpurvošanos, sevišķi pilsētas [[ziemeļi|ziemeļu]] un ziemeļaustrumu daļā. === Augsnes === Pilsētā pārsvarā ir velēnu podzolētās [[augsne]]s, kas ir samērā auglīgas. Osu tuvumā lielās platībās ir pārpurvotas augsnes ar mazsadalījušos melnas nokrāsas zāļu kūdru. Savukārt paugurainās vietās augsnes cilmiezī dominē grants vai smilts ar nelielu māla daļiņu piejaukumu. Tas padara augsni irdenu, šāda augsne vāji aiztur mitrumu un organiskās vielas. Šo efektu vēl vairāk pastiprina skuju koku meži, kas "pieskābina" cauri skujkoku vainagiem iztecējušo lietus ūdeni. Šī ūdens reakcija ir vāji skāba (pH 6,5 — 6,9), taču pilnīgi pietiekama, lai veicinātu organisko vielu izskalošanas procesus no augsnes virsējiem slāņiem dziļākos slāņos. Līdz ar to zem 15 — 30 cm bieza trūdvielu jeb humusa slāņa atrodas ap 20 — 25 cm biezs izskalošanas jeb t.s. podzola slānis, kam seko tumšāks ieskalošanas horizonts. Tā biezums variē plašā amplitūdā, vietām pārsniedzot pat 1 m. Ieskalošanas horizonts pakāpeniski pāriet smilts vai grants cilmiezī, kura biezums zem pauguriem var sasniegt vairākus desmitus metru. Savukārt Daugavas ielejā cilmieža biezums var pat nesasniegt 1 [[metrs|metru]]. Zem cilmieža atrodas pamatieži — monolīti devona dolomīti. Līdz ar to, lai uzlabotu augsnes dabisko auglību, kas Ogrē ir visai zema (apmēram 25 balles no 60 iespējamām; [[Zemgale|Zemgalē]] augsnes dabiskā auglība vietām ir virs 50 ballēm), nepieciešamas regulāras ikgadējas organisko vielu papilddevas, sevišķi tas attiecas uz augsnēm paugurainēs. Vietām nepieciešama augsnes nosusināšana, kaļķošana vai virsmas pacelšana. Aktīvi jācīnās pret augsnes eroziju pauguraiņu nogāzēs, tās nostiprinot, arī terasējot, sausās vasarās mākslīgi pievadot ūdeni. Nedaudz auglīgākas augsnes ir Ogres upes lejtecē, grīvas apkaimē, kā arī Daugavas ielejā. Dabiskā auglība šeit ir ap 30 — 39 ballēm; tas izskaidrojams ar karbonātu klātbūtni dolomītu slāņa sekluma dēļ (dolomītos ir [[kalcija karbonāts]] — CaCO<sub>3</sub> — tiesa gan, augiem grūti izmantojamā veidā), šeit atrodas arī senas kultūraugsnes, jo upju piekraste bijusi apdzīvota jau no seniem laikiem. === Augājs === Ogre ir viena no zaļākajām Latvijas pilsētām. Vairāk par pusi no pilsētas kopplatības klāj meži vai parki, nomales aizaugušas ar krūmiem un mazvērtīgiem kokiem. Galvenā koku suga pilsētā ir priede, kuras īpatsvars ir 37%, otra izplatītākā ir egle — 29%, bet bērzu īpatsvars sasniedz 20%. Pilsētas centrā aug daudz liepu — tās labi padodas veidošanai, apgriešanai. No citiem kokiem minamas kastaņas, papeles, kļavas, tūjas, ozoli, melnalkšņi, baltegles, apses. Viena no lielākajām apsēm pilsētā aug iepretim stacijas laukumam. Paugurainēs uz smilšainajiem cilmiežiem dominē priedes ar sīklapjiem meža zemākajos stāvos. Zemākās vietās izplatītas egles, zem kurām pamežs ir daudz vājāk attīstīts (sakarā ar sliktākajiem gaismas apstākļiem). Bērzi daudz vairāk izplatīti gar transporta ceļu malām, gar stigām, slapjās augstienēs. Pārogrē pamežā daudz lazdu. Ekoloģisko apstākļu pārmaiņu dēļ mazāk izturīgie skuju koki nokalst, atbrīvodami ekoloģisko nišu mazāk izvēlīgajiem lapu kokiem, sevišķi sīklapjiem. Īpaši tas attiecas uz pilsētas centru, kur katru gadu tiek izzāģētas bojā gājušās priedes, kas ir visjutīgākās pret negatīvajām apkārtējās vides pārmaiņām. No šādiem negatīviem faktoriem varētu minēt zemsedzes izmīņāšanu un lapu nogrābšanu, kas izraisa augsnes degradēšanos, noplicināšanos, eroziju. Nesaņemot pietiekamā daudzumā barības vielas, koki novājinās, samazinās to ikgadējais pieaugums, tie kļūst uzņēmīgi pret sēnēm, kaitēkļiem. Meža dabiska atjaunošanās Ogrē ir problemātiska. Pilnīgi zudušas spējas dabiskā ceļā atjaunoties priedēm, jo pamežs ir piesārņojies ar sīklapjiem, bet priedēm ir paaugstinātas prasības pret gaismu. Vietām pamežā „aizbēguši" augi no dārziem vai apstādījumiem — kapmirte, dažas spireju sugas, krūmrozes u.c.<ref>Aigars Kuzmins "Ogres novads", Rīga,1996, apgāds Mācību grāmata,56,57.lpp {{ISBN|9984-523-86-1}}</ref> == Klimats == [[Attēls:Negaiss Ogrē (23.07.2010).jpg|right|thumb|250px|Negaiss Ogrē 2010. gada 23. jūnijā]] Ogre atrodas novada rietumos, kur ir siltāks un sausāks nekā lielākajā [[Ogres novads|Ogres novada]] daļā, sevišķi, salīdzinot ar novada Z, ZA un A daļu. [[Ziema|Ziemā]] Ogrē, spēcīgāk nekā pārējā novada teritorijā, jūtama [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ietekme. [[Vasara|Vasarā]] zināmā mērā klimatu ietekmē tas, ka pilsēta daļēji atrodas [[Daugava]]s ielejā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra [[Janvāris|janvārī]] ir −5,8 °C, bet [[Jūlijs|jūlijā]] tā ir +17,2 °C. Visai bieži, kopš [[1970. gadi]]em, gaisa vidējā [[temperatūra]] [[Janvāris|janvārī]] Ogrē svārstās ap −5,4 °C. [[Vasara|Vasarā]] gaisa temperatūras maiņas pilsētā ir mazāk krasas, jo apkārtējie pauguri un [[Mežs|meži]] daļēji aiztur [[Vējš|vējus]] piezemes gaisa slānī, uz gaisa [[temperatūra]]s svārstībām izlīdzinoši darbojas arī [[Daugava]]s ūdensvirsma. Ziemā valdošie vēji ir DR un D vēji, bet vasarā — ZR un R vēji. [[Pavasaris|Pavasarī]] vējš samērā bieži iegriežas no Z un ZA, atnesdams agrīnas un vēlīnas [[salna]]s. Bezsala periods pilsētā ilgst 140 dienas. Gada vidējais [[Nokrišņi|nokrišņu]] daudzums ir 600—650 mm. [[Nokrišņi]] izkrīt vidēji 185 dienas [[Gads|gadā]]. Ogrē ir samērā mazs apmākušos dienu skaits gadā, vidēji 126 ([[Rīga|Rīgā]] — 160, [[Ķemeri|Ķemeros]] — 146). Šāds mazs apmākušos dienu skaits Latvijā ir vēl tikai Zemgales līdzenuma dienvidu daļā. {| class="wikitable" |+ Ogres klimats |- ! Mēnesis !! Vidējā diennakts gaisa temperatūra, °C!! Nokrišņi, mm |- | [[Janvāris]] | align="right" |-6 | align="right" |24 |- | [[Februāris]] | align="right" |-5,8 | align="right" |22 |- | [[Marts]] | align="right" |-2,6 | align="right" |26 |- | [[Aprīlis]] | align="right" |4,8 | align="right" |32 |- | [[Maijs]] | align="right" |11,3 | align="right" |60 |- | [[Jūnijs]] | align="right" |14,8 | align="right" |64 |- | [[Jūlijs]] | align="right" |17,2 | align="right" |87 |- | [[Augusts]] | align="right" |16,0 | align="right" |74 |- | [[Septembris]] | align="right" |11,2 | align="right" |69 |- | [[Oktobris]] | align="right" |5,6 | align="right" |74 |- | [[Novembris]] | align="right" |0,3 | align="right" |49 |- | [[Decembris]] | align="right" |-3,7 | align="right" |28 |- | [[Gads|Gadā]] | align="right" | | align="right" |609 |- |} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = off |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom |1920|620 |1925|800 |1930|1300 |1935|1700 |1939|1700 |1959|7500 |1970|15700 |1979|26100 |1981|27000 |1989|29656 |1990|29900 |1991|30025 |1992|29200 |1993|28800 |1994|28400 |1995|28300 |2000|26573 |2001|26458 |2002|26283 |2003|26178 |2004|26170 |2005|26046 |2006|26110 |2007|26150 |2008|26238 |2012|26549 |2017<ref>[http://www.lad.gov.lv/files/ladDocument/1768/6_3_Iedzivotaju_skaits_pilsetas_2017_gads.pdf Pastāvīgo iedzīvotāju skaits novadu pilsētās 2017. gada sākumā] no lad.gov.lv</ref>|23 533 |2018|23 272 |2019|23 232 |2020|23 061 |2021|22 978 |2022|22 872 }} === Iedzīvotāju etniskais sastāvs === 2003. [[gads|gada]] [[februāris|februārī]] dzīvoja 26 573 iedzīvotāji, no tiem 17 153 [[latvieši]] (64,6% no Ogres iedzīvotāju skaita), 6545 [[krievi]] (24,6%), 1116 [[baltkrievi]] (4,2%), 516 ukraiņi (1,9%), 466 [[poļi]] (1,8%), 210 [[lietuvieši]] (0,8%). Citu tautību cilvēku bija 2,2%, tai skaitā 48 [[igauņi]], 40 [[ebreji]], 31 tatārs, 30 [[vācieši]], 25 armēņi, 16 moldāvi, 16 čigāni, 9 karēļi, 8 mordovieši, 7 somi, 6 amerikāņi, 6 [[grieķi]], 6 uzbeki, 5 bulgāri, 4 afgāņi, 4 avāri, 4 baškīri, 3 komieši, 2 francūži, 2 kazahi, 2 permieši, 1 korejietis, 1 krimčaks, 1 lezgīns, 1 norvēģis, 1 osetīns, 1 rumānis un 1 tadžiks. 22 064 ogrēnieši bija dzimuši [[Latvija|Latvijā]]. Ogrē dzīvojošie latvieši bija dzimuši ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs — [[Krievija|Krievijā]], 29 [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], 22 [[Lietuva|Lietuvā]], 19 [[Ukraina|Ukrainā]], 18 [[Igaunija|Igaunijā]], 15 [[Kazahstāna|Kazahstānā]], 8 [[Austrālija|Austrālijā]], 5 [[Polija|Polijā]], 3 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 2 [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], 2 [[Čehija|Čehijā]], 1 [[Somija|Somijā]], 1 [[Vācija|Vācijā]], 1 [[Gruzija|Gruzijā]], 1 [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], 1 [[Moldova|Moldovā]], 1 [[Norvēģija|Norvēģijā]], 1 [[Ungārija|Ungārijā]] (kopā 155 cilvēki). Latviešu valodu kā dzimto valodu nosaukuši 10 [[Latvijas igauņi|igauņi]], 8 [[Latvijas čigāni|čigāni]], 5 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 10 [[vācieši]], 3 [[azeri]], 2 [[moldāvi]] un 2 [[somi]] (kopā 40 cilvēku). '''Ogres iedzīvotāju etniskais sastāvs (%)''' {| class="wikitable" |- ! ! 1935. ! 1979. ! 1989. ! 2003. |- | Iedzīvotāju skaits (tūkstoši) | 1,7 | 26,1 | 30,2 | 26,6 |- | Latvieši (%) | 83,4 | 61,4 | 59,1 | 64,6 |- | Krievi (%) | 5,1 | 27,8 | 30,0 | 24,6 |- | Vācieši (%) | 4,2 | — | — | 0,1 |- | Poļi (%) | 3,7 | 1,9 | 1,4 | 1,8 |- | Ebreji (%) | 2,8 | 0,4 | 0,4 | 0,2 |- | Baltkrievi (%) | — | 4,9 | 4,4 | 4,2 |- | Ukraiņi (%) | — | 1,9 | 2,2 | 1,9 |- | Lietuvieši (%) | — | 0,8 | 0,5 | 0,8 |- | Pārējie (%) | 0,8 | 0,9 | 2,0 | 1,9 |} === Iedzīvotāju dabiskais pieaugums === {{vikisaites+}} {{enciklopēdiskais stils+}} '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Ogrē un Latvijā (uz 1000 iedzīvotājiem)''' {|class="wikitable" border=1 |- !ROWSPAN=1| |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1935 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1960 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1970 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1979 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1985 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1986 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1989 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1992 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1993 |ROWSPAN=367 | !COLSPAN=1|1994 |- |'''Ogrē'''<br />Dzimstība<br />Mirstība<br />Dabiskais pieaugums|| <br />17,2<br />14,0<br />3,2|| <br />15,9<br />9,9<br />6,0|| <br />16,6<br />7,2<br />9,4|| <br />17,0<br />7,7<br />9,3|| <br />18,5<br />7,6<br />10,9|| <br />15,6<br />7,3<br />8,3|| <br />14,1<br />9,0<br />5,1|| <br />12,8<br />10,1<br />2,7||<br />9,8<br />11,2<br />-1,4|| <br />9,4<br />13,0<br />-3,6 |- |'''Latvijā'''<br />Dzimstība<br />Mirstība<br />Dabiskais pieaugums|| <br />17,6<br />14,2<br />3,4|| <br />16,7<br />10,0<br />6,7|| <br />14,0<br />11,8<br />2,2|| <br />14,1<br />12,7<br />1,4|| <br />15,2<br />13,1<br />2,1|| <br />15,8<br />12,1<br />3,7|| <br />14,5<br />12,1<br />2,4|| <br />12,0<br />13,5<br />-1,5|| <br />10,3<br />15,2<br />-4,9|| <br />9,5<br />16,4<br />-6,9 |} Trikotāžas kombināta darbiniekiem Jaunogrē starp dzelzceļu un Zilajiem kalniem tika uzcelts liels dzīvojamo namu mikrorajons, kurā tagad dzīvo apmēram 2/3 visu ogrēniešu. Tāda iedzīvotāju koncentrācija izraisa dažādas ekoloģiskas problēmas tuvējā apkārtnē. Līdztekus straujajam iedzīvotāju skaita pieaugumam krasi mainījās gan pilsētas iedzīvotāju nacionālais sastāvs, gan dzimumvecuma struktūra. Mūsu dienās, salīdzinot ar stāvokli pirms Otrā pasaules kara, ir samazinājies vīriešu un ebreju īpatsvars. Baltijas vācieši 1939. gadā pēc Hitlera aicinājuma repatriējās uz Vāciju, bet ebreji Otrā pasaules kara laikā vai nu devās bēgļu gaitās, vai arī tika iznīcināti. Iedzīvotāju ataudze ir iedzīvotāju atražošanās process, ko nosaka dzimstība un mirstība; starpība starp abiem šiem rādītājiem veido iedzīvotāju dabisko pieaugumu. Parasti tas ir pozitīvs un liecina, ka dzimušo skaits ir lielāks par mirušo skaitu. Taču pēdējie gadi ekonomikā un sociālā depresija liecina par pretējo — dabiskais pieaugums kļuvis negatīvs. Ja šāds stāvoklis turpināsies ilgstoši, nākotnē tam var būt nelabvēlīgas sekas. Līdz pat 90. gadu sākumam Ogrē, salīdzinot ar Latviju kopumā, ir bijusi palielināta dzimstība un pazemināta mirstība, tātad arī salīdzinoši liels dabiskais pieaugums. Cēloni tam nav grūti atrast. Tas saistīts ar lielu gados jaunu darbspējīgu cilvēku pieplūdumu darbam trikotāžas kombinātā. 80. gados Ogrē piedzima pat līdz 500 bērniem gadā, bet nomira ap 200 iedzīvotāju. 90. gadu sākumā krasi pasliktinājās iedzīvotāju sadzīves apstākļi, pieauga dzīves dārdzība. Šie un daudzi citi faktori ir ietekmējuši attieksmi pret bērnu nākšanu pasaulē. Arī medicīnas pakalpojumi kļūst aizvien dārgāki. Tas samazina dzimstību, palielina mirstību. Kopš 1993. gada dzimstība ir zemāka par mirstību. Pirms Otrā pasaules kara iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Ogrē būtiski neatšķīrās no Latvijas vidējiem rādītājiem. Atšķirības sākās līdz ar forsētu Ogres industrializāciju. Protams, ka izšķirošā nozīme bija lielā trikotāžas kombināta uzcelšanai kādreiz mazajā kūrortpilsētā. Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Ogres pilsētā sāka visai būtiski atšķirties no Latvijas vidējiem rādītājiem. Galvenie iemesli tam bija: :# stipri palielinātais 20&nbsp;— 40 gadus vecu sieviešu īpatsvars; šajā vecumā sievietes parasti apprecas un tām dzimst bērni; :# zemais pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums (34&nbsp;— 35 gadi), tāpēc arī mirstība Ogrē bija daudz zemāka nekā Latvijā; :# lielā kadru mainība trikotāžas kombinātā, kuras dēļ katru gadu pilsētā ieradās jauns darbaspēks. Ogrē pastāv sieviešu un vīriešu disproporcija. 1989. gadā 55% iedzīvotāju bija sievietes, bet 1979. gadā sieviešu īpatsvars bija pat 58%. Šī dzimumu disproporcija rada visdažādākās sociālās problēmas. Svarīgākās no tām ir: :# palielināts vientuļo, neprecēto sieviešu skaits; :# palielināta ģimeņu nestabilitāte un šķirto laulību skaits; :# palielināts nepilno ģimeņu, vientuļo māšu skaits; :# bieža darbavietu maiņa u.c. Visnelabvēlīgākā demogrāfiskā situācija ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem, kurā uz 100 vīriešiem ir aptuveni 150 sieviešu. Vislabvēlīgākajā ģimeņu veidošanas vecumā (no 20 līdz 40 gadiem) bija 72% vīriešu un tikai 62% sieviešu. Jaunākā vecuma grupās, sakarā ar to, ka vidēji uz 100 zēniem piedzimst 94 meitenes, dzimumu disproporcijas nav. Ir pat neliels zēnu pārsvars, taču zēnu mirstība kopumā ir lielāka un, sasniedzot 16 gadu vecumu, proporcijas izlīdzinās. Ogres pilsētā ir vislielākais sieviešu īpatsvars Latvijas pilsētu vidū. Trikotāžas kombināta dēļ Ogrē ir liels to sieviešu īpatsvars, kuras vispār nav bijušas precējušās — ap 27%, turpretī Latvijā tas ir vidēji 17%. Visi iepriekš minētie apstākļi neveicina lielu ģimeņu veidošanos, lai gan vidējais ģimenes lielums Ogrē tomēr ir nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā. Pilsētā ir vairāk nekā 7000 ģimeņu, ģimenēs kopā dzīvo apmēram 83% ogrēniešu. === Iedzīvotāju migrācija === Ogres pilsētā ilgus gadus ir bijis pozitīvs iedzīvotāju mehāniskais pieaugums jeb migrācija. Šo pieaugumu ir radījis iebraukušo iedzīvotāju pārsvars pār izbraukušajiem. Un tikai pēdējos gados sakarā ar neatkarīgās Latvijas atjaunošanos pierakstīšanās režīms pilsētā kļuvis stingrāks un imigrācija ir kļuvusi negatīva. Paredzams, ka daļa cittautiešu izbrauks ārpus Latvijas, taču, protams, — ne visi. Iedzīvotāju migrācijā pārsvarā piedalās pieaugušie, darbspējīgie iedzīvotāji. Vairāk nekā puse no tiem ir neprecējušies, jo tieši šī ļaužu kategorija ir vismobilākā. Migrācijas iemesli ir visdažādākie. 16 — 20 gadus vecie jaunieši iebrauc Ogrē galvenokārt turpināt mācības dažādās pilsētas skolās. Sākot ar 18 gadu vecumu, par galveno pārceļošanas cēloni sāk dominēt tieksme uzlabot savus dzīves un darba apstākļus, kā arī nodibināt ģimeni. Pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas par galvenajiem dzīves vietas maiņas cēloņiem kļūst vēlēšanās dzīvot vietā, kur pieejamas kultūras, atpūtas un medicīniskās iestādes. Turpina darboties arī tāds faktors kā labāki darba apstākļi. Dzīvojot Ogrē kā Rīgas aglomerācijas pavadoņpilsētā, šīs vajadzības lielākā vai mazākā mērā var tikt apmierinātas (vairāk gan uz galvaspilsētas rēķina, jo tās pārliekais tuvums un ērtā satiksme nav veicinājusi normālas apkalpes sfēras infrastruktūras izveidošanos Ogrē atbilstoši lielajam iedzīvotāju skaitam). Šajā ziņā pilsētā ir daudz neatrisinātu problēmu, kuras pašreizējās ekonomiskajās grūtībās ir saasinājušās. Šī iemesla dēļ iezīmējas tendence (pagaidām gan visai vāja) izbraukušo skaitam pārsniegt iebraukušo skaitu. Agrākais trikotāžas kombināta celtniecības laikā straujais Ogres iedzīvotāju skaita pieaugums ir beidzies. Pilsētu pirmām kārtām atstāj kopmītņu iemītnieki, kuriem nav cerību tuvākajā laikā saņemt atsevišķu dzīvokli. Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas praktiski ir izbeigusies migrācija no bijušajām [[Padomju Savienība|PSRS]] republikām. To nomainījusi emigrācija uz bijušajām dzīves vietām. Tā kā tur ekonomiskie apstākļi parasti ir daudz sliktāki nekā Latvijā, tad liela daļa cittautiešu paliek Latvijā, arī Ogrē. Otrs iedzīvotāju migrācijas paveids ir t.s. iedzīvotāju diennakts '''svārstveida migrācija'''. Apmēram 4000 Ogres iedzīvotāju strādā Rīgā un tās apkārtnē. Lielu diennakts daļu viņi pavada Rīgā, un Ogre viņiem ir tikai savdabīga „guļampilsēta". Ogrei kā [[Rīga]]s pavadoņpilsētai ar mazāk attīstītu ekonomisko infrastruktūru ir daudz mazāks „pievilkšanas spēks". Katru darbadienu uz Ogri no apkārtnes brauc strādāt ap 800 cilvēku. Šim skaitlim ir tendence sarukt, jo krasi pieauguši transporta izdevumi. Svārstveida migrācijā vislielākā loma pasažieru pārvadāšanā ir elektrificētajam dzelzceļa transportam. Tas pārvadā vairāk nekā divas trešdaļas regulāro, uz darbu braucošo, pasažieru. === Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma pamatgrupām === 1979. gadā ogrēniešu vidējais vecums bija 32,1 gada, 1995. gadā — 35 gadi. Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums 1989. gadā bija 34,3 gadi. Tātad vidējais statistiskais ogrēnietis ir jaunāks nekā vidējais statistiskais Latvijas iedzīvotājs. Taču novecošanas process norisinās arī Ogres pilsētā, lai gan lēnāk nekā valstī kopumā. Tas izskaidrojams ar to, ka dzimstība, kam ir tendence samazināties sakarā ar dzīves dārdzības pieaugšanu, tomēr Ogrē ir lielāka nekā Latvijā vidēji. Šis faktors aizkavē kopējo ogrēniešu novecošanas procesu. Latvijā apmēram 25% iedzīvotāju ir pensionāri, turpretī jaunāki par darbspējīgo vecumu (15 gadiem) ir tikai 19% iedzīvotāju. Tas rāda, ka nenotiek pat vienkāršā jeb nulles iedzīvotāju skaita atražošana. Tā sekas nākotnē var būt iedzīvotāju skaita samazināšanās jeb depopulācija. == Ievērojamas vietas un objekti == Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Latvijas Gaidu un skautu muzejs, [[Ogres Zilie kalni (dabas parks)|Dabas parks „Ogres Zilie kalni”]], Dendroloģiskais parks „Lazdukalni” (Špakovska parks). == Cilvēki == Ogrē dzimuši vai dzīvojuši: * [[Juris Zaķis]] (1936-2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis * [[Edmunds Krastiņš]] (1958), matemātiķis un politiķis * [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis * [[Elita Patmalniece]] (1964), modes māksliniece * [[Atvars Tribuncovs]] (1976), hokejists * [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] (1976), futbolists * [[Pēteris Draguns]] (1976), dzejnieks * [[Andrejs Prohorenkovs]] (1977), futbolists * [[Dmitrijs Žabotinskis]] (1980), hokeja vārtsargs * [[Marts Pujāts]] (1982), dzejnieks * [[Jānis Pozņaks]] (1983), basketbolists * [[Ēriks Dauksts]] (1984), politiķis * [[Kaspars Bērziņš]] (1985), basketbolists * [[Aija Andrejeva]] (1986), dziedātāja * [[Oļegs Žatkins]] (1987), futbolists * [[Oskars Bārtulis]] (1987), hokejists * [[Anete Šteinberga]] (1990), basketboliste * [[Otto Birznieks]] (1991), autosportists == Galerija == <gallery> Attēls:Ogre3.jpg|<center>Ogres aerofoto no Pārogres puses</center> Attēls:Brīvības iela 43 (Ogre).jpg|<center>Sens koka nams Brīvības ielā 43</center> Attēls:Tīnūžu_iela.jpg|<center>Tīnūžu iela</center> Attēls:Brīvības iela (Ogre).jpg|<center>Brīvības ielas promenādes daļa</center> Attēls:Centre1.jpg|<center>Kultūras centrs</center> Attēls:Library (Ogre, Latvia) (external view).jpg|<center>Bibliotēka</center> Attēls:Ogres_luterāņu_baznīca.jpg|<center>Luterāņu baznīca</center> Attēls:Pie_Zelta_Liepas_Ogrē.jpg|<center>Bijušais restorāns "Pie zelta liepas"</center> Attēls:Ogres autoosta.jpg|<center>Autoosta</center> File:Ogres stacija 2021.jpg|<center>Ogres dzelzceļa stacija</center> Attēls:Ogres_upe_Ogrē.jpg|<center>Ogres upe ar vides instalāciju</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Ogre, Latvia|Ogre}} * [http://www.ogresnovads.lv/ Ogres novada oficiālā mājaslapa] * [http://www.ogresmuzejs.lv/ Ogres Vēstures un mākslas muzejs] * [http://www.ogrenet.lv/ Ogres novada populārākais ziņu portāls] * [https://web.archive.org/web/20100530015555/http://www.latvijascentrs.lv/ Ogres novada Tūrisma informācijas centrs] {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogre| ]] 9l7rks65ckwp2hnfzntqr6mx6oudc1d Ikšķile 0 5319 3672368 3647105 2022-08-18T18:27:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: 1. pasaules kar → Pirmais pasaules kar (2), Ogres novads (2021) → Ogres novads (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ikšķile | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Skolas iela, Ikšķile, 16.05.2013.jpg | imagesize = | image_caption = Skolas iela Ikšķilē | image_flag = Flag_of_Ikšķile.svg | flag_link = Ikšķiles karogs | image_shield = Coat of Arms of Ikšķile.svg | shield_link = Ikšķiles ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 50 | lats = 12 | latNS = N | longd = 24 | longm = 29 | longs = 46 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Uexküll}}<br />{{val|liv|Ikškilā}} | area_total_km2 = 5.12 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ikšķile}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 20 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5052 | website = {{URL|www.ikskile.lv}} | footnotes = }} '''Ikšķile''' ({{val|liv|Ikškilā}}) ir [[Latvijas pilsētas|pilsēta]] [[Ogres novads|Ogres novadā]], [[Vidzeme]]s dienvidrietumu daļā pie [[Daugava]]s<!-- , ko var uzskatīt par vienu no senākajām pilsētām Latvijas teritorijā -->. Ikšķile kļuva par [[Livonijas bīskapija]]s centru [[1185]]. gadā. Pilsēta atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, 28 kilometrus no Latvijas galvaspilsētas [[Rīga]]s un 7 km no [[Ogre]]s, to šķērso Rīgas—Daugavpils šoseja [[A6]] un [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. == Vēsture == {{galvenais|Ikšķiles vēsture}} [[Attēls:SAPUNOV(1893) -82- p603.jpg|thumb|left|250px|Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums).]] Ikšķile ir viens no senākajiem apdzīvotajiem Latvijas novadiem. Par to liecina arī pilskalni un senkapi tagadējā Ikšķiles lauku teritorijā. Jau 9.—12. gs. pie [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]] te bijis lībiešu ciems. Vārds Ikšķile radies no lībiešu vārdiem ''ikš kīla'', kas tulkojumā nozīmē "viens ciems". 1185. gadā [[Gotlande]]s akmeņkaļi uzmūrēja [[Ikšķiles pils|Ikšķiles pili]] ar kapelu jeb baznīcu. 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes virsbīskaps]] iecēla Zēgebergas klostera (pie [[Lībeka]]s) mūku [[Meinards|Meinardu]] par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]], viņa vadībā Ikšķile kļuva par [[katoļticība]]s izplatības centru Latvijā. Gan pirmais bīskaps Meinards, gan otrais — Bertolds, tika apglabāti Ikšķiles baznīcas iekšienē (bīskaps Meinards vēlāk tika pārapbedīts Doma baznīcā Rīgā). 1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu. [[Livonijas krusta kari|Krusta karu laikā]] Ikšķiles pilij vairākas reizes uzbruka Daugavas kreisajā krastā dzīvojošo [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks, bet 1203. un 1206. gadā pili centās ieņemt [[Polockas kņazs]] Vladimirs. 1638. gadā Ikšķiles pilsnovadā ietilpa astoņas muižas, no kurām bagātākās bija Ikšķiles un Tīnūžu muiža. 19. gs. Ikšķiles pagastā bija divas muižas — Ikšķiles un Berkavas muiža. Izveidojoties [[Ogre]]i, kas sākotnēji ietilpa Ikšķiles pagastā, Ikšķiles pagasta platība pakāpeniski tika samazināta. Ikšķiles pils tika nopostīta jau 17. gs., bet daudzkārt pārbūvēto dievnamu 1916. gadā sagrāva vācu armijas artilērija. 1933. gadā Ikšķilē netālu no stacijas tika uzcelta jauna luteriešu baznīca. Sakarā ar [[Rīgas HES]] celtniecību un ūdenskrātuves izveidošanu pirmās mūra baznīcas drupas 1970. gados iekonservēja un salu, uz kuras tās tagad atrodas, paaugstināja un nostiprināja. Zem ūdens atrodas bijušās pils un arī [[Ikšķiles muiža]]s vieta. == Ievērojamas vietas un objekti == [[Attēls:Ikskile.jpg|thumb|265px|Piemiņas akmens pirmajai mūra celtnei Baltijā.]] {{saistīts teksts}} {{neencikl|Vikipēdija nav ceļvedis tūristiem}} * '''[[Ikšķiles viduslaiku baznīca|Ikšķiles baznīcas drupas]]''' — senākās mūra ēkas drupas [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz nelielas saliņas, Sv. Meinarda salas, mākslīgi radītā [[Rīgas HES]] ūdenskrātuvē. Ikšķiles baznīca celta [[1185]]. g. bīskapa Meinarda vadībā, pārbūvēta [[1879]]. — [[1881]]. g., sagrauta [[1916]]. g. Pēc [[Rīgas HES]] ūdenskrātuves uzplūdināšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1970. gadi|70. gados]] to apņem HES ūdeņi. Mūsdienās drupas iekonservētas, virs tām uzbūvēta jumts, sala nostiprināta. Reizi gadā, kad [[Rīgas HES]] ūdenskrātuvē pazemina ūdens līmeni, uz baznīcas drupām iespējams aiziet sausām kājām pa bijušo ceļa vietu, kam abās pusēs saglabājušies vecās koku alejas celmi. * '''Ikšķiles luterāņu baznīca''' — Ikšķilē, Kalēju ielā 1. Celta [[1931]]. — [[1933]]. gadā, pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Padomju varas gados baznīca izmantota par Latvijas valsts bibliotēkas grāmatu glabātavu. Ikšķiles luterāņu baznīcas draudzi atjaunoja [[1989]]. g., bet dievnams tās rīcībā nonāca desmit gadus vēlāk. * '''piemiņas akmens''' — pretī vecās Ikšķiles baznīcas drupām. Akmens ar Ikšķiles nosaukumu latviešu, lībiešu un vācu valodā uzstādīts [[1988]]. g. * '''Ikšķiles Sv. Gara pareizticīgo baznīca''' — Pareizticīgo kapos. Celta [[1936]]. gadā. * '''mākslinieka J.Kugas dzīvojamā māja''' — Ikšķilē, J.Kugas ielā 11. Šajā mājā dzīvojis latviešu mākslinieks scenogrāfs LMA profesors Jānis Kuga ([[1878]]. g. Ikšķiles pag. — [[1969]]. gads [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]). J.Kuga ir skatuves glezniecības pamatlicējs Latvijā. Māja ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un šeit paredzēts iekārtot muzeju. * '''Ikšķiles luterāņu kapi''' — Ikšķilē, Klusajā ielā. Kapos atrodas piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem, kas uzstādīts [[1926]]. g., un divi kapa pieminekļi, kas ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi. * '''Kapāmuru brāļu kapi''' — Pirmajā pasaules karā kritušo krievu un vācu karavīru apbedījumu vietā 1968. gadā uzstādīts tēlnieka J.Karlova darinātais piemineklis. * '''Liepāderu brāļu kapi''' — šeit apbedīti [[1917]]. gada Juglas kaujā kritušie karavīri * '''Turbu dižozols''' — dižkoka stumbra apkārtmērs pārsniedz 7,1 m. * '''Relziķu ozols''' — stumbra apkārtmērs 5,3 m. * '''Kranciema kadiķis''' — stumbra apkārtmērs 1 m. * '''Jodakmens (kosu akmens)''' * '''Lejaskalnu pilskalns''' * '''Ikšķiles estrāde''' — Kultūrvēsturiski nozīmīga vieta. Pieminekļa statuss no [[2008. gads|2008]]. gada. == Skatīt arī == * [[Ikšķiles vēsture]] * [[Ikšķiles bīskapija]] * [[Ikšķiles vidusskola]] * [[Ikšķiles bibliotēka]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070927235021/http://www.ikskile.lv/ Ikšķiles novada portāls] — Oficiālā mājaslapa * [http://ikskile.com/ Ikskile.com] — Portāls par Ikšķiles novadu, iedzīvotāju veidots resurss * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8059 Vietas.lv] — Ikšķile Latvijas ceļvedī * [http://www.iedzivotaji.lv/ Iedzīvotāji] — Ikšķiles novada Iedzīvotaju biedrība IEDZĪVOTĀJI * [https://web.archive.org/web/20090622173641/http://ikskile.tv/ Ikšķile Fotogrāfijās] — Ikšķiles notikumi un ikdiena fotogrāfijās {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ikšķiles novads}} {{Ogres rajons}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ikšķile| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] hdyk0kf98hcbjp3msk6gn3s2n166a7u Ķegums 0 5360 3672383 3643980 2022-08-18T18:31:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Ķegums (nozīmju atdalīšana)|Ķegums}} {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Ķegums |settlement_type = Novada pilsēta |image_skyline = ВЭС ГЭС.jpg |image_caption = [[Ķeguma HES]] |image_shield = Kegums gerb.png |shield_link = Ķeguma ģerbonis |shield_size = |pushpin_map = Latvija |latd = 56 |latm = 44 |lats = 40 |latNS = N |longd = 24 |longm = 43 |longs = 17 |longEW = E |subdivision_type = Valsts |subdivision_type1 = Novads |subdivision_name = {{LAT}} |subdivision_name1 = [[Ogres novads]] |established_title = Pilsētciemats |established_date = kopš 1949.&nbsp;gada 16.&nbsp;jūnija |established_title2 = Pilsēta |established_date2 = kopš 1993.&nbsp;gada 11.&nbsp;marta |seat_type = Vēsturiskie<br>nosaukumi |seat = {{val-de|Keggum}} |area_total_km2 = 6.8 |elevation_m = 40 |population_as_of = {{iedzsk|dat}} |population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> |population_total = {{iedzsk|dati|Ķegums}} |timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] |utc_offset = +2 |timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] |utc_offset_DST = +3 |postal_code_type = Pasta nodaļa |postal_code = LV-5020 Ķegums |website = [https://www.kegums.lv/ www.kegums.lv] }} '''Ķegums''' ir [[pilsēta]] [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Ķegumā atrodas pirmā Daugavas [[hidroelektrostacija]] — [[Ķeguma HES]], kas uzbūvēta 1939. gadā. Upes kreisajā krastā Ķegumam piekļaujas bijusī [[Ķeguma pilsētas lauku teritorija]], kopš 2010. gada — [[Tomes pagasts]]. Ķegums atrodas no transporta viedokļa izdevīgā vietā — pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas]] (stacija [[Ķegums (stacija)|Ķegums]]) un [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenā autoceļa]] [[A6]]. [[reģionālie Latvijas autoceļi|Reģionālais autoceļš]] [[P8]] savieno Ķegumu ar [[Sigulda|Siguldu]], bet Daugavas kreisajā krastā iet autoceļš [[P85]] ([[Jaunjelgava]]—[[Ķekava]]). Attālums līdz Rīgai — {{nobr|47 km}}, Ogrei — {{nobr|12 km}}, Lielvārdei — {{nobr|6 km}}. == Vēsture == Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta. Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma [[krāces|krācēm]]. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī [[Andrejs Pumpurs]] eposā "[[Lāčplēsis]]". Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš — tad pa to uz [[Rīga|Rīgu]] kuģojuši arī [[Krievija|Krievzemes]] tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši "Tjagom, tjagom!", tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām. Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]]. 1949. gadā Ķegumam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu un iekļāva izveidotajā [[Ogres rajons|Ogres rajonā]]. 1960. gadā, likvidējot [[Baldones rajons|Baldones rajonu]], Ķegumam pievienoja [[Tome]]s apkaimi — vēlāko Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni. 1991. gadā, likvidējot pilsētciematu statusu, Ķegumam tika piešķirts pilsētas statuss. Izveidojoties [[Ķeguma ūdenskrātuve]]i, pavisam applūda ap 13 km² liela zemes platība. Ūdens skāra vairāk nekā 400 saimniecību, no kurām pilnīgi applūda 50. Latvijas valdība samaksāja saimniekiem par īpašuma atsavināšanu, par zemi, ēkām u.c., jo Latvijai bija ļoti nepieciešama elektriskā enerģija un Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Ķeguma HES celtniecību veica zviedru firma ''"Svenska Entreprenad A. B."'' no 1936. līdz 1940. gadam. 1944. gada oktobrī vācu iebrucēji atkāpjoties hidroelektrostaciju saspridzināja, taču līdz 1947. gadam tā tika atjaunota un paplašināta. Lieli nopelni HES saglabāšanā un atjaunošanā bija elektrostacijas direktoram Pāvilam Krasovskim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziedzeme.lv/uploads/publikacijasprese/2014.10.24.knz.pdf|title=Ķegumam 75. Notikumi Ķeguma spēkstacijas būvē oktobrī pirms 75 gadiem|publisher=ziedzeme.lv|accessdate={{dat|2016|12|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ķegums| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] tn221rmchf2mpl1z0kdbsyzhuvuwh83 Lielvārde 0 5363 3672371 3669447 2022-08-18T18:28:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Lielvārde (nozīmju atdalīšana)|Lielvārde}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielvārde | native_name = | settlement_type = novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis.jpg | imagesize = | image_caption = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] piemineklis Lielvārdē | image_flag = | flag_link = | image_shield = WappenLielvarde.png | shield_link = Lielvārdes ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = left | latd = 56 | latm = 43 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = |established_title = Pirmoreiz minēta |established_date = 1201. gadā |established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]] |established_date2 = kopš 1925. gada |established_title3 = [[Pilsētciemats]] |established_date3 = kopš 1949. gada | established_title4 = Pilsētas tiesības | established_date4 = kopš 1992. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{ubl|{{val-de|Lennewarden}}|Rembate}} | area_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf |title=Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija |access-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307222535/http://lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf }}</ref> | area_total_km2 = 9.832 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lielvārde}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5070<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_aprilis_2011.xls Pasta indeksu grāmata]</ref> | area_code = | website = {{url|www.lielvarde.lv}} | footnotes = }} '''Lielvārde''' (līdz 1931. gadam '''Rembate''') ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s dienvidrietumos, [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie [[Rumbiņa]]s upītes grīvas, kur atradušies gan [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] vecākā [[Uldevene]]s pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pils]]. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]] zemes ap dzelzceļa staciju. [[1949]]. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no [[1992]]. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs. == Vēsture == {{galvenais|Lielvārdes vēsture}} [[Attēls:Lielvardes pilsdrupas.JPG|thumb|220px|left|[[Lielvārdes pils]]drupas.]] Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau [[Vikingu laiki|vikingu laikos]] no skandināvu vārda ''warde'' — ‘piestātne’, ‘krāvums’ vai ‘krauja ar signālugunskuru’. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (''Lennewarde''),<ref name=Lielvarde/> kad tā ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemē]]. No [[1255]]. gada [[Lielvārdes draudzes novads]] (''Kirchspiel Lennewarden'') piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet [[15. gadsimts|15. gs.]] pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pili nopostīja. [[17. gadsimts|17. gs.]] Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties [[Lielvārdes muiža]]s apbūve. [[1631]]. gada 21. jūnijā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra [[fon Vulfi|Vulfu dzimtai]]. 1861. gadā tika izbūvēta [[Lielvārde (stacija)|Rembates]] dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.<ref name=Lielvarde>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/page/84 |title=Lielvārdes vēsture |access-date={{dat|2011|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110424230550/http://www.lielvarde.lv/page/84 |archivedate={{dat|2011|04|24||bez}} }}</ref> 1925. gadā Rembatei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados [[Rembates ciems|Rembates ciema]] teritorijas tuvumā izbūvēja [[Lielvārdes lidlauks|militāro lidlauku]] un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.<ref name=Lielvarde/> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra [[pilsēta]]s tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadu]]. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta tika iekļauts [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1933|709 |1959|2945 |1965|3400 |1970|4167 |1980|6014 |1985|6976 |1989|7972 |1995|6802 |1997|7126 |2010|6832 |2011|6791 |2012|6666 |2013|6655 |2014|6606 |2015|6492 |2016|6498 |2017|6369 |2018|6369 |2019|6314 |2020|6321 |2021|6281 |2022|6218 }} == Ievērojamas vietas un objekti == [[Attēls:Lielvārdes muižas pils.jpg|thumb|270px|Lielvārdes muižas pils (1914).]] {{saistīts teksts}} # '''Lielvārdes pilskalns un pilsdrupas''' - [[Rīga]]s arhibīskapa pils celta ap [[1229]]. gadu senās lībiešu koka pils vietā. Mūra pils nopostīta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[1577]]. gadā. # '''Lielvārdes (Lāčplēša) parks''' - parka veidošana uzsākās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās Lielvārdes muižnieka A. Vulfa vadībā. [[1988]]. gadā parkā uzstādītas 16 ozolkoka skulptūras - eposa "Lāčplēsis" tēli, to autori ir V. Ansavs, P. Mellis un Ē. Deplers, kuri strādājuši J. Karlova vadībā. # '''Dievkalns''' - otrpus Rumbiņas ietekai [[Daugava|Daugavā]]. Senlietu atradumi liecina, ka baltu ciltis šo pilskalnu apdzīvojušas no 1. gt.p.m.ē. līdz [[6. gadsimts|6.]] - [[7. gadsimts|7. gs.]] m.ē. # '''Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs''' "Kraujās". Ēka celta [[19. gadsimts|19. gs.]] sākumā kā muižas klēts, vēlāk izmantota kā dzīvojamā ēka. Daļēji izpostīta [[1917]]. gadā, restaurēta [[1922]]. gadā, kad piebūvēta veranda. [[1970]]. gadā ēkā iekārtots muzejs, ekspozīcija veltīta eposam "Lāčplēsis" un tā autoram [[Andrejs Pumpurs|Andrejam Pumpuram]] ([[1844]] - [[1902]]). # '''[[Lāčplēša gulta]]''' - svars: 80 tonnas. Atrodas pie Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja. # '''Lāčplēša sega''' - Lāčplēša gultas atlūza, svars 22 tonnas. Lai Lāčplēša segu un gultu neapplūdinātu zem [[Ķeguma HES ūdenskrātuve]]s ūdeņiem, sākotnēji tos no Lielvārdes salas pārvietoja uz [[Ķegums|Ķegumu]], bet [[1976]]. gadā novietoja Lielvārdē. Teikas vēstī, ka Lāčplēsis naktī nākot atpūsties uz akmeņiem. # '''Spīdalas bluķis''' - atrodas netālu no Lāčplēša segas. Bluķis atvests no [[Aizkraukle]]s. # '''Uldevena koka pils''' - [[12. gadsimts|12. gs.]] senlatviešu koka pils atveidojums, darināts mākslinieka A.Liepiņa vadībā. Senlatviešu pils veidota kā versija par Lielvārdes novada virsaiša [[Uldevens|Uldevena]] rezidenci, balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem. Apmeklējot pilskalnu, iespējams iepazīties ar [[12. gadsimts|12.]] - [[13. gadsimts|13. gs.]] [[latvieši|latviešu]] feodāļu cietokšņa aizsarggrāvjiem, dzīvojamām mājām, sadzīvi, tērpu rekonstrukcijām, kā arī pašiem pagatavot maltīti uz ugunskura un piedalīties atrakcijās. # '''Rembates parks''' - plešas no Daugavas līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai. Parks 13 ha platībā veidots kā [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] muižas ainavu parks [[1858]]. gadā. Parkā ir dīķis. # '''Spīdalas saliņa''' - atrodas Rembates parkā, dīķī. Savu nosaukumu ieguva pēc nelielas akmens estrādes uzbūvēšanas, atzīmējot eposa "Lāčplēsis" 80 gadu jubileju [[1968]]. gadā. # '''Lielvārdes luterāņu baznīca''' - [[1932]]. gadā celtā baznīca atrodas [[1747]]. gadā būvētās un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā sagrautās baznīcas vietā. Baznīcas altārgleznu "Jēzus Ģeztemanes dārzā" - Lielvārdes dzelzceļa aizsargu dāvinājumu - [[1939]]. gadā darinājis K.Miesnieks. Baznīcas altāris, kancele un baznīcēnu soli ir mākslas pieminekļi. [[1997]]. gadā Lielvārdes draudze atzīmēja baznīcas 250. gadskārtu un draudzes 540. gadadienu. Pie baznīcas austrumu gala sienas atrodas daļēji zemē iegrimis [[krustakmens]]. # '''Rumbiņas ūdenskritums''' - 1,8 m augstais ūdenskritums izveidojies uz nelielās Rumbiņas upītes. Lejpus ūdenskrituma apmēram 50 m garā posmā upītes krastos skatāmi smilšakmens atsegumi. # '''Piemineklis [[1905]]. gada cīnītājiem''' - uzstādīts vietā, kur [[1905]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] notika tā sauktā Lielvārdes kauja, kurā [[1905. gada revolūcija Latvijā|revolucionāri]] aizturēja uz Rīgu bēgošos apkārtējo muižu īpašniekus. Pieminekļa autors ir A. Gailītis. # '''Lāčplēša kapi''' - pie [[Rīgas - Daugavpils šoseja|Daugavas šosejas]]. Pirmie apbedījumi šeit veikti [[18. gadsimts|18. gs.]] Kapos uzstādīti pieminekļi bijušajam kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājam [[Edgars Kauliņš|Edgaram Kauliņam]] (tēlnieks A.Jansons), dzejnieka Andreja Pumpura tēvam [[Indriķis Pumpurs|Indriķim Pumpuram]] (autore I.Grīsle), skolotājai [[Alvīne Grībberga|Alvīnei Grīnbergai]] (autore A.Līce). Te apglabāti režisors [[Kārlis Liepa]], dramaturgs [[Gunārs Priede]], mācītājs [[Dionīsijs Gotfrīds Krons]], skolotājs [[Staņislavs Gribusts]]. # '''Lielvārdes dzelzceļa stacija''' - pirmoreiz stacija Lielvārdē uzbūvēta kā divstāvu plaša ēka ap [[1860]]. gadu, sagrauta [[1917]]. gadā, uzcelta no jauna ap [[1925]]. gadu un otrreiz sagrauta [[1944]]. gadā. Pašreizējā vienstāva nelielā stacijas ēka uzcelta ap [[1946]]. gadu. # '''Piemiņas akmens Lielvārdes draudzes skolas vietā''' - pie "Virsaišiem". Uzstādīts [[1979]]. gadā. Pirmā draudzes skola Lielvārdes pusē sāka darboties [[1689]]. gadā. Šajā vietā ēka celta [[1809]]. gadā, nodedzināta [[1915]]. gadā. Skolā mācījies Andrejs Pumpurs ([[1853]]-[[1856]]) un strādājis [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]] ([[1872]]-[[1874]]). # '''Lielvārdes katoļu baznīca''' - dievnams atklāts [[1992]]. gadā # '''Andreja Pumpura iemērīta un viņa laikā stādīta aleja''' Rembates ielā. # '''Kačas kalns''' - zintnieces Kačas piemiņai [[1991]]. gadā kalnā uzstādīts J. Zihmaņa veidots piemiņas akmens. # '''Pilskalns''' - ar kokiem apaugušais izteiktais paugurs ir arheoloģijas piemineklis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Novadu centri}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lielvārde| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 0vid690c6jgmbageiiif3kv0c946rwk Narva 0 5620 3672217 3611636 2022-08-18T14:50:06Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|upi|Narva (upe)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Narva |official_name = ''Narva'' |native_name = |image_skyline = Narva traffic circle.jpg |image_caption = Laukums Narvā |image_flag = Flag_of_et-Narva.svg |image_shield = Narva_vapp.svg |pushpin_map = Estonia |pushpin_label_position = left |map_caption = Atrašanās vieta Igaunijā |coordinates_region = EE |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name = {{EST}} |subdivision_type1 = [[Igaunijas apriņķi|Apriņķis]] |subdivision_name1 = [[Attēls:Ida-Virumaa lipp.svg|25px]] [[Austrumviru apriņķis]] |leader_title = |leader_name = |established_title = Pirmoreiz minēta |established_date = 1172 |established_title1 = Pilsētas tiesības |established_date1 = 1345 |area_total_km2 = 68.72 |population_as_of = 2015 |population_total = 58375 |population_density_km2 = auto |timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] |utc_offset = +2 |timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] |utc_offset_DST = +3 |latd=59|latm=22|lats=33|latNS=N |longd=28|longm=11|longs=46|longEW=E |website = {{url|http://www.narva.ee}} |footnotes = }} '''Narva''' ({{val-et|Narva}}) ir [[Igaunija]]s robežpilsēta pie [[Krievija]]s robežas. Gar pilsētu plūst [[Narva (upe)|Narvas upe]], kas iztek no [[Peipuss|Peipusa ezera]] un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir [[krievu valoda]], liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.{{fact}} [[Narvas upe]]s pretējā krastā atrodas Krievijas [[Ivangoroda]]s pilsēta un [[Ivangorodas cietoksnis]] (''Jaanilinn''), kas kopā ar [[Narvas cietoksnis|Narvas Hermaņa cietoksni]] veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan [[Livonija]]s, gan [[Krievija]]s [[nocietinājums|nocietinājumu]] arhitektūras īpatnības. == Vēsture == Pirmoreiz rakstos apmetne pieminēta 1171. gadā [[Novgoroda]]s hronikā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kad [[Viruzeme]] nokļuva [[Dānija|dāņu]] varā. 1346. gadā [[Livonijas ordenis]] nopirka Viruzemi līdz ar citām [[Dāņu Igaunija]]s zemēm no [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] Valdemāra IV. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja [[Narvas fogteja|Narvas fogteju]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1558. gadā to ieņēma krievi, 1581. gadā to iekaroja [[Zviedrija|zviedri]]. [[Attēls:Hermannsfeste narva.jpg|thumb|200px|left|Hermaņa cietoksnis Narvā]] Krievijas cars [[Pēteris I]] ar uzbrukumu Narvai sāka [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi cietoksni ieņēma. XIX gadsimta vidū Narva kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru (Krenholmas manufaktūra). [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā 1918. gada 28. novembrī [[Sarkanā armija]] sāka uzbrukumu Narvai, un 29. novembrī šeit tika pasludināta [[Igaunijas darba komūna]], kas krita 1919. gada februārī. Starp pasaules kariem Igaunijas valsts robeža bija uz austrumiem no pašreizējās. 1944. gadā [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā pilsētas apkārtnē notika ārkārtīgi sīvas kaujas, sauktas arī par Eiropas [[SS]] leģionu kaujām (''Battle of the European SS''), jo kopā ar vāciešiem un [[Igauņu leģions|igauņu]] leģionāriem šeit pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] 6 mēnešus cīnījās [[valoņi|valoņu]], [[nīderlandieši|nīderlandiešu]], [[Skandināvija|skandināvu]] un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta. Pēc kara [[KPFSR]] piesavinājās [[Ivangoroda|Ivangorodu]], tomēr administratīvi tā kādu laiku vēl palika Narvas sastāvā. 1990. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas robežpilsētu. ==Apskates vietas== *[[Krenholmas manufaktūra]] (''Kreenholmi Manufaktuur'') *[[Narvas Aleksandra katedrāle]] (''Narva Aleksandri Suurkirik'') *[[Narvas elektrostacijas]] (''Narva Elektrijaamad'') *[[Narvas muzeja mākslas galerija]] (''Narva Kunstigalerii'') *[[Narvas muzejs]] (''Narva Muuseum'') *[[Narvas pareizticīgo katedrāle]] (''Narva Issanda Ülestõusmise peakirik'') *[[Narvas pils]] (''Narva Hermanni linnus'') *[[Narvas rātsnams]] (''Narva raekoda'') *[[Tartu universitātes Narvas koledža]] (''Tartu Ülikooli Narva Kolledž'') *[[Viktorijas bastions]] (''Victoria bastion'') == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Kindlused Narva jõe kaldal.jpg|Hermaņa pils un Ivangorodas pils Attēls:2013NovNarva214.jpg|Zviedru lauvas skulptūra naktī Attēls:2013NovNarva199.jpg|Tilts pār Narvu Attēls:Raekoda.jpg|Narvas rātsnams un koledža (pa kreisi) Attēls:Aleksandri-kirik2.jpg|Narvas Aleksandra katedrāle Attēls:20100413. Narva jõe joad.jpg|Narvas upe pie Krēnholmas manufaktūras Attēls:Cross 1900.jpg|Piemineklis 1700. gada Narvas kaujā kritušajiem Attēls:Magasiait Narvas 14007-4.jpg|Narvas muzeja mākslas galerija Attēls:Raekoda.jpg|Narvas rātsnams Attēls:Victoria bastion.jpg|Viktorijas bastiona kazemāti Attēls:Soviet monument.jpg|Sarkanās armijas piemineklis Attēls:Narva church.jpg|Narvas pareizticīgo katedrāle Attēls:Эстонская ЭС.jpg|Igaunijas elektrostacija Attēls:NKTU1.JPG|Tartu Universitātes Narvas Koledža </gallery> == Cilvēki == Narvā dzimuši: * [[Valērijs Karpins]] (''Валерий Георгиевич Карпин'') (1969) — futbolists; * [[Pauls Keress]] (''Paul Keres'') (1916—1975) — šahists; * [[Leo Komarovs]] (''Leo Komarov'') (1987) — hokejists; * [[Nikolajs Stepulovs]] (''Nikolai Stepulov'') (1913—1968) — bokseris; * [[Aleksejs Šahmatovs]] (''Алексей Александрович Шахматов'') (1864—1920) — filologs; * [[Pauls Šmits]] (''Paul Felix Schmidt'') (1916—1984) — šahists. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/estonia/narva/narva/ Skats uz Narvu (WebCam)], balticlivecam.com * [http://narvamuuseum.ee/ Narvas muzejs] {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas pilsētas]] [[Kategorija:Austrumviru apriņķis]] [[Kategorija:Narva| ]] 9rwf0r0roj155ybgszhvpirg5szm1j0 Afganistānas karš (1979—1989) 0 8450 3672176 3651567 2022-08-18T13:34:47Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Afganistānas karu (1979—1989)|Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)|Afganistānas karš}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Afganistānas karš | partof = [[Aukstais karš]], [[Afganistānas pilsoņu karš]] | image = First Sting.jpg|thumb|Painting of the 'first Stinger Missile kill in 1986'. | caption = Padomju karaspēks Afganistānā | date = [[1979]]. gada [[decembris]]—[[1989]]. gada [[februāris]] | place = [[Afganistāna]] | casus = Modžahedu sacelšanās pret ATDR, PSRS karaspēka ievešana Afganistānā. | result = Padomju karaspēka izvešana, pilsoņu kara turpināšanās, modžahedu pašpasludināta uzvara. | combatant1 = [[Attēls:Flag of the Soviet Union.svg|25px|PSRS]] [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />[[Attēls:Flag of Afghanistan (1979-1987).svg|25px|ADR]] [[Afganistānas Demokrātiskā Republika]] | commander1 = | combatant2 = [[Attēls:Flag of Jihad.svg|25px|Modžahedi]] Modžahedi, kurus atbalstīja:<br />{{flaga|Pakistāna}} [[Pakistāna]]<br />{{flag|ASV}}<br />{{flag|Saūda Arābija}}<br />{{flag|Irāna}} <br />{{flag|Apvienotā Karaliste}} <br />{{flag|Ķīna}} | commander2 = }} '''Afganistānas karš''' (saukts arī par '''Padomju—afgāņu karu''') bija karš starp [[Afganistānas Demokrātiskā Republika|Afganistānas Demokrātiskās Republikas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] armijām no vienas puses un vietējiem [[modžaheds|modžahediem]] no otras puses. Modžahedi saņēma atbalstu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Sauda Arābija]]s, [[Apvienotā karaliste|Lielbritānijas]], [[Pakistāna]]s un citām valstīm. Karš ilga no [[1979]]. gada decembra līdz [[1989]]. gada februārim, kad tika pabeigta PSRS karaspēka izvešana no Afganistānas. Padomju iebrukuma dēļ ASV un virkne Rietumu valstu boikotēja [[1980]]. gada [[Vasaras Olimpiskās spēles]] [[Maskava|Maskavā]]. == Priekšvēsture == 1978. gada 27. aprīlī pēc [[Aprīļa revolūcija Afganistānā|Aprīļa revolūcijas]] tika izveidota komunistiskā Afganistānas Demokrātiskā Republika. Valdība veica dažādas radikālas reformas, tai skaitā tradicionālo islāma likumu modernizācija, kas izraisīja neapmierinātību sabiedrībā. Oktobrī sākās pret valdošo režīmu vērsta sacelšanās nuristāņu apdzīvotajos apvidos un izplatījās citu etnisko grupu vidū. 1979. gada martā [[Ismaīls Hāns|Ismaīla Hāna]] vadībā notika sacelšanās [[Herāta|Herātā]]. Atkarojot nemiernieku ieņemto pilsētu (izmantojot tankus un aviāciju) gāja bojā ap 3000-5000 Herātas iedzīvotāju. 1978. gada 5. decembrī Afganistānas valdība parakstīja draudzības līgumu ar PSRS, kurš paredzēja ka valdošā [[Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija]] drīkst lūgt PSRS militāru palīdzību. Oficiālās sarunās ar PSRS vēstnieku, VDK pārstāvjiem un PSKP vadību tika lūgts: 14. aprīlī — iesūtīt Afganistānā 15—20 kaujas helikopteru pilnā ekipējumā, 16. jūnijā — nosūtīt padomju ekipāžas tankiem un bruņutransportieriem, kas apsargātu valdību un lidlaukus, 11. jūlijā — ievest Kabulā vairākus bataljonus speciālā karaspēka, 19. jūlijā — ievest divas divīzijas, 20. jūlijā — ievest Kabulā gaisa desanta divīziju, 21. jūlijā — nosūtīt uz 8—10 helikopterus Mi—24, 24. jūlijā — ievest Kabulā trīs armijas vienības, 12. augustā — ievest Kabulā padomju karaspēku, trīs specvienības un transporta helikopterus, 21. augustā — nosūtīt uz Kabulu 1,5 — 2 tūkstošus padomju desantnieku, nomainīt afgāņu zenītiekārtu apkalpes ar padomju speciālistiem, 25. augustā — ievest Kabulā padomju karaspēku.{{fact}} Šie lūgumi atkārtojās 2. oktobrī, 17. un 20. novembrī, 2., 4., 12. un 17. decembrī.{{fact}} Oficiālā atbilde visu šo laiku bija — "Nē". Arī 1979. gada septembrī, kad prezidents [[Nūrs Mohammads Tarakī]] personiskā sarunā ar [[Leonīds Brežņevs|Brežņevu]] lūdza militāru palīdzību, viņam tika atteikts. [[Hafizulla Amins|Hafizullas Amina]] veiktais apvērsums nopietni satrauca PSRS. 1979. gada novembra beigās tika atsaukts PSRS vēstnieks Afganistānā Puzanovs. 12. decembrī, pēc sarunām Maskavā ar Amina pārstāvi Pandžšeri, PSKP CK beidzot pieņēma lēmumu ievest armijas daļas.<ref>Постановление ЦК КПСС № 176/125</ref> ==PSRS apsvērumi== Aprīļa apvērsums PSRS nāca kā pārsteigums, jo tā nebija to veicinājusi, un uzskatīja, ka atpalikušajā Afganistānā nav izveidojusies revolucionārā situācija. Taču Aukstā kara loģika noteica, ka PSRS ir jāatbalsta atklāti komunistiskais režīms. Tā sabrukums nozīmētu apkaunojumu PSRS prestižam. Līdz pat 1979. gada beigām Politbirojs regulāri noraidīja afgāņu lūgumus pēc tiešas militārās iejaukšanās. Valsts vadītāji labi apzinājās iebrukumu politiskās un militārās sekas. Lai risinātu krīzi, Politbirojs nonāca pie viedokļa, ka Afganistānā jāizveido mēreni komunistisks režīms, piemērojoties valsts attīstības realitātei. To sāktu ar [[Nūrs Mohammads Tarakī|Tarakī]] radikālā vietnieka Amina likvidēšanu, taču 1979. gada septembrī Amins pats sagrābj varu un sāk Tarakī atbalstītāju slaktiņu. Tarakī nogalināšana 8. oktobrī sadusmoja Brežņevu. Amins arī uzsāka slepenas sarunas ar ASV. PSRS jau bija pieredze ar Ēģipti un Somāliju, kad ilggadīgi sabiedrotie pāriet ASV pusē. Armijas vadībā sākās bažas, ka Irānu zaudējusī ASV varētu iegūt Afganistānu, izvietojot šeit savas militārās izlūkošanas bāzes. Aminam pāriešana ASV pusē nodrošinātu varas saglabāšanu. Taraki frakcijas likvidēšana nozīmēja, ka Afganistānas iekšienē nebija spēku, kas varētu gāzt Aminu. Režīma maiņa bija jāveic PSRS karaspēkam.<ref name="e-reading.club">[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]</ref> Papildus motivāciju deva aizvien sliktākā ģeopolitiskā situācija. 1978. gadā ASV prezidents [[Džimijs Kārters|Kārters]] asi kritizēja padomju iesaistīšanos [[Ogadenas karš|Ogadenas karā]]. 1978. gada beigās Vjetnama iebruka [[Demokrātiskā Kampučija|Kampučijā]], likvidējot [[Sarkanie khmeri|sarkano khmeru]] režīmu, uz ko Ķīna atbildēja, uzbrūkot Vjetnamai. Strauji uzlabojās Ķīnas un ASV attiecības. Reaģējot uz [[Islāma revolūcija|Islāma revolūciju]] Irānā, ASV karakuģi ieradās Persijas līcī. Septembrī parakstītais SALT II līgums sastapās ar pretestību ASV Kongresā. NATO decembrī pieņēma lēmumu par amerikāņu vidējās darbības raķešu izvietošanu Eiropā. Šajā situācijā PSRS bija gatava demonstrēt savu spēku.<ref name="e-reading.club"/> Kļūdaina bija starptautiski atzītā Amina nogalināšana jau pirmajās PSRS karaspēka ievešanas dienās, kas operāciju padarīja neleģitīmu. PSRS varēja karaspēku ievest legāli, pēc Amina lūguma, un kādu laiku vēlāk panākt viņa atcelšanu no varas. PSRS desantnieki 1979. gada jūlijā sāka Bagramas lidlauka aizsardzību. 17. novembrī Amins lūdza PSRS veikt viņa rezidences aizsardzību, kas tika uzsākta 6. decembrī. 25. decembrī Amins ar prieku uzņēma ziņu par PSRS karaspēka ienākšanu un vēl 27. decembrī uzskatīja, ka padomju armija nodrošinās viņa varu.<ref name="e-reading.club"/> == Operācija „Vētra-333” un karaspēka ievešana == Jau 1979. gada maijā bija pieņemts lēmums par īpaša „musulmaņu bataljona” izveidošanu [[Galvenā izlūkošanas pārvalde|GIP]] paspārnē. Ietērpti afgāņu armijas formās, 600 desantnieku tika gatavoti iesūtīšanai Afganistānā. 27. decembrī viņi jau atradās Amina personīgās apsardzes vidū. 25. decembrī uz Kabulu un Bagramu tika pārvietota gaisa desanta divīzija. 350 pārlidojumu, ap 4 tūkstošiem desantnieku, vairāk nekā tūkstoš tonnu munīcijas — divu dienu laikā. Viena no lidmašīnām Il-76 piezemējoties ietriecās klintīs. Un tomēr šī pārvietošanās palika praktiski nepamanīta gan Afganistānā, gan Padomju Savienībā. 27. decembrī padomju VDK specvienība „Alfa” straujā triecienā ieņēma Amina rezidenci un Afganistānas vadītājs tika nogalināts (operācija „Vētra-333”). Pilī kopā ar Aminu bija viņa sieva un bērni. Pēc kaujas pilī iegāja divi nākamās valdības ministri, kas sameklēja un atpazina Amina līķi. Viņa sievu un meitu katram gadījumam aizsūtīja uz Kabulas centrālcietumu. Piecgadīgais Amina dēls tika atrasts nogalināts. Atbalstošais ''musulmaņu bataljons'' bija saņēmis pavēli uzsiet uz kreisās rokas baltu marles apsēju — lai viņus nesajauktu ar Amina īsto apsardzi. Savukārt Vitebskas gaisa desanta divīzijas vienības, kas notikumu vietā ieradās tikai uz rīta pusi, nebija informētas par apsēja nozīmi un bez īpašām instrukcijām paspēja nošaut vairākus „savējos”. Pārpratums atrisinājās tikai pēc tam, kad desantnieki izdzirdēja otrā pusē atskanam rupju lamāšanos krieviski. Rezultātā Afganistānā pie varas nāca prognozējamākais un Maskavai paklausīgākais [[Babraks Karmals]]. [[Attēls:Afgan1987 Gardez UAZ469.jpg‎|left|thumb|250px|Padomju karavīri Gardezā (1987)]] Ievešanai Afganistānā steigā tika izveidota 40. armija (liela daļa sākotnējā personālsastāva bija rezerves karavīri, kas mobilizēti Vidusāzijas republikās). Tā tika nodēvēta par "Padomju karaspēka ierobežoto kontingentu Afganistānā" ({{val-ru|Ограниченный контингент советских войск в Афганистане}}). Laika posmā no 1979. gada 25. decembrim līdz 1989. gada 2. februārim Afganistānā dienestu veica 620 000 padomju karavīru, no kuriem PSRS un apvienotajos spēkos bija 525 200 (62 900 virsnieku), papildus robežsardzē un citās [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vienībās 90 000 cilvēku, kā arī iekšlietu ministrijas un milicijas 5000 cilvēku. Brošūrā, kas tika izdalīta visiem Afganistānā iesūtītajiem karavīriem—internacionālistiem, miera uzturētājiem, bija teikts: „Padomju kareivi! Atrodoties draudzīgās Afganistānas teritorijā, neaizmirsti, ka pārstāvi armiju, kas sniegusi palīdzīgu roku šīs zemes tautām viņu cīņā pret imperiālismu un iekšējo reakciju. Atceries, ka no tavas uzvedības afgāņu tauta spriedīs par visu Padomju armiju, par mūsu dižo padomju Dzimteni. Atrodoties ADR, ievēro padomju cilvēkam pierastās ētiskās normas, kārtību, likumus, izrādi cieņu pret afgāņu tautas tikumiem un parašām. Pēc sava rakstura afgāņi ir labticīgi, uzklausoši, smalki jūt labo un ļauno. Uz godbijīgu attieksmi viņi reaģē ar vēl dziļāku cieņu. Īpaši augstu viņi vērtē cieņas izrādīšanu pret bērniem, sievietēm, veciem cilvēkiem. Vienmēr izrādi labvēlību, humānismu, taisnīgumu un cieņu pret ADR darbaļaudīm. Stingri ievēro visus ārstu priekšrakstus un padomus. Neizmanto ūdeni no arikiem, kanāliem un citām ūdenskrātuvēm - tajās var būt dažādu infekciju perēkļi.” PSRS eksistēja divas oficiālās versijas par to, kāpēc nepieciešams karot Afganistānā. Pirmā bija par internacionālo pienākumu pret brālīgo afgāņu tautu. Tā kā nebija daudz tādu, kas tai ticētu, steigšus tika izdomāta otra, kas tika pusoficiāli stāstīta politnodarbībās: par PSRS dienvidu robežu aizsargāšanu un amerikāņu raķešiekārtām, kas būtu izvietotas Afganistānā, ja padomju karaspēks nebūtu paspējis ienākt. Vairumam sabiedrības tas izklausījās pieņemamāks, jo bija saprotamāks. == Karadarbība == [[Attēls:Evstafiev-spetsnaz-prepare-for-mission.jpg‎|right|thumb|250px|Padomju speciālo uzdevumu vienības karavīri (1988)]] Tūlīt pēc ierašanās padomju daļas tika izvietotas stratēģiski svarīgākajos punktos, kurus Afganistānas valdības karaspēks nespēja paturēt savā kontrolē. Pirmā kauja, kurās tika iesaistītas padomju armijas daļas, notika 10.—11. janvārī, kad tām pavēlēja apspiest dumpi afgāņu armijas 20. divīzijas artilērijas pulkā Kabulā. 1980. gada 21. februārī Kabulā sākās bruņoti nemieri pret padomju karaspēka klātbūtni, un sākotnēji plānoto karaspēka izvešanu atcēla. Martā padomju daļas tika iesaistītas plašā valdības spēku uzbrukumā nemierniekiem pie Kunāras. Aprīlī [[ASV Kongress]] apstiprināja plaša mēroga finansējumu Afganistānas opozīcijai ({{val-en|Operation Cyclone}}): sākotnēji 20—30 000 000 [[ASV dolāri|ASV dolāru]] gadā, ap 1987. gadu sasniedzot summu 630 000 000 ASV dolāru gadā.<ref>Bergen Peter. Holy War Inc. - Free Press, 2001, p. 68</ref> [[Attēls:Mujahid-MANPAD.JPEG‎|right|thumb|250px|Afgāņu modžaheds (1988)]] 1982. gadā tika paziņots par 7 lielāko bruņotās opozīcijas grupējumu apvienošanos aliansē „Afganistānas modžahedu islāmiskā savienība”. Tajā ietilpa [[Gulbedins Hekmatjars|Gulbedina Hekmatjara]] ''Afganistānas islāma partija'', [[Burhanudins Rabani|Burhanudina Rabani]] ''Afganistānas islāma biedrība'', [[Mohammads Nabi|Mohammada Nabi]] ''Afganistānas islāma revolūcijas kustība'', [[Mohammads Junuss|Mohammada Junusa]], jeb Halesa ''Islāma partija'', [[Saids Ahmads Gilani|Saida Ahmada Gilani]] ''Afganistānas nacionālā islāma fronte'', [[Sebhatulla Modžadads|Sebhatullas Modžadadi]] ''Afganistānas nacionālā glābšanas fronte'' un [[Abdulla Rasuls Saijafs|Abdulla Rasula Saijafa]] ''Afganistānas atbrīvošanas islāmiskā savienība''. Lai arī formāli būdami Rabani partijas līdzgaitnieki, „Septiņu aliansei” nepievienojās vairāki bruņoto vienību komandieri, kas nepakļāvās nekādam politiskam diktātam. Padomju propaganda, cenšoties nomelnot „amerikāņu rokaspuišus un narkotiku tirgoņus”, divus no viņiem — [[Ahmadšahs Masuds|Ahmadšahu Masudu]] un [[Ismaīls Hans|Ismaīlu Hanu]] rādīja kā godīgus un varonīgus cīnītājus par ticību. Sākot ar 1985. gadu kaujas operācijās aktīvi piedalījās arī ķīmiskā karaspēka ugunsmetēju vienības. Ugunsmetēji tika izmantoti par tuvcīņas ieroci un tika lietoti galvenokārt tajos gadījumos, kad mērķa iznīcināšana ar parastajiem ieročiem nebija iespējama. Parasti tika izveidota grupa no 2—3 ugunsmetējiem un piesedzošā grupa no 6—10 strēlniekiem. Ir zināmi atsevišķi gadījumi, kad modžahedu iznīcināšanai nostiprinātā cietoksnī tika sakoncentrēts līdz 30 ugunsmetējiem, kas uzbruka vienlaicīgi no trim pusēm. Ugunsmetēji tika izmantoti arī autokolonnu apsargāšanai. Tādos gadījumos uguns tika raidīta no bruņutransportiera, izmantojot īsu apstāšanos, kas ļāva panākt negaidītību un spēcīgāku morāli—psiholoģisko iedarbību uz pretinieku. == Karaspēka izvešana == 1985. gadā pie varas PSRS nāca [[Mihails Gorbačovs]] un pamazām mainījās PSRS ārpolitika. 1987. gada jūlijā tika paziņots par PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. Izvešana tika uzsākta 1988. gada maijā un pabeigta 1989. gada 15. februārī. 1989. gadā viens no 40. armijas izvešanas plāna izveidotājiem bija pulkvedis [[Dainis Turlais]].<ref name="ie2">[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/nato-jamacas-no-psrs-kludam-afganistana NATO jāmācās no PSRS kļūdām Afganistānā : Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Upuri == Kopējais bojāgājušo skaits Padomju Armijā (nogalināti, miruši no ievainojumiem, gājuši bojā nelaimes gadījumos) bija 15 051 karavīrs, ievainoti — 49 985. Visā konflikta gaitā bez vēsts pazuda un nokļuva gūstā 417 padomju kareivji, no kuriem 130 tika atbrīvoti un atgriezās PSRS. No [[Latvijas PSR]] Afganistānas karā piedalījās 3640 karavīru, no kuriem 62 vai 63 gāja bojā, 177 guva dažādas pakāpes ievainojumus, bet viens pazuda bez vēsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=23240654|title=Afganistānas karā kritušos godināt Rīgā pulcējās ap 300 cilvēku - Latvijā - DELFI|website=m.delfi.lv|access-date=2017-12-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/aizmirstais-kars.-latviesi-afganistanas-kara-1979--1989-13992915|title=Aizmirstais karš. Latvieši Afganistānas karā (1979 – 1989)|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> Afgāņu pusē gāja bojā apmēram miljons cilvēku, lielākā daļa no tiem civiliedzīvotāji. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.karamuzejs.lv/lkm/afganistanas-kara-dalibnieku-kartoteka-latvijas-kara-muzeja Afganistānas kara dalībnieku (un kritušo) kartotēka Latvijas Kara muzejā] * [http://news.bbc.co.uk/hi/russian/in_depth/2009/afghan/default.stm Afganistānas karam veltīta lapa(BBC)] {{ru ikona}} * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7888566.stm Russians warn of Afghan parallels] {{en ikona}} * [http://panzerkampf.org/forums.php?action=vthread&forum=6&topic=46&page=0 PSRS invāzija Afganistānā 1979-1989] [[Kategorija:Kari ar Afganistānu]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Partizānu kari]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] 4ytj5h9py3g3gps3ombe3it8wgkq08t 3672179 3672176 2022-08-18T13:37:58Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Afganistānas karu (1979—1989)|Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)|Afganistānas karš}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Afganistānas karš | partof = [[Aukstais karš]], [[Afganistānas pilsoņu karš]] | image = First Sting.jpg|thumb|Painting of the 'first Stinger Missile kill in 1986'. | caption = Padomju karaspēks Afganistānā | date = [[1979]]. gada [[decembris]]—[[1989]]. gada [[februāris]] | place = [[Afganistāna]] | casus = Modžahedu sacelšanās pret ATDR, PSRS karaspēka ievešana Afganistānā. | result = Padomju karaspēka izvešana, pilsoņu kara turpināšanās, modžahedu pašpasludināta uzvara. | combatant1 = [[Attēls:Flag of the Soviet Union.svg|25px|PSRS]] [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />[[Attēls:Flag of Afghanistan (1979-1987).svg|25px|ADR]] [[Afganistānas Demokrātiskā Republika]] | commander1 = [[Attēls:Flag of the Soviet Union.svg|25px|PSRS]] [[Leonīds Brežņevs]]<br>[[Boris Gromovs]]<br>[[Dmitrijs Jazovs]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Jihad.svg|25px|Modžahedi]] Modžahedi, kurus atbalstīja:<br />{{flaga|Pakistāna}} [[Pakistāna]]<br />{{flag|ASV}}<br />{{flag|Saūda Arābija}}<br />{{flag|Irāna}} <br />{{flag|Apvienotā Karaliste}} <br />{{flag|Ķīna}} | commander2 = }} '''Afganistānas karš''' (saukts arī par '''Padomju—afgāņu karu''') bija karš starp [[Afganistānas Demokrātiskā Republika|Afganistānas Demokrātiskās Republikas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] armijām no vienas puses un vietējiem [[modžaheds|modžahediem]] no otras puses. Modžahedi saņēma atbalstu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Sauda Arābija]]s, [[Apvienotā karaliste|Lielbritānijas]], [[Pakistāna]]s un citām valstīm. Karš ilga no [[1979]]. gada decembra līdz [[1989]]. gada februārim, kad tika pabeigta PSRS karaspēka izvešana no Afganistānas. Padomju iebrukuma dēļ ASV un virkne Rietumu valstu boikotēja [[1980]]. gada [[Vasaras Olimpiskās spēles]] [[Maskava|Maskavā]]. == Priekšvēsture == 1978. gada 27. aprīlī pēc [[Aprīļa revolūcija Afganistānā|Aprīļa revolūcijas]] tika izveidota komunistiskā Afganistānas Demokrātiskā Republika. Valdība veica dažādas radikālas reformas, tai skaitā tradicionālo islāma likumu modernizācija, kas izraisīja neapmierinātību sabiedrībā. Oktobrī sākās pret valdošo režīmu vērsta sacelšanās nuristāņu apdzīvotajos apvidos un izplatījās citu etnisko grupu vidū. 1979. gada martā [[Ismaīls Hāns|Ismaīla Hāna]] vadībā notika sacelšanās [[Herāta|Herātā]]. Atkarojot nemiernieku ieņemto pilsētu (izmantojot tankus un aviāciju) gāja bojā ap 3000-5000 Herātas iedzīvotāju. 1978. gada 5. decembrī Afganistānas valdība parakstīja draudzības līgumu ar PSRS, kurš paredzēja ka valdošā [[Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija]] drīkst lūgt PSRS militāru palīdzību. Oficiālās sarunās ar PSRS vēstnieku, VDK pārstāvjiem un PSKP vadību tika lūgts: 14. aprīlī — iesūtīt Afganistānā 15—20 kaujas helikopteru pilnā ekipējumā, 16. jūnijā — nosūtīt padomju ekipāžas tankiem un bruņutransportieriem, kas apsargātu valdību un lidlaukus, 11. jūlijā — ievest Kabulā vairākus bataljonus speciālā karaspēka, 19. jūlijā — ievest divas divīzijas, 20. jūlijā — ievest Kabulā gaisa desanta divīziju, 21. jūlijā — nosūtīt uz 8—10 helikopterus Mi—24, 24. jūlijā — ievest Kabulā trīs armijas vienības, 12. augustā — ievest Kabulā padomju karaspēku, trīs specvienības un transporta helikopterus, 21. augustā — nosūtīt uz Kabulu 1,5 — 2 tūkstošus padomju desantnieku, nomainīt afgāņu zenītiekārtu apkalpes ar padomju speciālistiem, 25. augustā — ievest Kabulā padomju karaspēku.{{fact}} Šie lūgumi atkārtojās 2. oktobrī, 17. un 20. novembrī, 2., 4., 12. un 17. decembrī.{{fact}} Oficiālā atbilde visu šo laiku bija — "Nē". Arī 1979. gada septembrī, kad prezidents [[Nūrs Mohammads Tarakī]] personiskā sarunā ar [[Leonīds Brežņevs|Brežņevu]] lūdza militāru palīdzību, viņam tika atteikts. [[Hafizulla Amins|Hafizullas Amina]] veiktais apvērsums nopietni satrauca PSRS. 1979. gada novembra beigās tika atsaukts PSRS vēstnieks Afganistānā Puzanovs. 12. decembrī, pēc sarunām Maskavā ar Amina pārstāvi Pandžšeri, PSKP CK beidzot pieņēma lēmumu ievest armijas daļas.<ref>Постановление ЦК КПСС № 176/125</ref> ==PSRS apsvērumi== Aprīļa apvērsums PSRS nāca kā pārsteigums, jo tā nebija to veicinājusi, un uzskatīja, ka atpalikušajā Afganistānā nav izveidojusies revolucionārā situācija. Taču Aukstā kara loģika noteica, ka PSRS ir jāatbalsta atklāti komunistiskais režīms. Tā sabrukums nozīmētu apkaunojumu PSRS prestižam. Līdz pat 1979. gada beigām Politbirojs regulāri noraidīja afgāņu lūgumus pēc tiešas militārās iejaukšanās. Valsts vadītāji labi apzinājās iebrukumu politiskās un militārās sekas. Lai risinātu krīzi, Politbirojs nonāca pie viedokļa, ka Afganistānā jāizveido mēreni komunistisks režīms, piemērojoties valsts attīstības realitātei. To sāktu ar [[Nūrs Mohammads Tarakī|Tarakī]] radikālā vietnieka Amina likvidēšanu, taču 1979. gada septembrī Amins pats sagrābj varu un sāk Tarakī atbalstītāju slaktiņu. Tarakī nogalināšana 8. oktobrī sadusmoja Brežņevu. Amins arī uzsāka slepenas sarunas ar ASV. PSRS jau bija pieredze ar Ēģipti un Somāliju, kad ilggadīgi sabiedrotie pāriet ASV pusē. Armijas vadībā sākās bažas, ka Irānu zaudējusī ASV varētu iegūt Afganistānu, izvietojot šeit savas militārās izlūkošanas bāzes. Aminam pāriešana ASV pusē nodrošinātu varas saglabāšanu. Taraki frakcijas likvidēšana nozīmēja, ka Afganistānas iekšienē nebija spēku, kas varētu gāzt Aminu. Režīma maiņa bija jāveic PSRS karaspēkam.<ref name="e-reading.club">[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]</ref> Papildus motivāciju deva aizvien sliktākā ģeopolitiskā situācija. 1978. gadā ASV prezidents [[Džimijs Kārters|Kārters]] asi kritizēja padomju iesaistīšanos [[Ogadenas karš|Ogadenas karā]]. 1978. gada beigās Vjetnama iebruka [[Demokrātiskā Kampučija|Kampučijā]], likvidējot [[Sarkanie khmeri|sarkano khmeru]] režīmu, uz ko Ķīna atbildēja, uzbrūkot Vjetnamai. Strauji uzlabojās Ķīnas un ASV attiecības. Reaģējot uz [[Islāma revolūcija|Islāma revolūciju]] Irānā, ASV karakuģi ieradās Persijas līcī. Septembrī parakstītais SALT II līgums sastapās ar pretestību ASV Kongresā. NATO decembrī pieņēma lēmumu par amerikāņu vidējās darbības raķešu izvietošanu Eiropā. Šajā situācijā PSRS bija gatava demonstrēt savu spēku.<ref name="e-reading.club"/> Kļūdaina bija starptautiski atzītā Amina nogalināšana jau pirmajās PSRS karaspēka ievešanas dienās, kas operāciju padarīja neleģitīmu. PSRS varēja karaspēku ievest legāli, pēc Amina lūguma, un kādu laiku vēlāk panākt viņa atcelšanu no varas. PSRS desantnieki 1979. gada jūlijā sāka Bagramas lidlauka aizsardzību. 17. novembrī Amins lūdza PSRS veikt viņa rezidences aizsardzību, kas tika uzsākta 6. decembrī. 25. decembrī Amins ar prieku uzņēma ziņu par PSRS karaspēka ienākšanu un vēl 27. decembrī uzskatīja, ka padomju armija nodrošinās viņa varu.<ref name="e-reading.club"/> == Operācija „Vētra-333” un karaspēka ievešana == Jau 1979. gada maijā bija pieņemts lēmums par īpaša „musulmaņu bataljona” izveidošanu [[Galvenā izlūkošanas pārvalde|GIP]] paspārnē. Ietērpti afgāņu armijas formās, 600 desantnieku tika gatavoti iesūtīšanai Afganistānā. 27. decembrī viņi jau atradās Amina personīgās apsardzes vidū. 25. decembrī uz Kabulu un Bagramu tika pārvietota gaisa desanta divīzija. 350 pārlidojumu, ap 4 tūkstošiem desantnieku, vairāk nekā tūkstoš tonnu munīcijas — divu dienu laikā. Viena no lidmašīnām Il-76 piezemējoties ietriecās klintīs. Un tomēr šī pārvietošanās palika praktiski nepamanīta gan Afganistānā, gan Padomju Savienībā. 27. decembrī padomju VDK specvienība „Alfa” straujā triecienā ieņēma Amina rezidenci un Afganistānas vadītājs tika nogalināts (operācija „Vētra-333”). Pilī kopā ar Aminu bija viņa sieva un bērni. Pēc kaujas pilī iegāja divi nākamās valdības ministri, kas sameklēja un atpazina Amina līķi. Viņa sievu un meitu katram gadījumam aizsūtīja uz Kabulas centrālcietumu. Piecgadīgais Amina dēls tika atrasts nogalināts. Atbalstošais ''musulmaņu bataljons'' bija saņēmis pavēli uzsiet uz kreisās rokas baltu marles apsēju — lai viņus nesajauktu ar Amina īsto apsardzi. Savukārt Vitebskas gaisa desanta divīzijas vienības, kas notikumu vietā ieradās tikai uz rīta pusi, nebija informētas par apsēja nozīmi un bez īpašām instrukcijām paspēja nošaut vairākus „savējos”. Pārpratums atrisinājās tikai pēc tam, kad desantnieki izdzirdēja otrā pusē atskanam rupju lamāšanos krieviski. Rezultātā Afganistānā pie varas nāca prognozējamākais un Maskavai paklausīgākais [[Babraks Karmals]]. [[Attēls:Afgan1987 Gardez UAZ469.jpg‎|left|thumb|250px|Padomju karavīri Gardezā (1987)]] Ievešanai Afganistānā steigā tika izveidota 40. armija (liela daļa sākotnējā personālsastāva bija rezerves karavīri, kas mobilizēti Vidusāzijas republikās). Tā tika nodēvēta par "Padomju karaspēka ierobežoto kontingentu Afganistānā" ({{val-ru|Ограниченный контингент советских войск в Афганистане}}). Laika posmā no 1979. gada 25. decembrim līdz 1989. gada 2. februārim Afganistānā dienestu veica 620 000 padomju karavīru, no kuriem PSRS un apvienotajos spēkos bija 525 200 (62 900 virsnieku), papildus robežsardzē un citās [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vienībās 90 000 cilvēku, kā arī iekšlietu ministrijas un milicijas 5000 cilvēku. Brošūrā, kas tika izdalīta visiem Afganistānā iesūtītajiem karavīriem—internacionālistiem, miera uzturētājiem, bija teikts: „Padomju kareivi! Atrodoties draudzīgās Afganistānas teritorijā, neaizmirsti, ka pārstāvi armiju, kas sniegusi palīdzīgu roku šīs zemes tautām viņu cīņā pret imperiālismu un iekšējo reakciju. Atceries, ka no tavas uzvedības afgāņu tauta spriedīs par visu Padomju armiju, par mūsu dižo padomju Dzimteni. Atrodoties ADR, ievēro padomju cilvēkam pierastās ētiskās normas, kārtību, likumus, izrādi cieņu pret afgāņu tautas tikumiem un parašām. Pēc sava rakstura afgāņi ir labticīgi, uzklausoši, smalki jūt labo un ļauno. Uz godbijīgu attieksmi viņi reaģē ar vēl dziļāku cieņu. Īpaši augstu viņi vērtē cieņas izrādīšanu pret bērniem, sievietēm, veciem cilvēkiem. Vienmēr izrādi labvēlību, humānismu, taisnīgumu un cieņu pret ADR darbaļaudīm. Stingri ievēro visus ārstu priekšrakstus un padomus. Neizmanto ūdeni no arikiem, kanāliem un citām ūdenskrātuvēm - tajās var būt dažādu infekciju perēkļi.” PSRS eksistēja divas oficiālās versijas par to, kāpēc nepieciešams karot Afganistānā. Pirmā bija par internacionālo pienākumu pret brālīgo afgāņu tautu. Tā kā nebija daudz tādu, kas tai ticētu, steigšus tika izdomāta otra, kas tika pusoficiāli stāstīta politnodarbībās: par PSRS dienvidu robežu aizsargāšanu un amerikāņu raķešiekārtām, kas būtu izvietotas Afganistānā, ja padomju karaspēks nebūtu paspējis ienākt. Vairumam sabiedrības tas izklausījās pieņemamāks, jo bija saprotamāks. == Karadarbība == [[Attēls:Evstafiev-spetsnaz-prepare-for-mission.jpg‎|right|thumb|250px|Padomju speciālo uzdevumu vienības karavīri (1988)]] Tūlīt pēc ierašanās padomju daļas tika izvietotas stratēģiski svarīgākajos punktos, kurus Afganistānas valdības karaspēks nespēja paturēt savā kontrolē. Pirmā kauja, kurās tika iesaistītas padomju armijas daļas, notika 10.—11. janvārī, kad tām pavēlēja apspiest dumpi afgāņu armijas 20. divīzijas artilērijas pulkā Kabulā. 1980. gada 21. februārī Kabulā sākās bruņoti nemieri pret padomju karaspēka klātbūtni, un sākotnēji plānoto karaspēka izvešanu atcēla. Martā padomju daļas tika iesaistītas plašā valdības spēku uzbrukumā nemierniekiem pie Kunāras. Aprīlī [[ASV Kongress]] apstiprināja plaša mēroga finansējumu Afganistānas opozīcijai ({{val-en|Operation Cyclone}}): sākotnēji 20—30 000 000 [[ASV dolāri|ASV dolāru]] gadā, ap 1987. gadu sasniedzot summu 630 000 000 ASV dolāru gadā.<ref>Bergen Peter. Holy War Inc. - Free Press, 2001, p. 68</ref> [[Attēls:Mujahid-MANPAD.JPEG‎|right|thumb|250px|Afgāņu modžaheds (1988)]] 1982. gadā tika paziņots par 7 lielāko bruņotās opozīcijas grupējumu apvienošanos aliansē „Afganistānas modžahedu islāmiskā savienība”. Tajā ietilpa [[Gulbedins Hekmatjars|Gulbedina Hekmatjara]] ''Afganistānas islāma partija'', [[Burhanudins Rabani|Burhanudina Rabani]] ''Afganistānas islāma biedrība'', [[Mohammads Nabi|Mohammada Nabi]] ''Afganistānas islāma revolūcijas kustība'', [[Mohammads Junuss|Mohammada Junusa]], jeb Halesa ''Islāma partija'', [[Saids Ahmads Gilani|Saida Ahmada Gilani]] ''Afganistānas nacionālā islāma fronte'', [[Sebhatulla Modžadads|Sebhatullas Modžadadi]] ''Afganistānas nacionālā glābšanas fronte'' un [[Abdulla Rasuls Saijafs|Abdulla Rasula Saijafa]] ''Afganistānas atbrīvošanas islāmiskā savienība''. Lai arī formāli būdami Rabani partijas līdzgaitnieki, „Septiņu aliansei” nepievienojās vairāki bruņoto vienību komandieri, kas nepakļāvās nekādam politiskam diktātam. Padomju propaganda, cenšoties nomelnot „amerikāņu rokaspuišus un narkotiku tirgoņus”, divus no viņiem — [[Ahmadšahs Masuds|Ahmadšahu Masudu]] un [[Ismaīls Hans|Ismaīlu Hanu]] rādīja kā godīgus un varonīgus cīnītājus par ticību. Sākot ar 1985. gadu kaujas operācijās aktīvi piedalījās arī ķīmiskā karaspēka ugunsmetēju vienības. Ugunsmetēji tika izmantoti par tuvcīņas ieroci un tika lietoti galvenokārt tajos gadījumos, kad mērķa iznīcināšana ar parastajiem ieročiem nebija iespējama. Parasti tika izveidota grupa no 2—3 ugunsmetējiem un piesedzošā grupa no 6—10 strēlniekiem. Ir zināmi atsevišķi gadījumi, kad modžahedu iznīcināšanai nostiprinātā cietoksnī tika sakoncentrēts līdz 30 ugunsmetējiem, kas uzbruka vienlaicīgi no trim pusēm. Ugunsmetēji tika izmantoti arī autokolonnu apsargāšanai. Tādos gadījumos uguns tika raidīta no bruņutransportiera, izmantojot īsu apstāšanos, kas ļāva panākt negaidītību un spēcīgāku morāli—psiholoģisko iedarbību uz pretinieku. == Karaspēka izvešana == 1985. gadā pie varas PSRS nāca [[Mihails Gorbačovs]] un pamazām mainījās PSRS ārpolitika. 1987. gada jūlijā tika paziņots par PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. Izvešana tika uzsākta 1988. gada maijā un pabeigta 1989. gada 15. februārī. 1989. gadā viens no 40. armijas izvešanas plāna izveidotājiem bija pulkvedis [[Dainis Turlais]].<ref name="ie2">[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/nato-jamacas-no-psrs-kludam-afganistana NATO jāmācās no PSRS kļūdām Afganistānā : Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Upuri == Kopējais bojāgājušo skaits Padomju Armijā (nogalināti, miruši no ievainojumiem, gājuši bojā nelaimes gadījumos) bija 15 051 karavīrs, ievainoti — 49 985. Visā konflikta gaitā bez vēsts pazuda un nokļuva gūstā 417 padomju kareivji, no kuriem 130 tika atbrīvoti un atgriezās PSRS. No [[Latvijas PSR]] Afganistānas karā piedalījās 3640 karavīru, no kuriem 62 vai 63 gāja bojā, 177 guva dažādas pakāpes ievainojumus, bet viens pazuda bez vēsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=23240654|title=Afganistānas karā kritušos godināt Rīgā pulcējās ap 300 cilvēku - Latvijā - DELFI|website=m.delfi.lv|access-date=2017-12-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/aizmirstais-kars.-latviesi-afganistanas-kara-1979--1989-13992915|title=Aizmirstais karš. Latvieši Afganistānas karā (1979 – 1989)|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> Afgāņu pusē gāja bojā apmēram miljons cilvēku, lielākā daļa no tiem civiliedzīvotāji. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.karamuzejs.lv/lkm/afganistanas-kara-dalibnieku-kartoteka-latvijas-kara-muzeja Afganistānas kara dalībnieku (un kritušo) kartotēka Latvijas Kara muzejā] * [http://news.bbc.co.uk/hi/russian/in_depth/2009/afghan/default.stm Afganistānas karam veltīta lapa(BBC)] {{ru ikona}} * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7888566.stm Russians warn of Afghan parallels] {{en ikona}} * [http://panzerkampf.org/forums.php?action=vthread&forum=6&topic=46&page=0 PSRS invāzija Afganistānā 1979-1989] [[Kategorija:Kari ar Afganistānu]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Partizānu kari]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] pb7i8gvyvhriyy92fetcrxzyoiyvcv4 3672182 3672179 2022-08-18T13:40:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Afganistānas karu (1979—1989)|Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)|Afganistānas karš}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Afganistānas karš | partof = [[Aukstais karš]], [[Afganistānas pilsoņu karš]] | image = First Sting.jpg|thumb|Painting of the 'first Stinger Missile kill in 1986'. | caption = Padomju karaspēks Afganistānā | date = [[1979]]. gada [[decembris]]—[[1989]]. gada [[februāris]] | place = [[Afganistāna]] | casus = Modžahedu sacelšanās pret ATDR, PSRS karaspēka ievešana Afganistānā. | result = Padomju karaspēka izvešana, pilsoņu kara turpināšanās, modžahedu pašpasludināta uzvara. | combatant1 = [[Attēls:Flag of the Soviet Union.svg|25px|PSRS]] [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />[[Attēls:Flag of Afghanistan (1979-1987).svg|25px|ADR]] [[Afganistānas Demokrātiskā Republika]] | commander1 = [[Attēls:Flag of the Soviet Union.svg|25px|PSRS]] [[Leonīds Brežņevs]]<br>[[Boris Gromovs]]<br>[[Dmitrijs Jazovs]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Jihad.svg|25px|Modžahedi]] Modžahedi, kurus atbalstīja:<br />{{flaga|Pakistāna}} [[Pakistāna]]<br />{{flag|ASV}}<br />{{flag|Saūda Arābija}}<br />{{flag|Irāna}} <br />{{flag|Apvienotā Karaliste}} <br />{{flag|Ķīna}} | commander2 = [[Attēls:Flag of Jihad.svg|25px|Modžahedi]] [[Abdulla Azams]]<br>[[Osama bin Ladens]] }} '''Afganistānas karš''' (saukts arī par '''Padomju—afgāņu karu''') bija karš starp [[Afganistānas Demokrātiskā Republika|Afganistānas Demokrātiskās Republikas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] armijām no vienas puses un vietējiem [[modžaheds|modžahediem]] no otras puses. Modžahedi saņēma atbalstu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Sauda Arābija]]s, [[Apvienotā karaliste|Lielbritānijas]], [[Pakistāna]]s un citām valstīm. Karš ilga no [[1979]]. gada decembra līdz [[1989]]. gada februārim, kad tika pabeigta PSRS karaspēka izvešana no Afganistānas. Padomju iebrukuma dēļ ASV un virkne Rietumu valstu boikotēja [[1980]]. gada [[Vasaras Olimpiskās spēles]] [[Maskava|Maskavā]]. == Priekšvēsture == 1978. gada 27. aprīlī pēc [[Aprīļa revolūcija Afganistānā|Aprīļa revolūcijas]] tika izveidota komunistiskā Afganistānas Demokrātiskā Republika. Valdība veica dažādas radikālas reformas, tai skaitā tradicionālo islāma likumu modernizācija, kas izraisīja neapmierinātību sabiedrībā. Oktobrī sākās pret valdošo režīmu vērsta sacelšanās nuristāņu apdzīvotajos apvidos un izplatījās citu etnisko grupu vidū. 1979. gada martā [[Ismaīls Hāns|Ismaīla Hāna]] vadībā notika sacelšanās [[Herāta|Herātā]]. Atkarojot nemiernieku ieņemto pilsētu (izmantojot tankus un aviāciju) gāja bojā ap 3000-5000 Herātas iedzīvotāju. 1978. gada 5. decembrī Afganistānas valdība parakstīja draudzības līgumu ar PSRS, kurš paredzēja ka valdošā [[Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija]] drīkst lūgt PSRS militāru palīdzību. Oficiālās sarunās ar PSRS vēstnieku, VDK pārstāvjiem un PSKP vadību tika lūgts: 14. aprīlī — iesūtīt Afganistānā 15—20 kaujas helikopteru pilnā ekipējumā, 16. jūnijā — nosūtīt padomju ekipāžas tankiem un bruņutransportieriem, kas apsargātu valdību un lidlaukus, 11. jūlijā — ievest Kabulā vairākus bataljonus speciālā karaspēka, 19. jūlijā — ievest divas divīzijas, 20. jūlijā — ievest Kabulā gaisa desanta divīziju, 21. jūlijā — nosūtīt uz 8—10 helikopterus Mi—24, 24. jūlijā — ievest Kabulā trīs armijas vienības, 12. augustā — ievest Kabulā padomju karaspēku, trīs specvienības un transporta helikopterus, 21. augustā — nosūtīt uz Kabulu 1,5 — 2 tūkstošus padomju desantnieku, nomainīt afgāņu zenītiekārtu apkalpes ar padomju speciālistiem, 25. augustā — ievest Kabulā padomju karaspēku.{{fact}} Šie lūgumi atkārtojās 2. oktobrī, 17. un 20. novembrī, 2., 4., 12. un 17. decembrī.{{fact}} Oficiālā atbilde visu šo laiku bija — "Nē". Arī 1979. gada septembrī, kad prezidents [[Nūrs Mohammads Tarakī]] personiskā sarunā ar [[Leonīds Brežņevs|Brežņevu]] lūdza militāru palīdzību, viņam tika atteikts. [[Hafizulla Amins|Hafizullas Amina]] veiktais apvērsums nopietni satrauca PSRS. 1979. gada novembra beigās tika atsaukts PSRS vēstnieks Afganistānā Puzanovs. 12. decembrī, pēc sarunām Maskavā ar Amina pārstāvi Pandžšeri, PSKP CK beidzot pieņēma lēmumu ievest armijas daļas.<ref>Постановление ЦК КПСС № 176/125</ref> ==PSRS apsvērumi== Aprīļa apvērsums PSRS nāca kā pārsteigums, jo tā nebija to veicinājusi, un uzskatīja, ka atpalikušajā Afganistānā nav izveidojusies revolucionārā situācija. Taču Aukstā kara loģika noteica, ka PSRS ir jāatbalsta atklāti komunistiskais režīms. Tā sabrukums nozīmētu apkaunojumu PSRS prestižam. Līdz pat 1979. gada beigām Politbirojs regulāri noraidīja afgāņu lūgumus pēc tiešas militārās iejaukšanās. Valsts vadītāji labi apzinājās iebrukumu politiskās un militārās sekas. Lai risinātu krīzi, Politbirojs nonāca pie viedokļa, ka Afganistānā jāizveido mēreni komunistisks režīms, piemērojoties valsts attīstības realitātei. To sāktu ar [[Nūrs Mohammads Tarakī|Tarakī]] radikālā vietnieka Amina likvidēšanu, taču 1979. gada septembrī Amins pats sagrābj varu un sāk Tarakī atbalstītāju slaktiņu. Tarakī nogalināšana 8. oktobrī sadusmoja Brežņevu. Amins arī uzsāka slepenas sarunas ar ASV. PSRS jau bija pieredze ar Ēģipti un Somāliju, kad ilggadīgi sabiedrotie pāriet ASV pusē. Armijas vadībā sākās bažas, ka Irānu zaudējusī ASV varētu iegūt Afganistānu, izvietojot šeit savas militārās izlūkošanas bāzes. Aminam pāriešana ASV pusē nodrošinātu varas saglabāšanu. Taraki frakcijas likvidēšana nozīmēja, ka Afganistānas iekšienē nebija spēku, kas varētu gāzt Aminu. Režīma maiņa bija jāveic PSRS karaspēkam.<ref name="e-reading.club">[https://www.e-reading.club/bookreader.php/140055/Ot_%22zastoya%22_k_reformam._SSSR_v_1917-1985_gg.pdf От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.]</ref> Papildus motivāciju deva aizvien sliktākā ģeopolitiskā situācija. 1978. gadā ASV prezidents [[Džimijs Kārters|Kārters]] asi kritizēja padomju iesaistīšanos [[Ogadenas karš|Ogadenas karā]]. 1978. gada beigās Vjetnama iebruka [[Demokrātiskā Kampučija|Kampučijā]], likvidējot [[Sarkanie khmeri|sarkano khmeru]] režīmu, uz ko Ķīna atbildēja, uzbrūkot Vjetnamai. Strauji uzlabojās Ķīnas un ASV attiecības. Reaģējot uz [[Islāma revolūcija|Islāma revolūciju]] Irānā, ASV karakuģi ieradās Persijas līcī. Septembrī parakstītais SALT II līgums sastapās ar pretestību ASV Kongresā. NATO decembrī pieņēma lēmumu par amerikāņu vidējās darbības raķešu izvietošanu Eiropā. Šajā situācijā PSRS bija gatava demonstrēt savu spēku.<ref name="e-reading.club"/> Kļūdaina bija starptautiski atzītā Amina nogalināšana jau pirmajās PSRS karaspēka ievešanas dienās, kas operāciju padarīja neleģitīmu. PSRS varēja karaspēku ievest legāli, pēc Amina lūguma, un kādu laiku vēlāk panākt viņa atcelšanu no varas. PSRS desantnieki 1979. gada jūlijā sāka Bagramas lidlauka aizsardzību. 17. novembrī Amins lūdza PSRS veikt viņa rezidences aizsardzību, kas tika uzsākta 6. decembrī. 25. decembrī Amins ar prieku uzņēma ziņu par PSRS karaspēka ienākšanu un vēl 27. decembrī uzskatīja, ka padomju armija nodrošinās viņa varu.<ref name="e-reading.club"/> == Operācija „Vētra-333” un karaspēka ievešana == Jau 1979. gada maijā bija pieņemts lēmums par īpaša „musulmaņu bataljona” izveidošanu [[Galvenā izlūkošanas pārvalde|GIP]] paspārnē. Ietērpti afgāņu armijas formās, 600 desantnieku tika gatavoti iesūtīšanai Afganistānā. 27. decembrī viņi jau atradās Amina personīgās apsardzes vidū. 25. decembrī uz Kabulu un Bagramu tika pārvietota gaisa desanta divīzija. 350 pārlidojumu, ap 4 tūkstošiem desantnieku, vairāk nekā tūkstoš tonnu munīcijas — divu dienu laikā. Viena no lidmašīnām Il-76 piezemējoties ietriecās klintīs. Un tomēr šī pārvietošanās palika praktiski nepamanīta gan Afganistānā, gan Padomju Savienībā. 27. decembrī padomju VDK specvienība „Alfa” straujā triecienā ieņēma Amina rezidenci un Afganistānas vadītājs tika nogalināts (operācija „Vētra-333”). Pilī kopā ar Aminu bija viņa sieva un bērni. Pēc kaujas pilī iegāja divi nākamās valdības ministri, kas sameklēja un atpazina Amina līķi. Viņa sievu un meitu katram gadījumam aizsūtīja uz Kabulas centrālcietumu. Piecgadīgais Amina dēls tika atrasts nogalināts. Atbalstošais ''musulmaņu bataljons'' bija saņēmis pavēli uzsiet uz kreisās rokas baltu marles apsēju — lai viņus nesajauktu ar Amina īsto apsardzi. Savukārt Vitebskas gaisa desanta divīzijas vienības, kas notikumu vietā ieradās tikai uz rīta pusi, nebija informētas par apsēja nozīmi un bez īpašām instrukcijām paspēja nošaut vairākus „savējos”. Pārpratums atrisinājās tikai pēc tam, kad desantnieki izdzirdēja otrā pusē atskanam rupju lamāšanos krieviski. Rezultātā Afganistānā pie varas nāca prognozējamākais un Maskavai paklausīgākais [[Babraks Karmals]]. [[Attēls:Afgan1987 Gardez UAZ469.jpg‎|left|thumb|250px|Padomju karavīri Gardezā (1987)]] Ievešanai Afganistānā steigā tika izveidota 40. armija (liela daļa sākotnējā personālsastāva bija rezerves karavīri, kas mobilizēti Vidusāzijas republikās). Tā tika nodēvēta par "Padomju karaspēka ierobežoto kontingentu Afganistānā" ({{val-ru|Ограниченный контингент советских войск в Афганистане}}). Laika posmā no 1979. gada 25. decembrim līdz 1989. gada 2. februārim Afganistānā dienestu veica 620 000 padomju karavīru, no kuriem PSRS un apvienotajos spēkos bija 525 200 (62 900 virsnieku), papildus robežsardzē un citās [[Valsts drošības komiteja|VDK]] vienībās 90 000 cilvēku, kā arī iekšlietu ministrijas un milicijas 5000 cilvēku. Brošūrā, kas tika izdalīta visiem Afganistānā iesūtītajiem karavīriem—internacionālistiem, miera uzturētājiem, bija teikts: „Padomju kareivi! Atrodoties draudzīgās Afganistānas teritorijā, neaizmirsti, ka pārstāvi armiju, kas sniegusi palīdzīgu roku šīs zemes tautām viņu cīņā pret imperiālismu un iekšējo reakciju. Atceries, ka no tavas uzvedības afgāņu tauta spriedīs par visu Padomju armiju, par mūsu dižo padomju Dzimteni. Atrodoties ADR, ievēro padomju cilvēkam pierastās ētiskās normas, kārtību, likumus, izrādi cieņu pret afgāņu tautas tikumiem un parašām. Pēc sava rakstura afgāņi ir labticīgi, uzklausoši, smalki jūt labo un ļauno. Uz godbijīgu attieksmi viņi reaģē ar vēl dziļāku cieņu. Īpaši augstu viņi vērtē cieņas izrādīšanu pret bērniem, sievietēm, veciem cilvēkiem. Vienmēr izrādi labvēlību, humānismu, taisnīgumu un cieņu pret ADR darbaļaudīm. Stingri ievēro visus ārstu priekšrakstus un padomus. Neizmanto ūdeni no arikiem, kanāliem un citām ūdenskrātuvēm - tajās var būt dažādu infekciju perēkļi.” PSRS eksistēja divas oficiālās versijas par to, kāpēc nepieciešams karot Afganistānā. Pirmā bija par internacionālo pienākumu pret brālīgo afgāņu tautu. Tā kā nebija daudz tādu, kas tai ticētu, steigšus tika izdomāta otra, kas tika pusoficiāli stāstīta politnodarbībās: par PSRS dienvidu robežu aizsargāšanu un amerikāņu raķešiekārtām, kas būtu izvietotas Afganistānā, ja padomju karaspēks nebūtu paspējis ienākt. Vairumam sabiedrības tas izklausījās pieņemamāks, jo bija saprotamāks. == Karadarbība == [[Attēls:Evstafiev-spetsnaz-prepare-for-mission.jpg‎|right|thumb|250px|Padomju speciālo uzdevumu vienības karavīri (1988)]] Tūlīt pēc ierašanās padomju daļas tika izvietotas stratēģiski svarīgākajos punktos, kurus Afganistānas valdības karaspēks nespēja paturēt savā kontrolē. Pirmā kauja, kurās tika iesaistītas padomju armijas daļas, notika 10.—11. janvārī, kad tām pavēlēja apspiest dumpi afgāņu armijas 20. divīzijas artilērijas pulkā Kabulā. 1980. gada 21. februārī Kabulā sākās bruņoti nemieri pret padomju karaspēka klātbūtni, un sākotnēji plānoto karaspēka izvešanu atcēla. Martā padomju daļas tika iesaistītas plašā valdības spēku uzbrukumā nemierniekiem pie Kunāras. Aprīlī [[ASV Kongress]] apstiprināja plaša mēroga finansējumu Afganistānas opozīcijai ({{val-en|Operation Cyclone}}): sākotnēji 20—30 000 000 [[ASV dolāri|ASV dolāru]] gadā, ap 1987. gadu sasniedzot summu 630 000 000 ASV dolāru gadā.<ref>Bergen Peter. Holy War Inc. - Free Press, 2001, p. 68</ref> [[Attēls:Mujahid-MANPAD.JPEG‎|right|thumb|250px|Afgāņu modžaheds (1988)]] 1982. gadā tika paziņots par 7 lielāko bruņotās opozīcijas grupējumu apvienošanos aliansē „Afganistānas modžahedu islāmiskā savienība”. Tajā ietilpa [[Gulbedins Hekmatjars|Gulbedina Hekmatjara]] ''Afganistānas islāma partija'', [[Burhanudins Rabani|Burhanudina Rabani]] ''Afganistānas islāma biedrība'', [[Mohammads Nabi|Mohammada Nabi]] ''Afganistānas islāma revolūcijas kustība'', [[Mohammads Junuss|Mohammada Junusa]], jeb Halesa ''Islāma partija'', [[Saids Ahmads Gilani|Saida Ahmada Gilani]] ''Afganistānas nacionālā islāma fronte'', [[Sebhatulla Modžadads|Sebhatullas Modžadadi]] ''Afganistānas nacionālā glābšanas fronte'' un [[Abdulla Rasuls Saijafs|Abdulla Rasula Saijafa]] ''Afganistānas atbrīvošanas islāmiskā savienība''. Lai arī formāli būdami Rabani partijas līdzgaitnieki, „Septiņu aliansei” nepievienojās vairāki bruņoto vienību komandieri, kas nepakļāvās nekādam politiskam diktātam. Padomju propaganda, cenšoties nomelnot „amerikāņu rokaspuišus un narkotiku tirgoņus”, divus no viņiem — [[Ahmadšahs Masuds|Ahmadšahu Masudu]] un [[Ismaīls Hans|Ismaīlu Hanu]] rādīja kā godīgus un varonīgus cīnītājus par ticību. Sākot ar 1985. gadu kaujas operācijās aktīvi piedalījās arī ķīmiskā karaspēka ugunsmetēju vienības. Ugunsmetēji tika izmantoti par tuvcīņas ieroci un tika lietoti galvenokārt tajos gadījumos, kad mērķa iznīcināšana ar parastajiem ieročiem nebija iespējama. Parasti tika izveidota grupa no 2—3 ugunsmetējiem un piesedzošā grupa no 6—10 strēlniekiem. Ir zināmi atsevišķi gadījumi, kad modžahedu iznīcināšanai nostiprinātā cietoksnī tika sakoncentrēts līdz 30 ugunsmetējiem, kas uzbruka vienlaicīgi no trim pusēm. Ugunsmetēji tika izmantoti arī autokolonnu apsargāšanai. Tādos gadījumos uguns tika raidīta no bruņutransportiera, izmantojot īsu apstāšanos, kas ļāva panākt negaidītību un spēcīgāku morāli—psiholoģisko iedarbību uz pretinieku. == Karaspēka izvešana == 1985. gadā pie varas PSRS nāca [[Mihails Gorbačovs]] un pamazām mainījās PSRS ārpolitika. 1987. gada jūlijā tika paziņots par PSRS karaspēka izvešanu no Afganistānas. Izvešana tika uzsākta 1988. gada maijā un pabeigta 1989. gada 15. februārī. 1989. gadā viens no 40. armijas izvešanas plāna izveidotājiem bija pulkvedis [[Dainis Turlais]].<ref name="ie2">[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/nato-jamacas-no-psrs-kludam-afganistana NATO jāmācās no PSRS kļūdām Afganistānā : Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Upuri == Kopējais bojāgājušo skaits Padomju Armijā (nogalināti, miruši no ievainojumiem, gājuši bojā nelaimes gadījumos) bija 15 051 karavīrs, ievainoti — 49 985. Visā konflikta gaitā bez vēsts pazuda un nokļuva gūstā 417 padomju kareivji, no kuriem 130 tika atbrīvoti un atgriezās PSRS. No [[Latvijas PSR]] Afganistānas karā piedalījās 3640 karavīru, no kuriem 62 vai 63 gāja bojā, 177 guva dažādas pakāpes ievainojumus, bet viens pazuda bez vēsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=23240654|title=Afganistānas karā kritušos godināt Rīgā pulcējās ap 300 cilvēku - Latvijā - DELFI|website=m.delfi.lv|access-date=2017-12-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/aizmirstais-kars.-latviesi-afganistanas-kara-1979--1989-13992915|title=Aizmirstais karš. Latvieši Afganistānas karā (1979 – 1989)|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-14}}</ref> Afgāņu pusē gāja bojā apmēram miljons cilvēku, lielākā daļa no tiem civiliedzīvotāji. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.karamuzejs.lv/lkm/afganistanas-kara-dalibnieku-kartoteka-latvijas-kara-muzeja Afganistānas kara dalībnieku (un kritušo) kartotēka Latvijas Kara muzejā] * [http://news.bbc.co.uk/hi/russian/in_depth/2009/afghan/default.stm Afganistānas karam veltīta lapa(BBC)] {{ru ikona}} * [http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7888566.stm Russians warn of Afghan parallels] {{en ikona}} * [http://panzerkampf.org/forums.php?action=vthread&forum=6&topic=46&page=0 PSRS invāzija Afganistānā 1979-1989] [[Kategorija:Kari ar Afganistānu]] [[Kategorija:Kari ar PSRS]] [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Aukstais karš]] [[Kategorija:Partizānu kari]] [[Kategorija:20. gadsimta kari]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] mit9kkk4aanclbq813hwavoxqrja4t4 Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3672481 3671938 2022-08-18T20:10:07Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|150px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? toelsd1zxtu1hjpdugery5y5mf8s54x 3672533 3672481 2022-08-19T03:05:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|150px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? dra7ecfm83c6ovi9av7lvxskgbrhnio 3672562 3672533 2022-08-19T06:22:36Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|150px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2021. gada Latvijas čempionātā [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] [[orientierists]] '''[[Andris Jubelis]]''' izcīnīja sudraba medaļu [[5000 metri|5000 m]] distancē stadionā, piekāpjoties tikai Latvijas izlases skrējējam Uģim Jocim? * ... lai izveidotu attēlu '''[[radiogrāfija|radiogrāfijā]]''', rentgena ģenerators rada [[rentgena stari|rentgena staru]] kūli objekta virzienā, objekts absorbē daļu starojuma, atkarībā no tā blīvuma un strukturālā sastāva, bet tos rentgenstarus, kas iet caur objektu, aiz objekta uztver detektors? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? gw3oxgkf5g74zt0a7kh97ynrdp8jy2l Nikolajs Gogolis 0 20911 3672255 3658321 2022-08-18T16:43:58Z 146.120.199.116 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Gogolis | vārds_orig = ''Николай Гоголь'' | attēls = Nikolajs Gogolis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1809 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Poltavas guberņa|Soročinci|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1852 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Maskava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Ukraiņi|ukrainis]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Nikolai Gogol Signature.svg | pseidonīms = V.Alovs, P.Gleiks, N.G., G.Janovs, Rudijs Paņko (''Рудый Панько''), Pasečniks Rudijs Paņko (''Пасичник Рудый Панько'') | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = krievu | periods = | žanri = [[proza]], [[dramaturģija]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nikolajs Gogolis''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Го́голь}}, {{val|uk|Микола Васильович Гоголь}}, dzimis {{Dat VS|{{dat|1809|4|1}}|{{dat||3|20}}}}, miris {{Dat VS|{{dat|1852|3|4}}|{{dat||2|21}}}}) bija nozīmīgs [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes krievu rakstnieks. Gogoļa nozīmīgākie darbi ir romāns "[[Mirušās dvēseles]]" (''Мертвые души'', 1842), lugas "[[Revidents (luga)|Revidents]]" (''Ревизор'', 1836), "Spēlmaņi" (''Игроки'', 1840), "[[Precības (luga)|Precības]]" (''Женитьба'', 1841), stāsts "[[Šinelis (stāsts)|Šinelis]]" (''Шинель'', 1842). Gogoļa literārā darbība tradicionāli tikusi saistīta ar [[reālisms|reālismu]], bet mūsdienās tā lielākoties tiek aplūkota [[romantisms|romantisma]] literatūras kontekstā. == Biogrāfija == Gogolis dzimis turīgā ģimenē. Viņa tēvs arī rakstījis lugas, kuras pats iestudējis kādā dzimtļaužu teātrī; tēvs nomira, kad Gogolim bija 15 gadu. 1818. gadā Gogolis sāka mācīties Poltavas apriņķa skolā, pēc absolvēšanas viņu izglītoja mājās pie Poltavas skolotāja Hrihorija Soročinska. Un 1828. gadā, pabeidzis Ņižinas Augstāko zinātņu ģimnāziju, viņš atstāja Vasiļivku uz Sanktpēterburgu. 1832. gadā viņš trīs vasaras mēnešus pavadīja Vasiļivkā. Periodiski apmeklēja savas dzimtās vietas dažādos gados. 1851. gadā viņš vairākas dienas pavadīja Veļikij Obuhivkā, devās uz Poltavu pie pilnvarotās padomes, kur atrisināja jautājumu par mātes parādiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ipoltavets.com/uk/eternal-najkrashha-promocziya-syla-narodzhennya-mytczya-istoriya-gogolevogo|title=Найкращий прояв сили — народження митця: історія села Гоголеве - ipoltavets.com|access-date=2022-08-18|date=2022-08-02|language=uk}}</ref> Pabeidzis ģimnāziju [[Ņižina|Ņižinā]], Gogolis 1828. gadā ieradās [[Pēterburga|Pēterburgā]], lai mēģinātu iestāties universitātē, taču nobijās no iestājpārbaudījumiem un devās ceļojumā uz [[Vācija|Vāciju]]. Atgriezies viņš no 1829. līdz 1831. gadam strādāja civildienestā, tad no 1831. līdz 1834. gadam pasniedza vēsturi Pēterburgas Patriotiskajā institūtā. Šajā laikā viņš iepazinies ar savu elku [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]] un uzsāka aktīvāku literāro darbību, gūstot visnotaļ lielus panākumus ar stāstu krājumu "[[Vakari ciematā Dikaņkas tuvumā]]" (''Вечера на хуторе близ Диканьки''). Šajos darbos vērojama liela ukraiņu [[folklora]]s ietekme, tajos sastopami dažādi fantastiski elementi, liela nozīme ir komikai. Literāros panākumus Gogolis nostiprināja ar nākamo stāstu krājumu "[[Mirgoroda (stāstu krājums)|Mirgoroda]]" (''Миргород''). 1834. gadā Gogolis lasīja vēstures lekcijas Pēterburgas Universitātē. Laikā no 1836. līdz 1848. gadam Gogolis apceļoja Vāciju, [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Itālija|Itāliju]], visvairāk uzturēdamies [[Roma|Romā]]. 1848 .gadā viņš devās ceļojumā arī uz [[Palestīna|Palestīnu]]. Šajā laikā viņš sarakstījis savus pašus slavenākos darbus — "Revidentu", "Mirušās dvēseles" un "Šineli", kuros satīriskā un ironiskā skatījumā aplūkota dzīve Krievijā. Pēc atgriešanās Krievijā Gogolis nonāca lielā fanātiska mācītāja Mateja Konstantinovska ietekmē un kļuva ļoti reliģiozs. Miris 1852. gada 4. martā 42 gadu vecumā. == Ārējās saites == * [http://host-a.net/gramataselektroniski/revidents.zip Nikolajs Gogolis "Revidents"] {{lv ikona}} * {{britannica|237143/Nikolay-Gogol}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gogolis, Nikolajs}} [[Kategorija:Krievu dramaturgi]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas ukraiņi]] ky9d5aajc75kocy05cti1cgo762dtsm 3672260 3672255 2022-08-18T16:55:09Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Nikolajs Gogolis | vārds_orig = ''Николай Гоголь'' | attēls = Nikolajs Gogolis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1809 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Poltavas guberņa|Soročinci|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = 1852 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Maskava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Ukraiņi|ukrainis]] | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Nikolai Gogol Signature.svg | pseidonīms = V.Alovs, P.Gleiks, N.G., G.Janovs, Rudijs Paņko (''Рудый Панько''), Pasečniks Rudijs Paņko (''Пасичник Рудый Панько'') | nodarbošanās = |rakstīšanas valoda = krievu | periods = | žanri = [[proza]], [[dramaturģija]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Nikolajs Gogolis''' ({{val|ru|Никола́й Васи́льевич Го́голь}}, {{val|uk|Микола Васильович Гоголь}}, dzimis {{Dat VS|{{dat|1809|4|1}}|{{dat||3|20}}}}, miris {{Dat VS|{{dat|1852|3|4}}|{{dat||2|21}}}}) bija nozīmīgs [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes krievu rakstnieks. Gogoļa nozīmīgākie darbi ir romāns "[[Mirušās dvēseles]]" (''Мертвые души'', 1842), lugas "[[Revidents (luga)|Revidents]]" (''Ревизор'', 1836), "Spēlmaņi" (''Игроки'', 1840), "[[Precības (luga)|Precības]]" (''Женитьба'', 1841), stāsts "[[Šinelis (stāsts)|Šinelis]]" (''Шинель'', 1842). Gogoļa literārā darbība tradicionāli tikusi saistīta ar [[reālisms|reālismu]], bet mūsdienās tā lielākoties tiek aplūkota [[romantisms|romantisma]] literatūras kontekstā. == Biogrāfija == Gogolis dzimis turīgā ģimenē. Viņa tēvs arī rakstījis lugas, kuras pats iestudējis kādā dzimtļaužu teātrī; tēvs nomira, kad Gogolim bija 15 gadu. 1818. gadā Gogolis sāka mācīties Poltavas apriņķa skolā, pēc tās pabeigšanas viņu izglītoja mājās pie Poltavas skolotāja Hrihorija Soročinska. Pabeidzis ģimnāziju [[Ņižina|Ņižinā]], Gogolis 1828. gadā ieradās [[Pēterburga|Pēterburgā]], lai mēģinātu iestāties universitātē, taču nobijās no iestājpārbaudījumiem un devās ceļojumā uz [[Vācija|Vāciju]]. Atgriezies viņš no 1829. līdz 1831. gadam strādāja civildienestā, tad no 1831. līdz 1834. gadam pasniedza vēsturi Pēterburgas Patriotiskajā institūtā. Šajā laikā viņš iepazinies ar savu elku [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]] un uzsāka aktīvāku literāro darbību, gūstot visnotaļ lielus panākumus ar stāstu krājumu "[[Vakari ciematā Dikaņkas tuvumā]]" (''Вечера на хуторе близ Диканьки''). Šajos darbos vērojama liela ukraiņu [[folklora]]s ietekme, tajos sastopami dažādi fantastiski elementi, liela nozīme ir komikai. Literāros panākumus Gogolis nostiprināja ar nākamo stāstu krājumu "[[Mirgoroda (stāstu krājums)|Mirgoroda]]" (''Миргород''). 1834. gadā Gogolis lasīja vēstures lekcijas Pēterburgas Universitātē. Laikā no 1836. līdz 1848. gadam Gogolis apceļoja Vāciju, [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Itālija|Itāliju]], visvairāk uzturēdamies [[Roma|Romā]]. 1848 .gadā viņš devās ceļojumā arī uz [[Palestīna|Palestīnu]]. Šajā laikā viņš sarakstījis savus pašus slavenākos darbus — "Revidentu", "Mirušās dvēseles" un "Šineli", kuros satīriskā un ironiskā skatījumā aplūkota dzīve Krievijā. Pēc atgriešanās Krievijā Gogolis nonāca lielā fanātiska mācītāja Mateja Konstantinovska ietekmē un kļuva ļoti reliģiozs. Miris 1852. gada 4. martā 42 gadu vecumā. == Ārējās saites == * [http://host-a.net/gramataselektroniski/revidents.zip Nikolajs Gogolis "Revidents"] {{lv ikona}} * {{britannica|237143/Nikolay-Gogol}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gogolis, Nikolajs}} [[Kategorija:Krievu dramaturgi]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas ukraiņi]] 2so6xoh1vrf8jdu1c042vi7xeowc7sm Vecumnieku pagasts 0 20940 3672163 3669801 2022-08-18T13:13:05Z Vecumnieku apvienība 108377 Papildināts wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. <ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] azodsqt2sx26qqmyzf1tt381hqx8vvw 3672167 3672163 2022-08-18T13:16:31Z Vecumnieku apvienība 108377 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. === Apdzīvotās vietas === [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. <ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] mdh6tdpyap3bfe1hnlg4b3tf0s6rhqb 3672174 3672167 2022-08-18T13:29:04Z Vecumnieku apvienība 108377 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Apdzīvotās vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. <ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]], kuras īpašnieks Juris Audzijonis ir izveidojis unikālu koka, misticisma un kreatīvu ideju apkopojumu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu. Ieeja par ziedojumiem. * [[Zvirgzdes kāpa]] ir augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, un katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. Lai nokļūtu uz Zvirgdzes kāpu, jāseko koka norādēm. Teritorijā ierīkota stāvvieta, atpūtas nojume ar ugunskura vietu, izvietota informatīvā planšete. Tāpat marķēta meža pastaigu taka, kā arī izveidotas kāpnes uz kāpas virsotnes skatu platformu. * Sidrabceramics darbnīcā Santas Rocēnas rokām top akmensmasas trauki, tāpat, nelielajā darbnīcā ir iespēja darboties pašiem. Piedāvā izveidot traukus dažādās tehnikās. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] 5163b54b0fp7tawt2cos5mojpmmjt0p 3672181 3672174 2022-08-18T13:38:34Z Vecumnieku apvienība 108377 /* Izglītība un kultūra */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Apdzīvotas vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. <ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Upes === [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. === Ūdenstilpes === [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]], kuras īpašnieks Juris Audzijonis ir izveidojis unikālu koka, misticisma un kreatīvu ideju apkopojumu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu. Ieeja par ziedojumiem. * [[Zvirgzdes kāpa]] ir augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, un katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. Lai nokļūtu uz Zvirgdzes kāpu, jāseko koka norādēm. Teritorijā ierīkota stāvvieta, atpūtas nojume ar ugunskura vietu, izvietota informatīvā planšete. Tāpat marķēta meža pastaigu taka, kā arī izveidotas kāpnes uz kāpas virsotnes skatu platformu. * Sidrabceramics darbnīcā Santas Rocēnas rokām top akmensmasas trauki, tāpat, nelielajā darbnīcā ir iespēja darboties pašiem. Piedāvā izveidot traukus dažādās tehnikās. == Izglītība == === Vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītība === * [[Vecumnieku vidusskola]] * [[Misas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola|Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vecumnieku Sporta skola]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] q0wuvvgxye9krcirx4x8h81h9je0xj4 3672184 3672181 2022-08-18T13:42:15Z Vecumnieku apvienība 108377 secība wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. <ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads. == Apdzīvotas vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Izglītība == === Vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītība === * [[Vecumnieku vidusskola]] * [[Misas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola|Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vecumnieku Sporta skola]] == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Upes === [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. === Ūdenstilpes === [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]], kuras īpašnieks Juris Audzijonis ir izveidojis unikālu koka, misticisma un kreatīvu ideju apkopojumu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu. Ieeja par ziedojumiem. * [[Zvirgzdes kāpa]] ir augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, un katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. Lai nokļūtu uz Zvirgdzes kāpu, jāseko koka norādēm. Teritorijā ierīkota stāvvieta, atpūtas nojume ar ugunskura vietu, izvietota informatīvā planšete. Tāpat marķēta meža pastaigu taka, kā arī izveidotas kāpnes uz kāpas virsotnes skatu platformu. * Sidrabceramics darbnīcā Santas Rocēnas rokām top akmensmasas trauki, tāpat, nelielajā darbnīcā ir iespēja darboties pašiem. Piedāvā izveidot traukus dažādās tehnikās. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] t77pkzomeo88kwujq53cl8m04odblpy 3672189 3672184 2022-08-18T13:49:43Z Vecumnieku apvienība 108377 Izveidota galerija wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. <ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads. == Apdzīvotas vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Izglītība == === Vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītība === * [[Vecumnieku vidusskola]] * [[Misas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola|Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vecumnieku Sporta skola]] == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Upes === [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. === Ūdenstilpes === [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]], kuras īpašnieks Juris Audzijonis ir izveidojis unikālu koka, misticisma un kreatīvu ideju apkopojumu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu. Ieeja par ziedojumiem. * [[Zvirgzdes kāpa]] ir augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, un katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. Lai nokļūtu uz Zvirgdzes kāpu, jāseko koka norādēm. Teritorijā ierīkota stāvvieta, atpūtas nojume ar ugunskura vietu, izvietota informatīvā planšete. Tāpat marķēta meža pastaigu taka, kā arī izveidotas kāpnes uz kāpas virsotnes skatu platformu. * Sidrabceramics darbnīcā Santas Rocēnas rokām top akmensmasas trauki, tāpat, nelielajā darbnīcā ir iespēja darboties pašiem. Piedāvā izveidot traukus dažādās tehnikās. == Galerija == [[Attēls:Vecumnieku Vecais ezers.jpg|thumb|[[Vecais ezers]]]] [[Attēls:Vecumnieku Jaunais ezers.jpg|thumb|[[Jaunais ezers]]]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] gjoj1fzjdollmyzfdo18p3yr0ce0qnm 3672190 3672189 2022-08-18T13:53:40Z Vecumnieku apvienība 108377 Galerija wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. <ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads. == Apdzīvotas vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Izglītība == === Vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītība === * [[Vecumnieku vidusskola]] * [[Misas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola|Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vecumnieku Sporta skola]] == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Upes === [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. === Ūdenstilpes === [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]], kuras īpašnieks Juris Audzijonis ir izveidojis unikālu koka, misticisma un kreatīvu ideju apkopojumu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu. Ieeja par ziedojumiem. * [[Zvirgzdes kāpa]] ir augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, un katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. Lai nokļūtu uz Zvirgdzes kāpu, jāseko koka norādēm. Teritorijā ierīkota stāvvieta, atpūtas nojume ar ugunskura vietu, izvietota informatīvā planšete. Tāpat marķēta meža pastaigu taka, kā arī izveidotas kāpnes uz kāpas virsotnes skatu platformu. * Sidrabceramics darbnīcā Santas Rocēnas rokām top akmensmasas trauki, tāpat, nelielajā darbnīcā ir iespēja darboties pašiem. Piedāvā izveidot traukus dažādās tehnikās. == Galerija == [[Attēls:Vecumnieku Vecais ezers.jpg|thumb|[[Vecais ezers]]|left|220x220px]] [[Attēls:Vecumnieku Jaunais ezers.jpg|thumb|[[Jaunais ezers]]|center|220x220px]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] ru4h6r6gu26cgg02vue2529ozjmt70p 3672192 3672190 2022-08-18T14:04:29Z Eremu1 102242 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā - Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu. Vecumnieku pagasta teritorijas telpiskās struktūras izveidi ir noteikusi teritorijas vēsturiskā attīstība, atstājot dažādu laika posmu iezīmes. Kā senākie Vecumnieku pagasta teritorijas apdzīvojuma liecinieki minami senās apbedījumu vietas: viduslaiku kapsētas (Brūzeņu, Vecumnieku), senkapi (Depreju). Senās 2.-9. gadsimta apmetņu vietas atradās Čigānu kalnā Vecumniekos un Misas pilskalnā. Pagasta teritorijai ir bijuši vairāki nosaukumi dažādos laika posmos: Vecmuižas pagasts, Neugut (vāciski), Neigutskaja (krieviski). Vecumnieku pagasta teritorija senatnē ir bijusi Sēļu Medienes, saukta arī par Mežieni, novada sastāvdaļa. Vārds "Vecmuiža" varētu būt cēlies no Vecmežienes nosaukuma, jo vietas apzīmējuma ar muižas jēdzienu nav saistības. 1940. gadā Vecmuiža tika pārdēvēta par Vecumniekiem. Senākās ziņas par saimniekošanu saglabājušās no Livonijas ordeņa laikiem – 16. gadsimta. Krievijas cars Ivans bargais 1560. gadā, sirodams pāri Daugavai, esot nonācis arī Vecmuižā. Pirmā koka baznīca Vecmuižā celta 1567. gadā. Kurzemes hercogistes laikā Vecmuiža bija hercogistes administratīvā dalījuma centrs, Vecmuižas iecirknis bija pakļauts Jelgavas virspilskunga tiesai. Šajā laikā strauji attīstījās rūpnieciskā un saimnieciskā dzīve. No 1654. gada līdz 1710. gadam Vecmuižā darbojās Kurzemes hercoga iedibinātā Riežu dzelzs manufaktūra, kurā atradās ceplis ar čuguna lietuvi. Apstrādājot purva rūdu, kala naglas, lēja zvanus, enkurus, lielgabalus, gatavoja ieročus. Blakus ceplim bija iekārtots lielgabalu izmēģināšanas poligons. Ceplis izgatavoja lielgabalus, galvenokārt, Kurzemes flotei. Ceplī tika izlieti zvani daudzām Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Lietuvas baznīcām. Darbojās linu un vadmalas austuve. Pie Vecmuižas bija ierīkots muitas punkts jeb muitas krogs (Zollkrug). Vecmuiža bija arī mežkunga iecirknis. Ap 1709. gadu uzcelts muižas arendatora nams, sākta muižas parka izveide. 1924. gadā ēku nodeva Kultūras veicināšanas biedrībai. Interesants ir fakts, ka Vecmuižā par mācītāju no 1654. gada līdz 1692. gadam darbojies bijušais Tobago salas mācītājs Pēteris Heinrihs Engelbrehts. 18. gadsimta pirmajā pusē Vecmuižā plosījās mēra un vēdertīfa epidēmijas, kuru laikā miruši 60-80% iedzīvotāju. Ceplis pārstāja darboties, apstājās hercogistes rūpniecība.1746. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, bet būvdarbi veikti ļoti pavirši (iepriekšējā baznīcā iespēra zibens un tā nodega). Ampīra stila mūra dievnams (ķieģeļi celtniecībai dedzināti Vecmuižā, "Jušu" mājās) uzbūvēts laikā no 1840. gada līdz 1845. gadam pēc Kurzemes guberņas arhitekta Fr. Šulca projekta. 18. gadsimta beigās uzcelta pastorāta ēka. Vecmuižas mācītājs šajā laikā ir bijis Teofils Johans Krauss, kas pieder ģimenei, kurā vairākās paaudzēs ir bijuši mācītāji Vecmuižā. 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads.<ref>{{EncLP}}</ref> == Apdzīvotas vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Izglītība == === Vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītība === * [[Vecumnieku vidusskola]] * [[Misas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Vecumnieku mūzikas un mākslas skola|Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vecumnieku Sporta skola]] == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Upes === [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. === Ūdenstilpes === [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]], kuras īpašnieks Juris Audzijonis ir izveidojis unikālu koka, misticisma un kreatīvu ideju apkopojumu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu. Ieeja par ziedojumiem. * [[Zvirgzdes kāpa]] ir augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, un katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. Lai nokļūtu uz Zvirgdzes kāpu, jāseko koka norādēm. Teritorijā ierīkota stāvvieta, atpūtas nojume ar ugunskura vietu, izvietota informatīvā planšete. Tāpat marķēta meža pastaigu taka, kā arī izveidotas kāpnes uz kāpas virsotnes skatu platformu. * Sidrabceramics darbnīcā Santas Rocēnas rokām top akmensmasas trauki, tāpat, nelielajā darbnīcā ir iespēja darboties pašiem. Piedāvā izveidot traukus dažādās tehnikās. == Galerija == [[Attēls:Vecumnieku Vecais ezers.jpg|thumb|[[Vecais ezers]]|left|220x220px]] [[Attēls:Vecumnieku Jaunais ezers.jpg|thumb|[[Jaunais ezers]]|center|220x220px]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] iew5ezv5ybtf7fokuezx4kapi6q8kmk 3672249 3672192 2022-08-18T16:14:01Z Egilus 27634 Autortiesību pārkāpums: bija kopēts teksts no https://vecumnieki.lv/novads-par-novadu/vecumnieku-pagasts . wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā — Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads.<ref>{{EncLP}}</ref> == Apdzīvotās vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Izglītība == === Vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītība === * [[Vecumnieku vidusskola]] * [[Misas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vecumnieku Sporta skola]] == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Upes === [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. === Ūdenstilpes === [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]]. * [[Zvirgzdes kāpa]] — augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. * Sidrabceramics darbnīca. == Galerija == <gallery> Vecumnieku Vecais ezers.jpg|[[Vecais ezers]] Vecumnieku Jaunais ezers.jpg|[[Jaunais ezers]] </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] fkzfhag14m0sxp9h6kygok5dieff1nb 3672252 3672249 2022-08-18T16:29:50Z Egilus 27634 /* Galerija */ Ja nu reiz liekam bilžu galeriju, tad lai ir pilna rinda uz datora ekrāna. wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecumnieku pagasts | karte = Vecumnieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Vecumnieku pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Vecumnieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Vecumnieku pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Bauskas novads | centrs = Vecumnieki | platība = 280,9 | iedzīvotāji = 4454<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4454 / 280.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.vecumnieki.lv }} '''Vecumnieku pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Iecavas pagasts|Iecavas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] pagastiem, kā arī [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. == Vēsture == Mūsdienu Vecumnieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Drākenes muiža (''Gut Drakken''), Misas muiža (''Gut Mißhof''), ''Reschenhof'' muiža, Umpārtes muiža (''Gut Wiexten'', [[Umpārte]]), Vecmuiža (''Neugut'', [[Vecumnieki]]). Līdz 1940. gadam pagasta nosaukums bija '''Vecmuižas pagasts'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1939.gada 30.decembris</ref>. 1935. gadā tā platība bija 255,3 km<sup>2</sup>. 1945. gadā pagastā izveidoja Vecumnieku, [[Birznieku ciems|Birznieku]], [[Umpārtes ciems|Umpārtes]] un [[Vīksniņas ciems|Vīksniņas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Vecumnieku ciemam pievienoja Vīksniņas ciema [[kolhozs|kolhoza]] "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1954. gadā — Birznieku un Umpārtes ciemus. 1977. gadā notika nelielu teritoriju apmaiņa ar [[Birzgales ciems|Birzgales ciemu]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciems tika reorganizēts par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā vienu no administratīvajām teritorijām iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. Pēc 2021.gada novadu reformas jaunajā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] apvienoti: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novads.<ref>{{EncLP}}</ref> == Apdzīvotās vietas == [[Bāliņi (Vecumnieku pagasts)|Bāliņi]], [[Beibeži]], [[Brūveri (Vecumnieku pagasts)|Brūveri]], [[Klīvi]], [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]], [[Piebalgas]], [[Umpārte]], [[Vecumnieki]], [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]]. == Izglītība == === Vispārējās izglītības iestādes un pirmsskolas izglītība === * [[Vecumnieku vidusskola]] * [[Misas pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola]] * [[Vecumnieku Sporta skola]] == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === * [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981) * [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966) * [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947) * [[Arnolds Spekke]] — latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts (1887—1972) == Daba == === Upes === [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Rūsiņupīte]], [[Taļķe]], [[Vārnupe (Misas pieteka)|Vārnupe]], [[Vīksniņa]], [[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]], [[Aklais strauts]]. === Ūdenstilpes === [[Beibežu ūdenskrātuve]], [[Lādzēnu dīķi]], [[Aklais ezers (Vecumnieku pagasts)|Aklais ezers]], [[Staņķu ezers]], [[Jaunais ezers]], [[Vecais ezers]]. == Apskates vietas == * [[Kokamatnieka sēta "Jūras"]]. * [[Zvirgzdes kāpa]] — augstākā vieta Vecumnieku apkārtnē, katru gadu šeit notiek Baltu vienības dienas svinības. * Sidrabceramics darbnīca. == Galerija == <gallery> Vecumnieku Vecais ezers.jpg|[[Vecais ezers]] Vecumnieku Jaunais ezers.jpg|[[Jaunais ezers]] Vīksniņa pie Viesturu skolas.jpg|[[Vīksniņa]] pie Viesturu skolas Vecumnieku baznīca 2001-02-11.jpg|[[Vecumnieku baznīca]] Vecumnieku pagasta pašvaldība - panoramio.jpg|Vecumnieku pagasta pašvaldība </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Bauskas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Vecumnieku novads}} {{Bauskas rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Bauskas novada pagasti]] [[Kategorija:Vecumnieku pagasts| ]] ps1pyuz8nc86bvytab8mwua5bodi8f4 Meņģeles pagasts 0 27362 3672374 3604739 2022-08-18T18:28:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Meņģeles pagasts | karte = Meņģeles pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Meņģele | platība = 89,75 | iedzīvotāji = 656<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 656 / 89.75 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Meņģeles pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] teritoriālajām vienībām, [[Ogre (upe)|Ogres]] upes krastos. Robežojas ar sava novada [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Taurupes pagasts|Taurupes]] un [[Mazozolu pagasts|Mazozolu]] pagastiem, [[Madonas novads (2021)|Madonas novada]] [[Sausnējas pagasts|Sausnējas pagastu]] un [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novada]] [[Bebru pagasts|Bebru]] un [[Iršu pagasts|Iršu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenumā]], tā ziemeļaustrumu malā. Pagasta ziemeļaustrumu daļa atrodas [[Vidzemes augstiene]]s [[Augšogres pazeminājums|Augšogres pazeminājumā]]. Augstākā vieta — Zvirgzdiņu kalns — 143,5 m vjl. Lielākā upe pagastā ir Ogre, kas 36 km garumā plūst pa pagasta teritoriju, Ūdens upē ir ļoti tīrs un dzidrs. Par to liecina šeit dzīvojošās foreles. Šajā apvidū upe ir daudz mazāk piesārņota, nekā lejtecē. No Ērgļiem līdz Meņģelei ir liels kritums un šis upes posms ir viens no straujākajiem un krāčainākajiem. Tas ir piemērots pieredzējušiem ūdenstūristiem. Šajā posmā Ogrei, nonākot Vidzemes augstienes Viduslatvijas nolaidenumā, ir arī visizteiktākā un skaistākā ieleja, ko izveidojuši senie ledāja kušanas ūdeņi. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Lokmene]] * [[Ogre (upe)|Ogre]] ** [[Kangarupīte]] *** [[Klemšķupīte]] ** [[Sumulda]] ==== Ūdenstilpes ==== [[Zvanezers]] ==== Purvi ==== [[Čaulu purvs]] (107 ha) == Vēsture == [[File:Meņģeles luterāņu baznīca.jpg|thumb|260px|Meņģeles luterāņu baznīca]] Pirmās rakstiskās ziņas par [[Meņģele|Meņģeli]] atrodamas 17. gadsimta beigās. Tās liecina, ka pēc [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] bijušas lielas mēra epidēmijas un tajās izmirusi lielākā daļa apkaimes iedzīvotāju. Taču jau 1724. gadā Meņģeles [[muiža|muižā]] atkal bija ap 200 "dvēseļu". 1788. gadā muižu pārņēma majors Daniels Šeinfogels. Viņš bija ļoti liberāls un aizstāvēja savus zemniekus pret apkārtējo muižnieku un mācītāju intrigām. 1795. gadā par muižas līdzekļiem tiek uzcelta [[Meņģeles luterāņu baznīca|mūra baznīca]]. [[1860]]. gadā, kad [[Krievija|Krievijā]] tiek atcelta dzimtbūšana un izbeidzas klaušas, Šeinfogels ļauj saviem zemniekiem ļoti lēti iegūt īpašumā mājas. Meņģeles muiža un luteriešu baznīca atrodas Ogres upes kreisajā krastā. Netālu no baznīcas atrodas Siliņi, kur dzimis un audzis rakstnieks [[Sudrabu Edžus]] (īstajā vārdā Eduards Zilbers). Tagad šeit iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Apmēram 2 km uz dienvidaustrumiem no baznīcas Meņģeles centrā atrodas uz [[Kangarupīte]]s uzceltās Zibiņa dzirnavas ar dīķi, ko sauc par Zvanezeru. Netālu no Zvanezera uz Liepkalnes pusi atrodas vairāk nekā 120 gadu vecā Meņģeles skola, kur savulaik ar lieliem panākumiem strādājuši skolotāji M. Spriņģis, P. Zilberts, J. Jansons. 20. gadsimta sākumā Meņģelē darbojusies arī stikla fabrika un ķieģeļu fabrika. Ceļš no Meņģeles uz Vecbebriem ved pāri Tiesas kalnam, kur 1919. gadā lielinieki nogalinājuši septiņus nevainīgus pagasta zemniekus. 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Meņģeles pagasta platība bija 89,5 km² un tajā dzīvoja 1244 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Meņģeles ciems|Meņģeles]] un Ogreslīču [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ogreslīču ciems''' ietilpis [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķī]] (1947—1949) un [[Ērgļu rajons|Ērgļu]] (1949—1959) un [[Ogres rajons|Ogres]] (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Ogreslīču ciemam pievienoja likvidēto Meņģeles ciemu, 1963. gadā Oškalna [[padomju saimniecība]]s teritoriju pievienoja [[Mazozolu ciems|Mazozolu ciemam]], 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā [[Plāteres ciems|Plāteres ciema]] un daļu Mazozolu ciema teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Meņģeles pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * [[Meņģeles luterāņu baznīca]] — celta 1795. gadā, baznīcā G. Karinga 1864. gadā darinātā altārglezna "Golgāta", kas restaurēta 1987. gadā. Dievnams kopš tās uzbūvēšanas ne uz brīdi nav pārtraucis savu darbību. * Sudrabu Edžus memoriālais muzejs «Siliņos». Te dzimis un pirmos dzīves gadus pavadījis rakstnieks [[Sudrabu Edžus]] (īstajā vārdā Eduards Zilbers; 1860—1941). Pastāvīga ekspozīcija pēc A. Pētersones ierosmes atklāta 1989. gadā. * Dullā Daukas birzs — ozolu un bērzu birzī novietots akmens ar iekaltu ierakstu "Dullais Dauka". Šī bijusi Sudrabu Edžus iemīļota atpūtas vieta. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Meņģele]] (pagasta centrs), [[Meņģeles muiža]] un [[Gnēžas]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Meņģeles pagasts| ]] lrufoharokvhq944crkwus7k5m3ta44 Jumpravas pagasts 0 28151 3672369 3589364 2022-08-18T18:27:40Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Jumpravas pagasts | karte = Jumpravas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Jumpravas pagasts.png | ģerboņa_nosaukums = Jumpravas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Jumpravas pagasts.png | karoga_nosaukums = Jumpravas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs2 = [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] | platība = 87,4 | iedzīvotāji = 2 118<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 2118 / 87.4 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.manajumprava.lv }} '''Jumpravas pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām [[Daugava]]s krastā novada dienvidaustrumos. Robežojas ar [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagastu]], [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastu]], [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastu]] un [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastu]]. == Daba == Jumpravas pagasts atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenumā]]. Pagasta dienvidu daļa izvietojusies Daugavas ielejā. Vidējais absolūtais virsmas augstums ir ap 35 – 50 m vjl. pagasta dienvidu daļā un 60 – 70 m vjl. pagasta ziemeļu daļā. Dominē vidēja un maza lieluma pauguri, kas pārsvarā sastāv no grants. Lielākais purvs pagastā ir Ušķēnu—Silzemnieku purvs (platība 1,2&nbsp;km²). No derīgajiem izrakteņiem visvairāk atrodama [[grants]]; lielākais karjers atrodas Rīgas-Daugavpils šosejas malā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir ap -6,2&nbsp;°C, bet jūlijā - ap 17,2&nbsp;°C (pie Daugavas 17,1&nbsp;°C un mazāk). Gada vidējais nokrišņu daudzums svārstās 700 – 730&nbsp;mm robežās. Nedaudz vairāk nokrišņu izkrīt pagasta ziemeļu daļā, kur ir lielāki virsmas absolūtie augstumi un pauguraināks reljefs. Meži aizņem 43,7% pagasta teritorijas. Izplatītākais koks mežos ir [[egle]], kas aug dažādās kombinācijās ar citiem kokiem. Lielākie [[dižkoks|dižkoki]] pagastā ir Akmentiņozols (stumbra apkārtmērs 5,5 m) pie Rīgas - Daugavpils šosejas, Ciņu priede (4,0 m) un deviņžuburainā Tentēnu liepa (1,2 - 2,2 m). === Hidrogrāfija === '''Upes:''' Pagasts atrodas [[Daugava]]s labajā krastā; tam cauri tek [[Plēšupīte]]. == Vēsture == {{galvenais|Lieljumpravas muiža}} Jumpravas apkaime apdzīvota jau sen, par ko liecina Lielrutuļu [[senkapi]]. Rakstiski Jumpravas vārds minēts jau [[1259]]. gadā, kad [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] dāvinājis Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes šajā apkaimē. Senvācu dialektā vārds ''Jungfer'' nozīmē "jaunava" un no šī vārda cēlies vēlākais muižas nosaukums ''Jungernhof'', kas latviski saukta par Jumpravu. Zemes Daugavas labajā krastā nosauca par Lieljumpravu, bet kreisajā krastā - par Mazjumpravu. Līdz mūsu dienām ir saglabājies 1,5 m augstais un gandrīz 3 m garais Vangusalu Dīnamarkas akmens, kurā iekalts aplis ar krustu un Rīgas arhibīskapa simbols - sakrustots bīskapa [[zizlis]] un krusts. Mūsu dienās akmens iezīmē Lielvārdes lauku teritorijas, Lēdmanes un Jumpravas pagasta robežpunktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jumprava.lv/jumprava.php?pageid=vesture |title=Jumpravas pagasta vēsture |access-date={{dat|2009|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090817114135/http://www.jumprava.lv/jumprava.php?pageid=vesture |archivedate={{dat|2009|08|17||bez}} }}</ref> Pati [[Jumpravas muiža]] (tagadējā Lieljumprava jeb Dzelmes) sākusi veidoties pirms 400 gadiem, kad [[1760]]. gadā [[Krievija]]s ķeizariene uzdāvināja daļu savu īpašumu grāfam Černišovam. Vēlāk muižas īpašumi piederējuši daudziem īpašniekiem, bet pēc [[1905]]. gada revolūcijas - baronam fon Tītenhofam. Ir zināms, ka jau 13. gs. vidū Lieljumpravā bijusi [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kas nopostīta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā un ajaunota 1675. gadā. 1830. gadā uzcelta jauna baznīca, kas sagrauta Pirmajā pasaules kara laikā. Baznīca tika atjaunota 1930. gados, bet [[Latvijas PSR]] laikā tā daļēji tika izpostīta un pārvesta par noliktavu. Baznīcā bijusi J. Bīnes gleznota [[altārglezna]]. Jumpravā kalpojuši tie paši mācītāji, kas [[Lielvārde|Lielvārdē]], jo [[Lieljumpravas draudzes novads]] bija apvienots ar [[Lieljumpravas draudzes novads|Lielvārdes draudzes novadu]]. Galvenā bijusi Lielvārdes baznīca ("mātes baznīca"), bet Jumpravas baznīca tikusi minēta kā "meitas baznīca". [[Attēls:Lieljumpravas Labdarības biedrības nams 1912.jpg|thumb|left|250px|Lieljumpravas Labdarības biedrības nams (1912).]] Mācītāji tāpat kā pirmie skolotāji bijuši vācu izcelsmes. Viens no ievērojamākajiem bijis [[Teodors Šēnbergs]] - mācītājs Lielvārdē un Jumpravmuižā no 1785. gada līdz 1824. gadam.<ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.35.</ref> Viņš draudzē veicis plašu sabiedrisko darbību, nodibinot pagasta tālākajos nostūros t.s. mājskolas, arī Mazjumpravā, Daugavas kreisajā krastā Tīrumnieku mājās. Vēl spilgta personība pagasta dzīvē ir bijis mācītājs [[Jānis Neilands]] (kalpojis no [[1867]]. gada līdz [[1871]]. gadam), vairāku pazīstamu dziesmu autors, baznīcas dziesmu grāmatas tulkotājs, draudzes aprakstu radītājs. 19. gadsimta pēdējā ceturksnī Lieljumpravā minētas divas skolas - vecā Daugavas skola, kas nopostīta Pirmajā pasaules karā, un jaunā Nikolaja skola, kuru 1934. gadā pārdēvēja par Valdemāra skolu. Pagasta teritorijā ir bijuši daudzi [[krogs|krogi]], piemēram, Lankmaņkrogs, Majorkrogs, Lobes krogs, kā arī Sudmalkrogs Daugavas kreisajā krastā. Netālu no Lieljumpravas Daugavas pretējā krastā atradās [[Jaunjelgava]] jeb Frīdrihštate; tā bija tirgotāju un plostnieku apmešanās vieta. Poļu, krievu, ebreju u.c. tautību ieceļotāji nonāca arī līdz Lieljumpravai, kur atrada darbu, reizēm apmetoties te arī uz dzīvi. Tāpēc Lieljumpravas apkaimē jau izsenis iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir bijis daudzveidīgāks nekā no tranzītceļiem attālākos pagastos. Otrā pasaules kara laikā apkārtnes mežos notikušas sadursmes starp vāciešiem un [[Vitolds Jauntirāns|Vitolda Jauntirāna]] [[partizāns|partizānu]] grupu. 1935. gadā Jumpravas pagasta platība bija 110&nbsp;km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jumpravas, [[Drujasgala ciems|Drujasgala]] un [[Dzelmes ciems|Dzelmes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Jumpravas ciemam pievienoja daļu Drujasgala ciema, 1954. gadā - Dzelmes ciemu. 1977. gadā daļu Jumpravas ciema pievienoja [[Lielvārdes lauku teritorija]]i. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija iekļauts [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadā]]. 2021. gadā Lielvārdes novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == Salīdzinājumā ar citiem reģiona pagastiem Jumpravas pagastā ir daudzveidīgāks nacionālais sastāvs un zemāks [[latvieši|latviešu]] īpatsvars (78%), salīdzinoši daudz ir [[krievi|krievu]] - 13,5%, gandrīz 4% [[baltkrievi|baltkrievu]]. 49% iedzīvotāju ir vīrieši un 51% - sievietes. === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] (pagasta centrs), [[Dzelmes]] un [[Viešļi]]. === Ievērojamas personības === * [[Ivande Kaija]] (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), latviešu rakstniece. * [[Dzintra Klētniece]] (1946—2016), latviešu teātra aktrise un režisore. * [[Andrejs Pumpurs]] (1841—1902), sarakstījis eposu "Lāčplēsis", latviešu rakstnieks, karavīrs. == Saimniecība == === Transports === Cauri pagastam iet šoseja [[Rīga]]-[[Daugavpils]] ([[A6]]) un [[dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils]], pagastā ir [[Jumprava (stacija)|Jumpravas]] dzelzceļa stacija. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jumprava.eu/galerijas/2013-un-vec%C4%81kas/jumpravas-senlietu-istaba/ Jumpravas senlietu istaba]{{Novecojusi saite}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Jumpravas pagasts| ]] pheofs5jt8qqymnys0cqrydmrq5xrva Ogresgala pagasts 0 28284 3672378 3668308 2022-08-18T18:30:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, .gad → . gad, .maij → . maij, Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ogresgala pagasts | karte = Ogresgala pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Ogresgala pagasta ģerbonis.png | ģerboņa_nosaukums = Ogresgala pagasta ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Ogresgals | platība = 96,71<ref>{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji = 3719<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3719 / 96.71 round 1}} | izveidots = 1924 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Ogresgala pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām, [[Daugava]]s labajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Ogre]]s un [[Ķegums|Ķeguma]] pilsētām un [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu]], [[Rembates pagasts|Rembates]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] (pa Daugavu) pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Kazupīte]], [[Ķilupe]], [[Ranka (upe)|Ranka]]. == Vēsture == Ogresgala pagasts izveidots 1924. gadā, no [[Ikšķiles pagasts|Ikšķiles pagasta]] atdalot Sprēstiņu [[muiža]]s teritoriju un no [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagasta]] — Ogresgalu.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n108|article:DIVL17|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n108{{!}}article:DIVL17{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1924. gada 14. maijs</ref> 1935. gadā tā platība bija 92,6 km² un tajā dzīvoja 1435 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ciemupes ciems|Ciemupes]] un Ograsgala [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ogresgala ciems''' ietilpis [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķī]] (1947—1949) un [[Ogres rajons|Ogres rajonā]] (pēc 1949. gada). 1954. gadā Ogresgala ciemam pievienoja likvidēto Ciemupes ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja [[Rembates ciems|Rembates ciemam]], bet 1987. gadā ciemam pievienoja daļu [[Ogre]]s pilsētas teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gada 9. decembrī Ogresgala pagasts apvienojās ar Ogres pilsētu, izveidojot [[Ogres novads|Ogres novadu]]. 2009. gadā novadu reorganizēja un Ogresgala pagasts tika izdalīts par atsevišķu administratīvo teritoriju. Par vārda "Ogresgals" slavu, savā dienasgrāmatā skaidro Dāvis Ādams: ''"... 1924. gadā nodibinājām jaunu pagastu ar nosaukumu Ogresgala pagasts. Šim pagastam ar Ogres galu gan nebija nekāda sakara un mēs, pagasta dibinātāji, sīvi pretojāmies šādam nosaukumam. Vārds Ogresgals tālā apkārtnē tika uzskatīts par elles priekštelpu. Te mita visādi tumši ļaudis, kas barojās no godīgu ļaužu sviedriem gan zagdami, laupīdami, krāpdami. Divas dzertuves un monopols gādāja, lai ļaudis gaismu neredz. Pazuda ceļa vīriem dažādas mantas no vezuma. Pazuda daudzreiz vezums ar visu zirgu un pazuda arī bez vēsts cilvēki, kas nav atrasti vēl šodien. No šī Ogresgala sargājās katrs godīgs cilvēks..."''<ref>{{Grāmatas atsauce|title="Atmiņu paradīze"|last=Ādams|first=Dāvis|publisher=Biedrība "Ciemupes lasītāju klubiņš Dalies priekā"|year=2017|isbn=9789934192845|location=Ogre|pages=182}}</ref> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Ogresgals]] (pagasta centrs), [[Ciemupe]], [[Silavas (Ogresgala pagasts)|Silavas]], [[Urdziņa]], [[Druviņas]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Ogresgala pagasts| ]] 2h41m97h4w1j501er7dp6jueuork6vf Rembates pagasts 0 28360 3672379 3604292 2022-08-18T18:30:33Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Rembates pagasts | karte = Rembates pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Rembates pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Rembates pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Rembates pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Rembate | platība = 80,29 | iedzīvotāji = 1283<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1283 / 80.29 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Rembates pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar [[Ķegums|Ķeguma]] un [[Lielvārde]]s pilsētu un ar [[Birzgales pagasts|Birzgales]], [[Tomes pagasts|Tomes]],[[Ogresgala pagasts|Ogresgala]], [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Lauberes pagasts|Lauberes]], [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]] un [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Aviekste]], [[Graužupīte]]. == Vēsture == [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Rembates muižu sadalīja 565 vienībās 5253 ha kopplatībā ([[Lielvārde|Rembates ciemu]] 308 vienībās 480 ha kopplatībā), bet Ķeguma muižu 44 vienībās 610 ha kopplatībā, pagastā atradās arī Līzes, Kārļa un Strīķu pusmuižas.<ref>{{LKV|XVIII.|35 367}}</ref> 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Rembates pagasta platība bija 82,9 km² un tajā dzīvoja 1682 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ķeguma ciems|Ķeguma]] un Rembates [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Ogres rajons|Ogres rajona]] '''Rembates ciemam''' 1954. gadā pievienoja likvidēto Ķeguma ciemu, 1963. gadā [[padomju saimniecība]]s «Ogre» teritoriju pievienoja [[Lēdmanes ciems|Lēdmanes ciemam]], bet 1977. gadā Rembates ciemam pievienoja daļu no [[Ogresgala ciems|Ogresgala]] un [[Suntažu ciems|Suntažu]] ciemu teritorijām.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Rembates pagasts iekļāvās jaunveidotajā [[Ķeguma novads|Ķeguma novadā]]. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Rembate]] (pagasta centrs), [[Glāžšķūnis]]. === Ievērojamas personības === * [[Jānis Kārkliņš]] (1877—1955), latviešu tautsaimnieks un skolotājs. Latvijas Universitātes profesors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Rembates pagasts| ]] 3zevglt4f6ljwp01tn8wmchmryikk88 Turcijas hokeja izlase 0 30567 3672364 3423107 2022-08-18T18:25:35Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {| align="right" border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="239px" style="margin:1em 0 .5em 1em; font-size:smaller; clear:both; border:1px solid #aaa; border-collapse:collapse;" |- style=background:#efefef !Izlases treneris |- align=center |[[Serhans Enjusē]] |- style=background:#efefef !Pirmā spēle |- align=center |Turcija 0-24 [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunija]] <br />([[Keiptauna|Keiptaunā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]; 2002. gada 31. martā) |- style=background:#efefef !Lielākā uzvara |- align=center |Turcija 11-1 [[Armēnijas hokeja izlase|Armēnija]] <br />([[Reikjavika|Reikjavikā]], [[Islande|Islandē]]; 2004. gada 21. martā) |- style=background:#efefef !Lielākais zaudējums |- align=center |Turcija 0-24 [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunija]] <br />([[Keiptauna|Keiptaunā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]; 2002. gada 31. martā) |} '''Turcijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Turcija|Turciju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 42. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā. Turcijas izlase pirmo reizi Pasaules čempionātā piedalījās 2002. gadā, kad savā grupā, 2. divīzijā, palika pēdējā - 3. divīzijas vēl nebija. Nākamajā gadā tā jau bija 3. vietā 3. divīzijā, bet toties [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004.]] gadā tā ierindojās 2. vietā un nokļuva 2. divīzijā. [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005.]] gadā tā no tās izkrita, bet [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]] gadā vēlreiz izcīnīja 2. vietu un vēlreiz iekļuva 2. divīzijā. 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III A divīzijā. {{Turkey-stub}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Portāls2|Turcija}} {{Hokejaizlases}} == Atsauces == [[Kategorija:Hokejs Turcijā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] enmoaj45cg8oodufe8zvx873dnft6ye 3672365 3672364 2022-08-18T18:26:01Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {| align="right" border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="239px" style="margin:1em 0 .5em 1em; font-size:smaller; clear:both; border:1px solid #aaa; border-collapse:collapse;" |- style=background:#efefef !Izlases treneris |- align=center |[[Serhans Enjusē]] |- style=background:#efefef !Pirmā spēle |- align=center |Turcija 0-24 [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunija]] <br />([[Keiptauna|Keiptaunā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]; 2002. gada 31. martā) |- style=background:#efefef !Lielākā uzvara |- align=center |Turcija 11-1 [[Armēnijas hokeja izlase|Armēnija]] <br />([[Reikjavika|Reikjavikā]], [[Islande|Islandē]]; 2004. gada 21. martā) |- style=background:#efefef !Lielākais zaudējums |- align=center |Turcija 0-24 [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunija]] <br />([[Keiptauna|Keiptaunā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]; 2002. gada 31. martā) |} '''Turcijas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Turcija|Turciju]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 42. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā. Turcijas izlase pirmo reizi Pasaules čempionātā piedalījās 2002. gadā, kad savā grupā, 2. divīzijā, palika pēdējā - 3. divīzijas vēl nebija. Nākamajā gadā tā jau bija 3. vietā 3. divīzijā, bet toties [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004.]] gadā tā ierindojās 2. vietā un nokļuva 2. divīzijā. [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005.]] gadā tā no tās izkrita, bet [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]] gadā vēlreiz izcīnīja 2. vietu un vēlreiz iekļuva 2. divīzijā. 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta III A divīzijā. == Atsauces == {{Turkey-stub}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Portāls2|Turcija}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Turcijā]] [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 46nidgg9mznmg2ywa3749mngadfe9p3 Led Zeppelin 0 32900 3672231 3667737 2022-08-18T15:47:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Led Zeppelin |Attēls = LedZeppelinmontage.jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Augšā: [[Džimijs Peidžs]], [[Džons Bonems]]<br />Apakšā: [[Džons Pols Džonss]], [[Roberts Plānts]] |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] |Žanrs = [[smagais roks]], [[folkroks]], [[blūzroks]] |Gadi = [[1968]]—[[1980]]<br />[[2007. gads|2007]]—[[2009. gads|2009]] |Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]], [[Swan Song Records|Swan Song]] |Mlapa = [http://www.ledzeppelin.com/ ledzeppelin.com] |Bij_dalībnieki = [[Roberts Plānts]]<br />[[Džimijs Peidžs]]<br />[[Džons Pols Džonss]]<br />[[Džons Bonems]] (miris)<br />[[Džeisons Bonems]] (2007—2009) }} '''''Led Zeppelin''''' bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupa, kura muzicēt sāka [[1968]]. gada [[septembris|septembrī]]. Tajā visu pastāvēšanas laiku bija četri dalībnieki: [[Roberts Plānts]] ([[balss|vokālists]], [[mutes harmonikas]]), [[Džimijs Peidžs]] ([[ģitāra]]), [[Džons Pols Džonss]] ([[basģitāra]], [[taustiņinstrumenti]]) un [[Džons Bonems]] ([[bungas]]). ''Led Zeppelin'' tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām.<ref name="about.com">[http://heavymetal.about.com/od/heavymetal101/a/101_timeline.htm Smagā metāla hronoloģija {{en ikona}}]</ref><ref name="bbc.h2">[http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A353134 BBC.com {{en ikona}}]</ref> Savos skaņdarbos tā bieži šķērsoja žanru robežas,<ref>Brackett, John (2008). "Examining rhythmic and metric practices in Led Zeppelin’s musical style." ''Popular Music,'' Volume 27/1, pp. 53—76. Cambridge University Press.</ref> pārsvarā apvienojot roku ar [[blūzs|blūzu]] vai [[tautas mūzika|tautas mūziku]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm0496389/bio|title=Led Zeppelin - Biography|accessdate=2008-03-03|last=Shelokhonov|first=Steve|publisher=IMDB.com}}</ref> kā arī [[rockabilly]],<ref>Koncertos grupa mēdza spēlēt rockabilly dziesmas, kuras populāras padarījuši Elviss Preslijs un Edijs Kohrans</ref> [[regejs|regeju]],<ref>''Houses of the Holy'' ir iekļauta regejiska dziesma ar nosaukumu "D'Yer Mak'er"</ref> [[soulmūzika|soulmūziku]],<ref name="sf">Koncertos mēdza iekļaut Džeimsa Brauna, Stax un Motown iespaidotas soulmūzikas un fankmūzikas kompozīcijas, kuras patika basistam Džonam Polam Džonsam un bundziniekam Džonam Bonemam.</ref> [[fankmūzika|fankmūziku]]<ref name="sf" /> un citiem stiliem. Grupa izjuka [[1980]]. gadā pēc Džona Bonema nāves, tomēr tā ir populāra arī mūsdienās. Pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni grupas ierakstu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2007/SHOWBIZ/Music/12/09/led.zep/index.html|title= Can Led Zeppelin still rock?|publisher=CNN|date=decembrī 9, 2007|accessdate=2009-02-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=14 septembrī 2006|url=http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|title=VH1 Welcomes the Return of the 'Third Annual UK Music Hall of Fame Induction Ceremony'|publisher=vh1.com|accessdate=2006-09-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061021122721/http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|archivedate=2006-10-21}}</ref><ref>"[http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 Led Zeppelin wins Polar Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130405060214/http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 |date={{dat|2013|04|05||bez}} }}", ''The Local'', novembrī 7, 2005</ref><ref>Natalie Paris, "[http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2007/09/13/nled113.xml 20 million Led Zeppelin fans rush for tickets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140301174619/http://www.telegraph.co.uk/news/?xml=%2Fnews%2F2007%2F09%2F13%2Fnled113.xml |date={{dat|2014|03|01||bez}} }}", ''The Telegraph'', 17 September, 2007</ref><ref>Dan Sloan, "[http://www.mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=/breaking_news/breaking_news__international_news/ Led Zeppelin concert off until at least September] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303214835/http://mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=%2Fbreaking_news%2Fbreaking_news__international_news%2F |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}", ''The Mail & Guardian'', janvārī 28, 2008</ref> no kuriem aptuveni 111,5 miljoni ir pārdoti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt|title=Top Selling Artists|author=RIAA|access-date={{dat|2009|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|19||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67mfxzDTf?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt}}</ref> Visi grupas studijas albumi ir sasnieguši Billboard Top 10<ref name=tripleJ>[http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm Australian Broadcasting Corporation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100113064900/http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm |date={{dat|2010|01|13||bez}} }} — Triple J Music Specials — Led Zeppelin (first broadcast 2000-07-12)</ref> un seši no tiem ir ieguvuši pirmo vietu šajā topā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' nosaucis grupu par "visu laiku smagāko" un "1970. gadu lielāko grupu".<ref>"[http://www.rollingstone.com/news/story/11016639/led_zeppelin_the_legend_the_classic_reviews_a_selection_of_hot_photos_and_more Led Zeppelin: The Legend, the Classic Reviews, a Selection of Hot Photos and More] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120519221145/http://www.rollingstone.com/news |date={{dat|2012|05|19||bez}} }}", ''[[Rolling Stone]]'' 28 jūlijā 2006.</ref> {{dat|2007|12|10}} grupas dalībnieki apvienojās uz vienu koncertu, bundzinieku Džonu Bonemu aizvietojot ar viņa dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]]. Koncerts tika rīkots ''[[Atlantic Records]]'' līdzdibinātāja [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai. == Vēsture == === Pirmsākumi: The New Yardbirds (1966—1968) === 1960. gados [[Džimijs Peidžs]] bija pieredzējis sesiju mūziķis, piedalījies ierakstu tapšanā kopā ar tādām grupām kā ''[[The Kinks]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''. Viņš lieliski spēlēja ģitāru, taču piedalīšanās citu grupu ierakstos liedza viņam brīvību realizēt savas idejas. [[1966]]. gadā [[Džimijs Peidžs]] ar prieku pievienojās ''[[The Yardbirds]]'', lai spēlētu basģitāru, jo sākotnējais grupas basģitārists, [[Pols Semvels Smits]], pameta grupu.<ref name="erlewine">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/led-zeppelin-p4739|title= Led Zeppelin Biography| accessdate=2008-11-11|last= Erlewine|first= Stephen Thomas|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Neilgi pēc tam Peidžs sāka spēlēt otro vadošo ģitāru. Pēc [[Džefs Beks|Džefa Beka]] aiziešanas no grupas The Yardbirds, kuri bija noguruši no nepārtrauktām koncerttūrēm un ierakstiem, sāka izjukt. Peidžs vēlējās izveidot supergrupu ar viņu un Beku kā ģitāristiem, kā arī ar diviem ''[[The Who]]'' dalībniekiem ([[Kīts Mūns|Kītu Mūnu]] kā bundzinieku un [[Džons Entvistls|Džonu Entvistlu]] kā basģitāristu). Šajā projektā kā kandidāti vokālista vietai bija [[Donovans]], [[Stīvs Vinvuds]] un [[Stīvs Meriots]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=assorted3|title=Led Zeppelin Assorted Info|author=Led-Zeppelin.org}}</ref> Lai gan grupa tā arī netika izveidota, tomēr Peidžs, Beks un Mūns kopā ierakstīja vienu dziesmu — ''[[Beck's Bolero]]''. Ierakstu sesijā klāt bija arī [[Džons Pols Džonss]], ar kuru Peidžs sadarbojās turpmākajos projektos.<ref name="Hammer of the Gods" /> Pēdējais ''The Yardbirds'' koncerts notika [[1968]]. gada [[jūlijs|jūlijā]], tomēr grupai vēl vajadzēja vairākas reizes uzstāties [[Skandināvija|Skandināvijā]], tādēļ Peidžam un [[Kriss Dreja|Krisam Drejam]] tika atļauts lietot grupas nosaukumu šajā koncertturnejā un atrast citus grupas dalībniekus. Peidža pirmais kandidāts uz vokālista vietu, [[Terijs Rīds]], atteicās no piedāvājuma, bet ieteica [[Roberts Plānts|Robertu Plāntu]].<ref name="erlewine" /><ref name="Schulps">Dave Schulps, [http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp Interview with Jimmy Page] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110820054853/http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp |date={{dat|2011|08|20||bez}} }}, ''[[Trouser Press]]'', oktobrī 1977.</ref> Plānts piekrita šim piedāvājumam un ieteica [[Džons Bonems|Džonu Bonemu]] kā bundzinieku.<ref name="erlewine" /><ref name="Note1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://home.mchsi.com/~night_flight/led_zeppelin_faq.htm|title=The Led Zeppelin Frequently Asked Questions List, v8.1, 29 septembrī 1994|author=Digital Graffiti}}</ref> Kad Dreja atteicās no dalības projektā un kļuva par profesionālu fotogrāfu (Drejas fotogrāfija rotāja pirmā Led Zeppelin albuma aizmuguri), [[Džons Pols Džonss]] pēc sievas ieteikuma sazinājās ar Peidžu un kļuva par grupas ceturto biedru.<ref name="Miserandino">Dominick A. Miserandino, [http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html Led Zeppelin — John Paul Jones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150512202604/http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html |date={{dat|2015|05|12||bez}} }}, TheCelebrityCafe.com.</ref> [[Džons Pols Džonss]], tāpat jā [[Džimijs Peidžs]] bija daudz piedalījies ierakstu sesijās Londonā un pazina [[Džimijs Peidžs|Džimiju Peidžu]] no tām. Pirmais grupas mēģinājums notika kādā telpā zem mūzikas ierakstu veikala Džerardstrītā, Londonā.<ref name="complete">[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Complete Studio Recordings (Led Zeppelin albums)|The Complete Studio Recordings]]''. Ēka tagad ir nojaukta un rajons ir pārveidots par Londonas Ķīnas pilsētiņu.</ref><ref name="Welch">Chris Welch (1994) ''Led Zeppelin'', London: Orion Books. {{ISBN|0-85797-930-3}}, pp. 21, 28, 31, 37, 47, 49, 63, 68, 85, 92, 94-95.</ref> Peidžs ieteica nospēlēt ''[[Train Kept A-Rollin']]'', ''[[rockabilly]]'' dziesmu, kuru popularizējis [[Džonijs Bernets]] un kuras popularitāti atjaunoja ''The Yardbirds''. "Kad es dzirdēju Džonu Bonemu spēlējam," atminas Džonss, "es zināju, ka tas būs lieliski... Mēs uzreiz sastrādājāmies kā komanda."<ref name="RS2006">{{Laikraksta atsauce|last=Gilmore|first=Mikal|title=The Long Shadow of Led Zeppelin|journal=Rolling Stone|issue=1006|date=10 augustā 2006|url=http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print|accessdate=9 decembrī 2007|archive-date={{dat|2007|12|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071212022936/http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print}}</ref> Nedaudz vēlāk grupa kopā spēlēja pēdējās [[P. Dž. Probijs|P. Dž. Probija]] albuma, ''[[Three Week Hero]]'', sesijās. Albuma dziesma "Jim's Blues" bija pirmā studijā ierakstītā dziesma, kurā dzirdami visi četri topošā ''Led Zeppelin'' dalībnieki.<ref name="Wall">Mick Wall (2008), ''When Giants Walked the Earth: A Biography Of Led Zeppelin'', London: Orion, p. 52.</ref>[[Attēls:Led Zeppelin logo.png|200px|left|thumb|Grupas logo]]Jaunā grupa aizvadīja koncertturneju ar nosaukumu ''The New Yardbirds''. Pirmo kopīgo koncertu četrinieks nospēlēja [[Gladsakse|Gladsaksē]], [[Dānija|Dānijā]], {{dat|1968|9|7}}.<ref>[http://www.teenclubs.dk/Led_Zeppelins_first_gig_UK_version.html Gladsaxe Teen Clubs website: Led Zeppelin's first gig]</ref><ref>[http://ledzeppelin.com/timeline/1968 Led Zeppelin official website: 1968 timeline]</ref> Pēc turnejas tika nolemts nosaukumu mainīt, lai neiedzīvotos uz ''The Yardbirds'' panākumiem.<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 12.</ref> Kāda leģenda vēsta, ka nosaukums ''Led Zeppelin'' tika izvēlēts, jo Kīts Mūns pateica, ka "ar šādu nosaukumu grupa izgāztos kā svina dirižablis" ({{val|en|Lead Zeppelin}}). Otrs stāsta variants ir, ka, pēc Džona Entvistla vārdiem, supergrupa ar Entvistlu, Peidžu, Mūnu un Beku sastāvā "izgāztos kā svina dirižablis". Par svina dirižabļiem Entvistls esot saucis neizdevušos koncertus.<ref name="Led Zeppelin A Story of a Band and their Music 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin The Story of a Band and their Music 1968-1980| year=2005| author=Keith Shadwick| pages= 36|isbn=100879308710}}</ref> Pēc menedžera [[Pīters Grānts|Pītera Grānta]] ieteikuma, grupa apzināti nosaukumam noņēma nost burtu "a", lai "resnie amerikāņi neizrunātu šo grupu kā ''Līd Zeppelin''" ({{val|en|Leed Zeppelin}}).<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name="Jimmy Page Online">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |title=Jimmy Page Online (neoficiāla mājaslapa) |access-date={{dat|2009|05|16||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/67mg5jU92?url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |archivedate={{dat|2012|05|19||bez}} }}</ref> === Pirmie gadi (1968—1971) === Menedžeris Grānts sarunāja grupai līgumu ar ''[[Atlantic Records]]''. Lai gan iepriekš ''Atlantic'' bija blūza un džeza mūziķu izdevējkompānija, [[1960. gadi|1960. gadu]] beigās tā parakstīja līgumus ar vairākām rokgrupām. ''Led Zeppelin'' nedevās uz ''Atlantic'' biroju veikt prezentāciju, bet ''Atlantic'' lielā mērā paļāvās uz dziedātājas [[Dastija Springfīlda|Dastijas Springfīldas]] ieteikumu.<ref name = "Welch" /><ref name=d&c>Ian Fortnam, "Dazed & Confused", ''[[Classic Rock Magazine]]: Classic Rock Presents Led Zeppelin'', 2008, p. 43.</ref> Līgumā tika noteikts, ka tikai grupa nosaka albumu izdošanas laikus, turnejas, kā arī viņiem ir pēdējais vārds attiecībā uz albuma dizainu un saturu. Grupa arī drīkst izvēlēties, kā reklamēt un kuras dziesmas izdot kā singlus,<ref name=RS2006/> un izveidoja kompāniju ''Superhype'', lai nokārtotu izdošanas tiesības.<ref name=Complete>Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press, p. 3</ref> Pirmais koncerts ar nosaukumu ''Led Zeppelin'' norisinājās {{Dat|1968|10|15}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/october-25-1968 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Grupas debijas albums ar nosaukumu ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'' tika laists klajā {{Dat|1969|1|12}}. To uzskata par vienu no pirmajiem [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla mūzikas]] albumiem,<ref>[http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-r11459 Review of Led Zeppelin at Allmusic]</ref> lai gan solists [[Roberts Plānts]] paziņoja, ka nav godīgi uzskatīt šo grupu par metālistiem, ja "aptuveni trešdaļa materiāla ir akustiska".<ref>''The History of Rock 'n' Roll: The 70s: Have a Nice Decade'' (1995), film directed by Bill Richmond.</ref> [[Džimijs Peidžs]] intervijā [[1990]]. gadā atzina, ka albuma ierakstīšana un samiksēšana aizņēma tikai 35 stundas. [[Pīters Grānts]] apgalvoja, ka albums izmaksāja 1 750 [[Sterliņa mārciņa|£]] kopā ar vāka dizainu.<ref name="Hammer of the Gods">Stephen Davis (1995). Hammer of the Gods (LPC), 44, 64, 190, 225, 277 {{ISBN|0-330-43859-X}}.</ref> Visus rēķinus sedza [[Džimijs Peidžs]] pats, jo vēlējās saglabāt pilnīgu neatkarību. [[1975]]. gadā albums bija nopelnījis 7 000 000 [[ASV dolārs|$]].<ref name="Billboard">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |title=Billboard diskogrāfija|access-date={{dat|2007|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070817022906/http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |archivedate={{dat|2007|08|17||bez}} }}</ref> {{dat|1970|2|28}} grupa uzstājās ar nosaukumu ''The Nobs'', kad Eva fon Cepelīna, ''Zeppelin'' dirižabļu izgudrotāja Ferdinanda fon Cepelīna pēctece, draudēja grupu iesūdzēt tiesā. Pirmajā darbības gadā grupa bija paspējusi pabeigt četras koncertturnejas ASV un Lielbritānijā, kā arī izdot otro albumu: ''[[Led Zeppelin II]]''.<ref name="Mojo">{{Laikraksta atsauce| title=No Way Out| year=2005| author=Mick Wall| pages= 83}}</ref> Albums lielākoties tika ierakstīts dažādās ASV studijās, turnejas laikā. Tas iekļuva pārdotāko albumu topa galvgalī gan ASV, gan Lielbritānijā.<ref name="connollyco">[http://www.connollyco.com/discography/led_zeppelin/led2.html Review of Led Zeppelin II at Connolly & Company.com]</ref> Pēc albuma izdošanas grupa uzsāka vēl vienu koncertturneju. Sākotnēji tā uzstājās klubos, tad lielākās auditorijās un, visbeidzot, stadionos, līdz ar popularitātes pieaugumu.<ref name="erlewine" /> Koncerti mēdza ilgt vairāk nekā četras stundas un dažas grupas dziesmas tika krietni pagarinātas pateicoties improvizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |title=Led Zeppelin.com audio gids {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011095505/http://ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> Popularitātes laikā par grupas uzvedību ārpus skatuves izplatījās dažādas baumas.<ref name="Truth" /> Viens no slavenākajiem šādiem incidentiem ir "haizivs epizode" ({{val|en|Shark episode}}), kas norisinājās {{dat|1969|7|28}}.<ref name="Truth">[[Mick Wall]], "[http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article5037614.ece The truth behind the Led Zeppelin legend]", ''Times Online'', novembrī 1, 2008</ref><ref name="autogenerated1">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 103}}</ref><!-- kas notika šajā haizivs epizodē? --> ''Led Zeppelin'' popularitāte strauji pieauga [[1970. gadi|1970. gados]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name = "Truth" /> Grupas tēls mainījās, kad tās dalībnieki sāka valkāt ekstravagantas un spilgtas drēbes. Grupa iegādājās privātu lidmašīnu (iesauktu par "zvaigžņu kuģi" {{val|en|The Starship}})<ref name = "Truth" /><ref name="Achilles Last Stand">"[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=starship The Starship]" at Led Zeppelin.org</ref> un sāka izīrēt veselas viesnīcu daļas (tostarp ''[[Continental Hyatt House]]'' [[Losandželosa|Losandželosā]], kuru pēc ''Led Zeppelin'' regulārajiem apmeklējumiem iesauca par "grautiņu māju"). Kādā incidentā Džons Bonems ar motociklu brauca kādā grupai izīrētā "grautiņu mājas" stāvā,<ref name="Truth" /> bet citā grupa izdemolēja istabu [[Tokija]]s ''[[Hilton]]'' viesnīcā un kopš tā laika ''Led Zeppelin'' dalībniekiem ir liegta ieeja šajā ēkā.<ref name = "Welch" /><ref name=williamson>Nigel Williamson, "Forget the Myths", ''[[Uncut (magazine)|Uncut]]'', maijā 2005, p. 68.</ref> Lai gan par ''Led Zeppelin'' parādījās vairāki stāsti, kuros dalībnieki izpostīja viesnīcu numuriņus un izmeta to televizorus pa logiem, daži žurnālisti uzskata, ka šie stāsti ir pārspīlēti.<ref name = "Welch" /> Grupas trešā albuma ''[[Led Zeppelin III]]'' ierakstīšanai Peidžs un Plānts [[1970]]. gadā devās uz ''[[Bron-Yr-Aur]]'' kotedžu [[Velsa|Velsā]]. Tā rezultātā tika ierakstīts vairāk akustisku dziesmu (kā arī šim notikumam tika veltīta dziesma ''Bron-Yr-Aur Stomp'', kura uz albuma vāka bija nepareizi nodrukāta kā ''[[Bron-Y-Aur Stomp]]''), kurās bija manāms [[folkmūzika]]s un [[ķeltu mūzika]]s iespaids.<ref name="autogenerated3">Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press.</ref> Albuma akustiskā skaņa izpelnījās dalītas atsauksmes, daudzi kritiķi un fani bija pārsteigti par pēkšņo pārslēgšanos no elektriskās skaņas pirmajos divos albumos. Ar laiku reputācija uzlabojās un tagad ''Led Zeppelin III'' pārsvarā tiek slavēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-iii-r11457|title=Review of Led Zeppelin III at Allmusic}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739|title=Q4 Review of Led Zeppelin 3|access-date={{dat|2009|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070930181203/http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739}}</ref> Albumam ir unikāls vāks, kurā ir iekļauts ritenis, kuru pagrozot izmainās vāka izskats (riteņa fragmentus var redzēt no dažādiem caurumiem uz vāka). Albuma ievaddziesma, ''[[Immigrant Song]]'', tika izdota kā singls [[1970]]. gada novembrī pret grupas gribu.<ref>Atlantic Records iepriekš izdeva labotu "[[Whole Lotta Love]]" versiju, kura saīsināja dziesmas garumu no 5 minūtēm 34 sekundēm uz 3 minūtēm 10 sekundēm, izgriežot abstrakto vidusdaļu.</ref> Singlā tika iekļauta vienīgā B puse, kura nav bijusi albumā, ''[[Hey Hey What Can I Do]]''. Lai arī grupa uzskatīja, ka tās albumi ir nedalāmi un Pīters Grānts stingri atbalstīja albumus, daži singli tika izdoti bez grupas atļaujas. Grupa atteicās no televīzijas uzstāšanām, uzstājot, ka faniem jānāk uz koncertiem, lai viņus redzētu.<ref name = "Welch" /><ref name="CelebrationII">Dave Lewis (2003), ''Led Zeppelin: Celebration II: The 'Tight But Loose' Files'', London: Omnibus Press. {{ISBN|1-84449-056-4}}, pp. 30, 35, 45, 49, 80.</ref> === Ziedu laiki (1971—1975) === [[Attēls:Zoso.svg|thumb|200px|Simboli, kuri bija redzami uz ''[[Led Zeppelin IV]]'' vāka, kuri apzīmē Peidžu, Džonsu, Bonemu un Plāntu (no kreisās uz labo)]] Grupas [[Led Zeppelin IV|ceturtais albums]] tika laists klajā {{Dat|1971|11|8}}. Tam nebija nosaukuma, bet uz plates bija uzdrukāti četri simboli: [[Attēls:Zoso.svg|60px]]. Uz albuma nebija nekādas norādes par to, kas tā ir par grupu, lai pierādītu žurnālistiem, ka viņi var pārdot savus albumus arī neizmantojot savu vārdu.<ref name="Schulps" /> ''[[Atlantic Records]]'' katalogā tika izmantoti nosaukumi ''Four Symbols'' ("Četri simboli") un ''The Fourth Album'' ("Ceturtais albums"). Citas nosaukuma variācijas ir IV, ''Untitled'' ("Bez nosaukuma"), ''Zoso'' (par godu pirmajam simbolam), ''Runes'' ("Rūnas"), ''Sticks'' ("Žagari"), ''Man With Sticks'' ("Vīrietis ar žagariem") un ''Four'' ("Četri"). Oficiāli albums joprojām ir bez nosaukuma, tomēr to visbiežāk sauc par ''Led Zeppelin IV''. Intervijā žurnālam ''[[Rolling Stone]]'' Plānts pateica, ka tā nosaukums ir vienkārši ''The Fourth Album''.<ref name="Rolling Stone">[http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} Rolling Stone žurnāls; Intervija ar Robertu Plāntu {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }}, {{Dat|2005|5|5|N}}.</ref> Pēc {{dat|2006|7|31|G}} datiem ASV šis albums ir pārdots 23 miljonos eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Top 100 Albums| publisher = [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]| url = http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100| accessdate = 2008-08-11| archive-date = 2010-01-17| archive-url = https://www.webcitation.org/5mqv3Gpco?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100}}</ref> Albumā atkal tika apvienota akustiska folkmūzika ar smagā metāla un blūza elementiem. Tajā bija gan smagā roka dziesmas kā ''[[Black Dog (dziesma)|Black Dog]]'', gan arī akustiskas kā ''[[Going to California]]''. ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' ir veltījums [[1950. gadi|1950. gadu]] rokam. Līdz [[2007. gads|2007]]. gada vidum to izmantoja ''[[Cadillac]]'' reklāmās — tā ir viena no retajām reizēm, kad vēl dzīvie grupas dalībnieki ir ļāvuši izmantot savas dziesmas reklāmās.<ref name="about">[http://advertising.about.com/b/a/256540.htm Rock and Roll Dropped from Cadillac advert]</ref> Dziesma ''[[Stairway to Heaven]]'', kura nekad nav tikusi izdota kā singls, tiek uzskatīta par vispieprasītāko<ref name="sold">"[http://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/indepth/stairway.shtml Sold on Song: Stairway To Heaven]", BBC.com.</ref> un visspēlētāko<ref name="Karbo">Karen Karbo, [http://www.superseventies.com/stairway.html"Stairway To Heaven: Is This the Greatest Song of All Time?"], ''[[Esquire (magazine)|Esquire]]'', novembrī 1991.</ref> [[albumiem domātais roks|albumiem domātā roka]] radio dziesmu. [[2005. gads|2005]]. gadā žurnāls ''[[Guitar World]]'' veica aptauju, kurā ''Stairway to Heaven'' ģitāras solo tika nosaukts par visu laiku labāko solo.<ref name="About Guitar">[http://guitar.about.com/library/bl100greatest.htm About Guitar, 100 Greatest Guitar Solos]</ref> Nākamais albums ''[[Houses of the Holy]]'' tika izlaists [[1973]]. gadā. Uz tā vāka ir redzami kaili bērni.<ref>Toby Manning, "Broad Church", [[Q (žurnāls)|Q]] Led Zeppelin Special Edition, 2003.</ref> Lai gan bērni nav redzami no priekšpuses, tolaik šis attēls izraisīja neizpratni un dažviet, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] un reliģiozajos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu štatos, albumu aizliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dangerousage.com/householy.html |title=Klasiskā roka albumu vāki: Led Zeppelin; ''Houses of the Holy''. Atlantic, 1973. Dizaineris: Hipgnosis (Storms Torgersons, Obrijs Pauels) {{en ikona}} |access-date={{dat|2016|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081121002904/http://www.dangerousage.com/householy.html |archivedate={{dat|2008|11|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |title=Labākie albumi ar kailfoto uz vāka un stāsti par tiem {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071009103101/http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |archivedate={{dat|2007|10|09||bez}} }}</ref> Dziesma ''[[Houses of the Holy (dziesma)|Houses of the Holy]]'' tika iekļauta albumā ''[[Physical Graffiti]]'' divus gadus vēlāk, par spīti tam, ka to ierakstīja vienā laikā ar tāpat nosaukto albumu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Houses of the Holy kļuva populārs un tam sekojošā ASV koncertturneja bija ļoti veiksmīga. Koncertu [[Florida|Floridā]] noskatīties ieradās ap 56 800 cilvēku, pārspējot ''[[The Beatles]]'' [[1965]]. gadā uzstādīto rekordu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Trīs izpārdoti koncerti ''[[Madison Square Garden]]'' tika nofilmēti un [[1976]]. gadā tika izdota filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]''. Pēdējā dienā 203 000 ASV dolāru no biļešu ienākumiem tika nozagti.<ref name="Welch" /> Šī nauda tā arī nav atrasta.<ref name=crowe>[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Song Remains the Same (albums)|The The Song Remains the Same]]'', pārizdotā versija, [[2007. gads]].</ref> [[Attēls:LedZeppelinChicago75.jpg|200px|thumb|Grupa koncertā [[Čikāga|Čikāgā]], [[1975]]. gadā]] [[1974]]. gadā grupa atpūtās no koncertturnejām un izveidoja savu ierakstu kompāniju: ''[[Swan Song Records]]''. Tā tika nosaukta par godu vienai no neizdotajām ''Led Zeppelin'' dziesmām (to vēlāk ar nelielām izmaiņām izdeva Peidžs savas grupas ''[[The Firm (grupa)|The Firm]]'' debijas albumā, nomainot nosaukumu uz ''Midnight Moonlight''). Ierakstu kompānijas logo ir attēlots [[Apollons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.rimmerhistory.co.uk/will.html| title = William Rimmer: A Claim to Fame| accessdate = 2008-02-01| year = 2006| month = September}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Swan Song'' izdeva ne tikai ''Led Zeppelin'', bet arī ''[[Bad Company]]'', ''[[Pretty Things]]'', ''[[Maggie Bell]]'', ''Detective'', ''[[Dave Edmunds]]'', ''Midnight Flyer'', ''[[Sad Café (grupa)|Sad Café]]'' un ''Wildlife'' dziesmas un albumus.<ref name = "erlewine" /> Kompānija bija veiksmīga grupas pastāvēšanas laikā, tomēr bankrotēja mazāk nekā trīs gadus pēc grupas izjukšanas.<ref name="Hammer of the Gods" /> {{Dat|1975|2|24}} tika laists klajā pirmais ''Led Zeppelin'' dubultalbums ''[[Physical Graffiti]]'', kurš bija arī pirmais, kura izdevējkompānija ir ''Swan Song''. Tas sastāvēja no piecpadsmit dziesmām, no kurām astoņas ierakstīja [[1974]]. gadā, bet pārējās bija neizdotas citu albumu dziesmas. Recenzija žurnālā ''Rolling Stone'' albumu ''Physical Graffiti'' novērtēja kā ''Led Zeppelin'' "mēģinājumu gūt cieņu kā māksliniekiem," un apgalvoja, ka vienīgie grupas konkurenti uz pasaules labākās rokgrupas statusu bija ''[[The Rolling Stones]]'' un ''[[The Who]]''.<ref name="Rolling Stone Magazine 2">Jim Miller, "[http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti Album Review: Physical Graffiti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012211329/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}", ''Rolling Stone'', 27 martā 1975.</ref> Albums guva lielus panākumus gan finansiāli, gan pēc kritiķu domām. Drīz pēc ''Physical Graffiti'' izdošanas visi pārējie grupas albumi atgriezās ''Billboard Top'' 200 pārdotāko albumu topā<ref name="autogenerated4">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages=225, 277|isbn=033043859}}</ref> un [[1975]]. gadā tika rīkota vēl viena Ziemeļamerikas turneja. === Beigu gadi, Bonema nāve un grupas izjukšana (1975—1980) === Pēc sekmīgajiem koncertiem ''Earls Court'' arēnā ''Led Zeppelin'' atpūtās un ieplānoja vasaras koncertturneju Ziemeļamerikā, kura sāktos ar diviem koncertiem [[Sanfrancisko]].<ref name="CelebrationII" /> Šie plāni tika pārtraukti [[1975]]. gada augustā, kad Roberts Plānts un viņa sieva Morīna piedzīvoja smagu autoavāriju, kamēr viņi bija brīvdienās [[Rodas sala|Rodas salā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Plānts salauza potīti, bet Morīna bija ļoti nopietni ievainota. Viņas dzīvību izglāba [[asins pārliešana]].<ref name="Hammer of the Gods" /> Nespējīgs koncertēt, Plānts devās uz [[Džērsija]]s salu, kur kopā ar Bonemu un Peidžu pavadīja divus mēnešus atveseļojoties. Tad grupa apvienojās [[Malibu]]. Šīs pauzes laikā tika sarakstīta liela daļa materiāla albumam ''[[Presence]]''. [[Attēls:Jimmy Page with Robert Plant 2 - Led Zeppelin - 1977.jpg|250px|thumb|left|Plānts un Peidžs [[1977]]. gadā, Ziemeļamerikas turnejas laikā]] Tolaik grupa bija viena no populārākajām pasaulē<ref name = "CelebrationII" /> — [[1976]]. gadā viņi bija pārdevuši vairāk ierakstu nekā jebkura cita tālaika grupa, tostarp, ''[[The Rolling Stones]]''.<ref name="Hammer of the Gods" /> ''Presence'' tika izdots [[1976]]. gada martā. Albumā bija vairāk parastu ģitāras improvizāciju un mazāk akustisku balāžu, nekā iepriekšējos albumos. Lai gan tas ieguva platīna statusu, kritiķu viedoklis bija dažāds un daži uzskatīja, ka grupas pārmērības ir negatīvi iespaidojušas dalībniekus.<ref name="erlewine" /><ref>[[Stīvens Deiviss (žurnālists)|Stīvens Deivss]], [http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence , "Album Review: Presence"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090423153508/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence |date={{dat|2009|04|23||bez}} }}, ''Rolling Stone'', 1976. gada 20. maijs</ref> Albuma ierakstu sesijas sākās līdz ar periodu, kad Džimijs Peidžs sāka lietot narkotikas. Peidžs noliedz, ka tas varētu būt ietekmējis grupas sniegumu koncertos.<ref name="Rock's BackPages">Jonh Ingham, "[http://www.rocksbackpages.com/article.html?ArticleID=7687 Led Zeppelin: Presence (Swan Song)]", ''Sounds'', 10 aprīlī 1976. Reproduced in Rock's Backpages.com</ref> Par spīti sākotnējai kritikai, Peidžs nosaucis ''Presence'' par viņa mīļāko albumu un tā ievaddziesmu ''[[Achilles Last Stand]]'' par viņa mīļāko ''Led Zeppelin'' dziesmu. Intervijā kādai [[Zviedrija]]s televīzijas programmai Peidžs atzina, ka uzskata, ka ''Presence'' ir visraksturīgākā grupas ilgspēlējošā plate.<ref>No intervijas programmai "Musikbyrån" ap laiku, kad viņi ieguva [[Polar Music Prize]].</ref> Plānta ievainojumi neļāva grupai koncertēt [[1976]]. gadā. Tā vietā tika pabeigta filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains The Same]]'' un [[The Song Remains the Same (albums)|tās skaņas celiņš]]. Ierakstīšana tika veikta trijos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[1973]]. gada jūlijā. Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]], {{dat|1976|10|20}} un kritiķi to atzina par labu esam.<ref name="erlewine" /> Filma nebija veiksmīga Lielbritānijā, kurā grupa neveica koncertturnejas [[1975]]. gadā. ''Led Zeppelin'' tolaik centās atgūt popularitāti pašu mājās.<ref name="Led Zeppelin 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Story of a band and Their Music 1968-1980| url=https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad| year=2005| location=San Francisco| publisher=Backbeat Books| author=Keith Shadwick| page= [https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad/page/320 320]| isbn=9780879308711}}</ref> [[1977]]. gadā ''Led Zeppelin'' uzsāka kārtējo lielo Ziemeļamerikas turneju. Atkal tika uzstādīts jauns apmeklējuma rekords: 76 229 cilvēki apmeklēja koncertu ''Pontiac Silverdome'' stadionā {{dat||4|30}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/April-30-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc [[Ginesa rekordu grāmata]]s datiem, šis joprojām ir lielākais apmeklētāju daudzums koncertam, kurā piedalījies viens izpildītājs.<ref name="CelebrationII" /> Lai gan koncerts bija finansiāli veiksmīgs, traucēja vairākas problēmas ārpus skatuves. {{dat||6|3}} koncerts [[Tampas stadions|Tampas stadionā]] beidzās pāragri sakarā ar [[viesuļvētra|viesuļvētru]], par spīti tam, ka uz biļetēm bija rakstīts "lietus vai saule". Skatītāji sāka trakot, vairāki cilvēki tika arestēti un/vai ievainoti.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-3-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc {{dat||7|23}} koncerta<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-23-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> ''[[Day on the Green]]'' festivālā [[Oklendas kolizejs|Oklendas kolizejā]] Džons Bonems un daļa grupas pavadošā personāla (tostarp menedžeris Pīters Grānts un drošības koordinētājs [[Džons Bindons]]) tika arestēti pēc tam, kad kāds no koncerta organizētāja Bila Greiema personāla tika smagi piekauts. Pēc oficiālās versijas, šis cilvēks iepliķēja Grānta dēlam, kad viņš noņēma zīmi uz ģērbtuves. To redzēja Bonems, kurš pienāca un iespēra darbiniekam. Kad to sadzirdēja Grānts, viņš kopā ar Bindonu ienāca treilerī un piekāva šo cilvēku, kamēr turnejas menedžeris [[Ričards Kouls]] stāvēja ārpusē un sargāja treileri.<ref name="autogenerated2">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 277}}</ref><ref name="Led Zeppelin: The Definitive Biography">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Definitive Biography| url=https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york| year=1993| author=Ritchie Yorke| pages=[https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york/page/210 210]}}</ref> Nākamās dienas koncerts Oklendā<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-24-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> vēlāk izrādījās grupas pēdējā uzstāšanās ASV. Divas dienas vēlāk, kad grupa reģistrējās ''[[French Quarter]]'' viesnīcā pirms {{dat||7|30}} koncerta ''[[Louisiana Superdome]]'' arēnā, parādījās ziņas, ka Plānta 5 gadus vecais dēls Karaks, ir nomiris no vēdera vīrusa. Atlikusī turnejas daļa uzreiz tika atcelta, uzsākot spekulācijas par grupas nākotni.<ref name="erlewine" /><ref name="Welch" /> [[1978]]. gada [[decembris|decembrī]] grupa atkal sāka ierakstīt dziesmas, šoreiz [[Stokholma|Stokholmā]]. Tās tika iekļautas albumā ''[[In Through The Out Door]]'', kas, par spīti jauktām kritiķu atsauksmēm, jau otrajā nedēļā sasniedza pirmo vietu Lielbritānijā un ASV ''[[Billboard]]'' pārdotāko albumu topā. No {{Dat||10|27|G}} līdz {{Dat|1979|11|3|D}} visi ''Led Zeppelin'' albumi bija ''[[Billboard 200]]'' pārdotāko albumu topā.<ref name = "CelebrationII" /><ref name="Tight But Loose Files">Dave Lewis (2003). Tight But Loose Files:Celebration II, 49.</ref> [[1979]]. gada [[augusts|augustā]] grupa sniedza divus koncertus [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un pēc tam uzstājās [[Knebvortas mūzikas festivāls|Knebvortas mūzikas festivālā]]. Par spīti lielajam cilvēku daudzumam, kas atnāca noskatīties britu mūziķus, Roberts Plānts nevēlējās doties pasaules turnejā un pat apsvēra iespēju pamest grupu. Viņu no tā atturēja [[Pīters Grānts]]. Īsa [[Eiropas]] turneja norisinājās no [[1980]]. gada [[jūnijs|jūnija]] līdz [[jūlijs|jūlijam]]. Dziesmas tika spēlētas bez garajiem solo. {{Dat||6|27}}, koncerts [[Niremberga|Nirembergā]] beidzās pāragri, jo Džons Bonems saļima uz skatuves un tika aizvests uz slimnīcu.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-27-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Prese apgalvoja, ka incidenta iemesls bija pārmērīga alkohola un narkotiku lietošana, tomēr grupa apgalvoja, ka viņš vienkārši bija pārēdies. Turneja turpinājās un noslēdzās {{Dat||7|7}}, [[Berlīne|Berlīnē]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-7-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> {{Dat|1980|9|24}} Bonems kopā ar grupas asistentu [[Rekss Kings|Reksu Kingu]] devās uz studiju, lai piedalītos ASV turnejas mēģinājumos. Turnejas sākums bija plānots {{dat||10|17}}.<ref name="Welch" /> Brauciena laikā Bonems palūdza apstāties, lai pabrokastotu. Brokastīs viņš ēda šķiņķa ruleti un iedzēra četras četrkāršās degvīna devas (apmēram 450 ml). Pēc iekošanās šķiņķī viņš pateica savam asistentam: "Brokastis." Nokļūstot studijā, Bonems turpināja daudz dzert. Vēlu vakarā mēģinājumi beidzās un grupa devās uz Peidža māju. Pēc pusnakts Bonems aizmiga un tika aizvests uz gultu. [[Bendži Lefevrs]] (kurš aizvietoja Ričardu Koulu kā turnejas menedžeri) un [[Džons Pols Džonss]] atrada Bonemu mirušu nākamajā rītā.<ref name = "Welch" /> Viņš bija 32 gadus vecs.<ref>[http://www.av1611.org/rockdead.html Roka nāves] {{en ikona}}</ref> [[Nāve]]s iemesls bija [[nosmakšana]], jo viņa [[vēmekļi]] bloķēja [[elpceļi|elpceļus]]. Autopsijā citi nāves iemesli atklāti netika.<ref name = "Welch" /> Viņš tika kremēts {{Dat||10|10}}. Par spīti baumām, ka [[Kouzijs Pauels]], [[Karmains Episs]], [[Berimors Bārlovs]], [[Saimons Kērks]] vai [[Bevs Bevans]] varētu pievienoties grupai un aizvietot Bonemu, dzīvie dalībnieki nolēma beigt darbību līdz ar grupas biedra nāvi. {{dat|1980|12|4}} tika izdots [[paziņojums presei]], kas apstiprināja šo ziņu. "Mēs vēlamies, lai taptu zināms, ka mūsu dārgā drauga zaudēšana un dziļā nedalītas harmonijas sajūta, kuru jutām mēs un mūsu menedžeris, lika mums nolemt, ka mēs neturpināsim kā agrāk."<ref name="Welch" /> === Pēc ''Led Zeppelin'' (1980—2007) === [[1982]]. gadā tika laista klajā mēģinājumu sesiju ierakstu kolekcija ar nosaukumu ''[[Coda]]''. Albumā bija iekļauta dziesma, kura sastāvēja no Bonema bungu solo un Peidža pievienotiem elektroniskiem efektiem — ''[[Bonzo's Montreux]]''. {{Dat|1985|7|13}} Plānts, Peidžs un Džonss piedalījās ''[[Live Aid]]'' koncertā, [[JFK stadions|JFK stadionā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Bungas spēlēja [[Tonijs Tompsons]] un [[Fils Kolinss]]. Kolinss spēlēja arī pirmajos divos Plānta solo albumos. Uzstāšanās gan nebija tik laba, kā bija paredzēts, jo grupa mēģinājumos spēlēja bez bundziniekiem, Plāntam bija mazliet aizsmakusi balss un Peidža ģitāra bija nepareizi noskaņota.<ref name="Atlantic">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 139.</ref><ref name=allmusicpage>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/jimmy-page-p5091|title= Jimmy Page Biography| accessdate=2008-11-11|last= Prato|first= Greg|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Peidžs nosauca uzstāšanos par "diezgan neveiklu",<ref>"[http://www.list.co.uk/article/5700-jimmy-page-says-last-led-zeppelin-reunion-was-a-disaster/ Jimmy Page says last Led Zeppelin reunion was a disaster]", List.co.uk, 20 novembrī 2007.</ref> bet Plānts paziņoja, ka tās bija "šausmas".<ref name="Atlantic" /> Kad [[2004. gads|2004]]. gada nogalē [[Live Aid]] koncerta ieraksts tika izlaists [[DVD]] formātā, trio vienbalsīgi nolēma neļaut iekļaut ''Led Zeppelin'' uzstāšanos, jo tā nebija atbilstoša viņu standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Zeppelin aizstāv izvēli nepiedalīties Live Aid diskā {{en ikona}}| work = BBC Ziņas| publisher = BBC| url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/3534576.stm}}</ref> Tomēr, lai parādītu savu atbalstu nabadzīgajām valstīm, daļa ienākumu no ''[[Page and Plant]]'' DVD tika ziedoti šim projektam, tāpat arī daļa Džona Pola Džonsa un ''Mutual Admiration Society'' ASV turnejas ienākumu tika ziedoti. Trīs mūziķi atkal apvienojās [[1988]]. gada maijā ''[[Atlantic Records]]'' 40. gadadienas koncertam ar Bonema dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]] pie bungām. Tomēr apvienošanos atkal izjauca nesaskaņota spēlēšana, jo īpaši no Plānta un Peidža puses (abi tieši pirms kāpšanas uz skatuves strīdējās par to, vai iekļaut ''Stairway to Heaven''), kā arī tas, ka Džonsa taustiņinstrumentu spēli nevarēja dzirdēt televīzijas tiešraidē.<ref name = "allmusicpage" /><ref name="40th">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 140.</ref> Peidžs nosauca koncertu par "vienu lielu vilšanos", savukārt Plānts pateica, ka "koncerts bija slikts".<ref name = "40th" /> [[1994]]. gadā Peidžs un Plānts apvienojās [[MTV]] 90 minūšu raidījumam ''Unledded''. Tika izdots arī albums ''No Quarter: Jimmy Page and Robert Plant Unledded'', kurā bija iekļautas arī dažas ''Led Zeppelin'' dziesmas. Nākamajā gadā duets devās pasaules koncertturnejā. Tādējādi izjukušajā grupā radās šķelšanās, jo, pēc Džonsa vārdiem, viņš par projektu neko nezināja.<ref name=Miserandino/><ref name="CSMUrray">[[Charles Shaar Murray]], "The Guv’nors'", ''Mojo'', augustā 2004, p. 75. Page stated: "In the 14 years from the disbanding of [Led] Zeppelin and Robert [Plant] going solo, there was a lot of water under the bridge. It was just the two of us getting our thing together and the chemistry of us, and it wasn't part of the equation, or a decision to purposely leave [John Paul Jones] out."</ref> Jautāts par to, kur ir Džonss, Plānts atbildēja, ka viņš "ārā novietoja auto".<ref>Adam Howorth, "[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=int28 A life beyond Led]", 9 jūlijā 2002. Reproduced at www.led-zeppelin.org.</ref> {{Dat|1995|1|12}} Led Zeppelin tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]]. Ceremoniju apmeklēja arī Džona Bonema bērni — [[Džeisons Bonems|Džeisons]] un Zoja, pārstāvot savu mirušo tēvu. Plānts padarīja grupas iekšienē pastāvošo strīdu publisku, pajokojot: "Paldies, mani draugi, ka beidzot atcerējāties manu telefona numuru!"<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 144.</ref> {{dat|1997|11|11}} tika izdots albums "[[Led Zeppelin BBC Sessions]]", pirmais grupas albums 15 gadu laikā. Tajā tika iekļauti gandrīz visi [[BBC]] kanālam veidotie ieraksti. Grupa "[[Page and Plant]]" [[1998]]. gadā izdeva albumu "[[Walking into Clarksdale]]", kas sastāvēja no pilnīgi jauna materiāla, tomēr tas nebija tik veiksmīgs kā pirmais un grupa ar laiku izjuka. {{dat|1999|11|29}} [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] paziņoja, ka Led Zeppelin bija tikai trešie izpildītāji mūzikas vēsturē, kas ir ieguvuši četrus vai vairāk dimanta albumus.<ref>[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]], "[http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 Recording Industry Announces November Awards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314013638/http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}".</ref> 2002. gadā, Plānts un Džonss salaba pēc daudziem strīdu gadiem. Tam sekoja baumas par atkalapvienošanos, tomēr radinieki tās noliedza. [[2003. gads|2003]]. gadā tika izdots trīskāršais albums [[How the West Was Won (Led Zeppelin albums)|How the West Was Won]] un video kolekcija [[Led Zeppelin (DVD)|Led Zeppelin DVD]]; abos tika iekļauts materiāls no grupas ziedu laikiem. Gada beigās DVD tika pārdots vairāk nekā 520 000 eksemplāru. [[2005. gads|2005]]. gadā Led Zeppelin ieguva "[[Grammy balva|Grammy]]" balvu par mūža ieguldījumu mūzikā. [[2004. gads|2004]]. gadā, [[Rolling Stone]] 100 labāko mūziķu sarakstā grupa ieguva 14. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = The Immortals: The First Fifty {{en ikona}}| work = Rolling Stone 946. izdevums| publisher = Rolling Stone| url = http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty| access-date = {{dat|2008|03|20||bez}}| archive-date = {{dat|2010|04|11||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20100411041126/http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty}}</ref> [[2006. gads|2006]]. gada [[novembris|novembrī]] grupa iekļuva Lielbritānijas mūzikas slavas zālē.<ref>"[http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ Wolfmother Led Zep tribute, and rocking Brixton] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090809132101/http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ |date={{dat|2009|08|09||bez}} }}", Wolfomother.net, 16 novembrī 2006,</ref><ref name="BBC News story Sept. 2006">"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/5338196.stm Led Zeppelin make UK Hall of Fame]", ''BBC News'', 23 maijā 2006.</ref> {{dat|2007|7|27}}'' [[Atlantic Records|Atlantic]]''/''[[Rhino Entertainment|Rhino]]'' un ''[[Warner Home Video]]'' paziņoja, ka trīs jauni ''Led Zeppelin'' darbi tiks izdoti [[2007. gads|2007]]. gada novembrī. Pirmo ({{dat||11|13}}) izdeva albumu ''[[Mothership (albums)|Mothership]]'', kas bija 24 dziesmu izlase. Tam sekoja filmas ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]'' [[The Song Remains the Same (albums)|skaņas celiņa]] atkalizdošana {{dat||11|20}}, kurā tika iekļauts iepriekš neizdots materiāls, kā arī jauns DVD.<ref name="fall-releases">Jonathan Cohen, "[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 Led Zeppelin Readies Fall Reissue Bonanza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070824120935/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 |date={{dat|2007|08|24||bez}} }}", ''billboard.com'', 27 jūlijā 2007.</ref> {{dat|2007|11|3}} Lielbritānijas laikraksts ''Daily Mirror'' paziņoja, ka tas ir ieguvis ekskluzīvas tiesības pārraidīt sešas iepriekš neizdotās grupas dziesmas no tā [https://web.archive.org/web/20080724211358/http://www.mirror.co.uk/ledzeppelin/ mājaslapas]. {{dat|2007|11|13}}, pilna ''Led Zeppelin'' diskogrāfija tika izdota ''[[iTunes]]''. === Atkalapvienošanās (2007) === [[Attēls:Led Zeppelin 2007.jpg|thumb|180px|Led Zeppelin Ertegina piemiņas koncertā]] {{dat|2007|12|10}} dzīvie ''Led Zeppelin'' dalībnieki apvienojās vienam labdarības koncertam, kas tika rīkots [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai, [[Džeisons Bonems|Džeisonam Bonemam]] sēžoties pie bungām. {{dat|2007|9|12}} par koncerta norisi preses konferencē paziņoja tā rīkotājs [[Hārvijs Goldsmits]]. Koncerta mērķis bija vākt ziedojumus Ahmeta Ertegina izglītības fondam, kas apmaksā vietas universitātēs Lielbritānijā, ASV un [[Turcija|Turcijā]]. Mūzikas kritiķi slavēja grupas priekšnesumu. Hemišs Makbeins no ''NME'' rakstīja, ka "tas, ko viņi šovakar ir izdarījuši, ir pierādījums, ka viņi joprojām var uzstāties tādā līmenī, kādā viņi nopelnīja savu reputāciju... mēs varam tikai cerēt, ka tas nav pēdējais, ko no viņiem dzirdēsim."<ref>Hamish MacBain, [http://www.nme.com/news/led-zeppelin/33079 "Led Zeppelin reunion: the review" ''New Musical Express''], decembrī 10 2007.</ref> Peidžs paziņoja, ka grupa iespējams varētu sākt darbu pie jauna materiāla,<ref>"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7049242.stm Zeppelin may make new material]", ''BBC News'', 17 oktobrī 2007.</ref> kā arī doties pasaules turnejā.<ref>"[http://www.nme.com/news/led-zeppelin/32512 Jimmy Page hints at more shows]", ''New Musical Express'', 14 decembrī 2008.</ref> Tikmēr Plānts laikrakstam ''Sunday Times'' pateica: "Pati ideja būt nežēlīgas atkārtošanās kavalkādē nav tas, kam tam vajadzētu būt." Viņš gan atzina, ka vēl daži šādi koncerti varētu būt apspriežami. === Baumas par jaunu koncertturneju (2008—pašlaik) === Atkalapvienošanās koncerts radīja jaunu ažiotāžu un strauji izplatījās baumas par jaunu koncertturneju. Intervijā [[2008. gads|2008]]. gada sākumā, Džimijs Peidžs atzina, ka ir gatavs doties pasaules turnejā ar ''Led Zeppelin'', tomēr Roberta Plānta toreizējās turnejas ar [[Alisone Krausa|Alisoni Krausu]] dēļ, šādi plāni netiks atklāti vismaz līdz septembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2008/01/28/led-zeppelin-guitarist-wa_n_83534.html|title=Led Zeppelin Guitarist Wants World Tour|publisher=The Huffington Post|date=28 janvārī 2008|author=Tamlmadge, Eric|accessdate=2008-11-25}}</ref> Pavasara beigās Peidžs un Džonss pievienojās [[Foo Fighters]] līderim [[Deivs Grols|Deivam Grolam]] un bundziniekam [[Teilors Hokinss|Teiloram Hokinsam]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], lai kopīgi nospēlētu ''Led Zeppelin'' dziesmas ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' (Hokinss dzied un Grols spēlē bungas), kā arī ''[[Ramble On]]'' (Grols dzied un Hokinss spēlē bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/newsbeat/hi/music/newsid_7442000/7442390.stm|author=Jones, Damian|title=Led Zep stars join Foo Fighters|publisher=[[BBC]]|date=8 jūnijā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> Plānts gan joprojām bija koncentrējies turnejai ar Krausu. Viņu kopalbums ''[[Raising Sand]]'' martā ieguva platīna statusu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.countrystandardtime.com/news/newsitem.asp?xid=1519&t=Alison_Krauss_Robert_Plant_go_platinum|title=Alison Krauss/Robert Plant go platinum|publisher=Country Standard Time|date=20 martā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un viņi ieguva vairākas balvas, tostarp ''Grammy'', par dziesmu ''Gone, Gone, Gone (Done Moved On)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Music/02/10/grammy.winners/index.html|title=List of Grammy winners|publisher=CNN.com|date=10 februārī 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un gada albuma balvu no ''Americana Music Association''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/life/music/news/2008-09-19-americana-awards_N.htm|title=Krauss, Plant big winners at Americana awards|publisher=USA Today|date=2008-09-19|accessdate=2008-11-26}}</ref> Plānts izvairījās no runāšanas par ''Led Zeppelin'' turneju un žurnālam GQ izteica neapmierinātību ar lielo birokrātiju pirms ''Led Zeppelin'' 2007. gada koncerta rīkošanas, pasakot, ka "nebeidzamie papīri bija kas tāds, ko iepriekš nebiju pieredzējis. Esmu saglabājis ikkatru e-pastu, kas ir nosūtīts un saņemts sakarā ar koncertu un domāju, ka to vajadzētu izdot kā grāmatu, kura, par ko es būtu pārliecināts, būtu tikpat populāra kā ''[[Spinal Tap]]'' literārā versija."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|publisher=therockradio.com|title=Robert Plant says "paperwork" holds up Led Zeppelin reunion|date=19 septembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115200457/http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|archivedate=2009-01-15}}</ref> Pēc BBC ziņojuma, ka Peidžs, Plānts un Džeisons Bonems ieraksta jaunu materiālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7582917.stm |title=Led Zeppelin trio back in studio|publisher=[[BBC]]|date=26 augustā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> visu atlikušo vasaru izplatījās baumas par apvienošanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece|title=Led Zeppelin plan to audition new singer|publisher=[[The Sun Newspaper|The Sun]]|date=2008-09-20|accessdate=2008-09-20|archive-date=2011-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110214164343/http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.news.com.au/dailytelegraph/story/0,22049,24405451-5012327,00.html |publisher=Daily Telegraph Sydney|title=Led Zeppelin to reunite|accessdate=2008-09-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/top-stories/2008/09/27/zep-s-jason-sells-up-for-world-tour-115875-20755279/|publisher=The Daily Mirror|author=Chaytor, Rod|date=2008-09-27|accessdate=2008-09-27|title=Zep's Jason sells up for 'world tour'}}</ref> {{dat||9|29}} Plānts pateica, ka ziņas par ''Led Zeppelin'' apvienošanos ir "apbēdinošas un muļķīgas". Viņš piebilda, ka nedziedās un nekoncertēs ar grupu, kā arī novēlēja veiksmi Peidžam, Džonsam un Bonemam turpmākajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.robertplant.com/index.php?l1=2&l2=0&l3=0&articleID=186&rt=NE&PHPSESSID=6235928e9e15317186503f0c80686264|title=Robert Plant – Official Statement|publisher=robertplant.com|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601088&sid=aU_5GfM1LTsc&refer=muse|title=Led Zeppelin Singer Robert Plant Rules Out Reunion Record, Tour|publisher=bloomberg.com|author=Beech, Mark|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref> Oktobra beigās Džonss [[BBC Radio Devon|BBC ''Radio Devon'']] apstiprināja, ka trio meklē Plānta aizvietotāju. Basists piebilda: "Mēs izmēģinām dažus dziedātājus. Mēs to vēlamies izdarīt. Tas izklausās labi un mēs vēlamies turpināt un to sasniegt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/devon/7694327.stm|title=Zeppelin to go back on the road|publisher=BBC Devon|date=2008-10-27|accessdate=2008-10-30}}</ref> Ģitārista Džimija Peidža preses sekretārs vēlāk paziņoja, ka jaunveidojamā grupa neizmantotu ''Led Zeppelin'' nosaukumu sakarā ar Plānta nepiedalīšanos projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|publisher=rollingstone.com|title=Could a Robert Plant-Free Led Zeppelin Tour Succeed?|date=13 novembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/ |date=2009-01-14 }}</ref> {{dat|2009|1|7}} Peidža menedžeris Roberts Menšs pateica, ka grupa "izmēģināja dažus dziedātājus, bet neviens nederēja un tas ir viss. Tas ir beidzies. Viņiem nav plānu to turpināt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|title="Led Zeppelin are over!" says Jimmy Page's manager|url=http://www.musicradar.com/news/guitars/led-zeppelin-are-over-says-jimmy-pages-manager-190946|author=Bosso, Joe|publisher=[[MusicRadar]]|date=2009-01-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=“Led Zeppelin Are Over,” Jimmy Page’s Manager Declares|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|work=[[Rolling Stone]]|author=Kreps, Daniel|date=2009-01-08|accessdate=2009-01-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/ |date=2009-01-14 }}</ref> Radio intervijā Plānts teica, ka bailes no vilšanās liek viņam attālināties no apvienošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fear Of Disappointment Quashed Led Zeppelin Reunion|url=http://www.led-zeppelin.org/news/index.php?m=2009news#020409a}}</ref> == Apsūdzības plaģiātismā == Albuma ''Led Zeppelin II'' dziesmu autoru saraksts izraisīja diskusijas. Dziesmas ''[[Bring It On Home (dziesma)|Bring It On Home]]'' sākums ir ''[[Sonny Boy Williamson II|Sonny Boy Williamson]]'' dziesmas ''Bring It On Home'' kaverversija un ir līdzīga [[Villijs Diksons|Villija Diksona]] ''Bring It On Back''. ''[[Whole Lotta Love]]'' vārdi ir daļēji atvasināti no Diksona ''You Need Love/Woman You Need Love'', lai gan ģitāras rifs ir oriģināls Peidža darbs. [[1970. gadi|1970. gados]] ''Arc Music'', ''[[Chess Records]]'' publicētāji, iesūdzēja tiesā ''Led Zeppelin'' par ''Bring It On Home'' autortiesību pārkāpumu; lieta tika nokārtota ārpus tiesas zāles.<ref name=tripleJ/> Diksons pats neguva labumu no procesa, kamēr neiesūdzēja tiesā ''Arc Music'', lai atgūtu naudu par pārdotajiem ierakstiem un autortiesībām. 16 gadus vēlāk Diksons iesūdzēja ''Led Zeppelin'' par ''Whole Lotta Love'' un atkal lieta tika nokārtota ārpus tiesas. Vēlāk izdotās ''Led Zeppelin II'' versijas piemin Diksonu kā līdzautoru. Līdzīgā veidā ''The Lemon Song'', no tā paša albuma, ir ''Howlin' Wolf'' dziesmas ''Killing Floor'' adaptācija. Deivs Hedlams kādā rakstā apgalvo, ka "...pētot ''Led Zeppelin'' mūziku, ir atklājies, ka daļa dziesmu ir iepriekš ierakstīta materiāla reprodukcija no dažādiem avotiem, gan apzināta, gan neapzināta. [...] Dziesmas kā ''Whole Lotta Love'' un ''Dazed and Confused'' izmanto tradicionālus dziesmu vārdus."<ref>Headlam, Dave. "Does the song remain the same? Questions of authenticity and identification in the music of Led Zeppelin." In ''Concert Music, Rock, and Jazz Since 1945: Essays and Analytical Studies''. By Elizabeth West Marvin and Richard Hermann. Published 1995. Boydell & Brewer. 449 pages {{ISBN|1-58046-096-8}} http://books.google.ca/books?id=OhUVusniuzoC</ref> Tomēr blūza producents Roberts Palmers apgalvo, ka "Blūza mūzikā izpildītāji mēdz aizņemties vārdus no citiem izpildītājiem, gan mutiski, gan no ierakstītiem avotiem, pievienot savu melodiju vai aranžējumu un nosaukt dziesmu par savu."<ref>{{Grāmatas atsauce| title=In the Houses of the Holy: Led Zeppelin and the Power of Rock Music| year=2001| author=Susan Fast| page=210, {{ISBN|0-19-511756-5}}}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Music (liner notes)| year=1991| author=Robert Palmer| unused_data=|Atlantic 82144-2}}</ref> Folklorists Karls Lindāls šo vārdu atkārtoto izmantošanu sauc par "lidojošajiem vārdiem". Viņš apgalvo, ka folkmūzikā ir tradīcija "dziesmu rindas, kas kopienās ir cirkulējušas jau ilgu laiku, dziedātāji var atcerēties un dažkārt zemapziņā tās izmainīt, lai piemērotos sev un kopienai."<ref>Carl Lindahl, "Thrills and Miracles: Legends of Lloyd Chandler", ''Journal of Folklore Research'', Bloomington: May-Dec 2004, Vol. 41, Issue 2/3, pp. 133-72.</ref> == Diskogrāfija == <gallery> Attēls:LedZeppelin_I.jpg|<center>'''1. ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''''<br />({{Dat|1969|1|12|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_II.jpg|<center>'''2. ''[[Led Zeppelin II]]'''''<br />({{Dat|1969|10|22|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_III.jpg|<center>'''3. ''[[Led Zeppelin III]]'''''<br />({{Dat|1970|10|5|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_IV.jpg|<center>'''4. ''[[Led Zeppelin IV]]'''''<br />({{Dat|1971|11|8|N}})</center> Attēls:HousesoftheHoly.jpg|<center>'''5. ''[[Houses of the Holy]]'''''<br />({{Dat|1973|3|28|N}})</center> Attēls:PhysicalGraffiti.jpg|<center>'''6. ''[[Physical Graffiti]]'''''<br />({{Dat|1975|2|24|N}})</center> Attēls:Presence Led Zeppelin.jpg|<center>'''7. ''[[Presence]]'''''<br />({{Dat|1976|3|31|N}})</center> Attēls:InThroughtheOutDoor.jpg|<center>'''8. ''[[In Through the Out Door]]'''''<br />({{Dat|1979|8|15|N}})</center> </gallery> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|Led Zeppelin}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ledzeppelin.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.myspace.com/ledzeppelin MySpace lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120510094125/http://rockhall.com/inductees/led-zeppelin/ Biogrāfija rokenrola slavas zālē] {{en ikona}} {{Led Zeppelin}} {{vērtīgs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Led Zeppelin| ]] 9yivr70299he8f866965uf2oitincbg Stambulas "Galatasaray" 0 33461 3672437 3623522 2022-08-18T18:48:05Z Bai-Bot 60304 /* Aslantepe */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.]] → [[Stambulas "Galatasaray"]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|vīriešu futbola klubu|Galatasaray|Galatasaray}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #F0C300 | bg_color = #A91101 | nos = ''Galatasaray'' | logo = [[Attēls:Galatasaray Sports Club Logo.png|150px]] | pilns = ''Galatasaray Spor Kulübü'' | iesauka = ''Cim-Bom''<br />''Avrupa Fatihi'' (Eiropas iekarotāji)<br />''Sarı-Kırmızılılar'' (dzelteni-sarkanie) | pilsēta = {{Vieta|Turcija|Stambula}} | dib = 1905 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 20 | stad = ''[[Türk Telekom Arena]]'' | ietilp = 52 223 | prez = {{flaga|Turcija}} Dursuns Ajdins Ezbeks | tren = {{flaga|Turcija}} [[Fatihs Terims]] | līga = [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 13. vieta | mediji = {{url|galatasaray.org/}} | pattern_la1 = _galatasaray1920h | pattern_b1 = _galatasaray1920h | pattern_ra1 = _galatasaray1920h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 8C1223 | body1 = 8C1223 | rightarm1 = FCB514 | shorts1 = 8C1223 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _galatasaray1920a | pattern_b2 = _galatasaray1920a | pattern_ra2 = _galatasaray1920a | pattern_sh2 = _galatasaray1920a | pattern_so2 = _socks | leftarm2 = E1CEA9 | body2 = E1CEA9 | rightarm2 = E1CEA9 | shorts2 = E1CEA9 | socks2 = E1CEA9 | pattern_la3 = _usa18h | pattern_b3 = _galatasaray1819t | pattern_ra3 = _usa18h | pattern_sh3 = _usa18h | pattern_so3 = _galatasaray1819t | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF }} '''Stambulas "Galatasaray"''' ({{val|tr|Galatasaray Spor Kulübü}}, Galatasarajas sporta klubs), arī '''''Galatasaray SK''''', '''''Galatasaray AŞ''''' vai vienkārši '''''Galatasaray''''', ir [[Turcija]]s [[sports|sporta]] klubs no [[Stambula]]s. Sporta klubu [[1905. gads|1905]]. gadā nodibināja [[Ali Sami Jens]] ar saviem līdzgaitniekiem no prestižā [[Galatasarajas licejs|Galatasarajas liceja]]. Visvairāk pazīstams ar [[futbols|futbola]] komandu, kas spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. ''Galatasaray'' kluba futbolisti 20 reizes ir izcīnījuši Turcijas čempionu titulu, 17 reizes uzvarējuši [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa]] izcīņā, kā arī 14 reizes ieguvuši Turcijas superkausu. Klubam ir arī labākie panākumi starptautiskajās sacensībās no visiem Turcijas klubiem. ''Galatasaray'' ir pirmais Turcijas klubs, kas ir izcīnījis titulu kādā no [[UEFA]] turnīriem — 1999.–2000. gada sezonā komanda ieguva [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausu]], finālā pārspējot [[Anglija]]s klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1999/index.html/ |title=UEFA Europa League – 1999/2000 |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> Otrs lielākais sasniegums bija uzvara [[2000. gads|2000]]. gada [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] pār ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Galatasaray tops Madrid for Super Cup |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/news/2000/08/25/super_cup_ap/ |work=Associated Press |publisher=CNN |date=2000-08-25 |accessdate=2007-11-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080321050602/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/news/2000/08/25/super_cup_ap/ |archivedate=2008-03-21 }}</ref> 2001. gada janvārī klubs iekļuva "Labāko Pasaules futbola klubu" topa sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iffhs.de/?bca384f02788705f94b40385fdcdc3bfcdc0aec70aeed412 |title= The Leader of the Club World Ranking | author=IFFHS}}</ref> ''Galatasaray'' sporta klubs aptver arī citu sporta veidu — [[vieglatlētika]]s, [[basketbols|basketbola]], [[ratiņbasketbols|ratiņbasketbola]], [[volejbols|volejbola]], [[ūdenspolo]], [[peldēšana]]s, [[airēšana]]s, [[burāšana]]s, [[džudo]], [[bridžs|bridža]] un [[motosports|motosporta]] — sekcijas . [[1987. gads|1987]]. gadā ''Galatasaray'' sporta klubs bija ieguvis godalgotās vietas 16 dažādos sporta veidos.<ref name=s15>{{Ziņu atsauce |first=Ahmet |last=Çakır |title=Beginning of end for Canaydin |url=http://sporvizyon.zaman.com.tr/images/2007/05/30/sporvizyon.pdf |publisher=Zaman Sporvizyon |date=2007-05-30 |accessdate=2007-11-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080530094408/http://sporvizyon.zaman.com.tr/images/2007/05/30/sporvizyon.pdf |archivedate=2008-05-30 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:GS-Finishing-Positions.png|244px|thumb|right|Galatasaray pozīcijas [[Turkcell Super League|Turcijas līgā]] kopš [[1959]]. gada.]] ''Galatasaray'' klubu [[1905]]. gada rudenī nodibināja vairāki studenti no [[Galatasarajas licejs|Galatasarajas liceja]] kā futbola klubu, tā pirmais prezidents bija [[Ali Sami Jens]]. Pirmā kluba spēle notika ar Kadikējas ''Faure'' skolu un šajā mačā klubs uzvarēja ar 2-0.<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/English/Corporate/history/detail.asp?pid=2422&haberid=289785| title =First match and foundation | publisher = Galatasaray.org| date = [[2007-11-17]]}}</ref> Sākumā kluba biedru starpā nebija vienprātības par kluba nosaukumu un tika izvirzīti tādi varianti kā ''Gloria'' (uzvara) un ''Audace'' (drosme), bet beigās visi vienojās, ka klubu sauks par Galatasaray.<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.cimbom.org/general/founded.html| title = How Galatasaray Founded| publisher = Galatasaray.org| date = [[2007-11-23]]| access-date = 2009-07-14| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080509054111/http://www.cimbom.org/general/founded.html| archivedate = 2008-05-09}}</ref> Vēsturnieks Džems Atabejolu uzskata, ka nosaukums cēlies dēļ kluba pirmās spēles, kurā klubs uzvarēja grieķu klubu un skatītāji komandas locekļus saukuši: "Galatas kungi" ([[turku valoda|turku]]: ''Galata Sarayı efendileri''). [[Osmaņu impērija]]s laikā nebija izdoti klubu veidošanas un dibināšanas noteikumi un tādēļ klubu nebija iespējams piereģistrēt. [[1912]]. gadā tika pieņemts Biedrību likums un klubu piereģistrēja.<ref name="hist1">{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/English/Corporate/history/detail.asp?pid=2422&haberid=289786| title = History of founding from official site| publisher = Galatasaray.org| date = [[2007-11-22]]}}</ref> {{Cquote|Mūsu mērķis ir spēlēt kā angļiem, ar savu krāsu un nosaukumu uzvarēt citas - ne-turku komandas.<br /><small>[[Ali Sami Jens]]</small>}} Līdz ar to bija reģistrēts pirmais [[Turcija]]s futbola klubs un kopā ar tā dibinātāju Ali Sami Jenu bija tādi sporta entuziasti kā Rešats Širvani, Dževdets Kalačiolu, Abidins Davers un Kamils. Sākumā kluba krāsas bija sarkana un balta, jo tieši tādas krāsas ir Turcijas karogā. Tā kā šīs krāsas neapmierināja dažādus komandas sponsorus, baltā tika nomainīta ar dzeltenu. Par šādas krāsas izvēli Ali Sami Jens teicis: "Mēs izvēlamies dzelteno krāsu tās spilgtuma dēļ, sarkano - kā uguns simbolu, kas rādīs mums ceļu no vienas uzvaras līdz nākamajai."<ref name="hist1" /> Tā kā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] nepastāvēja citas turku komandas, klubs pievienojās Konstantinopoles līgai, kurā bija apvienojušās angļu un grieķu komandas [[1905]]./[[1906|'06]]. gada sezonai. Pirmo čempionu titulu komanda izcīnīja [[1907]]./[[1908|'08]]. sezonā un līdz ar to aizsākās turku futbola uzplaukums.<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.tff.org/default.aspx?pageID=497| title = History of Turkish football| publisher = Tff.org| date = [[2007-11-21]]}}</ref> Kamēr futbols Turcijā tikai pamazām sāka attīstīties, Galatasaray līdz [[1952]]. gadam jau bija ieguvuši desmit Konstantinopoles līgas titulus, sešus Svētdienas līgas titulus un trīs Piektdienas līgas titulus. Līdz profesionālā futbola sākumam pirmā Turcijas līga bija Stambulas profesionālā līga, kas spēlēja no [[1952]]. līdz [[1959]]. gadam. No septiņiem tituliem Galatasaray ieguva trīs titulus. [[1959]]. gadā tika izveidota Pirmā Turcijas Profesionālā līga (turku: ''Türkiye Profesyonel 1. Ligi'', mūsdienās - [[Turkcell Super Līga]]). Pašlaik tā ir augstākā Turcijas nacionālā futbola līga un tās spēles ir populārākās visā valstī. Visās šīs līgas sezonās ir piedalījies arī Galatasaray klubs un izcīnījis 17 titulus.<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/English/Corporate/history/detail.asp?pid=2422&haberid=289790| title = Türkiye Profesyonel 1. Ligi| publisher = Galatasaray.org| date = [[2007-11-21]]}}</ref> [[1962]]./[[1963|'63]]. sezonā [[Turcijas Futbola federācija]] sāka rīkot Turcijas Kausa spēles (tag. ''Fortis Turkey Cup''), lai Turcijas klubi varētu kvalificēties [[UEFA]] spēlēm. Turcijā šis ir vienīgais nacionālais kauss un Galatasaray ir spēlējis visas sezonas un ieguvis 14 kausus.<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.tff.org/default.aspx?pageID=411| title = Information about Turkish Cup| publisher = Tff.org| date = [[2007-11-20]]}}</ref> Veiksmīgākie laiki Galatasaray klubam sākās [[1990]]. gadu beigās, kad klubs izcīnīja UEFA [[1999]]./[[2000. gads|2000]]. sezonas kausu un 2000. gada Eiropas Super Kausu, kļūstot par pirmo turku klubu, kas ieguvis jebkādu Eiropas kausu. Galatasaray ir vienīgais Turcijas klubs, kas vienā sezonā ir spējis uzvarēt Turkcell Superlīgā, Fortis Turcijas Kausā, UEFA Kausā un UEFA Super Kausā. Galatasaray ir četras reizes pēc kārtas bijis Turcijas līgu uzvarētājs un šie sasniegumi gūti komandas trenera [[Fatihs Terims|Fatiha Terima]] un kluba prezidenta [[Faruks Sīrens|Faruka Sīrena]] vadībā. Galatasaray labākie spēlētāji vēsturē bijuši: 1930. gadu zvaigzne [[Ešfaks Ajkačs]],<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295602| title = Eşfak Aykaç Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]}}</ref> Boduri (miris 21 g. vecumā),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295600| title = Boduri Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]}}</ref> Mehmets Leblebi (14 vārti vienā mačā),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295599| title = Mehmet Leblebi Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]}}</ref> [[Gīndīzs Kiličs]] (iesauka ''Baba'', Tēvs, bija gan treneris, gan spēlētājs 1950. gados),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295603| title = Gündüz Kılıç Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161914/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295603}}</ref> Bīlents un Reha Ekeni brāļi, Suats Mamats,<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295607| title = Suat Mamat Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]}}</ref> [[Coškuns Ēzari]] (visu dzīvi veltījis Galatasaray),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295608| title = Coşkun Özarı Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161924/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295608}}</ref> [[Turgajs Šerens]] (leģendārs vārtsargs ar iesauku "Berlīnes Pantera"),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295609| title = Turgay Şeren Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161931/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295609}}</ref> [[Fatihs Terims]] (Galatasaray kapteinis un tagadējais treneris),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295611| title = Fatih Terim Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161942/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295611}}</ref> [[Metins Oktajs]] (leģendārs seškārtīgs rezultatīvākais Turcijas spēlētājs),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295610| title = Metin Oktay Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161936/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295610}}</ref> [[Zorans Simovičs]] (labs vārtsargs, kas labi atvaira soda sitienus),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295612| title = Zoran Simovic Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161949/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295612}}</ref> [[Džīnejts Tanmans]] (spēlējis 342 spēles Galatasaray sastāvā),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295613| title = Cüneyt Tanman Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161951/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295613}}</ref> [[Tanžu Čolaks]] (rezultatīvs vārtu guvējs un "Eiropas Zelta Kurpe" titula ieguvējs 1988. gadā),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295615| title = Tanju Çolak Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017162013/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295615}}</ref> [[Dževads Prekazi]] (Tanžu biedrs, specializējas brīvajos sitienos),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295614| title = Prekazi Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017161958/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295614}}</ref> [[Taffarels]] (pasaules kausa ieguvējs un Brazīlijas Nacionālās izlases spēlētājs),<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295616| title = Taffarel Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017162018/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295616}}</ref> [[Gheorghe Hagi]] (rumāņu sporta zvaigzne, kuru joprojām uzskata par labāko ārzemju futbolistu Turcijā)<ref>{{Ziņu atsauce| url = http://www.galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295617| title = Hagi Profile| publisher = Galatasaray Official| date = [[2007-11-24]]| access-date = 2008-07-06| archive-date = 2007-10-17| archive-url = https://web.archive.org/web/20071017162028/http://galatasaray.org/Kurumsal/detay.asp?pid=2423&haberid=295617}}</ref> un [[Hakans Šīkīrs]] (spēlētājs ar lielāko vārtu skaitu (249) pirmajā Turcijas futbola divīzijā). == Stadions == [[Attēls:Gs-psv-2006-2.jpg|thumb|Čempionu līgas spēlēs stadionā pulcējas vairāk kā 70.000 skatītāju.]] === Ali Sami Jena stadions === {{Pamatraksts|Ali Sami Jena stadions}} Sākuma gados futbola komanda spēlēja vairākos laukumos, jo [[Stambula|Stambulā]] nebija neviena [[futbols|futbola]] [[futbola laukums|laukuma]]. [[1921]]. gadā tika atklāts pirmais stadions — [[Taksimas stadions]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.istanbulunenleri.com/?p=23 |title=En Eski Stadı |date=2007-09-16 |publisher=İstanbul'un Enleri |access-date=2009-07-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081222122441/http://www.istanbulunenleri.com/?p=23 |archivedate=2008-12-22 }}</ref> Šajā stadionā līdz [[1940]]. gadam arī spēlēja "Galatasaray", bet pēc tam, kad tas tika izdemolēts, klubs pieņēma lēmumu uzcelt jaunu, lielu un modernu stadionu. Sakarā ar dažādām grūtībām [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, stadiona celtniecība aizkavējās par diviem gadu desmitiem. Šajā laikā "Galatasaray" spēlēja [[Bešiktaša]]s [[Inēnī stadions|Inēnī stadionā]]. [[Ali Sami Jena stadions]] tika atklāts {{Dat|1964|12|20}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.galatasaray.org/english/corporate/facilities/tesis.asp?tesis=1 |title= Ali Sami Yen Stadium |accessdate=2007-11-26}}</ref> Stadions tika nosaukts "Galatasaray" dibinātāja [[Ali Sami Jens|Ali Sami Jena]] vārdā un tas atrodas [[Stambula]]s [[Šišli rajons|Šišli rajona]] [[Medžidijekēja, Šišli|Medžidijekējas mikrorajonā]]. Sākotnēji stadions bija paredzēts vairāk kā 35.000 skatītājiem, bet mūsdienās, sakarā ar stāvvietu aizliegumu drošības apsvērumu dēļ, tajā ir tikai 24.990 sēdvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stadiumguide.com/alisemiyen.htm |title=Ali Sami Yen Stadium Information |accessdate=2007-11-26 |work=The Stadium Guide}}</ref> Sakarā ar Stambulas kandidēšanu olimpisko spēļu rīkošanai, 2002. gadā tika uzcelts [[Ataturka Olimpiskais stadions]] un "Galatasaray" spēles notiek tur. Šis stadions pārspēja [[Turcija]]s futbola apmeklētāju skaita rekordu, kad "Galatasaray"—"[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]" spēli vēroja 82.000 skatītāji. Tomēr Ali Sami Jena stadions "Galatasaray" faniem joprojām ir ļoti nozīmīga vieta, neskatoties uz to, ka tas ir daudz mazāks un vecāks.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Zulümpiyat! Stadı |url=http://www.fotomac.com.tr/2006/10/20/gal105.html |publisher=Fotomaç |date=2006-10-20 |accessdate=2007-07-15}}</ref> ;Stadiona himna [[Attēls:Galatasaray-Steau Bükreş2.ogg|right|thumb|250px|Stambulas "Galatasaray" - [[FC Steaua|Bukarestes "Steaua"]] [[2008. gads|2008]]. gadā]] Sākot ar [[1998]]. gadu pēc katriem "Galatasaray" iesistajiem vārtiem tiek atskaņota beigu daļa no grupas "[[Hermes House Band]]" dziesmas "[[I Will Survive]]". Neskatoties uz to, ka dziesma ir [[angļu valoda|angļu valodā]], fani dzied līdzi piedziedājumam, kur jādzied "lā la lā lā lā..." === Aslantepe === {{Pamatraksts|Aslantepes arēna}} Pēdējos gados ir izskanējuši vairāki priekšlikumi nojaukt esošo stadionu un uzcelt lielāku tā vietā, bet sakarā ar vietas trūkumu tas nav iespējams. Tādēļ drīzumā paredzēts [[Ali Sami Jena stadions|Ali Sami Jena stadiona]] vietā izmantot jaunuzbūvēto [[Sejrantepes stadions|Sejrantepes stadionu]] [[Maslaka]]s rajonā, [[Stambula|Stambulā]]. Jauno multifunkcionālo sporta bāzi pilnībā paredzēts pabeigt [[2009. gads|2009]]. gadā un tā būs aprīkota ar pilnībā izbīdāmu jumtu. Stadionā paredzētas 52.000 skatītāju vietas.<ref name="seyrantepe1">{{Ziņu atsauce| title = Auction Process Has Started for Seyrantepe Galatasaray Sports Complex | url = http://www.galatasaray.org/english/detail.asp?PID=1160&HID=4&haberID=299979| publisher = [[Stambulas "Galatasaray"]]| date = [[2007-06-14]]}}</ref> == Sasniegumi == === Vietējie turnīri === * '''[[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkchamp.html |title=Turkey - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (22): 1961–62, 1962–63, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1986–87, 1987–88, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2001–02, 2005–06, 2007–08, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2017–18, 2018–19 ** Vicečempioni (10): 1959, 1960–61, 1965–66, 1974–75, 1978–79, 1985–86, 1990–91, 2000–01, 2002–03, 2013–14 * '''Turcijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkcuphist.html |title=Turkey - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (18): 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1981–82, 1984–85, 1990–91, 1992–93, 1995–96, 1998–99, 1999–2000, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2018–19 ** Finālisti (5): 1968–69, 1979–80, 1993–94, 1994–95, 1997–98 * '''Turcijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turksupcuphist.html |title=Turkey - List of Super Cup (President's Cup) Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (16): 1966, 1969, 1972, 1982, 1987, 1988, 1991, 1993, 1996, 1997, 2008, 2012, 2013, 2015, 2016, 2019 ** Finālisti (9): 1971, 1973, 1976, 1985, 1994, 1998, 2006, 2014, 2018 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Pusfinālisti (1): 1988–89 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1999–2000 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2000 === Bijušie turnīri === * '''Turcijas amatieru futbola čempionāts''' ** Čempioni (1): 1953 ** Vicečempioni (1): 1927 * '''Turcijas Nacionālā līga''' (1936—1950) ** Čempioni (1): 1938–39 ** Vicečempioni (5): 1936–37, 1939–40, 1940–41, 1942–43, 1949–50 * '''Turcijas Ministru prezidenta kauss''' (1944—1998)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkvarcuphist.html |title=Turkey - List of Prime Minister's Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (5): 1974–75, 1978–79, 1985–86, 1989–90, 1994–95 ** Finālisti (2): 1979–80 1988–89 * ''' TSYD kauss''' ** Kausa ieguvēji (12): 1963, 1966, 1967, 1970, 1977, 1981, 1987, 1991, 1992, 1997, 1998, 1999 * ''' Stambulas futbola līga''' (1904—1959) ** Čempioni (15): 1908–09, 1909–10, 1910–11, 1914–15, 1915–16, 1921–22, 1924–25, 1925–26, 1926–27, 1928–29, 1930–31, 1948–49, 1954–55, 1955–56, 1957–58 * '''''İstanbul Şildi''''' (1930—1939) ** Uzvarētāji (1): 1933 * '''Stambulas kauss''' (1942—1947) ** Kausa ieguvēji (2): 1942, 1943 == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2016|2|8||bez}}'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=URU|pos=GK|name=[[Fernando Muslera]]}} {{Fs player|no=4|nat=TUR|pos=MF|name=[[Hamits Altintops]]}} {{Fs player|no=5|nat=TUR|pos=MF|name=[[Bilals Kisa]]}} {{Fs player|no=7|nat=TUR|pos=MF|name=[[Jasins Eztekins]]}} {{Fs player|no=8|nat=TUR|pos=MF|name=[[Selčuks Inans]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=9|nat=TUR|pos=FW|name=[[Umuts Buluts]]}} {{Fs player|no=10|nat=NED|pos=MF|name=[[Veslijs Sneiders]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=11|nat=GER|pos=FW|name=[[Lukašs Podolskis]]}} {{Fs player|no=14|nat=SPA|pos=MF|name=[[Hosē Rodrigess Martiness|Hosē Rodrigess]]}} {{Fs player|no=15|nat=NED|pos=MF|name=[[Raiens Donks]]}} {{Fs player|no=18|nat=GER|pos=FW|name=[[Sinans Gimišs]]}} {{Fs player|no=21|nat=CMR|pos=DF|name=[[Oreljēns Šedžū]]}} {{Fs player|no=22|nat=TUR|pos=DF|name=[[Hakans Balta]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=FRA|pos=DF|name=[[Lionels Karols]]}} {{Fs player|no=26|nat=TUR|pos=DF|name=[[Semihs Kaja]]}} {{Fs player|no=27|nat=NOR|pos=DF|name=[[Martins Linness]]}} {{Fs player|no=28|nat=GER|pos=DF|name=[[Korajs Ginters]]}} {{Fs player|no=29|nat=TUR|pos=MF|name=[[Oldžans Adins]]}} {{Fs player|no=38|nat=TUR|pos=DF|name=[[Tariks Čamdals]]}} {{Fs player|no=44|nat=TUR|pos=GK|name=Ismails Čipe}} {{Fs player|no=52|nat=TUR|pos=MF|name=[[Emre Čolaks]]}} {{Fs player|no=55|nat=TUR|pos=DF|name=[[Sabri Sarioglu]]}} {{Fs player|no=64|nat=BEL|pos=DF|name=[[Džeisons Denajērs]]}} ''(īre no [[Manchester City]])'' {{Fs player|no=67|nat=TUR|pos=GK|name=[[Erajs Išdžans]]}} {{Fs player|no=99|nat=TUR|pos=GK|name=[[Dženks Ginens]]}} {{Fs end}} == Kluba amatpersonas == {{Col-begin}} {{col-2}} '''''Galatasaray'' sporta klubs''' * Prezidents: '''Dursuns Ajdins Ezbeks''' * Viceprezidents: '''Mehmets Ipekdokujans''' * Padomes sekretārs: '''Ismails Sarikaja''' '''''Galatasaray'' futbola vadība'''<ref>{{Ziņu atsauce| title = Board of Directors | url = http://www.galatasaray.org/english/corporate/board_of_directors/index.asp| publisher = Galatasaray.org| date = [[2007-11-24]]}}</ref> * Sporta koordinators: '''Mehmets Ezbeks''' * Finanšu un administratīvo lietu direktors: '''Sedefs Hadžisalihoglu''' * Sacensību un ārējo sakaru direktors: '''Ješims Toroslu''' * Treniņu centra direktors: '''Fahri Jilmazs''' * Komandas menedžeris: '''Dženks Ergīns''' {{col-2}} '''Treneri un veselības aprūpes darbinieki'''<ref>{{Ziņu atsauce| title = Coaching Staff| url = http://www.galatasaray.org/english/superleague/team/coaching_staff.asp| publisher = Galatasaray.org| date = [[2007-11-21]]}}</ref> * Galvenais terneris: '''[[Mustafa Denizli]]''' * Galvenā trenera palīgs: '''[[Stefano Marone]]''' * Galvenā trenera palīgs: '''Orhans Atiks''' * Vārtsargu treneri: '''[[Klaudio Tafarels]], Fadils Košutans''' * Kluba galvenais skauts: '''Emre Utkudžans''' * Konsultants: '''Abdullahs Jeners Indže''' * Futbola apakšvienības menedžeris: '''Fatihs Ibradi''' * Kluba ārsts: '''Džihans Denizs Arslans, Girbejs Kahvedži, Engins Dinčs''' * Fizioterapeiti: '''Samets Polats, Mustafa Korkmazs, Buraks Kodža''' {{Col-end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{portāls2|Sports|Turcija}} {{sisterlinks-inline}} * [http://www.galatasaray.org/ Kluba oficiālā vietne] {{tr ikona}} {{en ikona}} {{fr ikona}} {{Turcijas futbola Superlīga}} {{DEFAULTSORT:Galatasaray, Stambula}} [[Kategorija:Turcijas futbola klubi]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray"]] 75lqpjz4y096xg9svrijvfapyhetrf2 Somijas hokeja līga 0 34573 3672573 3219432 2022-08-19T06:52:48Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =Somijas hokeja līga<br /><small>SM-liiga</small> | aktuāla_sezona = | logo =SM-liiga logo.jpg | pikseļi =200px | apraksts = | sports =[[Hokejs]] | dibin =1975 | moto = | komandas =14 | valsts =[[Somija]] | čempions = [[Tamperes "Tappara"]]<br />(11. tituls; 2022) | čempions_visv = [[Tamperes "Tappara"]]<br />(11 tituli) | mlapa =http://www.sm-liiga.fi | izkr = ''[[Mestis]]'' }} '''Somijas hokeja līga''' (jeb '''SM-liiga''') ir [[Somija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tika izveidota 1975. gadā un tajā pašlaik spēlē 14 komandas. SM ir saīsinājums no ''Suomen mestaruus'', kas nozīmē "Somijas čempionāts". Visvairāk, 11 reizes, par līgas čempioni kļuvusi [[Tamperes "Tappara"]]. == Klubi (2022.-23.) == * [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * [[Hemēnlinnas HPK]] * [[Tamperes "Ilves" (hokejs)|Tamperes "Ilves"]] * [[Mikeli "Jukurit"]] * [[Jiveskiles JYP]] * [[Kuopio "KalPa"]] * [[Kouvolas "KooKoo"]] * [[Oulu "Kärpät"]] * [[Raumas "Lukko"]] * [[Lahti "Pelicans"]] * [[Lapēnrantas "SaiPa"]] * [[Vāsas "Sport"]] * [[Tamperes "Tappara"]] * [[Turku TPS]] * [[Pori "Ässät"]] == Visi čempioni == {{div col}} * 2021-22 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2020-21 - [[Raumas "Lukko"]] * 2019-20 - ''Netika noteikts'' * 2018-19 - [[Hemēnlinnas HPK]] * 2017-18 - [[Oulu "Karpat"]] * 2016-17 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2015-16 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2014-15 - [[Oulu "Karpat"]] * 2013-14 - [[Oulu "Karpat"]] * 2012-13 - [[Pori "Assat"]] * 2011-12 - [[Jiveskiles JYP]] * 2010-11 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 2009-10 - [[Turku TPS]] * 2008-09 - [[Jiveskiles JYP]] * 2007-08 - [[Oulu "Karpat"]] * 2006-07 - [[Oulu "Karpat"]] * 2005-06 - [[Hemēnlinnas HPK]] * 2004-05 - [[Oulu "Karpat"]] * 2003-04 - [[Oulu "Karpat"]] * 2002-03 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2001-02 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 2000-01 - [[Turku TPS]] * 1999-00 - [[Turku TPS]] * 1998-99 - [[Turku TPS]] * 1997-98 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 1996-97 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1995-96 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1994-95 - [[Turku TPS]] * 1993-94 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1992-93 - [[Turku TPS]] * 1991-92 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1990-91 - [[Turku TPS]] * 1989-90 - [[Turku TPS]] * 1988-89 - [[Turku TPS]] * 1987-88 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1986-87 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1985-86 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1984-85 - [[Tamperes "Ilves" (hokejs)|Tamperes "Ilves"]] * 1983-84 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1982-83 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 1981-82 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1980-81 - [[Oulu "Karpat"]] * 1979-80 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 1978-79 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1977-78 - [[Pori "Assat"]] * 1976-77 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1975-76 - [[Turku TPS]] {{div col end}} == Latvieši SM līgā == {{main|Latvijas hokejistu Somijas hokeja līgā uzskaitījums}} 2007-08 sezonu SM līgā uzsāka tikai viens latvietis - [[Jānis Sprukts]], kurš Somijā pavadījis lielu daļu savas karjeras, 2005-06 sezonā, spēlējot [[HPK]] rindās, kopā ar [[Kaspars Astašenko|Kasparu Astašenko]], Sprukts kļuva par Somijas čempionu. Astašenko jau iepriekš bija spēlējis SM līgā - 2003./04. sezonā viņš spēlēja [[Tamperes "Ilves"]] vienībā. 2006-07 sezonu [[Oulu "Karpat"]] rindās uzsāka [[Atvars Tribuncovs]]. Sezonu Tribuncovs turpināja [[Zviedrijas Elitsērija]]s kluba [[Farjestads BK]] rindās. No 1997. līdz 2000. gadam 3 sezonas "Lukko" rindās aizvadīja arī [[Leonīds Tambijevs]]. == Ārējās saites == * [http://www.sm-liiga.fi/ SM līgas oficiālā mājaslapa] {{SM līga}} [[Kategorija:SM līga]] cjaw3hzfom3608fylef46we0j4kbo6o 3672574 3672573 2022-08-19T06:53:24Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =Somijas hokeja līga<br /><small>SM-liiga</small> | aktuāla_sezona = | logo =SM-liiga logo.jpg | pikseļi =200px | apraksts = | sports =[[Hokejs]] | dibin =1975 | moto = | komandas =15 | valsts =[[Somija]] | čempions = [[Tamperes "Tappara"]]<br />(11. tituls; 2022) | čempions_visv = [[Tamperes "Tappara"]]<br />(11 tituli) | mlapa =http://www.sm-liiga.fi | izkr = ''[[Mestis]]'' }} '''Somijas hokeja līga''' (jeb '''SM-liiga''') ir [[Somija]]s spēcīgākā [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tika izveidota 1975. gadā un tajā pašlaik spēlē 14 komandas. SM ir saīsinājums no ''Suomen mestaruus'', kas nozīmē "Somijas čempionāts". Visvairāk, 11 reizes, par līgas čempioni kļuvusi [[Tamperes "Tappara"]]. == Klubi (2022.-23.) == * [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * [[Hemēnlinnas HPK]] * [[Tamperes "Ilves" (hokejs)|Tamperes "Ilves"]] * [[Mikeli "Jukurit"]] * [[Jiveskiles JYP]] * [[Kuopio "KalPa"]] * [[Kouvolas "KooKoo"]] * [[Oulu "Kärpät"]] * [[Raumas "Lukko"]] * [[Lahti "Pelicans"]] * [[Lapēnrantas "SaiPa"]] * [[Vāsas "Sport"]] * [[Tamperes "Tappara"]] * [[Turku TPS]] * [[Pori "Ässät"]] == Visi čempioni == {{div col}} * 2021-22 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2020-21 - [[Raumas "Lukko"]] * 2019-20 - ''Netika noteikts'' * 2018-19 - [[Hemēnlinnas HPK]] * 2017-18 - [[Oulu "Karpat"]] * 2016-17 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2015-16 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2014-15 - [[Oulu "Karpat"]] * 2013-14 - [[Oulu "Karpat"]] * 2012-13 - [[Pori "Assat"]] * 2011-12 - [[Jiveskiles JYP]] * 2010-11 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 2009-10 - [[Turku TPS]] * 2008-09 - [[Jiveskiles JYP]] * 2007-08 - [[Oulu "Karpat"]] * 2006-07 - [[Oulu "Karpat"]] * 2005-06 - [[Hemēnlinnas HPK]] * 2004-05 - [[Oulu "Karpat"]] * 2003-04 - [[Oulu "Karpat"]] * 2002-03 - [[Tamperes "Tappara"]] * 2001-02 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 2000-01 - [[Turku TPS]] * 1999-00 - [[Turku TPS]] * 1998-99 - [[Turku TPS]] * 1997-98 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 1996-97 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1995-96 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1994-95 - [[Turku TPS]] * 1993-94 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1992-93 - [[Turku TPS]] * 1991-92 - [[Helsinku "Jokerit"]] * 1990-91 - [[Turku TPS]] * 1989-90 - [[Turku TPS]] * 1988-89 - [[Turku TPS]] * 1987-88 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1986-87 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1985-86 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1984-85 - [[Tamperes "Ilves" (hokejs)|Tamperes "Ilves"]] * 1983-84 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1982-83 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 1981-82 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1980-81 - [[Oulu "Karpat"]] * 1979-80 - [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * 1978-79 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1977-78 - [[Pori "Assat"]] * 1976-77 - [[Tamperes "Tappara"]] * 1975-76 - [[Turku TPS]] {{div col end}} == Latvieši SM līgā == {{main|Latvijas hokejistu Somijas hokeja līgā uzskaitījums}} 2007-08 sezonu SM līgā uzsāka tikai viens latvietis - [[Jānis Sprukts]], kurš Somijā pavadījis lielu daļu savas karjeras, 2005-06 sezonā, spēlējot [[HPK]] rindās, kopā ar [[Kaspars Astašenko|Kasparu Astašenko]], Sprukts kļuva par Somijas čempionu. Astašenko jau iepriekš bija spēlējis SM līgā - 2003./04. sezonā viņš spēlēja [[Tamperes "Ilves"]] vienībā. 2006-07 sezonu [[Oulu "Karpat"]] rindās uzsāka [[Atvars Tribuncovs]]. Sezonu Tribuncovs turpināja [[Zviedrijas Elitsērija]]s kluba [[Farjestads BK]] rindās. No 1997. līdz 2000. gadam 3 sezonas "Lukko" rindās aizvadīja arī [[Leonīds Tambijevs]]. == Ārējās saites == * [http://www.sm-liiga.fi/ SM līgas oficiālā mājaslapa] {{SM līga}} [[Kategorija:SM līga]] esbxqfadvb2kqb5es84qt87l8st1h5j 7. janvāris 0 35442 3672548 3613324 2022-08-19T05:27:28Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''7. janvāris''' ir 7. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 358 dienas (359 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Digmārs]], [[Juliāns (personvārds)|Juliāns]], [[Rota (personvārds)|Rota]], [[Zigmārs]] == Notikumi == * [[1566. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Pijs V]]. * [[1610. gads]] — [[Galileo Galilejs]] atklāja [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoni [[Jo (pavadonis)|Jo]]. * [[1917. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: Latvijā turpinājās [[Ziemassvētku kaujas]]. * [[1920. gads]] — [[Baltā kustība|Baltā armija]] padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] [[Krasnojarska|Krasnojarskā]], [[Krievija|Krievijā]]. * [[1927. gads]] — tika veikts pirmais transatlantiskais [[telefons|telefona]] zvans (no [[Ņujorka]]s un [[Londona|Londonu]]). * [[1945. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|britu]] ģenerālis [[Bernards Montgomerijs]] sniedza preses konferenci [[Zonhovena|Zonhovenā]], aprakstot savu darbību [[Ardēnu operācija|Ardēnu operācijā]]. * [[1949. gads]] — beidzās [[Arābu—Izraēlu karš]]. * [[1953. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Harijs Trumens]] paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izstrādāta [[ūdeņraža bumba]]. * [[1955. gads]] — [[Mariana Andersone]] kā vēsturē pirmais afroamerikānis uzstājās [[Metropoles opera|Metropoles operā]], ASV. * [[1959. gads]] — ASV atzina [[Kuba]]s jauno valdību ar [[Fidels Kastro|Fidelu Kastro]] priekšgalā. * [[1979. gads]] — ar [[Vjetnama]]s spēku palīdzību gāzts [[Pols Pots|Pola Pota]] režīms [[Kambodža|Kambodžā]]. * [[1980. gads]] — [[Indira Gandija]] atkal kļuva par [[Indija]]s premjerministri. * [[1984. gads]] — [[Bruneja]] kļuva par [[ASEAN|Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s (ASEAN) septīto dalībvalsti. * [[1993. gads]] — [[Gana|Ganā]] dibināta Ceturtā republika ar [[Džerijs Rolings|Džeriju Rolingu]] kā prezidentu. * [[1999. gads]] — tika sākta ASV prezidenta [[Bills Klintons|Billa Klintona]] [[impīčments|impīčmenta]] procedūra. * [[2002. gads]] — tika pieņemts pašreizējais [[Komoru karogs]]. * [[2007. gads]] — [[Staņislavs Velguss]], jaunieceltais [[Varšava]]s arhibīskaps, atkāpās no amata pēc tam, kad tika atklāta viņa sadarbība ar slepenajiem dienestiem [[komunisms|komunistiskā]] režīma laikā. * [[2009. gads]] — Krievija pārtrauca dabasgāzes piegādi [[Eiropa]]i caur [[Ukraina|Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ |title=Europe shivers as Russia cuts gas shipments — Russia- msnbc.com<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090122000415/http://www.msnbc.msn.com/id/28515983/ }}</ref> * [[2019. gads]]: ** [[Gabona|Gabonā]] notika neveiksmīgs [[2019. gada Gabonas valsts apvērsums|valsts apvērsums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/gabona-izgazies-apversuma-meginajums-sazvernieki-aresteti.d?id=50717951|title=Gabonā izgāzies apvērsuma mēģinājums: sazvērnieki arestēti}}</ref> ** [[Gavins Ņūsoms]] sāka pildīt [[Kalifornija]]s štata [[gubernators|gubernatora]] pienākumus. * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]]: ** no [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Latvijas Republikas veselības ministres]] amata tika atbrīvota [[Ilze Viņķele]], par pienākumu izpildītāju tika iecelts [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministrs]] [[Artis Pabriks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-par-veselibas-ministra-pienakumu-izpilditaju-iecel-pabriku.a388021/|title=Premjers par veselības ministra pienākumu izpildītāju ieceļ Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-07|language=lv}}</ref> Saeima veselības ministra amatā apstiprināja [[Daniels Pavļuts|Danielu Pavļutu]]. ** [[Īlons Masks]] kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2021/01/07/investing/elon-musk-jeff-bezos-richest-person/index.html |last=Isidore |first=Chris |website=CNN |title=Elon Musk overtakes Jeff Bezos to become world's richest person |date=7 January 2021 |accessdate=8 January 2021}}</ref> ** [[Irāka]] izdeva aresta orderi Donaldam Trampam par [[Kāsems Soleimānī|Kāsema Soleimānī]] slepkavību.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.usnews.com/news/us/articles/2021-01-07/iraq-court-issues-arrest-warrant-against-trump-for-murder |title=Iraq Issues Arrest Warrant for Trump Over Soleimani Killing |website=US News |date=7 January 2021 |accessdate=8 January 2021}}</ref> * [[2022. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus. == Dzimuši == * [[1502. gads]] — [[Gregors XIII]] (''Gregorius PP. XIII'') Romas pāvests, kalendāra reformas veicējs (miris 1585. gadā) * [[1768. gads]] — [[Žozefs Bonaparts]] (''Joseph Bonaparte''), Spānijas karalis (miris 1844. gadā) * [[1800. gads]] — [[Milards Filmors]] (''Millard Fillmore''), 13. ASV prezidents (miris 1874. gadā) * [[1844. gads]] — [[Bernadete Subirū]] (''Bernadette Soubirous''), Romas katoļu svētā (mirusi 1879. gadā) * [[1845. gads]] — [[Ludvigs III Vitelsbahs|Ludvigs III]] (''Ludwig III.''), Bavārijas karalis (miris 1921. gadā) * [[1858. gads]] — [[Eliezers Ben-Jehuda]] (אליעזר בן־יהודה), ebreju leksikogrāfs (miris 1922. gadā) * [[1871. gads]] — [[Emils Borels]] (''Émile Borel''), franču matemātiķis (miris 1956. gadā) * [[1873. gads]] — [[Šarls Pegī]] (''Charles Péguy''), franču dzejnieks un publicists (miris 1914. gadā) * [[1875. gads]] — [[Gustavs Flatovs]] (''Gustav Flatow''), vācu sporta vingrotājs (miris 1945. gadā) * [[1892. gads]] — [[Abāss II]] (عباس حلمي باشا), Ēģiptes hedīvs (miris 1944. gadā) * [[1912. gads]] — [[Ivans Jakubovskis]] (''Иван Якубовский''), PSRS maršals (miris 1976. gadā) * [[1916. gads]] — [[Pauls Keress]] (''Paul Keres''), igauņu šahists (miris 1975. gadā) * [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Mavriks Vulfsons]], Latvijas žurnālists un politiķis (miris 2004. gadā) * [[1925. gads]] — [[Džeralds Darels]] (''Gerald Durrell''), britu biologs un zoodārza īpašnieks (miris 1995. gadā) * [[1934. gads]] — [[Čārlijs Dženkinss]] (''Charlie Jenkins''), ASV skrējējs * [[1935. gads]] — [[Valērijs Kubasovs]] (''Валерий Кубасов''), PSRS kosmonauts (miris 2014. gadā) * [[1948. gads]]: ** [[Hanss Joahims Borcims]] (''Hans Joachim Borzym'') vācu airētājs ** [[Ičiro Midzuki]] (水木一郎), japāņu dziedātājs, komponists, aktieris un dzejnieks * [[1951. gads]] — [[Talgats Musabajevs]] (''Талғат Мұсабаев''), Kazahstānas, Krievijas kosmonauts * [[1952. gads]] — [[Aikuts Barka]] (''Aykut Barka''), Turcijas seismologs (miris 2002. gadā) * [[1956. gads]] — [[Deivids Karuzo]] (''David Caruso''), ASV kinoaktieris * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Gundars Āboliņš]], latviešu aktieris * [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Olga Rajecka]], latviešu dziedātāja * [[1964. gads]] — [[Nikolass Keidžs]] (''Nicolas Cage''), ASV aktieris un režisors * [[1971. gads]] — [[Džeremijs Renners]] (''Jeremy Renner''), ASV aktieris un mūziķis * [[1976. gads]] — [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (miris 2022. gadā) * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Natālija Gulbis]] (''Natalie Anne Gulbis''), latviešu izcelsmes ASV golfa spēlētāja * [[1985. gads]] — [[Luiss Hamiltons]] (''Lewis Hamilton''), britu autosportists * [[1990. gads]] — [[Gregors Šlīrencauers]] (''Gregor Schlierenzauer''), Austrijas tramplīnlēcējs * [[1991. gads]] — [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] (''Michaela Jaé Rodriguez''), amerikāņu aktrise un dziedātāja == Miruši == * [[1285. gads]] — [[Šarls I Anžū]] (''Charles I d'Anjou''), Sicīlijas karalis (dzimis 1227. gadā) * [[1325. gads]] — [[Dinišs I]] (''Dinis de Portugal'') Portugāles karalis (dzimis 1261. gadā) * [[1536. gads]] — [[Aragonas Katrīna]], Anglijas karaļa [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VIII]] pirmā sieva. (dzimusi 1485. gadā) * [[1598. gads]] — [[Fjodors I]] (''Фёдор I Иоаннович''), Krievijas cars (dzimis 1557. gadā) * [[1655. gads]] — [[Inocents X]] (''Innocentius X''&nbsp;— ''Giovanni Battista Pamfili'') Romas pāvests (dzimis 1574. gadā) * [[1882. gads]] — [[Ignacijs Lukasevičs]] (''Ignacy Łukasiewicz''), poļu uzņēmējs un izgudrotājs (dzimis 1822. gadā) * [[1892. gads]] — [[Taufīks pašā]] (محمد توفيق باشا), Ēģiptes hedīvs (dzimis 1852. gadā) * [[1932. gads]] — [[Andrē Mažino]] (''André Maginot''), franču politiķis (dzimis 1877. gadā) * [[1943. gads]] — [[Nikola Tesla]] (''Nikola Tesla'') izgudrotājs (dzimis 1856. gadā) * [[1950. gads]] — [[Fransisko Viljota]] (''Francisco Villota''), spāņu basku pelotas spēlētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā) * [[1951. gads]] — [[Renē Genons]] (''René Guénon''), franču filozofs (dzimis 1886. gadā) * [[1955. gads]] — [[Edvards Kāzners]] (''Edward Kasner''), ASV matemātiķis (dzimis 1878. gadā) * [[1957. gads]] — [[Jože Plečniks]] (''Jože Plečnik''), slovēņu arhitekts (dzimis 1872. gadā) * [[1989. gads]] — [[Hirohito]] (裕仁)), Japānas imperators (dzimis 1901. gadā) * [[1998. gads]] — [[Vladimirs Prelogs]] (''Vladimir Prelog''), horvātu ķīmiķis (dzimis 1906. gadā) * [[2021. gads]] — [[Maikls Epteds]] (''Michael Apted''), angļu kinorežisors (dzimis 1941. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Pareizticība]] un [[vecticība]] — [[Ziemassvētki]] * Uzvaras diena ([[Kambodža]]) * Karoga diena ([[Itālija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] igwu1gt21s6n82gg5rvhky21y6zfhik Austrālijas atklātais čempionāts tenisā 0 38506 3672300 3658674 2022-08-18T17:51:42Z Ludis21345 50146 /* Uzvarētāji */ atveidošana. wikitext text/x-wiki {{GrandSlamTurnīri | Nosaukums = Austrālijas atklātais čempionāts | Logo = Australian Open Logo 2017.png | Logo size = 150px | Bar Color = #F9D251 | Current = | Pilsēta = [[Melburna]] | Valsts = {{Karogs|Austrālija}} | Segums = Cietā seguma / āra korts | Vīriešu tabula = 128S / 128Q / 64D | Sieviešu tabula = 128S / 96Q / 64D | Balvu fonds = [[Austrālijas dolārs|AUD]] 50 000 000 | Mājaslapa = http://www.australianopen.com/ | Piezīmes = }} '''Austrālijas atklātais čempionāts tenisā''' ir gada pirmais ''[[Grand Slam]]'' turnīrs, kas parasti norisinās [[janvāris|janvārī]], [[Austrālija]]s pilsētā [[Melburna|Melburnā]]. Pirmo reizi tas norisinājās 1905. gadā. Līdz 1988. gadam turnīrā tika spēlēts uz zālāja kortiem, vēlāk uz cietā seguma. == Vēsture == Pirmoreiz turnīrs notika 1905. gadā Melburnā un saucās "Austrālāzijas čempionāts" ({{val|en|The Australasian Championships}}). Tajā piedalījās 17 sportisti, bet finālmaču noskatījās 5 tūkstoši skatītāju. 1927. gadā turnīru pārdēvēja par "Austrālijas čempionātu" ({{val|en|Australian Championships}}). No 1969. gada turnīrā sāka pielaist profesionāļus un tas ieguva savu pašreizējo nosaukumu. Kopš 1905. gada čempionāts noticis sešās dažādās vietās: * [[Melburna|Melburnā]] (54 reizes), * [[Sidneja|Sidnejā]] (17 reizes), * [[Adelaida|Adelaidā]] (14 reizes), * [[Brisbena|Brisbenā]] (7 reizes), * [[Pērta|Pērtā]] (3 reizes), * [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] (2 reizes, 1906. un 1912. gadā). 1972. gadā tika pieņemts lēmums katru gadu turnīru rīkot vienā un tai pašā pilsētā. Par turnīra norises vietu tika izvēlēti tenisa kluba ''Kujong'' ({{lang|en|Kooyong Lawn Tennis Club}}) zālāja korti Melburnas piepilsētā, bet ar laiku tie kļuva par šauru pieaugušajam dalībnieku skaitam. 1988. gadā turnīrs tika pārvietots uz tikko pabeigto, jauno tenisa kompleksu [[Melburnas parks|Melburnas parkā]] ({{val|en|Melbourne Park}}). 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā Austrālijas atklātā čempionāta popularitāti iespaidoja tenisa profesionalizācija. Daudzi vadošie spēlētāji jau saņēma tik lielas summas, ka vārēja atļauties izlaist šo ''Grad Slam'' turnīru, jo piedalīšanās tajā nozīmēja atteikties no Ziemassvētku un Jaungada svinībām. Tāpēc, lai atvieglotu elites spēlētāju piesaistīšanu Austrālijas atklātajam čempionātam, pēc 1977. gada turnīra, kas notika janvāra sākumā, tika pieņemts lēmums pārnest turnīra norises laiku uz novembra beigām un decembra sākumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.ca/books?id=Jw7eNQq_BH8C&lpg=PP1&pg=PT153#v=onepage&q&f=false |title=Hard Courts: Real Life on the Professional Tennis Tours |author=John Feinstein. |year=1992 |location=New York |publisher=Villard Books |isbn=978-0-307-80096-1 |pages=47-48 |ref=Feinstein}}</ref> Tāpēc 1977. gadā decembrī turnīrs tika izspēlēts jau otrreiz šajā gadā. Decembra mēnesī turnīrs notika arī nākamajos gados. Sākot ar 1987. gadu turnīru no jauna pārnesa uz janvāri, tādēļ 1986. gadā turnīrs nenotika. == Korti == [[Attēls:Margaret Court Arena (Australian Open 2017).jpg|thumb| [[Mārgaritas Kortas arēna]] 2017. gadā]] Turnīra galvenais korts — [[Roda Leivera arēna]], 2000. gadā tika nosaukta leģendārā austrāliešu tenisista Roda Leivera vārdā. Arēna uzbūvēta 1988. gadā un projektēta 15 000 skatītājiem. Tā aprīkota ar atbīdāmu jumtu, kas ļauj spēlēt mačus arī lietū un lielā karstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.austadiums.com/stadiums/stadiums.php?id=97 |title=Rod Laver Arena |accessdate=2019-07-27 |work= |publisher=Austadiums |date= |language=en }}</ref> Turnīra otrais korts — [[Melburnas arēna]] (agrākā ''Hisense Arena''), tā uzbūvēta 2000. gadā. Arēna īpaša ar to, ka tā viegli var tikt transformēta citiem pasākumiem. Bez tenisa turnīriem, šeit notiek [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšana]]s, [[Basketbols|basketbola]] sacensības, kā arī dažādi [[Koncerts|koncerti]]. Tribīņu ietilpība tenisa sacensībām ir 10 500 skatītāju. Arī šī arēna ir aprīkota ar atbīdāmu jumtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.austadiums.com/stadiums/stadiums.php?id=130 |title=Melbourne Arena |accessdate=2019-07-27 |work= |publisher=Austadiums |date= |language=en }}</ref> Trešais centrālais korts — [[Mārgaritas Kortas arēna]], nosaukta tituliem visbagātākās austrāliešu tenisistes [[Mārgarita Korta|Mārgaritas Kortas]] vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.austadiums.com/stadiums/stadiums.php?id=369 |title=Margaret Court Arena |accessdate=2019-07-27 |work= |publisher=Austadiums |date= |language=en }}</ref> Bez šiem trīs lielajiem kortiem, kompleksā ietilpst vēl divi parādes korti (''Show Courts'') ar ietilpību līdz 5000 skatītājiem un daudzi mazāki korti. Visiem kortiem ir cietais segums (''Hard''). == Ranga punkti == Par dalību čempionātā un ieņemtu attiecīgo vietu, vīrieši [[ATP rangs|ATP rangā]] un sievietes [[WTA rangs|WTA rangā]] saņem šādu punktu skaitu: {|class=wikitable style=font-size:90%;text-align:center |- |width=200 colspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Notikums |width=80 bgcolor=lime|'''W |width=85 bgcolor=#D8BFD8|F |width=85 bgcolor=#FFFF00|SF |width=85 bgcolor=#ffebcd|QF |width=85 bgcolor=#afeeee|4R |width=85 bgcolor=#afeeee|3R |width=85 bgcolor=#afeeee|2R |width=85 bgcolor=#afeeee|1R |- |rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Vienspēles''' |bgcolor=#EDEDED|Vīrieši |2000 |1200 |720 |360 |180 |90 |45 |10 |- |bgcolor=#EDEDED|Sievietes |2000 |1300 |780 |430 |240 |130 |70 |10 |- |rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Dubultspēles''' |bgcolor=#EDEDED|Vīrieši |2000 |1200 |720 |360 |180 |90 |0 | — |- |bgcolor=#EDEDED|Sievietes |2000 |1300 |780 |430 |240 |130 |10 | — |- |} == Uzvarētāji == {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |1905||{{flaga|Austrālija}} [[Rodnijs Hīts]]||rowspan=11 style="text-align:center;"|'''Nenotika''' ||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Randolfs Lisets]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tom Tehels]]||rowspan=11 style="text-align:center;"|'''Nenotika''' ||rowspan=11 style="text-align:center;"|'''Nenotika''' |- |1906||{{flaga|Jaunzēlande}} [[Entonijs Vildings]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rodnijs Hīts]]<br />{{flaga|Jaunzēlande}} [[Tonijs Vildings]] |- |1907||{{flaga|Austrālija}} [[Horiss Raiss]]||{{flaga|Austrālija}} [[Bils Gregs]]<br />{{flaga|Jaunzēlande}} [[Harijs Pārkers]] |- |1908||{{flaga|ASV|1908}} [[Freds Aleksandrs]]||{{flaga|ASV|1908}} [[Freds Aleksandrs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Alfrēds Danlops]] |- |1909||{{flaga|Austrālija}} [[Entonijs Vildings]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dž.P. Keins]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ērnijs Pārkers]] |- |1910||{{flaga|Austrālija}} [[Rodnijs Hīts]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlijs Kempbels]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Horiss Raiss]] |- |1911||{{flaga|Austrālija}} [[Normans Brūks]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rodnijs Hīts]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Randolfs Lisets]] |- |1912||{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Sesils-Parkē]]||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džeimss Sesils-Parkē]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Čarlzs Diksons]] |- |1913||{{flaga|Austrālija}} [[Ērnijs Pārkers]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ērnijs Pārkers]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Elfs Hedemans]] |- |1914||{{flaga|Austrālija}} [[Ārturs Ohāra-Vuds]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlijs Kempbels]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeralds Patersons]] |- |1915||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Gordons Lavs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Klerenss Tods]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Horiss Raiss]] |- |1916||colspan="5"|''Nenotika [[1. Pasaules karš|1. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1917||colspan="5"|''Nenotika [[1. Pasaules karš|1. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1918||colspan="5"|''Nenotika [[1. Pasaules karš|1. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1919||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Elgernons Kingskots]]||rowspan=3 style="text-align:center;"|'''Nenotika''' ||{{flaga|Austrālija}} [[Pets Ohāra-Vuds]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ronalds Tomass]]||rowspan=3 style="text-align:center;"|'''Nenotika''' ||rowspan=3 style="text-align:center;"|'''Nenotika''' |- |1920||{{flaga|Austrālija}} [[Pets Ohāra-Vuds]]||{{flaga|Austrālija}} [[Pets Ohāra-Vuds]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ronalds Tomass]] |- |1921||{{flaga|Austrālija}} [[Rīss Žemels]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rīss Žemels]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Stenlijs Ītons]] |- |1922||{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Andersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Margarēta Molsvorta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Hauks]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeralds Patersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Maržorija Montēna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Hauks]] |- |1923||{{flaga|Austrālija}} [[Pets Ohāra-Vuds]]||{{flaga|Austrālija}} [[Margarēta Molsvorta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Pets Ohāra-Vuds]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Berts Sv. Džons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Silvija Lensa-Hārpere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Silvija Lensa-Hārpere]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Horiss Raiss]] |- |1924||{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Andersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Silvija Lensa-Hārpere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Andersons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Normens Brūks]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Silvija Lensa-Hārpere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Vilards]] |- |1925||{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Andersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Andersons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeralds Patersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Silvija Lensa-Hārpere]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeimss Vilards]] |- |1926||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Hauks]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Hauks]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeralds Patersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Merila Ohāra-Vuda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]||{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Hauks]] |- |1927||{{flaga|Austrālija}} [[Džeralds Patersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Hauks]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeralds Patersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Merila Ohāra-Vuda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Luīze Bikertona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Hauks]] |- |1928||{{flaga|Francija}} [[Žans Borotra]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]||{{flaga|Francija}} [[Žans Borotra]]<br />{{flaga|Francija}} [[Žaks Brunēns]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Esna Boida-Robertsone]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Francija}} [[Žans Borotra]] |- |1929||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džons Gregorijs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Harijs Hopmens]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Luīze Bikertona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Edgars Mūns]] |- |1930||{{flaga|Austrālija}} [[Edgars Mūns]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Harijs Hopmens]]||{{flaga|Austrālija}} [[Margarēta Molsvorta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Emīlija Hūda-Vestakota]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nella Halla-Hopmena]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Harijs Hopmens]] |- |1931||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]||{{flaga|Austrālija}} [[Koralla Makinnesa-Batsvorta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Čarlzs Donohojs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Rejs Danlops]]||{{flaga|Austrālija}} [[Dafne Ahursta-Kozēna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Luīze Bikertona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Maržorija Koksa-Krauforda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]] |- |1932||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]||{{flaga|Austrālija}} [[Koralla Makinnesa-Batsvorta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Edgars Mūns]]||{{flaga|Austrālija}} [[Koralla Makinnesa-Batsvorta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Maržorija Koksa-Krauforda]]||{{flaga|Austrālija}} [[Maržorija Koksa-Krauforda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]] |- |1933||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]||{{flaga|Austrālija}} [[Žoana Hartigena-Batursta]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Keits Gledhils]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Elsvorts Vains]]||{{flaga|Austrālija}} [[Margarēta Molsvorta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Emīlija Hūda-Vestakota]]||{{flaga|Austrālija}} [[Maržorija Koksa-Krauforda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]] |- |1934||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Freds Perijs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Žoana Hartigena-Batursta]]||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Freds Perijs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Pets Hjūzs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Margarēta Molsvorta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Emīlija Hūda-Vestakota]]||{{flaga|Austrālija}} [[Žoana Hartigena-Batursta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Edgars Mūns]] |- |1935||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Dorotija Raunda Litla]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeks Kraufords]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Vivians Makgrēts]]||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Evelīna Dīrmena]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Nensija Laila-Glovere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Luīze Bikertona]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristiāns Bozuss]] |- |1936||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]||{{flaga|Austrālija}} [[Žoana Hartigena-Batursta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Dons Turnbāls]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nella Halla-Hopmena]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Harijs Hopmens]] |- |1937||{{flaga|Austrālija}} Vivians Makgrēts||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Dons Turnbāls]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nella Halla-Hopmena]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Harijs Hopmens]] |- |1938||{{flaga|ASV|1912}} [[Dons Badžs]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Dorotija Bandija-Šedija]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Margarēta Vilsone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]] |- |1939||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Emīlija Hūda-Vestakota]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nella Halla-Hopmena]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Harijs Hopmens]] |- |1940||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kolins Langs]] |- |1941||colspan="5"|''Nenotika [[2. Pasaules karš|2. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1942||colspan="5"|''Nenotika [[2. Pasaules karš|2. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1943||colspan="5"|''Nenotika [[2. Pasaules karš|2. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1944||colspan="5"|''Nenotika [[2. Pasaules karš|2. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1945||colspan="5"|''Nenotika [[2. Pasaules karš|2. Pasaules kara]] dēļ'' |- |1946||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džoisa Fiča]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Hotona|Mērija Bevisa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kolins Langs]] |- |1947||{{flaga|Austrālija}} [[Dinijs Peils]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kolins Langs]] |- |1948||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kolins Langs]] |- |1949||{{flaga|Austrālija}} [[Frenks Sedžmens]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Dorisa Hārta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Frenks Sedžmens]] |- |1950||{{flaga|Austrālija}} [[Frenks Sedžmens]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Luīze Bro-Klepa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Adrians Kvists]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Bromvičs]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Luīze Bro-Klepa]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Dorisa Hārta]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Frenks Sedžmens]] |- |1951||{{flaga|ASV|1912}} [[Diks Sevits]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Frenks Sedžmens]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kens Makgregors]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džordžs Vortingtons]] |- |1952||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Makgregors]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Frenks Sedžmens]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kens Makgregors]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Nensija Vaina-Boltona]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džordžs Vortingtons]] |- |1953||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozvāls]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Morēna Konolija]]||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozvāls]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ljū Houds]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Morēna Konolija]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Jūlija Sempsone]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Jūlija Sempsone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Rekss Hērtvigs]] |- |1954||{{flaga|Austrālija}} [[Mervins Rouzs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mervins Rouzs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Rekss Hērtvigs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Hotona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Berila Penrouza]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Rekss Hērtvigs]] |- |1955||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozvāls]]||{{flaga|Austrālija}} [[Berila Penrouza]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Viks Seišass]]<br>{{flaga|ASV|1912}} [[Tonijs Traberts]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Hotona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Berila Penrouza]]||{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Džordžs Vortingtons]] |- |1956||{{flaga|Austrālija}} [[Ljū Houds]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Kārtere Reitano|Mērija Kārtere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ljū Houds]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozvāls]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Hotona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Berila Penrouza]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Nīls Freizers]] |- |1957||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlijs Kūpers]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Šērlija Frī Ērvina]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nīls Freizers]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Ljū Houds]]||{{flaga|ASV|1912}} [[Eltīja Gibsone]]<br />{{flaga|ASV|1912}} [[Šērlija Frī Ērvina]]||{{flaga|Austrālija}} [[Feja Millere]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Mels Andersons]] |- |1958||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlijs Kūpers]]||{{flaga|GBR}} [[Anžela Mortimere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlijs Kūpers]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Nīls Freizers]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Hotona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Telma Koina-Langa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Hotona]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Roberts Havs|Bobs Havs]] |- |1959||{{flaga|ASV|1912}} [[Alekss Olmedo]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Kārtere Reitano]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Marks]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Renē Šūrmane]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Sandra Reinoldsa]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Sandra Reinoldsa]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Marks]] |- |1960||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Marks]]||{{flaga|Brazīlija}} [[Marija Bueno]]<br />{{flagicon|GBR}} [[Kristīne Trumena]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeina Leheina]]<br>{{flaga|RSA|1928}} [[Trevors Fenkats]] |- |1961||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Marks]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mērija Kārtere Reitano]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džeina Leheina]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]] |- |1962||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Nīls Freizers]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Robina Eberna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Leslija Tērnere]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] |- |1963||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Robina Eberna]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Kens Fletčers]] |- |1964||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Leslija Tērnere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Kens Fletčers]] |- |1965||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Leslija Tērnere]]||{{flaga|Austrālija}} [[Robina Eberna]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]]<br>un<br>{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]] |- |1966||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta|Mārgarita Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]||{{flaga|ASV}} [[Kerola Koldvela Greibnere]]<br />{{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] |- |1967||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]||{{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Leslija Tērnere]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]||{{flaga|Austrālija}} [[Leslija Ternere]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]] |- |1968||{{flaga|Austrālija}} [[Bils Bovrijs]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Diks Krilijs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Elans Stons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Karena Krantcke]]<br />{{flaga|Austrālija}} Kerija Melvila||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Diks Krilijs]] |- ! colspan=6|'''↓ Atklātā ēra ↓''' |- |1969||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]]<br>un<br>{{flagicon|GBR}} [[Enna Heidona-Džonsa]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] |- |1970||{{flaga|ASV}} [[Artūrs Ešs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Lucs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Stens Smits]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]||rowspan=17 style="text-align:center;"|'''Nenotika''' |- |1971||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rousvels]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]] |- |1972||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rousvels]]||{{flaga|GBR}} [[Virdžīnija Veida]]||{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rousvels]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Kerija Herisa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Helēne Gūrleja Kolija]] |- |1973||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Melkolms Andersons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flagicon|GBR}} [[Virdžīnija Veida]] |- |1974||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ross Keiss]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Džefs Māsterss]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pegija Mičele]] |- |1975||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Aleksanders]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Fils Dents]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pegija Mičele]] |- |1976||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Helēne Gūrleja Kolija]] |- |1977<br><small>janv.</small>||{{flaga|ASV}} [[Rosko Taners]]||{{flaga|Austrālija}} [[Kerija Melvila Rīda]]||{{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Daiena Fromholca]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Helēne Gūrleja Kolija]] |- |1977<br><small>dec.</small>||{{flaga|ASV}} [[Vīts Gerulaitis]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rejs Rufils]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Elans Stons]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Helēne Gūrleja Kolija]] |- |1978||{{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]]||{{flaga|Austrālija}} [[Krisa O’Nīla]]||{{flaga|Polija}} [[Vojcehs Fibaks]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Kims Vorviks]]||{{flaga|ASV}} [[Betsi Nagelsena]]<br />{{flaga|Čehoslovākija}} [[Renāta Tomanova]] |- |1979||{{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]]||{{flaga|ASV}} [[Barbara Džordana]]||{{flaga|Austrālija}} [[Pīters Maknamara]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Konora]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Daiena Eversa]] |- |1980||{{flaga|ASV}} [[Braiens Tīčers]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Vorviks]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Betsi Nagelsena]] |- |1981||{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Johans Krīks]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kims Vorviks]]||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]] |- |1982||{{flaga|ASV}} [[Johans Krīks]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Aleksanders]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] |- |1983||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vīlanders]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] |- |1984||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vīlanders]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] |- |1985||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pols Annakons]]<br>{{flaga|RSA|1928}} [[Kristo van Rensburgs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] |- |1986||colspan=5 |Nenotika |- |1987||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]<br />{{flagicon|Zviedrija}} [[Anders Jērids]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Zina Garisone]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] |- |1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vīlanders]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]] |- |1989||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]] ||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]] |- |1990||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Pīters Oldričs]] <br /> {{flaga|RSA|1928}} [[Denijs Visers]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]] |- |1991||{{flaga|Vācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|ASV}} [[Skots Deviss]]<br />{{flaga|ASV}} [[Devids Peits]]||{{flaga|ASV}} [[Petija Fendika]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mērija Džo Fernandesa]]||{{flagicon|GBR}} [[Džo Djuri]]<br />{{flagicon|GBR}} [[Džeremijs Beitss]] |- |1992||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] ||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Nikola Provisa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |- |1993||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Denijs Visers]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Lorijs Vorders]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |1994||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flagicon|NED}} [[Jako Eltings]] <br /> {{flagicon|NED}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Oļhovskis]] |- |1995||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|ASV}} [[Džereds Palmers]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ričijs Renebergs]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br />{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]] |- |1996||{{flaga|Vācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|ASV}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Petrs Korda]]||{{flaga|ASV}} [[Čanda Rubina]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |- |1997||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] <br /> {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] ||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flagicon|NED}} [[Manona Bolegrafa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]] |- |1998||{{flaga|Čehija}} [[Petrs Korda]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flagicon|NED}} [[Jako Eltings]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Mirjana Lučiča]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džastins Gimelstobs]] |- |1999||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Patriks Refters]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Anna Kurņikova]]||{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mariāna de Svarda]]<!--Mariaan de Swardt--><br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Deivids Ādamss]] |- |2000||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]||{{flaga|RSA}} [[Eliss Ferreira]]<br />{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Renē Staba]]||{{flaga|Austrālija}} [[Renē Staba]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džereds Palmers]] |- |2001||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|ASV}} [[Dženifere Kapriati]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] ||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Korina Morariu]]<br />{{flaga|RSA}} [[Eliss Ferreira]] |- |2002||{{flaga|Zviedrija}} [[Tomass Jūhansons]]||{{flaga|ASV}} [[Dženifere Kapriati]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Noulss]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] ||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Anna Kurņikova]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Kevins Uljets]] |- |2003||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Francija}} [[Fabriss Santoro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Mihaēls Lodrā]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Indija}} [[Lenders Paess]] |- |2004||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enāna]]||{{flaga|Francija}} [[Fabriss Santoro]]<br />{{flaga|Francija}} [[Mihaēls Lodrā]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Bovina]]<br />{{flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Nenads Zimoničs]] |- |2005||{{flaga|Krievija}} [[Marats Safins]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Kevins Uljets]]||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Kuzņecova]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Alisija Molika]]||{{flaga|AUS}} [[Samanta Stosura]] <br />{{flaga|AUS}} [[Skots Dreipers]] |- |2006||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Francija}} [[Amēlija Moresmo]]||{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]||{{flaga|Ķīna}} [[Jaņa Dzi]]<br />{{flaga|Ķīna}} [[Džena Dzje]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] |- |2007||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|RSA}} [[Lizele Hūbere]]||{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Ļihovceva]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] |- |2008||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Izraēla}} [[Džonatans Ērlihs]]<br />{{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]]||{{flaga|Ukraina}} [[Aļona Bondarenko]]<br />{{flaga|Ukraina}} [[Katerina Bondarenko]]||{{flaga|Ķīna}} [[Tjantaņa Sana]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]] |- |[[2009. gada Austrālijas Atklātais čempionāts tenisā|2009]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Indija}} [[Sanja Mirza]]<br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]] |- |2010||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Indija}} [[Lenders Paess]] |- |[[2011. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2011]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Argentīna}} [[Hisela Dulko]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Flāvija Peneta]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] |- |[[2012. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2012]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Paess]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Radeks Štepāneks]]||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Kuzņecova]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonareva]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Horja Tečau]] |- |2013||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Itālija}} [[Sāra Erani]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|Austrālija}} [[Jarmila Gajdošova]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Metjū Ebdens]] |- |2014||{{flaga|Šveice}} [[Stanislass Vavrinka]]||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Polija}} [[Lukašs Kubots]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Roberts Lindstets]]||{{flaga|Itālija}} [[Sāra Erani]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] |- |2015||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Itālija}} [[Simons Bolelli]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Fabio Foņīni]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2016||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]||{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džeimijs Marejs]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Brunu Soarišs]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Sanja Mirza]]||{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Brunu Soarišs]] |- |[[2017. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2017]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Somija}} [[Henri Kontinens]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Pīrss]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|ASV}} [[Abigeila Spīrsa]]<br />{{flaga|Kolumbija}} [[Huans Sebastjans Kabals]] |- |[[2018. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2018]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Dānija}} [[Karolīna Vozņacka]]||{{flaga|Austrija}} [[Olivers Marahs]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]]||{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriela Dabrovska]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] |- |[[2019. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2019]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Japāna}} [[Naomi Osaka]]||{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]]||{{flaga|AUS}} [[Samanta Stosura]] <br /> {{flaga|CHN}} [[Džana Šuai]]||{{flaga|CZE}} [[Barbora Krejčīkova]] <br /> {{flaga|USA}} [[Radžīvs Rams]] |- |[[2020. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2020]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|ASV}} [[Sofija Kenina]]||{{flaga|ASV}} [[Radžīvs Rams]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džo Solsberijs]]||{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Nikola Mektić|Nikola Mektičs]] |- |[[2021. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2021]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Japāna}} [[Naomi Osaka]]||{{flaga|Slovākija}} [[Filips Polāšeks]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]||{{flaga|Beļģija}} [[Elīze Mertensa]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Arina Sabaļenka]]||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|USA}} [[Radžīvs Rams]] |- |[[2022. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2022]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Niks Kiris]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tanasijs Kokinakis]] ||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] ||{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://ausopen.com/}} {{en ikona}} {{Teniss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] [[Kategorija:Austrālijas atklātais čempionāts tenisā| ]] aol2ng668o7tgm82rfzwcz8vv6gywp2 Coldplay 0 40107 3672256 3568839 2022-08-18T16:46:23Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = [[Attēls:Coldplay-logo.png|150px|Coldplay]] | Attēls = ColdplayBBC071221 (cropped).jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Coldplay koncertā [[2021. gads|2021]]. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]], [[Lielbritānija]] | Žanrs = [[Rokmūzika]]<br />[[Alternatīvais roks]] | Gadi = 1996—šobrīd | Izdevējkompānija = [[Parlophone Records]]<br />[[Capitol Records]]<br />[[EMI Music Group]] | Mlapa = [http://www.coldplay.com/ coldplay.com] | Dalībnieki = [[Kriss Mārtins]]<br />[[Džonijs Baklends]]<br />[[Gajs Berimens]]<br />[[Vills Čempions]] }} '''Coldplay''' ir [[Lielbritānija|britu]] [[rokmūzikas|rokgrupa]]. Tā tika izveidota [[1996]]. gadā, [[Londona|Londonā]]. Apvienība sastāv no vokālista [[Kriss Mārtins|Krisa Mārtina]], ģitārista [[Džonijs Baklends|Džonija Baklenda]], basģitārista [[Gajs Berimens|Gaja Berimena]] un bundzinieka [[Vills Čempions|Villa Čempiona]]. Coldplay ir pārdevuši 50 miljonus albumu un ir slaveni ar saviem singliem "Yellow", "The Scientist", "Clocks", "Speed of Sound", "Fix You" un "Viva la Vida". Coldplay pasaules slavu ieguva ar savu [[2000. gads|2000]]. gada singlu "[[Yellow (Coldplay singls)|Yellow]]", un tam sekojošo albumu "[[Parachutes]]", kas tika nominēts prestižajai [[Mercury Prize]] balvai. Otrais albums "[[A Rush of Blood to the Head]]" (2002) ieguva vairākas balvas, ieskaitot mūzikas laikraksta NME Gada albuma balvu. Nākamais disks "[[X&Y]]" (2005) saņēma nedaudz mazāk sajūsminātu, tomēr visumā pozitīvu atsauksmju. Grupas ceturtais studijas albums "[[Viva la Vida or Death and All His Friends]]" (2008) tika ierakstīts kopā ar producentu [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un saņēma vairumā atzinīgus vārdus, nopelnot apvienībai vairākas Grammy balvas nominācijas. Visi Coldplay albumi ir bijuši komerciāli veiksmīgi. Coldplay sākotnējā mūzika bija pielīdzināma tādu izpildītāju stilam kā [[Džefs Baklijs]], [[Radiohead]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.easytoplease.net/interviews.php?page=wsj|title=Wisconsin State Journal - Coldplay|accessdate=2006-06-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060710125028/http://www.easytoplease.net/interviews.php?page=wsj|archivedate=2006-07-10}}</ref> tajā pašā laikā velkot paralēles ar [[U2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/10/01/AR2005100101178.html|title= Blue-Throated Warbler|accessdate=2006-06-22}}</ref> un [[Travis]]. Kopš albuma Parachutes iznākšanas Coldplay ir ietekmējušies arī no citām grupām, kā [[Echo and the Bunnymen]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/radio2/shows/criticallist/must_have_coldplay.shtml|title=BBC - Radio 2 - Critical List - Coldplay:A Rush of Blood to the Head|accessdate=2006-06-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060519193521/http://www.bbc.co.uk/radio2/shows/criticallist/must_have_coldplay.shtml|archivedate=2006-05-19}}</ref> [[Džordžs Herisons|Džordža Herisona]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vh1.com/artists/interview/1456997/08132002/coldplay.jhtml|title=VH1.com : Coldplay|accessdate=2006-06-22|archive-date=2008-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20080916123509/http://www.vh1.com/artists/interview/1456997/08132002/coldplay.jhtml}}</ref> albuma "[[A Rush of Blood to the Head]]" (2002), kā arī [[Džonija Keša]] un [[Kraftwerk]] albums "[[X&Y]]" un Blur, Arcade Fire un My Bloody Valentine albuma "[[Viva la Vida..]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nme.com/reviews/coldplay/7656|title= Coldplay : X&Y|accessdate=2006-06-22}}</ref> Coldplay ir bijuši aktīvi atbalstītāji dažādām sociālajām un politiskajām akcijām, tādām kā [[Oxfam]] "Make Trade Fair" kampaņa un [[Amnesty International]]. Apvienība ir arī uzstājusies dažādos labdarības projektos, kā [[Band Aid 20]], [[Live 8]], un "Teenage Cancer Trust".<ref name=IOL>Pinion, Simon (2003). [http://www.indielondon.co.uk/music/mu_coldplay_TCT03_rev.html "Coldplay helps put a smile on the Teenage Cancer Trust's face"] Indie London (accessed June 5, 2006)</ref> == Vēsture == === "Sākums" ''1996—2000'' === Grupas dalībnieki sastapās [[1996]]. gada [[septembris|septembrī]] Ramsejholā, [[Londonas Universitātes koledža]]s galvenās ēkas studentu zālē. [[Kriss Mārtins]] un [[Džonijs Baklends]] bija pirmie topošās apvienības locekļi. Veselu gadu viņi pavadīja, veidojot grupu, un viņu centieni materializējās apvienībā ar nosaukumu Pectoralz.<ref name="askmen">[http://www.askmen.com/men/entertainment_100/128c_coldplay.html AskMen biography of Coldplay]</ref> Visbeidzot abu puišu klasesbiedrs [[Gajs Berimens]] pievienojās grupai, pat nenojaušot par mūzikas stilu, kurā viņi spēlē. Sākot ar [[1997]]. gadu, Coldplay spēlēja mazus koncertus klubos. Tajā laikā grupas nosaukums tika mainīts uz Starfish.<ref name="askmen"/> Par grupas menedžeri Mārtins uzaicināja savu senu draugu Filu Hārviju, kurš studēja [[klasiskā literatūra|klasisko literatūru]] Oksfordā. Hārvijs bija apvienības menedžeris līdz grupas otrā albuma, "[[A Rush of Blood to the Head]]", iznākšanai. Grupas sastāvs pilnībā tika nokomplektēts [[1998]]. gada sākumā, kad [[Vills Čempions]] tai pievienojās pie sitaminstrumentiem. Vispusēji talantīgais Čempions bērnībā bija iemācījies spēlēt klavieres, basģitāru un ģitāru, un ātri iemācījās bungu spēli, kaut nekad agrāk ar šo instrumentu nebija saskāries. [[Tims Raiss-Okslijs]], viņu tuvs draugs, deva grupai atļauju izmantot nosaukumu "Coldplay", kuru viņš bija atzinis par nepiemērotu savai grupai, jo tas šķita "pārāk nomācošs". Raisam-Okslijam tika piedāvāta taustiņnieka vieta grupā, taču viņš atteicās, jo jau bija iesaistījies citā apvienībā [[Keane]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keane.at/articles/041.htm|title=Q magazine: The Shore Thing|accessdate=2006-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061013211302/http://keane.at/articles/041.htm|archivedate={{dat|2006|10|13||bez}}}}</ref> === "Pirmie profesionālie gadi" ''2000—2005'' === Pēc gadu ilgušas ierakstīšanas albums "[[Parachutes]]" bija gatavs [[2000. gads|2000]]. gada [[jūlijs|jūlijā]]. Debitējot tas bija pirmais Lielbritānijas albumu topos. Vairākas šī albuma dziesmas regulāri tika atskaņotas radiostacijās abpus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]. Grupa atgriezās studijā [[2001. gads|2001]]. gada [[oktobris|oktobrī]], lai strādātu pie otrā albuma "A Rush of Blod to the Head". Pirmā dziesma, "Politik", tika sarakstīta neilgi pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra teroraktiem ASV]]. Albums tika izdots 2002. gada [[augusts|augustā]]. Coldplay lielāko daļu 2004. gada pavadīja nošķirtībā, īpaši nekoncertējot, ierakstot trešo albumu. Runājot par atsevišķām muzikālajām ietekmēm, basists Gajs Berimens sacīja, "Mēs klausījāmies kaudzēm dažādas mūzikas ierakstu sākotnējā etapā no [[Deivids Bovijs|Bovija]], Īno un [[Pink Floyd]] līdz pat [[Depeche Mode]], [[Keita Buša|Keitai Bušai]] un [[Kraftwerk]]. Un [[U2]], kā jau mēs parasti darām." Maijā Kriss Mārtins un viņa sieva aktrise [[Gvineta Paltrova]] sagaidīja savu pirmo bērnu, meitu Eplu (Apple). [[Attēls:Coldplay Mylo Xyloto Tour @ Wells Fargo Center.jpg|thumb|314x314px|"Mylo Xyloto" tūre 2011. gadā.]] === "Eksperimentāli albumi un krāsas" ''2005—2010'' === Trešais albums, [[X&Y]] nāca klajā [[2005. gads|2005]]. gada [[jūnijs|jūnijā]].Tas kļuva par pārdotāko 2005. gada albumu, pārdoto disku skaitam pārsniedzot 8,3 miljonus ierakstu. Albumu ievadošais singls "Speed of Sound" radio ēterā un interneta mūzikas veikalos nonāca 18. aprīlī un tika izlaists CD formātā 2005. gada 23. maijā. Albums debitēja pirmajā vietā vairāk nekā 30 pasaules valstu mūzikas topos un kļuva par trešo visātrāk pārdoto ierakstu Lielbritānijas topu vēsturē. Tajā gadā tika izlaisti vēl divi singli — "Fix You" septembrī un "Talk" decembrī. Pēdējais tika uzrakstīts, par pamatu ņemot melodiju no 1981. gadā izlaistas vācu sintīpopa grupas Kraftwerk dziesmas "Computer Love". Par spīti komerciālajiem panākumiem, mūzikas kritiķu reakcija uz "X&Y" bija mazāk sajūsmināta nekā par tā priekšgājēju, ar "The New York Times" kritiķi Džonu Parelesu nodēvējot Coldplay par "desmitgades visnepanesamāko grupu". Coldplay pielīdzināšana U2 kļuva izteikti populāra. No 2005. gada jūnija līdz 2006. gada jūlijam Coldplay devās Twisted Logic tūrē, kas iekļāva uzstāšanās tādos festivālos kā Coachella, Isle of Wight Festival, Glastonbury un Austin City Limits Music Festival. 2005. gada jūlijā grupa uzstājās pasākumā Live 8 Haidparkā, Londonā, kur viņi atskaņoja grupas [[The Verve]] dziesmas "Bitter Sweet Symphony" versiju, Ričardam Eškroftam izpildot vokālu. Septembrī Coldplay ierakstīja jaunu versiju dziesmai "How You See the World" ar pārveidotu tekstu īpaši "War Child's Help!: A Day in the Life" labdarības albumam. 2006. gada februārī Coldplay ieguva divas BRIT Awards balvas par labāko albumu un labāko singlu. 2006. gada oktobrī grupa uzsāka darbu pie sava ceturtā studijas albuma "[[Viva la vida|Viva la Vida or Death and All His Friends]]" ar Braienu Īno kā producentu. 2007. gada sākumā Coldplay paņēma pārtraukumu ierakstu sesijā un apceļoja Latīņameriku, uzstājoties Čīlē, Argentīnā, Brazīlijā un Meksikā. Apvienība atklāja, ka jaunajā albumā jūtama spāņu ietekme; vairākas dziesmas tika ierakstītas baznīcās un dažādās citās vietās Latīņamerikā un Spānijā ceļojuma laikā. Atlikušo 2007. gadu grupa pavadīja ierakstu studijā, galvenokārt kopā ar Braienu Īno. 2008. gada 12. jūnijā albums bija pieejams tā klausītājiem. === "Pop's un salauzta sirds" ''2010—2017'' === 2011. gada 19. oktobrī klajā nāca piektais studijas albums ar nosaukumu "[[Mylo Xyloto]]". "Mylo Xyloto" tūre bija daudz atšķirīgāka, jo šajā tika izmantotas "[[Xyloband"]] firmas aproces, kas padarīja Coldplay šovus vēl krāšņākus un deva iespēju skatītājiem būt daļai no šova. Albumā tika sarakstītas tādas pazīstamas dziesmas kā "[[Paradise coldplay|Paradise]]", "[[Princess Of China]]", "[[Charlie Brown]]" un daudzas citas. 2012. gadā [[Kriss Mārtins]] paziņoja, ka grupa vēlas trīs gadus atpūtu no koncerta tūrēm, lai varētu mierīgi ierakstīt nākamo studijas albumu. 2014. gada 16. maijā tika publicēts studijas sestais albums ar nosaukumu "[[Ghost stories]]". Dziesmas bija emocionālas, pārsvarā par mīlestību un neveiksmēm ([[Kriss Mārtins|Krisam Mārtinam]] ap to laiku nebija labas attiecības ar [[Gvineta Paltrova|Gvinetu Paltrovu]], Kriss medijiem sacīja, ka viņš iegrima dziļā depresijā, un bija grūti atveseļoties). Albumā bija tādas mīlestības balādes kā "[[True love]]", "[[Magic coldplay|Magic]]", "[[Oceans coldplay|Oceans]]", "[[A Sky Full of Stars]]", un vēl. Grupa plašā pasaules koncerttūrē nedevās, tomēr bija daži koncerti [[Eiropa|Eiropā]]. Pēc albuma izlaišanas grupa uzreiz sagāja kopā, lai veidotu nākamo albumu. 2015. gada 4. decembrī klajā nāca studijas sestais albums "[[A Head Full Of Dreams]]". Coldplay solists Kriss Mārtins salīdzināja albumu ar grāmatas sēriju "[[Harijs Poters|Harija Potera]]" pēdējo daļu, ka tas būs kā grupas pēdējais albums. Britu radio personība Niks Grimšovs savā raidījumā jautāja grupai par albumu kopumā, Mārtins atbildēja: "Albums ir kā pretstats mūsu iepriekšējajam albumam, tas ir krāsaināks un dzīvespriecīgāks."<ref>http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/583085-jaunais_coldplay_albums_iznaks_decembri Skatīts 22-02-17</ref> Singls "[[Hymn for the weekend]]" tika ierakstīts ar dziedātāju [[Bejonse Noulza|Bejonsi]], [[YouTube|youtube.com]] vietnē dziesma ir noklausīta vairāk kā 1,2 miljardu reižu, dziesma "Fun" ir ierakstīta ar zviedru dziedātāju [[Tūve Lū|Tove Lo]]. "Kaleidoscope" skaņdarba beigās ir dzirdama [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] balss.<ref>https://www.thesun.co.uk/archives/news/776373/chris-martin-hires-a-barack-star/ Skatīts 22-02-17</ref> Obama esot liels Coldplay fans. Koncerttūre sākās 2016. gada sākumā, un turpinājās līdz 2017. gada beigām, pirmo reizi uzstājoties tādās valstīs kā [[Singapūra]], [[Japāna]], [[Indija]], [[Indonēzija]] un vēl...<ref>http://coldplay.com/2017-ahfodtour-special-guests-announced/ Skatīts 22-02-17</ref> Tūrē tika izmantotas jau minētās "Xyloband" led aproces, kā arī krāšņi salūti. 2016. gada 7. februārī grupa uzstājās [[Super Bowl 50 halftime]] šovā, kopā ar Beyonsi un [[Bruno Mars]], 26. jūnijā grupa uzstājās vienā no vispopulārākajiem festivāliem pasaulē "[[Glastonbury festival]]". 2017. gada 15. novembrī Argentīnā, Buenosairesā notika pēdējais "A Head Full Of Dreams" tūres koncerts. Kopumā, Coldplay uzstājās 114 koncertos, tos apmeklēja 5 389 586 fani, kur katrā arēnā tika izpārdoti 100% biļešu. Coldplay kopā nopelnīja 523 033 675 $ un šī ir trešā pelnošākā tūre pasaulē, kāda jebkad ir bijusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/Bbj_hvVlvCh/?taken-by=atlas_project|title=Instagram post by Atlas Project • Nov 16, 2017 at 4:12pm UTC|website=Instagram|access-date=2017-11-18|language=en}}</ref> [[Attēls:A Head Full of Dreams Tour, Ethiad Stadium (Panorama).jpg|thumb|370x370px|[[Attēls:Coldplay - Global-Citizen-Festival Hamburg 14.jpg|alt=Coldplay Global Citizen festivālā 2016. gadā|thumb|389x389px]]|alt=]] === "Dzīve pēc AHFOD albuma" ''2017—2018'' === 2016. gada 21. novembrī Coldplay mikroblogošanas vietnē "[[Twitter]]" paziņoja: "Sveiki visiem, mēs ierakstam dažas jaunas dziesmas uz nākamo gadu (2017), tās sauksies "[[The Kaleidoscope episodes]]".<ref>http://www.billboard.com/articles/columns/rock/7581684/coldplay-chris-martin-2017-kaliedoscope-ep-new-music Skatīts 22-02-17</ref> Grupai Coldplay ir labas attiecības ar vienu no visstraujāk augošo DJ apvienību [[The Chainsmokers]], tādēļ 2017. gada 22 februārī tika izlaista kopīga dziesma "[[Something Just Like This]]"<ref>http://www.nme.com/news/music/new-coldplay-single-with-chainsmokers-to-debut-this-week-1986135 Skatīts 22-02-17</ref> tās pirmatskaņojums bija dzirdams britu pasniegšanas ceremonijā, dziesma mēneša laikā sasniedza 100 miljonus skatījumu youtube.com vietnē, 150 miljonus klausījumu vietnē "[[Spotify]]". 2017. gada 2. martā — Krisa Mārtina dzimšanas dienā tika publicēta pirmā dziesma "[[Hypnotised]]" no gaidītā "mini" albuma — "[[The Kaleidoscope episodes]]". Kriss tajā pašā datumā paziņoja, ka šis "mini albums" iznāks 2017. gada 2. jūnijā, tajā būs 5 dziesmas — "All I Can Think About Is You", "[[Something Just Like This]]", "[[Miracles (Someone Special)]]", " A L I E N S", "[[Hypnotised]]". 2017. gada 5. martā grupa Coldplay "[[Hearts Award 201|Hearts Award 2017]]" ceremonijā saņēma balvu, kā labākā tūre 2016. gadā. Vills, Gajs, Džonijs uz pasākumu nevarēja ierasties, tāpēc Kriss savus kolēģus aizvietoja ar bērniem, kuri bija saģērbti kā 1930. gados, ironizējot par to, kāds ir grupas patiesais vecums. "The Kaleidoscope episodes" izlaišanas datums aizkavējās līdz pat 14. jūlijam. Pēc Krisa Mārtina teiktā "Coldplay: A Head Full Of Dreams" filmai vajadzēja iznākt 2017. gada beigās, tomēr tās montēšana esot ieilgusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/MatWhitecross/status/957984478097498113|title=I've been sworn to secrecy - all I can say is I hope it's as much fun to watch as it has been to work on...|last=Whitecross|first=Mat|website=@MatWhitecross|access-date=2018-02-28|date=2018-01-29|language=en}}</ref> Filma pirmizrādi piedzīvoja 2018. gada 14. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.primevideo.com/detail/0G0XUUKMEE0FXVOUM0I4Q18WTM|title=Prime Video: Coldplay: A Head Full Of Dreams|website=www.primevideo.com|access-date=2018-11-27}}</ref> Rīgā tajā dienā notika 3 seansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/302561/title/coldplay_a_head_full_of_dreams/?dt=14.11.2018&eventType=1_1000&presentationMethod=1&spokenLanguage=1000|title=|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> 2017. gada 18. jūlijā Coldplay uzstājās [[Parīze|Parīzē]] un pēdējās dziesmas izskaņā [[Kriss Mārtins]] teica "Mēs būsim prom uz kādiem diviem gadiem, bet tad atgriezīsimies, es apsolu!" Savukārt grupas menedžeris Deivs Holms WBS mājaslapā stāsta: "Grupai nebūs koncerti līdz 2021. gadam. Mums vajag uzņemt spēkus, lai varam atgriezties ar kaut ko īpašu."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.musicbusinessworldwide.com/they-played-a-tiny-cafe-there-were-four-people-in-the-audience/|title='They played a tiny café... there were four people in the audience.' - Music Business Worldwide|work=Music Business Worldwide|access-date=2018-02-28|date=2018-02-26|language=en-US}}</ref> == Jauns albums "Everyday Life" == 2019. gada 8. oktobrī, sociālajā vietnē Instagram tika publicētas fotogrāfijas, kurās var redzēt grupu Coldplay, filmējot mūzikas videoklipu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1182431360897695745|title=Coldplay music video filmed in Malibu, 3 days ago! https://www.instagram.com/p/B3V5gfWF_Dy/?igshid=rygkwo4nqkhh …pic.twitter.com/U8w3AIv07N|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-10|language=en}}</ref> Nedēļu vēlāk, vairākās pasaules vietās sāka parādīties plakāti, fonā redzot grupu ar uzrakstu "1919. gada 22. novembris", kas liek noprast, ka grupai būs jauns albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1183938788810248199/photo/1|title=A poster of Coldplay teasing a potential release date, November 22 (which happens to be a Friday) has appeared in São Paulo. We are looking for more pictures! [via @coldplayers_br]pic.twitter.com/UgLYzc2OAx|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-14|language=en}}</ref> 22. oktobrī grupa savā mājaslapā paziņoja, ka ir gaidāms jauns, eksperimentāls albums, kas būs sakombinēts kopā no diviem "maziem" albumiem — "Sunrise" un "Sunset".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1186606490234294274/photo/1|title=Coldplay confirm their new double album #EverydayLife on their official website The website also shows a potential release expected on Thursday 24th October. UK: 7:30pm // CET: 8:30pm // EST: 2:30pm // PST: 11:30pm http://coldplay.com pic.twitter.com/xynkmzwh2w|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-22|language=en}}</ref> 2019. gada 22. novembrī visai interesantā veidā tika prezentēts jaunais albums — grupa uzstājās Jordānijā un pirmo albuma daļu izpildīja tieši saullēktā, bet otru albuma daļu saulrietā. To translēja tiešraidē vietnē youtube.com.<ref>{{Atsauce|title=Coldplay: Everyday Life Live in Jordan - Sunset Performance|url=https://www.youtube.com/watch?v=0wysCoAm2Yo|accessdate=2019-11-27|language=lv-LV}}</ref> Coldplay apstiprināja, ka ar šo albumu pasaules tūrē nedosies, jo negrib piesārņot vidi. "Vispirms mums ir jāizdomā, kā mēs varam doties tūrē, nepiesārņojot dabu"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-50490700|title=Coldplay pause touring over environmental concerns|access-date=2019-11-27|date=2019-11-21|language=en-GB}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Parachutes]]'' (2000) * ''[[A Rush of Blood to the Head]]'' (2002) * ''[[X&Y]]'' (2005) * ''[[Viva la Vida or Death and All His Friends]]'' (2008) * ''[[Mylo Xyloto]]'' (2011) * ''[[Ghost Stories]]'' (2014) * ''[[A Head Full of Dreams]]'' (2015) * Everyday Life (2019) * Music of the Spheres (2021) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] tmurtmrbn3vkx3rhslq1xehiepmsq8a Vītoliņš 0 41627 3672459 2909849 2022-08-18T19:48:04Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Vītoliņš''' (sieviešu dzimtē [[Vītoliņa]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[vītols]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alvis Vītoliņš]] (1946—1997) — šahists; * [[Harijs Vītoliņš]]: ** [[Harijs Vītoliņš (1915)|Harijs Vītoliņš]] (1915—1984) — hokejists, treneris; ** [[Harijs Vītoliņš (1941)|Harijs Vītoliņš]] (1941) — hokejists, treneris; ** [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] (1968) — hokejists, treneris; * [[Jānis Vītoliņš]]: ** [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]] (1937—2000) — aktieris un režisors; ** [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1956) — komponists; ** [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] (1954) — politiķis. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] sx46rhzt6abmr96z4wntu7iheotx0gl Schutzstaffel 0 45394 3672218 3499507 2022-08-18T14:53:22Z Pirags 3757 /* Apģērbs */ wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} {{Nepilnīgs}} {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Flag_Schutzstaffel.svg|thumb|200px|SS karogs]] '''''Schutzstaffel''''' ('''SS'''; no [[vācu valoda]]s — 'aizsardzības vienība') bija elitāra [[NSDAP]] iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai [[fīrers|fīreram]] — t.s. "melnais ordenis". [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]], kas notika pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, SS tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju. == Izveide == [[1925]]. gada aprīlī, kad [[Ādolfs Hitlers|Ā.Hitlers]] uzticēja ''[[Sturmabteilung]]'' aktīvistam [[Juliuss Šreks|Juliusam Šrekam]] izveidot īpašu augstāko partijas funkcionāru apsardzes dienestu kā atsevišķu SA struktūru. 21. septembrī J.Šreks izsūtīja apkārtrakstu visām NSDAP nodaļām par SS grupu izveidošanu — katrā nodaļā jānokomplektē 10 cilvēku lielu grupu, bet [[Berlīne|Berlīnē]] 20 cilvēku grupu. Šīs vienības atradās tiešā SA štāba vadītāja Franča Pfefera fon Salomona pakļautībā. Lai atšķirtos no SA, jaunajai struktūrvienībai ieviesa melnas uniformas (sākumā tikai melnus kreklus). Par pirmo SS komandieri kļuva Jozefs Berhtolds. [[1926]]. gadā partijas kongresā [[Veimāra|Veimārā]] Ā.Hitlers pasniedza SS t.s. "asins karogu". 1934. gada 20. jūlijā tika izdota Hitlera pavēle, saskaņā ar kuru SS tika pasludināta par autonomu organizāciju, kura pakļaujas tikai ''fīreram''. [[1927]]. gadā par SS komandieri kļuva Erhards Haidens. [[1929]]. gada 6. janvārī Haidena vietā par komandieri tika iecelts [[Heinrihs Himlers]]. Viņa vadībā organizācija sāka strauji attīstīties gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi: * [[1929]]. gada janvārī — 280 biedri * [[1930]]. gada decembrī — 2727 biedri * [[1931]]. gada decembrī — 14 964 biedri * [[1932]]. gada jūnijā — 30 000 biedri * [[1933]]. gada maijā — 52 000 biedri * [[1938]]. gada decembrī — 238 159 cilvēki Pēc [[1934]]. gada 30. jūnija sākās SS vienību apbruņošana, pārvēršot to par paramilitāru struktūru. == Struktūra == * Struktūras pamatā bija nodaļa (''Schar'') — 8 cilvēki šarfīrera vadībā. Trīs nodaļas veidoja vienību (''Truppe''). Trīs vienības veidoja triecienvienību (''Sturm'', 70—120 cilvēki) ar oberšturmfīreru vadībā. Trīs triecienvienības veidoja vimpeli (''Sturmbann'', 250—600 cilvēki) ar šturmbanfīreru vadībā. Trīs vai četri vimpeļi veidoja karogu (''Standarte'', 1000—3000 cilvēki) ar štandartenfīreru vadībā. Vairāki karogi veidoja pulku (''Abschnitt'', pēc skaita līdzinājās brigādei). Vairāki pulki veidoja grupu (''Gruppe'', pēc skaita atbilstošu divizijai) ar grupenfīreru vadībā. * [[1933]]. gada martā tika izveidota SS struktūra ''Leibstandarte'', 120 vīri SS grupenfīrera Jozefa (Zepa) Dītriha vadībā — Ā.Hitlera personiskā miesassardze (vienīgā bruņotā SS vienība līdz 1934. gadam). Provincēs sāka veidot jaunas SS struktūrvienības ''Sonderkommando'', kuru uzdevums bija partijas hierarhu apsardze un cīņa ar partijas ienaidniekiem. * [[1934]]. gada aprīlī Himlers iecēla [[Eike Teodors|Teodoru Eiki]] par koncentrācijas nometņu inspektoru, un uzticēja tam formēt īpašas SS vienības ''Totenkopf-SS'' (''SSTV'') ieslodzīto apsargāšanai. * [[1934]]. gada martā tika izveidots SS iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas dienests ''[[Sicherheitsdienst]]'', par kura vadītāju iecēla [[Reinhards Heidrihs|Reinhardu Heidrihu]]. ''De jure'' dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar [[Vilhelms Friks|Vilhelma Frika]] vadīto Iekšlietu ministriju, taču praksē bija autonoms drošības dienests. Rekrutēšanu veica, izmantojot īpaši šim nolūkam no 1933. gada dibinātas skolas, kurās konkursa kārtībā uzņēma rases ziņā īpaši "pilnvērtīgus" pusaudžus 10-18 gadu vecumā. Nevāciešus ordenī neuzņēma ne pie kādiem apstākļiem, un arī vāciešiem bija strikta atlase. Priekšroka tika dota proletāriskai izcelsmei (aristokrātu bērnus praktiski neuzņēma). Šajās internātskolās audzēkņi valkāja īpašas uniformas, tika audzināti "nacionālsociālisma garā". Bez uzsvara uz ideoloģisko audzināšanu, īpaši akcentēja militāro un fizisko sagatavotību — katram audzēknim bija jāparāda spīdoši rezultāti vismaz vienā sporta veidā. 18 gadīgie kandidāti savu pirmo mundieri saņēma 9. novembrī (t.s. [[Alus pučs|''Alus puča'']] gadadienā), pēc tam, 30. janvārī (Hitlera nākšanas pie varas gadadiena) saņēma pagaidu apliecības. 20. aprīlī (Hitlera dzimšanas dienā) kandidāti zvērēja uzticību ''fīreram'' un saņēma apliecības. 25-30 gadu vecumā katram SS biedram obligāti vajadzēja apprecēties (viņa līgava tika pakļauta rasu tīrības medicīniskai un ģenealoģiskai pārbaudei). Laulības notika dzimtsarakstu birojā, vietējās SS organizācijas vadītāju klātbūtnē. [[Otrais pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā SS izveidoja savas karaspēka daļas, kas piedalījās karadarbībā kopā ar [[Vērmahts|vērmahtu]] — ''Germanische-SS'', bez tam SS juridiskajā pakļautībā atradās kara laikā izveidotās ''[[Waffen-SS]]'' karaspēka daļas. Tā kā kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada [[Hāgas konvencijas]]) nepieļāva mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, Vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tika atrisināta vienkārši: mobilizējamie nevācieši tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā oficiāli nemilitārai struktūrai — izveidojot ''Waffen-SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' [[Vērmahts|Vērmahtam]]). Kā nevācietis, neviens ''Waffen-SS'' karavīrs nevarēja būt SS ordeņa biedrs.) == Pakāpes un atšķirības zīmes == {| style="border:1px solid #8888aa; background-color:#f7f8ff; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;" |align="center"|'''Pakāpes''' |align="center"|'''Atloku zīmotnes (1942—1945)''' |align="center"|'''Latviskās pakāpes''' |align="center"|'''Atbilstība''' | | |- |align="center"|SS virsvadonis <br>(''Oberster Führer der Schutzstaffel'') |align="center"| |align="center"|Augstākais SS vadītājs |align="center"|[[Ādolfs Hitlers]] |- |Augstākie vadītāji <br>(''Generalführer'') |- |align="center"|[[Reihsfīrers]]<br>(''Reichsführer-SS'') |align="center"|[[Attēls:Reichsführer-SS Collar Rank.svg|55px]] |align="center"| |align="center"|[[Heinrihs Himlers]] (1929—1945) |- |align="center"|[[Oberstgrupenfīrers]]<br>(''Oberstgruppenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Oberst-Gruppenführer collar.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālpulkvedis]] |align="center"|<small>[[Pauls Hausers]]</small> |- |align="center"|[[Obergrupenfīrers]]<br>(''Obergruppenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Obergruppenführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālis]] |align="center"|<small>[[Kārlis Hermanis Franks]], [[Ernsts Kaltenbrunners]], [[Hanss Lammerss]], [[Fēlikss Šteiners]], [[Vilhelms Bitrihs]]</small> ‎ |- |align="center"|[[Grupenfīrers]]<br>(''Gruppenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Gruppenführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālleitnants]] |align="center"|<small>[[Rūdolfs Bangerskis]], [[Meinhards Marnics]], [[Hermanis Fēgeleins]], [[Bruno Štrekenbahs]]</small> |- |align="center"|[[Brigādefīrers]]<br>(''Brigadeführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Brigadeführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[ģenerālmajors]] |align="center"|<small>[[Kurts Meiers]]</small> |- |Štāba vadītāji<br>(''Stabsführer'') | | |- |align="center"|[[Oberfīrers]]<br>(''Oberführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Oberführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Virspulkvedis |align="center"|<small>[[Valters fon Mēdems]], [[Artūrs Silgailis]], [[Voldemārs Skaistlauks]]</small> |- |align="center"|[[Štandartenfīrers]]<br>(''Standartenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Standartenführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Pulkvedis]] |align="center"|<small>[[Kārlis Aperāts]], [[Augusts Apsītis-Apse]], [[Kārlis Dzenītis-Zeniņš]], [[Vilis Janums]], [[Kārlis Lobe]], [[Voldemārs Veiss]], [[Joahims Peipers]]</small> |- |align="center"|[[Oberšturmbannfīrers]]<br>(''Obersturmbannführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Obersturmbannführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Pulkvežleitnants]] |align="center"|<small>[[Voldemārs Grāvelis]], [[Nikolajs Galdiņš]], [[Rūdolfs Kociņš]], [[Roberts Osis]], [[Osvalds Meija]], [[Juris Taube]], [[Kārlis Mangulis]], [[Alberts Vīksne]], [[Nikolajs Katiševs]]</small> |- |align="center"|[[Šturmbannfīrers]]<br>(''Sturmbannführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Sturmbannführer collar.svg|55px]] |align="center"|[[Majors]] |align="center"|<small>[[Jūlijs Ķīlītis]], [[Ernests Laumanis]], [[Pauls Maitla]], [[Voldemārs Reinholds]], [[Gustavs Praudiņš]], [[Vilis Hāzners]], [[Eduards Stīpnieks]], [[Jānis Ozols (virsnieks)|Jānis Ozols]], [[Pēteris Lapainis]], [[Fridrihs Rubenis]], [[Pēteris Balodis]], [[Ernests Šmits]]</small> |- |Militāro vienību vadītāji<br>(''Truppenführer'') | | |- |align="center"|[[Hauptšturmfīrers]]<br>(''Hauptsturmführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Hauptsturmführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]] |align="center"| <small>[[Žanis Butkus]], [[Miervaldis Ādamsons]], [[Visvaldis Graumanis]], [[Georgs Šeibelis]], [[Herberts Cukurs]], [[Aleksandrs Mateass]], [[Pēteris Čevers]], [[Jānis Līdums]], [[Roberts Mulka]]</small> |- |align="center"|[[Oberšturmfīrers]]<br>(''Obersturmführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Obersturmführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Virsleitnants]] |align="center"|<small>[[Oskars Perro]], [[Roberts Gaigals]], [[Roberts Ancāns]], [[Miervaldis Ziedainis]], [[Paulis Sprincis]], [[Kārlis Ozols (šahists)|Kārlis Ozols]], [[Andrejs Freimanis]], [[Augusts Biters]], [[Teodors Kalnājs]], [[Rūdolfs Gaitars]], [[Alfrēds-Jānis Bērziņš]]</small> |- |align="center"|[[Unteršturmfīrers]]<br>(''Untersturmführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Untersturmführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Leitnants]] |align="center"|<small>[[Alfons Ķišķis]], [[Jānis Piķelis]], [[Kārlis Mūsiņš]], [[Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)|Alfrēds Riekstiņš]], [[Vilhelms Piterāns]], [[Jānis Dzenis]]</small> |- |Jaunākie vadītāji<br>(''Unterführer'') | | |- |align="center"|[[Šturmšārfīrers]]<br>(''Sturmscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Sturmscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|virsniekvietnieks ar 12 gadu izdienu |align="center"| |- |align="center"|[[Hauptšārfīrers]]<br>(''Hauptscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Hauptscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Virsseržants/Virsniekvietnieks |align="center"|<small>[[Žanis Ansons]]</small> |- |align="center"|[[Oberšārfīrers]]<br>(''Oberscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Oberscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Seržants]] |align="center"| |- |align="center"|[[Šārfīrers]]<br>(''Scharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Scharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Goda [[seržants]] |align="center"| |- |align="center"|[[Unteršārfīrers]]<br>(''Unterscharführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Unterscharführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Kaprālis]] |align="center"|<small>[[Kārlis Sensbergs]]</small> |- |Vienības<br>(''Mannschaften'') | | |- |align="center"|[[Rotenfīrers]]<br>(''Rottenführer'') |align="center"|[[Attēls:SS-Rottenführer Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|Vicekaprālis |align="center"| |- |align="center"|[[Šturmans]]<br>(''Sturmmann'') |align="center"|[[Attēls:SS-Sturmmann Collar Rank.svg|55px]] |align="center"|[[Dižkareivis]] |align="center"| |- |align="center"|[[Oberšuce]]<br>(''Oberschütze'') |align="center"|[[Attēls:SSpfcsldr.gif|35px]] |align="center"|Vecākais kareivis |align="center"| |- |align="center"|[[Šucmanis]]<br>(''Mann/Schütze'') |align="center"|[[Attēls:SS-Mann, SS-Schuetze, SS-Oberschuetze collar.svg|55px]] |align="center"|Kareivis |align="center"| |- | |- |align="center"|Kandidāts<br>(''Anwärter'') |align="center"|- |align="center"| |align="center"| |- |align="center"|Meklētājs<br>(''Bewerber'') |align="center"|- |align="center"| |align="center"| |- |} == Rituāli un aksesuāri == Par SS morālo un ētisko paraugu tika ņemti viduslaiku [[Bruņinieks|bruņinieku]] ordeņi, no kuriem tika pārņemta iekšējās hierarhijas sistēma un adaptēti daudzi rituāli. Organizācijas ideoloģija mainījās atkarībā no SS biedra ''iesvētības'' līmeņa un statusa iekšējā hierarhijā — ierindas biedriem bija vienas ideoloģiskās nostādnes, augstākajās pakāpēs citas, — līdz ar to vēsturniekiem ir ļoti grūti rekonstruēt ordeņa ideoloģiju kā sistēmu. Katru gadu izcilnieki neofīti ieradās nodot zvērestu Braunšveigā, pie [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgas]] hercoga kapa, kur SS karaskolu absolventus iesvētīja par virsniekiem. Pie Paderbornas, Vevelsburgas pils pagrabos atradās ordeņa svētnīca, pils lielajā zālē regulāri sapulcējās ordeņa augstākie hierarhi uz rituāliem un meditācijām. Aksesuāri un simbolika pārņemti (taču adaptēti atbilstoši laika prasībām) no viduslaiku bruņinieku ordeņiem un [[brīvmūrnieki]]em: * Sākot ar 1935. gadu piederību ordenim apliecinošs aksesuārs pie uniformas bija duncis. * Pēc 3 gadu dienesta komandieri ieguva tiesības nēsāt sudraba gredzenu ar galvaskausa attēlu. * Par īpašiem nopelniem reihsfīrers pasniedza bruņinieka zobenu. === Zvērests === "Ich schwöre Dir, Adolf Hitler, als Führer und Kanzler des Deutschen Reiches Treue und Tapferkeit. Wir geloben Dir und den von Dir bestimmten Vorgesetzten Gehorsam bis in den Tod. So wahr mir Gott helfe!" === Apģērbs === 1930. gadā [[Hugo Boss|Hugo Bosa]] uzņēmumam draudēja bankrots. 1931. gada aprīlī viņš iestājās [[NSDAP]] (biedra numurs 508 889), iegūstot pasūtījumu ražot formas tērpus SA, SS un Hitlera jaunatnes organizācijai. Formu dizainu veidoja [[Karls Dībičs]]. 1934. gadā Hugo Boss nopirka audumu fabriku un pārcēla uz tās teritoriju modelēšanas darbnīcu. 1937. gadā Hugo Bosa uzņēmumā strādāja gandrīz simts cilvēki. Laika periodā no 1940. līdz 1945. gadam rūpnīcā tika nodarbināti 150 piespiedu strādnieki — galvenokārt no Polijas un Ukrainas, kā arī 30 franču karagūstekņi. == Bibliogrāfija == * Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. {{ISBN|5-320-00069-3}} {{ISBN|5-87214-023-3}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Trešā Reiha-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacistu organizācijas]] idqahqy5cen381ldptmto1p4jpvqq9i Sāmsalas-Vīkas bīskapija 0 46464 3672236 3620637 2022-08-18T15:59:47Z Baisulis 11523 /* Sāmsalas-Vīkas bīskapi */ : wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saare-Laane pk.PNG|thumb|250px|Sāmsalas un Vīkas bīskapija.]] '''Sāmsalas-Vīkas bīskapija''' ({{val-et|Saare-Lääne piiskopkond}}; {{val-de|Bistum Ösel-Wiek}}; lejasvācu: ''Bisdom Ösel-Wiek''; {{val-la|Ecclesia Osiliensis}}) bija autonoma bīskapija [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederācijā]] no [[1228]]. līdz [[1560]]. gadam. Aptvēra daļu no Sāmsalas jeb [[Sāremā]] salas un tagadējo [[Lēnes apriņķis|Lēnes apriņķi]] (''Lääne'') [[Igaunija|Igaunijā]]. == Vēsture == [[Attēls:Hapsals slott 1889.jpg|thumb|right|250px|[[Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils]] Hāpsalā (1889)]] Bīskapiju izveidoja pēc Sāmsalas iekarošanas un apvienošanas ar [[Leales bīskapija|Leales bīskapiju]] 1228. gada 1. oktobrī ar bīskapa rezidenci [[Lihula|Leālē]], kas vēlāk tika pārcelta uz Vec-[[Pērnava|Pērnavu]], [[Hāpsala|Hāpsalu]] un, visbeidzot, uz [[Kuresāre|Kuresāri]] (Ārensburgu) Sāmsalā. [[Karš ar Lietuvu un Novgorodu un Lotigolas atgūšana (1262-1282)|Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282)]] laikā bīskapijas zemes izpostīja Lietuvas un tās sabiedroto (žemaišu, zemgaļu) karaspēks [[Tranaitis|Tranaiša]] (1263) un [[Traidenis|Traideņa]] (1270) vadībā. Pēc 1279. gada bīskapijas Doma baznīca (katedrāle) un domkapituls pastāvīgi atradās Hāpsalā. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā (1558—1582) pēdējais katoļu bīskaps [[Jānis V fon Minhauzens]] (''Johannes V von Münchhausen'') savu bīskapiju pārdeva [[Dānija]]s karalim Frederikam II (1560), kura jaunākais brālis [[Magnuss (Holšteinas hercogs)|Magnuss]] (''Magnus Herzog von Holstein'', vēlākais Livonijas karalis) tika ievēlēts par bīskapu. 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja [[Polija-Lietuva|Polijai-Lietuvai]] bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]], tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu. Magnuss 1578. gadā apmetās [[Piltene|Piltenē]] kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] virskundzībai. == Sāmsalas-Vīkas bīskapi == [[Attēls:Saare-Lääne piiskoppide loend.jpg|thumb|250px|Sāmsalas-Vīkas bīskapu saraksts [[Kuresāres pils|Kuresāres pilī]].]] * Gotfrīds, 1228—1229, * Heinrihs I, 1234—1260? * [[Hermanis fon Bukshēvdens (Sāmsalas-Vīkas bīskaps)|Hermanis no Bukshēvdenas]] (''Hermann I von Buxhoevden vai de Becheshovede''), 1262?—1285? * Heinrihs II, 1290—1294, * Konrāds I 1297?—1307? * Hartungs, 1310—1321, * Jēkabs, 1322—1337, * Hermanis II no Ozenbriges (''von Osenbrügge'' vai ''de Osenbrygge''), 1338—1362, * Konrāds II, 1363—1374, * Heinrihs III, 1374—1381, * Vinrihs fon Kniprode (''Winrich von Kniprode''), 1385—1419, * Kaspars Šuvenflugs (''Caspar Schuwenflug''), 1420—1423, * Kristiāns Kubands (''Christian Kuband''), 1423—1432, * Jānis I Šute (''Johannes I Schutte''), 1432—1438, * Ludolfs Grove (Ludolf Grove), 1439—1458 (bīskaps Sāmsalā un Dagdas salā ([[Hījumā]]) 1449—1457), ** Johans II Kreils (''Johann II Creul (Kreuwel)''), 1439—1457 (bīskaps Vīkā, 1449), * Jodokus Hēnšteins (''Jodokus Hoenstein''), 1460—1471, * Pēteris Vetberhs (''Peter Wetberch''), 1471—1491, * Jānis III Orgass (''Johannes III Orgas (Orgies)''), 1492—1515, * Jānis Kīvels (''Johannes IV Kyvel (Kievel)''), 1515—1527, * [[Fon Tīzenhauzeni|Georgs fon Tīzenhauzens]] (''Georg von Tiesenhausen''), 1527—1530, * [[Bukshēvdeni|Reinholds no Bukshēvdenas]] (''Reinhold Buxhoevden''), 1532—1541, miris 1557. gadā, * [[Johans IV fon Minhauzens|Johans V fon Minhauzens]] (''Johannes V von Münchhausen''), 1542—1560, * Livonijas [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] (Livonijas karalis), 1560—1572. == Bīskapijas nauda == <gallery> Bīskapa Magnusa šiliņš 1562.jpg|Bīskapa Magnusa Hāpsalā kaltais [[šiliņš]] (1562) Bīskapa Magnusa vērdiņš 1565.jpg|Bīskapa Magnusa Ārensburgā kaltais [[vērdiņš]] (1565) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304071731/http://terramariana.du.lv/lv/images/image?id=116 Livonijas ordeņa karte no Latvijas vēstures atlanta] {{Livonijas konfederācija}} {{Dānijas lielvalsts}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Samsalas-Vikas biskapija}} [[Kategorija:Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] [[Kategorija:Romas katoļu bīskapijas]] [[Kategorija:Sāres apriņķis]] [[Kategorija:Hījumā apriņķis]] [[Kategorija:Lēnes apriņķis]] [[Kategorija:Pērnavas apriņķis]] qt648kl3uibgecr1jip1ukahmdz18yp Viļņas ūnija 0 47713 3672237 3509851 2022-08-18T16:02:01Z Baisulis 11523 /* Vēstures hronoloģija */ : wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maurycy Gottlieb - Livonian Brothers of the Sword do homage to Polish king - 1557.png|400px|thumb|1557. gada [[Pasvales līgums|Pasvales līguma]] noslēgšana [[Pasvale|Pasvalē]] starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums]] [[Attēls:Viļņas ūnijas nosacījumu kopsavilkums 1561.jpg|200px|thumb|1561. gada Viļņas ūnijas nosacījumu kopsavilkums latīniski par Kurzemes un Zemgales hercogistes dibināšanu (kopija no [[Radvili|Radvilu]] arhīva).]] [[Attēls:Pacta subiectionis vāciskais tulkojums.jpg|200px|thumb|1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen ...'']] '''Viļņas ūnija''' ir [[1561]]. gada [[28. novembris|28. novembrī]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[Viļņa|Viļņā]] noslēgta vienošanās starp [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karalistes]] valdnieka [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pēdējo [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru [[Gothards Ketlers|Gothardu Ketleru]] par [[personālūnija]]s izveidi, kas pēc 1566. gada [[Grodņas ūnija]]s noslēgšanas kļuva par [[Livonijas un Lietuvas reālūnija|Livonijas un Lietuvas reālūniju]]. Ar Viļņas ūniju, kas uztverams par padošanās paktu, Sigismunds II Augusts kļuva par Livonijas senioru, bet Gothards Ketlers par [[Livonijas vietvaldis|Livonijas vietvaldi un gubernatoru]]. Pakta pamatā bija senais ''[[Pax Romana]]'' princips, ko romieši bija ieviesuši, padarot pakļautās valstis par impērijas provincēm. Ūnijas līgums ietvēra '''Padošanās līgumu''' ({{val|la|Pacta subjectionis}}) par Ordeņa padošanās noteikumiem un '''Sigismunda Augusta privilēģiju''' ({{val|la|Privilegium Sigismundi Augusti}}), kas garantēja pakļautajai [[Livonijas hercogiste]]i [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski-luteriskās baznīcas]], [[vācu valoda]]s un pašpārvaldes tiesības. == Vēstures hronoloģija == [[Livonijas Konfederācija]]s sekularizācija un pāriešana Polijas-Lietuvas aizsardzībā (kā to 1525. gadā izdarīja [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] Prūsijas atzars, izveidojot [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]) ilga apmēram četrus gadus: * 1557. gada septembrī [[Livonijas ordenis]] Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību iespējamā karā pret [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. * 1558. gadā Krievijas cariste pieteica ultimātu Livonijai un iekaroja [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]]. * 1559. gada augustā Livonijas ordenis noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] - protekcijas līgumu ar Poliju un Lietuvu. * 1559. gada septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]]. * 1559.—1560. gadā [[Dānija]]s karalis savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas bīskapiju]]. * 1560. gadā Livonijas ordenis ieķīlāja [[Grobiņa]]s apgabalu Prūsijas hercogistei. * 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā tika pieņemts lēmums ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu hercogisti. * 1560. gada 2. augustā krievi sakāva ordeņa karaspēku [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsis]] un [[Pērnava|Pērnavu]]. * 1561. gadā Livonijas zemes Ziemeļigaunijā padevās [[Zviedrija]]s karalim, izveidojas [[Zviedru Igaunija]]. * 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa padošanās paktu (Viļņas ūniju). * 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un pavēlnieki ratificēja Viļņas ūniju. == Ūnijas noteikumi == [[Attēls:Sigismund II Augustus.PNG|thumbnail|right|200px|[[Sigismunds II Augusts]] (1520-1572) pēc pakta nosacījumiem kļuva par Livonijas valdnieku]] * Livonijas ordenis tika sekularizēts. * Karalis un dižkungs Sigismunds II Augusts apņēmās aizbildināt Livonijas kārtas Vācu Nācijas [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaram par to, ka tās ir padevušās viņam. * Tika garantēta [[Luterisms|Augsburgas konfesija]], kas nozīmēja neiejaukšanos katoļu un protestantu baznīcu lietās. * Tika garantētas līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas un jurisdikcija, kārtojot apelācijas jautājumu. * Vadošos amatus rezervēja livoniešiem, tomēr kara dēļ tiesības iecelt piļu virsniekus palika karalim, vadoties no lietderības, nevis no viņu tautības. * [[Kurzeme]] un [[Zemgale]] tiesību ziņā tika pielīdzinātas 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, izveidojot autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un piešķirot to mantojuma lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * Pārējā Livonijas ordeņa teritorijā nodibināja [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], kas atradās [[personālūnija|personālūnijā]] ar Lietuvas lielkņazu un viņa mantiniekiem. * Pārdaugavas hercogistē esošās pilis karalis pēc savas labpatikas apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā". === Sigismunda Augusta papildinātais tituls === Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas Sigismunda II Augusta tituls latīniski tika rakstīts šādi: <blockquote>"Sigismundus Augustus Dei gratia rex ''Poloniae'', magnus dux ''Lithuaniae'', nec non terrarum ''Cracoviae, Sandomiriae, Siradiae, Lanciciae, Cuiaviae, Kijoviae, Russiae, Woliniae, Prussiae, Masoviae, Podlachiae, Culmensis, Elbingensis, Pomeraniae, Samogitiae'', '''Livoniae''' etc. dominus et haeres".</blockquote> == Sekas == * Pakta tiešās sekas bija karš starp Dāniju un Zviedriju par Igaunijas ziemeļdaļas mantojumu ("Ziemeļu septiņgadu karš"). * Attālas sekas bija [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)]] starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas [[Vāsas dinastija]]s valdniekiem, kā rezultātā Zviedrija anektēja Pārdaugavas hercogisti, izņemot tās dienvidaustrumu daļu ([[Poļu Livonija]], tagadējā [[Latgale]]). * [[Livonijas bruņniecība]] tika atzīta par Livonijas zemju pārstāvi starptautiskajās attiecībās. * Livonijas bruņniecība ar tās landtāga izvirzīto priekšstāvi [[Johans Reinholds fon Patkuls|Johanu Reinholdu fon Patkulu]] priekšgalā vēlējās attiecināt Viļņas ūnijas noteikumus uz pakļaušanās noteikumiem Zviedrijai, kas izraisīja asu interešu sadursmi ar Zviedrijas karali un bija viens no iemesliem, kāpēc sākās [[Lielais Ziemeļu karš]] (1700-1721). * Tikai pēc [[Polijas troņa mantošanas karš|Polijas troņa mantošanas kara]] (1733-1738) Krievijas atbalstītais Polijas karaļa troņa kandidāts [[Augusts III]] (''August III Wettin'') (1733—1763) galīgi atteicās no tiesībām uz Livonijas (Pārdaugavas) hercogisti par labu [[Krievijas impērija]]i. == Hronikas liecības == {{citāts|[[Rusova hronika]] par Livonijas padošanos Polijas-Lietuvas aizsardzībā:<br><br> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|150px|left]] <blockquote> "Tajā pašā laikā, kad apstākļi Livonijā tā sarežģījās un daudzas zemes, pilsētas un pilis bija atņemtas, visādi krājumi aizvesti, valdnieku un priekšnieku skaits bija pavisam niecīgs tapis, un pie mestŗa bija palikusi tikai neliela padome, un mestris viens pats arī bija par vāju cīnīties pret tādu tik stipru ienaidnieku, kuŗam kaujās laime pati nāca pretīm, - mestris ieskatīja par labāko ar visām atlikušām zemēm un pilsētām padoties Polijas ķēniņa apsardzībā, lai šīs pilsētas un zemes nenāktu [[Krievija]]s rokās. [[Polija]]s ķēniņš Sigimunds Augusts, paklausīdams mestŗa priekšlikumam, pārņēma visas no krieviem neieņemtās pilis un zemes Livonijā. Mestris dabūja dažas Kurzemes zemes un pilis un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas biskapiju]], kā lēni ar mantošanas tiesībām, un [[Kurzeme]]s hercoga un [[Zemgale]]s grāfa tituli. Tā izbeidzās Vācu ordenis Livonijā un nodibinājās 2 laicīgas valstis: viena [[Kurzeme|Kurzemē]] zem hercoga valdības un otra [[Vidzeme|latviešu zemē]] un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas biskapijā]], kuŗu ķēniņš paturēja sev, un kuŗa līdz šai dienai saucas par [[Pārdaugavas hercogiste|Aizdaugavas valstiņu]]".<ref>[[Rusova hronika]]</ref> </blockquote>}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160530214534/http://polonika.lv/wp-content/uploads/2012/09/Zapomniana-Unia_1569r.pdf Aizmirstā ūnija] == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Starptautiskie līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Lietuvu]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:1561. gads]] [[Kategorija:Personālūnijas]] qi6qr3o4qkuamewz7zw9dklvk05dt99 Latvijas vēstures hronoloģija 0 47896 3672247 3611673 2022-08-18T16:11:50Z Baisulis 11523 /* 16. gadsimts */ : wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas vēstures hronoloģija''' aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem [[Latvija]]s teritorijā līdz mūsdienām. == 4. gadsimts pirms mūsu ēras == * 325. gadā p.m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] ceļotājs [[Masīlijas Pitejs]] nonācis līdz [[Baltijas jūra]]i un aprakstījis dzintara atradnes. == 1. gadsimts p.m.ē == * 20. gadā p.m.ē. grieķu vēsturnieks un ģeogrāfs [[Strabons]] sarakstīja darbu „Ģeogrāfija” (''Geographica''), kura 17 sējumos bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija. == 1. gadsimts == * 98. gadā [[Tacits|Kornēlijs Tacits]] savā grāmatā „[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]” (''De origine, moribus ac situ Germanorum'') aprakstīja arī [[aisti|aistu ciltis]] (''aestorium gentes''). == 2. gadsimts == [[Attēls:1578 Europae Octava Tabula Mercator.jpg|thumb|270px|Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota Latvijas teritorija — [[Aleksandrija]]s zinātnieka [[Ptolemajs|Klaudija Ptolemaja]] (ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidotā karte, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''MARE SARMATICVM'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), kuršiem un sēļiem. Apakšā [[Azovas jūra]] (''PALVDES MEOTIDES'') un [[Melnā jūra|Melnās jūras daļa]] (''PONTI EVXINI PARS'') ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās [[Baltkrievija]]s teritorija apzīmēta kā Eiropas [[Sarmati]]ja.]] * [[Ptolemajs|Klaudijs Ptolemajs]] (dzīvojis ap 90.—168. gadu m.ē.) izveidoja karti, kuras augšā attēlota [[Baltijas jūra]] (''mare Sarmaticvm'') ar [[Gotlande]]s salu (''Gothia''), [[kurši]]em, [[sēļi]]em u.c. == 5. gadsimts == * Uzrakstīts kristiešu mūka [[Pauls Orozijs|Paula Orozija]] (''Paulus Orosius'') darbs „Vēsture pret pagāniem” (''Historiae adversum paganos''), kuru 9. gadsimtā savos darbos izmantoja ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas|Vulfstans]]. == 6. gadsimts == * [[Kasiodors]] savā hronikā pieminēja aistu sūtņus, kas pirms 526. gada ieradušies [[Ravenna|Ravennā]] pie ostgotu valdnieka [[Teodorihs|Teodoriha]] ar dzintara dāvanām. * [[Jordāns]] savā [[goti|gotu]] vēstures aprakstā (''De origine actibusque Getarum'' jeb ''Getica'') pieminēja aistus, kas dzīvoja Baltijas jūras („Ģermāņu okeāna”) krastā un savulaik bija pakļauti gotu ķēniņam [[Ermanariks|Ermanarikam]]. == 7. gadsimts == * Pirms 695. gada [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņš]] [[Ivars Vidfamne]] iekaroja „Pilskalnu zemi” ([[Garderīke|Garderīki]]), kuru lokalizē [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā un tagadējās ziemeļrietumu [[Krievija]]s teritorijā. == 8. gadsimts == * ~750. gadā notika teiksmainā [[Brovallas kauja]], kurā [[zviedri|zviedru]] ķēniņa pusē cīnījās arī [[kurši]] un [[igauņi]], bet [[dāņi|dāņu]] ķēniņa pusē arī [[līvi]] sava karavadoņa Gēra (''Ger Livicus'') vadībā. == 9. gadsimts == * ~800. gadā [[kurši]] izdzina [[vikingi|vikingu]] tirgotājus no [[Kursa (valsts)|Kursas]] * 854. gadā [[Zviedrijas karaļi|zviedru vikingu kēniņš]] [[Olafs (I)|Olafs]] uzbruka kuršu karaļvalsts pilsētai (''urbs regni'') Ezerpilij (''Seeburg''), ko aizstāvēja apmēram 7000 karavīru ([[Grobiņa|Grobiņas kauja]]). * [[Heimskringla]]s sāgas par Svēto Olavu LXXX nodaļā minēts, ka [[Upsāla]]s ķēniņš [[Eriks Anundsons]] 860. gados karojis [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Kursa (valsts)|Kursā]]. * Ap 866. — 894. gadu [[sāgas|sāgās]] minētais kuršu vadonis [[Lokers]] (''Loker, Curetum tyrannus'') uzvarēja dāņu vikingus un sagūstīja ķēniņu [[Hadings|Hadingu]], kas pēc atbrīvošanās no gūsta uzbruka [[Daugava]]s ķēniņam Andvanam. Dāņu vikingu ķēniņš [[Frodi]] uzbruka [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Dorno]] (''Curetum rex Dorno'') pilsētai. * 880. gadā [[Anglosakši|anglosakšu]] ceļotājs un tirgotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja [[Baltijas jūra]]s dienvidu krasta ģeogrāfiju un pieminēja uz austrumiem dzīvojušās [[Balti|baltu]] ciltis, kas tradicionāli sauktas par [[aisti]]em jeb „austrumniekiem”. Viņu zeme nosaukta par „Austrumu zemi” (''Eastland''), viņu galvenā osta bijusi [[Truso]]. == 10. gadsimts == * ~925. gadā noticis [[Egila sāgas|Egila sāgās]] aprakstīts norvēģu ķēniņa dienestā esošā vikinga [[Egils Skallagrimsons|Egila Skallagrimsona]] karadraudzes sirojums uz [[Kursa (valsts)|Kursu]]. Vikingi ar kuršiem uz pusgadu noslēdza pamieru un tirdzniecības līgumu, kad līguma laiks beidzās, viņi sāka laupīt un Egils kopā ar citiem vikingiem nokļuva gūstā kādā mājā. Viņam izdevās atbrīvoties un pēc mājas nodedzināšanas viņš ar karadraudzi devās uz Dāniju.<ref>[http://www.historia.lv/raksts/egila-sagu-xlvi-nodala-kas-stasta-par-vikingu-sirojumu-uz-kursu-ap-925gadu Egila sāgu XLVI nodaļa, kas stāsta par vikingu sirojumu uz Kursu ap 925.gadu]</ref> * No 945. līdz 978. gadam [[Norvēģija|norvēģu]] vikingu ķēniņš [[Ragnvalds]] (''Ragnvaldr'') mēģināja pakļaut sev [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļu]] tagadējās [[Latvija]]s un [[Baltkrievija]]s teritorijā. Vikingi apmetās nocietinātos pilskalnos [[Daugmales pilskalns|Daugmalē]], [[Koknese (valsts)|Koknesē]], [[Jersika (valsts)|Jersikā]], [[Polockas vēsture|Polockā]] un citviet. * 986. gadā islandiešu vikings [[Torvalds Kodransons]] no [[Konstantinopole]]s ķeizara ({{val|is|Miklagarðskeisara}}) Bazileja I saņēma pilnvarojumu [[kristietība]]s izplatīšanai pie [[rūsi|rūsu]] ķēniņiem un pa [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Dņepras—Daugavas ūdensceļu]] devās pie Ragnvalda meitas Ragnhildas, kuras viena no iespējamajām dzīvesvietām esot atradusies tagadējā [[Krāslava]]s pilskalnā.<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/56343/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D0%BA%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона. — С.-Пб.: Брокгауз-Ефрон. 1890—1907.]</ref> * Pirms 1000. gada, kā liecina teksts [[Mervalas rūnu akmens|Mervalas rūnu akmenī]] , [[zviedri|zviedru]] vikingi „...bieži burāja uz [[Zemgale (valsts)|Simkalu]] ar bagātiem kuģiem ap [[Kolkasrags|Kolkasragu]]”. == 11. gadsimts == * Vikingu sāgā par [[Ingvara sāga|Ingvaru Tālbraucēju]] (''Yngvars saga víðförla'') par aptuveni 1020. gada notikumiem minēts, ka vārdā nenosaukts zemgaļu ķēniņš (''kong'') maksājis meslus zviedru karalim Olavam (''Olof Skötkonung)'' ap 980—1022. * 1041. gadā [[Polockas kņazs|Polockas ķēniņš]] [[Bračislavs Izjaslavičs|Vartilavs]] ([[Eimunda sāga|Eimunda sāgā]]: ''konungr Vartilafr'') savam sabiedrotajam un bijušajam [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Norvēģijas vikingu ķēniņam]] Eimundam Hringsonam piešķīra valdīšanā [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemi]] (Сенковский, 1834) vai [[Jersikas ķēniņvalsts|Jersikas ķēniņvalsti]] (Сапунов, 1916).<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> * Pēc 1050. gada [[Līvzeme|Līvzemē]] un [[Ventava|Ventavā]] karoja zviedru vikingi, par ko liecina [[Vekholmas rūnu akmens]] un [[Šonemas rūnu akmens]]. * 1075. gadā vācu garīdznieks [[Ādams no Brēmenes]] rakstīja, ka [[Kursa (valsts)|Kurzeme]] un citas Baltijas jūras austrumu krasta valstis ir pakļautas [[Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] virskundzībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi un tur no visas pasaules dodas ļaudis prasīt viņu dievu pareģojumus, sevišķi no [[Spānija]]s un [[Grieķija]]s ({{val|la|A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis}}). Tās iedzīvotāji nav [[kristietība|kristieši]], bet pēc [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] [[Svends II|Svenda II]] pamudinājuma tur atrodas kāda tirgotāja celta baznīca.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/text/fragm_latv.htm]{{Novecojusi saite}}[[Edgars Dunsdorfs]]. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. Melburna: Austrālijas Latvietis, 1955., 21.lpp.</ref> == 12. gadsimts == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|270px|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] * 1106. gadā Polockas ķēniņš [[Rogvolods Vseslavičs|Ringvalds]] kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret [[zemgaļi]]em, kur [[Daugava]]s lejtecē tika sakauts.<ref>В том же 6614 (1106) лете победиша '''зимегола''' Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> * 1147. gada 13. aprīlī Romas pāvests [[Eugenijs III]] izdeva jaunu krusta karu bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. * 1174. gada notikumu sakarā [[Hipatija hronika|Kijevas hronikā]] pieminēta Lučina (iespējams, mūsdienu [[Ludza]]). * 1179. gadā [[Novgorodas kņazs]] Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „[[Atzele]]s [[čudi]]em”. * 1184. gadā katoļu misionārs [[Meinhards]] uzcēla koka kapelu [[Daugava]]s krastā pie [[Ikšķile]]s ciema. * 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par [[Livonijas bīskaps|Līvzemes bīskapu]] ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapam]] Hartvigam II. * 1193. gadā Romas pāvests [[Celestīns III]] izsludināja kārtējo krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s [[pagāni]]em. * 1198. gada 24. jūlijā notika [[1198. gada Kauja pie Rīgas|Kauja pie Rīgas]], kurā tika nogalināts otrais [[Livonijas bīskaps]] [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]]. * 1199. gada 5. oktobrī pāvests [[Inocents III]] izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no [[katoļu ticība]]s, pret [[barbari]]em, kas pielūdz „nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”. == 13. gadsimts == [[Attēls:Kursa Zemgale Līvzeme un Letgale 13. gadsimta sākumā.png|thumb|270px|[[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Līvzeme]] un [[Latgale]] 13. gadsimta sākumā (1854. gada karte).]] * Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvot latgaļus no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj [[Jersikas ķēniņvalsts]], kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. * 1201. gadā tika dibināta Rīga. * 1202. gadā abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. * 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. * 1204. gadā neveiksmīgs lietuviešu un līvu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. *1205. gadā Rīgā notika teātra izrāde. * 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne [[Tālava]]s letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. * 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. * 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret igauņiem. * 1208. gadā lietuvieši sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. Pēc [[1208. gada Sēlpils aplenkums|Sēlpils aplenkuma]] [[sēļi]] slēdza mieru ar krustnešiem * 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. * 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. * 1210. gadā neveiksmīgs kuršu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. * 1211. gadā tika izveidota [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitula]] [[Klosteris|klostera]] [[skola]] pie [[Rīgas Doms|Rīgas Doma katedrāles]] ar latīņu mācību valodu. * 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. * 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. * 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. * 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. * 1224. gadā Jersikas Visvaldis „''lūdza''” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. * 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene (tagad — [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Viļakas novads|Viļakas novadi]]) tika [[Livonijas bīskapija]]i. * 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš Visvaldis ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. * 1226. gadā atvērās Jura baznīcas skola. * 1230. gadā Rīgas miera līgums ar kuršiem (''Rigensium et Fratrum Militiae compositio cum Curonibus''). Noslēgts starp [[Abava]]s ielejas kuršu ciemu vecākajiem, Rīgas domkapitulu, [[Zobenbrāļi]]em un Rīgas pilsētas rāti. * 1230. gadā Jersikas ķēniņš [[Visvaldis]] savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. * 1236. gadā [[Saules kauja|Saules kaujā]] zemaiši un zemgaļi sakāva Zobenbrāļu ordeņa karaspēku. * 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). * 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. * 1240. — 1242. gadā [[Pleskava]] ar zemēm atradās Ordeņa pārvaldībā. * 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. * 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva [[Lotigola]]s un [[Polocka]]s zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. * 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. * 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. * 1256. gadā par nodevību no Lietuvas padzītais kņazs Daumants pārcēlās uz Pleskavu kopā ar vēl 300 ģimenēm. * 1260. gadā žemaiši un kurši [[Durbes kauja|sakāva krustnešus pie Durbes]]. * 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. * 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-Daugavpils jeb [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]] (''Duneburc''). * 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās ieņemt Daugavpili. * 1279. gadā [[Cēsu komturi|Cēsu komturejas]] vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu. * 1279. gadā Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks Traidenis sakāva krustnešu spēkus [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]. * 1287. gadā notika zemgaļu karaspēka mēģinājums ieņemt Rīgu. * 1289. gadā zemgaļi nodedzināja savas pilis un aizgāja uz Lietuvu. * 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni viņš pārdeva šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. * 1297. gadā sākās [[Livonijas pilsoņu karš]], kas beidzās ar Livonijas ordeņa uzvaru 1330. gadā. == 14. gadsimts == * 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. * 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili ([[Naujene|Naujeni]]). * 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. * 1324. gadā [[Novgoroda]]s karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. * 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. * 1345. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] kopā ar savu brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes pili]] un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]]. * 1346. gadā lietuvieši nopostīja [[Mežotnes pilskalns|Mežotnes pili]]. * 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. * 1351. gadā [[Melnā nāve|Mēra pandēmija (1346—1353)]] sasniedza Latviju. * 1353. gadā Sv. Pētera baznīcas pārziņā durvis vēra pirmā laicīgā skola — Pētera skola (vēlāk Maurīcija, Morica skola). * 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. * 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla cietoksni ''[[Krasnij Gorodok]]'' (Krasnogorska). == 15. gadsimts == [[Attēls:Livonijas ordeņa valsts dienvidu robežas izmaiņas pēc 1422. gada.png|thumb|270px|Livonijas ordeņa valsts dienvidu daļas zaudēšana (iesvītrota) pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas.]] * 1413. gadā pēc [[Jagailis|Jagaiļa]] pavēles [[Betigola|Betigalas]] apkārtnē pie [[Dubīsa]]s upes tika nodzēsta [[Krīvu krīvs|krīvu krīvu]] Svētā uguns. * 1422. gadā pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] Livonijas ordenis bija spiests atteikties no [[Kursa (valsts)|Kursas]], [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] dienvidu daļas, kuras iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]i pievienotajā [[Žemaitija|Žemaitijā]]. * 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. * 1435. gada 1. septembrī Livonijas ordenis tika smagi sakauts [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]. * 1435. gada 4. decembrī [[Valka|Valkā]] Livonijas ordenis un tā vasaļi parakstīja „vienu draudzīgu vienošanos” (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem [[Livonijas Konfederācija]]s partneriem par kopīgu militāru sadarbību. * 1461. — 1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās [[Atzele]]s austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. * 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Joans III]] pieprasīja [[Livonijas konfederācija]]i maksāt 13. gadsimta līgumos pieminētos Tērbatas meslus Novgorodai. * 1480. gadā [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. * 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. * 1491. gadā [[Livonijas ordenis]] aplenca un ieņēma Rīgas pilsētu. * 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, kurā krievi atsacījās no okupētajām Latgales zemēm. == 16. gadsimts == [[Attēls:Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa pēc 1525.png|thumb|270px|Livonijas Konfederācijas Latvijas daļa Pletenberga laikā (pēc 1525).]] [[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumbnail|270px|Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai ([[Zviedru Igaunija]]i).]] [[Attēls:Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis ar kroni 1580.jpg|thumb|200px|[[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas ķēniņa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] ģerbonis ar kroni (1580).]] * 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. * 1502. gadā pie [[Pleskava]]s [[Livonijas ordenis]] mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] vadībā sakāva [[Maskavija]]s armiju ([[Kauja pie Smoļinas]]). * 1503. gadā parakstīja pamieru ar Maskaviju, ko vairākkārt pagarināja līdz 1558. gadam. * 1521. gadā [[Andreass Knopke]] sāka sludināt [[Rīgas Svētā Pētera baznīca|Rīgas Svētā Pētera baznīcā]]. * 1522. gadā [[Silvestrs Tegetmeijers]] sāka latviski sludināt [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba baznīcā]]. * 1523. gadā sākās [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņi]] un katoļu garīdzniekus izraidīja no Rīgas. Vidzemē sludināja radikālais [[Melhiors Hofmans]]. Lai novērstu zemnieku nemierus, viņu izraidīja no valsts. * 1524. gadā Sv. Jēkaba baznīcā nodibināja pirmo Rīgas latviešu draudzi. * 1525. gadā [[Lībeka|Lībekā]] iznāca pirmā latviski iespiestā lūgšanu grāmata (nav saglabājusies). * 1525. gadā Vācu ordeņa lielmestrs [[Albrehts Hoencollerns|Albrehts]] pārgāja luterānismā un pasludināja Vācu ordeņa valsti par laicīgu [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Tas lika ordenim ieņemt neitrālu pozīciju reformācijas jautājumos. * 1530. gadā [[Nikolajs Ramms]] pārtulkoja baušļus latviski un sastādīja pirmo garīgo dziesmu krājumu. * 1532. gadā Rīgā alus nesēju un vedēju ģildes sāka rakstīt latviski savu amata locekļu sarakstus. * 1535. gadā Cēsīs mira [[Valters fon Pletenbergs]]. * 1550. gadā sāka pazemināties gada vidējā temperatūra — sākās [[Mazais ledus laikmets]], kas ilga līdz apmēram 1800. gadam. * 1557. gadā Maskavijas cars [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pieteica karu [[Livonijas Konfederācija]]i, sākās [[Livonijas karš]]. * 1558. gadā Maskavijas karaspēks ieņēma [[Narva|Narvu]], padevās arī [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksnis]], krievi izpostīja Livonijas austrumu daļu. * 1559. gadā Livonijas ordenis pieņēma [[Lietuvas lielkņaziste]]s protektorātu. * 1559. gadā [[Piltene]]s un [[Sāmsala]]s [[bīskaps]] Minhauzens pārdeva savas valdnieka tiesības [[Dānija]]s karalim [[Frederiks II|Frederikam II]]. Viņš šīs teritorijas uzdāvināja savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|hercogam Magnusam]]. * 1559. gadā Latvijā sākās [[raganu medības]]. * 1560. gadā Ordenis mēģināja apturēt krievu armiju, bet tika sakauts ([[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]]). Sākās zemnieku nemieri Vidzemē un Ziemeļigaunijā (igauņi esot ievēlējuši savu ķēniņu). * 1561. gadā [[Igaunijas bruņniecība]] un [[Tallina|Rēveles]] pilsēta padevās [[Zviedrija]]s karalim [[Ēriks IV|Ērikam XIV]]. Livonijas mestrs [[Gothards Ketlers]] un Rīgas virsbīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] kļūst par [[Lietuvas lielkņaziste]]s vasaļiem. * 1562. gadā Rīgā Livonijas mestrs zvērēja uzticību Lietuvas valdniekam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]], tika parakstīta [[Viļņas ūnija]] starp Lietuvu un Livoniju, kurā dižkungs Sigismunds Augusts Livonijai deva privilēģijas saglabāt ticības brīvību un autonomu iekšējo pārvaldi. Livonija tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai [[Prūsijas hercogiste]]i, piešķirot to lēnī pēdējam ordeņa meistaram [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]]. * 1566. gadā tika noslēgta jauna [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] jeb [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]], pēc līguma noslēgšanas Latvija tika sadalīta divās daļās: [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes tika apvienotas ar bijušajām [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā Livonijas hercogistē, ko vēlāk sāka dēvēt par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], jo Daugavas kreisā krasta zemēs izveidoja autonomu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. * 1569. gadā parakstīta [[Ļubļinas ūnija]] starp Lietuvu un Poliju. * 1570. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pieņēma [[Ketlera privilēģijas]] — lēņu muižas kļuva par dzimtmuižām. * 1577. gadā, nevēloties krist Jāņa Briesmīgā rokās, pilī uzspridzinājās Cēsu cietokšņa aizstāvji, tāpat darīja arī [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji. * 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm. * 1581. gadā pēc [[Drohičinas līgums|Drohičinas līguma]] parakstīšanas [[Rīgas brīvpilsēta]] pakļāvās Polijas—Lietuvas karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]]. * 1582. gadā [[jezuīti]] [[Pjotrs Skarga]] un [[Johans Vincerijs]] Rīgā atvēra ģimnāziju, kurā mācījās arī latvieši. Sākās [[kontrreformācija]]. * 1582. gadā Stefans Batorijs ieviesa [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]. * 1583. gadā tika izveidota katoļu [[Livonijas bīskapija]] ar centru [[Cēsis|Cēsīs]]. * 1583. gadā Rīgā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Tērbatā nodibināja [[Jezuīti|jezuītu]] kolēģijas. Puse Rīgas ostas ienākumu pienācās pilsētai, otra puse — jezuītiem. * 1583. gadā [[Zviedrija]] un Polija—Lietuva kopīgi atspieda [[Krievijas cariste]]s karaspēku uz Krieviju. Krievija un Polija—Lietuva noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]]. * 1584. gadā parādījās pirmais [[dainas|latvju dainu]] pieraksts. * 1584.—1589. notika [[Kalendāra nemieri Rīgā]]. Cīņa par ietekmi starp [[Lielā ģilde (Rīga)|Lielo ģildi]] un [[Mazā ģilde (Rīga)|Mazo ģildi]]. * 1585. gadā pēc [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] [[Dānija]] atteicās no bijušās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijas par labu Polijai—Lietuvai. * 1585. gadā Viļņā jezuīti nodrukāja [[Katehisms|katķismu]] latviešu valodā. * 1587. gadā līdz ar [[katoļticība|katoļu]] vajāšanu vilni jezuītus no Rīgas padzina, to īpašumus konfiscēja. * 1588. gadā Rīgā [[Nikolajs Mollīns]] iekārtoja grāmatu spiestuvi. * 1591. gadā ar karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] pavēli Rīgā tika atjaunota jezuītu kolēģija. == 17. gadsimts == [[Attēls:Latvijas karte no Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus 1613.jpg|thumb|270px|1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus'').]] [[Attēls:Latvijas teritorija 17. gadsimtā.jpg|thumb|270px|Latvijas karte 17. gadsimtā, kurā [[Zviedru Vidzeme]]s latviešu apdzīvotā daļa nosaukta par ''LITLANDIA'' (no {{val|de|Lettland}}).]] [[Attēls:Letten Curlandia Semgallia ap 1640.jpg|thumb|270px|Vidzemes latviešu daļa (''Letten''), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (''Curlandia Semgal.'') ap 1640. gadu.]] * 1600.—1629. gados Latvijas teritorijā norisinājās Zviedrijas un Polijas—Lietuvas karš. [[Sigismunds III Vāsa]] bija gan Polijas—Lietuvas, gan Zviedrijas karalis. Hercogs Kārlis (no 1604. gada [[Kārlis IX]]) un zviedru muižniecība sadumpojās pret karali un sāka karu Livonijā. * 1601. gadā zviedrus sakāva pie Kokneses ([[Kokneses kauja]]). * 1605. gadā zviedrus sakāva pie [[Salaspils]] ([[Salaspils kauja]]). Turpmāk notika sīkas lokālas sadursmes. * 1606. gadā sākās mēra epidēmija. * 1611. gadā par Zviedrijas karali kļuva [[Gustavs II Ādolfs]], kurš valdīja līdz 1632. gadam * 1621. gadā [[Rīgas aplenkums (1621)|zviedri ieņēma Rīgu]] un slēdza jezuītu kolēģiju. * 1621. gadā Rīgā sāka darboties pirmā pilsētas ūdensapgādes sūkņu stacija. * 1625. gadā Zviedrija pabeidza iekarot Vidzemi. * 1629. gadā noslēgts [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgums. Polijas—Lietuvas pārvaldē palika Livonijas vaivadija ([[Inflantija]]). Zviedrija ieguva Igauniju, Rīgu un Vidzemi līdz [[Aiviekste]]i. * 1629. gadā notika [[Zviedru Vidzeme]]s administratīvās reformas: 1) ģenerālgubernators (civilā un militārā vara); 2) Rīgas gubernators (arī Vidzemē); 3) Ziemeļigaunijas gubernators; 4) Teritoriālā reforma (Rīgas, Cēsu, Tērbatas un [[Pērnava]]s apriņķi); 5) [[Draudžu novadi|Draudžu novadu]] reforma; 6) Tiesu reforma (3 pakāpju tiesa: [[zemes tiesa]], [[pils tiesa]], [[galma tiesa]]). Muižnieki nedrīkstēja sodīt zemniekus stingrāk kā ar 10 pāriem rīkšu. Tika nostiprināta Rīga. Administratīvi izplatīja luterānismu ([[pēriens|miesassodi]], ja negāja uz baznīcu). Bez klaušām bija jāmaksā arī valsts nodevas. * 1630.—1639. gados notika zemnieku nemieri. * 1632. gadā tika pieņemts Tiesu likums — izbēgušu zemnieku izdošana, „mājas pārmācības” tiesības, policijas vara muižas teritorijā. * 1632. gadā Tērbatā dibināja [[Zviedru Vidzeme]]s universitāti. * 1632. gadā katoļticībā pārgājušais [[Alsungas pils|Alsungas]] muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto [[Alsungas draudzes novads|Alsungas draudzes novada]] luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. * 1639. gadā patents, ka ne tikai zemnieki, bet arī kalpi un vaļinieki tika piesaistīti pie muižas novada. * 1640. gadā [[Kurzemes hercogiste]] ieguva [[Tobago]] koloniju. * 1642. gadā Kurzemes hercogistes tronī kāpa [[Jēkabs Ketlers]], viņš strauji attīstīja tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību. 17 metāllietuves, 18 kokzāģētavas, 10 vilnas vērptuves, 85 linu austuves, 14 salpetra manufaktūras, 100 darvas dedzinātavas, 30 kaļķu cepļi, 10 stikla manufaktūras, 5 papīra dzirnavas, 2 kuģu būvētavas. * 1649. gadā tika iespiesta „Historia Lettica”. * 1651. gadā Kurzemes hercogiste ieguva [[Gambija]]s koloniju. * 1654.—1660. gados Livonijas teritorijā notika [[Otrais Ziemeļu karš]] starp Zviedriju un Polijas—Lietuvas valsti. * 1658. gadā zviedru karaspēks izlaupīja Kurzemes hercogisti un sagūstīja hercogu. * 1659. gadā pēc vajāšanām Krievijā, uz Livoniju pārcēlās pirmie vecticībnieki. * 1660. gadā Zviedrija un Polija—Lietuva slēdza mieru [[Oliva|Olivā]] ([[Olivas miers]]). * 1671. gadā Livonijas zemnieki tika galīgi piesaistīti muižai — „[[Vidzemes zemes kārtība]]”. * 1675. gadā Rīgā nodibināja [[Rīgas licejs|Kārļa liceju]], vēlāk — Rīgas Ķeizariskais licejs. * 1680. gadā Zviedrijas karalis sāka atprasīt agrāk izdalītās valsts muižas ([[muižu redukcija]]). Atsavināja 5/6 no muižām. Veidojās muižnieku opozīcija (it sevišķi Livonijā). Uz reducētajām muižām attiecināja [[vaku grāmatas]]. * 1684. gadā Priekulē ar sadedzināšanu notiesāja vara kalves kalēju — [[Priekules Ikars|Zviedri Johansonu]], kurš vairākas reizes (no 1670. līdz 1684. gadam) lidinājies pa gaisu ar pašdarinātu, deltaplānam līdzīgu aparātu. * 1687. gadā pieņemts likums, ka katrā draudzē jābūt skolai zemnieku bērniem. * 1690. gadā Rīgā pieņēma tirdzniecības reglamentu, kas ierobežoja ārzemnieku iespējas tirgoties. * 1694. gadā par zviedru karaļa apvainošanu notiesāja [[Johans Patkuls|Johanu Patkulu]], taču viņš aizbēga un sāka vērpt intrigas. * 1695. — 1697. gados bija neražas un bada posms. * 1696. gadā ieviesa „Ekonomijas reglamentu” — klaušu un nodevu normas, pārpalikumu varēja brīvi pārdot. * 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. [[Saksija|Sakšu]] karaspēks mēģināja ieņemt Rīgu. == 18. gadsimts == [[Attēls:Kurzemes_un_Livonijas_hercogistes_1745.jpg|thumb|270px|Kurzemes un Livonijas hercogistu karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1745). Sadalītā Latvija parādīta kā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Livonijas hercogiste]] ([[Rīgas guberņa]]) un [[Inflantijas vaivadija|Inflantija]] (ap punktētu robežlīniju iezīmēta [[Polockas vaivadija]]s sastāvā).]] * 1701. gadā zviedri [[Spilves kauja|kaujā pie Spilves]] sakāva Saksijas karaspēku. Pārziemojuši Kurzemes hercogistē, zviedri iebruka Lietuvā, tālāk caur Poliju devās uz Saksiju. * 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Narvu un Tērbatu. * 1709. gadā Krievija piespieda Kurzemes hercogu [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers|Fridrihu Vilhelmu]] apprecēt [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameitu [[Anna I Romanova|Annu]]. Drīz pēc tam hercogs strauji saslima un nomira. * 1710. gadā krievu armija ieņēma Tallinu un Pērnavu. Visa [[Zviedru Livonija]] un [[Zviedru Igaunija]] nokļuva Krievijas rokās. * 1710. gadā [[Rīgas rāte]] parakstīja pamiera „[[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Akorda punktus]]”, pakļaujoties [[Krievijas cariste]]i * 1711. gadā pēc krievu armijas posta darbiem sākās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmija]]. * 1713. gadā tika izveidota [[Rīgas guberņa]]. * 1721. gadā — [[Nīštates miera līgums]] beidza Ziemeļu karu. Vidzemi anektēja [[Krievijas impērija]]. [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] aristokrātija ieguva lielākas privilēģijas, nekā Zviedru Vidzemes laikā. Nostiprināja autonomiju — atjaunoja [[landtāgs|landtāgu]]. * 1721. gadā Krievija anulēja muižu redukciju un akceptēja 16. gadsimta [[Sigismunda Augusta privilēģija]]s. Pēc kara pieauga labības cenas. * 1716. gadā Rīga konfliktēja ar valdību par karavīru izvietošanu namnieku mājās. [[Pēteris I]] iecēla Rīgas rātei inspektoru. Mainījās preču īpatsvars Rīgas ostā. Lielāku nozīmi ieguva tehniskās kultūras (lini, kaņepes, kokmateriāli). * 1726. gadā [[Kurzemes landtāgs]] pēc hercoga atraitnes Annas uzstājīgas vēlēšanās par Kurzemes hercogu ievēlēja sakšu grāfu [[Saksijas Morics|Moricu]], taču krievu garnizons viņu padzina. * 1727. gadā aizliedza nevāciem iegādāties mājas [[Vecrīga|Rīgas iekšpilsētā]]. * 1730. gadā Kurzemes hercoga atraitne [[Anna I Romanova|Anna]] kļuva par Krievijas imperatori, pieauga vācbaltiešu ietekme Pēterburgas galmā. * 1737. gadā par Kurzemes hercogu iecēla [[Ernests Johans Bīrons|Ernestu Bīronu]]. * 1738. gadā sākās [[Brāļu draudzes|hernhūtiešu]] kustība Vidzemē. * 1738. gadā Rīgas rāte pavēlēja visiem latviešiem pārdot savas mājas Rīgā, citādi tās atsavinās. * 1739. gadā Baltijas ģenerālgubernators atcēla rātes lēmumu. * 1739. gadā Rīgas rāte aizliedza latviešiem nēsāt „vācu drēbes”. * 1739. gadā Pēterburgā pieņēma „[[Rozeni|Rozena]] deklarāciju”, kas noteica, ka zemnieki ir dzimtcilvēki. Muižnieku domas dalījās — bija ''jauno'' grupējums, kas, apgaismības ietekmēti, vēlējās ko mainīt (Georgs Aizens, Švarcenbergs, Jannaus). * 1740. gadā Bīronu izsūtīja uz Sibīriju (līdz 1762.), un hercogisti pārvaldīja ''Zemes padome''. * 1743. gadā aizliedza [[brāļu draudzes]], taču tās turpināja pulcēties slepeni. * 1757. gadā darbu sāka [[Krāslava]]s katoļu seminārijs. * 1760. gadā [[Aizkraukle]]s muižnieks Šulcs fon Ašerādens deva saviem zemniekiem brīvību. * 1764. gadā [[Katrīna II]] apmeklēja Vidzemi un lika sastādīt tiesiskos aktus. * 1765. gadā ģenerālgubernators [[Džordžs Brauns]] 12. aprīlī izdeva patentu no 11 punktiem, kurus uzdeva atrisināt landtāgam. 5 svarīgākie: 1) ja zemniekam nav parādu, tam jāļauj brīvi rīkoties ar savu kustamo īpašumu; 2) nevar patvarīgi mainīt klaušu apjomu; 3) ierobežot muižnieku tiesu varu; 4) klaušu darbu uzskaite;5) tiesības sūdzēties Bruģa tiesā. — Muižniecība to ignorēja. * 1768. gadā iespieda pirmo žurnālu latviešu valodā — „[[Latviešu ārste]]”. * 1770. gadā tika pasludināta ticības brīvība. * 1772. gadā Krievijas impērija anektēja Latgali (Pirmā [[Polijas dalīšana]]). * 1775. gadā [[Pēteris Bīrons|hercogs Pēteris]] Jelgavā dibināja ''[[Academia Petrina]].'' * 1785. gadā latviešu mehāniķis — [[Ernests Johans Bīnemanis]] Jelgavā palaida gaisa balonu. * 1795. gadā Krievijas impērija anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti. * 1798. gadā [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] apmetās nākamais [[Francijas un Navarras karalis]] [[Luijs XVIII]]. == 19. gadsimts == [[Attēls:Lantkahrte_no_Latweeschu_semmes_1859.jpg|thumb|270px|1859. gada "[[Latvieši|Latviešu zemes]] ''lantkārte''" ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību.]] [[File:1889. gada Latvijas karte.png|270px|right|thumb|1889. gada Latvijas karte]] [[Attēls:Latvijas - latviešu zemes karte 1911.jpg|270px|right|thumb|Latvijas - latviešu zemes karte (1911).]] * 1802. gadā notika [[Kauguru nemieri]], kuru laikā 17 zemnieki tika ievainoti, bet nemieru vadītājus deportēja uz [[Tjumeņas apgabals|Toboļskas guberņu]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. * 1804. gadā publicēja Kārļa Elferfelda lugu „Tā dzimšanas diena”. * 1804. gadā flāmu aeronauts [[Etjēns Gaspārs Robērs]] (Robertsons) devās lidojumā ar gaisa balonu no Citadeles [[Rīga|Rīgā]] un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. * 1810. gadā sakarā ar Napoleona armijas uzbrukuma draudiem tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]], kuram bija svarīga loma Krievijas ziemeļaustrumu robežu aizsardzībā. Tā ēku un nostiprinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. * [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Napoleona armija ieņēma gandrīz visu Kurzemes guberņu un fomāli atjaunoja [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste|Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogisti]]. Pēc zaudētās [[Iecavas kauja]]s Rīgas militārais gubernators [[Magnuss Gustavs fon Esens]] lika nodedzināt Rīgas priekšpilsētas. * 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu Kurzemes guberņā (Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā). *1818. gadā Dikļu muižas Zundas rijā notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — F. Šillera luga „Laupītāji”. * 1819. gadā atcēla dzimtbūšanu Vidzemes guberņā. * 1822. gadā Jelgavā sāka drukāt „[[Latviešu Avīzes]]”. * 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Pēterburga|Pēterpils]] — [[Varšava]]s šoseju (tagad [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] 163,4 km). * 1837. gada augustā Rīgā ieradās [[Rihards Vāgners]] un līdz 1839. gada jūlijam strādāja par [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Pilsētas teātra]] galveno [[Diriģents|diriģentu]]. * 1839. gadā tika dibināts [[Vidzemes skolotāju seminārs]]. * 1841. gadā Latgalē sākās [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošana]]. * 1858. gadā pabeidza būvēt Vidzemes šoseju (tagad [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]]) līdz [[Pleskava]]i, kur tā savienojās ar Pēterpils — Varšavas šoseju. * 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas — Varšavas dzelzceļa līniju]]. * 1861. gada 19. februārī tika izdots [[dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifests ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. * 1862. gadā atvēra [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], kur mācības notika vāciski. * 1863. gadā tika uzcelts jaunais [[Rīgas 1. pilsētas teātris|Rīgas pilsētas teātris]]. * 1865. gadā stājās spēkā pilnīgs [[latīņu druka]]s aizliegums Latgalē. * 1864. gadā Dikļos notika pirmie latviešu Dziedāšanas svētki. * 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] iniciatīvas atvēra jauna tipa [[Ainažu jūrskola|jūrskolu Ainažos]]. * 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļa līniju]]. * 1869. gada 29. janvārī [[Ape|Apē]] nodibināts pūtēju orķestris. * 1873. gadā „[[Dievs, svētī Latviju]]” pirmatskaņojums. * 1875. gadā [[valodu politika Latvijā|pārkrievošanas politikas]] ietvaros sāka ieviest [[krievu valoda]]s mācīšanu draudžu un pagastu skolās. * 1876. gadā sākta elektroenerģijas ražošana [[Bille]]s voiloka fabrikā pie Amatas. * 1879. gadā Rīgā iededzināja pirmo elektrisko apgaismojumu. * 1882. gadā Rīgā sāka darbu zirgu tramvajs. * 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo kamaniņu braukšanas trasi Baltijā, bet Rīgā atklāja pirmo velotreku. * 1889. gadā „[[Leitnera velosipēdu fabrika|Leitnera velosipēdu fabrikā]]” izgatavoja pirmo motociklu „Russia”, triciklu un auto ar tādu pašu nosaukumu. * 1890. gadā tika likvidēta Kurzemes un Vidzemes guberņu autonomija, no 1885. līdz 1890. gadam visās valsts uzturētajās skolās pārgāja uz mācībām vienīgi krievu valodā. * 1893. gadā [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. *1896. gadā Rīgā notiek pirmais publiskais kinoseanss. * 1899. gadā dažādus priekšnesumus, paceļoties gaisa balonā, rādīja [[Ernests Vītols]] ar sievu Margaritu. * 1899. gada septembrī [[Liepāja|Liepājā]] sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs Baltijā. == 20. gadsimts == [[Attēls:Vācijas okupētā Latvija 1918.jpg|thumb|270px|[[Vācijas impērija]]s [[8. armija (Vācijas impērija)|8. armijas]] okupētā Latvija (1918. gada oktobrī). Parādītas [[Kurzemes Hercogiste|Kurzeme]]s (''Gouv. Libau''), [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] (''Gouv. Riga''), kā arī [[Vidzeme]]s dienviddaļas (''LIVLAND'') un [[Latgale]]s (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.]] [[Attēls:Latvija ar Palangu un Roņu salu Harmsworth 1920.jpg|thumb|270px|Latvijas karte pirms galīgās robežu nospraušanas ar Palangu un Roņu salu, bet bez Ainažiem un Rūjienas (Harmsworth, 1920).]] [[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|270px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]] [[Attēls:Latvian SSR 1940.jpg|thumb|270px|1940. gada Latvijas PSR karte]] [[Attēls:Latvijas_ģenerālapgabals_1942._gadā.jpg|thumb|270px|Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942)]] * 1901. gadā Rīgas 700. gadadienas svinības. * 1903. gadā iznāca Jāņa Raiņa „Tālas noskaņas zilā vakarā”. * 1903. gadā Latvijas teritorijā izdota pirmā skaņuplate latviešu valodā. * 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Ventspils]]-[[Ribinska]]s dzelzceļa līniju. * 1904. gadā atcēla latīņu drukas aizliegumu Latgalē. * 1905. gada janvārī sākās [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas turpinājās līdz 1907. gadam. * 1906. gadā skolu jaunākajās klasēs atļāva mācības [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. * 1909. gadā Teodors Kalups Rīgā atvēra lidmašīnu ražošanas rūpnīcu „Motors”. * 1913. gadā mācības latviešu valodā atkal aizliedza. * 1914. gadā Rīgā notika [[Otrā Krievijas olimpiāde]]. * 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Vidzemē un Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. * 1915. gadā pilnīgi visi rūpniecības uzņēmumi tika aizvesti uz Krieviju un [[Ukraina|Ukrainu]]. Līdzi devās arī daudz tehniku apkalpojošo speciālistu. * 1915. gadā sāka veidot latviešu strēlnieku bataljonus. * 1917. gada 9. — 10. maijā Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Latgales pārstāvju kongress]], kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. * 1917. gada septembrī Vidzemē varu pārņēma [[Iskolats]]. * 1917. gada decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu [[Vidzemes guberņa]]i. * 1918. gada janvārī Krievijas Sanversmes sapulcē Latvija pasludināja savu [[Latvijas autonomijas idejas|autonomiju]]. * 1918. gada februārī visu Latvijas teritoriju ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. * 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. * {{dat|1918|11|18||bez}} Latvija pasludināja savu valstisko neatkarību. * 1918. gada decembrī Latviju, izņemot Kurzemes rietumu daļu, ieņēma [[Sarkanā armija]]. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Liepāja]]s periods. * 1919. gadā darbību sāka „[[VEF|Valsts Elektrotehniskā Fabrika]]”. * 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma Latvijas armija]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. * 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. * 1920. gadā ar starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu [[Valka]]s centru un [[Roņu sala|Roņu salu]] piešķīra Igaunijai. * 1925. gada martā sākās radio pārraides no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. * 1925. gadā sāka darboties lidmašīnu fabrika „[[Christine Backman]]”. * 1927. gadā darbu sāka „Ābrama Leibovica foto radio centrāle” (vēlākā „[[RRR]]”). * 1934. gads [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa valsts apvērsums]]. * 1936. gadā VEF sāka būvēt lidmašīnas. * 1937. gadā darbu sāka automobiļu rūpnīca „[[Ford-Vairogs]]”. * 1937. gada 10. novembrī notika pirmā TV pārraide apmēram 500 cilvēku lielai skatītāju grupai Rīgā. * 1939. gadā Latvijā viesojās [[Džons Kenedijs]]. * 1940. gada jūnijā [[Latvijas okupācija (1940)|Latviju okupēja]] Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. Sākās ''baigais gads''. * 1941. gada jūnijā notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz [[Gulags|Gulaga]] nometnēm un [[Sibīrija]]s nometinājuma vietām. Pirms tam notika Latvijas armijas virsnieku [[1941. gada jūnija notikumi Litenē|nogalināšana Litenē]]. * 1943. gadā pagrīdē sāka darbu [[Latvijas Centrālā padome|LCP]]. * 1944. gadā no Latvijas tika atdalīti seši [[Abrene]]s apriņķa pagasti un pievienoti [[Krievija]]i. * 1947. gadā Rīgā atklāja pirmo trolejbusu maršrutu. * 1948. gadā [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētkiem]] pievienoja Deju svētkus. * 1949. gada martā notika Latvijas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|deportācija]] uz Sibīriju. * 1954. gadā, apvienojot Rīgas eksperimentālo automobīļu fabriku un Rīgas 2. autoremontrūpnīcā izveidoto autobusu virsbūvju rūpnīcu, izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]]. * 1957. gadā notika pēdējā bruņotā [[Mežabrāļi|mežabrāļu]] kauja ar padomju okupācijas karaspēku. * 1959. gadā no amatiem atcēla [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistus]] un pastiprinājās [[Latvijas pārkrievošana]]. * 1959. gadā notika pirmie [[Mākslas dienas|Mākslas dienu]] pasākumi. * 1960. gadā VEF sāk ražot „Spīdolu” — pirmo pārnēsājamo tranzistoru radio PSRS. * 1963. gadā aizturēta avioreisa dēļ Rīgā viesojās [[Jurijs Gagarins]]. * 1971. gadā pasaulē izplatīja visas pasaules kompartijām adresētu [[17 latviešu komunistu vēstule|17 Latvijas komunistu vēstuli]] par stāvokli Latvijā. * 1985. gada 20. aprīlī notika pret [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]] vērsts neformālo jaunatnes kustību dalībnieku gājiens Rīgā. * 1986. gadā [[Liepāja|Liepājā]] nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu „[[Helsinki-86]]”. * 1986. gadā notika [[Čatokvas konference Jūrmalā]]. * 1987. gadā notika [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] rīkots protesta mītiņš pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]]. * 1988. gads notika [[VAK]] rīkota tautas manifestācija [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparkā]]. * 1988. gadā nodibināja [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas fronti]]. * 1989. gadā notika [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] akcija, kur rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu. * 1990. gadā [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību]], kas tika starptautiski atzīta pēc [[Augusta pučs|1991. gada augusta puča]]. * 1993. gada janvārī Latvijai piešķīra [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts|Starptautisko tālsarunu kodu]] +371. * 1994. gadā no Latvijas izveda pēdējās [[padomju armija]]s daļas. * 1994. gadā LCP beidz savu darbību. * 1995. gada 9. maijā legalizējās pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis — [[Jānis Pīnups]]. == 21. gadsimts == [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|270px|Latvijas novadi un republikas pilsētas pēc 2009. gada reformas.]] * 2001. gada augustā Rīgas 800. gadadienas svinības. * {{dat|2002|5|25||bez}} [[Marija Naumova]] uzvarēja [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. * {{dat|2003|5|23||bez}} Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. * 2003. gada decembrī [[Latvijas futbola izlase]] pirmo reizi kvalificējās [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātam]]. * {{dat|2004|3|29||bez}} Latvija kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * {{dat|2004|5|1||bez}} Latvija iestājās [[Eiropas Savienība]]s sastāvā. * 2007. gadā tika parakstīts Latvijas — Krievijas robežlīgums, kurā tika atzīta 1944. gada robeža. * {{dat|2007|7|8}} [[Valdis Zatlers]] kļuva par [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. * 2008. — 2010. gadā globālā [[finanšu krīze]] izraisīja [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Latvijas finanšu un pārvaldes krīzi]]. * {{dat|2011|5|28||bez}} valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumu par Saeimas atlaišanu]]. * {{dat|2011|7|8||bez}} [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. * {{dat|2011|7|23||bez}} norisinājās referendums par [[10. Saeima]]s atlaišanu. Tā tika atlaista. * 2012. gada 18. februārī notika [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|referendums par grozījumiem Satversmē]], kas paredzēja ieviest [[krievu valoda|krievu valodu]] kā otru valsts valodu valstī. Referendumā tika nobalsots pret šiem grozījumiem. * {{dat|2013|11|21||bez}} Rīgā [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|sagruva lielveikala „Maxima” jumts]], kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki. * 2014. gada 1. janvārī Latvijā tika ieviesta jauna nacionālā valūta, un līdzšinējos [[lati|latus]] nomainīja [[eiro]]. * {{dat|2015|7|8||bez}} [[Raimonds Vējonis]] kļuva par Latvijas prezidentu. * 2017. gadā tika palaists Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas paredzēts kuģu satiksmes kontrolei. * {{dat|2018|9|24||bez}} Romas katoļu pāvests [[Francisks]] viesojās Latvijā. * 2019. gada 8. jūlijā [[Egils Levits]] kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas konfederācija]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Pārdaugavas hercogiste]] * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Vidzeme]] * [[Latgale]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Latgale]] 629l609y6xrdljmksxi44uklz4nltao Normunds Grostiņš 0 48736 3672127 3672053 2022-08-18T12:35:15Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Grostiņš | vārds_orģ = | attēls = Normunds Grostins.jpg | mazs_att = | apraksts = Normunds Grostiņš 2018. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Latvijas Liberālā partija]]<ref name="LJ" /> * [[Demokrātiskā Centra partija]] * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] * [[Nacionālā Reformu partija]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]]* * [[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķi]] (pārdēvēta par [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]) * [[Centra partija]] | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Grostiņš''' (dzimis {{dat|1964|4|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[politiķis]] un publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] 1964. gadā. 1982. gadā beidza [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolu]], līdz 1987. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], bijis LVU [[komjaunatne]]s komitejas sekretāra vietnieks. 1987. gadā piedalījies aizliegtajos masu protestos pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref name="Diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogs/normunds-grostins|title=Diena1}}</ref> 1990. gadu sākumā, darbojies [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], bijis tās valdes priekšsēdētājs.<ref name="LJ">{{Ziņu atsauce | title = Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu | first = A. | last = Andere | publisher = Latvijas Jaunatne | date = 1992. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 14. maijā | url = }}</ref> 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.<ref name="Diena1"/> No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "[[Eiroskeptiķi]]", kas 2008. gadā tika pārdēvēta ar [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]. Eiropas partiju alianses EUD (''European Union Democrats'') valdes loceklis<ref name="EUD">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|title=Members of the board|access-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131103061339/http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|archivedate={{dat|2013|11|03||bez}}}}</ref> un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicējis grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".<ref>[http://parlatu.lv/?page_id=95]</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījies no "[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķu]]" saraksta. [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījies no [[Rīcības partija]] saraksta. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta kā neatkarīgs kandidāts.<ref>[http://www.rubaltic.ru/experts/latviya/grostinsh/ ГРОСТИНЬШ Нормунд] Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)</ref> 2017. gada Rīgas Domes vēlēšanās un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[No sirds Latvijai]]" (NSL) sarakstā.<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D]</ref> Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu, 2018. gadā tika aizmuguriski izslēgts no NSL.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50522923|title=Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš|date=2018. gada 25. okt.|website=delfi.lv}}</ref> Bija [[Centra partija]]s saraksta līderis [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://centrapartija.lv/preses-konference/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320171003/http://centrapartija.lv/preses-konference/ }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojies, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N.Grostiņš sadarbību ar VDK noliedz (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi).<ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-agents-stirlics-zino-par-vesturniekiem-un-pagrides-porno-seansiem-grostins-ar-vdk-neesmu-sadarbojies.d?id=51861027 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies'] Delfi</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē [[Latvijas Krievu savienība]]s sarakstā.<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/latvijas-krievu-savieniba]</ref> [[Centrālā vēlēšanu komisija]], nosaucot iespējamos VDK aģentus kandidātu vidū, nav pieminējusi N. Grostiņa vārdu, norādot,ka "četriem VDK kartotēkā atrodamajiem kandidātiem ir tiesas spriedumi, ka viņu sadarbība ar VDK nav konstatēta, tāpēc CVK viņu vārdus neatklās".<ref>[https://nra.lv/latvija/politika/388999-uz-14-saeimu-kandide-tris-vdk-kartoteka-minetie-iespejamie-arstata-agenti.htm]</ref> == Darbi == Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,<ref name="Parlatu">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parlatu.lv/saglabat/|title=LNI publikācijas|access-date={{dat|2013|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130522052618/http://parlatu.lv/saglabat/|archivedate={{dat|2013|05|22||bez}}}}</ref> ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret [[Lato Lapsa]]s un līdzautoru veikto neprecīzo vēstures atspoguļojumu.<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241|title=Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?}}</ref> Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,<ref name="DELFI2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-moderna-latvijas-eiroskepse.d?id=8350501&fbclid=IwAR1wqIistoecM66ShiAluel1LnlWq0a3v2-wJJ3IioX_z0zCdUIgPq6c92E|title=Modernā Latvijas eiroskepse}}</ref> kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.<ref name="DELFI3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-eirofondi-solits-maka-nekrit.d?id=20346513|title=Eirofondi - solīts makā nekrīt}}</ref> Publicējis "Delfi" ES [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] analīzi, norādot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.<ref name="DELFI4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-es-lisabonas-ligums-nebutiskas-izmainas.d?id=19780907|title=Lisabonas līgums}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Barikāžu piemiņas medaļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grostinzsz, Normunds}}<!-- NEMAINĪT uz Grostins --> [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 6irjw99ye9uuu8hr12ix3s2ysgt9px8 Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva) 0 49603 3672177 3668509 2022-08-18T13:37:34Z Bendžamins 76862 /* 1960. gadi */ wikitext text/x-wiki {{Infobox award | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā filma" | current_awards = | image = | alt = | caption = | description = "gada labāko filmu" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{url|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā filma"''' jeb "Oskara" balva tiek pasniegta labākajai filmai katru gadu.<ref name="Oscars1">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Jebkurš Kinoakadēmijas loceklis drīkst ne tikai balsot par nominācijām, bet arī izvirzīt kādu filmu nominēšanai.<ref name="Oscars6">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |title=Rule Sixteen: Special Rules for the Best Picture of the Year Award |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|07|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130717071946/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule16.html |date={{dat|2013|07|17||bez}} }}</ref> Labākās filmas balvu pasniedz kā pēdējo un to saņem filmas producenti un režisors, lai gan oficiāli to saņem tikai producenti. Sākotnēji nomināciju skaits nebija stingri noteikts, balvai tika nominētas pat 10 filmas. Bet kopš [[17. Kinoakadēmijas balva|17. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijas (par 1944. gadā iznākušajām filmām) tika ieviests noteikums, ka fināla balsošanai tiek izvirzītas tikai 5 filmas. Tomēr, sākot ar [[82. Kinoakadēmijas balva|82. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremoniju (par 2009. gadu), gada labākās filmas nomināciju skaitu atkal palielināja un noteica robežās no 5 līdz 10.<ref name="5to10">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.deadline.com/2011/06/oscar-academy-builds-surprise-into-best-picture-race/|title=OSCAR SHOCKER! Academy Builds Surprise & Secrecy Into Best Picture Race: Now There Can Be Anywhere From 5 To 10 Nominees|author=Nikki Finke|date=2011-06-14|work=Deadline Hollywood|publisher=MMC|accessdate=June 15, 2011}}</ref> Labākā režisora balva bieži tiek piešķirta labākās filmas režisoram — no 85 labākajām filmām 62 režisori saņēmuši arī labākā režisora balvu. == Balvas ieguvēji un nominanti == === 1920. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="4" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[Wings]]''''' |- |''[[7th Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Racket]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1928/29''' {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Brodvejas melodija]]" (''The Broadway Melody'')''' |- |"[[Alibi (filma)|Alibi]]" (''Alibi'') |- style="background:#eee;" |"[[Holivudas rēvija]]" (''Hollywood Revue'') |- |''[[The Front Page]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Patriots (1928. gada filma)|Patriots]]" (''The Patriot'') |} === 1930. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' |- |''[[The Big House]]'' |- style="background:#eee;" |[[Disraeli (filma)|''Disraeli'']] |- |''[[The Divorcee]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Love Parade]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Simarons]]" (''Cimarron'')''' |- |''[[East Lynne]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Front Page]]'' |- |''[[Skippy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Trader Horn]]'' |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viesnīca (filma)|Viesnīca]]" (''Grand Hotel'')''' |- |''[[Arrowsmith]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Bad Girl]]'' |- |''[[The Champ]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Five Star Final]]'' |- |"[[Viena stunda ar tevi]]" (''[[:en:One_Hour_with_You|One Hour with You]]'') |- style="background:#eee;" |''[[Shanghai Express]]'' |- |''[[The Smiling Lieutenant]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kavalkāde (1933. gada filma)|Kavalkāde]]" (''Cavalcade'')''' |- |''[[42nd Street]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Farewell to Arms]]'' |- |''[[I Am a Fugitive from a Chain Gang]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lady for a Day]]'' |- |"[[Mazās sievietes (1933. gada filma)|Mazās sievietes]]" (''Little Women'') |- style="background:#eee;" |''[[The Private Life of Henry VIII]]'' |- |''[[She Done Him Wrong]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Smilin' Through]]'' |- |''[[State Fair]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''''[[It Happened One Night]]''''' |- |''[[The Barretts of Wimpole Street]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1934. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[Flirtation Walk]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Gay Divorcee]]'' |- |''[[Here Comes the Navy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The House of Rothschild]]'' |- |''[[Imitation of Life]]'' |- style="background:#eee;" |''[[One Night of Love]]'' |- |''[[The Thin Man]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Viva Villa!]]'' |- |''[[The White Parade]]'' |- | rowspan="13" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'')''' |- |''[[Alice Adams]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Broadway Melody of 1936]]'' |- |''[[Captain Blood]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Deivids Koperfīlds (filma)|Deivids Koperfīlds]]" (''David Copperfield'') |- |''[[The Informer]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Lives of a Bengal Lancer]]'' |- |"[[Sapnis vasaras naktī (filma)|Sapnis vasaras naktī]]" (''A Midsummer Night's Dream'') |- style="background:#eee;" |"[[Nožēlojamie (1935. gada filma)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'') |- |''[[Naughty Marietta]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Ruggles of Red Gap]]'' |- |''[[Top Hat]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dižais Zigfelds]]" (''The Great Ziegfeld'')''' |- |''[[Anthony Adverse]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Dodsworth]]'' |- |''[[Libeled Lady]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Dīds dodas uz pilsētu]]" (''Mr. Deeds Goes to Town'') |- |"[[Romeo un Džuljeta (1936. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'') |- style="background:#eee;" |[[Sanfrancisko (filma)|Sanfrancisko]]" (''San Francisco'') |- |''[[The Story of Louis Pasteur]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Tale of Two Cities]]'' |- |''[[Three Smart Girls]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Emīla Zolā dzīve]]" (''The Life of Emile Zola'')''' |- |''[[The Awful Truth]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Captains Courageous]]'' |- |''[[Dead End]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Good Earth]]'' |- |''[[In Old Chicago]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lost Horizon]]'' |- |''[[One Hundred Men and a Girl]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Stage Door]]'' |- |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[To nevar sev paņemt līdzi]]" (''You Can't Take It with You'')''' |- |"[[Robina Huda piedzīvojumi]]" (''The Adventures of Robin Hood'') |- style="background:#eee;" |''[[Alexander's Ragtime Band]]'' |- |''[[Boys Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Citadel]]'' |- |''[[Four Daughters]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Lielā ilūzija]]" (''La Grande Illusion'') |- |"[[Džezebele]]" (''Jezebel'') |- style="background:#eee;" |''[[Pygmalion]]'' |- |''[[Test Pilot]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]"''' |- |"[[Tumšā uzvara]]" (''Dark Victory'') |- style="background:#eee;" |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |''[[Love Affair]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]" |- |''[[Ninotchka]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Par pelēm un cilvēkiem (filma)|Par pelēm un cilvēkiem]]" (''Of Mice and Men'') |- |"[[Pasta kariete]]" (''Stagecoach'') |- style="background:#eee;" |"[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]" |- |"[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') |} === 1940. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]"''' |- |"[[Visu šo un vēl debesis]]" (''All This, and Heaven Too'') |- style="background:#eee;" |''[[Foreign Correspondent]]'' |- |"[[Dusmu augļi (filma)|Dusmu augļi]]" (''The Grapes of Wrath'') |- style="background:#eee;" |"[[Lielais diktators]]" |- |''[[Kitty Foyle]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Vēstule (filma)|Vēstule]]" (''The Letter'') |- |''[[The Long Voyage Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Our Town]]'' |- |"[[Filadelfijas stāsts]]" (''The Philadelphia Story'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cik zaļa bija mana ieleja (filma)|Cik zaļa bija mana ieleja]]" (''How Green Was My Valley'')''' |- |''[[Blossoms in the Dust]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Pilsonis Keins]]" |- |''[[Here Comes Mr. Jordan]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Hold Back the Dawn]]'' |- |"[[Lapsiņas (filma)|Lapsiņas]]" (''The Little Foxes'') |- style="background:#eee;" |"[[Maltas vanags]]" |- |''[[One Foot in Heaven]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sergeant York]]'' |- |"[[Aizdomas]]" (''Suspicion'') |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'')''' |- |''[[49th Parallel]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Kings Row]]'' |- |"[[Lieliskie Ambersoni]]" (''The Magnificent Ambersons'') |- style="background:#eee;" |''[[The Pied Piper]]'' |- |''[[The Pride of the Yankees]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Random Harvest]]'' |- |''[[The Talk of the Town]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Wake Island]]'' |- |''[[Yankee Doodle Dandy]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]"''' |- |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |''[[The Human Comedy]]'' |- style="background:#eee;" |''[[In Which We Serve]]'' |- |''[[Madame Curie]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The More the Merrier]]'' |- |''[[The Ox-Bow Incident]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Song of Bernadette]]'' |- |"[[Sardze pie Reinas]]" (''Watch on the Rhine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sava ceļa gājējs]]" (''Going My Way'')''' |- |"[[Dubultā apdrošināšana]]" |- style="background:#eee;" |"[[Gāzes gaisma]]" |- |''[[Since You Went Away]]'' |- style="background:#eee;" |[[Wilson (1944. gada filma)|''Wilson'']] |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Zudusī nedēļas nogale]]" (''The Lost Weekend'')''' |- |''[[Anchors Aweigh]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |"[[Mildreda Pīrsa]]" (''Mildred Pierce'') |- style="background:#eee;" |"[[Apmātais]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'')''' |- |"[[Henrijs V (filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnišķā dzīve]]" |- |''[[The Razor's Edge]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Yearling]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Džentlmeņu vienošanās]]" (''Gentleman's Agreement'')''' |- |"[[Bīskapa sieva]]" (''The Bishop's Wife'') |- style="background:#eee;" |''[[Crossfire]]'' |- |"[[Lielās cerības (filma)|Lielās cerības]]" (''Great Expectations'') |- style="background:#eee;" |"[[Brīnums 34. ielā]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Hamlets (filma)|Hamlets]]" (''Hamlet'')''' |- |''[[Johnny Belinda]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Red Shoes]]'' |- |''[[The Snake Pit]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Sjerramadres dārgumi]]" (''The Treasure of the Sierra Madre'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Visi karaļa vīri]]" (''All the King's Men'')''' |- |''[[Battleground]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Heiress]]'' |- |''[[A Letter to Three Wives]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Twelve O'Clock High]]'' |} === 1950. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Viss par Ievu]]"''' |- |"[[Dzimusi vakardien]]" (''Born Yesterday'') |- style="background:#eee;" |''[[Father of the Bride]]'' |- |''[[King Solomon's Mines]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Saulrieta bulvāris]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikānis Parīzē]]" (''An American in Paris'')''' |- |''[[Decision Before Dawn]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Place in the Sun]]'' |- |[[Quo Vadis (1951. gada filma)|''Quo Vadis'']] |- style="background:#eee;" |"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lieliskākā izrāde uz zemes]]" (''The Greatest Show on Earth'')''' |- |''[[High Noon]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Aivenho]]" (''Ivanhoe'') |- |"[[Mulenrūža (1952. gada filma)|Mulenrūža]]" (''Moulin Rouge'') |- style="background:#eee;" |''[[The Quiet Man]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[No šejienes līdz bezgalībai]]"''' |- |"[[Jūlijs Cēzars (filma)|Jūlijs Cēzars]]" (''Julius Caesar'') |- style="background:#eee;" |''[[The Robe]]'' |- |"[[Romas brīvdienas]]" (''Roman Holiday'') |- style="background:#eee;" |"[[Šeins]]" (''Shane'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ostā]]"''' |- |"[[Keina dumpis]]" (''The Caine Mutiny'') |- style="background:#eee;" |''[[The Country Girl]]'' |- |''[[Seven Brides for Seven Brothers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Three Coins in the Fountain]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mārtijs (filma)|Mārtijs]]" (''Marty'')''' |- |''[[Love Is a Many-Splendored Thing]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Mister Roberts]]'' |- |''[[Picnic]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Rose Tattoo]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[80 dienās apkārt zemeslodei (1956. gada filma)|80 dienās apkārt zemeslodei]]"''' |- |''[[Friendly Persuasion]]'' |- style="background:#eee;" |[[Giant (1956. gada filma)|''Giant'']] |- |''[[The King and I]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Desmit baušļi (filma)|Desmit baušļi]]" (''The Ten Commandments'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Tilts pār Kvai upi]]"''' |- |"[[Divpadsmit saniknotu vīru]]" |- style="background:#eee;" |''[[Peyton Place]]'' |- |''[[Sayonara]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Žižī (1958. gada filma)|Žižī]]" (''Gigi'')''' |- |''[[Auntie Mame]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- |''[[The Defiant Ones]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Separate Tables]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ben-Hurs]]"''' |- |"[[Slepkavības anatomija]]" |- style="background:#eee;" |"[[Annas Frankas dienasgrāmata (filma)|Annas Frankas dienasgrāmata]]" (''The Diary of Anne Frank'') |- |''[[The Nun's Story]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Room at the Top]]'' |} === 1960. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]"''' |- |''[[The Alamo]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Elmer Gantry]]'' |- |''[[Sons and Lovers]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Sundowners]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Vestsaidas stāsts (1961. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' |- |''[[Fanny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Guns of Navarone]]'' |- |''[[The Hustler]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Nirnbergas prāva (filma)|Nirnbergas prāva]]" (''Judgment at Nuremberg'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]"''' |- |"[[Visgarākā diena]]" (''The Longest Day'') |- style="background:#eee;" |''[[The Music Man]]'' |- |"[[Dumpis uz "Bounty" (1962. gada filma)|Dumpis uz "Bounty"]]" (''Mutiny on the Bounty'') |- style="background:#eee;" |"[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Toms Džonss (filma)|Toms Džonss]]" (''Tom Jones'')''' |- |''[[America America]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kleopatra (1963. gada filma)|Kleopatra]]" (''Cleopatra'') |- |''[[How the West Was Won]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Lilies of the Field]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mana skaistā lēdija (filma)|Mana skaistā lēdija]]" (''My Fair Lady'')''' |- |[[Becket (filma)|''Becket'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Streindžlavs]]" |- |"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]" |- style="background:#eee;" |"[[Grieķis Zorba]]" (''Zorba the Greek'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mūzikas skaņas]]"''' |- |[[Darling (filma)|''Darling'']] |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Živago]]" |- |''[[Ship of Fools]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Thousand Clowns]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Cilvēks katrai situācijai (1966. gada filma)|Cilvēks katrai situācijai]]" (''A Man for All Seasons'')''' |- |[[Alfie (filma)|''Alfie'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' |- |''[[The Sand Pebbles]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nakts karstumā]]"''' |- |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- style="background:#eee;" |"[[Doktors Dūlitls (1967. gada filma)|Doktors Dūlitls]]" (''Doctor Dolittle'') |- |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- style="background:#eee;" |"[[Uzmini, kas atnāks uz pusdienām?]]" (''Guess Who's Coming to Dinner'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Oliver! (filma)|Oliver!]]" (''Oliver!'')''' |- |[[Funny Girl (filma)|''Funny Girl'']] |- style="background:#eee;" |''[[The Lion in Winter]]'' |- |''[[Rachel, Rachel]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Romeo un Džuljeta (1968. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pusnakts kovbojs]]"''' |- |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'') |- |''[[Hello, Dolly!]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Z (filma)|Z]]" (''Z'') |} === 1970. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Patons (filma)|Patons]]"''' |- |[[Airport (filma)|''Airport'']] |- style="background:#eee;" |"[[Pieci viegli gabali]]" (''Five Easy Pieces'') |- |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- style="background:#eee;" |"[[Lazarete (filma)|Lazarete]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Franču sakarnieks]]"''' |- |"[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]" |- style="background:#eee;" |''[[Fiddler on the Roof]]'' |- |''[[The Last Picture Show]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Nicholas and Alexandra]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"''' |- |"[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'') |- style="background:#eee;" |''[[Deliverance]]'' |- |''[[The Emigrants]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Sounder]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dzelonis (filma)|Dzelonis]]" (''The Sting'')''' |- |"[[Amerikāņu grafiti]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kliedzieni un čuksti]]" (''Viskningar och rop'') |- |"[[Sātana izdzinējs]]" (''The Exorcist'') |- style="background:#eee;" |''[[A Touch of Class]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krusttēvs 2]]"''' |- |"[[Ķīniešu kvartāls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Saruna (filma)|Saruna]]" |- |''[[Lenny]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Towering Inferno]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |"[[Berijs Lindons]]" |- style="background:#eee;" |"[[Karstākais dienas laiks]]" |- |"[[Žokļi (filma)|Žokļi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Našvila (filma)|Našvila]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Rokijs]]"''' |- |"[[Visi prezidenta vīri]]" (''All the President's Men'') |- style="background:#eee;" |''[[Bound for Glory]]'' |- |"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]" |- style="background:#eee;" |"[[Taksists]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Enija Hola]]"''' |- |''[[The Goodbye Girl]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Džūlija]]" |- |"[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" |- style="background:#eee;" |''[[The Turning Point]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Briežu mednieks]]"''' |- |''[[Coming Home]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Heaven Can Wait]]'' |- |"[[Pusnakts ekspresis]]" (''Midnight Express'') |- style="background:#eee;" |''[[An Unmarried Woman]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Krāmers pret Krāmeri]]"''' |- |"[[Viss šis džezs]]" (''All That Jazz'') |- style="background:#eee;" |"[[Mūsdienu apokalipse]]" |- |''[[Breaking Away]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Norma Rae]]'' |} === 1980. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'')''' |- |"[[Ogļrača meita]]" (''Coal Miner's Daughter'') |- style="background:#eee;" |"[[Ziloņcilvēks]]" |- |"[[Satrakotais vērsis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tesa (filma)|Tesa]]" (''Tess'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ugunīgie kaujas rati]]" (''Chariots of Fire'')''' |- |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- style="background:#eee;" |"[[Pie Zelta ezera]]" (''On Golden Pond'') |- |"[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]" |- style="background:#eee;" |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" (''Reds'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gandijs (filma)|Gandijs]]" (''Gandhi'')''' |- |"[[Citplanētietis]]" |- style="background:#eee;" |[[Missing (filma)|''Missing'']] |- |"[[Sirdspuķīte]]" (''Tootsie'') |- style="background:#eee;" |''[[The Verdict]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Maiguma valoda]]"''' |- |''[[The Big Chill]]'' |- style="background:#eee;" |''[[The Dresser]]'' |- |''[[The Right Stuff]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Tender Mercies]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amadejs]]"''' |- |"[[Nāves lauki]]" (''The Killing Fields'') |- style="background:#eee;" |''[[A Passage to India]]'' |- |''[[Places in the Heart]]'' |- style="background:#eee;" |''[[A Soldier's Story]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'')''' |- |"[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') |- style="background:#eee;" |''[[Kiss of the Spider Woman]]'' |- |"[[Prici ģimenes gods]]" (''Prizzi's Honor'') |- style="background:#eee;" |"[[Liecinieks]]" (''Witness'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Armijas vads]]"''' |- |''[[Children of a Lesser God]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Hanna un viņas māsas]]" (''Hannah and Her Sisters'') |- |"[[Misija (filma)|Misija]]" (''The Mission'') |- style="background:#eee;" |''[[A Room with a View]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Pēdējais imperators]]" (''The Last Emperor'')''' |- |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- style="background:#eee;" |"[[Liktenīgais valdzinājums]]" |- |''[[Hope and Glory]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Mēnessērdzīgais]]" (''Moonstruck'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Lietus cilvēks]]"''' |- |''[[The Accidental Tourist]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Bīstamie sakari]]" (''Dangerous Liaisons'') |- |''[[Mississippi Burning]]'' |- style="background:#eee;" |''[[Working Girl]]'' |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''[["Deizijas kundzes šoferis"]] (''Driving Miss Daisy'')''' |- |"[[Dzimis 4. jūlijā]]" (''Born on the Fourth of July'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirušo dzejnieku biedrība]]" |- |"[[Brīnumu lauks]]" (''Field of Dreams'') |- style="background:#eee;" |"[[Mana kreisā kāja]]" (''My Left Foot'') |} === 1990. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Dejas ar vilkiem]]"''' |- |"[[Pamošanās]]" |- style="background:#eee;" |"[[Spoks (1990. gada filma)|Spoks]]" (''Ghost'') |- |"[[Krusttēvs 3]]" |- style="background:#eee;" |"[[Labie puiši]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |"[[Skaistule un briesmonis (1991. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" |- style="background:#eee;" |''[[Bugsy]]'' |- |"[[Kenedija slepkavām pa pēdām]]" |- style="background:#eee;" |"[[Paisuma princis]]" (''The Prince of Tides'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Nepiedots]]"''' |- |''[[The Crying Game]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Daži labi vīri]]" (''A Few Good Men'') |- |"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'') |- style="background:#eee;" |"[[Sievietes smarža]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Šindlera saraksts]]"''' |- |"[[Bēglis (filma)|Bēglis]]" |- style="background:#eee;" |''[[In the Name of the Father]]'' |- |"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]" (''The Piano'') |- style="background:#eee;" |"[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Forests Gamps]]"''' |- |"[[Četras kāzas un vienas bēres]]" |- style="background:#eee;" |"[[Lubene]]" |- |"[[Savādā spēle]]" |- style="background:#eee;" |"[[Bēgšana no Šoušenkas]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Drošsirdis]]"''' |- |"[[Apollo 13 (filma)|Apollo 13]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mazulis (filma)|Mazulis]]" (''Babe'') |- |"[[Pastnieks (1994. gada filma)|Pastnieks]]" (''Il Postino'') |- style="background:#eee;" |"[[Prāts un jūtīgums]]" (''Sense and Sensibility'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]"''' |- |"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džerijs Magvairs]]" |- |"[[Noslēpumi un meli]]" (''Secrets & Lies'') |- style="background:#eee;" |"[[Mirdzums (1996. gada filma)|Mirdzums]]" (''Shine'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Titāniks (filma)|Titāniks]]"''' |- |"[[Cik labi vien var būt]]" |- style="background:#eee;" |"[[Visu vai neko]]" (''The Full Monty'') |- |"[[Krietnais Vils Hantings]]" |- style="background:#eee;" |"[[Losandželosa konfidenciāli]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Iemīlējies Šekspīrs]]"''' |- |"[[Elizabete (filma)|Elizabete]]" |- style="background:#eee;" |"[[Dzīve ir skaista]]" |- |"[[Glābjot ierindnieku Raienu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Šaurā, sārtā līnija]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Amerikāņu skaistums]]"''' |- |"[[Sidra nama likumi (filma)|Sidra nama likumi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Zaļā jūdze]]" |- |"[[Savējais]]" (''The Insider'') |- style="background:#eee;" |"[[Sestais prāts]]" |} === 2000. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gladiators (filma)|Gladiators]]"''' |- |"[[Šokolāde (filma)|Šokolāde]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tīģeris un drakons]]" (''Crouching Tiger, Hidden Dragon'') |- |"[[Ērina Brokoviča]]" |- style="background:#eee;" |"[[Satiksme (filma)|Satiksme]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Brīnišķais prāts]]"''' |- |"[[Gosforda parks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'') |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Čikāga (filma)|Čikāga]]"''' |- |"[[Ņujorkas bandas]]" |- style="background:#eee;" |"[[Stundas (filma)|Stundas]]" |- |"[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pianists (filma)|Pianists]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]"''' |- |"[[Pazudis tulkojumā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]" (''Master and Commander: The Far Side of the World'') |- |"[[Noslēpumu upe]]" |- style="background:#eee;" |"[[Biskvīts (filma)|Biskvīts]]" (''Seabiscuit'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Miljons dolāru mazulīte]]"''' |- |"[[Aviators (filma)|Aviators]]" |- style="background:#eee;" |"[[Meklējot Nekurzemi]]" |- |"[[Rejs (filma)|Rejs]]" (''Ray'') |- style="background:#eee;" |"[[Sānceļi]]" (''Sideways'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sadursme (2004. gada filma)|Sadursme]]"''' |- |"[[Kuprainais kalns]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kapote (filma)|Kapote]]" |- |"[[Arlabunakti un visu labu]]" (''Good Night, and Good Luck'') |- style="background:#eee;" |"[[Minhene (filma)|Minhene]]" (''Munich'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Atkritēji]]"''' |- |"[[Bābele (filma)|Bābele]]" |- style="background:#eee;" |"[[Vēstules no Ivodzimas]]" (''Letters from Iwo Jima'') |- |"[[Mis Saulstariņš]]" |- style="background:#eee;" |"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]" (''The Queen'') |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]"''' |- |"[[Piedošana (filma)|Piedošana]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džuno (filma)|Džuno]]" |- |"[[Maikls Kleitons (filma)|Maikls Kleitons]]" |- style="background:#eee;" |"[[Plūdīs asinis]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center" |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Graustu miljonārs]]"''' |- |"[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Frosts pret Niksonu]]" |- |"[[Milks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]" |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Sapieris (filma)|Sapieris]]"''' |- |"[[Avatars]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neredzamā puse]]" |- |"[[9. rajons]]" |- style="background:#eee;" |''[[An Education]]'' |- |"[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]" |- style="background:#eee;" |"[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]" |- |"[[Nopietns cilvēks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Augšup]]" |- |"[[Augstu gaisā]]" |} === 2010. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Karaļa runa]]"''' |- |"[[127 stundas]]" |- style="background:#eee;" |"[[Melnais gulbis]]" |- |"[[Cīnītājs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pirmsākums]]" |- |"[[Bērniem viss kārtībā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Sociālais tīkls]]" |- |"[[Rotaļlietu stāsts 3]]" |- style="background:#eee;" |"[[Īstenā drošsirdība]]" |- |"[[Ziemas pīšļi]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mākslinieks (filma)|Mākslinieks]]"''' |- |"[[Pēcteči]]" |- style="background:#eee;" |"[[Ārkārtīgi skaļi un neticami tuvu]]" |- |"[[Kalpone]]" |- style="background:#eee;" |"[[Hugo]]" |- |"[[Pusnakts Parīzē]]" |- style="background:#eee;" |"[[Naudas spēle]]" |- |"[[Dzīvības koks]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kara zirgs]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Argo (filma)|Argo]]"''' |- |"[[Mīlestība (filma)|Mīlestība]]" |- style="background:#eee;" |"[[Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem]]" |- |"[[Atsvabinātais Džango]]" |- style="background:#eee;" |"[[Pī dzīve]]" |- |"[[Linkolns (filma)|Linkolns]]" |- style="background:#eee;" |"[[Nožēlojamie (2012. gada filma)|Nožēlojamie]]" |- |"[[Optimista stāsts]]" |- style="background:#eee;" |"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[12 gadi verdzībā]]"''' |- |"[[Amerikāņu afēra]]" |- style="background:#eee;" |"[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" |- |"[[Dalasas pircēju klubs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" |- |"[[Viņa (2013. gada filma)|Viņa]]" |- style="background:#eee;" |"[[Nebraska (filma)|Nebraska]]" |- |"[[Filomena (filma)|Filomena]]" (''Philomena'') |- style="background:#eee;" |"[[Volstrītas vilks]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Putncilvēks]]"''' |- |"[[Amerikāņu snaiperis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Puikas gadi]]" |- |"[[Viesnīca "Diženā Budapešta"]]" |- style="background:#eee;" |"[[Imitācijas spēle]]" |- |"[[Selma]]" |- style="background:#eee;" |"[[Teorija par visu]]" |- |"[[Atsitiens]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Uzmanības centrā]]"''' |- |"[[Gadsimta likme]]" |- style="background:#eee;" |"[[Spiegu tilts]]" |- |"[[Bruklina (filma)|Bruklina]]" |- style="background:#eee;" |"[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]" |- |"[[Marsietis (filma)|Marsietis]]" |- style="background:#eee;" |"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]" |- |"[[Istaba (filma)|Istaba]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Mēnessgaisma]]"''' |- |"[[Atnācēji]]" |- style="background:#eee;" |''[[Fences]]'' |- |"[[Kauja par Heksoridžu]]" |- style="background:#eee;" |"[[Par katru cenu]]" |- |"[[Vienādojums ar nezināmajiem]]" |- style="background:#eee;" |"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]" |- |"[[Lauva (filma)|Lauva]]" |- style="background:#eee;" |"[[Mančestra pie jūras]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ūdens forma]]"''' |- |"[[Sauc mani savā vārdā]]" |- style="background:#eee;" |"[[Tumšākā stunda]]" |- |"[[Denkerka (filma)|Denkerka]]" |- style="background:#eee;" |"[[Prom!]]" |- |"[[Lady Bird: Laiks lidot]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neredzamais pavediens]]" |- |"[[Slepenie dokumenti]]" |- style="background:#eee;" |"[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]" |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Ceļvedis]]"''' |- |"[[Melnā Pantera (filma)|Melnā Pantera]]" |- style="background:#eee;" |"[[Melnais KKKlanmens]]" |- |"[[Bohēmista rapsodija]]" |- style="background:#eee;" |"[[Favorīte (filma)|Favorīte]]" |- |"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" |- style="background:#eee;" |"[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- |"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" |- | rowspan="10" style="text-align:center" |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' |- |"[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" |- style="background:#eee;" |"[[Īrs (filma)|Īrs]]" |- |"[[Trusis Džodžo]]" |- style="background:#eee;" |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" |- |"[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- style="background:#eee;" |''[[Marriage Story]]'' |- |"[[1917 (filma)|1917]]" |- style="background:#eee;" |"[[Reiz Holivudā]]" |} === 2020. gadi === {| class="wikitable sortable" style="font-size:1.00em; line-height:1.5em;" ! width="10%" |Gads ! width="60%" |Filma |- | rowspan="9" style="text-align:center" |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[Klejotāju zeme]]"''' |- |"[[Tēvs (filma)|Tēvs]]" |- style="background:#eee;" |"[[Jūda un Melnais Mesija]]" (''Judas and the Black Messiah'') |- |"[[Manks (filma)|Manks]]" (''Mank'') |- style="background:#eee;" |''[[Minari]]'' |- |"[[Daudzsološa jauna sieviete]]" |- style="background:#eee;" |"[[Metāla skaņa]]" (''Sound of Metal'') |- |''[[The Trial of the Chicago 7]]'' |- | rowspan="11" style="text-align:center" |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} |- style="background:#FAEB86" |'''"[[CODA]]" (''CODA'')''' |- |"[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- style="background:#eee;" |"[[Neskaties augšup]]" |- |''[[Drive My Car]]'' |- style="background:#eee;" |"[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- |"[[Uzvarētāju ģimene]]" (''King Richard'') |- style="background:#eee;" |"[[Lakricas pica]]" |- |"[[Murgu aleja (2021. gada filma)|Murgu aleja]]" |- style="background:#eee;" |''[[The Power of the Dog]]'' |- |"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- style="background:#eee;" |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara balva}} {{Labākā filma (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas| ]] jey8ro42oxseapia0twpc1ca017s4nb 1991. gads 0 51293 3672547 3554809 2022-08-19T05:26:56Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1991. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1991. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1991}} {{Gada citi notikumi|1991}} {{Gads citos kalendāros|1991}} '''1991. gads''' ({{Rom sk gadam|1991}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[7. janvāris]] — PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]] izdeva pavēli nosūtīt uz [[Baltijas valstis|Baltiju]] desanta karaspēka vienības. * [[11. janvāris]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka vienības ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], lai apturētu [[Lietuva]]s neatkarības atgūšanas centienus. * [[12. janvāris]] — [[ASV Kongress]] pieņēma lēmumu izmantot militāru spēku, lai [[Līča karš|atbrīvotu Kuveitu no Irākas karaspēka klātbūtnes]]. * [[13. janvāris]] — padomju armijas vienības ieņēma Viļņas televīzijas torni, nogalinot 14 neapbruņotus civliedzīvotājus un daudzus ievainojot, sākas [[Barikāžu laiks]] Latvijā, kas ilga līdz 27. janvārim. * [[16. janvāris]] — sākās [[Līča karš|Līča kara]] operācija "Tuksneša vētra" * [[29. janvāris]] — tika izveidota [[Filipīnu Nacionālā policija]]. === Februāris === * [[9. februāris]] — balsojumā [[Lietuva]]s iedzīvotāji atbalstīja neatkarības atjaunošanu. === Marts === * [[3. marts]] — [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s iedzīvotāji [[1991. gada 3. marta aptauja|nobalsoja par neatkarības atjaunošanu]]. * [[17. marts]] — notika [[1991. gada 17. marta referendums par PSRS saglabāšanu|referendums par PSRS saglabāšanu]], ko boikotēja [[Baltijas valstis|Baltijas republiku]], kā arī [[Armēnija]]s, [[Gruzija]]s un [[Moldova]]s valdības. * [[27. marts]] — [[Somija|Somijā]] veikts pasaulē pirmais [[GSM]] sistēmas mobilā telefona zvans. * [[31. marts]]: ** [[Albānija|Albānijā]] notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas; ** [[Gruzija]] balsoja par neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. === Aprīlis === * [[9. aprīlis]] — [[Gruzija]]s Augstākā padome deklarēja neatkarību. * [[9. aprīlis]] — [[Horvātijas prezidenti|Horvātijas prezidents]] [[Fraņo Tudžmans]] speciālās vienības pārveido par "Tautas gvardi", faktiski izveidojot [[Horvātija]]s armiju. * [[26. aprīlis]] — 70 tornado plosīšanās rezultātā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] centrālajos rajonos gāja bojā 17 cilvēki. Nozīmīgākais no tiem izpostīja [[Endovera]]s pilsētiņu [[Kanzasa]]s štatā. * [[29. aprīlis]] — tropiskais ciklons uzbruka [[Bangladeša]]i. Bojā gāja aptuveni 138 000 cilvēku. === Maijs === * [[19. maijs]] — notika referendums par [[Horvātija]]s neatkarību. * [[26. maijs]] — [[Taizeme|Taizemē]] avarēja aviokompānijas ''[[Lauda Air]]'' pasažieru lidmašīna ''Boeing 767'', bojā gāja visi 223 pasažieri. * [[29. maijs]] — beidzās [[Eritrejas Neatkarības karš]]. === Jūnijs === * [[3. jūnijs]] — parakstot [[Abudžas līgums|Abudžas līgumu]] tika izveidota [[Āfrikas Ekonomiskā kopiena]]. * [[25. jūnijs]]: ** [[Horvātija]] un [[Slovēnija]] pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s. Sākas [[Horvātijas karš]]. ** [[Ļubļana|Ļubļanā]] tika izveidota [[Slovēnijas Banka]]. === Jūlijs === * [[6. jūlijs|6.]]—[[28. jūlijs|28.]] — notika daudzdienu 78. velobrauciens ''[[1991. gada Tour de France|Tour de France]]''. * [[11. jūlijs]] — varēja novērot pilnu [[Saule]]s aptumsumu. === Augusts === * [[8. augusts]] — sabruka tolaik pasaulē augstākā cilvēka rokām celtā konstrukcija — {{nobr|646,38 metrus}} augstais [[Varšava]]s radio masts. * [[19. augusts]] — Krimā arestēja [[Padomju Savienība]]s prezidentu Mihailu Gorbočovu, piespriežot mājas arestu. * [[20. augusts]] — [[Igaunija]] deklarēja neatkarību no PSRS. Vairāk nekā {{sk|100000}} cilvēku pie Padomju Savienības parlamenta ēkas protestēja pret Mihaila Gorbačova gāšanu. * [[21. augusts]] — [[Latvija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[24. augusts]] — [[Ukraina]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[25. augusts]] :* [[Mihaels Šūmahers]] debitēja [[Formula 1]] sacensībās, [[Beļģijas Grand Prix]] izcīņā. :* [[Baltkrievija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[27. augusts]] — [[Moldova]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[29. augusts]] — tika likvidēta [[Padomju Savienības komunistiskā partija]]. * [[30. augusts]] — [[Azerbaidžāna]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[31. augusts]] — [[Kirgizstāna]] deklarēja neatkarību no PSRS. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Uzbekistāna]] deklarēja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[2. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis]] atzina [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s neatkarības atjaunošanu. * [[3. septembris]] — Latvija un [[Turcija]] parakstīja deklarāciju par diplomātisko attiecību atjaunošanu. * [[6. septembris]]: ** Padomju Savienība atzina [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] neatkarību. ** tika atjaunots [[Sanktpēterburga]]s pilsētas vārds, kas no 1924. gada bija "Ļeņingrada". * [[8. septembris]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republika]] pasludināja neatkarību. * [[17. septembris]] — [[Ziemeļkoreja]], [[Dienvidkoreja]], Igaunija, Latvija, Lietuva, [[Māršala Salas]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]i. * [[21. septembris]] — [[Armēnija]] deklarēja neatkarību no PSRS. * [[30. septembris]] — tornado daļēji izpostīja Ilu pilsētu [[Brazīlija]]s dienvidaustrumos, nogalinot 16 un ievainojot 176 cilvēkus. === Oktobris === * [[20. oktobris]] — [[Oklenda]]s uguns vētrā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gāja bojā 25 cilvēki un nodega 3469 mājas. === Novembris === * [[6. novembris]] — oficiāli beidza pastāvēt [[Valsts drošības komiteja|VDK]]. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Ukraina]] tautas nobalsošanā nobalsoja par neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[8. decembris]] — [[Baltkrievija]], [[Krievija]] un Ukraina parakstīja [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas vienošanos]], dibinot [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|Neatkarīgo Valstu Sadraudzību]] (NVS) un ar to faktiski izbeidzot Padomju Savienības pastāvēšanu. * [[11. decembris]] — dibināta [[Albānijas Demokrātiskā partija]]. * [[12. decembris]]: ** [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]] (Krievijas PFSR) izstājās no PSRS. ** [[Abudža]] oficiāli kļuva par [[Nigērija]]s galvaspilsētu. * [[16. decembris]] — par [[Kazahstāna]]s 1. prezidentu kļuva [[Nursultans Nazarbajevs]]. * [[21. decembris]]: ** NVS iestājās [[Azerbaidžāna]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]], [[Moldova]], [[Tadžikistāna]], [[Turkmenistāna]] un [[Uzbekistāna]]. ** PSRS pēdējo reizi tika pasniegts [[Ļeņina ordenis]]. * [[24. decembris]] — PSRS pēdējo reizi piešķīra Sociālistiskā Darba Varoņa nosaukumu. * [[31. decembris]] — Padomju Savienība oficiāli beidza pastāvēt. === Nezināms datums === * tika izveidota [[Kirgizstānas Nacionālā banka]]. * tika izveidota [[Moldovas Nacionālā banka]]. * tika izveidota [[Maķedonijas Nacionālā banka]]. == Dzimuši == * [[7. janvāris]] — [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] (''Michaela Jaé Rodriguez''), amerikāņu aktrise un dziedātāja * [[14. februāris]] — [[Anna Kīzenhofere]] (''Anna Kiesenhofer''), Austrijas šosejas riteņbraucēja un matemātiķe * [[18. februāris]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (miris 2009. gadā) * [[31. marts]] — [[Nauris Miezis]], latviešu basketbolists * [[30. aprīlis]] — [[Treviss Skots]] (''Travis Scott'') amerikāņu reperis, ierakstu producents * [[23. novembris]] — [[Ruslans Mingazovs]] (''Ruslan Mingazow''), Turkmenistānas futbolists * [[20. novembris]] — [[Grānts Henlijs]] (''Grant Hanley''), skotu futbolists == Miruši == * [[30. janvāris]] — [[Džons Bardīns]] (''John Bardeen''), ASV fiziķis (dzimis 1908. gadā) * [[17. februāris]] — [[Ūlavs V]] (''Olav V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1903. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Greiems Grīns]] (''Henry Graham Greene''), angļu novelists, kritiķis, lugu un stāstu rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[4. maijs]] — [[Makss Frišs]] (''Max Frisch''), Šveices rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1911. gadā) * [[21. maijs]] — [[Rādžīvs Gandijs]] (''Rajiv Gandhi''), Indijas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[23. maijs]] — [[Vilhelms Kempfs]] (''Wilhelm Kempff''), vācu pianists (dzimis 1895. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Īzaks Baševiss Zingers]] (''Isaac Bashevis Singer''), ebreju rakstnieks (dzimis 1902. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), PSRS politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[22. augusts]] — [[Boriss Pugo]] (''Борис Пуго''), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[3. septembris]] — [[Frenks Kapra]] (''Frank Capra''), ASV kinorežisors (dzimis 1897. gadā) * [[18. novembris]] — [[Gustavs Husāks]] (''Gustáv Husák''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[23. novembris]] — [[Klauss Kinskis]] (''Klaus Kinski''), vācu kinoaktieris (dzimis 1926. gadā) * [[24. novembris]] — [[Fredijs Merkūrijs]] (''Freddie Mercury''), britu mūziķis (dzimis 1946. gadā) * [[1. decembris]] — [[Džordžs Stiglers]] (''George Stigler''), ASV ekonomists (dzimis 1911. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Ronalds Kouss]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Pjērs Žils de Žens]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Ervīns Nehers]], [[Berts Sakmans]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Rihards Ernsts]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Nadine Gordimera]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Anga San Sū Kī]] {{pg2}} {{commons}} [[Kategorija:1991. gads|*]] cuqbeo3zkcgjrb63wuevmfhloavc7e6 Manhatana 0 54827 3672625 3530384 2022-08-19T09:11:28Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Manhatana | native_name = ''Manhattan'' | settlement_type = Ņujorkas rajons | image_skyline = Above Gotham.jpg | image_caption = Skats uz Manhatanu no putna lidojuma | image_flag = Flag of Manhattan, New York.png | image_seal = Seal_of_Borough_of_Manhattan.svg | image_shield = | shield_size = | image_map = New York City location Manhattan.svg | map_caption = Manhatanas atrašanās vieta Ņujorkā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of New York.svg}} [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] | subdivision_type2 = Pilsēta | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of New York City.svg}} [[Ņujorka]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 87.0 | area_land_km2 = 59.1 | area_water_km2 = 27.9 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2018. gadā | population_footnotes = | population_total = 1628701 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = EST | utc_offset = -5 | timezone_DST = EDT | utc_offset_DST = -4 | latd = 40 | latm = 43 | lats = 42 | latNS = N | longd = 73 | longm = 59 | longs = 39 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 100xx, 101xx, 102xx | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://www.manhattanbp.nyc.gov/}} | footnotes = }} '''Manhatana'''<ref name="lpe">{{LPE|7|263}}</ref> ({{val|en|Manhattan}}, {{izrunā|mænˈhætən}}) ir [[Ņujorka]]s pilsētas vēsturiskais centrs un viens no pieciem pašreizējiem pilsētas rajoniem.<ref>Ņujorkā šos rajonus sauc par ''boro'' ({{val|en|borough}})</ref> Lielākā daļa no rajona atrodas uz Manhatanas salas, rietumos no tās atrodas [[Hudzona]]s upes, austrumos — [[Īstrivera]], bet ziemeļaustrumos — [[Hārlema (upe)|Hārlema]]. Tilti un tuneļi Manhatanu savieno ar [[Ņūdžersija|Ņūdžersiju]] rietumos, [[Bronksa|Bronksu]] ziemeļaustrumos un ar [[Bruklina|Bruklinu]] un [[Kvīnsa|Kvīnsu]] dienvidaustrumos. Manhatanas administratīvajā teritorijā ietilpst ne tikai pati sala, bet arī dažas apkārtējās mazās saliņas. No tām nozīmīgākā ir [[Rūzvelta sala (Ņūjorka)|Rūzvelta sala]]. Maza teritorija ([[Mārblhila]]) atrodas arī kontinentālajā daļā. Manhatanas rajons aizņem 87,0 [[kvadrātkilometrs|km²]] lielu platību (pati Manhatanas sala aizņem tikai 51,8&nbsp;km²). Pēc 2018. gada datiem Manhatanā dzīvo 1,63 miljoni iedzīvotāju. Tā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ir visblīvāk apdzīvotā teritorija.{{nepieciešama atsauce}} Manhatanā atrodas ''[[Empire State Building]]'', [[Brodvejas teātris]], [[Kolumbijas Universitāte]], [[Volstrīta]]s finanšu centrs, [[Linkolna centrs]], [[Hārlema (ASV)|Hārlema]], [[Amerikas Dabas vēstures muzejs]], ''[[Chinatown]]'' un [[Centrālparks]]. Šeit atrodas arī ''[[Madison Square Garden]]'', kur mājas spēles aizvada [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubs ''[[New York Knicks]]'' un [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubs ''[[New York Rangers]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Ņujorka}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorkas rajoni]] [[Kategorija:ASV salas]] 4isznvgfyeby8jokin8vodzjju79xr4 3672628 3672625 2022-08-19T09:17:32Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Manhatana | native_name = ''Manhattan'' | settlement_type = Ņujorkas rajons | image_skyline = Above Gotham.jpg | image_caption = Skats uz Manhatanu no putna lidojuma | image_flag = Flag of Manhattan, New York.png | image_seal = Seal_of_Borough_of_Manhattan.svg | image_shield = | shield_size = | image_map = New York City location Manhattan.svg | map_caption = Manhatanas atrašanās vieta Ņujorkā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of New York.svg}} [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] | subdivision_type2 = Pilsēta | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of New York City.svg}} [[Ņujorka]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 87.0 | area_land_km2 = 59.1 | area_water_km2 = 27.9 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020. gadā | population_footnotes = | population_total = 1,694,251 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = EST | utc_offset = -5 | timezone_DST = EDT | utc_offset_DST = -4 | latd = 40 | latm = 43 | lats = 42 | latNS = N | longd = 73 | longm = 59 | longs = 39 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 100xx, 101xx, 102xx | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://www.manhattanbp.nyc.gov/}} | footnotes = }} '''Manhatana'''<ref name="lpe">{{LPE|7|263}}</ref> ({{val|en|Manhattan}}, {{izrunā|mænˈhætən}}) ir [[Ņujorka]]s pilsētas vēsturiskais centrs un viens no pieciem pašreizējiem pilsētas rajoniem.<ref>Ņujorkā šos rajonus sauc par ''boro'' ({{val|en|borough}})</ref> Lielākā daļa no rajona atrodas uz Manhatanas salas, rietumos no tās atrodas [[Hudzona]]s upes, austrumos — [[Īstrivera]], bet ziemeļaustrumos — [[Hārlema (upe)|Hārlema]]. Tilti un tuneļi Manhatanu savieno ar [[Ņūdžersija|Ņūdžersiju]] rietumos, [[Bronksa|Bronksu]] ziemeļaustrumos un ar [[Bruklina|Bruklinu]] un [[Kvīnsa|Kvīnsu]] dienvidaustrumos. Manhatanas administratīvajā teritorijā ietilpst ne tikai pati sala, bet arī dažas apkārtējās mazās saliņas. No tām nozīmīgākā ir [[Rūzvelta sala (Ņūjorka)|Rūzvelta sala]]. Maza teritorija ([[Mārblhila]]) atrodas arī kontinentālajā daļā. Manhatanas rajons aizņem 87,0 [[kvadrātkilometrs|km²]] lielu platību (pati Manhatanas sala aizņem tikai 51,8&nbsp;km²). Pēc 2018. gada datiem Manhatanā dzīvo 1,63 miljoni iedzīvotāju. Tā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ir visblīvāk apdzīvotā teritorija.{{nepieciešama atsauce}} Manhatanā atrodas ''[[Empire State Building]]'', [[Brodvejas teātris]], [[Kolumbijas Universitāte]], [[Volstrīta]]s finanšu centrs, [[Linkolna centrs]], [[Hārlema (ASV)|Hārlema]], [[Amerikas Dabas vēstures muzejs]], ''[[Chinatown]]'' un [[Centrālparks]]. Šeit atrodas arī ''[[Madison Square Garden]]'', kur mājas spēles aizvada [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubs ''[[New York Knicks]]'' un [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubs ''[[New York Rangers]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Ņujorka}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorkas rajoni]] [[Kategorija:ASV salas]] cyc022kcehpq4tse3udjwnp8liw4dy3 3672629 3672628 2022-08-19T09:19:57Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Manhatana | native_name = ''Manhattan'' | settlement_type = Ņujorkas rajons | image_skyline = Above Gotham.jpg | image_caption = Skats uz Manhatanu no putna lidojuma | image_flag = Flag of Manhattan, New York.png | image_seal = Seal_of_Borough_of_Manhattan.svg | image_shield = | shield_size = | image_map = New York City location Manhattan.svg | map_caption = Manhatanas atrašanās vieta Ņujorkā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{USA}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of New York.svg}} [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] | subdivision_type2 = Pilsēta | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of New York City.svg}} [[Ņujorka]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 87.0 | area_land_km2 = 59.1 | area_water_km2 = 27.9 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020. gadā<ref>https://mtgis-portal.geo.census.gov/arcgis/apps/MapSeries/index.html?appid=2566121a73de463995ed2b2fd7ff6eb7</ref> | population_footnotes = | population_total = 1,694,251 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = EST | utc_offset = -5 | timezone_DST = EDT | utc_offset_DST = -4 | latd = 40 | latm = 43 | lats = 42 | latNS = N | longd = 73 | longm = 59 | longs = 39 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 100xx, 101xx, 102xx | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://www.manhattanbp.nyc.gov/}} | footnotes = }} '''Manhatana'''<ref name="lpe">{{LPE|7|263}}</ref> ({{val|en|Manhattan}}, {{izrunā|mænˈhætən}}) ir [[Ņujorka]]s pilsētas vēsturiskais centrs un viens no pieciem pašreizējiem pilsētas rajoniem.<ref>Ņujorkā šos rajonus sauc par ''boro'' ({{val|en|borough}})</ref> Lielākā daļa no rajona atrodas uz Manhatanas salas, rietumos no tās atrodas [[Hudzona]]s upes, austrumos — [[Īstrivera]], bet ziemeļaustrumos — [[Hārlema (upe)|Hārlema]]. Tilti un tuneļi Manhatanu savieno ar [[Ņūdžersija|Ņūdžersiju]] rietumos, [[Bronksa|Bronksu]] ziemeļaustrumos un ar [[Bruklina|Bruklinu]] un [[Kvīnsa|Kvīnsu]] dienvidaustrumos. Manhatanas administratīvajā teritorijā ietilpst ne tikai pati sala, bet arī dažas apkārtējās mazās saliņas. No tām nozīmīgākā ir [[Rūzvelta sala (Ņūjorka)|Rūzvelta sala]]. Maza teritorija ([[Mārblhila]]) atrodas arī kontinentālajā daļā. Manhatanas rajons aizņem 87,0 [[kvadrātkilometrs|km²]] lielu platību (pati Manhatanas sala aizņem tikai 51,8&nbsp;km²). Pēc 2018. gada datiem Manhatanā dzīvo 1,63 miljoni iedzīvotāju. Tā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ir visblīvāk apdzīvotā teritorija.{{nepieciešama atsauce}} Manhatanā atrodas ''[[Empire State Building]]'', [[Brodvejas teātris]], [[Kolumbijas Universitāte]], [[Volstrīta]]s finanšu centrs, [[Linkolna centrs]], [[Hārlema (ASV)|Hārlema]], [[Amerikas Dabas vēstures muzejs]], ''[[Chinatown]]'' un [[Centrālparks]]. Šeit atrodas arī ''[[Madison Square Garden]]'', kur mājas spēles aizvada [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubs ''[[New York Knicks]]'' un [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubs ''[[New York Rangers]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{Ņujorka}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorkas rajoni]] [[Kategorija:ASV salas]] 9em34mz9jfr2ars38ep6nn5oi2ip9wr Lēdmanes pagasts 0 55748 3672373 3554572 2022-08-18T18:28:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lēdmanes pagasts | karte = Lēdmanes_pagasts_LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Lēdmanes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Lēdmanes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Lēdmane | platība = 78,3 | iedzīvotāji = 1394<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1394 / 78.3 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.ledmane.lv }} '''Lēdmanes pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]], [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]] [[Krapes pagasts|Krapes]], [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Rembates pagasts|Rembates]] un [[Lauberes pagasts|Lauberes]] pagastiem, kā arī [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastu]]. == Daba == Meži aizņem 26,7% no teritorijas. === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Kārtiņa]], [[Krančupīte]], [[Lobe (upe)|Lobe]], [[Lubīte]], [[Urga (Aiviekstes pieteka)|Urga]]. Caur pagastu tek [[Ogre (upe)|Ogres upe]] (22&nbsp;km garumā). '''Ezeri:''' [[Aviekstes ezers]]. == Vēsture == Tagadējā Lēdmanes teritorija daudzus gadsimtus veidojusies kā [[Lielvārde]]s novada sastāvdaļa. Pirmie arheoloģiskie atradumi ir no agrā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]], par ko liecina pagastā sastopamie 2. - 4. gs. kapu kalniņi jeb t.s. [[skeletkapi]]. Līdz 13. gadsimtam Lēdmanes apkaime atradās [[Daugavas Līvzeme]]s teritorijā, vēlāk tā nonāca [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] īpašumā. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] stipri izpostītais novads nonāca [[Livonijas hercogiste]]s [[Kokneses stārastija]]s sastāvā. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā [[1638]]. gads palicis vēsturē kā "Lielā Vidzemes miršana". Šajos gados notika arī liela zemnieku pārvietošanās. Taču ar laiku Lēdmanes apkārtne sāka atdzīvoties. Uz postažas skartās zemes radās Elkšņu jeb Velēnu muiža, kas atradusies dažus kilometrus uz dienvidiem no tagadējās Lēdmanes. Šeit un citās muižās lielākā daļa zemnieku bija atbēguši no [[Kurzemes hercogiste]]s. 1700. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]], kam sekoja [[Lielais mēris]]. Lielo iedzīvotāju zaudējumu dēļ Lēdmanes apkaimē ieplūda ļaudis no Polijai-Lietuvai pakļautās [[Latgale]]s un pat no [[Baltkrievija]]s. No [[1837]]. gada Elkšņu muižu pārvaldīja baronu [[Tranzē]] dzimta, kurai piederēja plaši muižu īpašumi citās vietās, arī [[Ķeipene|Ķeipenē]] un [[Taurupe|Taurupē]]. Lēdmanes pagasts cieta arī revolūciju un abu pasaules karu gados. Viena no pirmajām skolām pagastā bijusi Vecbeku māju svētdienas skola, kas darbojās 19. gs. vidū un otrajā pusē. 1873. gadā uzcelta pagasta pamatskola. Sākumā tā bija sešgadīga skola, kuras pirmais pārzinis un skolotājs bijis Mārtiņš Vīksna. Vēlākos gados skola tika paplašināta, līdz Lēdmanē uzbūvēja jauno skolu. 1935. gadā Lēdmanes pagasta platība bija 49,7&nbsp;km². 1945. gadā izveidota Lēdmanes [[ciema padome]], ko likvidēja 1947. gadā, bet atjaunoja 1949. gadā pēc pagasta likvidācijas. 1951. gadā Lēdmanes ciemam pievienoja daļu [[Drujasgala ciems|Drujasgala ciema]], 1963. gadā - daļu [[Rembates ciems|Rembates ciema]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā pagasts kā administratīvā teritorija pievienots [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadam]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * Aviekstes dzirnavu drupas ar aizsprostu. Dzirnavas būvētas 1874. gadā, un tās darbojušās līdz 1950. gadam. Trīsdesmitajos gados te bija E. Konrades Aviekstes ūdensdzirnavas ar vilnas apstrādes iekārtu. * Lobes ūdensdzirnavas - [[1904]]. gadā no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem celtās dzirnavas ir arhitektūras piemineklis, tās kā "vecās likteņdziras" apdziedājis [[Eduards Rozenštrauhs|E. Rozenštrauhs]]. Dzirnavas ir tipisks [[20. gadsimts|20. gs.]] sākuma graudu pārstrādes uzņēmums ar G. Pirvica kompānijā Rīgā gatavotu sākotnējo iekārtu, un tās ir iekļautas tehnikas pieminekļu sarakstā. Mūsdienās dzirnavas apskatāmas tikai no ārpuses. * [[Lēdmanes muiža]]s apbūve - līdz mūsdienām saglabājusies klēts (19. gs.) un moderes māja ([[18. gadsimts|18. gs.]]). Lielākā daļa muižas ēku nodedzinātas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. * Lēdmanes tautas nams. Celts 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta, agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta. * Rožkalnu ozols - stumbra apkārtmērs 6,4 m. * Akotu ozols - koks ar stumbra apkārtmēru 7,5 m ir otrs resnākais [[Ogres rajons|Ogres rajonā]]. * Zemnieku saimniecība "Lāči" - saimniecība ir specializējusies kazu audzēšanā un kazas piena produktu ražošanā. Iepriekš piesakoties, iespējama saimniecības apskate un kazas piena produkcijas degustācija. * Zemnieku saimniecība "Kopas" - iepriekš piesakoties, iespējama ziedu audzētavas siltumnīcu apskate, kur tiek koptas rozes, frēzijas un [[puķuzirņi]]. == Iedzīvotāji == Pagastā dzīvo ap 1400 iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse dzīvo [[Lēdmane|Lēdmanē]]. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 10,8% — krievi. 47,9% iedzīvotāju ir vīrieši, 52,1% — sievietes. === Apdzīvotās vietas === Pagasta centrs ir [[Lēdmane|Lēdmanē]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Lēdmanes pagasts| ]] lwy09wzkjvvfyax2jivvrm98674jrxd Krapes pagasts 0 55751 3672370 3554565 2022-08-18T18:27:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Krapes pagasts | karte = Krapes_pagasts_LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Krapes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Krapes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Krape | platība = 72,7 | iedzīvotāji = 757<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 757 / 72.7 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.krape.lv }} '''Krapes pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]] pagastiem un [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novada]] [[Bebru pagasts|Bebru]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles]] un [[Skrīveru pagasts|Skrīveru]] pagastiem. == Daba == Pagasta mežainums ir 41%. === Hidrogrāfija === ==== Ezeri ==== Pagastā atrodas arī Ogres novada lielākais ezers — [[Lobes ezers]]. == Vēsture == Tagadējā Krapes pagastā ir apvienoti divi vēsturiski izveidojušies pagasti — Krapes un [[Viskāļu pagasts]]. Par senu teritorijas apdzīvotību liecina senkapi pie Rožkalniem un pie Lejasoķēniem, kur pēc apbedījumos atrastajām rotaslietām var secināt, ka šeit atradusies vistālāk uz ziemeļiem esošā zemgaļu apdzīvotā vieta. Sākoties baznīcas reformai Vācijā, [[katolicisms|katolicismu]] vācu pārvaldītajās zemēs sāk nomainīt [[luterisms]]. No [[1636]]. gada līdz [[1644]]. gadam [[Koknese]]s - [[Krape]]s draudzes mācītājs bija J. G. Rēhehūzens (arī Rēhūzens). Viņš sprediķoja arī latviski un [[1644]]. gadā sarakstīja pirmo zināmo latviešu valodas gramatiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/val.kopeji/kop37.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2016|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180319125311/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/val.kopeji/kop37.htm |archivedate={{dat|2018|03|19||bez}} }}</ref> <!-- Kokneses iecirkņa (tas ietver arī Krapi) prāvests no [[1687]]. gada līdz [[1702]]. gadam bija [[Ernests Gliks]] - [[Bībele]]s tulkotājs latviešu valodā un Martas Skavronskas, vēlākās [[Krievija]]s carienes [[Katrīna I|Katrīnas I]] audžutēvs. (kā tas attiecas uz Krapes pagastu?) --> 18. gadsimta sākumā pēc [[Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] [[Vidzeme]] un līdz ar to arī Krapes apkaime nonāca [[Krievija]]s sastāvā. Plosījās arī sērgas un mēra epidēmijas, kas paņēma daudzu cilvēku dzīvības. [[1804]]. gadā tika uzcelta Krapes luteriskā baznīca (pārbūvēta [[1857]]. gadā), kur skatāma [[Kārlis Hūns|Kārļa Hūna]] gleznotā altārglezna "Kristus Ģetzemanes dārzā". 19. gadsimta 40. gados Vidzemē masveidā notika latviešu zemnieku pāreja [[pareizticība|pareizticībā]]. [[1891]]. gadā Krapē tika uzcelta parezticīgo baznīca. [[1867]]. gadā barons Fītinghofs dāvāja zemi pirmā skolas nama celšanai. [[1891]]. gadā līdz ar pareizticīgo baznīcu tika uzcelta arī pareizticīgo draudzes skola, kuru atjaunoja [[1907]]. gadā (pēc tam, kad tā bija nodegusi). 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Krapes pagasta platība bija 56,6 km² un tajā dzīvoja 989 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Krapes [[ciema padome|ciema padomi]], ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. '''Krapes ciems''' ietilpis [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķī]] (1947—1949) un [[Ogres rajons|Ogres rajonā]] (pēc 1949. gada). Krapes ciemam 1964. gadā pievienoja [[Viskaļu ciems|Viskaļu ciema]] Ļeņina [[kolhozs|kolhoza]] teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā [[Plāteres ciems|Plāteres ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Krapes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == 84% iedzīvotāju ir latvieši, 11% krievi. 48,8% iedzīvotāju ir vīrieši, 51,2% — sievietes. === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Krape]] (pagasta centrs), [[Lobe (Krapes pagasts)|Lobe]] un [[Krapes muiža]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Krapes pagasts| ]] piud3h14bvnq10l369ktm8tj4858t8i Taksima 0 58953 3672395 3430045 2022-08-18T18:38:28Z Bai-Bot 60304 /* Demonstrācijas */sīkumi, replaced: [[Galatasaray]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Taksim square after rain.jpg|thumb|250px|Skats uz Taksimas laukumu pēc lietus.]] '''Taksima''', arī '''Taksimas laukums''' ({{val|tr|Taksim Meydanı}}) ir [[Stambula]]s [[Bejolu rajons|Bejolu rajona]] ([[Turcija]]) mikrorajons pilsētas [[Eiropa]]s daļā. Mikrorajons ir slavens ar daudziem restorāniem, veikaliem un viesnīcām un to uzskata par Stambulas modernās dzīves sirdi. Taksimas laukumā atrodas Republikas piemineklis (turku: ''Cumhuriyet Anıtı''), kas uzcelts [[1928]]. gadā, lai atzīmētu Turcijas Republikas dibināšanu. == Vēsture == Vārds ''Taksim'' cēlies no [[arābu valoda|arābu]] ''taqṣīm'', sadale, izdale. Te agrāk atradās ūdens apgādes mezgls, kurā satecēja viss dzeramais ūdens un no šejienes tas tika tālāk pievadīts dažādiem pilsētas rajoniem. Šo apgādes mezglu izveidoja [[osmaņu dinastija|sultāns]] [[Mahmuds I]] ([[1696]]-[[1730]]) un tas tika uzbūvēts kā milzīgs akmens rezervuārs. Ar vārdu ''taksim'' apzīmē arī īpašu turku klasiskās mūzikas virzienu, kurā vadošais ir makama mūzikas stils. == Taksima mūsdienās == Taksima ir viens no galvenajiem tūristu un pilsētas iedzīvotāju apmeklējumu objektiem. Taksimas laukumā beidzas slavenā Brīvības iela (turku: ''İstiklal Caddesi''), kas ir gara gājēju iela un pa to kursē senatnīgs tramvaja vagons. Brīvības ielas galā ir pietura pasaulē otram vecākajam metro (turku: ''Tünel''). Taksimas laukumam apkārtējās ēkās ir vairākas ceļojumu aģentūras, viesnīcas, restorāni, bāri un starptautiski ātrās ēdināšanas restorānu tīkli: "Pizza Hut", "McDonald's" un "Burger King". Te atrodas arī slavenākās Stambulas viesnīcas: "InterContinental", "Ritz-Carlton" un "Marmara Hotel". Taksimas laukumu bieži izmanto dažādiem sabiedriskiem pasākumiem, gājieniem, parādēm, Jaunā gada sagaidīšanai un laukuma tuvumā atrodas Ataturka kultūras centrs (turku: ''Atatürk Kültür Merkezi''), kas sastāv no operas nama un daudzfunkcionāla kultūras centra. == Transports == Taksimā atrodas svarīgs Stambulas sabiedriskā transporta mezgls. Tas kalpo kā galvenā stacija pilsētas autobusu līnijām un te atrodas Stambulas metro 4. līnijas Leventa-Taksima galapunkts. Taksimas laukums kopš [[2006. gads|2006]]. gada [[29. jūnijs|29. jūnija]] ir kļuvis vēl nozīmīgāks transporta sistēmā, jo te atvērts gala punkts ''[[Tünel]]'' pazemes funikulierim no Kabatašas tramvaja galapunkta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iett.gov.tr/en/haberdetay.php?nid=27 |title=Taksim-Kabataş funicular subway connection |access-date={{dat|2007|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070517124422/http://www.iett.gov.tr/en/haberdetay.php?nid=27 |archivedate={{dat|2007|05|17||bez}} }}</ref> == Demonstrācijas == Taksimā diezgan bieži notiek dažādas protesta demonstrācijas un tajās piedalījušies dažādi politiski virzieni, nevalstiskās organizācijas u.c. [[1969]]. gada [[16. februāris|16. februārī]] kreiso spēku demonstrācijas laikā tika ievainoti 150 demonstranti, kad notika sadursme ar labēji noskaņotajiem oponentiem un tādēļ šo dienu vēsturē sauc par "Asiņaino sestdienu". [[1977]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] rīkotajā kreiso apvienības demonstrācijā kāds nezināms šāvējs nogalināja 36 demonstrantus. Vēlāk notikuši vēl vairāki šādi incidenti un tādēļ tieši šajā rajonā visu diennakti notiek pastiprinātas policijas patruļas un vietās, kur koncentrējas visvairāk cilvēki, tiek nodrošināta pastāvīga policijas vienību klātbūtne. Mūsdienās demonstrācijas Taksimā ir aizliegtas, bet šis aizliegums neattiecas uz mazākām mikrorajona ielām. [[2000. gads|2000]]. gadā Taksimas laukumā tika nogalināti divi "Leeds United" futbola fani, jo nākamajā dienā notika UEFA kausa pusfināla spēle ar [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] sporta klubu. Pulcēšanās aizliegums dažkārt tiek atcelts, piemēram Jaungada sagaidīšanai, Republikas dibināšanas gadadienā un īpaši svarīgu futbola spēļu laikā. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Brīvības iela, Stambula]] * [[Bejolu rajons]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.turkishclass.com/turkey_pictures_gallery_42 Taksimas laukuma attēli] * [https://web.archive.org/web/20060224135546/http://www.videosofturkey.com/video_details.asp?id=174 2006. gada sagaidīšanas svētki Taksimā] {{coord|display=title|41|02|13|N|28|59|09|E|region:TR-34_type:landmark_source:dewiki}} [[Kategorija:Stambulas mikrorajoni]] 6ve1tuse57az6u3mdumdpij64gzic2w Galata 0 58974 3672420 3289758 2022-08-18T18:45:21Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.]] → [[Stambulas "Galatasaray"]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Istanbul asv2020-02 img48 Galata Tower.jpg|thumb|200px|[[Galatas tornis]] tika uzcelts [[1348]]. gadā dženoviešu citadeles pakalna virsotnē.]] '''Galata''' ([[turku valoda|turku]]: ''Galata'', agrākais nosaukums: ''Pera'') ir mikrorajons [[Bejolu rajons|Bejolu rajonā]], [[Stambula|Stambulā]] ([[Turcija]]). Mikrorajons atrodas [[Zelta rags|Zelta raga]] līča ziemeļu puses krastā un līcis to šķir no vēsturiskā [[Konstantinopole]]s centra. Pār Zelta ragu ir uzcelti vairāki tilti, tai skaitā [[Galatas tilts]]. Galata bija [[Dženovas republika]]s kolonija ([[1273]]-[[1453]]) un slaveno [[Galatas tornis|Galatas torni]] dženovieši uzcēla [[1348]]. gadā visaugstākajā citadeles uzkalna vietā. Par nosaukuma "Galata" izcelsmi pastāv vairākas hipotēzes. Saskaņā ar itāļu uzskatu, nosaukums cēlies no vārda ''Calata'' (nogāze), jo kolonija atradās uz kalna nogāzes līča piekrastē. Savukārt grieķi uzskata, ka nosaukums cēlies no vārda ''Galaktos'' (piens), jo šajā vietā agrāk dzīvojuši daudzi gani, vai no vārda ''Galat'' (ķeltu-), jo šajā vietā dzīvojusi ķeltu galatiešu cilts. Agrāk pilsētu sauca ''Pera'' un šis nosaukums bija cēlies no grieķu nosaukuma ''Peran en Sykais'' (vīģu vieta otrā pusē). Vēlāk Galata kļuva ievērojama ar tajā uzcelto Galatas torni, no kura tika nostiepta pāri Zelta raga līcim liela dzelzs ķēde, kas tika pacelta gadījumos, kad vajadzēja nosprostot ieeju līcī svešiem kuģiem. [[Ceturtais krusta gājiens|Ceturtā krusta gājiena]] laikā ([[1204]]) šo torni nopostīja un vēlāk dženovieši uzbūvēja jauno ''Christea Turris'' (Kristus tornis), kas saglabājies līdz mūsdienām. Pēc [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles iekarošanas]], pilsēta nonāca [[Osmaņu impērija]]s varā un te tika uzceltas vairākas impērijas administratīvās ēkas, tai skaitā [[Osmaņu impērijas banka]]. Mūsdienās Galata ir [[Bejolu rajons|Bejolu rajona]] sastāvā un tās oficiālais nosaukums ir [[Karakēja]] (turku: ''Karaköy''). Galatas nosaukums [[1905]]. gadā tika iedots slavenajam [[Turcija]]s sporta klubam [[Stambulas "Galatasaray"]], jo klubs tika dibināts Galatas rajonā esošajā [[Galatasarajas licejs|Galatasarajas licejā]] (turku: Galatasaray Lisesi), kas agrāk bija prestižā Sultānu skola ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Mekteb-i Sultani''). {{coord|display=title|41|01|22|N|28|58|25|E|region:TR_type:city}} [[Kategorija:Stambulas mikrorajoni]] drvaksmgihnspufkhfg2sgb4t2v4ihs 1977. gads 0 61171 3672511 3650891 2022-08-18T21:39:30Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1977. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1977. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1977}} {{Gada citi notikumi|1977}} {{Gads citos kalendāros|1977}} '''1977''' ({{Rom sk gadam|1977}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[20. janvāris]] — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] pienākumus sāka pildīt [[Džimijs Kārters]]. === Februāris === * [[18. februāris]] — ''[[Space Shuttle Enterprise]]'' veica pirmo izmēģinājuma lidojumu uz ''[[Boeing 747]]'' muguras. === Marts === * [[10. marts]] — [[Urāns (planēta)|Urānam]] atklāti gredzeni. === Maijs === * [[25. maijs]] — filmas "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]" pirmizrāde. === Jūnijs === * [[10. jūnijs]] — pārdošanā nonāca ''[[Apple II]]'', viens no pirmajiem masveidā ražotajiem mikrodatoriem. * [[27. jūnijs]] — [[Džibutija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. === Jūlijs === * [[13. jūlijs]] — [[Somālija]] pieteica karu [[Etiopija]]i, uzsākot [[Ogadenas karš|Ogadenas karu]]. * [[24. jūlijs]] — beidzās [[Lībijas—Ēģiptes karš]]. === Septembris === * [[5. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista starpplanētu zonde ''[[Voyager 1]]''. * [[10. septembris]] — Hamida Džandobi (arābu: حميدة جندوبي) bija pēdējā persona [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kam ar [[giljotīna|giljotīnu]] tika veikts [[nāvessods]]. === Decembris === * [[6. decembris]] — [[Dienvidāfrikas Republika]] piešķīra neatkarību [[Boputatsvana]]i, lai gan to nav atzinusi neviena cita valsts. == Dzimuši == === Janvāris === * [[10. janvāris]] — [[Ārons Bramlets]] (''Aaron Jordan Bramlett''), ASV basketbolists * [[14. janvāris]] — [[Narains Kartikejans]] (''குமார் கார்த்திகேயன்''), Indijas autosportists * [[28. janvāris]] — [[Takuma Sato]] (''佐藤 琢磨''), Japānas autosportists === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Šakira]] (''Shakira Isabel Mebarak Ripoll''), Kolumbijas dziedātāja * [[11. februāris]] — [[Maiks Šinoda]] (''Mike Kenji Shinoda''), ASV mūziķis * [[15. februāris]] — [[Ronalds Petrovickis]] (''Ronald Petrovický''), slovāku hokejists * [[16. februāris]] — [[Aleksejs Morozovs]] (''Алексей Морозов''), krievu hokejists * [[23. februāris]] — [[Kristina Šmiguna-Vehi]] (''Kristina Šmigun-Vähi''), igauņu distanču slēpotāja * [[24. februāris]] — [[Floids Meivezers]] (''Floyd Mayweather''), amerikāņu bokseris === Marts === * [[2. marts]] — [[Kriss Mārtins]] (''Chris Martin''), angļu mūziķis un dziedātājs * [[18. marts]] — [[Zdeno Hāra]] (''Zdeno Chára''), slovāku hokejists * [[24. marts]] — [[Džesika Česteina]] (''Jessica Chastain''), amerikāņu aktrise === Aprīlis === <!-- * [[2. aprīlis]] — [[Nikijs Pēdersens]] (''Nicki Pedersen''), dāņu spīdveja braucējs --><!-- nav vismaz 20 starpwiki saites --> * [[2. aprīlis]] — [[Maikls Fasbenders]] (''Michael Fassbender''), īru/vācu aktieris * [[10. aprīlis]]: ** [[Čīvetels Edžiofors]] (''Chiwetel Ejiofor''), britu aktieris ** [[Kerijs Fukunaga]] (''Cary Fukunaga''), ASV kinorežisors, scenārists un kinooperators * [[14. aprīlis]] — [[Sāra Mišela Gelāra]] (''Sarah Michelle Gellar''), ASV aktrise * [[26. aprīlis]] — [[Samanta Kristoforeti]] (''Samantha Cristoforetti''), Itālijas kosmonaute === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Marjama Mīrzāhāni]] (مریم میرزاخانی), Irānas un ASV matemātiķe (mirusi 2017. gadā) * [[8. maijs]] — [[Teodors Papaluks]] (''Θεόδωρος Παπαλουκάς''), grieķu basketbolists * [[9. maijs]] — [[Mareks Jankulovskis]] (''Marek Jankulovski''), Čehijas futbolists * [[10. maijs]] — [[Niks Heidfelds]] (''Nick Lars Heidfeld''), vācu autosportists <!-- * [[13. maijs]] — [[Aleksejs Terentjevs]] (''Aleksei Terentjev''), Igaunijas hokejists --><!-- nav vismaz 20 starpwiki saites --> <!-- * [[29. maijs]] — [[Lauri Marjameki]] (''Lauri Marjamäki''), somu hokeja treneris --><!-- nav vismaz 20 starpwiki saites --> * [[31. maijs]] — [[Joahims Olsens]] (''Joachim Brøchner Olsen''), Dānijas lodes grūdējs === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Kanje Vests]] (''Kanye Omari West''), ASV reperis * [[24. jūnijs]] — [[Radža Čari]] (''Raja Chari''), ASV kosmonauts * [[25. jūnijs]] — [[Rauls Gonsaless]] (''Raúl González''), spāņu futbolists === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Maksims Mirnijs]] (''Максім Мірны''), baltkrievu tenisists * [[10. jūlijs]] — [[Čīvetels Edžiofors]] (''Chiwetel Ejiofor''), britu aktieris * [[28. jūlijs]] — [[Emanuels Džinobili]] (''Emanuel David Ginóbili''), Argentīnas basketbolists ===Septembris=== * [[3. septembris]] — [[Ūlofs Melbergs]] (''Olof Mellberg''), zviedru futbolists * [[5. septembris]] — [[Hoseba Ečeverija]] (''Joseba Etxeberria''), basku futbolists * [[21. septembris]] — [[Sems Riverss]] (''Samuel Robert Rivers''), ASV ģitārists * [[23. septembris]] — [[Aleksandrs Misurkins]] (''Александр Александрович Мисуркин''), Krievijas kosmonauts === Oktobris === * [[12. oktobris]] — [[Bode Millers]] (''Bode Miller''), ASV kalnu slēpotājs * [[13. oktobris]] — [[Pols Pīrss]] (''Paul Anthony Pierce''), ASV basketbolists * [[15. oktobris]]: ** [[Marks Hartigans]] (''Mark Hartigan''), Kanādas hokejists ** [[Davids Trezegē]] (''David Trezeguet''), Francijas futbolists * [[16. oktobris]] — [[Džons Maiers]] (''John Clayton Mayer''), ASV mūziķis * [[19. oktobris]] — [[Džeisons Raitmans]] (''Jason Reitman'') kanādiešu/amerikāņu kinorežisors un scenārists <!-- * [[29. oktobris]] — [[Aiste Smilgevičūte]] (''Aistė Smilgevičiūtė-Radzevičienė''), Lietuvas dziedātāja --><!-- nav vismaz 20 starpwiki saites --> * [[30. oktobris]] — [[Duvijs Vestkots]] (''Duvie Westcott''), Kanādas hokejists === Novembris === * [[24. novembris]] — [[Kolins Henkss]] (''Colin Hanks''), ASV aktieris, kinoproducents un režisors === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Andrea Henkele]] (''Andrea Henkel''), vācu biatloniste * [[17. decembris]] — [[Ketrīna Vinnika]] (''Katheryn Winnick''), ukraiņu izcelsmes Kanādas aktrise == Miruši == * [[14. janvāris]] — [[Entonijs Īdens]] (''Anthony Eden''), britu politiķis (dzimis 1897. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Kārlis Cukmaiers]] (''Carl Zuckmayer''), vācu rakstnieks (dzimis 1896. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Johanness Tervogts]] (''Johannes Terwogt''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1878. gadā) * [[4. marts]] — [[Lucs Švērins fon Krozigks]] (''Lutz Schwerin von Krosigk''), Vācijas politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[5. marts]] — [[Toms Praiss]] (''Tom Pryce''), britu autosportists (dzimis 1949. gadā) * [[11. aprīlis]] — [[Žaks Prevērs]] (''Jacques Prévert''), franču dzejnieks un kinoscenārists (dzimis 1900. gadā) * [[5. maijs]] — [[Ludvigs Erhards]] (''Ludwig Erhard''), Vācijas kanclers (dzimis 1897. gadā) * [[10. maijs]] — [[Džoana Kroforda]] (''Joan Crawford''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1905. gadā) * [[16. jūnijs]] — [[Verners fon Brauns]] (''Wernher von Braun''), vācu raķešu konstruktors (dzimis 1912. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] (''Владимир Набоков''), krievu ASV rakstnieks (dzimis 1899. gadā) * [[16. augusts]] — [[Elviss Preslijs]] (''Elvis Presley''), ASV dziedātājs (dzimis 1935. gadā) * [[14. oktobris]] — [[Bings Krosbijs]] (''Bing Crosby''), ASV mūziķis (dzimis 1903. gadā) * [[5. novembris]] — [[Aleksejs Stahanovs]] (''Алексей Стаханов''), PSRS ogļracis (dzimis 1906. gadā) * [[18. novembris]] — [[Kurts Šušnigs]] (''Kurt Schuschnigg''), Austrijas kanclers (dzimis 1897. gadā) * [[5. decembris]] — [[Aleksandrs Vasiļevskis]] (''Александр Василевский''), PSRS maršals (dzimis 1895. gadā) * [[3. decembris]] — [[Rūdolfs Kompfners]] (''Rudolf Kompfner''), Austrijas fiziķis un inženieris (dzimis 1909. gadā) * [[25. decembris]] — [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Chaplin''), ASV kinoaktieris, režisors un scenārists (dzimis 1889. gadā) * [[26. decembris]] — [[Hovards Hokss]] (''Howard Hawks''), amerikāņu kinorežisors un scenārists (dzimis 1896. gadā) {{pg6}} [[Kategorija:1977. gads| ]] qvnn4szmfhqtffxkua1plt7lzpvgey5 Zigfrīds Muktupāvels 0 64933 3672524 3527315 2022-08-18T23:27:55Z WoweMain 91511 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Zigfrīds Muktupāvels | Attēls = Zigfrids-Muktupavels.png | Att_izm = | Fons = solists | Dzimis = {{ddv|1965|04|11}} | Vieta = [[Sigulda]] | Instrumenti = balss, [[vijole]], [[ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]] | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātājs<br />TV un radio raidījumu vadītājs | Darbojies_arī = [[bet bet]]<br />Durbes k/n grupa<br />Saldās Sejas<br />[[Neptūns (grupa)|Neptūns]]<br />[[Zodiaks (grupa)|Zodiaks]]<br />[[Bonaparti.lv]] | Dzimums = V }} '''Zigfrīds Muktupāvels''' (dzimis {{dat|1965|4|11}}) ir latviešu mūziķis (dziedātājs, taustiņinstrumentālists un vijolnieks) un žurnālists. [[2009]].gada 17. novembrī par ieguldījumu latviešu kultūrā un mūzikā tika iecelts par [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://president.lv/pk/preview/?module=print_content&module_name=content&cat_id=603&art_id=14649|title=Valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonijas 2009.gada 16. un 17.novembrī .|author=|date=2009. gada 13. novembrī|publisher=Latvijas Valsts prezidents|accessdate={{dat|2015|3|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150106011009/http://president.lv/pk/preview/?module=print_content&module_name=content&cat_id=603&art_id=14649|archivedate=2015. gada 6. Janvāris}}</ref>. Viņš ir grupas "[[bet bet]]" vokālists, [[Latvijas Radio]] raidījuma "[[Kultūras Rondo]]" vadītājs, [[Latvijas Televīzija|LTV]] raidījuma "100 gramu kultūras. Nacionālie dārgumi" vadītājs. == Muzikālā darbība == === Grupas === * "IR", kopā ar Ivaru Rutmani * "Durbes k/n grupa", ar [[Tomass Kleins|Tomasu Kleinu]], [[Ainars Karps|Ainaru Karpu]]; * "Saldās sejas", ar [[Guntars Račs|Guntaru Raču]], T. Kleinu, [[Aldis Žimants|Aldi Žimantu]]; * "[[Neptūns (grupa)|Neptūns]]", ar G. Raču, T. Kleinu, [[Jānis Lūsēns|Jāni Lūsēnu]], [[Ivars Piļka|Ivaru Piļku]]; * "[[Zodiaks (grupa)|Zodiaks]]", ar J. Lūsēnu, [[Maija Lūsēna|Maiju Lūsēnu]]; * "[[bet bet]]" — kopš 1991. gada === Konkursi === * 1987. gads — festivāla "Liepājas Dzintars" labākais mūziķis * 1988. gads — [[Jauno dziedātāju konkurss „Jūrmala”|starptautiskais konkurss "Jūrmala'88"]] — laureāta nosaukums, skatītāju balva, ārzemju žurnālistu balva, PSRS Miera komitejas balva. === Mūzikli === * J. Lūsēns / J. Jevtušenko "Māte un neitronbumba" * J. Druce [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Laimes istabiņa" — ciema vijolnieks *[[Raimonds Pauls|R. Pauls]] / [[Māra Zālīte|M. Zālīte]] mūzikls "[[Meža gulbji (mūzikls)|Meža gulbji]]", — producents un aranžētājs. *[[Zigmars Liepiņš|Z. Liepiņš]] / M. Zālīte, rokopera "[[Lāčplēsis (rokopera)|Lāčplēsis]]" — Līkcepure. * R. Pauls / G. Račs, mūzikls "[[Zaļā Jumprava (mūzikls)|Zaļā Jumprava]]" — producents un aranžētājs. * J. Lūsēns / M. Zālīte rokopera "[[Kaupēn, mans mīļais|Kaupēn, mans mīļais"]] — Dzejnieks. * J. Lūsēns / M. Zālīte rokopera "Sfinksa" — mūziķis. * J. Lūsēns / M. Zālīte koncertuzvedums "Mistērija par sapni un mīlestību" *[[Jānis Ķirsis|J. Ķirsis]] / J. Balodis mūzikls "Futbols uz podestiem" — skolas elektriķis. * J. Lūsēns / [[Inese Zandere|I. Zandere]] mūzikls "Sniega karaliene" — krauklis, balodis. === Citi === * 2008. gads — J. Lūsēns / M. Zālīte, opera "[[Leļļu opera]]" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] — Meistars. * 2009. gads — J. Lūsēns / [[Kārlis Skalbe|K. Skalbe]], dziesmu cikls "Zelta sirds", kopā ar Liepājas zvanu kori "Campanella". * 2010. gads — J. Lūsēna koncertprogramma "Tautas Laiks". [[Ance Krauze]], [[Kristīne Zadovska]], Ingus Pētersons. * 2011. gads — [[Uģis Prauliņš|Uģa Prauliņa]] folkbaroka opera "Opera ficta" — pusmūža sabiedrisko attiecību speciālists. * 2012. gads — J. Lūsēna koncertprogramma "Ar zvaigžņu kluso gaismu" === Diskogrāfija === * ''Violets'' (2002) * ''Pacel Acis'' (2011) * Krāsu Balāde (2016) == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Muktupāvels, Zigfrīds}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] 3qyeyvv569w5qtj6i4fy570pi6tpxoe Vanags 0 68162 3672563 3409318 2022-08-19T06:28:38Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki '''Vanags''' var būt: * [[Vanagu dzimta]]s putns; ; izplatīts [[latviešu valoda|latviešu]] [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē [[Vanaga]]). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] (1873—1919) — latviešu arhitekts; * [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]] (1919—1986) — latviešu futbolists un basketbolists; * [[Aleksandrs Vanags-Baginskis]] — latviešu aviators; * [[Artūrs Vanags]] (1882—1970) — latviešu diplomāts; * [[Dainis Vanags]] (1952) — latviešu skolotājs, sabiedriskais darbinieks un politiķis; * [[Ēriks Vanags]] (1893—?) — vieglatlēts; * [[Gaidis Vanads]] (1938―2005) ― latviešu bokseris; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — latviešu ķīmiķis; * [[Ivars Vanags]] (1966) — latviešu aktieris; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — latviešu garīdznieks; * [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]] (1907—1986) — latviešu agronoms; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — latviešu rakstnieks un tulkotājs; * [[Kārlis Vanags]] (1883—1942) — latviešu banku darbinieks; * [[Kaspars Vanags]] (1970) — latviešu mākslas kritiķis un kurators; * [[Leopolds Vanags]] (1936—1998) — latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks; * [[Pēteris Vanags]] — latviešu valodnieks un pasniedzējs; * [[Romāns Vanags]] (1960) — latviešu kordiriģents; * [[Valdis Vanags]] (1962) — latviešu aktieris; * [[Vents Vanags]] (1991) — latviešu futbolists. {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 5hlcbj1608wswxa1tnovxiu9tyt5k81 3672564 3672563 2022-08-19T06:29:01Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki '''Vanags''' var būt: * [[Vanagu dzimta]]s putns; * izplatīts [[latviešu valoda|latviešu]] [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē [[Vanaga]]). ; Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] (1873—1919) — latviešu arhitekts; * [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]] (1919—1986) — latviešu futbolists un basketbolists; * [[Aleksandrs Vanags-Baginskis]] — latviešu aviators; * [[Artūrs Vanags]] (1882—1970) — latviešu diplomāts; * [[Dainis Vanags]] (1952) — latviešu skolotājs, sabiedriskais darbinieks un politiķis; * [[Ēriks Vanags]] (1893—?) — vieglatlēts; * [[Gaidis Vanads]] (1938―2005) ― latviešu bokseris; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — latviešu ķīmiķis; * [[Ivars Vanags]] (1966) — latviešu aktieris; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — latviešu garīdznieks; * [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]] (1907—1986) — latviešu agronoms; * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — latviešu rakstnieks un tulkotājs; * [[Kārlis Vanags]] (1883—1942) — latviešu banku darbinieks; * [[Kaspars Vanags]] (1970) — latviešu mākslas kritiķis un kurators; * [[Leopolds Vanags]] (1936—1998) — latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks; * [[Pēteris Vanags]] — latviešu valodnieks un pasniedzējs; * [[Romāns Vanags]] (1960) — latviešu kordiriģents; * [[Valdis Vanags]] (1962) — latviešu aktieris; * [[Vents Vanags]] (1991) — latviešu futbolists. {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 3c873k0cmzj8f2xr2qhx1eis5gi2hw7 Padme Amidala 0 69080 3672361 3429511 2022-08-18T18:22:39Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | name = | color = #808000 | series = "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" | image = [[Attēls:Amidala.png|250 px]] | caption = | first = [[Zvaigžņu kari: Ļaunumu vēstošā ilūzija|Ļaunumu vēstošā ilūzija]] | last = [[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]] | creator = | portrayer = [[Natālija Portmane]] | voice = | lbl1 = | data1 = | lbl2 = | data2 = | lbl3 = | data3 = | nickname = | alias = | species = | gender = [[sieviete]] | occupation = | title = | family = | spouse = [[Dārts Veiders|Anakins Debesgājējs]] (II - III) | significantother = | children = [[Lūks Debesgājējs]], [[Leja Organa]] | relatives = | religion = | nationality = | lbl21 = | data21 = | lbl22 = | data22 = | lbl23 = | data23 = | extra-hdr = | lbl31 = | data31 = | lbl32 = | data32 = | lbl33 = | data33 = }} '''Padme Amidala''' ({{val|en|Padmé Amidala}}) ir tēls [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] zinātniskās fantastikas filmu sērijā "[[Zvaigžņu kari]]". Viņa pirmo reizi parādījās "Zvaigžņu karu" pirmajā epizodē "[[Zvaigžņu kari: Ļaunumu vēstošā ilūzija|Ļaunu vēstošā vīzija]]" kā karaliene no planētas [[Nabū]]. Turpmākajās [[triloģija]]s filmās Padme pārstāv Nabū Galaktikas senātā. Viņa ir redzama arī [[animācija]]s miniseriālā "Klonu kari" (2003—2005), kā arī sastopama "Zvaigžņu karu" literatūrā. Padme ir [[Dārts Veiders|Anakina Debesgājēja]] sieva, kā arī [[Lūks Debesgājējs|Lūka Debesgājēja]] un princeses [[Leja Organa|Lejas Organas]] māte. {{kultūra-aizmetnis}} {{Zvaigžņu kari}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Amidala, Padme}} [[Kategorija:Politiķu tēli]] [[Kategorija:Karalieņu tēli]] [[Kategorija:Zvaigžņu karu tēli]] fclef7w1qnjfu9g01vi7mh7tf3b2u3j Johans IV fon Minhauzens 0 76818 3672248 3356435 2022-08-18T16:13:31Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis.jpg|thumb|250px|Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554).]] [[Attēls:Kurzemes bīskapa Jāņa zīmogs.jpg|thumb|180px|Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis).]] [[Attēls:BM09132Am.jpg|thumb|180px|Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572).]] '''Johans IV fon Minhauzens''' vai '''Jānis Minhauzens''' (''Johannes von Münchhausen''; miris 1572. gadā) kļūdaini '''Jānis Meninghauzens''', bija [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskaps]] (kā '''Johans IV''' (Johann IV), 1540.-1560.) un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskaps (kā '''Johans V''' (Johann V), 1542.-1560.). 1559. gadā [[Dānija]]s karalis [[Frederiks II]] no [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapa]] Johana IV nopirka viņa tiesības uz [[Sāmsala|Sāmsalu]] un tagadējo [[Lēnes apriņķis|Lēnes apriņķi]], bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora [[Bēri|Ulriha Bēra]], kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] (''Magnus Herzog von Holstein''). == Dzīvesgājums == Dzimis Hadenhauzenas (''Haddenhausen'', tagad Mindenes daļa) pilskunga Johana Minhauzena ģimenē. 1525. gadā viņš bija [[Brēmene]]s domkungs, [[Reformācija]]s laikā 1530. gadā protestanti nodedzināja viņa tēva pili. 1540. gadā Johanu Minhauzenu ievēlēja par Kurzemes bīskapu, bet 1542. gadā par Sāmsalas-Vīkas bīskapu. Viņa valdīšanas laikā Kurzemē sāka ieceļot [[ebreji]]. 1557. gadā viņš iecēla savu brāli Kristapu Minhauzenu par Sāmsalas-Vīkas fogtu. Pēc Livonijas kara sākuma 1558. gadā viņš nolēma pārdot savas bīskapijas Dānijas karalim. 1559. gada septembrī Kristaps Minhauzens noslēdza vienošanos ar dāņu karali [[Frederiks II|Frederiku II]] par viņa brāļa Johana atteikšanos bīskapa amata par labu Dānijai. 1562. gadā Johans Minhauzens uzturējās Kopenhāgenā, 1563. gadā atgriezās Mindenes bīskapijā, kur pārgāja luterticībā un apprecējās. Miris 1572. gadā, apglabāts Ferdenas doma baznīcā (''Dom zu Verden''). == Hronikas liecības == Rusova hronika par bīskapu Johanu raksta: {{quotation| "1559. gadā [[Jānis Meninghauzens]], [[Sāmsala]]s un [[Kurzeme]]s biskaps, atstāja abas biskapijas aiz bailēm no krieviem un atdeva viņas dāņu ķēniņam [[Frederiks II|Frederikam II]], kuŗš viņas pieņēma, lai atdotu savam brāļam hercogam Magnusam".|2=[[Rusova hronika]]}} == Skatīt arī == * [[Kurzemes bīskapu saraksts]] * [[Kurzemes bīskapija]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1572. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Igaunijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] 17wwnoerfma8pe47q1mlcwqg8b8ovl3 Dundagas novads 0 76832 3672301 3611414 2022-08-18T17:52:32Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Dundagas novads | karte = Dundagas novads karte.png | karte2 = Dundagas novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Dundagas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Dundagas novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Dundaga Municipality.jpg | karoga_nosaukums = Dundagas novada karogs | centrs = Dundaga | mērs = | mērs_partija = | platība = 675,6<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |date={{dat|2012|04|26||bez}} }}</ref> | iedzīvotāji = 3641<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2019 | blīvums = {{#expr: 3641 / 675.6 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | teritorijas = [[Dundagas pagasts]]<br />[[Kolkas pagasts]] | mājaslapa = www.dundaga.lv }} '''Dundagas novads''' bija [[pašvaldība]] [[Kurzeme]]s ziemeļos. Robežojās ar [[Ventspils novads|Ventspils]], [[Talsu novads|Talsu]] un [[Rojas novads|Rojas]] novadiem, kā arī {{nobr|36 km}} garumā ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Rīgas līcis|Rīgas jūras līci]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dundaga.lv/_media/dokumenti/novads/projekts_21.04.2008.pdf |title=Pašvaldību apvienošanās projekts |access-date=08.02.2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120912012026/http://www.dundaga.lv/_media/dokumenti/novads/projekts_21.04.2008.pdf |archivedate=12.09.2012 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120912012026/http://www.dundaga.lv/_media/dokumenti/novads/projekts_21.04.2008.pdf |date=12.09.2012 }}</ref> Novads izveidots [[2009. gads|2009. gadā]], apvienojoties bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] [[Dundagas pagasts|Dundagas]] un [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastam]]. Lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs bija [[Dundaga]]s ciems. Pēc 2021. gada reformas ietilpst [[Talsu novads|Talsu novadā]]. == Klimats == Šlīteres Zilie kalni nosacīti ir klimata robeža Dundagas novadā. No Šlīteres Zilo kalnu kraujas uz dienvidiem Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā nokrišņu daudzums ir 650–750 mm gadā, gada vidējā gaisa temperatūra par aptuveni 0,6° zemāka nekā piegulošajās teritorijās. Bezsala periods ilgst aptuveni 140 dienas. Piejūras zemienē ir mēreni silts un mitrs klimats ar izteiktu jūras ietekmi. Vasaras ir relatīvi vēsas (jūlija vidējā temperatūra 16,3°C). Ziemas maigas (februāra vidējā temperatūra -3,5°C), mākoņainas, ar nepastāvīgu sniega segu, biežiem atkušņiem, piekrastē arī ar biežu miglu. Piejūras klimatam raksturīga minimālo temperatūru sasniegšana februārī, nevis janvārī. Valdošie ir rietumu un dienvidrietumu vēji. Tiešā jūras robežas tuvumā vēja ātrums ir vidēji par 5,5 m/s lielāks nekā iekšzemē. Nokrišņu vidējais daudzums ir 568 mm gadā, un tas ir viens no vissausākajiem apgabaliem Latvijā. Gadā vidēji ir 77 saulainas dienas, bet saules spīdēšanas ilgums nepārsniedz 920 stundas gadā. Augsnes sasaluma vidējais dziļums ir tikai 18 cm, bet sniega sega ir nenoturīga un parasti izveidojas tikai janvārī. Tās vidējais biezums 4 – 14 cm. Piekrastē jūras ūdens vidējā gada temperatūra ir 7,3°C, bet reģistrēts arī 25,6°C silts ūdens. Jūras līmeņa svārstības nepārsniedz ±1 metru.<ref name="raksturojums" /> == Reljefs == [[File:Skats no Slīteres bākas uz A apr02.jpg|thumb|250px|[[Šlīteres Zilie kalni]]]] Novada dabas īpatnības nosaka atrašanās divos būtiski atšķirīgos fizioģeogrāfiskajos rajonos — [[Piejūras zemiene]]s [[Irves līdzenums|Irves līdzenumā]] un [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Dundagas pacēlums|Dundagas pacēlumā]]. Teritorijas raksturīgākās iezīmes ir lieli mežu masīvi, purvi un slapji zālāji, plaša laukakmeņu izplatība. Novada reljefs formu ziņā nav īpaši kontrastains. Piejūras zemienes daļas veidošanās ir saistīta ar pēcleduslaikmeta [[Baltijas jūra]]s senāko stadiju baseinu darbību. Absolūtie augstumi svārstās no {{nobr|5 m}} līdz {{nobr|10 m}} virs jūras līmeņa. Tas ir tipisks abrāzijas—akumulācijas līdzenuma reljefs. [[baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] laikā šeit ir valdījuši seklas jūras piekrastes apstākļi. Sakarā ar ūdens mazcaurlaidīgas morēnas un pamatiežu seklumu, teritorija ir mitra, vietām purvaina. No Dundagas pacēluma šo teritoriju atdala [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] krauja, kuras relatīvais augstums vietām pārsniedz {{nobr|30 m}}, bet slīpums ir 30—45°. Šlīteres krauja sakrīt ar Baltijas ledus ezera seno krastu un lokālo zemes garozas lūzumu. Krauja ir īpaši interesanta reljefa forma ar lielu estētisko vērtību, sevišķi pie [[Šlītere]]s. Pārējo novada teritorijas daļu aizņem [[Dundagas pacēlums]], kuru no [[Vanemas pauguraine]]s atdala [[Roja (upe)|Rojas]] upes ieleja. Pacēluma virsmu veido lēzeni viļņots morēnas līdzenums, bet dienvidu daļā arī limnoglaciālie līdzenumi. Dundagas pacēlums ir tipiska cokolaugstiene, kas veidojusies pēdējā kontinentālā Valdaja apledojuma eksarācijas darbības rezultātā. Vidējie absolūtie augstumi ir {{nobr|50—60 m}} virs jūras līmeņa, atsevišķās vietās — ap {{nobr|90 m}}. Daļa šī pacēluma lēzenās daļas ir bijusi pārveidota pēcleduslaikmeta limnoglaciālo procesu rezultātā.<ref name="raksturojums" /> == Ūdeņi == Novada teritorijas ietilpst Ventas baseina apgabalā, un tajā nav ne lielu upju, ne ezeru. Ūdeņu teritorijas aizņem 789 ha, jeb 1,2% lielu novada platību, savukārt 13,4 ha veido zeme zem zivju dīķiem. Novada teritorijā ietilpst 6 Ventas apgabala virszemes ūdensobjekti, no kuriem lielākās platības aizņem Baltijas jūras (Irbe-Roja) un Pāces ūdensobjekti, bet mazākas teritorijas Lonastes, Raķupes, Rojas un Stendes ūdensobjekti. Pārsvarā šajos ūdensobjektos ietilpstošās upes ir tipiskas līdzenuma upes ar vāji izveidotām ielejām, kuru augšteces galvenokārt atrodas Dundagas pacēluma centrālajā daļā. Lielākās upes Baltijas jūras (Irbe-Roja) ūdensobjektā ir Mazirbe, Pitragupe, Pilsupe un Milzgrāvis, Pāces ūdensobjektā Pāce, Alakste un Štēburgupe, Lonastes ūdensobjektā Ostupe, Raķupes ūdensobjektā Raķupe, bet Rojas ūdensobjektā Jaunarāja. Piekrastes ciemos dažādos laika periodos un apjomā ir ierīkoti grāvju tīkli, no kuriem daudzi ir aizbiruši, aizauguši un nepilda savas funkcijas. Vairākās vietās ciemu teritorijās nefunkcionē noteces uz jūru, jo daudzu gadu laikā tās aizpūstas ar smiltīm, un to vietās izveidojušās priekškāpas. Dabā esošo grāvju uzturēšana jāveic regulāri, novācot apaugumu un ūdensteces aizsērējumu. Lielākās ūdenstilpes novadā ir mākslīgie dīķi Dundagas pagastā: [[Pāces dīķis]] (32 ha), Stirniņu dīķis (26 ha), Kaļķu dīķis (22 ha) [[Dundagas dīķis]] (12 ha) un [[Pāces dzirnavezers]] (8,5 ha). Kolkas pagastā lielākās ūdenstilpes ir dabīgās ūdenskrātuves – ezeri: Lielais Pēterezers (2,9 ha), Mazais Pēterezers (0,8 ha) un Pižezers (Vecezers) (1 ha), kas ir tipiski piejūras ezeri un izvietojas parelēli krasta līnijai izvietotās vigu ieplakās. Lielākās mākslīgās ūdenskrātuves Kolkas pagastā ir Vaides dīķis un Zēņu dīķis. Dundagas novadam ir 36 km gara piekrastes un pludmales teritorija, un tas robežojas gan ar Rīgas jūras līci (Rīgas jūras līča mēreni atklāto smilšaino krastu), gan atklāto Baltijas jūru (dienvidaustrumu atklāto smilšaino krastu).<ref name="raksturojums" /> == Purvi == Purvi aizņem 3051,3 ha, jeb 4,5% lielu novada teritoriju. Lielākais pēc platības ir [[Bažu purvs]] (1880 ha), kas atrodas Kolkas pagasta un Slīteres Nacionālā parka teritorijā. Dundagas pagasta teritorijā atrodas trīs lieli sūnu purvi — Piltenes purvs (284 ha), Rukšu purvs (95 ha) un Sausteres purvs (68 ha). Bažu un Rukšu purvs atrodas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežās, līdz ar to kūdras ieguve tajos ir aizliegta. Pašlaik no visiem purviem kūdras ieguve notiek tikai Piltenes purvā.<ref name="raksturojums" /> == Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas == Novadā atrodas samērā daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - viens nacionālais parks, 7 dabas liegumi, 26 mikroliegumi, 78 dabas pieminekļi, kuru skaitā ir aptuveni 69 dižkoki, viena aleja, 8 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi ar 3 dižakmeņiem. [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres Nacionālais parks]] (bez jūras teritorijas) kopā ar 7 dabas liegumiem aizņem 27,7% no novada teritorijas.<ref name="raksturojums" /> == Vēsture == Dundagas novads līdz 13. gadsimtam atradās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Vanema]]s zemes ziemeļos, ko pārsvarā apdzīvoja [[līvi]]. 1237. gadā Dundagas novadu savā pārvaldībā ieguva [[Rīgas bīskapija]], 1245. gadā [[Nikolajs fon Nauens|Rīgas bīskaps Nikolajs]] to piešķīra [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulam]]. 1256. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts, domkapituls un Vācu ordenis vienojās, ka Dundaga ({{val-la|Donedange}}) paliks Rīgas domkapitula pārvaldē.<ref>[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&typ=&anmerkungen=1 Vienošanās starp Rīgas arhibīskapu, domkapitulu un Vācu ordeni par pakļauto zemju dalīšanu (1256)]{{Novecojusi saite}}</ref> 1310. gadā pilsnovadu pārvaldīja Dundagas fogts Johans, 1359. gadā to ieņēma Livonijas ordenis, 1389. gadā Kurzemes bīskapijas karaspēks, bet 1434. gadā Rīgas domkapituls pilsnovadu pārdeva Kurzemes bīskapam. 1560. gadā [[Dānijas karalis]] Frīdrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. Pēc Piltenes mantojuma kara Dundagas pilsnovads 1585. gadā kļuva par Polijas karaļa "kroņa" lēni ([[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] sastāvā). No 1818. gada [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā. Pēc [[agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] Dundagas muižu ar Āžu, Ģibkas, Ģibzdes, Kaļķu, Kolkas, Ķurbes, Laukmuižas, Slīteres, Sūdes, Valpenes pusmuižām un Dundagas mācītājmuižu atsavināja un sadalīja 964 vienībās 11 799 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|III.|6047}}</ref> Pēc 1990. gada izveidoja [[Dundagas pagasts|Dundagas]] un [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastus]], 2009. gadā, tos apvienojot, tika izveidots Dundagas novads. == Teritoriālais iedalījums == Novadu veido [[Dundagas pagasts|Dundagas]] (557,2 km<sup>2</sup>) un [[Kolkas pagasts|Kolkas]] pagasti (117,9 km<sup>2</sup>).<ref name="raksturojums">[http://www.dundaga.lv/files/2014/2/1/Dundaga_pasreizejas_situacijas_raksturojums.pdf Dundagas novada pašreizējās situācijas raksturojums (2013. gads)]</ref>. == Apdzīvotās vietas == {{pamatraksts|Dundagas novada ciemu uzskaitījums}} [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] teritorija ir sadalīta teritoriālos ciemos, par pamatu ņemot vērā īpašumu iedalījumu ciemos 1939. gadā - līdz ar to visa pagasta teritorija ir iedalīta 38 šādos teritoriālos ciemos, kam ir precīzi noteiktas robežas un piesaistītas apdzīvotās mājas. Vairumā gadījumu vārdam "ciems" ir vietvārda statuss. Dundagas pagastā ciema statusam – kā blīvās apbūves teritorijām – atbilst apdzīvotās vietas [[Dundaga]], [[Jaundundaga]], [[Kaļķi (Dundagas pagasts)|Kaļķi]], [[Neveja]], [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pāce]] un [[Vīdale]]. Pārējā Dundagas pagasta teritorijā raksturīgais apdzīvojuma veids ir viensētas vai retinātas viensētu grupas. [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] teritorijā atrodas astoņi ciemi: [[Sīkrags]], [[Mazirbe]], [[Košrags]], [[Pitrags]], [[Saunags]], [[Vaide]], [[Kolka]] un [[Uši]]. Pagasta apdzīvojuma īpatnība ir tā izvietojums šaurā piekrastes joslā, kas vēsturiski saistīts ar dabas apstākļu īpatnībām un iedzīvotāju nodarbošanos. Piejūras ciemos saimnieciskā darbošanās vēsturiski bijusi saistīta galvenokārt ar jūru – zvejniecību, jūrniecību, vēlāk arī ar atpūtu. Turklāt tūlīt aiz samērā sausās un dzīvošanai piemērotās kāpu joslas sākas purvi un mitri meži. Divos novada lielākajos ciemos Dundagā un Kolkā kopā dzīvoja apmēram 53% no visiem novada iedzīvotājiem. Abos ciemos ir daudzdzīvokļu mājas un pietiekoši labi attīstīta inženierinfrastruktūra. Vairumā zvejniekciemu saimnieciskā dzīve vairs nenotiek. Tomēr vasarā iedzīvotāju skaits Kolkas pagasta ciemos palielinās apmēram 4,5 reizes. Tā kā lielas novada teritorijas aizņem meži un purvi, tad viensētas blīvāk ir izvietojušās gar valsts un pašvaldību autoceļiem.<ref name="raksturojums" /> == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāju skaits!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! igauņi!! ebreji!! vācieši!! čigāni!! pārējie (g.k. lībieši)!! nenosaka |- | 2000|| 5444|| 5112|| 144|| 25|| 49|| 18|| 29|| 3|| 0|| nez.|| 6|| 58|| nez. |- | 2011|| 4228|| 4011|| 84|| 18|| 28|| 10|| 19|| 4|| 0|| nez.|| 8|| 30(lībieši),16 pārējie|| nez. |} {{bar box |width = 400px |float = left |title = Dundagas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=12&zoom=100,339,-105 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (4054) |green|94.9}} {{bar percent|[[Krievi]] (96) |red|2.2}} {{bar percent|Cita tautība (124) |purple|2.9}} }} {{-}} == Pašvaldība == Pēc [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanām]] par Dundagas novada domes priekšsēdētāju kļuva Aldonis Zumbergs ("Novadnieki"), bet 2011. gadā viņa vietā stājās Gunta Abaja ("Tavam novadam").<ref>[http://www.dundaga.lv/_media/pasvaldiba/protokols/dndp20110531_2.pdf Dundagas novada domes 31.05.2011. sēdes Nr. 10 protokols]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2013. gada Dundagas novada domes priekšsēdētājs ir Gunārs Laicāns ("Strādāsim kopā"). 2017. pašvaldību rezultāti norādīti tabulā. {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |Mūsu cilvēkiem |836 |52.28 |5 |- |Strādāsim kopā |470 |29.39 |3 |- |Mūsu novadam |271 |16.95 |1 |} == Tautsaimniecība == Galvenās uzņēmējdarbības nozares Dundagas novadā ir mežizstrāde, kokapstrāde, tradicionālā lauksaimniecība, piena lopkopība, piena pārstrāde, zivsaimniecība un tūrisms. 2011. gada 31. decembrī Dundagas novadā bija reģistrēts 431 patstāvīgais uzņēmums, individuālie komersanti un saimnieciskās darbības veicēji, no kuriem 82% Dundagas pagastā un 18% Kolkas pagastā. Tikai 60% no reģistrētajiem uzņēmumiem bijuši aktīvi tirgus sektora dalībnieki, līdz ar to reālā uzņēmējdarbības aktivitāte novadā vērtējama kā samērā vāja. Gan ražošanas apjoma, gan nodarbināto strādnieku skaita ziņā lielākie novada uzņēmumi ir SIA "Gabriēla", piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga", SIA "Līcis 93", SIA "Tonuss un partneri", SIA "ICO", SIA "Ints", SIA "Dundagas meži" un SIA "Dundaga".<ref name="raksturojums" /> == Izglītība == Pirmsskolas izglītība Dundagas novadā pieejama Dundagas pirmsskolas izglītības iestādē „Kurzemīte” un Kolkas pirmsskolas izglītības iestādē „Rūķītis”. Vispārējo izglītību skolēni iegūst Dundagas vidusskolā, Kolkas pamatskolā un Mazirbes internātpamatskolā. Profesionālās ievirzes kultūrizglītību var iegūt Dundagas Mākslas un mūzikas skolā.<ref name="raksturojums" /> == Sports == Lielākās iespējas nodarboties ar sportu ir novada lielākajās apdzīvotajās vietās Dundagā un Kolkā. Dundagas vidusskolā atrodas sporta zāle, kurā notiek sporta nodarbības skolēniem, kā arī dažādi sporta pasākumi. Pie abām Dundagas vidusskolas ēkām ir iekārtoti sporta laukumi. Kolkas pamatskolā sporta zāle atrodas trešajā stāvā un, pēc ekspertu slēdzieniem, tajā nav iespējams organizēt nodarbības ar dinamiskām slodzēm. Ir pabeigta būvniecības 1.&nbsp;kārta Kolkas sporta zālei pie Kolkas pamatskolas, diemžēl nepietiekama finansējuma dēļ tās būvniecība ir apstājusies. Kolkā pie pamatskolas iekārtots sporta laukums, bet atsevišķi novietots zvejnieku kolhoza padomju gados iekārtotais stadions. Atsevišķs mazāks sporta laukums iekārtots pie Mazirbes internātpamatskolas, savukārt Kaļķos un Vīdalē iekārtoti laukumi pludmales volejbolam.<ref name="raksturojums" /> == Kultūra == Novadā darbojas sekojoši kultūras centri: Dundagas Kultūras pils, Kolkas Tautas nams, Līvu Tautas nams, Līvu centrs "Kūolka", Vīdales saieta nams. Novadā ir izveidota Dundagas novada Centrālā bibliotēka, kurai ir struktūrvienības Kaļķos, Kolkā, Mazirbē un Vīdalē. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam salīdzinoši aktīvākās ir bibliotēkas Dundagā un Kolkā. Novadā darbojas akreditēts muzejs "Kubalu skola – muzejs", kas apsaimnieko [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamo kultūras pieminekli]] Kubeles (Kubalu) skola, tā sētu un tuvāko apkārtni.<ref name="raksturojums" /> == Reliģija == Novadā savos dievnamos darbojas luterāņu draudzes Dundagā, Kolkā un Mazirbē, pareizticīgo draudzes Kolkā un Dundagā un baptistu draudzes Dundagā un Pitragā. Katoļu draudzes darbojas Dundagā un Kolkā (katoļu baznīcā), draudze "Prieka Vēsts" — Dundagā.<ref name="raksturojums" /> == Ievērojami novadnieki == *[[Ludvigs Adamovičs]] (1884-1943), mācītājs un valsts darbinieks *[[Viktors Bertholds]] (1921-2009), [[lībiešu valoda]]s pratējs *[[Pēteris Dambergs]] (''Pētõr Damberg'', 1909-1987), lībiešu valodnieks un dzejnieks *[[Ernests Dinsbergs]] (1816-1902), pedagogs, dzejnieks un publicists *[[Nikolajs Drejers]] (1888-1919), jūrnieks *[[Arvīds Blūmentāls]] (1925-2006), dēkainis *[[Grizelda Kristiņa]] (1910-2013), [[lībiešu valoda]]s pratēja *[[Heinrihs Kupfers]] (''Heinrich Kupffer'', 1814-1897), luterāņu mācītājs *[[Dzidra Ritenberga]] (1928-2003), aktrise un režosore *[[Kārlis Stalte]] (''Kōrli Stalte'', 1870-1947), lībiešu dzejnieks *[[Matīss Štobe]] (1742—1817), pedagogs un literāts == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dundagas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā mājaslapa|www.dundaga.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Dundagas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] h9jhxuooy83zf4papxy4xss8iw84xto Dānijas karaļu uzskaitījums 0 78831 3672302 3527414 2022-08-18T17:54:27Z Baisulis 11523 /* 30px Dānija-Norvēģija (1536—1814) 30px */ : wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dānija]]s karaļi''', kopš [[940]]. gada, kad par Dānijas valdnieku kļuva [[Gorms Vecākais]], aizsākot Gormu dinastiju. Iepriekš Dānijas teritoriju pārvaldījuši [[pagāni]]skie [[Leģendārie Dānijas valdnieki|leģendārie dāņu ķēniņi]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Denmark.svg|30px]] Dānijas ķēniņvalsts (940—1397) [[Attēls:National Coat of arms of Denmark.svg|30px]] === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Gormu dinastija (940—1042)''' |- | [[Attēls:Gorm-the-old.jpg|80px]] || '''[[Gorms Vecākais]]''' <br /> ''Gorm den Gamle'' <br /><small>(900—958)</small> || [[940]]. — [[958]]. gads || [[Gormu dinastija]] || |- | [[Attēls:Harald Blaatand.jpg|80px]] || '''[[Haralds Zilzobis]]''' <br /> ''Harald Blåtandudover'' <br /><small>(925—986)</small> || [[958]]. — [[986]]. gads || [[Gormu dinastija]] ||965. gadā pieņēma kristietību un rezidēja [[Roskilde]]s pilī |- | [[Attēls:Sweyn Forkbeard.jpg|80px]] || '''[[Svens I Dakšbārda]]''' <br /> ''Svend Tveskæg'' <br /><small>(ap 960—1014)</small> || [[986]]. gads — [[1014]]. gada [[3. februāris]] || [[Gormu dinastija]] ||arī [[Norvēģijas karalis]] no 986. gada un [[Anglijas karalis]] no 1013. gada |- | [[Attēls:Harald-2.(Harald-VI),1646,Albert-Haelwegh.jpg|80px]] || '''[[Haralds II]]''' <br /> ''Harald II'' <br /><small>(?—1018)</small> || [[1014]]. — [[1018]]. gads || [[Gormu dinastija]] || |- | [[Attēls:Canute and Ælfgifu cropped (Canute).jpg|80px]] || '''[[Knuds II Lielais]]''' <br /> ''Knud II den Store'' <br /><small>(ap 995—1035)</small> || [[1018]]. gads — [[1035]]. gada [[12. novembris]] || [[Gormu dinastija]] ||Apvienoja Angliju, Dāniju un Norvēģiju vienotā lielvalstī |- | [[Attēls:Hardeknut.jpg|80px]] || '''[[Hardeknuts]]''' <br /> ''Hardeknud'' <br /><small>(1018/19—1042)</small> || [[1035]]. gada [[12. novembris]] — [[1042]]. gada [[8. jūnijs]] || [[Gormu dinastija]] ||arī Anglijas karalis no 1040. gada |- | align="center" colspan="8" | '''Gaišmata dinastija (1042—1047)''' |- | [[Attēls:Magnus-den-gode.jpg|80px]] || '''[[Magnuss Labais]]''' <br /> ''Magnus den Gode'' <br /><small>(ap 1024—1047)</small> || [[1042]]. gada [[8. jūnijs]] — [[1047]]. gada [[25. oktobris]] || [[Gaišmatu dinastija]] ||pirms tam [[Norvēģijas karalis]] no 1035. gada. Bērnību pavadījis pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] <br /> [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava]] (1028—1035) |- | align="center" colspan="8" | '''Estridsenu dinastija (1047—1375)''' |- | [[Attēls:Svend estridsen.jpg|80px]] || '''[[Svends II Estridsens]]''' <br /> ''Svend Estridsen'' <br /><small>(ap 1019—1076)</small> || [[1047]]. gada [[25. oktobris]] — [[1076]]. gada [[28. aprīlis]] || [[Estridsenu dinastija]] ||ticies ar Brēmenes Domskolas skolotāju [[Ādams no Brēmenes|Ādamu]], kas savā hronikā pierakstījis viņa stāstu par ziemeļu tautām, arī [[kurši]]em (līdz 1071). Mudinājis [[Kursa (valsts)|Kursā]] uzcelt baznīcu. |- | [[Attēls:Harald 3. Hen.jpg|80px]] || '''[[Haralds III Maigas]]''' <br /> ''Harald III Hen'' <br /><small>(ap 1040—1080)</small> || [[1076]]. gada [[28. aprīlis]] — [[1080]]. gada [[17. aprīlis]] || [[Estridsenu dinastija]] ||Vadīja pēdējo dāņu iebrukumu Anglijā 1069. gadā |- | [[Attēls:Sankt Knud.JPG|80px]] || '''[[Knuts IV Svētais]]''' <br /> ''Knud den Hellige'' <br /><small>(ap 1042—1086)</small> || [[1080]]. gada [[17. aprīlis]] — [[1086]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Estridsenu dinastija]] ||pēc nogalināšanas [[Odense]]s baznīcā 1101. gadā kanonizēts par katoļu svēto, Dānijas svētais aizbildnis |- | [[Attēls:Oluf hunger.jpg|80px]] || '''[[Olafs I Izsalkušais]]''' <br /> ''Oluf Hunger'' <br /><small>(ap 1050—1095)</small> || [[1086]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1095]]. gada [[18. augusts]] || [[Estridsenu dinastija]] ||Precējies ar [[Kijevas lielkņazi|Kijevas lielkņaza]] [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava]] mazmeitu Ingigerdu. Viņa valdīšanas laiks bija neražas un bada periods |- | [[Attēls:Erik 1. Ejegod.jpg|80px]] || '''[[Ēriks I Labais]]''' <br /> ''Erik Ejegodr'' <br /><small>(ap 1060—1103)</small> || [[1095]]. gada [[18. augusts]] — [[1103]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Estridsenu dinastija]] ||1103. gadā nodibināja [[Lundas arhibīskapi]]ju un devās caur Novgorodu, Kijevu un Konstantinopoli svētceļojumā uz Svēto Zemi, kura laikā miris [[Kipra]]s salā |- | [[Attēls:Kong niels.jpg|80px]] || '''[[Nils]]''' <br /> ''Niels'' <br /><small>(ap 1065—1134)</small> || [[1103]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1134]]. gada [[25. jūnijs]] || [[Estridsenu dinastija]] ||nogalināts [[Šlēzviga]]s pilī |- | [[Attēls:Erik Emune Ribe.JPG|80px]] || '''[[Ēriks II Neaizmirstamais]]''' <br /> ''Erik Emune'' <br /><small>(ap 1090—1137)</small> || [[1134]]. gada [[25. jūnijs]] — [[1137]]. gada [[18. septembris]] || [[Estridsenu dinastija]] ||1136. gadā vadīja [[Ziemeļu krusta kari|krusta karagājienu]] pret [[Rīgene]]s [[vendi]]em |- | [[Attēls:Erik lam.jpg|80px]] || '''[[Ēriks III Jērs]]''' <br /> ''Erik III Lam'' <br /><small>(ap 1120—1146)</small> || [[1137]]. gada [[18. septembris]] — [[1146]]. gada [[27. augusts]] || [[Estridsenu dinastija]] || |- | [[Attēls:Swen.jpg|80px]] || '''[[Svends III]]''' <br /> ''Svend III Grathe'' <br /><small>(ap 1125—1157)</small> || [[1146]]. gada [[27. augusts]] — [[1157]]. gada [[23. oktorbris]] || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Knuds V|Knudu V]] un [[Valdemārs I Lielais|Valdemāru I Lielo]] |- | [[Attēls:Knud 5. Magnussen coin.jpg|80px]] || '''[[Knuds V]]''' <br /> ''Knud V Magnussen'' <br /><small>(ap 1129—1157)</small> || [[1146]]. gada [[27. augusts]] — [[1157]]. gada [[9. augusts]] || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Svends III|Svendu III]] un [[Valdemārs I Lielais|Valdemāru I Lielo]] |- | [[Attēls:Valdemar 1. den Store.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs I Lielais]]''' <br /> ''Valdemar den Store'' <br /><small>(1131—1182)</small> || [[1146]]. gada [[27. augusts]] — [[1182]]. gada [[12. maijs]] || [[Estridsenu dinastija]] || Līdz [[1157]]. gadam valdīja kopā ar [[Svends III|Svendu III]] un [[Knuds V|Knudu V]]. Novgorodas kņaza meitas Ingeborgas dēls, Novgorodas kņaza (1088—1094, 1095—1117) un Kijevas lielkņaza (1125—1132) [[Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)|Mstislava]] mazdēls. 1157. gadā apprecējās ar Sofiju, [[Minskas kņazi|Minskas kņaza]] [[Volodars Gļebovičs|Volodara]] meitu. |- | [[Attēls:Knud 4. Valdemarsen.jpg|80px]] || '''[[Knuds VI]]''' <br /> ''Knud Valdemarsøn'' <br /><small>(1162—1202)</small> || [[1182]]. gada [[12. maijs]] — [[1202]]. gada [[12. novembris]] || [[Estridsenu dinastija]] ||1185. gadā pakļāva [[Pomerānija kņazi]]sti |- | [[Attēls:Valdemar sejr.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs II Estridsens]]''' <br /> ''Valdemar Sejr'' <br /><small>(1170—1241)</small> || [[1202]]. gada [[12. novembris]] — [[1241]]. gada [[28. marts]] || [[Estridsenu dinastija]] ||1206. gadā rīkoja krusta karagājienu uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], 1219. gadā uz [[Rēvele]]s zemi. 1222. gadā Sāmsalā noslēdza vienošanos, kurā bīskapam Albertam atdeva [[Livonijas bīskapija|Līvzemi]], turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem. |- | [[Attēls:Valdemar den Unge 1209-1231.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs Jaunākais]]''' <br /> ''Valdemar den Unge'' <br /><small>(ap 1209—1231)</small> || [[1218]]. gads — [[1231]]. gada [[28. novembris]] || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II Estridsenu]] |- | [[Attēls:Erik d4 Plovpenning.jpg|80px]] || '''[[Ēriks IV]]''' <br /> ''Erik Plovpenning'' <br /><small>(ap 1216—1250)</small> || [[1231]]. gada [[28. novembris]] — [[1250]]. gada [[10. augusts]] || [[Estridsenu dinastija]] || Līdz [[1241]]. gadam valdīja kopā ar [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II Estridsenu]] |- | [[Attēls:Abel af Danmark.JPG|80px]] || '''[[Ābels (Dānijas karalis)|Ābels]]''' <br /> ''Abel'' <br /><small>(ap 1218—1252)</small> || [[1250]]. gada [[10. augusts]] — [[1252]]. gada [[29. jūnijs]] || [[Estridsenu dinastija]] || |- | [[Attēls:Christoffer I Ribe.JPG|80px]] || '''[[Kristofers I]]''' <br /> ''Christoffer I'' <br /><small>(1219—1252)</small> || [[1252]]. gada [[29. jūnijs]] — [[1259]]. gada [[29. maijs]] || [[Estridsenu dinastija]] || |- | [[Attēls:Erik Glipping.jpg|80px]] || '''[[Ēriks V]]''' <br /> ''Erik Klipping'' <br /><small>(1249—1286)</small> || [[1259]]. gada [[29. maijs]] — [[1286]]. gada [[22. novembris]] || [[Estridsenu dinastija]] || |- | [[Attēls:Erik menved cropped.jpg|80px]] || '''[[Ēriks VI]]''' <br /> ''Erik Menved'' <br /><small>(1279—1319)</small> || [[1286]]. gada [[22. novembris]] — [[1319]]. gada [[13. novembris]] || [[Estridsenu dinastija]] || |- | [[Attēls:Krzysztof2 sorø.JPG|80px]] || '''[[Kristofers II]]''' <br /> ''Christoffer II'' <br /><small>(1276—1332)</small> || [[1319]]. gada [[13. novembris]] — [[1326]]. gads <small>(gāzts no troņa)</small> || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Ēriks Kristofersens|Ēriku Kristofersenu]] |- | [[Attēls:Begravede kongelige i St Bendts.jpg|80px]] || '''[[Ēriks Kristofersens]]''' <br /> ''Erik Christoffersen'' <br /><small>(ap 1307— ap 1332)</small> || [[1321]]. — [[1326]]. gads <small>(gāzts no troņa)</small> || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Kristofers II|Kristoferu II]] |- | [[Attēls:Valdemar-III-eller-hertug-Valdemar(1340)-tegnet-af-Poul-Steffensen,1913.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs III]]''' <br /> ''Valdemar III'' <br /><small>(1314—1364)</small> || [[1326]]. — [[1329]]. gads <small>(gāzts no troņa)</small> || [[Estridsenu dinastija]] || |- | [[Attēls:Krzysztof2 sorø.JPG|80px]] || '''[[Kristofers II]]''' <br /> ''Christoffer II'' <br /><small>(1276—1332)</small> || [[1329]]. gads — [[1332]]. gada [[2. augusts]] || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Ēriks Kristofersens|Ēriku Kristofersenu]] |- | [[Attēls:Begravede kongelige i St Bendts.jpg|80px]] || '''[[Ēriks Kristofersens]]''' <br /> ''Erik Christoffersen'' <br /><small>(ap 1307— ap 1332)</small> || [[1329]]. gads — [[1332]]. gada sākums || [[Estridsenu dinastija]] || Valdīja kopā ar [[Kristofers II|Kristoferu II]] |- |align="center" colspan="6"| ''Periods bez karaļa'' (1332—1340) |- | [[Attēls:Waldemar IV Otherday of Denmark c 1375 crop.jpg|80px]] || '''[[Valdemārs IV]]''' <br /> ''Valdemar IV'' <br /><small>(ap 1320—1375)</small> || [[1340]]. gada [[21. jūnijs]] — [[1375]]. gada [[24. oktobris]] || [[Estridsenu dinastija]] ||1346. gadā pārdeva [[Dāņu Igaunija]]s teritoriju Livonijas ordeņa mestram |- | align="center" colspan="8" | '''Bjelbu dinastija (1376—1387)''' |- | [[Attēls:Oluf 2 of Denmark (Kronborg tapestries) cropped.jpg|80px]] || '''[[Olafs II]]''' <br /> ''Oluf II'' <br /><small>(1370—1387)</small> || [[1376]]. gada [[3. maijs]] — [[1387]]. gada [[3. augusts]] || [[Bjelbu dinastija]] || Valdīja kopā ar savu māti [[Margrēte I|Margrēti I]], 1380. gadā apvienoja Dāniju un Norvēģiju personālūnijā. |} === [[Attēls:Flag of the Kalmar Union.svg|30px]] Kalmāras ūnija (1397—1536) [[Attēls:Armoiries medievales d Eric de Poméranie 1382-1459.svg|30px]] === ''Skatīt arī: [[Kalmāras ūnija]]'' {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Estridsenu dinastija (1376—1412)''' |- | [[Attēls:Margaret of Denmark, Norway & Sweden (1389) effigy 2010 (2).jpg|80px]] || '''[[Margrēte I]]''' <br /> ''Margrete I'' <br /><small>(1353—1412)</small> || [[1376]]. gads — [[1412]]. gada [[28. oktobris]] || [[Estridsenu dinastija]] || Līdz [[1387]]. gadam valdīja kopā ar savu dēlu [[Olafs II|Olafu II]]. Dānijas karaliene no 1387. gada, Norvēģijas reģente no 1388. gada, Zviedrijas karaliene no 1389. gada. |- | align="center" colspan="8" | '''Grifu dinastija (1397—1439)''' |- | [[Attēls:Eric VII the Pomeranian of Denmark (photo 2010) crop.jpg|80px]] || '''[[Pomerānijas Ēriks]]'''<br /> ''Erik av Pommern'' <br /><small>(1381/82—1459)</small> || [[1397]]. gada [[17. jūnijs]] — [[1439]]. gada [[24. septembris]] <small>(gāzts no troņa)</small> || [[Grifu dinastija]] || pirms tam [[Norvēģijas karalis]] no 1389. gada. Dānijas un [[Zviedrijas karalis]] no 1396. līdz 1439. gadam, [[Kalmāras ūnija]]s (no 1397) karalis. Līdz [[1412]]. gadam valdīja kopā ar [[Margrēte I|Margrēti I]], 1416. gadā par karaļa rezidenci tika izvēlēta [[Kopenhāgena]]. |- | align="center" colspan="8" | '''Palatīnu-Neimarku dinastija (1440—1448)''' |- | [[Attēls:Christopher of Bavaria crop.jpg|80px]] || '''[[Bavārijas Kristofers]]''' <br /> ''Kristoffer av Bayern'' <br /><small>(1416—1448)</small> || [[1440]]. gada [[9. aprīlis]] — [[1448]]. gada [[6. janvāris]] || [[Palatīnu-Neimarku dinastija]] || [[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas karalis (no 1440), Zviedrijas karalis (no 1441) un Norvēģijas karalis (no 1442). |- | align="center" colspan="8" | '''Oldenburgas dinastija (1448—1863)''' |- | [[Attēls:Christian I of Denmark, Norway & Sweden 1440s.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns I]]''' <br /> ''Kristian I'' <br /><small>(1426—1481)</small> || [[1448]]. gada [[1. septembris]] — [[1481]]. gada [[21. maijs]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||[[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas karalis no 1448., Norvēģijas karalis no 1450. un Zviedrijas karalis no 1457. gada. |- | [[Attēls:1455 Johann.JPG|80px]] || '''[[Hanss]]''' <br /> ''Hans'' <br /><small>(1455—1513)</small> || [[1481]]. gada [[21. maijs]] — [[1513]]. gada [[20. februāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||[[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas karalis (no 1481), Norvēģijas karalis (no 1483) un Zviedrijas karalis (no 1497). |- | [[Attēls:ChristianII of denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns II]]''' <br /> ''Kristian II'' <br /><small>(1481—1559)</small> || [[1513]]. gada [[20. februāris]] — [[1523]]. gada [[20. janvāris]] <small>(gāzts no troņa)</small> || [[Oldenburgas dinastija]] ||[[Kalmāras ūnija]]s karalis: Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513., Zviedrijas karalis no 1520. gada. |- | [[Attēls:Frederik 1-detail.jpg|80px]] || '''[[Frederiks I]]''' <br /> ''Frederik I'' <br /><small>(1471—1533)</small> || [[1523]]. gada [[20. janvāris]] — [[1533]]. gada [[10. aprīlis]] || [[Oldenburgas dinastija]] || Pēc [[Kalmāras ūnija]]s izjukšanas Dānijas karalis (no 1523) un Norvēģijas karalis (no 1524). |- |align="center" colspan="6"| ''Periods bez karaļa'' (1533—1534) |} === [[Attēls:Flag of Denmark.svg|30px]] Dānija-Norvēģija (1536—1814) [[Attēls:Royal Arms of Denmark & Norway (1699–1819).svg|30px]] === ''Skatīt arī: [[Dānija-Norvēģija]]'' {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Oldenburgas dinastija (1448—1863)''' |- | [[Attēls:Christian III of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns III]]''' <br /> ''Kristian III'' <br /><small>(1503—1559)</small> || [[1534]]. gada [[4. jūlijs]] — [[1559]]. gada [[1. janvāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis. Ieviesa [[luterisms|luterticību]] kā oficiālo reliģiju. |- | [[Attēls:1581 Lorck Frederik 2.(crop).jpg|80px]] || '''[[Frederiks II]]''' <br /> ''Frederik II'' <br /><small>(1534—1588)</small> || [[1559]]. gada [[1. janvāris]] — [[1588]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis. Iecēla savu jaunāko brāli [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] par [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapi|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]] un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. 1562. gadā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Krievijas caru [[Ivans IV|Ivanu IV]], kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz Igauniju, Sāmsalu un Kurzemi. |- | [[Attēls:Kristian IV av Danmark, malning av Pieter Isaacsz 1611-1616.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns IV]]''' <br /> ''Kristian IV'' <br /><small>(1577—1648)</small> || [[1588]]. gada [[4. aprīlis]] — [[1648]]. gada [[28. februāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis. Iesaistījās [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] protestantu pusē. |- | [[Attēls:Frederik 3 by window.jpg|80px]] || '''[[Frederiks III]]''' <br /> ''Frederik III'' <br /><small>(1609—1670)</small> || [[1648]]. gada [[28. februāris]] — [[1670]]. gada [[9. februāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis |- | [[Attēls:Christian V of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns V]]''' <br /> ''Kristian V'' <br /><small>(1646—1699)</small> || [[1670]]. gada [[9. februāris]] — [[1699]]. gada [[25. augusts]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis |- | [[Attēls:Frederik den 4.jpg|80px]] || '''[[Frederiks IV]]''' <br /> ''Frederik IV'' <br /><small>(1671—1730)</small> || [[1699]]. gada [[25. augusts]] — [[1730]]. gada [[12. oktobris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis |- | [[Attēls:Christian 6.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns VI]]''' <br /> ''Kristian VI'' <br /><small>(1699—1746)</small> || [[1730]]. gada [[12. oktobris]] — [[1746]]. gada [[6. augusts]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis |- | [[Attēls:Pilo - Frederik V of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks V]]''' <br /> ''Frederik V'' <br /><small>(1723—1766)</small> || [[1746]]. gada [[6. augusts]] — [[1766]]. gada [[14. janvāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis |- | [[Attēls:Christian VII 1772 by Roslin.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns VII]]''' <br /> ''Kristian VII'' <br /><small>(1749—1808)</small> || [[1766]]. gada [[14. janvāris]] — [[1808]]. gada [[13. marts]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Dānijas un Norvēģijas karalis |} === [[Attēls:Flag of Denmark.svg|30px]] Dānijas karaliste (1814 — mūsdienas) [[Attēls:National Coat of arms of Denmark.svg|30px]] === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Oldenburgas dinastija (1814—1863)''' |- | [[Attēls:Fiedrichvidenmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks VI]]''' <br /> ''Frederik V'' <br /><small>(1768—1839)</small> || [[1808]]. gada [[13. marts]] — [[1839]]. gada [[3. decembris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||arī Norvēģijas karalis līdz 1814. gadam |- | [[Attēls:Christian VIII af Wilhelm Marstrand.jpg|80px]] || '''[[Kristians VIII Oldenburgs]]''' <br /> ''Kristian VIII'' <br /><small>(1786—1848)</small> || [[1839]]. gada [[3. decembris]] — [[1848]]. gada [[20. janvāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] ||Ievēlēts par Norvēģijas karali 1814. gadā, bet bija spiests atdot varu Zviedrijas karalim Kārlim XIII. |- | [[Attēls:Frederik VII af August Schiøtt.jpg|80px]] || '''[[Frederiks VII]]''' <br /> ''Frederik VII'' <br /><small>(1808—1863)</small> || [[1848]]. gada [[20. janvāris]] — [[1863]]. gada [[15. novembris]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Gliksburgu dinastija (1863 — mūsdienas)''' |- | [[Attēls:Christian IX of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns IX]]''' <br /> ''Kristian IX'' <br /><small>(1808—1906)</small> || [[1863]]. gada [[15. novembris]] — [[1906]]. gada [[29. janvāris]] || [[Gliksburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:Frederik IIX - Otto Bache.jpg|80px]] || '''[[Frederiks VIII]]''' <br /> ''Frederik VIII'' <br /><small>(1843—1912)</small> || [[1906]]. gada [[29. janvāris]] — [[1912]]. gada [[14. maijs]] || [[Gliksburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:King Christian X of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns X]]''' <br /> ''Kristian X'' <br /><small>(1870—1947)</small> || [[1912]]. gada [[14. maijs]] — [[1947]]. gada [[20. aprīlis]] || [[Gliksburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:Frederick IX of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks IX]]''' <br /> ''Frederik IX'' <br /><small>(1899—1972)</small> || [[1947]]. gada [[20. aprīlis]] — [[1972]]. gada [[14. janvāris]] || [[Gliksburgu dinastija]] || |- | [[Attēls:Drottning Margrethe av Danmark.jpg|80px]] || '''[[Margrēte II]]''' <br /> ''Margrethe II'' <br /><small>(1940)</small> || [[1972]]. gada [[14. janvāris]] — ''pašlaik''|| [[Gliksburgu dinastija]] || |} == Skatīt arī == * [[Dānijas premjerministru uzskaitījums]] == Ārējās saites == * [http://kongehuset.dk/english/the-monarchy-in-denmark/The-Royal-Lineage "Royal Lineage"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150314224944/http://kongehuset.dk/english/the-monarchy-in-denmark/The-Royal-Lineage |date={{dat|2015|03|14||bez}} }} Dānijas Karalistes dinastijas un karaļi. {{Dānijas valdnieki}} [[Kategorija:Dānijas karaliskā vara]] [[Kategorija:Dānijas monarhi|*]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] irfui1t0kvktu2mx0w3fydgq6wujxwh Veidne:Āfrikas ģerboņi 10 85440 3672500 2394547 2022-08-18T21:17:58Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name = Āfrikas ģerboņi |title = [[Āfrika|Āfrikas valstu]] [[ģerbonis|ģerboņi]] |list1 = * [[Alžīrijas ģerbonis|Alžīrija]] * [[Angolas ģerbonis|Angola]] * [[Beninas ģerbonis|Benina]] * [[Botsvanas ģerbonis|Bocvana]] * [[Burkinafaso ģerbonis|Burkinafaso]] * [[Burundijas ģerbonis|Burundija]] * [[Centrālāfrikas Republikas ģerbonis|Centrālāfrikas Republika]] * [[Čadas ģerbonis|Čada]] * [[Dienvidāfrikas Republikas ģerbonis|Dienvidāfrika]] * [[Džibutijas ģerbonis|Džibutija]] * [[Ēģiptes ģerbonis|Ēģipte]]{{smallsup|1}} * [[Ekvatoriālās Gvinejas ģerbonis|Ekvatoriālā Gvineja]] * [[Eritrejas ģerbonis|Eritreja]] * [[Etiopijas ģerbonis|Etiopija]] * [[Gabonas ģerbonis|Gabona]] * [[Gambijas ģerbonis|Gambija]] * [[Ganas ģerbonis|Gana]] * [[Gvinejas ģerbonis|Gvineja]] * [[Gvinejas-Bisavas ģerbonis|Gvineja-Bisava]] * [[Kaboverdes ģerbonis|Kaboverde]] * [[Kamerūnas ģerbonis|Kamerūna]] * [[Kenijas ģerbonis|Kenija]] * [[Komoru ģerbonis|Komoras]] * [[Kongo Demokrātiskās Republikas ģerbonis|Kongo Demokrātiskā Republika]] * [[Kongo Republikas ģerbonis|Kongo Republika]] * [[Kotdivuāras ģerbonis|Kotdivuāra]] * [[Lesoto ģerbonis|Lesoto]] * [[Libērijas ģerbonis|Libērija]] * [[Lībijas ģerbonis|Lībija]] * [[Madagaskaras ģerbonis|Madagaskara]] * [[Malāvijas ģerbonis|Malāvija]] * [[Mali ģerbonis|Mali]] * [[Marokas ģerbonis|Maroka]] * [[Maurīcijas ģerbonis|Maurīcija]] * [[Mauritānijas ģerbonis|Mauritānija]] * [[Mozambikas ģerbonis|Mozambika]] * [[Namībijas ģerbonis|Namībija]] * [[Nigēras ģerbonis|Nigēra]] * [[Nigērijas ģerbonis|Nigērija]] * [[Ruandas ģerbonis|Ruanda]] * [[Santomes un Prinsipi ģerbonis|Santome un Prinsipi]] * [[Seišelu ģerbonis|Seišelas]] * [[Senegālas ģerbonis|Senegāla]] * [[Sjerraleones ģerbonis|Sjerraleone]] * [[Somālijas ģerbonis|Somālija]] * [[Sudānas ģerbonis|Sudāna]] * [[Svazilendas ģerbonis|Svazilenda]] * [[Tanzānijas ģerbonis|Tanzānija]] * [[Togo ģerbonis|Togo]] * [[Tunisijas ģerbonis|Tunisija]] * [[Ugandas ģerbonis|Uganda]] * [[Zambijas ģerbonis|Zambija]] * [[Zimbabves ģerbonis|Zimbabve]] |group2=[[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums|'''Atkarīgās teritorijas''']] |list2= * [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemju ģerbonis|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]{{smallsup|2}}&nbsp;<small>[[Francija|(Francija)]]</small> * [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas ģerbonis|Indijas Okeāna Britu Teritorija]]&nbsp;<small>[[Lielbritānija|(Brit.)]]</small> * [[Majotas ģerbonis|Majota]]&nbsp;<small>[[Francija|(Francija)]]</small> * [[Reinjonas ģerbonis|Reinjona]]&nbsp;<small>[[Francija|(Francija)]]</small> * [[Svētās Helēnas Salas ģerbonis|Svētās Helēnas Sala]]{{smallsup|3}}&nbsp;<small>[[Lielbritānija|(Brit.)]]</small> |group3style = default; |group3='''Valstu daļas un <br />[[neatzītās valstis]]''' |list3= * [[Kanāriju Salu ģerbonis|Kanāriju Salas]]&nbsp;<small>[[Spānija|(Spānija)]]</small> * [[Madeiras ģerbonis|Madeira]]&nbsp;<small>[[Portugāle|(Portugāle)]]</small> * [[Meliljas ģerbonis|Melilja]]&nbsp;<small>[[Spānija|(Spānija)]]</small> * [[Seutas ģerbonis|Seuta]]&nbsp;<small>[[Spānija|(Spānija)]]</small> * [[Galmudugas ģerbonis|Galmuduga]] * [[Māhiras ģerbonis|Māhira]] * [[Puntlendas ģerbonis|Puntlenda]] * [[Somālilendas ģerbonis|Somālilenda]] * [[Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas ģerbonis|Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]] |below= * <sup>1</sup> daļēji [[Āzija|Āzijā]] * <sup>2</sup> daļēji [[Antarktika|Antarktikā]] * <sup>3</sup> iekļauj [[Debesbraukšanas sala|Debesbraukšanas salu]], [[Tristana da Kuņas salas]] un [[Gofa sala|Gofa salu]] }}<noinclude> [[Kategorija:Heraldikas navigācijas veidnes|Afrika]] [[Kategorija:Āfrikas navigācijas veidnes]] </noinclude> 99nvou9wl3u6xxbd9j3yjo2356ymmya Mikeli 0 86597 3672589 3582760 2022-08-19T07:14:46Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mikeli | native_name = ''Mikkeli, Sankt Michel'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Mikkelin keskusta Naisvuorelta.JPG | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_shield = Mikkeli.vaakuna.svg | shield_size = 80px |pushpin_map = Somija | latd = 61| latm = 41| lats = 00| latNS = N | longd = 27| longm = 16| longs = 00| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Somija}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Dienvidsavo]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | seat_type = | seat = | leader_title = Mērs | leader_name = Kimmo Mikanders | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | area_footnotes = | area_total_km2 = 2124.6 | area_total_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 48970 | population_as_of = 2012 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|CET]] | utc_offset = +2 | postal_code_type = | postal_code = | website = [http://www.mikkeli.fi mikkeli.fi] | footnotes = }} '''Mikeli''' ({{val|fi|Mikkeli}}) vai '''Sanktmihela''' ({{val|sv|Sankt Michel}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Somija]]s dienvidu centrālajā daļā, [[Dienvidsavo]] un [[Austrumsomijas lēne]]s administratīvais centrs. == Vēsture == [[1323]]. gada [[Nēteborgas līgums|Nēteborgas miera līgums]], ar kuru Savilahti pagasts pārgāja no [[Novgoroda]]s kontroles [[Zviedrija]]i, kas ir senākās rakstītas ziņas par Mikeli apvidū apdzīvotu vietu. Mikeli ir nosaukta erceņģeļa [[Miķelis|Miķeļa]] vardā aptuveni [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]. [[1838]]. pēc [[Krievijas impērija|Krievijas]] imperatora [[Nikolajs I|Nikolaja I]] pavēles Mikeli piešķirtas pilsētas tiesības. [[1918]]. gadā, [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] laikā pilsēta atradās Balto armijas štābs. == Sports == Pilsētā bāzēts [[SM līga]]s hokeja klubs [[Mikeli "Jukurit"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas pilsētas]] [[Kategorija:Dienvidsavo]] se2hhpk2h1q1bw6m751amj38j6ta9wc Čempionu hokeja līga 0 87339 3672593 3509030 2022-08-19T07:23:40Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =Čempionu hokeja līga<br /><small>Champions Hockey League</small> | aktuāla_sezona = | logo =Champions_Hockey_League_logo.svg | pikseļi =200px | apraksts = | sports =[[Hokejs]] | dibin =2013 | moto = | komandas =32<br />(13 valstis) | valsts ={{flaga|Eiropa}} [[Eiropa]] | čempions ={{flaga|Zviedrija}} ''[[Rögle BK]]'' | čempions_visv ={{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]'' (4) | mlapa =[http://www.championshockeyleague.com/ ChampionsHockeyLeague.com] }} '''Čempionu hokeja līga''' ir [[2013. gads|2013]]. gadā dibināts turnīrs, kurā spēlē [[Eiropa]]s spēcīgākie [[hokejs|hokeja]] klubi.Visvairāk, četras reizes, turnīrā uzvarējusi ''[[Frölunda HC]]'' komanda. 2008. gadā [[IIHF]] par godu tās 100. jubilejai dibināja turnīru ar tādu pašu nosaukumu. Turnīrs tika izspēlēts tikai vienu reizi, un tajā uzvarēja [[Cīrihes "Lions"]]. Nespējot atrast sponsorus, turnīra otrā sezona tika atcelta. 2013. gada decembrī 26 komandas dibināja jaunu turnīru. == Komandas un vietas == === Čempioni === {| class="wikitable" style="text-align:left;" ! Sezona ! Čempione ! Fināla rezultāts ! Otrā vieta ! Izšķirošo vārtu autors ! Vērtīgākais spēlētājs |- |2021.—2022. |{{flaga|Zviedrija}} '''''[[Rögle BK]]''''' |align=center|2—1 |{{flaga|Somija}} [[Tamperes "Tappara"]] |[[Daniels Zārs]] (29:22) |[[Frederiks Tifelss]] |- |2020.—2021. |colspan=5 align=center|''Turnīrs tika atcelts [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ'' |- |2019.—2020. |{{flaga|Zviedrija}} '''''[[Frölunda HC]]''''' |align=center|3—1 |{{flaga|Čehija}} ''[[Mountfield HK]]'' |[[Makss Frībergs]] (18:21) |[[Raiens Lešs]] |- |2018.—2019. |{{flaga|Zviedrija}} '''''[[Frölunda HC]]''''' |align=center|3—1 |{{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] |[[Raiens Lešs]] (24:16) |[[Trevors Perkss]] |- |2017.—2018. |{{flaga|Somija}} '''[[Jiveskiles JYP]]''' |align=center|2—0 |{{flaga|Zviedrija}} [[Vekšes "Lakers"]] |[[Jonass Netinens]] (34:32) |[[Šimons Hrubecs]] |- |2016.—2017. |{{flaga|Zviedrija}} '''''[[Frölunda HC]]''''' |align=center|4—3 P |{{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]] |[[Niklass Lasu]] (61:27) |[[Jūels Lundkvists]] |- |2015.—2016. |{{flaga|Zviedrija}} '''''[[Frölunda HC]]''''' |align=center|2—1 |{{flaga|Somija}} [[Oulu "Kärpät"]] |[[Spensers Ebots]] (17:43) |[[Raiens Lešs]] |- |2014.—2015. |{{flaga|Zviedrija}} '''''[[Luleå HF]]''''' |align=center|4—2 |{{flaga|Zviedrija}} ''[[Frölunda HC]]'' |[[Johans Forsbergs]] (53:04) |[[Matīss Ūlimbs]] |} == Formāts == Kopš 2017.—18. gada sezonas turnīrā piedalās 32 komandas, no kurām 24 ir no turnīra dibinātājvalstīm — [[Zviedrija]]s, [[Somija]]s, [[Šveice]]s, [[Čehija]]s, [[Vācija]]s un [[Austrija]]s. Turnīram kvalificējas komandas atbilstoši to rezultātiem nacionālajās līgās. No katras valsts drīkst turnīrā drīkst piedalīties ne vairāk kā piecas komandas, komandu skaitu no katras līgas nosaka īpaši veidots koeficients. Atlikušās astoņas vietas tiek piešķirtas [[Norvēģija]]s, [[Slovākija]]s, [[Francija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Dānija]]s, [[Lielbritānija]]s un [[Polija]]s līgu uzvarētājām, kā arī [[Kontinentālais kauss|Kontinentālā kausa]] ieguvējai. Komandas tiek ielozētas astoņās apakšgrupās, pa četrām komandām katrā. Divas labākās komandas no katras grupas kvalificējas izslēgšanas kārtai. Grupu turnīrā un izslēgšanas kārtā (pusfinālus ieskaitot) komandas savā starpā tiekas divas reizes — vienu reizi savā laukumā, otru reizi viesos. Fināls tiek izspēlēts kā viena spēle. == Ārējās saites == * [http://www.championshockeyleague.com/ Oficiālā mājaslapa {{en ikona}}] [[Kategorija:Čempionu hokeja līga]] je5c2ymq0tlt1vfzdimps9fxj1ponpi Kriss Mārtins 0 87652 3672253 3576798 2022-08-18T16:38:20Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|mūziķi|Mārtins|Mārtins}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Kriss Mārtins |Vārds_orig =''Chris Martin'' |Attēls = Chris Martin 2017 in Hamburg.jpg |Att_izm = 200px |Apraksts = Kriss Mārtins 2017. gadā. |Fons = solists |Dz_vārds = Kristofers Entonijs Džons Mārtins |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1977|3|2}} |Vieta_dz = {{flaga|Lielbritānija}} [[Eksetera]], [[Apvienotā Karaliste]] |Instrumenti = [[vokāls]], [[klavieres]], [[ģitāra]], [[mandolīns]], [[klarnete]], [[mutes harmonikas]] |Darbojies_arī = [[Coldplay]] |Gadi = 1997—pašlaik |Dzimums = V }} '''Kristofers Entonijs Džons "Kriss" Mārtins''' ({{val|en|Christopher Anthony John "Chris" Martin}}; dzimis {{dat|1977|3|2}}) ir angļu mūziķis un dziedātājs, viens no britu [[rokmūzika]]s grupas ''[[Coldplay]]'' dibinātājiem un tās vadošais solists. == Dzīves sākumposms == Kriss Mārtins ir dzimis [[Eksetera|Ekseterā]], [[Devona|Devonā]]. Viņš bija vecākais bērns piecu bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija grāmatvedis, bet māte bija mūzikas skolotāja. Mārtins uzsāka mācības Ekseteras Katedrāles skolā. Savu pirmo grupu Mārtins izveidoja jau [[pamatskola|pamatskolā]]. Pēc aiziešanas no Ekseteras Katedrāles skolas, Mārtins turpināja mācības Šerbornas skolā, [[Dorseta|Dorsetā]]. Šerbornā Mārtins izveidoja [[blūzs|blūza]] grupu ''The Rockin' Honkies''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.exetermemories.co.uk/em/_people/martin.php|title=Chris Martin - member of Coldplay|publisher=Exeter Memories}}</ref> Viņu pirmo uzstāšanos skatītāji izsvilpa. Skolā viņš satika [[Fils Hārvejs|Filu Hārveju]], vēlāko grupas ''[[Coldplay]]'' menedžeri. Mārtins turpināja mācības [[Londonas Universitātes koledža|Londonas Universitātes koledžā]]. Tur viņš apguva arī [[grieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda|latīņu]] valodas. == Mūziķa karjera == === Coldplay === Studējot Londonas Universitātes koledžā, Mārtins satika [[Džonijs Baklends|Džoniju Baklendu]], [[Gajs Berimens|Gaju Berimenu]] un [[Vills Čempions|Villu Čempionu]]. 1997. gadā viņi izveidoja grupu ''Coldplay''. Grupa ieguva pasaules slavu ar savu veiksmīgo debijas albumu ''[[Parachutes]]'' 2000. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/1183008.stm|title=Coldplay's university challenge|publisher=BBC News}}</ref> Pēc tam ir viņi izdeva vēl septiņus albumus: ''[[A Rush of Blood to the Head]]'', ''[[X&Y]]'', ''[[Viva la Vida or Death and All His Friends]]'', ''[[Mylo Xyloto]]'', ''[[Ghost Stories]], ''[[A Head Full Of Dreams]]'' un ''Everyday Life''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/coldplay-s-official-top-20-biggest-songs-on-the-uks-official-chart__4117/|title=Coldplay’s Official Top 20 biggest songs on the UK's Official Chart|publisher=officialcharts.com}}</ref> === Solo karjera === Mārtins ir sarakstījis dziesmas vairākiem mūziķiem, ieskaitot grupai ''Gravity'' dziesmu''Embrace'' un dziedātājai [[Džamēlija]]i — dziesmu ''See It in a Boy's Eyes''. Mārtins ir arī sadarbojies ar [[Rons Seksmits|Ronu Seksmitu]], ''[[Faultline]]'', grupu ''[[The Streets]]'' un [[Ians Makalahs|Ianu Makalahu]]. 2005. gadā viņš sadarbojās ar [[Nellija Furtado|Nelliju Furtado]] dziesmā ''All Good Things (Come to an End)'', viņas albumam ''Loose'', kas tika izdots 2006. gadā. Pēc viņu abu uzstāšanās [[Glāstonberijas festivāls|Glāstonberijas festivālā]] 2002. gadā, baumoja, ka viņi abi ir pāris. Furtado pajokoja par situāciju sakot: "Jā, viņš ir mans draugs, viņš tikai to vēl nezina." Mārtins ir sadarbojies arī ar [[hiphops|hiphopa]] māksliniekiem. 2006. gadā viņš kopā ar ''[[Jay-Z]]'' strādāja pie viņa atgriešanās albuma ''Kingdom Come''. 2007. gadā Mārtins piedalījās ''[[Swizz Beatz]]'' debijas albuma ''One Man Band Man'' dziesmā ''Part of the Plan''. Viņš bija līdzautors un izpildītājs [[Kanje Vests|Kanjes Vesta]] dziesmā ''Homecoming''. == Privātā dzīve == Mārtins satika amerikāņu aktrisi [[Gvineta Paltrova|Gvinetu Paltrovu]] ''Coldplay'' koncerta aizkulisēs. Pāris apprecējās pēc gada, {{dat|2003|12|5}}. Viņu meita Epla Blaita Elisone Mārtina piedzima {{dat|2004|5|14}}, [[Londona|Londonā]]. Viņu otrais bērns Mozus Brūss Entonijs Mārtins piedzima {{dat|2006|4|8}}, [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Eplas krusttēvs ir ''Coldplay'' ģitārists [[Džonijs Baklends]]. 2016. gadā Paltrova un Mārtins izšķīrās. 2017. gada Mārtins uzsāka attiecības ar aktrisi [[Dakota Džonsone|Dakotu Džonsoni]]. Mārtins ir veģetārietis. Viņš nodarbojas ar [[joga|jogu]]. Viņš nesmēķē un nelieto alkoholu. 2003. gadā, [[Austrālija|Austrālijā]], Mārtins tika arestēts par uzbrukumu fotogrāfa mašīnai. Viņš zaudēja savaldīšanos, pēc tam, kad tika nofotogrāfēts publiskajā pludmalē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārtins, Kriss}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Devonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu ģitāristi]] [[Kategorija:Veģetārieši]] 6di6i2dml4obnj6d6txmi2yzstq9urv Kategorija:Burundijas ģeogrāfija 14 88474 3672504 3672105 2022-08-18T21:19:32Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Burundi ģeogrāfija]] uz [[Kategorija:Burundijas ģeogrāfija]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Geography of Burundi}} [[Kategorija:Burundija]] [[Kategorija:Āfrikas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Ģeogrāfija pēc valsts]] dt9cm55s66hla6fnj2ozv3rmx0t99dh Veidne:Sabiedriskais transports Rīga 10 88607 3672446 3657013 2022-08-18T19:13:22Z LFR1000 86129 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts (Rīga)|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 3wghsaui13oelaat9cfqif3ska7f874 3672447 3672446 2022-08-18T19:14:33Z LFR1000 86129 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> hlaeixlhsmd6pxmbxfdfsbhbbvsp5h1 3672448 3672447 2022-08-18T19:15:53Z LFR1000 86129 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> tsueis2mrtw4edc2br5blr9usm3gdz3 3672449 3672448 2022-08-18T19:16:51Z LFR1000 86129 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> hlaeixlhsmd6pxmbxfdfsbhbbvsp5h1 Veidne:SM līga 10 90997 3672575 3219433 2022-08-19T06:53:31Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = SM līga |title = [[SM līga]]s 2022.—2023. gada sezonas komandas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku IFK]] * [[Hemēnlinnas HPK]] * [[Tamperes "Ilves" (hokejs)|Tamperes "Ilves"]] * [[Mikeli "Jukurit"]] * [[Jiveskiles JYP]] * [[Kuopio "KalPa"]] * [[Kouvolas "KooKoo"]] * [[Oulu "Kärpät"]] * [[Raumas "Lukko"]] * [[Lahti "Pelicans"]] * [[Lapēnrantas "SaiPa"]] * [[Vāsas "Sport"]] * [[Tamperes "Tappara"]] * [[Turku TPS]] * [[Pori "Ässät"]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Hokeja veidnes]]</noinclude> bza0zmsi6e1jss7ojc3n09znx5eq6ek Cēsu kauja (1578) 0 93219 3672304 2650728 2022-08-18T17:56:49Z Baisulis 11523 /* Kaujas priekšvēsture */ : wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1578. gada Cēsu kauju|Cēsu kauja|Cēsu kaujas}} [[Attēls:Cesu_pilsdrupas_ 1793.jpg|thumb|300px|Cēsu pilsdrupas pēc sagraušanas Livonijas karā (1793. gads, Broces kolekcija).]] '''1578. gada Cēsu kauja''' notika [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēguma posmā 1578. gada oktobrī. Apvienotais zviedru un poļu-lietuviešu karaspēks ar vietējo karavīru palīdzību sagrāva krievu armiju, kas bija aplenkusi Cēsu cietoksni. Krievi kaujā pazaudēja ap 7000 vīru un 24 lielgabalus. Cēsu kauja bija pavērsiens Livonijas kara gaitā, kas noveda pie Krievijas sakāves un pilnīgas atteikšanās uz pretenzijām uz bijušās [[Livonijas konfederācija]]s teritoriju. == Kaujas priekšvēsture == 1577. gada sākumā Cēsu pilsoņi sacēlās pret Polijas-Lietuvas karaspēka garnizonu un lūdza Krievijas vasaļvalsts [[Livonijas karaliste]]s valdnieku [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] pārņemt pilsētu savā valdīšanā. Krievijas cars [[Ivans IV]] sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku. Pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes krievi ieņēma pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem, bet apmēram 300 pils aizstāvji, to skaitā sievietes un bērni, pilī uzspridzinājās. Karalis Magnuss vēlāk gan tika atbrīvots no apcietinājuma, bet drīz vien pārgāja krievu pretinieku pusē. 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku Jāņa Bīriņa vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm.<ref>Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 38.lpp.</ref> Jānis Briesmīgais lika vojevodam [[Ivans Mstislavskis|Ivanam Mstislavskim]] un bajāram Morozovam atgūt Cēsis. Krievu karaspēks ilgstoši aplenca pilsētu, kuras aizstāvji cieta no bada. Beidzot lielgabalu apšaudes rezultātā cietokšņa sienā tika izsists liels caurums, tomēr krievi pārtrauca aplenkumu sakarā ar ziņām par poļu un livoniešu papildspēku tuvošanos Hodkeviča un Bīriņa vadībā. 1578. gada vasaras beigās krievi ieņēma karaļa Magnusa rezidenci [[Peltsamā]] (''Põltsamaa'', vācu: ''Oberpahlen'') un cars pavēlēja steidzami ieņemt arī pēdējo viņam neuzticīgo cietoksni Cēsīs<ref>[http://vostlit.narod.ru/Texts/Dokumenty/Livonia/Venden1578/text.htm ПОРАЖЕНИЕ МОСКВИТЯН И ОСАДА ГОРОДА ВЕНДЕНА]</ref>. == Kaujas norise == 1578. gada 21. oktobrī pie krievu aplenktās Cēsu pils viņiem uzbruka apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa [[Andžejs Sapeha|Sapehas]] vadībā. Krievi tikko paspēja pārkārtoties kaujai, tomēr veiksme nebija viņu pusē. Tatāru jātnieki nespēja noturēties pret sabiedrotajiem un glābās bēgot, krievu kājnieki atkāpās savos nocietinājumos. Naktī kauja pierima un kņazs [[Ivans Goļicins|Goļicins]] un citi vojevodas aizbēga no kaujas lauka uz krievu karaspēka galveno bāzi Tērbatu. No rīta kauja turpinājās un krievu karaspēks tika sakauts un zaudēja ap 7000 vīru. Krievu artilēristi, nevēloties padoties, pakārās uz saviem lielgabaliem. == Kaujas sekas == Kauja pielika punktu krievu kara panākumiem bijušās Livonijas teritorijā un Krievijas cars sāka meklēt iespējas sākt miera sarunas. Tomēr Polijas-Lietuvas karalis [[Stefans Batorijs]] nolēma karu turpināt līdz pilnīgai uzvarai. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Zviedrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Polijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas dižkunigaitijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Cēsis]] [[Kategorija:1578. gads]] 2cg210mzhujg0ghcqalglis466daywb Piltenes apgabals 0 94559 3672305 3626146 2022-08-18T17:58:20Z Baisulis 11523 /* Zināmie Piltenes apgabala prezidenti (stārasti) */ : wikitext text/x-wiki {{Bijušas valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Districtus Regii Piltensis <br /> Kreis Pilten<br />Powiat Piltyński '' |nosaukums_latv_val = Piltenes apgabals |sugasvārds = autonoms apgabals | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = Agrīnie [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] (no 1569. gada), [[Krievijas Impērija]] |valdības_veids = Autonoms apgabals, muižnieku republika, kas tika pārvaldīta atbilstoši 1611. un 1617. gada statūtiem. | |gads_sākums = 1585 |gads_beigas = 1796 (1818) | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Piltenes mantojuma karš]] (1585) |date_event1 = |event2 = [[Polijas—Zviedrijas karš (1600—1629)]] |date_event2 = |event3 = [[Otrais Ziemeļu karš]] |date_event3 = |event4 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event4 = | |event_pre = [[Kurzemes bīskapija]] pārdota Dānijai |date_pre = |event_post = Nodibināta [[Kurzemes guberņa]] |date_post = | |p1 = Kurzemes bīskapija |flag_p1 = E. F. Kerbers Kurzemes bīskapijas ģerbonis 1838.jpg |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas Impērija |flag_s1 = Flag of Russia.svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = Polijas-Lietuvas ūnijas karogs | |image_coat = Piltenes apgabala ģerbonis 1770.jpg |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Piltenes apgabala ģerbonis 1770 | |image_map = Piltenes apgabala karte 1770.jpeg |image_map_caption = Piltenes apgabals Kurzemes un Zemgales hercogistes kartē (1770). | |galvaspilsēta = [[Piltene]], [[Aizpute]] ([[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] sanāksmju vieta) | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Vācu valoda|Vācu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]], [[latviešu valoda|latviešu]] |reliģija = [[Luterānisms]], [[katolicisms]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Polijas karalis un Lietuvas liekņazs |representative1 = Piltenes stārasts, Piltenes landtāgs |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} [[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|right|Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža.]] [[Attēls:RON województwo wendeńskie map.svg|thumb|right|Piltenes apgabals un [[Cēsu vaivadija]] (vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) Polijas-Lietuvas sastāvā]] [[Attēls:Karte von Kurland abgetheilt in 4 Oberhauptmannschaften und dem Piltenschen Kreis 1797 – 1819.jpg|thumb|Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai).]] '''Piltenes apgabals''' ({{val-la|Districtus Regii Piltensis}}; {{val-de|Kreis Pilten}}, {{val-pl|Powiat Piltyński}}, {{val-da|distrikt Pilten}}) bija autonoms apgabals (savi [[Piltenes statūti]] un [[Piltenes landtāgs]]) agrākās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā. == Priekšvēsture == {{main|Kurzemes bīskapija}} [[Piltene]] bija 1234. gadā dibinātās [[Kurzemes bīskapija]]s centrs. 1254. gada [[Kursas dalīšanas līgums]] Kurzemes bīskapa varā nodeva vairākus savstarpēji nesaistītus zemes gabalus. 1521. gada janvārī, sakarā ar sekulāras [[Prūsijas hercogiste]]s izveidošanos, Kurzemes bīskapija kļuva neatkarīga no pastāvēt beigušās [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] valsts un nonāca tiešā [[Svētās Romas impērija]]s pakļautībā kā ''Stift Kurland''. 1557. gadā Piltenes pilsēta saņem [[Rīgas tiesības]].<ref name="Piltene">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |title=Piltene |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], bailēs no Krievijas iebrukuma, 1559. gada 26. septembrī bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] par 30 000 dālderiem pārdeva [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]] Dānijas karalim [[Frederiks II|Frederikam II]], kurš drīz nopirka arī Kurzemes bīskapiju. Frederiks II šīs zemes nodeva savam 19 gadus vecajam brālim [[Holšteina]]s hercogam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], apmaiņā iegūstot Holšteinu. No 1561. līdz 1567. gadam Magnuss dzīvoja [[Piltene|Piltenē]]. 1570. gadā viņš atļāva [[ebreji]]em tiesības brīvi ieceļot savos īpašumos, nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, iegūt nekustamo īpašumu, piekopt savas reliģiskās nodarbes un tradīcijas. Piltenē izveidojās Latvijas teritorijā pirmā ebreju kopiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2009|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 }}</ref> 1570. gadā ar Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] atbalstu Magnusu pasludināja par [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas karalistes]] valdnieku. [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldis]] [[Jānis Hodkevičs|Jans Hodkevičs]] vēlējās iekarot Magnusa zemes Kurzemē, bet tam pretojās hercogs [[Gothards Ketlers]], kurš vēlējās šīs zemes pievienot savai jaunajai hercogistei. Reģentu padome, kuru Magnuss bija atstājis Piltenē, paziņoja, ka pakļausies tikai hercogam Gothardam, un šo lēmumu atbalstīja arī vietējā bruņniecība. Pēc konflikta ar Ivanu IV Magnuss pārbēga pie poļiem, un atgriezās Piltenē ar sievu un meitu. Daļu savu zemju viņš ieķīlāja, lai iegūtu naudu. Tā kā Magnusam nebija dēla, 1579. gadā par savu mantinieku viņš iecēla hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda]] dēlu [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihu Ketleru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Prūsijas ķīla (1585—1611) == 1583. gadā Magnuss mira, par savu oficiālo mantinieku atstājot Frīdrihu Ketleru. Piltenes muižniecība centās novilcināt ziņas par Magnusa nāvi, lai rastu iespēju nonākt Dānijas karaļa pakļautībā, izvairoties no Kurzemes hercoga Gotharda vai katoliskās Polijas varas. Piltenes protestanti uzskatīja, ka protestantu Dānija viņus labāk aizsargās no kontrreformācijas briesmām. Dānija uz Kurzemi nosūta kareivjus un lielgabalus, sākās [[Piltenes mantojuma karš]]. Dāņu atbalsta iedrošināta, Piltene noraidīja Livonijas vietvalža [[Georgs Radvils|Georga Radvila]] rīkojumu atzīt Polijas-Lietuvas varu. Arī Kurzemes un Zemgales hercogam neizdevās pakļaut Piltenes zemes. Radvils pavēlēja sākt militāru kampaņu pret Pilteni, kurā hercogs Gothards izvairījās iesaistīties. 1583. gada 29. jūlijā piltenieši un dāņi zaudēja [[Embūte]]s kaujā, kurā 60 kavalēristi un 80 kājnieki ar trim lielgabaliem cīnījās ar Pankoslavska komandētu poļu vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Konflikts beidzās ar 1585. gada 10. aprīļa [[Kronborgas miera līgums|Kronborgas miera līgumu]]. Piltenes apgabalu iekarojusī [[Polijas-Lietuvas ūnija]] apņēmās samaksāt Dānijai 30 000 dālderu kompensāciju par zaudētajām zemēm. Tā kā Polijai-Lietuvai šīs naudas nebija, Piltenes apgabalu ieķīlāja hercoga Gotharda Ketlera svainim [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas markgrāfam]] un [[Prūsijas hercogiste]]s reģentam Georgam Frīdriham fon Hohencollernam-Ansbaham, kas aizdeva trūkstošos līdzekļus.<ref name="Piltene"/> Markgrāfs Georgs Frīdrihs bija ieinteresēts palielināt Hohencollernu valdījumus Kurzemē. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] Gothards Ketlers jau 1560. gada 6. aprīlī pret 50 000 guldeņu bija ieķīlājis [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas draudzes novadu]] Prūsijas hercogam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 |title=Latvijas Vēstures institūta žurnāls, Nr.1 |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 }}</ref> Pēc Piltenes mantojuma kara apgabala politiskais centrs pārcēlās uz [[Aizpute|Aizputi]], kamēr Piltenē palika bīskapa sēdeklis. Piltenes apgabals tādējādi bija sadalīts trīs daļās: # [[Piltenes draudzes novads]], ieķīlāts Polijas-Lietuvas vasalim Prūsijas hercogam (īpašumtiesības vēlāk mainījās), # [[Dundagas draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] [[lēnis]] līdz 1795. gadam, # [[Embūtes draudzes novads]]-[[Aizputes draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] lēnis, ieķīlāts Kurzemes hercogam [[Vilhelms Ketlers|Vilhelmam Ketleram]].{{fact}} Kurzemes hercogi par Piltenes zaudēšanu sūdzējās Polijas-Lietuvas karalim, uzstājot uz savām mantojuma tiesībām. 1598. gadā karalis [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunds III]] izlēma, ka Kurzemes hercogs drīkstēs izpirkt apgabalu pēc Georga Frīdriha un viņa sievas Sofijas nāves. Georgs Frīdrihs mira 1603. gadā un markgrāfiene Sofija 1604. gadā Piltenes apgabalu uz 12 gadiem iznomāja Prūsijas kancleram [[Kristofs fon Rape|Kristofam fon Rapem]], kurš apņēmās viņai maksāt 1000 guldeņu gadā. Fon Rape, kurš mirušajam markgrāfam bija aizdevis naudu, 1605. gadā uz 7 gadiem iznomāja arī Grobiņas novadu. Taču jau 1609. gadā Grobiņas novadu kā [[Prūsijas Sofija]]s kāzu pūru pievienoja [[Kurzemes hercogiste]]i. 1611. gadā Kurzemes hercogs Vilhelms no fon Rapes izpirka arī Piltenes apgabalu par 25 000 [[guldeņi|guldeņu]]. Hercogs arī apņēmās veikt maksājumus atraitnēs palikušajai markgrāfienei Sofijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Pašpārvalde un Maidelu dzimta === {{Galvenais|Maideli}} 1611. gada 28. oktobrī stājas spēkā [[Piltenes statūti|Piltenes apgabala likumi un statūti]] (''Gesetze und Statute des Piltenischen Kreises''), kas veidoti, ņemot vērā vācu likumdošanas tradīcijas. [[Polijas-Zviedrijas karš|Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629)]] laikā Polijas—Lietuvas Seims izlēma pilnībā pārņemt Piltenes apgabalu, kā vienu no Polijas kroņa zemju apgabaliem, apvienojot to ar [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], kas atradās personālūnijā ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]]. 1617. gada 9. maijā Piltenes apgabala teritorijā izveidoja katoļu [[Piltenes bīskapija|Piltenes bīskapiju]]. Lai arī Piltenes apgabala protestantiem bija dotas ticības brīvības garantijas, 17.gs. vidū katoļu garīdzniecība, galvenokārt [[Žemaitijas bīskapija|Žemaitijas bīskapi]], sāka apsvērt ideju par katoļu Kurzemes bīskapijas atjaunošanu. Hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] un muižnieku asā konflikta dēļ karalis uz Kurzemi nosūtīja komisiju, kas 1617. gadā izdeva jaunus pārvaldes sistēmas noteikumus (mūsdienu izpratnē, konstitūcijas). Piltenes apgabalam piešķīra ''Ordinatio Regiminis et Judiciorum in Districtu Piltensi'', bet hercogistei ''[[Formula Regiminis]]''. Kurzemes un Zemgales hercogistē hercogi turpmāk bija atkarīgi no [[Kurzemes landtāgi]]em. Izņemot nepieciešamību saņemt karaļa apstiprinājumus, visa vara Piltenes apgabalā turpmāk atradās vietējās muižniecības rokās.<ref name="books.google.de">[https://books.google.de/books?id=4xFfCAAAQBAJ&pg=PT168&dq=kreis+pilten&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIOTAC#v=onepage&q=kreis%20pilten&f=false Die Anatomie frühneuzeitlicher Imperien]</ref> 1617. gada noteikumi izveido Piltenes Landrātu kolēģiju, kas sastāvēja no sešiem locekļiem, no kuriem vecākais parasti bija priekšsēdētājs. Kā septītais bija zemes notārs. Kolēģijas locekļus ievēlēja uz mūžu no Piltenes muižnieku vidus un viņus amatā apstiprināja karalis. 1617. gadā Brandenburgas markgrāfienes Sofijas sekretārs Jākobs Godemans (''Jakob Godemann'') ieradās pie karaļa atsūtītās komisijas un iesniedza sūdzību pret hercogu Vilhelmu par solīto maksājumu neveikšanu. Tika nolemts, ka Piltenes ķīla paliek markgrāfienes Sofijas īpašumā līdz viņas nāvei, bet apgabalā viņu pārstāvēs stārasts, kuru pēc zvēresta nodošanas amatā apstiprinās Polijas-Lietuvas karalis. Tā kā Piltenes muižnieki nepieņēma Sofijas piedāvāto stārasta kandidātu Jākobu Godemanu, [[Cīravas muiža]]s īpašnieks [[Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'') izpirka Piltenes ķīlu no Sofijas, un tika iecelts par Piltenes stārastu uz mūžu.<ref name="The District of Pilten">[https://books.google.de/books?id=IVNGAAAAYAAJ&pg=PA666&dq=pilten+danish&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjJy83Mw5HkAhUc5KYKHcpeDf8Q6AEIKjAA#v=onepage&q&f=true The District of Pilten]</ref> 1633.(1639?) gadā viņš stārasta amatu nodeva savam dēlam Otto. [[Maideli|Maidelu]] ģimenes pārstāvji stārasta amatu ieņēma līdz 1711. gadam. Stārasts parasti bija arī Landrātu kolēģijas priekšsēdētājs, taču šajos gandrīz simts gados īsti nevar runāt par īpašu Maidelu dinastijas varu Piltenē.<ref name="books.google.de"/> == Personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogisti (1661—1717) == [[Attēls:Anonīms aicinājums Piltenes bruņniecībai Otrā Ziemeļu kara laikā 1663.png|thumb|Anonīma patriota "labvēlīgs brīdinājums" Piltenes bruņniecībai pret ūniju ar hercogu Jēkabu (1663).]] [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrijas karaspēks. To izmanto hercogs [[Jēkabs Ketlers]], 1656. gadā izpērkot Piltenes nomas tiesības no Maideliem, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas Sejms. Hercogs arī izmaksāja 50 000 dālderu kompensāciju zviedriem.<ref name="The District of Pilten"/> 1661. gada 25. februārī tika apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogu, kuras ietvaros Piltenes apgabals saglabāja savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Pēc Jēkaba nāves atsākās konflikti par teritorijas autonomiju. Ņemot vērā katoļu [[kontrreformācija]]s draudus, [[Piltenes bruņniecība]] 1685. gada 22. septembrī noslēdza jaunu personālūniju ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, saglabājot savu pašpārvaldes autonomiju. Apgabala galvaspilsēta atradās Aizputē un tas dalījās septiņos [[Draudzes novads|draudzes novados]]: Aizputes, [[Valtaiķi|Valtaiķu]], [[Saka]]s, [[Embūte]]s, Piltenes, [[Dundaga]]s, [[Ārlava]]s.<ref name="The District of Pilten"/> Pēc miera atjaunošanas Livonijā, Polija-Lietuva pārpalikušajā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļā 1677. gadā izveidoja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]]. 1683. gada jūlijā karalis [[Jans III Sobeskis]] lūdz Romas pāvestu atjaunot kara laikā panīkušo Cēsu bīskapiju un apvienot to ar bijušo Kurzemes bīskapiju. 1685. gada 15. janvārī pāvests [[Inocents XI]] pasludina apvienotās “Livonijas vai Cēsu un Piltenes vai Kurzemes” bīskapijas izveidošanu (''Dioecesis Livoniae seu Vendensis et Piltinensis seu Curlandiae''). Piltenes muižniecība to uztvēra kā nopietnu draudu, un tas bija viens no iemesliem ātrai personālūnija noslēgšanai ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Izplatījās baumas, ka katoļu bīskaps [[Nikolajs Poplavskis]] vēlas atjaunot ne tikai garīgo, bet arī politisko varu Kurzemē, kas nozīmētu muižniecības varas zaudēšanu. 1685. gada 22. septembrī noslēgto personālūniju Piltenes muižniecība uzskatīja par aizsardzību no katoļu kontrreformācijas draudiem.<ref>[https://books.google.de/books?id=UWfM3aHjJKcC&pg=PA516&dq=kreis+pilten&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIMTAB#v=onepage&q=kreis%20pilten&f=true Konfessionelle Pluralität als Herausforderung]</ref> [[Attēls:Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei 1795. gada 28. martā.png|thumb|270px|Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem.]] 1701.—1709. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara laikā]] Piltenes apgabals atkal atradās Zviedrijas okupācijā. Apgabals smagi cieta 1710.—1711. gada [[Lielais mēris|Lielajā mēra]] epidēmijā. 1713. gadā [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Kšištofs Antonijs Šembeks]] izvirzīja prasības pēc kontroles pār Piltenes apgabalu. Muižnieki meklēja aizsardzību pie hercoga, bet pēc tam pie Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka. Protestantiskā Anglija, Dānija, Prūsija un Nīderlande protestēja pret bīskapa Šembeka ambīcijām, un viņam nācās atkāpties, saņemot par to materiālu kompensāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> == Personālūnija ar Polijas-Lietuvas kopvalsti (1717—1795) == Pēc tam, kad beidza pastāvēt Ketleru dinastija, beidzās apgabala personālūnija ar hercogisti. Piltenes apgabalu 1717. gadā pakļāva tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei. Augstākā vara atradās 7 Polijas-Lietuvas senatoru rokās, kas bija tieši atbildīgi Polijas karalim. Piltenes bīskapiju pievienoja Inflantijas bīskapijai. 1745. gadā jaunas prasības pēc Piltenes izteica [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Jāzeps Dominiks Puzina|Puzina]], taču šoreiz Piltenes aizstāvībā nostājās [[Krievijas Impērija]], kas bija dziļi iesaistīta Kurzemes un Zemgales hercogistes politikā kopš ķeizarienes [[Anna I|Annas I]] varas laikiem. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā Piltenes apgabalā atradās Krievijas karaspēks. 1784. gadā Piltenes apgabals pievienojās Kurzemes un Zemgales hercogistes tirdzniecības līgumam ar Krievijas Impēriju, kas abām pusēm sniedz dažādas priekšrocības. 1795. gada 28. martā Piltenes valdība jeb landrātu kolēģija pēc [[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] priekšlikuma nolēma lauzt personālūniju ar Poliju—Lietuvu, padošanās aktu parakstīja Piltenes apgabala prezidents [[Ostenzakeni|Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens]], landtāga direktors Oto fon Zakens, landrāti [[Bēri|Ulrihs Johans Bērs]], [[Korfi|Nikolajs Kārlis Korfs]], [[Firksi|Lebrehts Kārlis Ernests Firkss]], Hermanis Ulrihs fon Blombergs, [[Ofenbergi|Kārlis Gustavs fon Ofenbergs]], kā arī Embūtes draudzes novada pilnvarotie pārstāvji [[Mirbahi|Ernests fon Mirbahs]] un Oto Kristaps fon Mirbahs. == Autonomija Kurzemes guberņas sastāvā (1795—1818) == 15. (26.) aprīlī Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II [[Ziemas pils]] Troņa zālē svinīgi pieņēma Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala delegāciju 17 cilvēku sastāvā, kas ieradās sešu zirgu vilktās karietēs jātnieku sardzes pavadībā. Oto fon der Hovens ķeizarieni sveica Kurzemes bruņniecības, bet Frīdrihs Sigismunds fon Korfs Piltenes bruņniecības vārdā.<ref name="pievienošana">[https://www.perunica.ru/svoboda/8728-kak-kurlyandskoe-gercogstvo-stalo-rossiyskoy-guberniey.html Как Курляндское герцогство стало российской губернией]</ref> Juridiski Piltenes apgabalu inkorporēja Krievijas impērijas sastāvā ar autonomas teritorijas tiesībām, taču jau 1796. gada 28. janvārī atcēla autonomiju un kā [[Piltenes apriņķis|Piltenes apriņķi]] iekļāva [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā. Pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī Piltenes apriņķim atjaunoja autonomas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā. 1812. gadā apgabals īslaicīgi atradās [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmās impērijas]] pārvaldē kā [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]s daļa. 1818. gada 12. martā to pilnīgi iekļāva Kurzemes guberņā. == Zināmie Piltenes apgabala prezidenti (stārasti) == {{Latvijas vēsture}} {{see also|Piltenes fogtu saraksts}} * 1585—1603: Johans fon [[Bēri|Bērs]] (1543—1613), bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts * 1603—1611: [[Kristofs fon Rape]] (''Christoph von Rappe'', 1566—1619), Prūsijas kanclers * 1611—1616: Kurzemes hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] valdījumā * 1621—1639: [[Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'', miris ap 1639. gadu) * 1639—1670: Oto Ernests fon Maidels (''Otto Ernst von Maydell'', 1608—1670), no 1656. gada pakļauts [[Jēkabs Ketlers|hercogam Jēkabam]] * 1670—1687: Anna Sibilla fon Maidela (''Anna Sibylla von Maydell'', ap 1620—1687), pakļauta hercogam Jēkabam, no 1682. gada [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|hercogam Frīdriham Kazimiram]] * 1687—1697: Frīdrihs Johans fon Maidels (''Friedrich Johann von Maydell'', †1697), pakļauts hercogam Frīdriham Kazimiram * 1697—1698: Dītrihs fon Maidels (''Dietrich von Maydell'', miris 1711), pakļauts hercogam * 1698—1705: Georgs Johans fon [[Keizerlingi|Keizerlings]] (''Georg Johann von Keyserlingk'', 1629-1705), pakļauts hercogam * 1705—1715: Ulrihs fon Bērs (''Ulrich von Behr'', 1667—1722), pakļauts hercogam * 1715—1717: Ernests Ēvalds fon [[Heikingi|Heikings]] (''Ernst Ewald von Heyking'', 1677—1724), pakļauts hercogam * 1746—1794: [[Kārlis fon Ostenzakens]] (1726—1794) * 1795: Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens == Kurzemes guberņas sastāvā == Pēc 1818. gada administratīvas reformas Piltenes apriņķi sadalīja un: # [[Piltenes draudzes novads|Piltenes]] un [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novadus]] iekļāva [[Ventspils apriņķis|Ventspils pilskunga tiesā]]; # [[Ārlavas draudzes novads|Ārlavas draudzes novadu]] iekļāva [[Talsu apriņķis|Talsu pilskunga tiesā]]; # [[Piltenes-Aizputes draudzes novads|Aizputes]], [[Sakas draudzes novads|Sakas]], [[Embūtes draudzes novads|Embūtes]] un [[Valtaiķu draudzes novads|Valtaiķu draudzes novadus]] iekļāva jaunizveidotajā [[Aizputes apriņķis|Aizputes pilskunga tiesā]].<ref>[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&pg=PA469&lpg=PA469&dq=Piltensche+Ritterschaft&source=bl&ots=1v3wrrB6cP&sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&hl=lv&sa=X&ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&q=Piltensche%20Ritterschaft&f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.</ref> == Piltenes apgabala pilis == <gallery> Attēls:Piltenes pilsdrupas.jpg|[[Piltenes pils]]drupas Piltenes pils un pilsēta 1830.jpg|Piltenes pilsdrupu un pilsētas karte (1830) Attēls:Piltenes pilsdrupas-1.jpg|[[Piltene]]s pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara Attēls:Dundagas pils 1827.jpg|[[Dundagas pils]], 1827 Attēls:4 Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg|Dundagas pils mūsdienās Attēls:Ēdoles pils 1830.jpg|[[Ēdoles pils]] Attēls:5_Edoles-pils4-14jun08.jpg|Ēdoles pils mūsdienās Attēls:Alsungas pils un baznīca 1830.jpg|[[Alsungas pils]] Attēls:Alsungas pils 1999-07-25.jpg|Alsungas pils mūsdienās Attēls:Valtaiķu pilsdrupas.jpg|[[Valtaiķu pils]]drupas Attēls:Embūtes pilsdrupas 1830.jpg|[[Embūtes pils]]drupas un muiža, 1830 Attēls:Embūtes pilsdrupas 2001-11-10.jpg|Embūtes pilsdrupas mūsdienās Attēls:Aizpute 1814.JPG|[[Aizputes bīskapa pils]] (pārbūvēta par baznīcu) </gallery> == Skatīt arī == * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Piltenes landtāgs]] == Atsauces == {{atsauces|2}} * Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 29.lpp. {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Kurzemes bīskapija]] <br />(daļa no [[Livonijas konfederācija]]s)| virsraksts = Piltenes apgabals | periods = [[1585]]—[[1796]] | pēc = [[Kurzemes guberņa]]s autonoma daļa (1796-1818)}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Livonijas ordenis]]<br />(daļa no [[Livonijas konfederācija]]s) | virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | periods = [[1561]]—[[1795]] | pēc = [[Kurzemes guberņa]] (1795-1918)}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Rīgas arhibīskapija]] <br /> [[Livonijas ordenis]]<br /> (daļa no [[Livonijas konfederācija]]s)| virsraksts = [[Pārdaugavas hercogiste]] | periods = [[1561]]—[[1629]]| pēc = [[Zviedru Vidzeme]] (1629—1721)<br />[[Inflantijas vaivadija]] (1629—1772)}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Kurzemes vēsture]] [[Kategorija:Ventspils novads]] [[Kategorija:Polijas-Lietuvas ūnija]] [[Kategorija:Piltene]] kbkvk1ps3tb4rlrbq8dzxdf3vc8thuk Maxima Grupė 0 95978 3672178 3668479 2022-08-18T13:37:51Z Luvigas36437 87875 Līguma noma ir lausta, tagad ir cits veikals. wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Maxima Grupe | native_name = Maxima Grupė UAB | logo = Maxima_Grupe_logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = MAXIMA in Lithuania.jpg | image_size = | image_caption = Maxima XXX veikals Lietuvā | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[2001. gads|2001]]. gadā ([[1992]]. gadā) | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Igaunija}} (83 veikali)<br />{{flag|Latvija}} (173 veikali)<br />{{flag|Lietuva}} (252 veikals)<br />{{flag|Bulgārija}} (98 veikali)<br />{{flag|Polija}} (9 veikali)<ref name="bez Stokrotka" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021 MAXIMA GRUPE}}</ref> | key_people = Mantas Kuncaitis (vadītājs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maximagrupe.eu/en/about-us/corporate-governance|title=Corporate Governance - MAXIMA Grupė|website=www.maximagrupe.eu|access-date=2020-12-23}}</ref> | industry = | products = | services = | revenue = €4,484 mljrd. (2021)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021|website=maximagrupe.eu}}</ref> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = €1,1 mljrd. (2015)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/rinkos/2015/10/14/vertingiausios-baltijos-saliu-imones-sarase-trys-is-lietuvos|title=Vertingiausios Baltijos šalių įmonės: sąraše – trys iš Lietuvos|first=Liucija|last=Zubrutė|website=vz.lt}}</ref> | owner = | num_employees = 38 482 (2021) | parent = {{flaga|Lietuva}} ''[[Vilniaus prekyba]]''<ref name="MG-OS">{{tīmekļa atsauce |title=Organisational structure |url=http://www.maximagrupe.eu/en/about-us/organisational-structure |website=www.maximagrupe.eu |accessdate=11 June 2019}}</ref> | divisions = | subsid = UAB Maxima LT<br /> Maxima Latvija SIA<br /> Maxima Eesti OÜ<br />Barbora UAB<br />Maxima Bulgaria EOOD<br />Stokrotka Sp. z o.o.<br />Franmax UAB<br />MAXIMA International Sourcing, UAB <br /><ref name="MG-OS" /> | homepage = [http://www.maximagrupe.eu/ maximagrupe.eu]<br />[http://www.maxima.lv/ maxima.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Maxima Grupė UAB''''' jeb '''''Maxima Grupe''''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Tā ir lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Baltijas valstīs. ''Maxima Grupe'' pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli ''Maxima'' (Baltijas valstīs), ''Stokrotka'' (Polijā), ''T-Market'' (Bulgārijā) un pārtikas [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] platforma “Barbora”, kas darbojas Baltijas valstīs. Kopš 2013. gada kopumā ir 508 veikali Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Katrs veikals piedāvā no 3000 līdz 65 000 zīmolu atkarībā no veikala lieluma. Grupā strādā vairāk kā 29 500 cilvēku, un tās galvenā mītne atrodas Viļņā, Lietuvā. ''Maxima Grupe'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]'', kas ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs un Centrālās un Austrumeiropas reģionā. == Vēsture == ''Maxima Grupė'' vēsture sākās 1992. gadā, kad Viļņā tika atvērti vairāki veikali ar dažādiem nosaukumiem, vēlāk tie pārtapa par ''Maxima'' veikalu tīklu un citām kompānijām, kuras darbojas Baltijā un citās valstīs. Pirmais ''Maxima'' veikals durvis vēra 1998. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vilniaus-prekyba-dzimis-lietuva-izpleties-austrumeiropa-440755|title=Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2019-04-10}}</ref> == Maxima == [[Attēls:Maxima logo.svg|left|thumb|''Maxima'' veikalu logo]] ''Maxima'' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kura vadība atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Kopš 2005. gada ''Maxima'' kā mazumtirdzniecības ķēde ir pārstāvēta arī [[Bulgārija|Bulgārijā]]. 2011. gadā visās trijās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]] ''Maxima Grupė'' piederēja 463 veikali un tirdzniecības centri. Uzņēmums ietilpst [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''Maxima Grupė'', kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs [[Baltijas valstis|Baltijā]], nodarbinot vairāk nekā 31 tūkstoti darbiniekus piecās valstīs — [[Lietuva|Lietuvā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. ''Maxima Grupė'' ietilpst ''OÜ Maxima Eesti'', SIA ''Maxima Latvija'', ''UAB Maxima LT'', ''EOOD Maxima Bulgaria'', ''Aldik Nova Sp. z o.o.'', ''[[Emperia Holding|Emperia Holding S.A]]'' (veikalu tīkls ''[[Stokrotka]]''), un interneta veikals ''[[Barbora]]''. ''Maxima Grupė'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]''. === Veikalu formāti === "Maxima" tirdzniecības centri un veikali pēc lieluma tiek iedalīti trīs tipos: X, XX un XXX. Divu un triju X „Maxima” tirdzniecības centros daļa tirdzniecības platības tiek iznomāta specializētajiem veikaliem, lai klientam būtu pieejami papildu pakalpojumi un preces. * '''''Maxima X''''' — (iepriekš "Minima"; 300—1000 m²) — tas ir neliels veikals dzīvojamajā rajonā (veikali kas ir tuvu mājām). Latvijā šādi veikali ir 126. * '''''Maxima XX''''' — (iepriekš "Media"; 1000—3000 m²) tiek veidoti lielo pilsētu mikrorajonos, kuros dzīvo 12 — 30 tūkstoši iedzīvotāju (tirdzniecības centri). Latvijā šādi veikali ir 24. * '''''Maxima XXX''''' — (iepriekš "Maxima"; 3000—10 000 m²) — vislielākie Maxima veikali (lielveikali). Latvijā šādi veikali ir 4.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |title=Veikalu MAXIMA iedalījums |access-date={{dat|2016|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160709222250/http://maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |archivedate={{dat|2016|07|09||bez}} }}</ref> * '''''Barbora''''' ir interneta platforma pārtikas un citu produktu pasūtīšanai tiešsaistē. Maxima grupė aptver ap 36% Lietuvas, 24% Latvijas, un 14% Igaunijas mazumtirdzniecības tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/Straipsnis/Maxima-grupe-13128|title=Maxima grupė|website=[[VLE]]|access-date=2019-04-10}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="300" style="background:#efefef;" | ! width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija ! width="75" style="background:#efefef;" | Latvija ! width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva ! width="75" style="background:#efefef;" | Bulgārija !Polija<ref name="bez Stokrotka" /> ! width="100" style="background:#efefef;" | Kopā |- | Kopējais veikalu skaits [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 81<ref name="Maximagrupe.eu4">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maximagrupe.eu/|title=Titulinis - MAXIMA Grupė|publisher=|accessdate=1 July 2015}}</ref> | align="center" | 173<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/bendroves/maxima-pelnas-latvijoje-pernai-isaugo-38-proc-663-662499|title=„Maxima“ pelnas Latvijoje pernai išaugo 38 proc.|website=15min.lt/verslas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums|title=Par mums {{!}} Maxima.lv|website=www.maxima.lv|access-date=2020-12-24|language=en}}</ref> | align="center" | 245<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/|title=Prie pat Kauno marių atidaryta nauja „Maxima“|website=verslas.lrytas.lt|access-date={{dat|2020|11|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111025717/https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/}}</ref> | align="center" | 73<ref name="Maximagrupe.eu4" /> |570<ref name="Maximagrupe.eu4" /> | align="center" style="background:#efefef;" | 1135 |-<!-- | Maxima X | align="center" | 49 | align="center" | 111 | align="center" | 203 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 363 |- | Maxima XX | align="center" | 5 | align="center" | 15 | align="center" | 51 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 71 |- | Maxima XXX | align="center" | 1 | align="center" | 3 | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 11 |- | Bazė | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 7 |- | hyper Maxima XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | Maxima-Bazė XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | T Market | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 29 | align="center" style="background:#efefef;" | 29 |- --> | Darbinieku skaits [[2015. gads|2019]][[2015. gads|.]] gadā | align="center" | 3,946 | align="center" | 7,427 | align="center" | 14,658 | align="center" | 1,542 |9,642 | align="center" style="background:#efefef;" | 37,215 |- |Vidējais pircēju skaits dienā | align="center" | 105 000 | align="center" | 277,000 | align="center" | 604,000 | align="center" | 124,000 |290,000 | align="center" | 1,400,000 |- | Apgrozījums [[Eiro]] (bez PVN) [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 0.482 mljrd. | align="center" | 0.837 mljrd. | align="center" | 1.638 mljrd. | align="center" | 0.133 mljrd. |0.5 mljrd. | align="center" style="background:#efefef;" | 3.451 mljrd. |} == Veikalu tīkls Latvijā == === Maxima XXX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XXX |Rīga |Slokas iela 115 |- |Maxima XXX |Rīga |Mūkusalas iela 71 |- |Maxima XXX T/C Akropole |Rīga |Maskavas iela 257 |- |Maxima XXX |Rīga |K.Ulmaņa gatve 88a |- |Maxima XXX T/C Domina |Rīga |Ieriķu iela 3 |- |Maxima XXX |Rīga |Grostonas 1 |- |Maxima XXX |Rīga |A.Saharova iela 20a |- |Maxima XXX |Rīga |A.Deglava iela 67 |} === Maxima XX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XX |Cēsis |Valmieras iela 17A |- |Maxima XX |Daugavpils |Cietokšņa iela 60 |- |Maxima XX |Jēkabpils |Brīvības iela 108 |- |Maxima XX |Jelgava |Rīgas iela 11a |- |Maxima XX |Jelgava |Driksas iela 4 |- |Maxima XX |Jūrmala |Talsu šoseja 25 |- |Maxima XX |Liepāja |Klaipēdas iela 62 |- |Maxima XX |Limbaži |Stacijas iela 8 |- |Maxima XX |Līvāni |Domes iela 4a |- |Maxima XX |Madona |Rūpniecības iela 49 |- |Maxima XX |Mārupe |Pededzes iela 1 |- |Maxima XX |Ogre |Rīgas iela 23 |- |Maxima XX |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 141A |- |Maxima XX |Rīga |Vienības gatve 113 |- |Maxima XX |Rīga |Rusova iela 1 |- |Maxima XX |Rīga |Nīcgales iela 46a |- |Maxima XX |Rīga |Mūkusalas iela 73 |- |Maxima XX |Rīga |Kurzemes prospekts 141 |- |Maxima XX |Rīga |Dzelzavas iela 6A |- |Maxima XX |Rīga |Biķernieku iela 143 |- |Maxima XX |Saldus |Brīvības iela 30 |- |Maxima XX |Talsi |Rīgas iela 8 |- |Maxima XX |Tukums |Kurzemes iela 36 |- |Maxima XX |Valmiera |Georga Apiņa iela 10A |} === Maxima X === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima X |Ādaži |Rīgas gatve 21 |- |Maxima X |Aizkraukle |Skolas iela 6 |- |Maxima X |Aizkraukle |Gaismas iela 22 |- |Maxima X |Aizpute |Kalvenes iela 11 |- |Maxima X |Alūksne |Pils iela 9B |- |Maxima X |Alūksne |Ojāra Vācieša iela 12 |- |Maxima X |Baldone |Rīgas iela 79 |- |Maxima X |Balvi |Bērzpils iela 15 |- |Maxima X |Bauska |Slimnīcas iela 8 |- |Maxima X |Bauska |Pionieru iela 2 |- |Maxima X |Cēsis |Gaujas iela 1/3 |- |Maxima X |Dagda |Daugavpils iela 8a |- |Maxima X |Daugavpils |Strādnieku iela 103 |- |Maxima X |Daugavpils |Smilšu iela 98a |- |Maxima X |Daugavpils |Piekrastes iela 29 |- |Maxima X |Daugavpils |Kandavas iela5 |- |Maxima X |Daugavpils |Aveņu iela 35B |- |Maxima X |Daugavpils |Arodu iela 15-64 |- |Maxima X |Daugavpils |Arhitektu iela 3 |- |Maxima X |Dobele |Zaļā iela 19 |- |Maxima X |Dobele |Baznīcas iela 14 |- |Maxima X |Gulbene |Skolas iela 7 |- |Maxima X |Gulbene |Rīgas iela 41 |- |Maxima X |Iecava |Rīgas iela 27 |- |Maxima X |Ikšķile |Skolas iela 4a |- |Maxima X |Jēkabpils |Viestura iela 34a |- |Maxima X |Jēkabpils |Rīgas iela 109 |- |Maxima X |Jelgava |Meiju ceļš 10 |- |Maxima X |Jelgava |Dobeles šoseja 47a |- |Maxima X |Jūrmala |Viestura iela 25 |- |Maxima X |Jūrmala |Nometņu iela 13 |- |Maxima X |Jūrmala |Engures iela 3 |- |Maxima X |Kandava |Abavas iela 4 b |- |Maxima X |Ķekava |Gaismas iela 1 |- |Maxima X |Koknese |1905.gada iela 8a |- |Maxima X |Krāslava |Vienības iela 57 |- |Maxima X |Krāslava |Rīgas iela 28 |- |Maxima X |Kuldīga |Mucenieku iela 24 |- |Maxima X |Lielvārde |Lāčplēša iela 14 |- |Maxima X |Liepāja |Ziemeļu iela 10 |- |Maxima X |Liepāja |Siena iela 3 |- |Maxima X |Liepāja |Oskara Kalpaka iela 74 |- |Maxima X |Liepāja |M.Ķempes iela 9 |- |Maxima X |Liepāja |Lielā iela 13 |- |Maxima X |Liepāja |Ganību iela 167 |- |Maxima X |Liepāja |Dzērves iela 15 |- |Maxima X |Liepāja |Cukura iela 27 |- |Maxima X |Limbaži |Rīgas iela 8 |- |Maxima X |Līvāni |Rīgas iela 37A |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 61 |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 124a |- |Maxima X |Madona |Poruka iela 4 |- |Maxima X |Ogre |Vidus prospekts 1 |- |Maxima X |Ogre |Brīvības iela 7 |- |Maxima X |Olaine |Zemgales iela 53 |- |Maxima X |Olaine |Veselības iela1 |- |Maxima X |Piņķi |Jūrmalas iela 14 |- |Maxima X |Pļaviņas |Daugavas iela 72 |- |Maxima X |Preiļi |Rēzeknes iela 4A |- |Maxima X |Preiļi |Aglonas iela 27 |- |Maxima X |Rēzekne |Pulkveža Brieža iela 26 |- |Maxima X |Rēzekne |Maskavas iela 16 |- |Maxima X |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 142A |- |Maxima X |Rīga |Višķu iela14 |- |Maxima X |Rīga |Viestura prospekts 26 |- |Maxima X |Rīga |Vecā Buļļu iela 27 |- |Maxima X |Rīga |Valdeķu iela 10 |- |Maxima X |Rīga |Ulbrokas iela 4 |- |Maxima X |Rīga |Tallinas iela 83 |- |Maxima X |Rīga |Stūrmaņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Stendes iela 1, k-4-37 |- |Maxima X |Rīga |Satiksmes iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Sarkandaugavas iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Ruses iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Rītupes iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Pulkveža Brieža iela 7 |- |Maxima X |Rīga |Prūšu iela 21 |- |Maxima X |Rīga |Pilsoņu iela 1 k-1 |- |Maxima X |Rīga |Pētersalas iela 18B |- |Maxima X |Rīga |Parādes iela 8 |- |Maxima X |Rīga |Nīcgales iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Miera iela 90 |- |Maxima X |Rīga |Melnsila iela 22 |- |Maxima X |Rīga |Meldru iela 1A |- |Maxima X |Rīga |Mazā Nometņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Matīsa iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 322a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 267 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 256a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 118 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 52 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 117A |- |Maxima X |Rīga |Liepājas iela 76 |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 30A |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Kvēles iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 59 a |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 110B |- |Maxima X |Rīga |Kastrānes iela 14 |- |Maxima X |Rīga |Jūrmalas gatve 85 |- |Maxima X |Rīga |Juglas iela 45 |- |Maxima X |Rīga |Jaunciema gatve 174 |- |Maxima X |Rīga |Ilūkstes iela 24a |- |Maxima X |Rīga |Gunāra Astras iela 2k-2 |- |Maxima X |Rīga |Gaigalas iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Firsa Sadovņikova iela 19 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 51 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 1B |- |Maxima X |Rīga |Duntes iela 60 |- |Maxima X |Rīga |Dižozolu iela 1 |- |Maxima X |Rīga |Dagmāras iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Čiekurkalna 2.līnija 25 |- |Maxima X |Rīga |Centrāltirgus iela 5 |- |Maxima X |Rīga |Burtnieku iela 39 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības iela 78 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 428a |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 310 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Dombrovska iela 74 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Deglava iela 7 |- |Maxima X |Rīga |A.Saharova iela 21 |- |Maxima X |Rīga |A.Deglava iela 160A |- |Maxima X |Rīga |Pūpolu iela 1 |- |Maxima X |Roja |Selgas iela 2 |- |Maxima X |Rūjiena |Valdemāra iela 2 |- |Maxima X |Salacgrīva |Vidzemes iela 3A |- |Maxima X |Salaspils |Skolas iela 4D |- |Maxima X |Salaspils |Dienvidu iela 7 |- |Maxima X |Saldus |Striķu iela 10c |- |Maxima X |Sigulda |Leona Paegles iela 3 |- |Maxima X |Smiltene |Atmodas iela 4 |- |Maxima X |Tukums |Meža iela 22 |- |Maxima X |Valka |Raiņa iela 7 |- |Maxima X |Valmiera |Rīgas iela 46 |- |Maxima X |Valmiera |Nākotnes iela 2 |- |Maxima X |Ventspils |Saules iela 46 |- |Maxima X |Ventspils |Celtnieku iela 17 |- |Maxima X |Ventspils |Aleksandra iela 16 |} === Maxima Express === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |MAXIMA Express |Rīga |Merķeļa iela 2 |- |MAXIMA Express |Rīga |Maskavas iela 257 |- |MAXIMA Express |Rīga |Krišjāņa Barona iela 30-11 |- |MAXIMA Express |Rīga |Gustava Zemgala gatve 74 |- |MAXIMA Express |Rīga |Audēju iela 15-1 |} == Attēlu galerija == <gallery mode="nolines" widths="280" heights="200" perrow="3" caption="Maxima veikali"> Attēls:Maxima Mežciems.JPG|''Maxima XX'' veikals [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Maxima XXX veikals Rīgā.jpg|''Maxima XXX'' veikals [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]] </gallery> [[Attēls:Saulīte logo.png|thumb|211x211px|Bijušā veikala ''Saulīte'' logotips.]] [[Attēls:T-market logo.jpg|thumb|Bijušā ''T-market'' veikala logotips.]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bez Stokrotka">Bez 2018. gadā iegādātā veikalu tīkla ''[[Stokrotka]]''</ref> <!-- <ref name="TVNET 2014.12">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/538682-maxima_latvija_izveido_meitaskompaniju_internetveikala_parraudzibai «Maxima Latvija» izveido meitaskompāniju internetveikala pārraudzībai] BNS, 2014. gada 8. decembrī</ref> --> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100305203250/http://www.maximagrupe.eu/ Maxima Grupė oficiālā mājas lapa] * [http://www.maxima.lv/ Maxima Latvija mājas lapa] * [http://www.ermitazas.lt/ Ermitažas mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Maxima| ]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] pghel4q8vlsumxitrj05gou0v1j3zxv 3672185 3672178 2022-08-18T13:43:58Z Luvigas36437 87875 Līguma noma ir lausta, tagad ir cits veikals, Veikals tagad ir par vienu mazāk. wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Maxima Grupe | native_name = Maxima Grupė UAB | logo = Maxima_Grupe_logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = MAXIMA in Lithuania.jpg | image_size = | image_caption = Maxima XXX veikals Lietuvā | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[2001. gads|2001]]. gadā ([[1992]]. gadā) | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Igaunija}} (83 veikali)<br />{{flag|Latvija}} (173 veikali)<br />{{flag|Lietuva}} (252 veikals)<br />{{flag|Bulgārija}} (98 veikali)<br />{{flag|Polija}} (9 veikali)<ref name="bez Stokrotka" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021 MAXIMA GRUPE}}</ref> | key_people = Mantas Kuncaitis (vadītājs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maximagrupe.eu/en/about-us/corporate-governance|title=Corporate Governance - MAXIMA Grupė|website=www.maximagrupe.eu|access-date=2020-12-23}}</ref> | industry = | products = | services = | revenue = €4,484 mljrd. (2021)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021|website=maximagrupe.eu}}</ref> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = €1,1 mljrd. (2015)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/rinkos/2015/10/14/vertingiausios-baltijos-saliu-imones-sarase-trys-is-lietuvos|title=Vertingiausios Baltijos šalių įmonės: sąraše – trys iš Lietuvos|first=Liucija|last=Zubrutė|website=vz.lt}}</ref> | owner = | num_employees = 38 482 (2021) | parent = {{flaga|Lietuva}} ''[[Vilniaus prekyba]]''<ref name="MG-OS">{{tīmekļa atsauce |title=Organisational structure |url=http://www.maximagrupe.eu/en/about-us/organisational-structure |website=www.maximagrupe.eu |accessdate=11 June 2019}}</ref> | divisions = | subsid = UAB Maxima LT<br /> Maxima Latvija SIA<br /> Maxima Eesti OÜ<br />Barbora UAB<br />Maxima Bulgaria EOOD<br />Stokrotka Sp. z o.o.<br />Franmax UAB<br />MAXIMA International Sourcing, UAB <br /><ref name="MG-OS" /> | homepage = [http://www.maximagrupe.eu/ maximagrupe.eu]<br />[http://www.maxima.lv/ maxima.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Maxima Grupė UAB''''' jeb '''''Maxima Grupe''''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Tā ir lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Baltijas valstīs. ''Maxima Grupe'' pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli ''Maxima'' (Baltijas valstīs), ''Stokrotka'' (Polijā), ''T-Market'' (Bulgārijā) un pārtikas [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] platforma “Barbora”, kas darbojas Baltijas valstīs. Kopš 2013. gada kopumā ir 508 veikali Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Katrs veikals piedāvā no 3000 līdz 65 000 zīmolu atkarībā no veikala lieluma. Grupā strādā vairāk kā 29 500 cilvēku, un tās galvenā mītne atrodas Viļņā, Lietuvā. ''Maxima Grupe'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]'', kas ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs un Centrālās un Austrumeiropas reģionā. == Vēsture == ''Maxima Grupė'' vēsture sākās 1992. gadā, kad Viļņā tika atvērti vairāki veikali ar dažādiem nosaukumiem, vēlāk tie pārtapa par ''Maxima'' veikalu tīklu un citām kompānijām, kuras darbojas Baltijā un citās valstīs. Pirmais ''Maxima'' veikals durvis vēra 1998. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vilniaus-prekyba-dzimis-lietuva-izpleties-austrumeiropa-440755|title=Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2019-04-10}}</ref> == Maxima == [[Attēls:Maxima logo.svg|left|thumb|''Maxima'' veikalu logo]] ''Maxima'' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kura vadība atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Kopš 2005. gada ''Maxima'' kā mazumtirdzniecības ķēde ir pārstāvēta arī [[Bulgārija|Bulgārijā]]. 2011. gadā visās trijās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]] ''Maxima Grupė'' piederēja 463 veikali un tirdzniecības centri. Uzņēmums ietilpst [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''Maxima Grupė'', kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs [[Baltijas valstis|Baltijā]], nodarbinot vairāk nekā 31 tūkstoti darbiniekus piecās valstīs — [[Lietuva|Lietuvā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. ''Maxima Grupė'' ietilpst ''OÜ Maxima Eesti'', SIA ''Maxima Latvija'', ''UAB Maxima LT'', ''EOOD Maxima Bulgaria'', ''Aldik Nova Sp. z o.o.'', ''[[Emperia Holding|Emperia Holding S.A]]'' (veikalu tīkls ''[[Stokrotka]]''), un interneta veikals ''[[Barbora]]''. ''Maxima Grupė'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]''. === Veikalu formāti === "Maxima" tirdzniecības centri un veikali pēc lieluma tiek iedalīti trīs tipos: X, XX un XXX. Divu un triju X „Maxima” tirdzniecības centros daļa tirdzniecības platības tiek iznomāta specializētajiem veikaliem, lai klientam būtu pieejami papildu pakalpojumi un preces. * '''''Maxima X''''' — (iepriekš "Minima"; 300—1000 m²) — tas ir neliels veikals dzīvojamajā rajonā (veikali kas ir tuvu mājām). Latvijā šādi veikali ir 125. * '''''Maxima XX''''' — (iepriekš "Media"; 1000—3000 m²) tiek veidoti lielo pilsētu mikrorajonos, kuros dzīvo 12 — 30 tūkstoši iedzīvotāju (tirdzniecības centri). Latvijā šādi veikali ir 24. * '''''Maxima XXX''''' — (iepriekš "Maxima"; 3000—10 000 m²) — vislielākie Maxima veikali (lielveikali). Latvijā šādi veikali ir 4.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |title=Veikalu MAXIMA iedalījums |access-date={{dat|2016|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160709222250/http://maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |archivedate={{dat|2016|07|09||bez}} }}</ref> * '''''Barbora''''' ir interneta platforma pārtikas un citu produktu pasūtīšanai tiešsaistē. Maxima grupė aptver ap 36% Lietuvas, 24% Latvijas, un 14% Igaunijas mazumtirdzniecības tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/Straipsnis/Maxima-grupe-13128|title=Maxima grupė|website=[[VLE]]|access-date=2019-04-10}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="300" style="background:#efefef;" | ! width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija ! width="75" style="background:#efefef;" | Latvija ! width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva ! width="75" style="background:#efefef;" | Bulgārija !Polija<ref name="bez Stokrotka" /> ! width="100" style="background:#efefef;" | Kopā |- | Kopējais veikalu skaits [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 81<ref name="Maximagrupe.eu4">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maximagrupe.eu/|title=Titulinis - MAXIMA Grupė|publisher=|accessdate=1 July 2015}}</ref> | align="center" | 173<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/bendroves/maxima-pelnas-latvijoje-pernai-isaugo-38-proc-663-662499|title=„Maxima“ pelnas Latvijoje pernai išaugo 38 proc.|website=15min.lt/verslas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums|title=Par mums {{!}} Maxima.lv|website=www.maxima.lv|access-date=2020-12-24|language=en}}</ref> | align="center" | 245<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/|title=Prie pat Kauno marių atidaryta nauja „Maxima“|website=verslas.lrytas.lt|access-date={{dat|2020|11|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111025717/https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/}}</ref> | align="center" | 73<ref name="Maximagrupe.eu4" /> |570<ref name="Maximagrupe.eu4" /> | align="center" style="background:#efefef;" | 1135 |-<!-- | Maxima X | align="center" | 49 | align="center" | 111 | align="center" | 203 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 363 |- | Maxima XX | align="center" | 5 | align="center" | 15 | align="center" | 51 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 71 |- | Maxima XXX | align="center" | 1 | align="center" | 3 | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 11 |- | Bazė | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 7 |- | hyper Maxima XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | Maxima-Bazė XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | T Market | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 29 | align="center" style="background:#efefef;" | 29 |- --> | Darbinieku skaits [[2015. gads|2019]][[2015. gads|.]] gadā | align="center" | 3,946 | align="center" | 7,427 | align="center" | 14,658 | align="center" | 1,542 |9,642 | align="center" style="background:#efefef;" | 37,215 |- |Vidējais pircēju skaits dienā | align="center" | 105 000 | align="center" | 277,000 | align="center" | 604,000 | align="center" | 124,000 |290,000 | align="center" | 1,400,000 |- | Apgrozījums [[Eiro]] (bez PVN) [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 0.482 mljrd. | align="center" | 0.837 mljrd. | align="center" | 1.638 mljrd. | align="center" | 0.133 mljrd. |0.5 mljrd. | align="center" style="background:#efefef;" | 3.451 mljrd. |} == Veikalu tīkls Latvijā == === Maxima XXX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XXX |Rīga |Slokas iela 115 |- |Maxima XXX |Rīga |Mūkusalas iela 71 |- |Maxima XXX T/C Akropole |Rīga |Maskavas iela 257 |- |Maxima XXX |Rīga |K.Ulmaņa gatve 88a |- |Maxima XXX T/C Domina |Rīga |Ieriķu iela 3 |- |Maxima XXX |Rīga |Grostonas 1 |- |Maxima XXX |Rīga |A.Saharova iela 20a |- |Maxima XXX |Rīga |A.Deglava iela 67 |} === Maxima XX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XX |Cēsis |Valmieras iela 17A |- |Maxima XX |Daugavpils |Cietokšņa iela 60 |- |Maxima XX |Jēkabpils |Brīvības iela 108 |- |Maxima XX |Jelgava |Rīgas iela 11a |- |Maxima XX |Jelgava |Driksas iela 4 |- |Maxima XX |Jūrmala |Talsu šoseja 25 |- |Maxima XX |Liepāja |Klaipēdas iela 62 |- |Maxima XX |Limbaži |Stacijas iela 8 |- |Maxima XX |Līvāni |Domes iela 4a |- |Maxima XX |Madona |Rūpniecības iela 49 |- |Maxima XX |Mārupe |Pededzes iela 1 |- |Maxima XX |Ogre |Rīgas iela 23 |- |Maxima XX |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 141A |- |Maxima XX |Rīga |Vienības gatve 113 |- |Maxima XX |Rīga |Rusova iela 1 |- |Maxima XX |Rīga |Nīcgales iela 46a |- |Maxima XX |Rīga |Mūkusalas iela 73 |- |Maxima XX |Rīga |Kurzemes prospekts 141 |- |Maxima XX |Rīga |Dzelzavas iela 6A |- |Maxima XX |Rīga |Biķernieku iela 143 |- |Maxima XX |Saldus |Brīvības iela 30 |- |Maxima XX |Talsi |Rīgas iela 8 |- |Maxima XX |Tukums |Kurzemes iela 36 |- |Maxima XX |Valmiera |Georga Apiņa iela 10A |} === Maxima X === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima X |Ādaži |Rīgas gatve 21 |- |Maxima X |Aizkraukle |Skolas iela 6 |- |Maxima X |Aizkraukle |Gaismas iela 22 |- |Maxima X |Aizpute |Kalvenes iela 11 |- |Maxima X |Alūksne |Pils iela 9B |- |Maxima X |Alūksne |Ojāra Vācieša iela 12 |- |Maxima X |Baldone |Rīgas iela 79 |- |Maxima X |Balvi |Bērzpils iela 15 |- |Maxima X |Bauska |Slimnīcas iela 8 |- |Maxima X |Bauska |Pionieru iela 2 |- |Maxima X |Cēsis |Gaujas iela 1/3 |- |Maxima X |Dagda |Daugavpils iela 8a |- |Maxima X |Daugavpils |Strādnieku iela 103 |- |Maxima X |Daugavpils |Smilšu iela 98a |- |Maxima X |Daugavpils |Piekrastes iela 29 |- |Maxima X |Daugavpils |Kandavas iela5 |- |Maxima X |Daugavpils |Aveņu iela 35B |- |Maxima X |Daugavpils |Arodu iela 15-64 |- |Maxima X |Daugavpils |Arhitektu iela 3 |- |Maxima X |Dobele |Zaļā iela 19 |- |Maxima X |Dobele |Baznīcas iela 14 |- |Maxima X |Gulbene |Skolas iela 7 |- |Maxima X |Gulbene |Rīgas iela 41 |- |Maxima X |Iecava |Rīgas iela 27 |- |Maxima X |Ikšķile |Skolas iela 4a |- |Maxima X |Jēkabpils |Viestura iela 34a |- |Maxima X |Jēkabpils |Rīgas iela 109 |- |Maxima X |Jelgava |Meiju ceļš 10 |- |Maxima X |Jelgava |Dobeles šoseja 47a |- |Maxima X |Jūrmala |Viestura iela 25 |- |Maxima X |Jūrmala |Nometņu iela 13 |- |Maxima X |Jūrmala |Engures iela 3 |- |Maxima X |Kandava |Abavas iela 4 b |- |Maxima X |Ķekava |Gaismas iela 1 |- |Maxima X |Koknese |1905.gada iela 8a |- |Maxima X |Krāslava |Vienības iela 57 |- |Maxima X |Krāslava |Rīgas iela 28 |- |Maxima X |Kuldīga |Mucenieku iela 24 |- |Maxima X |Lielvārde |Lāčplēša iela 14 |- |Maxima X |Liepāja |Ziemeļu iela 10 |- |Maxima X |Liepāja |Siena iela 3 |- |Maxima X |Liepāja |Oskara Kalpaka iela 74 |- |Maxima X |Liepāja |M.Ķempes iela 9 |- |Maxima X |Liepāja |Lielā iela 13 |- |Maxima X |Liepāja |Ganību iela 167 |- |Maxima X |Liepāja |Dzērves iela 15 |- |Maxima X |Liepāja |Cukura iela 27 |- |Maxima X |Limbaži |Rīgas iela 8 |- |Maxima X |Līvāni |Rīgas iela 37A |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 61 |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 124a |- |Maxima X |Madona |Poruka iela 4 |- |Maxima X |Ogre |Vidus prospekts 1 |- |Maxima X |Ogre |Brīvības iela 7 |- |Maxima X |Olaine |Zemgales iela 53 |- |Maxima X |Olaine |Veselības iela1 |- |Maxima X |Piņķi |Jūrmalas iela 14 |- |Maxima X |Pļaviņas |Daugavas iela 72 |- |Maxima X |Preiļi |Rēzeknes iela 4A |- |Maxima X |Preiļi |Aglonas iela 27 |- |Maxima X |Rēzekne |Pulkveža Brieža iela 26 |- |Maxima X |Rēzekne |Maskavas iela 16 |- |Maxima X |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 142A |- |Maxima X |Rīga |Višķu iela14 |- |Maxima X |Rīga |Viestura prospekts 26 |- |Maxima X |Rīga |Vecā Buļļu iela 27 |- |Maxima X |Rīga |Valdeķu iela 10 |- |Maxima X |Rīga |Ulbrokas iela 4 |- |Maxima X |Rīga |Tallinas iela 83 |- |Maxima X |Rīga |Stūrmaņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Stendes iela 1, k-4-37 |- |Maxima X |Rīga |Satiksmes iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Sarkandaugavas iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Ruses iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Rītupes iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Pulkveža Brieža iela 7 |- |Maxima X |Rīga |Prūšu iela 21 |- |Maxima X |Rīga |Pilsoņu iela 1 k-1 |- |Maxima X |Rīga |Pētersalas iela 18B |- |Maxima X |Rīga |Parādes iela 8 |- |Maxima X |Rīga |Nīcgales iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Miera iela 90 |- |Maxima X |Rīga |Melnsila iela 22 |- |Maxima X |Rīga |Meldru iela 1A |- |Maxima X |Rīga |Mazā Nometņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Matīsa iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 322a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 267 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 256a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 118 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 52 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 117A |- |Maxima X |Rīga |Liepājas iela 76 |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 30A |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Kvēles iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 59 a |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 110B |- |Maxima X |Rīga |Kastrānes iela 14 |- |Maxima X |Rīga |Jūrmalas gatve 85 |- |Maxima X |Rīga |Juglas iela 45 |- |Maxima X |Rīga |Jaunciema gatve 174 |- |Maxima X |Rīga |Ilūkstes iela 24a |- |Maxima X |Rīga |Gunāra Astras iela 2k-2 |- |Maxima X |Rīga |Gaigalas iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Firsa Sadovņikova iela 19 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 51 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 1B |- |Maxima X |Rīga |Duntes iela 60 |- |Maxima X |Rīga |Dižozolu iela 1 |- |Maxima X |Rīga |Dagmāras iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Čiekurkalna 2.līnija 25 |- |Maxima X |Rīga |Centrāltirgus iela 5 |- |Maxima X |Rīga |Burtnieku iela 39 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības iela 78 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 428a |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 310 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Dombrovska iela 74 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Deglava iela 7 |- |Maxima X |Rīga |A.Saharova iela 21 |- |Maxima X |Rīga |A.Deglava iela 160A |- |Maxima X |Rīga |Pūpolu iela 1 |- |Maxima X |Roja |Selgas iela 2 |- |Maxima X |Rūjiena |Valdemāra iela 2 |- |Maxima X |Salacgrīva |Vidzemes iela 3A |- |Maxima X |Salaspils |Skolas iela 4D |- |Maxima X |Salaspils |Dienvidu iela 7 |- |Maxima X |Saldus |Striķu iela 10c |- |Maxima X |Sigulda |Leona Paegles iela 3 |- |Maxima X |Smiltene |Atmodas iela 4 |- |Maxima X |Tukums |Meža iela 22 |- |Maxima X |Valka |Raiņa iela 7 |- |Maxima X |Valmiera |Rīgas iela 46 |- |Maxima X |Valmiera |Nākotnes iela 2 |- |Maxima X |Ventspils |Saules iela 46 |- |Maxima X |Ventspils |Celtnieku iela 17 |- |Maxima X |Ventspils |Aleksandra iela 16 |} === Maxima Express === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |MAXIMA Express |Rīga |Merķeļa iela 2 |- |MAXIMA Express |Rīga |Maskavas iela 257 |- |MAXIMA Express |Rīga |Krišjāņa Barona iela 30-11 |- |MAXIMA Express |Rīga |Gustava Zemgala gatve 74 |- |MAXIMA Express |Rīga |Audēju iela 15-1 |} == Attēlu galerija == <gallery mode="nolines" widths="280" heights="200" perrow="3" caption="Maxima veikali"> Attēls:Maxima Mežciems.JPG|''Maxima XX'' veikals [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Maxima XXX veikals Rīgā.jpg|''Maxima XXX'' veikals [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]] </gallery> [[Attēls:Saulīte logo.png|thumb|211x211px|Bijušā veikala ''Saulīte'' logotips.]] [[Attēls:T-market logo.jpg|thumb|Bijušā ''T-market'' veikala logotips.]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bez Stokrotka">Bez 2018. gadā iegādātā veikalu tīkla ''[[Stokrotka]]''</ref> <!-- <ref name="TVNET 2014.12">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/538682-maxima_latvija_izveido_meitaskompaniju_internetveikala_parraudzibai «Maxima Latvija» izveido meitaskompāniju internetveikala pārraudzībai] BNS, 2014. gada 8. decembrī</ref> --> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100305203250/http://www.maximagrupe.eu/ Maxima Grupė oficiālā mājas lapa] * [http://www.maxima.lv/ Maxima Latvija mājas lapa] * [http://www.ermitazas.lt/ Ermitažas mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Maxima| ]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] 974ule34ez48ugtzk43fes62p1pl8g7 3672186 3672185 2022-08-18T13:45:30Z Luvigas36437 87875 Maxima Express tikai strādā Vienā vietā. wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Maxima Grupe | native_name = Maxima Grupė UAB | logo = Maxima_Grupe_logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = MAXIMA in Lithuania.jpg | image_size = | image_caption = Maxima XXX veikals Lietuvā | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[2001. gads|2001]]. gadā ([[1992]]. gadā) | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Igaunija}} (83 veikali)<br />{{flag|Latvija}} (173 veikali)<br />{{flag|Lietuva}} (252 veikals)<br />{{flag|Bulgārija}} (98 veikali)<br />{{flag|Polija}} (9 veikali)<ref name="bez Stokrotka" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021 MAXIMA GRUPE}}</ref> | key_people = Mantas Kuncaitis (vadītājs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maximagrupe.eu/en/about-us/corporate-governance|title=Corporate Governance - MAXIMA Grupė|website=www.maximagrupe.eu|access-date=2020-12-23}}</ref> | industry = | products = | services = | revenue = €4,484 mljrd. (2021)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021|website=maximagrupe.eu}}</ref> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = €1,1 mljrd. (2015)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/rinkos/2015/10/14/vertingiausios-baltijos-saliu-imones-sarase-trys-is-lietuvos|title=Vertingiausios Baltijos šalių įmonės: sąraše – trys iš Lietuvos|first=Liucija|last=Zubrutė|website=vz.lt}}</ref> | owner = | num_employees = 38 482 (2021) | parent = {{flaga|Lietuva}} ''[[Vilniaus prekyba]]''<ref name="MG-OS">{{tīmekļa atsauce |title=Organisational structure |url=http://www.maximagrupe.eu/en/about-us/organisational-structure |website=www.maximagrupe.eu |accessdate=11 June 2019}}</ref> | divisions = | subsid = UAB Maxima LT<br /> Maxima Latvija SIA<br /> Maxima Eesti OÜ<br />Barbora UAB<br />Maxima Bulgaria EOOD<br />Stokrotka Sp. z o.o.<br />Franmax UAB<br />MAXIMA International Sourcing, UAB <br /><ref name="MG-OS" /> | homepage = [http://www.maximagrupe.eu/ maximagrupe.eu]<br />[http://www.maxima.lv/ maxima.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Maxima Grupė UAB''''' jeb '''''Maxima Grupe''''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Tā ir lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Baltijas valstīs. ''Maxima Grupe'' pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli ''Maxima'' (Baltijas valstīs), ''Stokrotka'' (Polijā), ''T-Market'' (Bulgārijā) un pārtikas [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] platforma “Barbora”, kas darbojas Baltijas valstīs. Kopš 2013. gada kopumā ir 508 veikali Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Katrs veikals piedāvā no 3000 līdz 65 000 zīmolu atkarībā no veikala lieluma. Grupā strādā vairāk kā 29 500 cilvēku, un tās galvenā mītne atrodas Viļņā, Lietuvā. ''Maxima Grupe'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]'', kas ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs un Centrālās un Austrumeiropas reģionā. == Vēsture == ''Maxima Grupė'' vēsture sākās 1992. gadā, kad Viļņā tika atvērti vairāki veikali ar dažādiem nosaukumiem, vēlāk tie pārtapa par ''Maxima'' veikalu tīklu un citām kompānijām, kuras darbojas Baltijā un citās valstīs. Pirmais ''Maxima'' veikals durvis vēra 1998. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vilniaus-prekyba-dzimis-lietuva-izpleties-austrumeiropa-440755|title=Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2019-04-10}}</ref> == Maxima == [[Attēls:Maxima logo.svg|left|thumb|''Maxima'' veikalu logo]] ''Maxima'' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kura vadība atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Kopš 2005. gada ''Maxima'' kā mazumtirdzniecības ķēde ir pārstāvēta arī [[Bulgārija|Bulgārijā]]. 2011. gadā visās trijās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]] ''Maxima Grupė'' piederēja 463 veikali un tirdzniecības centri. Uzņēmums ietilpst [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''Maxima Grupė'', kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs [[Baltijas valstis|Baltijā]], nodarbinot vairāk nekā 31 tūkstoti darbiniekus piecās valstīs — [[Lietuva|Lietuvā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. ''Maxima Grupė'' ietilpst ''OÜ Maxima Eesti'', SIA ''Maxima Latvija'', ''UAB Maxima LT'', ''EOOD Maxima Bulgaria'', ''Aldik Nova Sp. z o.o.'', ''[[Emperia Holding|Emperia Holding S.A]]'' (veikalu tīkls ''[[Stokrotka]]''), un interneta veikals ''[[Barbora]]''. ''Maxima Grupė'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]''. === Veikalu formāti === "Maxima" tirdzniecības centri un veikali pēc lieluma tiek iedalīti trīs tipos: X, XX un XXX. Divu un triju X „Maxima” tirdzniecības centros daļa tirdzniecības platības tiek iznomāta specializētajiem veikaliem, lai klientam būtu pieejami papildu pakalpojumi un preces. * '''''Maxima X''''' — (iepriekš "Minima"; 300—1000 m²) — tas ir neliels veikals dzīvojamajā rajonā (veikali kas ir tuvu mājām). Latvijā šādi veikali ir 125. * '''''Maxima XX''''' — (iepriekš "Media"; 1000—3000 m²) tiek veidoti lielo pilsētu mikrorajonos, kuros dzīvo 12 — 30 tūkstoši iedzīvotāju (tirdzniecības centri). Latvijā šādi veikali ir 24. * '''''Maxima XXX''''' — (iepriekš "Maxima"; 3000—10 000 m²) — vislielākie Maxima veikali (lielveikali). Latvijā šādi veikali ir 4.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |title=Veikalu MAXIMA iedalījums |access-date={{dat|2016|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160709222250/http://maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |archivedate={{dat|2016|07|09||bez}} }}</ref> * '''''Barbora''''' ir interneta platforma pārtikas un citu produktu pasūtīšanai tiešsaistē. Maxima grupė aptver ap 36% Lietuvas, 24% Latvijas, un 14% Igaunijas mazumtirdzniecības tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/Straipsnis/Maxima-grupe-13128|title=Maxima grupė|website=[[VLE]]|access-date=2019-04-10}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="300" style="background:#efefef;" | ! width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija ! width="75" style="background:#efefef;" | Latvija ! width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva ! width="75" style="background:#efefef;" | Bulgārija !Polija<ref name="bez Stokrotka" /> ! width="100" style="background:#efefef;" | Kopā |- | Kopējais veikalu skaits [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 81<ref name="Maximagrupe.eu4">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maximagrupe.eu/|title=Titulinis - MAXIMA Grupė|publisher=|accessdate=1 July 2015}}</ref> | align="center" | 173<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/bendroves/maxima-pelnas-latvijoje-pernai-isaugo-38-proc-663-662499|title=„Maxima“ pelnas Latvijoje pernai išaugo 38 proc.|website=15min.lt/verslas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums|title=Par mums {{!}} Maxima.lv|website=www.maxima.lv|access-date=2020-12-24|language=en}}</ref> | align="center" | 245<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/|title=Prie pat Kauno marių atidaryta nauja „Maxima“|website=verslas.lrytas.lt|access-date={{dat|2020|11|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111025717/https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/}}</ref> | align="center" | 73<ref name="Maximagrupe.eu4" /> |570<ref name="Maximagrupe.eu4" /> | align="center" style="background:#efefef;" | 1135 |-<!-- | Maxima X | align="center" | 49 | align="center" | 111 | align="center" | 203 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 363 |- | Maxima XX | align="center" | 5 | align="center" | 15 | align="center" | 51 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 71 |- | Maxima XXX | align="center" | 1 | align="center" | 3 | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 11 |- | Bazė | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 7 |- | hyper Maxima XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | Maxima-Bazė XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | T Market | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 29 | align="center" style="background:#efefef;" | 29 |- --> | Darbinieku skaits [[2015. gads|2019]][[2015. gads|.]] gadā | align="center" | 3,946 | align="center" | 7,427 | align="center" | 14,658 | align="center" | 1,542 |9,642 | align="center" style="background:#efefef;" | 37,215 |- |Vidējais pircēju skaits dienā | align="center" | 105 000 | align="center" | 277,000 | align="center" | 604,000 | align="center" | 124,000 |290,000 | align="center" | 1,400,000 |- | Apgrozījums [[Eiro]] (bez PVN) [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 0.482 mljrd. | align="center" | 0.837 mljrd. | align="center" | 1.638 mljrd. | align="center" | 0.133 mljrd. |0.5 mljrd. | align="center" style="background:#efefef;" | 3.451 mljrd. |} == Veikalu tīkls Latvijā == === Maxima XXX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XXX |Rīga |Slokas iela 115 |- |Maxima XXX |Rīga |Mūkusalas iela 71 |- |Maxima XXX T/C Akropole |Rīga |Maskavas iela 257 |- |Maxima XXX |Rīga |K.Ulmaņa gatve 88a |- |Maxima XXX T/C Domina |Rīga |Ieriķu iela 3 |- |Maxima XXX |Rīga |Grostonas 1 |- |Maxima XXX |Rīga |A.Saharova iela 20a |- |Maxima XXX |Rīga |A.Deglava iela 67 |} === Maxima XX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XX |Cēsis |Valmieras iela 17A |- |Maxima XX |Daugavpils |Cietokšņa iela 60 |- |Maxima XX |Jēkabpils |Brīvības iela 108 |- |Maxima XX |Jelgava |Rīgas iela 11a |- |Maxima XX |Jelgava |Driksas iela 4 |- |Maxima XX |Jūrmala |Talsu šoseja 25 |- |Maxima XX |Liepāja |Klaipēdas iela 62 |- |Maxima XX |Limbaži |Stacijas iela 8 |- |Maxima XX |Līvāni |Domes iela 4a |- |Maxima XX |Madona |Rūpniecības iela 49 |- |Maxima XX |Mārupe |Pededzes iela 1 |- |Maxima XX |Ogre |Rīgas iela 23 |- |Maxima XX |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 141A |- |Maxima XX |Rīga |Vienības gatve 113 |- |Maxima XX |Rīga |Rusova iela 1 |- |Maxima XX |Rīga |Nīcgales iela 46a |- |Maxima XX |Rīga |Mūkusalas iela 73 |- |Maxima XX |Rīga |Kurzemes prospekts 141 |- |Maxima XX |Rīga |Dzelzavas iela 6A |- |Maxima XX |Rīga |Biķernieku iela 143 |- |Maxima XX |Saldus |Brīvības iela 30 |- |Maxima XX |Talsi |Rīgas iela 8 |- |Maxima XX |Tukums |Kurzemes iela 36 |- |Maxima XX |Valmiera |Georga Apiņa iela 10A |} === Maxima X === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima X |Ādaži |Rīgas gatve 21 |- |Maxima X |Aizkraukle |Skolas iela 6 |- |Maxima X |Aizkraukle |Gaismas iela 22 |- |Maxima X |Aizpute |Kalvenes iela 11 |- |Maxima X |Alūksne |Pils iela 9B |- |Maxima X |Alūksne |Ojāra Vācieša iela 12 |- |Maxima X |Baldone |Rīgas iela 79 |- |Maxima X |Balvi |Bērzpils iela 15 |- |Maxima X |Bauska |Slimnīcas iela 8 |- |Maxima X |Bauska |Pionieru iela 2 |- |Maxima X |Cēsis |Gaujas iela 1/3 |- |Maxima X |Dagda |Daugavpils iela 8a |- |Maxima X |Daugavpils |Strādnieku iela 103 |- |Maxima X |Daugavpils |Smilšu iela 98a |- |Maxima X |Daugavpils |Piekrastes iela 29 |- |Maxima X |Daugavpils |Kandavas iela5 |- |Maxima X |Daugavpils |Aveņu iela 35B |- |Maxima X |Daugavpils |Arodu iela 15-64 |- |Maxima X |Daugavpils |Arhitektu iela 3 |- |Maxima X |Dobele |Zaļā iela 19 |- |Maxima X |Dobele |Baznīcas iela 14 |- |Maxima X |Gulbene |Skolas iela 7 |- |Maxima X |Gulbene |Rīgas iela 41 |- |Maxima X |Iecava |Rīgas iela 27 |- |Maxima X |Ikšķile |Skolas iela 4a |- |Maxima X |Jēkabpils |Viestura iela 34a |- |Maxima X |Jēkabpils |Rīgas iela 109 |- |Maxima X |Jelgava |Meiju ceļš 10 |- |Maxima X |Jelgava |Dobeles šoseja 47a |- |Maxima X |Jūrmala |Viestura iela 25 |- |Maxima X |Jūrmala |Nometņu iela 13 |- |Maxima X |Jūrmala |Engures iela 3 |- |Maxima X |Kandava |Abavas iela 4 b |- |Maxima X |Ķekava |Gaismas iela 1 |- |Maxima X |Koknese |1905.gada iela 8a |- |Maxima X |Krāslava |Vienības iela 57 |- |Maxima X |Krāslava |Rīgas iela 28 |- |Maxima X |Kuldīga |Mucenieku iela 24 |- |Maxima X |Lielvārde |Lāčplēša iela 14 |- |Maxima X |Liepāja |Ziemeļu iela 10 |- |Maxima X |Liepāja |Siena iela 3 |- |Maxima X |Liepāja |Oskara Kalpaka iela 74 |- |Maxima X |Liepāja |M.Ķempes iela 9 |- |Maxima X |Liepāja |Lielā iela 13 |- |Maxima X |Liepāja |Ganību iela 167 |- |Maxima X |Liepāja |Dzērves iela 15 |- |Maxima X |Liepāja |Cukura iela 27 |- |Maxima X |Limbaži |Rīgas iela 8 |- |Maxima X |Līvāni |Rīgas iela 37A |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 61 |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 124a |- |Maxima X |Madona |Poruka iela 4 |- |Maxima X |Ogre |Vidus prospekts 1 |- |Maxima X |Ogre |Brīvības iela 7 |- |Maxima X |Olaine |Zemgales iela 53 |- |Maxima X |Olaine |Veselības iela1 |- |Maxima X |Piņķi |Jūrmalas iela 14 |- |Maxima X |Pļaviņas |Daugavas iela 72 |- |Maxima X |Preiļi |Rēzeknes iela 4A |- |Maxima X |Preiļi |Aglonas iela 27 |- |Maxima X |Rēzekne |Pulkveža Brieža iela 26 |- |Maxima X |Rēzekne |Maskavas iela 16 |- |Maxima X |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 142A |- |Maxima X |Rīga |Višķu iela14 |- |Maxima X |Rīga |Viestura prospekts 26 |- |Maxima X |Rīga |Vecā Buļļu iela 27 |- |Maxima X |Rīga |Valdeķu iela 10 |- |Maxima X |Rīga |Ulbrokas iela 4 |- |Maxima X |Rīga |Tallinas iela 83 |- |Maxima X |Rīga |Stūrmaņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Stendes iela 1, k-4-37 |- |Maxima X |Rīga |Satiksmes iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Sarkandaugavas iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Ruses iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Rītupes iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Pulkveža Brieža iela 7 |- |Maxima X |Rīga |Prūšu iela 21 |- |Maxima X |Rīga |Pilsoņu iela 1 k-1 |- |Maxima X |Rīga |Pētersalas iela 18B |- |Maxima X |Rīga |Parādes iela 8 |- |Maxima X |Rīga |Nīcgales iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Miera iela 90 |- |Maxima X |Rīga |Melnsila iela 22 |- |Maxima X |Rīga |Meldru iela 1A |- |Maxima X |Rīga |Mazā Nometņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Matīsa iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 322a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 267 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 256a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 118 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 52 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 117A |- |Maxima X |Rīga |Liepājas iela 76 |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 30A |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Kvēles iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 59 a |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 110B |- |Maxima X |Rīga |Kastrānes iela 14 |- |Maxima X |Rīga |Jūrmalas gatve 85 |- |Maxima X |Rīga |Juglas iela 45 |- |Maxima X |Rīga |Jaunciema gatve 174 |- |Maxima X |Rīga |Ilūkstes iela 24a |- |Maxima X |Rīga |Gunāra Astras iela 2k-2 |- |Maxima X |Rīga |Gaigalas iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Firsa Sadovņikova iela 19 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 51 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 1B |- |Maxima X |Rīga |Duntes iela 60 |- |Maxima X |Rīga |Dižozolu iela 1 |- |Maxima X |Rīga |Dagmāras iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Čiekurkalna 2.līnija 25 |- |Maxima X |Rīga |Centrāltirgus iela 5 |- |Maxima X |Rīga |Burtnieku iela 39 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības iela 78 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 428a |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 310 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Dombrovska iela 74 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Deglava iela 7 |- |Maxima X |Rīga |A.Saharova iela 21 |- |Maxima X |Rīga |A.Deglava iela 160A |- |Maxima X |Rīga |Pūpolu iela 1 |- |Maxima X |Roja |Selgas iela 2 |- |Maxima X |Rūjiena |Valdemāra iela 2 |- |Maxima X |Salacgrīva |Vidzemes iela 3A |- |Maxima X |Salaspils |Skolas iela 4D |- |Maxima X |Salaspils |Dienvidu iela 7 |- |Maxima X |Saldus |Striķu iela 10c |- |Maxima X |Sigulda |Leona Paegles iela 3 |- |Maxima X |Smiltene |Atmodas iela 4 |- |Maxima X |Tukums |Meža iela 22 |- |Maxima X |Valka |Raiņa iela 7 |- |Maxima X |Valmiera |Rīgas iela 46 |- |Maxima X |Valmiera |Nākotnes iela 2 |- |Maxima X |Ventspils |Saules iela 46 |- |Maxima X |Ventspils |Celtnieku iela 17 |- |Maxima X |Ventspils |Aleksandra iela 16 |} === Maxima Express === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |MAXIMA Express |Rīga |Gustava Zemgala gatve 74 |} == Attēlu galerija == <gallery mode="nolines" widths="280" heights="200" perrow="3" caption="Maxima veikali"> Attēls:Maxima Mežciems.JPG|''Maxima XX'' veikals [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Maxima XXX veikals Rīgā.jpg|''Maxima XXX'' veikals [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]] </gallery> [[Attēls:Saulīte logo.png|thumb|211x211px|Bijušā veikala ''Saulīte'' logotips.]] [[Attēls:T-market logo.jpg|thumb|Bijušā ''T-market'' veikala logotips.]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bez Stokrotka">Bez 2018. gadā iegādātā veikalu tīkla ''[[Stokrotka]]''</ref> <!-- <ref name="TVNET 2014.12">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/538682-maxima_latvija_izveido_meitaskompaniju_internetveikala_parraudzibai «Maxima Latvija» izveido meitaskompāniju internetveikala pārraudzībai] BNS, 2014. gada 8. decembrī</ref> --> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100305203250/http://www.maximagrupe.eu/ Maxima Grupė oficiālā mājas lapa] * [http://www.maxima.lv/ Maxima Latvija mājas lapa] * [http://www.ermitazas.lt/ Ermitažas mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Maxima| ]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] qjlt6yy828k0fhd0tvgiwh12tq6670i 3672187 3672186 2022-08-18T13:47:17Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Maxima Grupe | native_name = Maxima Grupė UAB | logo = Maxima_Grupe_logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = MAXIMA in Lithuania.jpg | image_size = | image_caption = Maxima XXX veikals Lietuvā | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[2001. gads|2001]]. gadā ([[1992]]. gadā) | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Igaunija}} (83 veikali)<br />{{flag|Latvija}} (173 veikali)<br />{{flag|Lietuva}} (252 veikals)<br />{{flag|Bulgārija}} (98 veikali)<br />{{flag|Polija}} (9 veikali)<ref name="bez Stokrotka" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021 MAXIMA GRUPE}}</ref> | key_people = Mantas Kuncaitis (vadītājs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maximagrupe.eu/en/about-us/corporate-governance|title=Corporate Governance - MAXIMA Grupė|website=www.maximagrupe.eu|access-date=2020-12-23}}</ref> | industry = | products = | services = | revenue = €4,484 mljrd. (2021)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021|website=maximagrupe.eu}}</ref> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = €1,1 mljrd. (2015)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/rinkos/2015/10/14/vertingiausios-baltijos-saliu-imones-sarase-trys-is-lietuvos|title=Vertingiausios Baltijos šalių įmonės: sąraše – trys iš Lietuvos|first=Liucija|last=Zubrutė|website=vz.lt}}</ref> | owner = | num_employees = 38 482 (2021) | parent = {{flaga|Lietuva}} ''[[Vilniaus prekyba]]''<ref name="MG-OS">{{tīmekļa atsauce |title=Organisational structure |url=http://www.maximagrupe.eu/en/about-us/organisational-structure |website=www.maximagrupe.eu |accessdate=11 June 2019}}</ref> | divisions = | subsid = UAB Maxima LT<br /> Maxima Latvija SIA<br /> Maxima Eesti OÜ<br />Barbora UAB<br />Maxima Bulgaria EOOD<br />Stokrotka Sp. z o.o.<br />Franmax UAB<br />MAXIMA International Sourcing, UAB <br /><ref name="MG-OS" /> | homepage = [http://www.maximagrupe.eu/ maximagrupe.eu]<br />[http://www.maxima.lv/ maxima.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Maxima Grupė UAB''''' jeb '''''Maxima Grupe''''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Tā ir lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Baltijas valstīs. ''Maxima Grupe'' pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli ''Maxima'' (Baltijas valstīs), ''Stokrotka'' (Polijā), ''T-Market'' (Bulgārijā) un pārtikas [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] platforma “Barbora”, kas darbojas Baltijas valstīs. Kopš 2013. gada kopumā ir 508 veikali Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Katrs veikals piedāvā no 3000 līdz 65 000 zīmolu atkarībā no veikala lieluma. Grupā strādā vairāk kā 29 500 cilvēku, un tās galvenā mītne atrodas Viļņā, Lietuvā. ''Maxima Grupe'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]'', kas ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs un Centrālās un Austrumeiropas reģionā. == Vēsture == ''Maxima Grupė'' vēsture sākās 1992. gadā, kad Viļņā tika atvērti vairāki veikali ar dažādiem nosaukumiem, vēlāk tie pārtapa par ''Maxima'' veikalu tīklu un citām kompānijām, kuras darbojas Baltijā un citās valstīs. Pirmais ''Maxima'' veikals durvis vēra 1998. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vilniaus-prekyba-dzimis-lietuva-izpleties-austrumeiropa-440755|title=Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2019-04-10}}</ref> == Maxima == [[Attēls:Maxima logo.svg|left|thumb|''Maxima'' veikalu logo]] ''Maxima'' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kura vadība atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Kopš 2005. gada ''Maxima'' kā mazumtirdzniecības ķēde ir pārstāvēta arī [[Bulgārija|Bulgārijā]]. 2011. gadā visās trijās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]] ''Maxima Grupė'' piederēja 463 veikali un tirdzniecības centri. Uzņēmums ietilpst [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''Maxima Grupė'', kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs [[Baltijas valstis|Baltijā]], nodarbinot vairāk nekā 31 tūkstoti darbiniekus piecās valstīs — [[Lietuva|Lietuvā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. ''Maxima Grupė'' ietilpst ''OÜ Maxima Eesti'', SIA ''Maxima Latvija'', ''UAB Maxima LT'', ''EOOD Maxima Bulgaria'', ''Aldik Nova Sp. z o.o.'', ''[[Emperia Holding|Emperia Holding S.A]]'' (veikalu tīkls ''[[Stokrotka]]''), un interneta veikals ''[[Barbora]]''. ''Maxima Grupė'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]''. === Veikalu formāti === "Maxima" tirdzniecības centri un veikali pēc lieluma tiek iedalīti trīs tipos: X, XX un XXX. Divu un triju X „Maxima” tirdzniecības centros daļa tirdzniecības platības tiek iznomāta specializētajiem veikaliem, lai klientam būtu pieejami papildu pakalpojumi un preces. * '''''Maxima X''''' — (iepriekš "Minima"; 300—1000 m²) — tas ir neliels veikals dzīvojamajā rajonā (veikali kas ir tuvu mājām). Latvijā šādi veikali ir 125. * '''''Maxima XX''''' — (iepriekš "Media"; 1000—3000 m²) tiek veidoti lielo pilsētu mikrorajonos, kuros dzīvo 12 — 30 tūkstoši iedzīvotāju (tirdzniecības centri). Latvijā šādi veikali ir 24. * '''''Maxima XXX''''' — (iepriekš "Maxima"; 3000—10 000 m²) — vislielākie Maxima veikali (lielveikali). Latvijā šādi veikali ir 8.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |title=Veikalu MAXIMA iedalījums |access-date={{dat|2016|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160709222250/http://maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |archivedate={{dat|2016|07|09||bez}} }}</ref> * '''''Maxima Express''''' * '''''Barbora''''' ir interneta platforma pārtikas un citu produktu pasūtīšanai tiešsaistē. Maxima grupė aptver ap 36% Lietuvas, 24% Latvijas, un 14% Igaunijas mazumtirdzniecības tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/Straipsnis/Maxima-grupe-13128|title=Maxima grupė|website=[[VLE]]|access-date=2019-04-10}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="300" style="background:#efefef;" | ! width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija ! width="75" style="background:#efefef;" | Latvija ! width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva ! width="75" style="background:#efefef;" | Bulgārija !Polija<ref name="bez Stokrotka" /> ! width="100" style="background:#efefef;" | Kopā |- | Kopējais veikalu skaits [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 81<ref name="Maximagrupe.eu4">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maximagrupe.eu/|title=Titulinis - MAXIMA Grupė|publisher=|accessdate=1 July 2015}}</ref> | align="center" | 173<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/bendroves/maxima-pelnas-latvijoje-pernai-isaugo-38-proc-663-662499|title=„Maxima“ pelnas Latvijoje pernai išaugo 38 proc.|website=15min.lt/verslas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums|title=Par mums {{!}} Maxima.lv|website=www.maxima.lv|access-date=2020-12-24|language=en}}</ref> | align="center" | 245<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/|title=Prie pat Kauno marių atidaryta nauja „Maxima“|website=verslas.lrytas.lt|access-date={{dat|2020|11|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111025717/https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/}}</ref> | align="center" | 73<ref name="Maximagrupe.eu4" /> |570<ref name="Maximagrupe.eu4" /> | align="center" style="background:#efefef;" | 1135 |-<!-- | Maxima X | align="center" | 49 | align="center" | 111 | align="center" | 203 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 363 |- | Maxima XX | align="center" | 5 | align="center" | 15 | align="center" | 51 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 71 |- | Maxima XXX | align="center" | 1 | align="center" | 3 | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 11 |- | Bazė | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 7 |- | hyper Maxima XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | Maxima-Bazė XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | T Market | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 29 | align="center" style="background:#efefef;" | 29 |- --> | Darbinieku skaits [[2015. gads|2019]][[2015. gads|.]] gadā | align="center" | 3,946 | align="center" | 7,427 | align="center" | 14,658 | align="center" | 1,542 |9,642 | align="center" style="background:#efefef;" | 37,215 |- |Vidējais pircēju skaits dienā | align="center" | 105 000 | align="center" | 277,000 | align="center" | 604,000 | align="center" | 124,000 |290,000 | align="center" | 1,400,000 |- | Apgrozījums [[Eiro]] (bez PVN) [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 0.482 mljrd. | align="center" | 0.837 mljrd. | align="center" | 1.638 mljrd. | align="center" | 0.133 mljrd. |0.5 mljrd. | align="center" style="background:#efefef;" | 3.451 mljrd. |} == Veikalu tīkls Latvijā == === Maxima XXX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XXX |Rīga |Slokas iela 115 |- |Maxima XXX |Rīga |Mūkusalas iela 71 |- |Maxima XXX T/C Akropole |Rīga |Maskavas iela 257 |- |Maxima XXX |Rīga |K.Ulmaņa gatve 88a |- |Maxima XXX T/C Domina |Rīga |Ieriķu iela 3 |- |Maxima XXX |Rīga |Grostonas 1 |- |Maxima XXX |Rīga |A.Saharova iela 20a |- |Maxima XXX |Rīga |A.Deglava iela 67 |} === Maxima XX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XX |Cēsis |Valmieras iela 17A |- |Maxima XX |Daugavpils |Cietokšņa iela 60 |- |Maxima XX |Jēkabpils |Brīvības iela 108 |- |Maxima XX |Jelgava |Rīgas iela 11a |- |Maxima XX |Jelgava |Driksas iela 4 |- |Maxima XX |Jūrmala |Talsu šoseja 25 |- |Maxima XX |Liepāja |Klaipēdas iela 62 |- |Maxima XX |Limbaži |Stacijas iela 8 |- |Maxima XX |Līvāni |Domes iela 4a |- |Maxima XX |Madona |Rūpniecības iela 49 |- |Maxima XX |Mārupe |Pededzes iela 1 |- |Maxima XX |Ogre |Rīgas iela 23 |- |Maxima XX |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 141A |- |Maxima XX |Rīga |Vienības gatve 113 |- |Maxima XX |Rīga |Rusova iela 1 |- |Maxima XX |Rīga |Nīcgales iela 46a |- |Maxima XX |Rīga |Mūkusalas iela 73 |- |Maxima XX |Rīga |Kurzemes prospekts 141 |- |Maxima XX |Rīga |Dzelzavas iela 6A |- |Maxima XX |Rīga |Biķernieku iela 143 |- |Maxima XX |Saldus |Brīvības iela 30 |- |Maxima XX |Talsi |Rīgas iela 8 |- |Maxima XX |Tukums |Kurzemes iela 36 |- |Maxima XX |Valmiera |Georga Apiņa iela 10A |} === Maxima X === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima X |Ādaži |Rīgas gatve 21 |- |Maxima X |Aizkraukle |Skolas iela 6 |- |Maxima X |Aizkraukle |Gaismas iela 22 |- |Maxima X |Aizpute |Kalvenes iela 11 |- |Maxima X |Alūksne |Pils iela 9B |- |Maxima X |Alūksne |Ojāra Vācieša iela 12 |- |Maxima X |Baldone |Rīgas iela 79 |- |Maxima X |Balvi |Bērzpils iela 15 |- |Maxima X |Bauska |Slimnīcas iela 8 |- |Maxima X |Bauska |Pionieru iela 2 |- |Maxima X |Cēsis |Gaujas iela 1/3 |- |Maxima X |Dagda |Daugavpils iela 8a |- |Maxima X |Daugavpils |Strādnieku iela 103 |- |Maxima X |Daugavpils |Smilšu iela 98a |- |Maxima X |Daugavpils |Piekrastes iela 29 |- |Maxima X |Daugavpils |Kandavas iela5 |- |Maxima X |Daugavpils |Aveņu iela 35B |- |Maxima X |Daugavpils |Arodu iela 15-64 |- |Maxima X |Daugavpils |Arhitektu iela 3 |- |Maxima X |Dobele |Zaļā iela 19 |- |Maxima X |Dobele |Baznīcas iela 14 |- |Maxima X |Gulbene |Skolas iela 7 |- |Maxima X |Gulbene |Rīgas iela 41 |- |Maxima X |Iecava |Rīgas iela 27 |- |Maxima X |Ikšķile |Skolas iela 4a |- |Maxima X |Jēkabpils |Viestura iela 34a |- |Maxima X |Jēkabpils |Rīgas iela 109 |- |Maxima X |Jelgava |Meiju ceļš 10 |- |Maxima X |Jelgava |Dobeles šoseja 47a |- |Maxima X |Jūrmala |Viestura iela 25 |- |Maxima X |Jūrmala |Nometņu iela 13 |- |Maxima X |Jūrmala |Engures iela 3 |- |Maxima X |Kandava |Abavas iela 4 b |- |Maxima X |Ķekava |Gaismas iela 1 |- |Maxima X |Koknese |1905.gada iela 8a |- |Maxima X |Krāslava |Vienības iela 57 |- |Maxima X |Krāslava |Rīgas iela 28 |- |Maxima X |Kuldīga |Mucenieku iela 24 |- |Maxima X |Lielvārde |Lāčplēša iela 14 |- |Maxima X |Liepāja |Ziemeļu iela 10 |- |Maxima X |Liepāja |Siena iela 3 |- |Maxima X |Liepāja |Oskara Kalpaka iela 74 |- |Maxima X |Liepāja |M.Ķempes iela 9 |- |Maxima X |Liepāja |Lielā iela 13 |- |Maxima X |Liepāja |Ganību iela 167 |- |Maxima X |Liepāja |Dzērves iela 15 |- |Maxima X |Liepāja |Cukura iela 27 |- |Maxima X |Limbaži |Rīgas iela 8 |- |Maxima X |Līvāni |Rīgas iela 37A |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 61 |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 124a |- |Maxima X |Madona |Poruka iela 4 |- |Maxima X |Ogre |Vidus prospekts 1 |- |Maxima X |Ogre |Brīvības iela 7 |- |Maxima X |Olaine |Zemgales iela 53 |- |Maxima X |Olaine |Veselības iela1 |- |Maxima X |Piņķi |Jūrmalas iela 14 |- |Maxima X |Pļaviņas |Daugavas iela 72 |- |Maxima X |Preiļi |Rēzeknes iela 4A |- |Maxima X |Preiļi |Aglonas iela 27 |- |Maxima X |Rēzekne |Pulkveža Brieža iela 26 |- |Maxima X |Rēzekne |Maskavas iela 16 |- |Maxima X |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 142A |- |Maxima X |Rīga |Višķu iela14 |- |Maxima X |Rīga |Viestura prospekts 26 |- |Maxima X |Rīga |Vecā Buļļu iela 27 |- |Maxima X |Rīga |Valdeķu iela 10 |- |Maxima X |Rīga |Ulbrokas iela 4 |- |Maxima X |Rīga |Tallinas iela 83 |- |Maxima X |Rīga |Stūrmaņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Stendes iela 1, k-4-37 |- |Maxima X |Rīga |Satiksmes iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Sarkandaugavas iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Ruses iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Rītupes iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Pulkveža Brieža iela 7 |- |Maxima X |Rīga |Prūšu iela 21 |- |Maxima X |Rīga |Pilsoņu iela 1 k-1 |- |Maxima X |Rīga |Pētersalas iela 18B |- |Maxima X |Rīga |Parādes iela 8 |- |Maxima X |Rīga |Nīcgales iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Miera iela 90 |- |Maxima X |Rīga |Melnsila iela 22 |- |Maxima X |Rīga |Meldru iela 1A |- |Maxima X |Rīga |Mazā Nometņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Matīsa iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 322a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 267 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 256a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 118 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 52 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 117A |- |Maxima X |Rīga |Liepājas iela 76 |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 30A |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Kvēles iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 59 a |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 110B |- |Maxima X |Rīga |Kastrānes iela 14 |- |Maxima X |Rīga |Jūrmalas gatve 85 |- |Maxima X |Rīga |Juglas iela 45 |- |Maxima X |Rīga |Jaunciema gatve 174 |- |Maxima X |Rīga |Ilūkstes iela 24a |- |Maxima X |Rīga |Gunāra Astras iela 2k-2 |- |Maxima X |Rīga |Gaigalas iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Firsa Sadovņikova iela 19 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 51 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 1B |- |Maxima X |Rīga |Duntes iela 60 |- |Maxima X |Rīga |Dižozolu iela 1 |- |Maxima X |Rīga |Dagmāras iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Čiekurkalna 2.līnija 25 |- |Maxima X |Rīga |Centrāltirgus iela 5 |- |Maxima X |Rīga |Burtnieku iela 39 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības iela 78 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 428a |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 310 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Dombrovska iela 74 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Deglava iela 7 |- |Maxima X |Rīga |A.Saharova iela 21 |- |Maxima X |Rīga |A.Deglava iela 160A |- |Maxima X |Rīga |Pūpolu iela 1 |- |Maxima X |Roja |Selgas iela 2 |- |Maxima X |Rūjiena |Valdemāra iela 2 |- |Maxima X |Salacgrīva |Vidzemes iela 3A |- |Maxima X |Salaspils |Skolas iela 4D |- |Maxima X |Salaspils |Dienvidu iela 7 |- |Maxima X |Saldus |Striķu iela 10c |- |Maxima X |Sigulda |Leona Paegles iela 3 |- |Maxima X |Smiltene |Atmodas iela 4 |- |Maxima X |Tukums |Meža iela 22 |- |Maxima X |Valka |Raiņa iela 7 |- |Maxima X |Valmiera |Rīgas iela 46 |- |Maxima X |Valmiera |Nākotnes iela 2 |- |Maxima X |Ventspils |Saules iela 46 |- |Maxima X |Ventspils |Celtnieku iela 17 |- |Maxima X |Ventspils |Aleksandra iela 16 |} === Maxima Express === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |MAXIMA Express |Rīga |Gustava Zemgala gatve 74 |} == Attēlu galerija == <gallery mode="nolines" widths="280" heights="200" perrow="3" caption="Maxima veikali"> Attēls:Maxima Mežciems.JPG|''Maxima XX'' veikals [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Maxima XXX veikals Rīgā.jpg|''Maxima XXX'' veikals [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]] </gallery> [[Attēls:Saulīte logo.png|thumb|211x211px|Bijušā veikala ''Saulīte'' logotips.]] [[Attēls:T-market logo.jpg|thumb|Bijušā ''T-market'' veikala logotips.]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bez Stokrotka">Bez 2018. gadā iegādātā veikalu tīkla ''[[Stokrotka]]''</ref> <!-- <ref name="TVNET 2014.12">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/538682-maxima_latvija_izveido_meitaskompaniju_internetveikala_parraudzibai «Maxima Latvija» izveido meitaskompāniju internetveikala pārraudzībai] BNS, 2014. gada 8. decembrī</ref> --> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100305203250/http://www.maximagrupe.eu/ Maxima Grupė oficiālā mājas lapa] * [http://www.maxima.lv/ Maxima Latvija mājas lapa] * [http://www.ermitazas.lt/ Ermitažas mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Maxima| ]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] balfnya85qo2mnb0juzdi5p72pb1ybp 3672466 3672187 2022-08-18T19:54:04Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Maxima Grupe | native_name = Maxima Grupė UAB | logo = Maxima_Grupe_logo.png | logo_size = 200 | logo_caption = | image = MAXIMA in Lithuania.jpg | image_size = | image_caption = Maxima XXX veikals Lietuvā | type = [[Mazumtirdzniecība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[2001. gads|2001]]. gadā ([[1992]]. gadā) | founder = | defunct = | location_city = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]] | location_country = [[Lietuva]] | location = | locations = | area_served = {{flag|Igaunija}} (83 veikali)<br />{{flag|Latvija}} (173 veikali)<br />{{flag|Lietuva}} (252 veikals)<br />{{flag|Bulgārija}} (98 veikali)<br />{{flag|Polija}} (9 veikali)<ref name="bez Stokrotka" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021 MAXIMA GRUPE}}</ref> | key_people = Mantas Kuncaitis (vadītājs)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maximagrupe.eu/en/about-us/corporate-governance|title=Corporate Governance - MAXIMA Grupė|website=www.maximagrupe.eu|access-date=2020-12-23}}</ref> | industry = | products = | services = | revenue = €4,484 mljrd. (2021)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://maximagrupe.eu/uploads/images/kas-mes-esame/MG%20CONS%20FULL%202021%20ENG%20_2022.04.04_signed.pdf|title=CONSOLIDATED ANNUAL REPORT 2021|website=maximagrupe.eu}}</ref> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = €1,1 mljrd. (2015)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.vz.lt/rinkos/2015/10/14/vertingiausios-baltijos-saliu-imones-sarase-trys-is-lietuvos|title=Vertingiausios Baltijos šalių įmonės: sąraše – trys iš Lietuvos|first=Liucija|last=Zubrutė|website=vz.lt}}</ref> | owner = | num_employees = 38 482 (2021) | parent = {{flaga|Lietuva}} ''[[Vilniaus prekyba]]''<ref name="MG-OS">{{tīmekļa atsauce |title=Organisational structure |url=http://www.maximagrupe.eu/en/about-us/organisational-structure |website=www.maximagrupe.eu |accessdate=11 June 2019}}</ref> | divisions = | subsid = UAB Maxima LT<br /> Maxima Latvija SIA<br /> Maxima Eesti OÜ<br />Barbora UAB<br />Maxima Bulgaria EOOD<br />Stokrotka Sp. z o.o.<br />Franmax UAB<br />MAXIMA International Sourcing, UAB <br /><ref name="MG-OS" /> | homepage = [http://www.maximagrupe.eu/ maximagrupe.eu]<br />[http://www.maxima.lv/ maxima.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Maxima Grupė UAB''''' jeb '''''Maxima Grupe''''' ir [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā. Tā ir lielākā Lietuvas [[kapitālsabiedrība]] un viens no lielākajiem darba devējiem Baltijas valstīs. ''Maxima Grupe'' pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli ''Maxima'' (Baltijas valstīs), ''Stokrotka'' (Polijā), ''T-Market'' (Bulgārijā) un pārtikas [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] platforma “Barbora”, kas darbojas Baltijas valstīs. Kopš 2013. gada kopumā ir 508 veikali Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Katrs veikals piedāvā no 3000 līdz 65 000 zīmolu atkarībā no veikala lieluma. Grupā strādā vairāk kā 29 500 cilvēku, un tās galvenā mītne atrodas Viļņā, Lietuvā. ''Maxima Grupe'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]'', kas ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs un Centrālās un Austrumeiropas reģionā. == Vēsture == ''Maxima Grupė'' vēsture sākās 1992. gadā, kad Viļņā tika atvērti vairāki veikali ar dažādiem nosaukumiem, vēlāk tie pārtapa par ''Maxima'' veikalu tīklu un citām kompānijām, kuras darbojas Baltijā un citās valstīs. Pirmais ''Maxima'' veikals durvis vēra 1998. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/vilniaus-prekyba-dzimis-lietuva-izpleties-austrumeiropa-440755|title=Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2019-04-10}}</ref> == Maxima == [[Attēls:Maxima logo.svg|left|thumb|''Maxima'' veikalu logo]] ''Maxima'' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kura vadība atrodas [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]]. Kopš 2005. gada ''Maxima'' kā mazumtirdzniecības ķēde ir pārstāvēta arī [[Bulgārija|Bulgārijā]]. 2011. gadā visās trijās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]] ''Maxima Grupė'' piederēja 463 veikali un tirdzniecības centri. Uzņēmums ietilpst [[pārvaldītājsabiedrība|pārvaldītājsabiedrībā]] ''Maxima Grupė'', kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs [[Baltijas valstis|Baltijā]], nodarbinot vairāk nekā 31 tūkstoti darbiniekus piecās valstīs — [[Lietuva|Lietuvā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. ''Maxima Grupė'' ietilpst ''OÜ Maxima Eesti'', SIA ''Maxima Latvija'', ''UAB Maxima LT'', ''EOOD Maxima Bulgaria'', ''Aldik Nova Sp. z o.o.'', ''[[Emperia Holding|Emperia Holding S.A]]'' (veikalu tīkls ''[[Stokrotka]]''), un interneta veikals ''[[Barbora]]''. ''Maxima Grupė'' pieder [[pārvaldītājsabiedrība]]i ''[[Vilniaus prekyba]]''. === Veikalu formāti === "Maxima" tirdzniecības centri un veikali pēc lieluma tiek iedalīti trīs tipos: X, XX un XXX. Divu un triju X „Maxima” tirdzniecības centros daļa tirdzniecības platības tiek iznomāta specializētajiem veikaliem, lai klientam būtu pieejami papildu pakalpojumi un preces. * '''''Maxima X''''' — (iepriekš "Minima"; 300—1000 m²) — tas ir neliels veikals dzīvojamajā rajonā (veikali kas ir tuvu mājām). Latvijā šādi veikali ir 125. * '''''Maxima XX''''' — (iepriekš "Media"; 1000—3000 m²) tiek veidoti lielo pilsētu mikrorajonos, kuros dzīvo 12 — 30 tūkstoši iedzīvotāju (tirdzniecības centri). Latvijā šādi veikali ir 24. * '''''Maxima XXX''''' — (iepriekš "Maxima"; 3000—10 000 m²) — vislielākie Maxima veikali (lielveikali). Latvijā šādi veikali ir 8.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |title=Veikalu MAXIMA iedalījums |access-date={{dat|2016|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160709222250/http://maximagrupe.eu/en/supermarkets/store-formats |archivedate={{dat|2016|07|09||bez}} }}</ref> * '''''Maxima Express''''' * '''''Barbora''''' ir interneta platforma pārtikas un citu produktu pasūtīšanai tiešsaistē. Maxima grupė aptver ap 36% Lietuvas, 24% Latvijas, un 14% Igaunijas mazumtirdzniecības tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/Straipsnis/Maxima-grupe-13128|title=Maxima grupė|website=[[VLE]]|access-date=2019-04-10}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="300" style="background:#efefef;" | ! width="75" style="background:#efefef;" | Igaunija ! width="75" style="background:#efefef;" | Latvija ! width="75" style="background:#efefef;" | Lietuva ! width="75" style="background:#efefef;" | Bulgārija !Polija<ref name="bez Stokrotka" /> ! width="100" style="background:#efefef;" | Kopā |- | Kopējais veikalu skaits [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 81<ref name="Maximagrupe.eu4">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.maximagrupe.eu/|title=Titulinis - MAXIMA Grupė|publisher=|accessdate=1 July 2015}}</ref> | align="center" | 173<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/bendroves/maxima-pelnas-latvijoje-pernai-isaugo-38-proc-663-662499|title=„Maxima“ pelnas Latvijoje pernai išaugo 38 proc.|website=15min.lt/verslas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums|title=Par mums {{!}} Maxima.lv|website=www.maxima.lv|access-date=2020-12-24|language=en}}</ref> | align="center" | 245<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/|title=Prie pat Kauno marių atidaryta nauja „Maxima“|website=verslas.lrytas.lt|access-date={{dat|2020|11|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111025717/https://verslas.lrytas.lt/rinkos-pulsas/2016/08/30/news/prie-pat-kauno-mariu-atidaryta-nauja-maxima--1151749/}}</ref> | align="center" | 73<ref name="Maximagrupe.eu4" /> |570<ref name="Maximagrupe.eu4" /> | align="center" style="background:#efefef;" | 1135 |-<!-- | Maxima X | align="center" | 49 | align="center" | 111 | align="center" | 203 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 363 |- | Maxima XX | align="center" | 5 | align="center" | 15 | align="center" | 51 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 71 |- | Maxima XXX | align="center" | 1 | align="center" | 3 | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 11 |- | Bazė | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 7 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 7 |- | hyper Maxima XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | Maxima-Bazė XXX | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 3 | align="center" | - | align="center" style="background:#efefef;" | 3 |- | T Market | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | - | align="center" | 29 | align="center" style="background:#efefef;" | 29 |- --> | Darbinieku skaits [[2015. gads|2019]][[2015. gads|.]] gadā | align="center" | 3,946 | align="center" | 7,427 | align="center" | 14,658 | align="center" | 1,542 |9,642 | align="center" style="background:#efefef;" | 37,215 |- |Vidējais pircēju skaits dienā | align="center" | 105 000 | align="center" | 277,000 | align="center" | 604,000 | align="center" | 124,000 |290,000 | align="center" | 1,400,000 |- | Apgrozījums [[Eiro]] (bez PVN) [[2019. gads|2019]]. gadā | align="center" | 0.482 mljrd. | align="center" | 0.837 mljrd. | align="center" | 1.638 mljrd. | align="center" | 0.133 mljrd. |0.5 mljrd. | align="center" style="background:#efefef;" | 3.451 mljrd. |} == Veikalu tīkls Latvijā == === Maxima XXX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XXX |Rīga |Slokas iela 115 |- |Maxima XXX T/C Rīga Plaza |Rīga |Mūkusalas iela 71 |- |Maxima XXX T/C Akropole |Rīga |Maskavas iela 257 |- |Maxima XXX |Rīga |K.Ulmaņa gatve 88a |- |Maxima XXX T/C Domina |Rīga |Ieriķu iela 3 |- |Maxima XXX |Rīga |Grostonas 1 |- |Maxima XXX |Rīga |A.Saharova iela 20a |- |Maxima XXX |Rīga |A.Deglava iela 67 |} === Maxima XX === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima XX |Cēsis |Valmieras iela 17A |- |Maxima XX |Daugavpils |Cietokšņa iela 60 |- |Maxima XX |Jēkabpils |Brīvības iela 108 |- |Maxima XX |Jelgava |Rīgas iela 11a |- |Maxima XX |Jelgava |Driksas iela 4 |- |Maxima XX |Jūrmala |Talsu šoseja 25 |- |Maxima XX |Liepāja |Klaipēdas iela 62 |- |Maxima XX |Limbaži |Stacijas iela 8 |- |Maxima XX |Līvāni |Domes iela 4a |- |Maxima XX |Madona |Rūpniecības iela 49 |- |Maxima XX |Mārupe |Pededzes iela 1 |- |Maxima XX |Ogre |Rīgas iela 23 |- |Maxima XX |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 141A |- |Maxima XX |Rīga |Vienības gatve 113 |- |Maxima XX |Rīga |Rusova iela 1 |- |Maxima XX |Rīga |Nīcgales iela 46a |- |Maxima XX |Rīga |Mūkusalas iela 73 |- |Maxima XX |Rīga |Kurzemes prospekts 141 |- |Maxima XX |Rīga |Dzelzavas iela 6A |- |Maxima XX |Rīga |Biķernieku iela 143 |- |Maxima XX |Saldus |Brīvības iela 30 |- |Maxima XX |Talsi |Rīgas iela 8 |- |Maxima XX |Tukums |Kurzemes iela 36 |- |Maxima XX |Valmiera |Georga Apiņa iela 10A |} === Maxima X === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |Maxima X |Ādaži |Rīgas gatve 21 |- |Maxima X |Aizkraukle |Skolas iela 6 |- |Maxima X |Aizkraukle |Gaismas iela 22 |- |Maxima X |Aizpute |Kalvenes iela 11 |- |Maxima X |Alūksne |Pils iela 9B |- |Maxima X |Alūksne |Ojāra Vācieša iela 12 |- |Maxima X |Baldone |Rīgas iela 79 |- |Maxima X |Balvi |Bērzpils iela 15 |- |Maxima X |Bauska |Slimnīcas iela 8 |- |Maxima X |Bauska |Pionieru iela 2 |- |Maxima X |Cēsis |Gaujas iela 1/3 |- |Maxima X |Dagda |Daugavpils iela 8a |- |Maxima X |Daugavpils |Strādnieku iela 103 |- |Maxima X |Daugavpils |Smilšu iela 98a |- |Maxima X |Daugavpils |Piekrastes iela 29 |- |Maxima X |Daugavpils |Kandavas iela5 |- |Maxima X |Daugavpils |Aveņu iela 35B |- |Maxima X |Daugavpils |Arodu iela 15-64 |- |Maxima X |Daugavpils |Arhitektu iela 3 |- |Maxima X |Dobele |Zaļā iela 19 |- |Maxima X |Dobele |Baznīcas iela 14 |- |Maxima X |Gulbene |Skolas iela 7 |- |Maxima X |Gulbene |Rīgas iela 41 |- |Maxima X |Iecava |Rīgas iela 27 |- |Maxima X |Ikšķile |Skolas iela 4a |- |Maxima X |Jēkabpils |Viestura iela 34a |- |Maxima X |Jēkabpils |Rīgas iela 109 |- |Maxima X |Jelgava |Meiju ceļš 10 |- |Maxima X |Jelgava |Dobeles šoseja 47a |- |Maxima X |Jūrmala |Viestura iela 25 |- |Maxima X |Jūrmala |Nometņu iela 13 |- |Maxima X |Jūrmala |Engures iela 3 |- |Maxima X |Kandava |Abavas iela 4 b |- |Maxima X |Ķekava |Gaismas iela 1 |- |Maxima X |Koknese |1905.gada iela 8a |- |Maxima X |Krāslava |Vienības iela 57 |- |Maxima X |Krāslava |Rīgas iela 28 |- |Maxima X |Kuldīga |Mucenieku iela 24 |- |Maxima X |Lielvārde |Lāčplēša iela 14 |- |Maxima X |Liepāja |Ziemeļu iela 10 |- |Maxima X |Liepāja |Siena iela 3 |- |Maxima X |Liepāja |Oskara Kalpaka iela 74 |- |Maxima X |Liepāja |M.Ķempes iela 9 |- |Maxima X |Liepāja |Lielā iela 13 |- |Maxima X |Liepāja |Ganību iela 167 |- |Maxima X |Liepāja |Dzērves iela 15 |- |Maxima X |Liepāja |Cukura iela 27 |- |Maxima X |Limbaži |Rīgas iela 8 |- |Maxima X |Līvāni |Rīgas iela 37A |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 61 |- |Maxima X |Ludza |Latgales iela 124a |- |Maxima X |Madona |Poruka iela 4 |- |Maxima X |Ogre |Vidus prospekts 1 |- |Maxima X |Ogre |Brīvības iela 7 |- |Maxima X |Olaine |Zemgales iela 53 |- |Maxima X |Olaine |Veselības iela1 |- |Maxima X |Piņķi |Jūrmalas iela 14 |- |Maxima X |Pļaviņas |Daugavas iela 72 |- |Maxima X |Preiļi |Rēzeknes iela 4A |- |Maxima X |Preiļi |Aglonas iela 27 |- |Maxima X |Rēzekne |Pulkveža Brieža iela 26 |- |Maxima X |Rēzekne |Maskavas iela 16 |- |Maxima X |Rēzekne |Atbrīvošanas aleja 142A |- |Maxima X |Rīga |Višķu iela14 |- |Maxima X |Rīga |Viestura prospekts 26 |- |Maxima X |Rīga |Vecā Buļļu iela 27 |- |Maxima X |Rīga |Valdeķu iela 10 |- |Maxima X |Rīga |Ulbrokas iela 4 |- |Maxima X |Rīga |Tallinas iela 83 |- |Maxima X |Rīga |Stūrmaņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Stendes iela 1, k-4-37 |- |Maxima X |Rīga |Satiksmes iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Sarkandaugavas iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Ruses iela 9 |- |Maxima X |Rīga |Rītupes iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Pulkveža Brieža iela 7 |- |Maxima X |Rīga |Prūšu iela 21 |- |Maxima X |Rīga |Pilsoņu iela 1 k-1 |- |Maxima X |Rīga |Pētersalas iela 18B |- |Maxima X |Rīga |Parādes iela 8 |- |Maxima X |Rīga |Nīcgales iela 2 |- |Maxima X |Rīga |Miera iela 90 |- |Maxima X |Rīga |Melnsila iela 22 |- |Maxima X |Rīga |Meldru iela 1A |- |Maxima X |Rīga |Mazā Nometņu iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Matīsa iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 322a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 267 |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 256a |- |Maxima X |Rīga |Maskavas iela 118 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 52 |- |Maxima X |Rīga |Lubānas iela 117A |- |Maxima X |Rīga |Liepājas iela 76 |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 30A |- |Maxima X |Rīga |Lidoņu iela 3 |- |Maxima X |Rīga |Kvēles iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 59 a |- |Maxima X |Rīga |Kurzemes prospekts 110B |- |Maxima X |Rīga |Kastrānes iela 14 |- |Maxima X |Rīga |Jūrmalas gatve 85 |- |Maxima X |Rīga |Juglas iela 45 |- |Maxima X |Rīga |Jaunciema gatve 174 |- |Maxima X |Rīga |Ilūkstes iela 24a |- |Maxima X |Rīga |Gunāra Astras iela 2k-2 |- |Maxima X |Rīga |Gaigalas iela 29 |- |Maxima X |Rīga |Firsa Sadovņikova iela 19 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 51 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 23 |- |Maxima X |Rīga |Dzirciema iela 1B |- |Maxima X |Rīga |Duntes iela 60 |- |Maxima X |Rīga |Dižozolu iela 1 |- |Maxima X |Rīga |Dagmāras iela 11 |- |Maxima X |Rīga |Čiekurkalna 2.līnija 25 |- |Maxima X |Rīga |Centrāltirgus iela 5 |- |Maxima X |Rīga |Burtnieku iela 39 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības iela 78 |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 428a |- |Maxima X |Rīga |Brīvības gatve 310 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Dombrovska iela 74 |- |Maxima X |Rīga |Augusta Deglava iela 7 |- |Maxima X |Rīga |A.Saharova iela 21 |- |Maxima X |Rīga |A.Deglava iela 160A |- |Maxima X |Rīga |Pūpolu iela 1 |- |Maxima X |Roja |Selgas iela 2 |- |Maxima X |Rūjiena |Valdemāra iela 2 |- |Maxima X |Salacgrīva |Vidzemes iela 3A |- |Maxima X |Salaspils |Skolas iela 4D |- |Maxima X |Salaspils |Dienvidu iela 7 |- |Maxima X |Saldus |Striķu iela 10c |- |Maxima X |Sigulda |Leona Paegles iela 3 |- |Maxima X |Smiltene |Atmodas iela 4 |- |Maxima X |Tukums |Meža iela 22 |- |Maxima X |Valka |Raiņa iela 7 |- |Maxima X |Valmiera |Rīgas iela 46 |- |Maxima X |Valmiera |Nākotnes iela 2 |- |Maxima X |Ventspils |Saules iela 46 |- |Maxima X |Ventspils |Celtnieku iela 17 |- |Maxima X |Ventspils |Aleksandra iela 16 |} === Maxima Express === {| class="wikitable sortable" !Veikala tips !Pilsēta !Adrese |- |MAXIMA Express |Rīga |Gustava Zemgala gatve 74 |} == Attēlu galerija == <gallery mode="nolines" widths="280" heights="200" perrow="3" caption="Maxima veikali"> Attēls:Maxima Mežciems.JPG|''Maxima XX'' veikals [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]], [[Rīga|Rīgā]] Attēls:Maxima XXX veikals Rīgā.jpg|''Maxima XXX'' veikals [[Zolitūde|Zolitūdē]], [[Rīga|Rīgā]] </gallery> [[Attēls:Saulīte logo.png|thumb|211x211px|Bijušā veikala ''Saulīte'' logotips.]] [[Attēls:T-market logo.jpg|thumb|Bijušā ''T-market'' veikala logotips.]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="bez Stokrotka">Bez 2018. gadā iegādātā veikalu tīkla ''[[Stokrotka]]''</ref> <!-- <ref name="TVNET 2014.12">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/538682-maxima_latvija_izveido_meitaskompaniju_internetveikala_parraudzibai «Maxima Latvija» izveido meitaskompāniju internetveikala pārraudzībai] BNS, 2014. gada 8. decembrī</ref> --> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100305203250/http://www.maximagrupe.eu/ Maxima Grupė oficiālā mājas lapa] * [http://www.maxima.lv/ Maxima Latvija mājas lapa] * [http://www.ermitazas.lt/ Ermitažas mājas lapa] {{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Maxima| ]] [[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]] dtskai1gngvk1ohxrxiaoutyfgpv6lx Veidne:Āfrikas karogi 10 103056 3672499 3324404 2022-08-18T21:17:34Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name = Āfrikas karogi |title = [[Āfrika|Āfrikas valstu]] [[karogs|karogi]] |list1 = * [[Alžīrijas karogs|Alžīrija]] * [[Angolas karogs|Angola]] * [[Beninas karogs|Benina]] * [[Botsvānas karogs|Botsvāna]] * [[Burkinafaso karogs|Burkinafaso]] * [[Burundijas karogs|Burundija]] * [[Centrālāfrikas Republikas karogs|Centrālāfrikas Republika]] * [[Čadas karogs|Čada]] * [[Dienvidāfrikas karogs|Dienvidāfrika]] * [[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudāna]] * [[Džibutijas karogs|Džibutija]] * [[Ēģiptes karogs|Ēģipte]]{{smallsup|1}} * [[Ekvatoriālās Gvinejas karogs|Ekvatoriālā Gvineja]] * [[Eritrejas karogs|Eritreja]] * [[Etiopijas karogs|Etiopija]] * [[Gabonas karogs|Gabona]] * [[Gambijas karogs|Gambija]] * [[Ganas karogs|Gana]] * [[Gvinejas karogs|Gvineja]] * [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvineja-Bisava]] * [[Kaboverdes karogs|Kaboverde]] * [[Kamerūnas karogs|Kamerūna]] * [[Kenijas karogs|Kenija]] * [[Komoru karogs|Komoras]] * [[Kongo Demokrātiskās Republikas karogs|Kongo Demokrātiskā Republika]] * [[Kongo Republikas karogs|Kongo Republika]] * [[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāra]] * [[Lesoto karogs|Lesoto]] * [[Libērijas karogs|Libērija]] * [[Lībijas karogs|Lībija]] * [[Madagaskaras karogs|Madagaskara]] * [[Malāvijas karogs|Malāvija]] * [[Mali karogs|Mali]] * [[Marokas karogs|Maroka]] * [[Maurīcijas karogs|Maurīcija]] * [[Mauritānijas karogs|Mauritānija]] * [[Mozambikas karogs|Mozambika]] * [[Namībijas karogs|Namībija]] * [[Nigēras karogs|Nigēra]] * [[Nigērijas karogs|Nigērija]] * [[Ruandas karogs|Ruanda]] * [[Santomes un Prinsipi karogs|Santome un Prinsipi]] * [[Seišelu karogs|Seišelas]] * [[Senegālas karogs|Senegāla]] * [[Sjerraleones karogs|Sjerraleone]] * [[Somālijas karogs|Somālija]] * [[Sudānas karogs|Sudāna]] * [[Svazilendas karogs|Svazilenda]] * [[Tanzānijas karogs|Tanzānija]] * [[Togo karogs|Togo]] * [[Tunisijas karogs|Tunisija]] * [[Ugandas karogs|Uganda]] * [[Zambijas karogs|Zambija]] * [[Zimbabves karogs|Zimbabve]] |group2=[[Atkarīgo teritoriju uzskaitījums|'''Atkarīgās teritorijas''']] |list2= * [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemju karogs|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]{{smallsup|2}}&nbsp;<small>[[Francija|(Francija)]]</small> * [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs|Indijas Okeāna Britu Teritorija]]&nbsp;<small>[[Lielbritānija|(Brit.)]]</small> * [[Majotas karogs|Majota]]&nbsp;<small>[[Francija|(Francija)]]</small> * [[Reinjonas karogs|Reinjona]]&nbsp;<small>[[Francija|(Francija)]]</small> * [[Svētās Helēnas Salas karogs|Svētās Helēnas Sala]]{{smallsup|3}}&nbsp;<small>[[Lielbritānija|(Brit.)]]</small> |group3style = default; |group3='''Valstu daļas un <br />[[neatzītās valstis]]''' |list3= * [[Kanāriju Salu karogs|Kanāriju Salas]]&nbsp;<small>[[Spānija|(Spānija)]]</small> * [[Madeiras karogs|Madeira]]&nbsp;<small>[[Portugāle|(Portugāle)]]</small> * [[Meliljas karogs|Melilja]]&nbsp;<small>[[Spānija|(Spānija)]]</small> * [[Seutas karogs|Seuta]]&nbsp;<small>[[Spānija|(Spānija)]]</small> * [[Galmudugas karogs|Galmuduga]] * [[Māhiras karogs|Māhira]] * [[Puntlendas karogs|Puntlenda]] * [[Somālilendas karogs|Somālilenda]] * [[Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas karogs|Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]] |below=<sup>1</sup> daļēji [[Āzija|Āzijā]]; <sup>2</sup> daļēji [[Antarktika|Antarktikā]]; <sup>3</sup> iekļauj [[Debesbraukšanas sala|Debesbraukšanas salu]], [[Tristana da Kuņas salas]] un [[Gofa sala|Gofa salu]] }}<includeonly> [[Kategorija:Āfrikas valstu karogi]] </includeonly><noinclude> [[Kategorija:Veksiloloģijas navigācijas veidnes|Afrika]] [[Kategorija:Āfrikas navigācijas veidnes]] </noinclude> pg132a6poai48iafqdtkh97wdygqumw Kiriļenko 0 104023 3672556 2778641 2022-08-19T05:52:58Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Kiriļenko''' ({{val|uk|Кириле́нко}}, no personvārda [[Kirils (personvārds)|Kirils]] (''Кирило'')), ir [[ukraiņi|ukraiņu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Andrejs Kiriļenko (basketbolists)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''; 1981) — krievu basketbolists un funkcionārs; * [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''; 1906–1990) — padomju politiķis; * [[Marija Kiriļenko]] (''Мари́я Кириле́нко''; 1987) — krievu tenisiste. == Skatīt arī == * [[Kirilenko]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Ukraiņu uzvārdi]] r1ymiiioj9jrr4tc1a0qi6rgehws8nz Nešs 0 105499 3672132 2349442 2022-08-18T12:40:18Z Biafra 13794 Railijs Nešs wikitext text/x-wiki '''Nešs''' ({{val|en|Nash}}) ir populārs [[angļi|angļu]] [[uzvārds]]. Personas ar šādu uzvārdu: * [[Džons Nešs]] (''John Nash'') — ASV matemātiķis (1928—2015); * [[Railijs Nešs]] (''Riley Nash'') — Kanādas hokejists (dzimis 1989); * [[Riks Nešs]] (''Rick Nash'') — Kanādas hokejists (dzimis 1984); * [[Stīvs Nešs]] (''Steve Nash'') — Kanādas basketbolists (dzimis 1974). {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] isa4o48ve0is8g0dodtkzigwp549wg1 Boeing 747 0 105638 3672284 3553982 2022-08-18T17:22:57Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība+}} {{jāuzlabo|jāsalabo modeļu nosaukumi (no "-200" uz "747-200" utt.)}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 747 |attēls = Attēls:ba b747-400 g-bnle arp.jpg |paraksts = [[British Airways]] Boeing 747-400 |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|1969|2|9}} |komerciālie lidojumi = kopš {{Dat|1970|1|22|SK}}([[Pan Am]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[1969]]. gada |izgatavoti = 1,418 (2009. gada decembris) |izmaksas = 747-100 $24 miljoni(1967) <br /> 747-200 $39 mil. (1976) <br /> 747-300 $83 mil (1982) <br /> 747-400 $228-260mil (2007) <br /> 747-8 $285.5-300mil (2007) }} '''Boeing 747''' komerciāla lidmašīna, un bieži vien labāk pazīstama ar vārdu "[[Jumbo Jet]]". Tas ir viens no pasaulē visatpazīstamākajiem modeļiem, un tā bija pirmā komerciālā pasažieru lidmašīna, kas tika izgatavota tik liela. Sākotnēji 747 bija gandrīz divas ar pus reizes lielāks nekā [[Boeing 707]], kas bija lielākā 60. gados. Pirmo lidojumu 747 veica 1970. gadā, un turēja rekordu pasažieru skaita pārvadājumos veselus 37 gadus. Pašreiz lielākās pasažieru lidmašīnas statusu modelis Boeing 747 ir zaudējis [[Airbus A380]]. 747 ir četru dzinēju aviolaineris ar diviem stāviem. Tas ir pieejams pasažieru, kravas un citu veidu variantos. Otrais stāvs tika izveidots, lai tiktu nodalītas pirmās klases sēdvietas. [[Boeing]] no sākuma domāja, ka šai lidmašīnai nebūs pieprasījuma, jo sākotnēji bija tikai 400 šāda tipa lidmašīnas, bet 1993. gadā tā pārsniedza 1000 lidmašīnu atzīmi. Līdz 2009. gada jūnijam ir uzbūvēti 1416 laineri, un vēl joprojām 107 ir pasūtījumos. Pēdējais modelis, kas ir palicis lietošanā ir '''747-400''' un tas ir viens no ātrākajiem laineriem ar spēju sasniegt 913 km/h. Un tas spēj pārvarēt 13 450 km lielu attālumu. 747-400 ir spējīgs pārvadāt 416 pasažierus trīs klasēs, un 524 divās klasēs. Nākamās paaudzes '''747-8''' tagad tiek izstrādāts, un ir paredzēts, ka tas savu darbu sāks 2010. gadā. Šīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada 8. februārī. Ir doma aizvietot 747 ar '''Boeing Y3''' (viens no Boeing projektiem) nākotnē. [[Attēls:Japan Airlines 747-400 Economy cabin.jpg|thumb|Boeing 747 pirmā klāja 3-4-3 sēdvietu izkārtojums]] == Dizains == Boeing 747 ir liels, plašas fizelāžas laineris ar četriem pie spārniem piestiprinātiem dzinējiem. Spārni ir 37,5 grādu slīpumā, kas ļauj ātri lidot. Sēdvietu skaits ir vairāk par 366 sēdvietām 3-4-3 sēdvietu izkārtojumos ekonomiskajās klasēs un 2-3-2 izkārtojums pirmajā klasē. Otrajā klājā ir 3—3 izkārtojums ekonomiskajā klasē un 2—2 pirmajā klasē. [[Attēls:Cargolux B747-400F.jpg|thumb|left|[[Cargolux]] 747-400F ar atvērtu priekšgalu]] Tā kā 2. klājs un pilota kabīne atrodas virs pirmā klāja, tas rada pauguru. Paaugstināta pilota kabīne vairāk ir domāta kravas lidmašīnām, lai spētu pacelt priekšgalu. 2. klājs ļauj palielināt maksimālo sēdvietu skaitu. Pagarināts otrais klājs bija pieejam vēlākiem 747-100B variantiem, bet vēlāk kā standarts 747-300 variantiem. 747 maksimālais pacelšanās svars svārstās no 333 400 kg -100 variantiem līdz 439 985 kg 747-8 variantiem. Attālums ko spēj pārvarēt 747 svārstās no 9800 km — 100 variantiem, līdz 14815 km 747-8I variantiem. [[Attēls:jalcargo b747-400 ja401j arp.jpg|thumb|[[Japan Airlines|JAL Cargo]] Boeing 747-400 no apakšas]] == Varianti == Pirmais oriģinālais Boeing modelis tika izlaists 1966. gadā, un to sauca '''747-100'''. Drīz pēc tam sekoja '''747-200''', kuru pasūtīja 1968. gadā. 1980. gadā tika izveidots '''747-300''', un drīz pēc tam 1985. gadā tika izveidots '''747-400'''. 2005. gadā tika paziņots par '''747-8'''. No katras versijas ir saražoti vairāki modeļi. Daudzi sākotnēji modeļi ražošanā atradās vienlaikus. === 747-100 === Sākotnēji 747-100 modeļa otrais stāvs tika izbūvēts ar sešiem logiem (trīs katrā pusē). Vēlāk tika ražoti ar 10 logiem. Daži no -100 bija ar jaunām konfigurācijām. Šim modelim netika ražota kravas tipa lidmašīna. Tomēr 747-100 ir pārveidots par kravas lidmašīnu. Kopā tika uzbūvēti 167 747-100. Vēlāk tika izveidots 747-100B ar izturīgāku lidmašīnas korpusu, un palielināts maksimālais pacelšanās svars līdz 340 000 kg. Šis modelis tika piegādāts tikai [[Iran Air]], un Saudi (tagad [[Saudi Arabian Airlines]]). Dzinēji tika piedāvāti gan no [[Rolls-Royce]] (RB211), gan no [[GE]] (CF6), bet tikai Saudi pasūtīja Rolls-Royce variantu. Kopumā tika uzbūvēti 9 747-100B modeļi. === 747-100SR === Atbildot [[Japanese Airlines]] pieprasījumam, Boeing izveidoja 747-100SR, kas bija nelielu attālumu aviolaineris. Degvielas daudzums, ko varēja iepildīt bija samazināts, bet tas varēja pārvadāt vairāk pasažieru, līdz pat 498 pirmajās versijās, un līdz pat 550 vēlākajās versijā, tāpēc ka tika palielināts ekonomiskās klases sēdvietu skaits. To sāka lietot Japan Airlines 1973. gada 7. oktobrī. [[Attēls:STS-126 Endeavour atop carrier aircraft.jpg|thumb|left|Kosmosa kuģu pārvadātājs, pārbūvēts 747-100SR]] SR modeļi tiek lietoti galvenokārt [[Japāna|Japānā]]. Japan Airlines tika piegādāti divi 747-100SR modeļi ar nedaudz vairāk izstieptu otro stāvu, lai tur varētu ietilpt vairāk pasažieru. Kopā tika uzbūvēti 29 747-100SR modeļi. Pēdējo šādu lidmašīnu pasažieru pārvadājumiem lietoja [[All Nippon Airways]] 2006. gada 10. martā. Japan Airlines izmantoja 747-100B/SR variantus un 2006. gada 3. ceturksnī to izbeidza. === 747-200 === 747-200 ir daudz jaudīgāki dzinēji nekā -100. Dažiem -200 palika 6 logi otrajā stāvā, bet tomēr lielākajā daļā gadījumu otro stāvu būvēja ar 10 logiem. [[Attēls:Transaero Boeing 747-200 Sharm el Sheikh.jpg|thumb|left|[[Transaero]] 747-200B gatavojas nosēsties]] -200 modelim tika izveodotas vairākas versijas. '''747-200B''' ir uzlabotāks 747-200 variants ar palielinātu degvielas ietilpību, un vēl jaudīgākiem dzinējiem; pirmo reizi to sāka lietot 1971. gada februārī. -200B spēja mērot 12700 km. '''747-200F''' ir -200 modeļa kravas tips. Tā pilnais pacelšanās svars ir 378000 kg. Pirmo reizi to sāka lietot [[Lufthansa]] 1972. gadā. '''747-200C''' pārveidojamā versija, kuru varēja izmantot, kā pasažieru, un kravas lidmašīnu, vai arī abējādi. Sēdvietas ir pārvietojamas, un tam ir paceļams priekšgals, kas bija lielas kravas durvis. [[Attēls:Air France B747-200M F-GCBB.jpg|thumb|[[Air France]] 747-200M nolaižas]] '''737-400M''' modelis spēja pārvadāt 238 pasažierus, un uz galvenā klāja pārvadāja kravu. Kopumā šāda tipa lidmašīnas bija 10, kuras izmantoja [[KLM]] aviokompānija. Kopumā tika uzbūvēti 393 747-200 modeļi līdz buvnicības pārtraukšanai 1991. gadā. No tiem 225 bija 747-200, 73 bija 747-200F, 13 bija 747-200C, 78 bija 747-200M un 4 kalpoja militārām vajadzībām. Daudzi 747-200 vēl joprojām tiek lietoti, lai gan lielākās kompānijas no tiem ir atteikušās, un tos pārdevuši mazākām aviokompānijām. === 747-300 === Vislabāk pamanāmā atšķirība -300 ir tā ka otrais stāvs ir daudz izstieptāks un tam ir divas avārijas izejas durvis. [[Attēls:JALways Boeing 747-346 (JA8187).jpg|thumb|left|[[JALways]] 747-300 paceļas no [[Tokyo International Airport]]]] Salīdzinājumā ar -200 otrais stāvs ir par 7,11m garāks. Taisnas kāpnes uz otro stāvu nevis spirālveida kāpnes arī ir atšķirība starp -300 un vecākajiem variantiem. Taisnās kāpnes ļauj izbūvēt vairāk pasažieru sēdvietu. Ar minimālām aerodinamikas izmaiņām -300 variantam lidošanas ātrums ir nedaudz palielināts. -300 ir tikpat liels pacelšanās svars. Divas no trīs dzinēju izvēlēm no -200 varianta palika nemainīgas, bet labāk tika piedāvāts '''General Electric CF6-80C2B1''' dzinējs nekā '''CF6-50E2''', kas bija -200 modeļiem. 747-300 variants visiem tika iepazīstināts 1980. gadā. Pirmo 747-300 pasūtija [[Swissair]] 1980. gada 11. jūnijā. Pirmo reizi -300 lidoja 1982. gada 5. oktobrī. Swissair bija pirmais, kas pieņēma pasūtijumu 1983. gada 23. martā. Bija pieejamas arī citas versijas ne tikai pasažieru versija. 747-300 bija kravas nodalījums galvenā klāja aizmugurē, līdzīgi -200M variantam, bet ar pagarinātu otro stāvu tas spēja pārvadāt vairāk pasažieru. Tika izstrādāts 747-300SR īsām distancēm. Tos izmantoja Japan Airlines ar 600 pasažieru vietām galvenokārt maršrutos no [[Okinava]]s uz [[Tokija|Tokiju]] un citur. Boeing neiztrādāj kravas tipa lidmašīnas, bet kopš 2000. gada vecie modeļi tiek par tādiem pārveidoti. [[Attēls:PIA B747-300.AP-BFX landing.jpg|thumb|[[Pakistan International Airlines]] (PIA) 747-300 nosēšanās laika Londonas Heathrova Lidostā]] Kopumā tika piegādātas 81 lidmašīna, 56 pasažieru, 21 -300M un 4 -300SR versijas. Drīz 747-300 nomainīja daudz uzlabotāks 747-400, ko sāka lietot 1985. gadā, tikai divus gadus vēlāk nekā -300. Pēdējais 747-300 tika piegādāts Sabena 1990. gada septembrī. Šobrīd tiek lietoti vairāki 747-300, lai gan tie zaudēj interesi lielajās aviokompānijās, kuras tos nomainija pret 747-400. Pēdējie lielākie lietotāji bija [[Air France]], [[Air India]], [[Pakistan International Airlines]] un [[Qantas]]. 2008. gada 29. decembrī [[Qantas]] veica savu pēdējo 747-300 lidojumu no [[Melborna]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]] car [[Auklanda|Auklandu]]. 2009. gada 20. janvārī Qantas pēdējais 747-300 tika aizvests uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Ameriku]] glabāšanai. Lai gan netika izstrādāti, kravas tipi, vairāki tagad lietotie -300 ir pārveidoti par kravas lidmašīnām. === 747-400 === 747-400 ir uzlabotāks modelis. Tam ir pagarināti spārni par 1,8 m un ir spārnu izliekumi galos, kas ļāva ietaupīt 4% degvielas salīdzinājumā ar iepriekšējiem variantiem. Tam ir izstrādāta pilota kabīne diviem pilotiem nekā kādreiz trijiem pilotiem. Vairāk elektronikas ieviešana ļāva samazināt instrumentu skaitu no 971 uz 365. Tam aizmugurē ir papildus degvielas tvertne, uzlabotāki dzinēji un jauns interjers. [[Attēls:BA B747-436 G-CIVF LHR.jpg|thumb|left|[[British Airways]] pieder vislielākais 747-400 skaits (50)]] -400 tika piedāvāts, kā pasažieru laineris (400), kravas (400F), kombi (400C), (400ER),(400ERF) versijas. Kravas lidmašīnai nav izstiepts augšējais klājs. 747-400D tika būvēts nelielu distanču lidojumiem un tam nav iekļauti spārnu izliekumi, bet to visu ir iespējams mainīt. Pirmo pasažieru tipa laineri sāka lieto Northwest Airlines 1989. gada februāri maršrutā no [[Mineapolise]]s uz [[Fēniksa|Fēniksu]]. Kombi versiju sāka lieto KLM 1989. gada septembrī. Cargolux sāka lietot kravas tipa lidmašīnu 1993. gada novembrī. 747-400ERF un 747-400ER sāka lietot Qantas 2002. gada oktobrī. 2004. gada janvārī Boeing un Cathay Pacific izveidoja 747-400 Speciālo Kravas programmu, vēlāk dēvēts arī par Boeing Converted Freighter (BCF). Pirmo 747-400BCF izlaida 2005. gada decembrī. Pēdējais pasažiera tipa 747-400 tika piegādāts China Airlines 2005. gada aprīlī. 2007. gada martā Boeing paziņoja, ka viņi vairs nav ieplānojuši ražot -400. Lai gan paziņojuma laikā vēl joprojām bija 36 -400F un -400ERF pasūtijumi. Līdz 2009. gada jūnijan kopumā ir piegādāti 692 747-400 tipa laineru un vēl divus (-400ERF) nepieciešams piegādāt. Pašlaik lielākie 747-400 lietotāji ir [[Singapore Airlines]], [[Japan Airlines]] un [[British Airways]]. === 747 LCF Dreamlifter === [[Attēls:B747LCF Dreamlifter takeoff1.jpg|thumb|'''Boeing 747 Large Cargo Freighter''', dēvēts arī par Dreamlifter, ir pārbūvēts no iepriekšējiem 747-400 modeļiem]] 747-400 Dreamlifter (oriģināli saucas 747 Large Cargo Freighter vai arī LCF) ir pārveidots un modificēts 747-400 un tas ir spējīgs pārvadāt lielākus kravas daudzumus. Pirmo reizi šāda tipa laineris lidoja 2006. gada 9. septembrī. Vienīgais mērķis 747 Dreamlifter ir pārvadāt [[Boeing 787]] detaļas uz Boeing ražotnēm. Tas var pārvadāt tikai apkalpi un nevar pārvadāt pasažierus. Kopumā ir izgatavoti trīs šādi laineri, un viens vēl ir pasūtijumā. === 747-8 === Boeing paziņoja par 747 varianta, 747-8 iztrādi 2005. gada 14. novembrī. Šis variants izmantos tos pašus dzinēju un tam būs tādi pati pilota kabīne kā Boeing 787, tāpēc arī ir aizgūts "8" nosaukumā. Šim dizainam būtu jābut vēl ekonomiskākam. 747-8 fizelāža ir izstiepta no 70,8 m līdz 76,4 m. Kad 747-8 nonāks darbībā tas konkurēs air Airbus A340-600 kā pasaulē garākais aviolaineris. [[Attēls:Boeing 747-8 N747EX First Flight.jpg|thumb|left|Pirmais [[Boeing 747-8]] kravas tipa lidojums]] Pasažieru versija sauksies 747-8I(Intercontinental), un spēs pārvadāt 467 pasažierus 3 klasēs, un spēs mērot 15000 km. Ir plānots, ka 747-8I savu darbību sāks 2010. gadā. Tiek piedāvāts arī 747-8F(Kravas), kas līdzinās 747-400ERF. 747-8F spēs pārvadāt 140 tonnas kravas. Lai uzlabotu iekraušanu, tam būs paceļams priekšgals. Tam būs par 16% lielāka kravas ietilpība nekā 747-400F. Bija plānots, ka 747-8F savu darbu sāks 2009. gadā, bet tas tā nenotika, sīs lidmašīnas pimais lidojums notika 2010. gada 8. februārī, un tagad ir doma sērijveida ražošanu uzsākt 2010. gadā. Vairāki modeļi, jau tiek ražoti. Kopumā ir jau pasūtīti 108 747-8F modeļi un 32 -8I modeļi (2009. gada decembris). === Valdības, militārie un citi varianti === [[Attēls:Air Force One on the ground.jpg|thumb|[[Boeing VC-25|VC-25A ''29000'']], viens no diviem pārveidotajiem 747-200B, kas kalpo VIP personu pārvadājumiem, kopš 1990. gada]] [[Attēls:Government aircraft of Japan at Hunter Army Airfield.jpg|thumb|20-1101 Viens no diviem pārveidotajiem 747-400, ko lieto japānas valdība, kopš 1993. gada]] * '''C-19''' — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gaisa spēki * [[VC-25]] — Šis ASV gaisa spēku laineris ir domāts VIP personām un tas ir 747-200B versija. ASV gaisa spēki izmanto divas šādas lidmašīnas. Visbiežāk ar tām tiek pārvadāts ASV prezidents. Lai gan tas ir balstīts uz 747-200B dizaina, tam ir aizgūti daži uzlabojumi no 747-400. * [[E-4B]] — šo lidmašīnu parasti izmanto glābšanas misijām * [[YAL-1]] — Šī ir eksperimantāla ar lāzeru aprīkota lidmašīna, raķešu aizsardzības projektam * Kosmosa kuģu pārvadātājs — Tika pārveidoti tikai divi 747 laineri, lai tie spētu pārvadāt kosmosa kuģus. == Lietotāji == {| class="wikitable sortable" |- ! Lietotājs ! Lidmašīnu skaits |- |{{flagicon|India}} [[Air India]] || 14 |- |{{flagicon|Spain}} [[Air Pullmantur]] || 3 |- |{{flagicon|Argentina}} [[Aerolíneas Argentinas]] || 3 |- |{{flagicon|Bolivia}} [[Aerosur]] || 1 |- |{{flagicon|Iceland}} [[Air Atlanta Icelandic]] || 19 |- |{{flagicon|Russia}} [[AirBridgeCargo Airlines]] || 4 |- |{{flagicon|Germany}} [[Air Cargo Germany]] || 2 |- |{{flagicon|China}} [[Air China]] ! 22 |- |{{flagicon|France}} [[Air France]] || 28 |- |{{flagicon|New Zealand}} [[Air New Zealand]] || 8 |- |{{flagicon|Fiji}} [[Air Pacific]] || 2 |- |{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Al Wafeer Air]] || 1 |- |{{flagicon|Japan}} [[All Nippon Airways]] || 23 |- |{{flagicon|South Korea}} [[Asiana Airlines]] || 13 |- |{{flagicon|USA}} [[Atlas Air]] || 21 |- |{{flagicon|Armenia}} [[Blue Sky]] || 8 |- |{{flagicon|United Kingdom}} [[British Airways]] || 57 |- | {{flagicon|United States}} [[Boeing]] || 3 — [[Boeing 747 Large Cargo Freighter]] |- |{{flagicon|Israel}} [[CAL Cargo Air Lines]] || 2 |- |{{flagicon|Luxembourg}} [[Cargolux]] || 28 |- |{{flagicon|Hong Kong}} [[Cathay Pacific]] || 48 |- |{{flagicon|Taiwan}} [[China Airlines]] || 33 |- |{{flagicon|China}} [[China Cargo Airlines]] || 2 |- |{{flagicon|China}} [[China Southern Airlines]] || 2 |- |{{flagicon|France}} [[Corsairfly]] || 8 |- |{{flagicon|USA}} [[Delta Air Lines]] || 16 |- |{{flagicon|Israel}} [[El Al]] || 8 |- |{{flagicon|UAE}} [[Emirates SkyCargo]] || 17 |- |{{flagicon|Ethiopia}} [[Ethiopian Airlines]] || 2 |- |{{flagicon|Taiwan}} [[EVA Airways]] || 18 |- | {{flagicon|USA}} [[Evergreen International Aviation]]||1 |- |{{flagicon|Indonesia}} [[Garuda Indonesia]] || 3 |- | {{flagicon|United States}} [[General Electric]] || 1 — tikai testēšanai |- |{{flagicon|United Kingdom}} [[Global Supply Systems]] || 3 |- | {{flagicon|Bahrain}} [[Government of Bahrain]] || 2 |- | {{flagicon|Japan}} [[Government of Japan]] || 2 |- | {{flagicon|Oman}} [[Government of Oman]] || 2 |- | {{flagicon|UAE}} [[Government of United Arab Emirates]] || 3 |- |{{flagicon|China}} [[Grandstar Cargo]] || 1 |- |{{flagicon|China}} [[Great Wall Airlines]] || 3 |- |{{flagicon|Greece}} [[Hellenic Imperial Airways]] || 6 |- |{{flagicon|Iran}} [[Iran Air]] || 9 |- |- | {{flagicon|Iran}} [[Islamic Republic of Iran Air Force]] || 6 |- |{{flagicon|China}} [[Jade Cargo International]] || 7 |- |{{flagicon|Japan}} [[Japan Airlines]] || 57 |- |{{flagicon|Singapore}} [[Jett8 Airlines Cargo]] || 1 |- |{{flagicon|Nigeria}} [[Kabo Air]] || 5 |- |{{flagicon|USA}} [[Kalitta Air]] || 19 |- |{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Kingdom Holding Company]] || 1 |- |{{flagicon|Netherlands}} [[KLM]] || 26 |- |{{flagicon|South Korea}} [[Korean Air]] || 44 |- | {{flagicon|Kuwait}} [[Kuwait Airways]] || 1 — Izmanto valdība |- |{{flagicon|USA}} [[Las Vegas Sands|Las Vegas Sands Group]] || 2 |- |{{flagicon|Indonesia}} [[Lion Air]] || 2 |- |{{flagicon|Germany}} [[Lufthansa]] || 30 |- |{{flagicon|Iran}} [[Mahan Air]] || 6 |- |{{flagicon|Ghana}} [[MK Airlines]] || (5) |- |{{flagicon|Malaysia}} [[Malaysia Airlines]] || 17 |- |{{flagicon|Netherlands}} [[Martinair]] || 4 |- |{{flagicon|Nigeria}} [[Max Air]] || 1 |- |{{flagicon|Japan}} [[Nippon Cargo Airlines]] || 10 |- |{{flagicon|Thailand}} [[One-Two-GO Airlines]] || 7 |- |{{flagicon|Thailand}} [[Orient Thai Airlines]] || 6 |- | {{flagicon|Pakistan}} [[Pakistan International Airlines]] ||5 |- |{{flagicon|Philippines}} [[Philippine Airlines]] || 5 |- |{{flagicon|Thailand}} [[Phuket Airlines]] || 8 |- |{{flagicon|USA}} [[Polar Air Cargo]] || 6 |- |{{flagicon|Spain}} [[Pronair]] || 1 |- |{{flagicon|Australia}} [[Qantas]]|| 34 |- |- | {{flagicon|Morocco}} [[Royal Air Maroc]] || 1 |- |- |{{flagicon|Iran}} [[Saha Airlines]] || 2 |- |{{flagicon|Saudi Arabia}} [[Saudi Arabian Airlines]] || 22 — 5 no tiem izmanto valdība |- |{{flagicon|Singapore}} [[Singapore Airlines]] || 9 |- | {{flagicon|Greece}} [[Sky Express (Greece)|Sky Express]] || 1 |- |{{flagicon|South Africa}} [[South African Airways]] || 1 |- |{{flagicon|USA}} [[Southern Air]] || 13 |- |{{flagicon|Macedonia}} [[Star Airlines]] || 2 |- | {{flagicon|Brunei}} [[Sultan of Brunei]] || 1 |- |{{flagicon|Angola}} [[TAAG Angola Airlines]] || 3 |- |{{flagicon|Thailand}} [[Thai Airways International]] || 20 |- |{{flagicon|Belgium}} [[TNT Airways]] || 3 |- |{{flagicon|Russia}} [[Transaero Airlines]] || 8 |- |{{flagicon|USA}} [[United Airlines]] || 24 |- |{{flagicon|USA}} [[United Parcel Service]] || |- | {{flagicon|United States}} [[United States Air Force|U.S. Government (U.S. Air Force)]] || 7 |- |{{flagicon|USA}} [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|U.S. Government (NASA)]] || 3 |- |{{flagicon|United Kingdom}} [[Virgin Atlantic]] || 13 |- |{{flagicon|USA}} [[World Airways]] || 2 |- |{{flagicon|China}} [[Yangtze River Express]] || 3 |- |Air Baltic |8 |- | {{flagicon|Yemen}} [[Yemenia]] || 1 — izmanto valdība |} == Negadījumi == Līdz [[2009. gads|2009. gada]] [[Decembris|decembrim]] ''747'' ir iesaistīts 123 negadījumos, no kuriem 48 ir smagi, kopā 2850 bojāgājušo. ''747'' ir bijis nolaupīts 35 reizes un tādēļ ir 882 bojāgājušo. == Specifikācijas == {| style="text-align: center; font-size:95%;" class="wikitable" |- ! Specifikācijas || 747-100 || 747-200B || 747-300 || 747-400<br />747-400ER || 747-8I |- |Pilotu skaits || colspan="3"| Trīs || colspan="2"| Divi |- |Sēdvietu skaits || colspan="2" |452 (2 klasēs)<br /> 366 (3 klasēs) || 496 (2-klasēs)<br /> 412 (3-klasēs) || 524 (2-klasēs)<br /> 416 (3-klasēs) || 467 (3-klasēs) |- |Garums || colspan="4" | 70.6m || 76.4m |- |Spārnu pletums || colspan="3" | 59.6m || 64.4m || 68.5m |- |Astes augstums || colspan="3" | 19.3m || 19.4m || 19.4m |- |Pašmasa || 162,400 kg || 174,000 kg || 178,100 kg || 178,756 kg || 214,503 kg |- |Maksimālais pacelšanās svars || 333,390 kg || colspan="2" | 377,842 kg || 396,890 kg || 442,253 kg |- |Lidošanas ātrums || colspan="3" | 893 km/h, || 913 km/h || 918 km/h |- |Maksimālais ātrums || colspan="3" | 955 km/h || 988 km/h || |- |Nepieciešamais ieskrējiens(ar pilnu masu) || colspan="2" | 3,190 m || 3,320 m) || 3,018 m || 3,090 m |- |Maksimālais attālums|| 9,800 km || 12,700 km || 12,400 km || 13,450 km || 14,815 km |- |Degvielas ietilpība || 183,380 L || colspan="2" | 199,158 L || 216,840 L || 243,120 L |- |Dzinēji (x 4) || [[Pratt & Whitney JT9D|PW JT9D-7A]] <br /> [[Rolls-Royce RB211#RB211-524 series|RR RB211-524B2]] || PW JT9D-7R4G2 <br /> [[General Electric CF6|GE CF6-50E2]] <br /> RR RB211-524D4 || PW JT9D-7R4G2 <br /> GE CF6-80C2B1 <br /> RR RB211-524D4 || [[Pratt & Whitney PW4000|PW 4062]] <br /> GE CF6-80C2B5F <br /> RR RB211-524G/H <br />'''ER:''' GE CF6-80C2B5F || [[General Electric GEnx|GEnx-2B67]] |- |Dzinēju jauda || | 207 kN|| 244 kN || 244 kN || 282 kN || 296 kN |} == Piegādes == {| border="2" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 1em 1em 1em 0; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |- <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2013 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2012 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2011 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2010 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2009 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2008 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2007 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2006 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2005 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2004 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2003 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2002 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2001 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">2000 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1999 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1998 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1997 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1996 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1995 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1994 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1993 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1992 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1991 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1990 |- |24 |31 |9 |0 |8 |14 |16 |14 |13 |15 |19 |27 |31 |25 |47 |53 |39 |26 |25 |40 |56 |61 |64 |70 |- |----- <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1989 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1988 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1987 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1986 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1985 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1984 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1983 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1982 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1981 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1980 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1979 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1978 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1977 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1976 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1975 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1974 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1973 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1972 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1971 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1970 <th style="color:#fff;font-weight:bold;background-color:#069;padding:0.3em">1969 |- |45 |24 |23 |35 |24 |16 |22 |26 |53 |73 |67 |32 |20 |27 |21 |22 |30 |30 |69 |92 |4 |- |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{boeing}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Boeing|747]] hxcuvujrv7i164aisfjb98ofz8wrho5 Lielvārdes pagasts 0 108606 3672372 3595744 2022-08-18T18:28:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lielvārdes pagasts | karte = Lielvārdes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Lielvārde | platība = 53,5 | iedzīvotāji = 1051<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1051 / 53.5 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Lielvārdes pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar [[Lielvārde]]s pilsētu kā arī [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]], [[Jumpravas pagasts|Jumpravas]], [[Birzgales pagasts|Birzgales]] un [[Rembates pagasts|Rembates]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Gribuļupīte]], [[Īdavas upīte]], [[Kaibala (upe)|Kaibala]], [[Kraukļupīte (Kaibalas pieteka)|Kraukļupīte]], [[Rēvelīte]], [[Temuļupīte]]. == Vēsture == Lielvārdes pagasts dokumentos pirmo reizi minēts 1826. gadā. 1924. gadā tam pievienota daļa Rembates pagasta. 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Lielvārdes pagasta platība bija 62 km² un tajā dzīvoja 1841 iedzīvotājs.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Kaibalas ciems|Kaibalas]] un Lielvārdes [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gada jūnijā [[Lielvārde]]i piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu, bet Lielvārdes un Kaibalas ciemus pievienoja strādnieku ciematam. 1949. gada decembrī Lielvārdes un Kaibalas ciemus izveidoja no jauna, bet 1956. gadā likvidēja pievienojot Lielvārdei kā '''Lielvārdes lauku teritoriju'''.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 2004. gadā Lielvārde ar lauku teritoriju reorganizējās par [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadu]]. 2010. gadā Lielvārdes lauku teritoriju pārdēvēja par Lielvārdes pagastu. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Annas (Lielvārdes pagasts)|Annas]], [[Glaudītāji]], [[Kaibala]], [[Senči (Lielvārdes pagasts)|Senči]], [[Svētiņi (Lielvārdes pagasts)|Svētiņi]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Lielvārdes pagasts| ]] [[Kategorija:Lielvārde]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu lauku teritorijas]] okr0g3ak1gjoppflapan55ieuqo5pso Embūte 0 109179 3672325 3634815 2022-08-18T18:04:55Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: .gad → . gad, [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Embūte | settlement_type = Ciems | image_skyline = Embūtes pilsdrupas 2001-11-10.jpg | image_caption = Embūtes pilsdrupas 2001. gadā | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Embūtes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1237 | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref>{{JSLatvija}}</ref> | population_total = 21 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd =56 | latm =30 | lats =23 | latNS = N | longd =21 | longm =49 | longs =11 | longEW = E | elevation_m = 105 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3436 Embūte ([[Vībiņi|Vībiņos]]) | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Embūte'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3159 |title=Informācija par objektu: Embūte |accessdate={{dat|2016|08|19||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir apdzīvota vieta [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Embūtes pagasts|Embūtes pagastā]] autoceļu [[P106]] un [[P116]] krustojumā [[Lanka (upe)|Lankas]] upes krastos. Ziemeļos no ciema atrodas senais kuršu [[Embūtes pilskalns]] pie kura [[1244]]. gadā notika [[Embūtes kauja (1244)|Embūtes kauja]]. Embūtē atrodas vēstures pieminekļi: [[Embūtes pils]] drupas un baznīcas drupas. == Vēsture == [[Attēls:Embute_Dundaga.jpg|thumb|200px|left|Kurzemes bīskapijas pilis Embūte (augšā) un Dundaga (lejā). Berharda Borherta zīmējums no "Terra Mariana" reprodukciju albuma (1903).]] [[Attēls:POL_COA_Amboten.svg|thumb|200px|left|fon Embutu ģerbonis]] Pirms [[Livonijas krusta kari]]em Embūte atradās [[kurši|kuršu]] [[Bandava]]s valsts dienvidu malā; caur to veda ceļš uz [[Ceklis|Cekļa]] zemēm. Kuršu pils ''Anbotens'' (vācu: ''Amboten'') atradās tagadējā Embūtes pilskalnā pie bijušās Embūtes muižas Lankas upes labajā krastā. Te 26 m augstā zemesragā ar ļoti stāvām nogāzēm 50x60 m plakumā ierīkots nocietinājums, kas no pārējās teritorijas atdalīts ar diviem dziļiem grāvjiem un trim zemes vaļņiem.<ref>E.Brastiņš, 1923</ref> Embūte vēstures avotos pirmo reizi minēta [[1237]]. gadā, kad pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] noteica robežas starp [[Līvzeme]]s, [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s diacēzēm (baznīcas teritorijām). Embūtes novads tika iekļauts Kursas diacēzē kopā ar citām kuršu apdzīvotām zemēm starp [[Venta|Ventu]] un [[Nemuna|Nemunu]]. 1243. gadā to iekaroja [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki, kas bija apmetušies [[Kuldīga]]s pilī. 1244. gadā lietuvieši nesekmīgi mēģināja iekarot [[Embūtes pilskalns|Embūtes pilskalnu]], bet cieta sakāvi. 1253. gada vienošanās par Kursas sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt Kurzemes bīskapam. 1260. gadā, pēc Livonijas ordeņa sakāves [[Durbes kauja|Durbes kaujā]], kurši atkal sacēlās. Ap 1265.gadu kuršu sacelšanās apspiešanai tika uzcelta [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] mūra pils 0,5 km uz dienvidiem no kuršu pilskalna.<ref>Wartberge, 1863; Löwis of Menar, 1922</ref> Līdz 1538. gadam [[Embūtes draudzes novads]] (''Amt Amboten'') ietilpa Kursas bīskapijā. 1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (''Thomas von Amboten''). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītājmuiža, bet 1553. gadā baznīca. 1560. gadā [[Dānija]]s karalis Fridrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma kara]] laikā pie Embūtes pils notika izšķirošā kauja. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1684. gadā iesvētīta Embūtes mūra baznīca. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Embūtes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Embūtes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] clie3w2hp15w4lwonro4n1dphid3bx3 .bi 0 109894 3672311 2644509 2022-08-18T18:01:08Z EdgarsBot 50781 kategorija "Burundi" → "Burundija" wikitext text/x-wiki {{Augstākā līmeņa domēna infokaste |vārds = .bi |background = #CCF |logo = |atklāts = 1996. gads |tips = [[Valsts augstākā līmeņa domēns]] |statuss = Aktīvs |reģistrācija = NIC.BI (uztur CBINET) |sponsors = Burundi Nacionālais Informācijas tehnoloģiju centrs |domātais-pielietojums = Ar [[Burundi]] saistīta darbība |reālais-pielietojums = Neliels pielietojums |struktūra = Iespējams reģistrēt otrā līmeņa domēnus un trešā līmeņa domēnus ar noteiktiem otrā līmeņa domēniem |dokumenti = [http://www.icann.org/cctlds/bi/ ICANN MoU]; [http://whois.nic.bi/register/terms.htm Noteikumi]; {{PDFlink|[http://whois.nic.bi/bi%20cctld%20agreement.pdf Pakalpojuma līgums]}} |strīdu-risināšana= |mājas-lapa = [http://www.nic.bi/ .bi reģistrs] | }} '''.bi''' ir [[Burundi|Burundu]] [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēns]] ([[ccTLD]]). Pieejamie otrā līmeņa domēni: * '''.co.bi''' - komerciālām struktūrām * '''.com.bi''' - komerciālām struktūrām * '''.or.bi''' - citām organizācijām * '''.org.bi''' - bezpeļņas organizācijām {{IT-aizmetnis}} {{Nacionālie augšējā līmeņa domēni}} [[Kategorija:Nacionālie augšējā līmeņa domēni]] [[Kategorija:Burundija]] [[sv:Toppdomän#B]] cj2b74rutzvrn1y7x4a6t1usvsi7pn4 3672506 3672311 2022-08-18T21:20:58Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Augstākā līmeņa domēna infokaste |vārds = .bi |background = #CCF |logo = |atklāts = 1996. gads |tips = [[Valsts augstākā līmeņa domēns]] |statuss = Aktīvs |reģistrācija = NIC.BI (uztur CBINET) |sponsors = Burundijas Nacionālais Informācijas tehnoloģiju centrs |domātais-pielietojums = Ar [[Burundija|Burundiju]] saistīta darbība |reālais-pielietojums = Neliels pielietojums |struktūra = Iespējams reģistrēt otrā līmeņa domēnus un trešā līmeņa domēnus ar noteiktiem otrā līmeņa domēniem |dokumenti = [http://www.icann.org/cctlds/bi/ ICANN MoU]; [http://whois.nic.bi/register/terms.htm Noteikumi]; {{PDFlink|[http://whois.nic.bi/bi%20cctld%20agreement.pdf Pakalpojuma līgums]}} |strīdu-risināšana= |mājas-lapa = [http://www.nic.bi/ .bi reģistrs] | }} '''.bi''' ir [[Burundija]]s [[Augšējā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēns]] ([[ccTLD]]). Pieejamie otrā līmeņa domēni: * '''.co.bi''' - komerciālām struktūrām * '''.com.bi''' - komerciālām struktūrām * '''.or.bi''' - citām organizācijām * '''.org.bi''' - bezpeļņas organizācijām {{IT-aizmetnis}} {{Nacionālie augšējā līmeņa domēni}} [[Kategorija:Nacionālie augšējā līmeņa domēni]] [[Kategorija:Burundija]] nogz082cns0rkhst8qktstddyne45w6 1583. gads 0 110247 3672307 2544273 2022-08-18T17:59:45Z Bai-Bot 60304 /* Miruši */sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1583}} {{Gads citos kalendāros|1583}} '''1583. gads''' ([[romiešu skaitļi|MDLXXXIII]]) ir [[parastais gads]], kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]] (pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās desmit dienas vēlāk, [[otrdiena|otrdienā]]). == Notikumi == * [[10. augusts]] — parakstīts [[Pļusas pamiera līgums]] starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Krievija|Krieviju]], ar to beidzot [[Livonijas karš|Livonijas karu]]. == Dzimuši == * [[10. aprīlis]] — [[Hugo Grocijs]] (''Hugo de Groot''), nīderlandiešu jurists, filozofs (miris [[1645]].) * [[16. jūnijs]] — [[Aksels Oksenšerna]] (''Axel Oxenstierna''), Zviedrijas Valsts kanclers (miris [[1654]].) * [[20. jūnijs]] — [[Jakobs Delagardijs]] (''Jakob Pontusson De la Gardie''), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (miris [[1652]].) * [[13. septembris]] — [[Džirolamo Freskobaldi]] (''Girolamo Frescobaldi)''), itāļu komponists (miris [[1643]].) * [[24. septembris]] — [[Albrehts fon Valenšteins]] (''Albrecht von Waldstein''), Frīdlandes un Meklenburgas hercogs, karavadonis (miris [[1634]].) == Miruši == * [[18. marts]] — [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], Livonijas karalis (dzimis [[1540]].) * [[14. decembris]] — [[Ivans Fjodorovs]], pirmais krievu tipogrāfs (dzimis ap [[1520]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1583. gads| ]] 7lniyywg9esy3anzoyglr7r80gozhrd Tomes pagasts 0 112323 3672380 3671844 2022-08-18T18:30:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tomes pagasts | karte = Tomes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Tomes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Tomes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Tome | centrs2 = <!-- izmantot konstrukcijām [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] --> | platība = 110,18 | iedzīvotāji = 672<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 672 / 110.18 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Tomes pagasts''' ir viena no [[Ogres novads|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Ķegums|Ķeguma]] pilsētu, [[Rembates pagasts|Rembates]] (pa Daugavu) un [[Birzgales pagasts|Birzgales]] pagastiem, [[Bauskas novads (2021)|Bauskas novada]] [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastu]], [[Ķekavas novads (2021)|Ķekavas novada]] [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]] un [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]], pa Daugavu ar [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastu]], [[Ogre]]s pilsētu un [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Brantupīte (Daugavas pieteka)|Brantupīte]], [[Kausupe|Kausupīte]], [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupe]], [[Silupīte (Kausupes pieteka)|Silupīte]], [[Vilpīte]]. == Vēsture == Tomes nosaukums ''(Thompus)'' pirmo reizi minēts 1735. gadā. Līdz 1924. gadam Tomes pagasts ietilpa [[Bauskas apriņķis|Bauskas]], vēlāk [[Rīgas apriņķis|Rīgas]] apriņķī. 1935. gadā Tomes pagasta platība bija 73 km² un tajā dzīvoja 763 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Tomes [[ciema padome|ciema padomi]], ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, izveidoja no jauna. '''Tomes ciems''' ietilpis Rīgas (1945-1949) un [[Ogres apriņķis|Ogres]] (1947-1949) apriņķos un [[Baldones rajons|Baldones rajonā]] (1949-1954). Ciemu likvidēja 1954. gadā un teritoriju iekļāva [[Strēlnieku ciems|Strēlnieku ciemā]]. 1960. gadā Strēlnieku ciematu likvidēja un [[kolhozs|kolhoza]] «Tome» teritoriju pievienoja [[Ķegums|Ķeguma]] [[pilsētciemats|strādnieku ciematam]], izveidojot '''Ķeguma lauku teritoriju'''.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1993. gada 11. martā Ķegumam piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, bet lauku teritoriju reorganizēja par '''Tomes pagastu''',<ref>[https://likumi.lv/ta/id/285785 Par Ogres rajona Ķeguma ciemata administratīvās teritorijas pārveidošanu par Ķeguma pilsētu un Ķeguma ciematam administratīvi pakļauto lauku teritoriju - par Tomes pagastu]</ref> kuru 1994. gada 10. martā atkal likvidēja, pievienojot Ķegumam kā lauku teritoriju.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/78031 Par Ogres rajona Ķeguma pilsētas un Tomes pagasta administratīvo teritoriju apvienošanu]</ref> 2002. gadā Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par [[Ķeguma novads|Ķeguma novadu]]. 2010. gadā Ķeguma lauku teritoriju reorganizēja par atsevišķu administratīvo teritoriju un pārdēvēja par '''Tomes pagastu'''. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Tome]] (pagasta centrs), [[Rutki (Tomes pagasts)|Rutki]], [[Arāji]], [[Bekuciems]], [[Latgaļi (ciems)|Latgaļi]], [[Tomes zivjaudzētava]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Baldones rajons]] [[Kategorija:Bauskas apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Tomes pagasts| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu lauku teritorijas]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]] d8tzcsdgdz67adi5bw9e4873ss27fkw Franks Riberī 0 113909 3672417 3658407 2022-08-18T18:44:57Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Franks Riberī | fullname = | image = Franck Ribery 2019 (cropped).jpg | caption = Riberī 2019. gadā | birth_date = {{birth date and age|1983|4|7|df=y}} | birth_place = {{vieta|Francija|Boloņsurmēra}} | height = 170<ref name="profile_fcbayern">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.fcbayern.de/en/teams/first-team/franck-ribery/index.php | title = Franck Ribéry | accessdate = 11 March 2009 | publisher = fcbayern.de | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140224204146/http://www.fcbayern.de/en/teams/first-team/franck-ribery/index.php | archivedate = {{dat|2014|02|24||bez}} }}</ref> | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | clubnumber = 7 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1989–1996 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} Conti Boulogne | youthyears2 = 1996–1999 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | youthyears3 = 1999–2000 | youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[US Boulogne|Boulogne]] | years1 = 2000–2002 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[US Boulogne|Boulogne]] | caps1 = 28 | goals1 = 6 | years2 = 2002–2003 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Alès|Alès]] | caps2 = 19 | goals2 = 1 | years3 = 2003–2004 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade Brest 29|Stade Brestois]] | caps3 = 35 | goals3 = 3 | years4 = 2004–2005 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | caps4 = 20 | goals4 = 1 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps5 = 14 | goals5 = 0 | years6 = 2005–2007 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas "Olympique"|Marseille]] | caps6 = 60 | goals6 = 11 | years7 = 2007–2019 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | caps7 = 273 | goals7 = 86 | nationalyears1 = 2004–2006 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2006–2014 | nationalteam2 = {{fb|France}} | nationalcaps2 = 81 | nationalgoals2 = 16 | club-update = {{dat|2022|01|09|SK|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2019|1|7|SK|bez}} | caps8 = 50 | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | goals8 = 5 | years8 = 2019–2021 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | years9 = 2021– | caps9 = 10 | goals9 = 0 }} '''Franks Anrī Pjērs Riberī''' ({{val|fr|Franck Henry Pierre Ribéry}};<ref name="FIFA Club World Cup Morocco 2013: List of Players">{{ziņu atsauce| title = FIFA Club World Cup Morocco 2013: List of Players| url = http://www.fifadata.com/document/FCWC/2013/pdf/FCWC_2013_SquadLists.pdf| publisher = FIFA| format = PDF| page = 5| date = 7 December 2013| accessdate = 7 December 2013| archive-date = {{dat|2018|12|24||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20181224185413/http://www.fifadata.com/document/FCWC/2013/pdf/FCWC_2013_SquadLists.pdf}}</ref> dzimis {{dat|1983|4|7}} [[Boloņsurmēra|Boloņsurmērā]], [[Francija|Francijā]]) ir franču [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijušais [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Itālijas Serie A]] klubu [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Profesionāļa karjeru sāka 1999. gadā [[Boloņas "US"]] klubā, kur pavadīja 2 sezonas. Divas reizes atzīts par Francijas gada futbolistu. [[Minhenes "Bayern"]] klubu pārstāv kopš 2007. gada. Kopš karjeras sākuma "Bayern" F. Riberī ir viens no slavenākajiem un visatpazīstamākajiem Francijas futbolistiem. 2019. gada vasarā Riberī beidzās līgums ar ''Bayern'' un viņš pievienojās [[ACF Fiorentina]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/aug/21/franck-ribery-joins-fiorentina-on-free-transfer-after-leaving-bayern-munich|title=Franck Ribéry joins Fiorentina on free transfer after leaving Bayern Munich|work=The Guardian|access-date=2019-08-21|date=2019-08-21|last=sport|first=Guardian|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2021. gadā viņš pievienojās Itālijas A sērijas komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussalernitana1919.it/franck-ribery-e-un-giocatore-della-salernitana/|title=Franck Ribery è un giocatore della Salernitana – US Salernitana 1919 {{!}} Sito ufficiale della U.S. Salernitana 1919|last=Salernitana 1919|first=U. S.|access-date=2022-01-09|language=it-IT}}</ref> Francijas futbola izlasi pārstāv kopš 2006. gada. Ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausā]] (izcīnīta 2. vieta), [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05 '''Marseille''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2005 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14, [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014–15]], [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]] * [[DFB Pokal]]: 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14, 2015–16, 2018–19 * [[DFB Ligapokal]]: 2007 * [[DFL Supercup]]: 2012, 2016, 2017, 2018 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2012.—2013. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2012–13]] * [[UEFA Superkauss]]: 2013 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2013 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2006 * Francijas gada futbolists: 2007, 2008, 2013 * [[Vācijas Bundeslīga]]s gada labākais spēlētājs: 2012–13 * ''[[ACF Fiorentina]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2019–20<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiorentina.it/ribery-player-of-the-season-viola-grazie-per-il-supporto-significa-molto-per-me/|title=Ribery 'Player of the Season' viola: "Grazie per il supporto, significa molto per me"|last=Fiorentina.it|first=Redazione|website=Fiorentina.it|access-date=2021-03-02|date=2020-08-10|language=it-IT}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.franck-ribery.org/}} {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Riberi, Franks}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Musulmaņi]] 8x58j2bgjtpml7q0biqt00mq74cyf9f Višķu iela (Rīga) 0 114355 3672453 3316331 2022-08-18T19:38:34Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Višķu iela|Višķu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Višķu iela |attēls = Konečná Višķu iela.jpg |attēla paraksts = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts Višķu ielā. |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Visku iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]]<br />[[Rumbula]] |ielas garums = 590 m |atklāta = 1968.g. |vēst nosaukumi = Pavlova iela (1968—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]] |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Višķu iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags|Ķengaraga]] apkaimē. Višķu iela sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. Ielas kopējais garums ir 590 metri un tā sastāv no divām braukšanas joslām. Ielā pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Vēsture == Tā izveidota 1968. gadā ar nosaukumu '''Pavlova iela'''. 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Višķu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Ķengarags.|date=October 15, 2015}}</ref> == Ielas raksturojums == Višķu iela ir 590 metrus gara asfaltēta iela tieši uz [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Rumbula|Rumbulas apkaimju]] robežas. Tā sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un virzās ziemeļaustrumu virzienā kā divu joslu iela. Višķu iela beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]] iepretīm [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijai]]. Ielā pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Ielu savienojumi == Višķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] ("T" veida krustojums) == Objekti == * Višķu ielā 12a atrodas [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts "Višķu iela". * Višķu ielā 14 atrodas veikals "Maxima X". == Sabiedriskais transports == * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18. maršruta autobusi]] kursē visas Višķu ielas garumā (no Maskavas ielas līdz Lokomotīves ielai). * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. maršruta trolejbusi]] kursē tikai Višķu ielas beigu daļā (no Lokomotīves ielas līdz trolejbusu galapunktam). Višķu ielā atrodas arī [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts "Višķu iela". == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Ķengarags]] * [[Višķu iela|Višķu iela citās Latvijas pilsētās]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] nry3o70blbdjnuyp3rnfr2gdhuioa79 Hakans Jakins 0 116757 3672423 3658408 2022-08-18T18:45:51Z Bai-Bot 60304 /* Karjeras statistika */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Hakans Jakins | image = [[Attēls:Hakan Yakin - Gare de Berne le 16-11-2006.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|2|22}} | cityofbirth = [[Bāzele]] | countryofbirth = [[Šveice]] | height = 180 | youthyears1 = 1984–1994 | youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Concordia Basel|Concordia Basel]] | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 1995—1997 | clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps1 = 68 | goals1 = 11 | years2 = 1997 | clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper-Club Zürich|Grasshopper]] | caps2 = 11 | goals2 = 1 | years3 = 1998 | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC St. Gallen|St. Gallen]] | caps3 = 35 | goals3 = 8 | years4 = 1999—2000 | clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper-Club Zürich|Grasshopper]] | caps4 = 54 | goals4 = 22 | years5 = 2001—2003 | clubs5 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | caps5 = 83 | goals5 = 40 | years6 = 2004 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps6 = 9 | goals6 = 0 | years7 = 2005 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} {{īre}} [[Galatasaray S.K. (football team)|Galatasaray]] | caps7 = 2 | goals7 = 0 | years8 = 2005—2008 | clubs8 = {{flaga|Šveice}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | caps8 = 83 | goals8 = 40 | years9 = 2008—2009 | clubs9 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa Doha|Al-Gharafa]] | caps9 = 15 | goals9 = 5 | years10 = 2009—2011 | clubs10 = {{flaga|Šveice}} [[FC Luzern]] | caps10 = 78 | goals10 = 26 | nationalyears1 = 2000–2011 | nationalteam1 = {{fb|SUI}} | nationalcaps1 = 87 | nationalgoals1 = 20 | pcupdate = 22.03.2019. | ntupdate = 22.03.2019. | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps11 = 32 | clubs11 = {{flaga|Šveice}} [[AC Bellinzona|Bellinzona]] | goals11 = 13 | years11 = 2012—2013 }} '''Hakans Jakins''' ({{val-tr|Hakan Yakın}}; dzimis {{dat|1977|2|22}} [[Bāzele|Bāzelē]]) ir [[turki|turku]] izcelsmes bijušais [[Šveice]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. Šveices futbola izlasi pārstāv kopš 2000. gada. Ir piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]. un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātos]]. Viņa vecākais brālis [[Murats Jakins]] arī bija profesionāls futbolists un pārstāvējis Šveices izlasi. Šobrīd futbola treneris. == Karjeras statistika == {{Football player statistics 1|NN}} {{Football player statistics 2|SUI|NN}} |- |1994-95||[[FC Concordia Basel|Concordia Basel]]|||||||||||||| |- |[[1994/1995 football season in Switzerland|1994-95]]||rowspan="3"|[[FC Basel|Basel]]||rowspan="3"|[[Swiss Super League|Super League]]||9||4|||||||| |- |[[1995/1996 football season in Switzerland|1995-96]]||34||6|||||||| |- |[[1996/1997 football season in Switzerland|1996-97]]||25||3|||||||| |- |[[1997/1998 football season in Switzerland|1997-98]]||[[Grasshopper-Club Zürich|Grasshopper]]||[[Swiss Super League|Super League]]||11||1|||||||| |- |[[1997/1998 football season in Switzerland|1997-98]]||rowspan="2"|[[FC St. Gallen|St. Gallen]]||rowspan="2"|[[Swiss Super League|Super League]]||14||1|||||||| |- |[[1998/1999 football season in Switzerland|1998-99]]||20||7|||||||| |- |[[1998/1999 football season in Switzerland|1998-99]]||rowspan="3"|[[Grasshopper-Club Zürich|Grasshopper]]||rowspan="3"|[[Swiss Super League|Super League]]||6||2|||||||| |- |[[1999/2000 football season in Switzerland|1999-00]]||29||10|||||||| |- |rowspan=2|[[Swiss Football League 2000—01|2000-01]]||19||10|||||||| |- |rowspan="4"|[[FC Basel|Basel]]||rowspan="4"|[[Swiss Super League|Super League]]||12||4|||||||| |- |[[2001/2002 football season in Switzerland|2001-02]]||27||14|||||||| |- |[[2002/2003 football season in Switzerland|2002-03]]||27||13|||||||| |- |[[Swiss Super League 2003-04|2003-04]]||6||3|||||||| {{Football player statistics 2|GER|NN}} |- |[[Fußball-Bundesliga 2003—04|2003-04]]||rowspan="2"|[[VfB Stuttgart|Stuttgart]]||rowspan="2"|[[Fußball-Bundesliga|Bundesliga]]||8||0|||||||| |- |[[Fußball-Bundesliga 2004—05|2004-05]]||1||0|||||||| {{Football player statistics 2|TUR|NN}} |- |[[Süper Lig 2004—05|2004-05]]||[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]||[[Süper Lig|Super League]]||2||0|||||||| {{Football player statistics 2|SUI|NN}} |- |[[Swiss Super League 2005-06|2005-06]]||rowspan="4"|[[BSC Young Boys|Young Boys]]||rowspan="4"|[[Swiss Super League|Super League]]||20||6|||||||| |- |[[Swiss Super League 2006—07|2006-07]]||31||10|||||||| |- |[[Swiss Super League 2007—08|2007-08]]||32||24||4||0||36||24 |- |[[Swiss Super League 2008—09|2008-09]]|||||||||||| {{Football player statistics 3|3|SUI}}291||108|||||||| {{Football player statistics 4|GER}}9||0|||||||| {{Football player statistics 4|TUR}}2||0|||||||| {{Football player statistics 5}}302||108|||||||| |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20060222135723/http://www.yakinsworld.ch/ Oficiālā brāļu Jakinu mājaslapa] {{de ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Šveices futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jakins, Hakans}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bāzeles pilsētas kantonā dzimušie]] [[Kategorija:Šveices futbolisti]] [[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] 7i08l8eh18kplbftza55twz5k1aznv5 Emiliano Insua 0 117387 3672389 3578308 2022-08-18T18:37:17Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref> (7) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Emiliano Insua | foto = EmilianoInsua2.jpg | pilns vārds = Emiliano Adrians Insua Sapata | augums = 179 cm | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|7}} | dzimtā pilsēta = [[Buenosairesa]] | dzimtene = {{flaga|Argentīna}} Argentīna | klubs = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Aldosivi|Aldosivi]] | numurs = 3 | pozīcija = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | jauniešu sezonas = | jauniešu klubi = {{flaga|Argentīna}} "Pinochio"<br />{{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "Boca Juniors"]] | sezonas = 2007-2011<br />2010-2011<br />2011-2013<br />2013-2015<br />2014-2015<br />2015-2020<br />2020-2021<br />2021- | klubi = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|"Liverpool"]]<br />{{flaga|Turcija}} {{īre}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]<br />{{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]]<br />{{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Rayo Vallecano]]<br />{{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]<br />{{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Aldosivi|Aldosivi]] | spēles(vārti) = 46 (0)<br />16 (0)<br />37 (0)<br />9 (0)<br />24 (1)<br />125 (3)<br />22 (0)<br />0 (0) | ni sezonas = 2006-2009<br />2009-2017 | ni komanda = {{flaga|Argentīna}} [[Argentīnas U-20 futbola izlase|Argentīna U-20]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | ni spēles(vārti) = {{0|00}}19 {{0}}(0)<br />{{0|00}}5 (0) | ni izmaiņas = 15.02.2021 | pk izmaiņas = 15.02.2021 }} '''Emiliano Adrians Insua Sapata''' ({{val-es|Emiliano Adrian Insúa Zapata}}; dzimis {{dat|1989|1|7}} [[Buenosairesa|Buenosairasā]], [[Argentīna|Argentīnā]]) ir argentīniešu [[futbols|futbolists]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Pašlaik (2021) pārstāv [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] klubu [[Club Atlético Aldosivi|''Aldosivi'']]. == Klubu karjera == === Jauniešu komandas === Insua savas futbolista gaitas uzsāka jauniešu vienībā "Pinochio", vēlāk pārceļoties uz prestižo [[Buenosairesas "Boca Juniors"]].<ref name=echotb>{{Tīmekļa atsauce |last=Barrett |first=Tony |title=Emiliano Insua plans to grasp his big Anfield chance |publisher=''[[The Liverpool Echo]]'' |date=2008-05-02 |url=http://www.liverpoolecho.co.uk/liverpool-fc/liverpool-fc-news/2008/05/02/emiliano-insua-plans-to-grasp-his-big-anfield-chance-100252-20853820/ |accessdate=2008-07-19}}</ref> Aizsargs gan neizpelnījās vietu pieaugušo komandas sastāvā, taču tika pamanīts no [[Liverpool FC|"Liverpool"]] pārstāvjiem.<ref name=Profile>{{Tīmekļa atsauce |title=First team squad profiles — Emiliano Insúa |publisher=Liverpoolfc.tv |url=http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/22-emiliano-insua |accessdate=2008-07-19}}</ref> Pēc spēlēšanas Argentīnas U-17 izlasē vairāki klubi alka parakstīt līgumu ar viņu. Arī "Boca Juniors" vēlējās iekļaut viņu pamatsastāvā, taču beigu beigās futbolists uz 18 mēnešiem tika izīrēts [[Liverpūle]]s klubam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reds agree Argentine deal |publisher=[[Sky Sports]] (on Liverpoolfc.tv) |date=2006-10 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/archivedirs/mediawatch/2006/nov/MW10851061128-1604.htm |accessdate=2008-07-19}}</ref> === "Liverpool" === Insua "Liverpool" pirmajā komandā debitēja {{dat|2007|4|28}}, izejot laukumā mačā pret [[Portsmouth F.C.|"Portsmouth"]]. Tomēr līdz sezonas beigām viņš tika tikai vēl pie vienas spēles pieredzes<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Emiliano Insúa — All time playing career |publisher=Soccer database from ''[[Racing Post]]'' |url=http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=46494 |accessdate=2008-07-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080603153736/http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=46494 |archivedate=2008-06-03 }}</ref> . [[2007. gads|2007]]. gada augustā tika noslēgts darījums, kura rezultātā Insua parakstīja pastāvīgu līgumu ar "Liverpool".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kay |first=Oliver |title=Lucky escape for Carragher |publisher=''[[The Times]]'' |date=2007-08-27 |url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/premier_league/liverpool/article2332271.ece |accessdate=2008-07-19 | location=London}}</ref> Tajā gadā viņš piedalījās vien trīs mačos, taču rezervistu komandas sastāvā uzvarēja attiecīgajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barrett |first=Tony |title=Emiliano Insúa aiming high after reserves' night of glory |publisher=''[[The Liverpool Echo]]'' |date=2008-05-08|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/liverpool-fc/liverpool-fc-news/2008/05/08/emiliano-insua-aiming-high-after-reserves-night-of-glory-100252-20879378/ |accessdate=2008-07-19}}</ref> Aizsarga sniegums bija pietiekoši labs, lai galvenais treneris [[Rafaels Benitess]] piedāvātu palikt "Liverpool" sistēmā. {{dat|2008|7|2}} viņš parakstīja trīs gadu kontraktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Eaton |first=Paul |title=Insua pens new Anfield deal |publisher=Liverpoolfc.tv |date=2008-07-02 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160392080702-1332.htm |accessdate=2008-07-19}}</ref> Pirms 2008./2009. gada sezonas viņam tika piešķirts 22 numurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rice |first=Jimmy |title=TRIO HANDED FIRST-TEAM SQUAD NUMBERS |publisher=Liverpool FC |date=2008-08-06 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160834080808-1416.htm |accessdate=2008-08-06}}</ref> 2008. gada decembrī viņš piedalījās vairākos mačos galvenās vienības sastāvā [[Fabio Aureliu]] savainojuma dēļ. Savus pirmos vārtus "Liverpool" viņš guva [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēlē pret [[Arsenal FC|"Arsenal"]] {{dat|2009|10|28}}. Kopš tā laika argentīnietis regulāri izpelnās spēles laiku pirmajā komandā. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: 2013–14 * [[Copa del Rey]]: 2012–13 * [[Supercopa de España]]: 2014 '''VfB Stuttgart''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]: 2016–17 '''Argentīnas U20 izlase''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2007 == Karjeras statistika == :''Pēdējo reizi atjaunots 2009. gada 30. novembrī.'' {|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style="background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center" |- |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flagicon|England}} [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Citi mači !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti |- |rowspan="5" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' ([[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]]) |2006—07 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !2 !0 |- |2007—08 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !3 !0 |- |2008—09 |align="center"|10 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !13 !0 |- |2009—10 |align="center"|31 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|9 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !42 !1 |- |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā klubā !! 46 !! 0 !! 3 !! 0 !! 3 !! 1 !! 9 !! 0 !! 0 !! 0 !! 59 !! 1 |- ! style="background:beige" colspan="2" align="Centre" |Kopā karjerā ! style="background:beige"| 44 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 3 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 3 ! style="background:beige"| 1 ! style="background:beige"| 9 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 59 ! style="background:beige"| 1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Insua, Emiliano}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] slyok9iy1i86elqvvaqllk7gimhz5ya 3672410 3672389 2022-08-18T18:44:17Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Emiliano Insua | foto = EmilianoInsua2.jpg | pilns vārds = Emiliano Adrians Insua Sapata | augums = 179 cm | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|7}} | dzimtā pilsēta = [[Buenosairesa]] | dzimtene = {{flaga|Argentīna}} Argentīna | klubs = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Aldosivi|Aldosivi]] | numurs = 3 | pozīcija = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | jauniešu sezonas = | jauniešu klubi = {{flaga|Argentīna}} "Pinochio"<br />{{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesas "Boca Juniors"]] | sezonas = 2007-2011<br />2010-2011<br />2011-2013<br />2013-2015<br />2014-2015<br />2015-2020<br />2020-2021<br />2021- | klubi = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|"Liverpool"]]<br />{{flaga|Turcija}} {{īre}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]<br />{{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]]<br />{{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Rayo Vallecano]]<br />{{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]<br />{{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Aldosivi|Aldosivi]] | spēles(vārti) = 46 (0)<br />16 (0)<br />37 (0)<br />9 (0)<br />24 (1)<br />125 (3)<br />22 (0)<br />0 (0) | ni sezonas = 2006-2009<br />2009-2017 | ni komanda = {{flaga|Argentīna}} [[Argentīnas U-20 futbola izlase|Argentīna U-20]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]] | ni spēles(vārti) = {{0|00}}19 {{0}}(0)<br />{{0|00}}5 (0) | ni izmaiņas = 15.02.2021 | pk izmaiņas = 15.02.2021 }} '''Emiliano Adrians Insua Sapata''' ({{val-es|Emiliano Adrian Insúa Zapata}}; dzimis {{dat|1989|1|7}} [[Buenosairesa|Buenosairasā]], [[Argentīna|Argentīnā]]) ir argentīniešu [[futbols|futbolists]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]]. Pašlaik (2021) pārstāv [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmās divīzijas]] klubu [[Club Atlético Aldosivi|''Aldosivi'']]. == Klubu karjera == === Jauniešu komandas === Insua savas futbolista gaitas uzsāka jauniešu vienībā "Pinochio", vēlāk pārceļoties uz prestižo [[Buenosairesas "Boca Juniors"]].<ref name=echotb>{{Tīmekļa atsauce |last=Barrett |first=Tony |title=Emiliano Insua plans to grasp his big Anfield chance |publisher=''[[The Liverpool Echo]]'' |date=2008-05-02 |url=http://www.liverpoolecho.co.uk/liverpool-fc/liverpool-fc-news/2008/05/02/emiliano-insua-plans-to-grasp-his-big-anfield-chance-100252-20853820/ |accessdate=2008-07-19}}</ref> Aizsargs gan neizpelnījās vietu pieaugušo komandas sastāvā, taču tika pamanīts no [[Liverpool FC|"Liverpool"]] pārstāvjiem.<ref name=Profile>{{Tīmekļa atsauce |title=First team squad profiles — Emiliano Insúa |publisher=Liverpoolfc.tv |url=http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/22-emiliano-insua |accessdate=2008-07-19}}</ref> Pēc spēlēšanas Argentīnas U-17 izlasē vairāki klubi alka parakstīt līgumu ar viņu. Arī "Boca Juniors" vēlējās iekļaut viņu pamatsastāvā, taču beigu beigās futbolists uz 18 mēnešiem tika izīrēts [[Liverpūle]]s klubam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reds agree Argentine deal |publisher=[[Sky Sports]] (on Liverpoolfc.tv) |date=2006-10 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/archivedirs/mediawatch/2006/nov/MW10851061128-1604.htm |accessdate=2008-07-19}}</ref> === "Liverpool" === Insua "Liverpool" pirmajā komandā debitēja {{dat|2007|4|28}}, izejot laukumā mačā pret [[Portsmouth F.C.|"Portsmouth"]]. Tomēr līdz sezonas beigām viņš tika tikai vēl pie vienas spēles pieredzes<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Emiliano Insúa — All time playing career |publisher=Soccer database from ''[[Racing Post]]'' |url=http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=46494 |accessdate=2008-07-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080603153736/http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=46494 |archivedate=2008-06-03 }}</ref> . [[2007. gads|2007]]. gada augustā tika noslēgts darījums, kura rezultātā Insua parakstīja pastāvīgu līgumu ar "Liverpool".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kay |first=Oliver |title=Lucky escape for Carragher |publisher=''[[The Times]]'' |date=2007-08-27 |url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/premier_league/liverpool/article2332271.ece |accessdate=2008-07-19 | location=London}}</ref> Tajā gadā viņš piedalījās vien trīs mačos, taču rezervistu komandas sastāvā uzvarēja attiecīgajā līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barrett |first=Tony |title=Emiliano Insúa aiming high after reserves' night of glory |publisher=''[[The Liverpool Echo]]'' |date=2008-05-08|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/liverpool-fc/liverpool-fc-news/2008/05/08/emiliano-insua-aiming-high-after-reserves-night-of-glory-100252-20879378/ |accessdate=2008-07-19}}</ref> Aizsarga sniegums bija pietiekoši labs, lai galvenais treneris [[Rafaels Benitess]] piedāvātu palikt "Liverpool" sistēmā. {{dat|2008|7|2}} viņš parakstīja trīs gadu kontraktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Eaton |first=Paul |title=Insua pens new Anfield deal |publisher=Liverpoolfc.tv |date=2008-07-02 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160392080702-1332.htm |accessdate=2008-07-19}}</ref> Pirms 2008./2009. gada sezonas viņam tika piešķirts 22 numurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rice |first=Jimmy |title=TRIO HANDED FIRST-TEAM SQUAD NUMBERS |publisher=Liverpool FC |date=2008-08-06 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160834080808-1416.htm |accessdate=2008-08-06}}</ref> 2008. gada decembrī viņš piedalījās vairākos mačos galvenās vienības sastāvā [[Fabio Aureliu]] savainojuma dēļ. Savus pirmos vārtus "Liverpool" viņš guva [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēlē pret [[Arsenal FC|"Arsenal"]] {{dat|2009|10|28}}. Kopš tā laika argentīnietis regulāri izpelnās spēles laiku pirmajā komandā. == Sasniegumi == '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: 2013–14 * [[Copa del Rey]]: 2012–13 * [[Supercopa de España]]: 2014 '''VfB Stuttgart''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]: 2016–17 '''Argentīnas U20 izlase''' * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2007 == Karjeras statistika == :''Pēdējo reizi atjaunots 2009. gada 30. novembrī.'' {|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style="background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center" |- |- style="background:beige" !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|{{flagicon|England}} [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]] !colspan="2"|[[FA kauss]] !colspan="2"|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]] !colspan="2"|[[UEFA|Eiropas mači]] !colspan="2"|Citi mači !colspan="2"|Kopā |- style="background:beige" !Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti |- |rowspan="5" align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|"Liverpool"]]''' ([[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]]) |2006—07 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !2 !0 |- |2007—08 |align="center"|3 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !3 !0 |- |2008—09 |align="center"|10 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !13 !0 |- |2009—10 |align="center"|31 |align="center"|0 |align="center"|2 |align="center"|0 |align="center"|1 |align="center"|1 |align="center"|9 |align="center"|0 |align="center"|0 |align="center"|0 !42 !1 |- |- style="background:lemonchiffon" ! Kopā klubā !! 46 !! 0 !! 3 !! 0 !! 3 !! 1 !! 9 !! 0 !! 0 !! 0 !! 59 !! 1 |- ! style="background:beige" colspan="2" align="Centre" |Kopā karjerā ! style="background:beige"| 44 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 3 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 3 ! style="background:beige"| 1 ! style="background:beige"| 9 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 0 ! style="background:beige"| 59 ! style="background:beige"| 1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Liverpool FC spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Insua, Emiliano}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Buenosairesā dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas futbolisti]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] nji7dybfqbxuqdm8smodbgbwh8kejmd Burundijas karogs 0 118841 3672314 3498489 2022-08-18T18:01:11Z EdgarsBot 50781 kategorija "Burundi" → "Burundija" wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Burundi | Article = | Type = Valts karogs un flaga | Image = Flag of Burundi.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 3:5 | Adoption = 1967. gada 28. marts | Design = | Designer = }} '''Burundi karogs''' ir viens no [[Burundi]] nacionālajiem simboliem, tika pieņemts [[1967]]. gada [[28. marts|28. martā]]. 1982. gada 27. septembrī tika nomainīta [[karogs|karoga]] malu attiecība no 2:3 uz 3:5. Divas baltas krāsas diagonālas svītras sadala karogu četrās daļās, no kurām augšējā un apakšējā ir sarkanas, bet malējās daļas ir zaļas. Karoga vidū ir balts aplis, kura iekšienē iezīmētas trīs sešstaru zvaigznes. Oficiāli tās atbilst trīs vārdiem valsts [[moto]] — "Unité, Travail, Progrès" (no franču valodas "Vienotība, Darbs, Progress"). Pēc citas versijas zvaigznes simbolizē trīs lielākās etniskās grupas valstī. Krāsām karogā ir sava nozīme: * zaļā krāsa simbolizē cerību, * baltā brīvību, * sarkanā cīņu par brīvību (asinis). Burundi iedzīvotāji var izkarināt karogu valsts oficiālajās [[brīvdiena|brīvdienās]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://flagspot.net/flags/bi.html Burundi karogs] {{en ikona}} {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Burundija|Karogs]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] so45ai2llry76gjq7xq95m08pl1re3q 3672496 3672314 2022-08-18T21:16:02Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi karogs]] uz [[Burundijas karogs]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Burundi | Article = | Type = Valts karogs un flaga | Image = Flag of Burundi.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 3:5 | Adoption = 1967. gada 28. marts | Design = | Designer = }} '''Burundi karogs''' ir viens no [[Burundi]] nacionālajiem simboliem, tika pieņemts [[1967]]. gada [[28. marts|28. martā]]. 1982. gada 27. septembrī tika nomainīta [[karogs|karoga]] malu attiecība no 2:3 uz 3:5. Divas baltas krāsas diagonālas svītras sadala karogu četrās daļās, no kurām augšējā un apakšējā ir sarkanas, bet malējās daļas ir zaļas. Karoga vidū ir balts aplis, kura iekšienē iezīmētas trīs sešstaru zvaigznes. Oficiāli tās atbilst trīs vārdiem valsts [[moto]] — "Unité, Travail, Progrès" (no franču valodas "Vienotība, Darbs, Progress"). Pēc citas versijas zvaigznes simbolizē trīs lielākās etniskās grupas valstī. Krāsām karogā ir sava nozīme: * zaļā krāsa simbolizē cerību, * baltā brīvību, * sarkanā cīņu par brīvību (asinis). Burundi iedzīvotāji var izkarināt karogu valsts oficiālajās [[brīvdiena|brīvdienās]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://flagspot.net/flags/bi.html Burundi karogs] {{en ikona}} {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Burundija|Karogs]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] so45ai2llry76gjq7xq95m08pl1re3q 3672498 3672496 2022-08-18T21:17:16Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Burundija | Article = | Type = Valts karogs un flaga | Image = Flag of Burundi.svg | Nickname = | Morenicks = | Use = 111111 | Symbol = | Proportion = 3:5 | Adoption = 1967. gada 28. marts | Design = | Designer = }} '''Burundijas karogs''' ir viens no [[Burundija]]s nacionālajiem simboliem, tika pieņemts {{dat|1967|3|28||bez}}. {{dat|1982|9|27||bez}} tika nomainīta [[karogs|karoga]] malu attiecība no 2:3 uz 3:5. Divas baltas krāsas diagonālas svītras sadala karogu četrās daļās, no kurām augšējā un apakšējā ir sarkanas, bet malējās daļas ir zaļas. Karoga vidū ir balts aplis, kura iekšienē iezīmētas trīs sešstaru zvaigznes. Oficiāli tās atbilst trīs vārdiem valsts [[moto]] — "Unité, Travail, Progrès" (no franču valodas "Vienotība, Darbs, Progress"). Pēc citas versijas zvaigznes simbolizē trīs lielākās etniskās grupas valstī. Krāsām karogā ir sava nozīme: * zaļā krāsa simbolizē cerību, * baltā brīvību, * sarkanā cīņu par brīvību (asinis). Burundijas iedzīvotāji var izkarināt karogu valsts oficiālajās [[brīvdiena|brīvdienās]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://flagspot.net/flags/bi.html Burundi karogs] {{en ikona}} {{Karogs-aizmetnis}} {{Āfrikas karogi}} [[Kategorija:Burundija|Karogs]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] 4s70d0oxeex43r5y5qsck8hwjpkl9si Burundijas ģerbonis 0 121081 3672313 3056237 2022-08-18T18:01:10Z EdgarsBot 50781 kategorija "Burundi" → "Burundija" wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Burundi ģerbonis |attēls = Coat of arms of Burundi.svg |attēla_platums = 150 |īpašnieks = [[Burundi]] |ieviests = [[1966]]. gadā |vairogs = Lauvas galva uz sarkana fona |devīze = ''Unité, Travail, Progrès'' ("Vienotība, Darbs, Progress") |citi_elementi = Trīs sakrustoti afrikāņu šķēpi aiz vairoga |lietojums = Valsts ģerbonis }} '''Burundi ģerbonis''' ir viens no [[Burundi]] nacionālajiem simboliem. Ģerbonis tika pieņemts [[1966]]. gadā. Tā centrā novietots [[vairogs]], kurā uz sarkana fona ir attēlota [[lauva]]s galva. Aiz vairoga novietoti trīs sakrustoti afrikāņu [[šķēps|šķēpi]]. Uz baltas lentas zem ģerboņa Burundi valsts [[devīze]] — "Unité, Travail, Progrès" ("Vienotība, Darbs, Progress"). Burundi savu neatkarību ieguva jau [[1962]]. gadā kā karaliste. Līdz 1966. gadam, kad Burundi kļuva par republiku, pastāvēja cits ģerbonis, kas gan bija veidots no tiem pašiem elementiem, kas ir redzami šī brīža ģerbonī.<ref name="gr">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |title=Civic Heraldry of Burundi |publisher=Heraldry of the World |accessdate=2010. gada 2. augustā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204000942/http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |archivedate={{dat|2010|12|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Heraldika-aizmetnis}} {{Āfrikas ģerboņi}} [[Kategorija:Burundija|Gerbonis]] [[Kategorija:Valstu ģerboņi]] j7h4qtm8yp0caky8rixua11uugap4oi 3672492 3672313 2022-08-18T21:14:28Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi ģerbonis]] uz [[Burundijas ģerbonis]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Burundi ģerbonis |attēls = Coat of arms of Burundi.svg |attēla_platums = 150 |īpašnieks = [[Burundi]] |ieviests = [[1966]]. gadā |vairogs = Lauvas galva uz sarkana fona |devīze = ''Unité, Travail, Progrès'' ("Vienotība, Darbs, Progress") |citi_elementi = Trīs sakrustoti afrikāņu šķēpi aiz vairoga |lietojums = Valsts ģerbonis }} '''Burundi ģerbonis''' ir viens no [[Burundi]] nacionālajiem simboliem. Ģerbonis tika pieņemts [[1966]]. gadā. Tā centrā novietots [[vairogs]], kurā uz sarkana fona ir attēlota [[lauva]]s galva. Aiz vairoga novietoti trīs sakrustoti afrikāņu [[šķēps|šķēpi]]. Uz baltas lentas zem ģerboņa Burundi valsts [[devīze]] — "Unité, Travail, Progrès" ("Vienotība, Darbs, Progress"). Burundi savu neatkarību ieguva jau [[1962]]. gadā kā karaliste. Līdz 1966. gadam, kad Burundi kļuva par republiku, pastāvēja cits ģerbonis, kas gan bija veidots no tiem pašiem elementiem, kas ir redzami šī brīža ģerbonī.<ref name="gr">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |title=Civic Heraldry of Burundi |publisher=Heraldry of the World |accessdate=2010. gada 2. augustā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204000942/http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |archivedate={{dat|2010|12|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Heraldika-aizmetnis}} {{Āfrikas ģerboņi}} [[Kategorija:Burundija|Gerbonis]] [[Kategorija:Valstu ģerboņi]] j7h4qtm8yp0caky8rixua11uugap4oi 3672494 3672492 2022-08-18T21:15:12Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Burundijas ģerbonis |attēls = Coat of arms of Burundi.svg |attēla_platums = 150 |īpašnieks = [[Burundi]] |ieviests = [[1966]]. gadā |vairogs = Lauvas galva uz sarkana fona |devīze = ''Unité, Travail, Progrès'' ("Vienotība, Darbs, Progress") |citi_elementi = Trīs sakrustoti afrikāņu šķēpi aiz vairoga |lietojums = Valsts ģerbonis }} '''Burundijas ģerbonis''' ir viens no [[Burundija]]s nacionālajiem simboliem. Ģerbonis tika pieņemts 1966. gadā. Tā centrā novietots [[vairogs]], kurā uz sarkana fona ir attēlota [[lauva]]s galva. Aiz vairoga novietoti trīs sakrustoti afrikāņu [[šķēps|šķēpi]]. Uz baltas lentas zem ģerboņa Burundi valsts [[devīze]] — "Unité, Travail, Progrès" ("Vienotība, Darbs, Progress"). Burundi savu neatkarību ieguva jau 1962. gadā kā karaliste. Līdz 1966. gadam, kad Burundi kļuva par republiku, pastāvēja cits ģerbonis, kas gan bija veidots no tiem pašiem elementiem, kas ir redzami šī brīža ģerbonī.<ref name="gr">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |title=Civic Heraldry of Burundi |publisher=Heraldry of the World |accessdate=2010. gada 2. augustā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204000942/http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |archivedate={{dat|2010|12|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Heraldika-aizmetnis}} {{Āfrikas ģerboņi}} [[Kategorija:Burundija|Gerbonis]] [[Kategorija:Valstu ģerboņi]] nw0upgi7w258zilsov03rs6qjhulqps 3672495 3672494 2022-08-18T21:15:30Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Burundijas ģerbonis |attēls = Coat of arms of Burundi.svg |attēla_platums = 150 |īpašnieks = [[Burundi]] |ieviests = [[1966]]. gadā |vairogs = Lauvas galva uz sarkana fona |devīze = ''Unité, Travail, Progrès'' ("Vienotība, Darbs, Progress") |citi_elementi = Trīs sakrustoti afrikāņu šķēpi aiz vairoga |lietojums = Valsts ģerbonis }} '''Burundijas ģerbonis''' ir viens no [[Burundija]]s nacionālajiem simboliem. Ģerbonis tika pieņemts 1966. gadā. Tā centrā novietots [[vairogs]], kurā uz sarkana fona ir attēlota [[lauva]]s galva. Aiz vairoga novietoti trīs sakrustoti afrikāņu [[šķēps|šķēpi]]. Uz baltas lentas zem ģerboņa Burundijas valsts [[devīze]] — "Unité, Travail, Progrès" ("Vienotība, Darbs, Progress"). Burundija savu neatkarību ieguva jau 1962. gadā kā karaliste. Līdz 1966. gadam, kad Burundi kļuva par republiku, pastāvēja cits ģerbonis, kas gan bija veidots no tiem pašiem elementiem, kas ir redzami šī brīža ģerbonī.<ref name="gr">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |title=Civic Heraldry of Burundi |publisher=Heraldry of the World |accessdate=2010. gada 2. augustā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101204000942/http://www.ngw.nl/int/afr/bi-nat.htm |archivedate={{dat|2010|12|04||bez}} }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Heraldika-aizmetnis}} {{Āfrikas ģerboņi}} [[Kategorija:Burundija|Gerbonis]] [[Kategorija:Valstu ģerboņi]] 6drswnhlrzbjcovpqqgc745bodqpjti Ikskili 0 121648 3672331 3442312 2022-08-18T18:07:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref> (2), ref>, → ref>, .gad → . gad, [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Uexküll.jpg|thumb|Baronu Ikskilu ģerbonis]] '''Fon Ikskili''' jeb '''Ikšķili''' ({{val|de|Uexküll, Yxkull, Uxkull}}) ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Kopā ar [[Līveni]]em, [[Rozeni]]em, [[Patkuli]]em, [[Tīzenhauzeni]]em, [[Ostenzakeni]]em un [[Ungerni-Šternbergi|Ungerniem]] veidoja [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vecāko dižciltīgo dzimtu kopu ({{val-de|Baltischer Uradel}}), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem. == Izcelsme == Ikskilu dzimtas vēsture sākas ar [[Indriķa hronika]]s 1201. gadā aprakstīto [[Ikšķile]]s pils izlēņošanu Konrādam no Meiendorpas (''Conradus de Meyendorpe''), kas kļuva par vienu no pirmajiem [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskapa]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] vasaļiem. Pēc [[Jersika (valsts)|Jersikas]] iekarošanas Ikšķiles vasalis Konrāds apprecēja tās ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] meitu un 1224. gadā saņēma par [[lēnis|lēni]] pusi no Jersikas ķēniņvalsts. Pēc viņa nāves ķēniņa meita apprecējusies otro reizi ar Johanu no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch'', miris pēc 1257. gada),<ref>Friedrich Georg von Bunge (Hrsg.): ''Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch 3.'' Reval, 1857; Seite 21, Nummer 101a</ref> kas adoptējis Konrāda dēlu un kļuvis par [[Ikšķiles pils]] un [[Kalves zeme]]s īpašnieku.<ref name="Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften">[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000600/images/index.html?id=00000600&nativeno=475 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften] Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475-520</ref> Viņa mazmazdēls sāka saukties par Indriķi no Ikšķiles (''Heinrich von Uexkull'', miris ap 1348).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |title=Heinriha no Ikšķiles (miris 1348) dzimtas koks |access-date={{dat|2010|08|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111016055745/http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |archivedate={{dat|2011|10|16||bez}} }}</ref> === Dzimtas sazarošanās === 15. gadsimtā Ikskilu dzimtas piederīgie ieguva īpašumā Fikeles (tagad — Vigala) un Felksas pilis (tagad — Koongas daļa) Igaunijā. Pirmā Fikeles īpašnieka Nikolaja Ikskila (''Nicolaus Uexküll zu Fickel'') dēls Heinrihs bija [[Tallina]]s bīskaps 1419.—1456. gadā, citi viņa dzimtas piederīgie 15. un 16. gadsimtā bija [[Tērbatas bīskapija]]s un [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija]]s domkungi. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1575. gadā senākā Fikeles Ikskilu dzimta iznīka. Zviedrijas karalis Kārlis XI Fikeles muižu 1679. gadā piešķīra citam dzimtas atzaram — Ikskiliem no Unces un Mences (tagad — [[Antsla]]s un Menistes), kuru priekštecis Johans (''Johann Uexküll zu Unzen-Menzen'') bija kļuvis par dāņu [[Sāmsala]]s vietvaldi (1576—1584) un 1583. gadā par pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa, [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas karaļa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] padomnieku un galma maršalu. Fridrihs fon Ikskils no 1630. gada piedalījās Zviedrijas karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] karagājienos [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karā]] un vēlāk iestājās Virtembergas hercoga dienestā, vīņa pēcnācēji izveidoja Ikskilu dzimtas Virtembergas zaru. Pie šī zara piederēja arī grāfs [[Klauss fon Štaufenbergs]], kas 1944. gadā mēģināja izdarīt atentātu pret [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]]. Savukārt Zviedrijas karaļa dienestā esošā Felksas Ikskila Oto Reinholda (''Otto Reinhold von Uexküll auf Kaarmann und Engdes'') dzimta pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] apmetās Zviedrijā un lietoja vārdu ''Yxkull''. [[Krievijas impērija]]i pakļautajās Baltijas guberņās palikušie Ikskili bija ierakstīti [[Sāmsalas bruņniecība|Sāmsalas]] (1741), [[Igaunijas bruņniecība|Igaunijas]] (1746), [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes]] (1808) un [[Vidzemes bruņniecība]]s (1821) matrikulās. 1855. gadā Krievijas impērijas valdība piešķīra Ikskilu dzimtai mantojamu baronu titulu. == Ievērojami Ikskili == * Otto von Uexküll (1632—1635) — Igaunijas bruņniecības priekšstāvis (''Ritterschaftshauptmann'') * [[Jākobs fon Ikskils]] (1864—1944), biologs, zoologs un filosofs <gallery> Otto von Uexkülli hauaplaat 1334.jpg|Feldmaršals Oto Ikšķils (kritis 1601) Alexander A. Ikskul von Hildenbandt.jpeg|Vidzemes gubernators [[Aleksandrs Ikskils-Gildenbands]] Berend Johann von Uexküll.jpg|Igaunijas civilgubernators Berends Johans Ikskils Uex jakob-thure.jpg|biologs [[Jākobs fon Ikskils]] ar dēlu Tūri Ikskilu (1915) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Michael von Taube: ''Die von Uxkull. Genealogische Geschichte des uradeligen Geschlechts der Herren, Freiherren und Grafen von Uxküll 1229—1929.'' 3 Bände; Kluge u. Ströhm, München 1930—1955. * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000600/images/index.html?id=00000600&nativeno=475 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften], Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475—520; Görlitz 1930 == Weblinks == * [http://fabpedigree.com/s008/f435950.htm Johana no Bardevisas (miris ap 1289) dzimtas koks] * [http://www.wappenbuch.com/imagesC/C168.jpg Ikskilu ģerbonis (1703)] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Sāmsalas bruņniecības dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] n2z12iit8giok71yawoc8e8go848u6e 1570. gads 0 123834 3672306 2396144 2022-08-18T17:59:34Z Bai-Bot 60304 /* Notikumi */sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1570}} {{Gads citos kalendāros|1570}} '''1570. gads''' ([[romiešu skaitļi|MDLXX]]) ir [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[Svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[20. maijs]] — [[Antverpene|Antverpenē]] iznāca [[flāmi|flāmu]] kartogrāfa [[Abrahams Ortēliuss|Abrahama Ortēliusa]] sastādītais ''Theatrum Orbis Terrarum''. Tas bija pasaulē pirmais [[atlants]]. * [[17. jūlijs]] — [[Viļņa|Viļņā]] tika dibināta jezuītu kolēģija, kas vēlāk tiks pārveidota par [[Viļņas universitāte|Viļņas universitāti]]. * [[21. augusts]] — [[Livonijas karš|Livonijas kara]] gaitā [[karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] sāka [[Tallina]]s aplenkumu. == Dzimuši == * [[22. janvāris]] — [[Roberts Brūss Kottons]], angļu [[politiķis]], izveidoja sava laika lielāko privāto grāmatu koleciju, no kuras vēlāk tika izveidota Britu muzeja rokrakstu nodaļa (miris [[1631]].) * [[12. septembris]]? — [[Henrijs Hadsons]] (''Henry Hudson''), angļu jūrasbraucējs (miris [[1611]]?. gadā) == Miruši == * [[27. novembris]] — [[Jakopo Sansovino]] (''Jacopo Sansovino''), itāļu skulptors un arhitekts (dzimis [[1486]].) {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1570. gads| ]] 7rb8fx1qe43ri4haoqb8xjweipb4on4 Martins 0 124993 3672512 2779053 2022-08-18T21:42:34Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki '''Martins''' var būt: * [[Martins (personvārds)]] == Cilvēki ar šādu vārdu == * [[Martins Bormans]], politiķis * [[Martins Brodērs]], hokejists * [[Martins Dukurs]], skeletonists * [[Martins Heidegers]], filozofs * [[Martins Škrtels]], futbolists * [[Martins Van Burens]], politiķis == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Fernando Martins]] (''Fernando Martín''), spāņu basketbolists (dzimis 1962); * [[Tonijs Martins]] (''Tony Martin''), vācu riteņbraucējs (dzimis 1985). == Skatīt arī == * [[Mārtiņš]] * [[Mārtins]] {{Nozīmju atdalīšana}} 317hjec3m4gghp827yvb87zwk25g3fi Ebreju vēsture Latvijā 0 125489 3672324 3666112 2022-08-18T18:04:30Z Bai-Bot 60304 /* Piltenes apgabalā */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} '''Ebreju vēsture Latvijā''' apkopo svarīgākos [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienas vēstures posmus no [[Livonijas konfederācija]]s laikiem 16. gadsimtā līdz neatkarīgās Latvijas valsts izveidei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2010|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref> == Livonijas periods == [[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa mestrs]] Zigfrīds fon Feihtvangens 1306. vai 1309. gadā aizliedza ebrejiem ieceļot [[Livonija|Livonijā]], kas netieši norāda, ka ebreji radīja konkurenci vācu tirgotājiem. Sekojošajos pāris gadsimtos ebreji Livonijas teritorijā visticamāk ieradās kā citu valstu un pilsētu pilnvaroti tirgotāji, taču uz ilgstošu dzīvi neapmetās. Pēc [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem [[Sigismunds II Augusts]] garantēja Livonijas autonomiju, tādēļ, atšķirībā no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], ebrejiem netika ļauts tirgoties, vākt nodokļus un iekasēt muitas nodevas [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s teritorijā. [[Rīgas brīvpilsēta]], 1582. gadā padodoties Polijas-Lietuvas valdniekam [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]], ieguva tiesības pati regulēt ebreju uzturēšanās atļaujas. Tā Rīgā uzturējās vācu ebreju ārsts K. Fīdlers, kas vēlāk kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Boriss Godunovs|Borisa]] ārstu Maskavā. Šīs privilēģijas saglabājās arī pēc 1621. gada, kad Rīga kļuva par [[Zviedru Vidzeme]]s galvaspilsētu. == Sadalītajā Latvijā == === Piltenes apgabalā === [[Kurzeme]]s [[bīskaps]] [[Johans IV fon Minhauzens]] Livonijas sabrukuma periodā aicināja ebreju tirgotājus apmesties [[Piltene|Piltenē]], lai tie veicinātu viņa pārvaldīto teritoriju ekonomisko attīstību. Pirmā Piltenes un visas Latvijas ebreju kopiena tika nodibināta 1570. gadā, desmit gadus pēc tam, kad [[Piltenes apgabals]] nokļuva [[Dānija]]s prinča [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārvaldē. 1585. gadā Stefans Batorijs savā kontrolē pārņēma arī Piltenes apgabalu un tajā dzīvojošajiem ebrejiem dod plašas tiesības, kas saglabājās līdz pat 1717. gadam, kad pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] beigām, teritorijas pārvaldē tika veiktas izmaiņas. Paralēli, Lejaskurzemē, kas nodota Polijas-Lietuvas vasaļa [[Brandenburga]]s kūrfirsta pārvaldē, sāk ieceļot ebreji no netālās [[Prūsijas hercogiste]]s un izveidojās [[Aizpute]]s ebreju kopiena. Ebreju tirgotāji [[Liepāja]]s apkārtnē iepirka dzintaru, ko tālāk pārdeva Prūsijā. Šie, no rietumiem nākošie ebreji pārsvarā runājā vāciski un [[Jidišs|jidišā]]. [[Attēls:Polish Jew trader by Brotze.jpg|thumb|150px|Polijas ebrejs Rīgā. Broces zīmējums.]] === Kurzemes un Zemgales hercogistē === Nostabilizējoties [[Kurzemes hercogiste]]i, ebreji sāk apmesties Jelgavā, un pārējā hercogistes teritorijā. Viņi ir veiksmīgi tirdzniecības starpnieki starp poļu un zviedru pakļautībā esošajām Latvijas daļām. Kurzemes hercogi vēlējās nostiprināt savu neatkarību, tāpēc viņiem bija nepieciešami ekonomiski akīvi iedzīvotāji. Ebreju ienākšanu sevišķi stimulēja [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]], kurš uzticēja viņiem muitnieku pienākumus un nodokļu ievākšanu. Ebrejs Zaharijs Daniels pat tika iecelts par Liepājas jūrmalas zonas fogtu (pārvaldnieku), uzdodot viņam tur kārtot visas hercoga īpašumu tirdzniecības lietas. (...) Jēkaba pēcnācējs hercogs [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] jau atļāva savas kases labā vietējiem ebrejiem veikt liela mēroga finansu operācijas, organizēt spirta ražošanu un naudas maiņu Jelgavā, kur pulcējās tirgotāji no dažādām valstīm. Arī muitas dienestu viņš gandrīz pilnīgi nodeva ebreju muitniekiem. Tā ievērojami palielinājās hercoga ienākumi, un daļa no tiem tika ieguldīta manufaktūru un ostu celtniecībā, kuģu būvē, kā arī galma greznības spodrināšanā. Šādi ebreju panākumi izsauca vietējās vācu muižniecības elites protestus. 1648., 1688. un 1698. gadā [[Kurzemes landtāgs]] hercogiem pieprasīja ebrejus izraidīt. Hercogi bija spiesti ievērot kompromisa kursu, ierobežojot ebrejus, taču tos neizraidot. Jelgavā tiem bija ļauts dzīvot tikai ''Judengasse'' (tagad Dobeles iela). Jaunu [[sinagoga|sinagogu]] celtniecība un ebreju kapsētu izveidošana tika aizliegta, tāpēc ebreji savus mirušos spiesti vest uz Lietuvu. 18. gs. beigās Jelgavas ebreji tomēr ieguva atļauju uzcelt sinagogu un ierīkot kapus. Pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] epidēmijas hercogs [[Ferdinands Ketlers]] 1714. gadā pavēlēja ebrejus padzīt no hercogistes, bet no tiem, kuri izvairījās pildīt šo pavēli, iekasēt vienu [[dālderis|dalderi]] par katru uzturēšanās dienu. Bagātākie palika, samaksājot uzreiz 400 tāleru par visu gadu, bet muižniekiem ebreju parādniekiem lika šo parādu pakāpeniski atmaksāt valstij kā soda naudu par ebreju palikšanu uz viņu zemes. Tā ebreju izraidīšanas kampaņa pārvērtās par uzturēšanās nodokļa maksāšanas procedūru. Hercogs [[Ernests Johans Bīrons]] centās modernizēt savu valsti, pielāgojoties Eiropas apgaismības laika absolūtismam. Par savu galveno padomnieku hercogs izvēlējās finansistu ebreju [[Levijs Lipmans|Leviju Lipmanu]], kurš sagādāja Kurzemei kredītus no ārvalstīm, veicināja ebreju uzņēmēju un amatnieku ieceļošanu no vācu zemēm. Ieradās skārdnieki, galdnieki, stiklotāji, jumiķi, mēbeļu izgatavotāji un izgreznotāji, juvelieri. Šie amatnieki un meistari piedalījās arī [[Jelgavas pils]] un [[Rundāles pils]] celtniecībā, bet hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] valdīšanas laikā [[Pētera akadēmija]]s būvē. 18. gadsimtā Kurzemes hercogistē ieceļoja arī daudz izglītotu ebreju, skolotāju, ārstu, juristu u.c., kuri bija mācījušies un studējuši Vācijas ģimnāzijās un augstskolās. Viņi bija integrējušies vācu sabiedrībā, taču saglabāja savu reliģisko pārliecību un jūdaistiskās tradīcijas. Jelgavā 18. gadsimta beigās dzīvoja Vācijas ebreju emancipatora izcilā filozofa [[Mozess Mendelsons|Mozesa Mendelsona]] līdzgaitnieks medicīnas un filozofijas doktors [[Markuss Heress]]. Jelgavā darbojās vāciska ebreju skola, kas mācīja bērnus ebreju apgaismības [[haskala]]s ideju garā. 18. gadsimta beigās Kurzemē un Zemgalē pastāvīgi dzīvoja ap 9 tūkstošiem ebreju. === Latgalē === Pirmie ebreji Latgalē apmetās kā bēgļi no [[Ivans Bargais|Ivana IV]] karaspēka sirojumiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā un apmetās [[Krāslava]]s apkārtnē. Polijas-Lietuvas ūnijai 17. gs. zaudējot lielas [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s teritorijas Maskavas caram un [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] kazaku dumpiniekiem, daudzi ebreji bēga no kazakiem, kas pret poļiem un ebrejiem bija uzsākuši asiņainu slaktiņu. 17. gs beigās [[Inflantijas vaivadija|poļu Latgalē]] dzīvoja kādi divi tūkstoši ebreju, kas atšķirībā no vāciskajiem un turīgajiem Kurzemes ebrejiem bija nabadzīgāki un vairāk nodarbojās ar sīkamatniecību. Krāslavā un [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidojās ebreju kopienas, kas runāja poliskā jidišā un kuru reliģiskā virsvadība bija [[Viļņa]]s [[rabīns|rabīni]]. Zināms, ka no 1766. gada Latgalē dzīvojošiem 3 tūkstošiem ebreju lielākā daļa bija amatnieki un sīktirgotāji-pauninieki. Uzņēmīgākie uzturēja viesu namus un krogus, paši izgatavoja degvīnu un alu. === Zviedru Vidzemē === 17. gadsimtā Rīgā regulāri tirgojās ebreju tirgotāji no [[Prūsijas hercogiste|Prūsija]]s, [[Brandenburga]]s un [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]]. 1638. gadā [[Rīgas rāte]] noteica šiem viesiem konkrētu apmešanās vietu tagadējās [[Latgales priekšpilsēta]]s teritorijā aiz pilsētas mūriem un vaļņiem, ko dēvēja par ''Judenherberge'', kur rāte tajā pašā gadā atļāva Heinriham Rozenam uzcelt vairākas viesnīcas, kas nodega Lielā Ziemeļu kara laikā. == Krievijas impērijas periodā == Rīga un Vidzeme 1721. gadā tika iekļauta Krievijas impērijā. Palikuši dzīvi pēc [[Rīgas aplenkums|Rīgas aplenkuma]], bada un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]], viņi pēc krievu komandanta rīkojuma tika padzīti no pilsētas. Kad rāte viņiem tomēr drīz atļāva atgriezties, šie cilvēki dedzīgi piedalījās Rīgas atjaunošanā. 1727. gadā Krievijas ķeizariene [[Katrīna I]] izdeva ukazu par viņu izraidīšanu, taču rāte, izmantojot [[Pēteris I|Pētera I]] dotās privilēģijas, padzina tikai iebraucējus no Polijas-Lietuvas, atļaujot palikt vācu ebrejiem, gan iesakot pāriet kristietībā un pārvācoties. Ķeizariene [[Elizabete Petrovna]] aizliedza Rīgā ienākt arī ārzemju tirgotājiem ebrejiem no Rietumeiropas. Ķeizariene [[Katrīna II]] 1764. gadā daļēji atcēla aizliegumus pret ebrejiem. 1766. gadā [[Baltijas ģenerālgubernators]] [[Džordžs Brauns]] izdeva īpašus 14 punktu noteikumus par ebreju atrašanos Rīgas pilsētā, kas ebrejiem atļāva ierasties un 6 nedēļas tirdzniecības nolūkā dzīvot Rīgā tiem norādītā rajonā tagadējo Maskavas un Dzirnavu ielu krustojumā [[Latgales priekšpilsēta]]s teritorijā. 1767. gadā turpat atļāva ierīkot arī pirmo [[Rīgas sinagogas|ebreju lūgšanu namu]]. Rīgas aptieķnieks [[Ābrams Kunce]] radīja alkoholisku dzērienu, kas vēlāk guva [[Rīgas balzams|Rīgas balzama]] nosaukumu. Pēc [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]] pievienošanas [[Vidzemes guberņa]]i 1785. gadā Katrīna II izsludināja dekrētu, kas deva bijušajiem Kurzemes ebrejiem kā Slokas pilsoņiem pastāvīgi tirgoties Rīgā. Tā ap 400 ebreju tirgotāju ieguva pilsētas pagaidu iedzīvotāju statusu. 1829. gadā Rīgā izveidoja medicīniskās aprūpes un slimo kopšanas biedrību ''Bikur Holim''. Pēc Latgales pievienošanas [[Krievijas impērija]]i 1772. gadā Latgales ebreju stāvokli zināmā mērā noteica viņu tiesiskais sadalījums divās kārtās — tirgotājos un sīkpilsoņos. 18. gadsimta beigās apmēram puse Latgales pilsētiņu iedzīvotāju bija ebreji, bet Daugavpilī no 2200 pilsētniekiem 1373 jeb vairāk nekā 60% bija ebreji. Ķeizaru [[Aleksandrs I|Aleksandra I]] un [[Nikolajs I|Nikolaja I]] valdīšanas gados (1801—1855) Krievijas impērijas valdība centās īstenot tā saucamo "ebreju pārveidošanu". Latgales ebrejiem ([[kahali]]em) uzlika lielākus nodokļus, ebreji drīkstēja mainīt dzīvesvietu tikai ar varas iestāžu atļauju, daudzus ebreju zēnus no 12 gadu vecuma iesauca kareivju sagatavošanas bataljonos, kur viņus centās pievērst [[pareizticība]]i. Latgalē 19. gadsimta pirmajā pusē ebreju skaits 1850. gadā sasniedza 11 tūkstošus. [[Attēls:Rīgas lielā horālā sinagoga.jpg|thumb|300px|[[Rīgas Horālā sinagoga|Rīgas lielā horālā sinagoga]] pirms Pirmā pasaules kara.]] Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 1795. gadā izveidotajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] pēc 1834. gada [[dvēseļu revīzijas]] datiem kā ebreji bija uzskaitīti 11 150 iedzīvotāji, vairumā amatnieki, sīktirgotāji un vīndeģi muižu spirta brūžos.<ref name="Bienenstamm1841">{{Grāmatas atsauce|author=Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten — S. 67|url=http://books.google.com/books?id=w5RKAAAAcAAJ|accessdate=12 December 2012|year=1841|publisher=G. A. Reyher}}</ref> Kurzemes guberņas ebrejus pārveidošanas politika skāra mazāk. 1835. gadā stājās spēkā nolikums, kas piešķīra vietējiem ebrejiem pasi, bieži dodot jaunu vācisku uzvārdu, bet aizliedza ieceļošanu no Polijas un Lietuvas guberņām. Kurzemes guberņā 19. gadsimta vidū dzīvoja 23 tūkstoši ebreju, pie kam tajā laikā notika ap 2500 ebreju izceļošana uz [[Osmaņu impērija]]i atkarotajiem t.s. Jaunkrievijas apgabaliem (tagadējā [[Odesa]]s, [[Hersona]]s u.c. [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes pilsētu apkārtni), lai tur veicinātu ebreju nodarbošanos ar lauksaimniecību. Ebreju izceļošana pēc 1835. gada ierosināja latviešu zemnieku "Siltās zemes kustību" un masveida [[Latvijas pareizticīgo baznīca|pāreju pareizticībā]] Vidzemes guberņā. 1841. gada 17. decembrī Krievijas Senāts izdeva noteikumus par Rīgas ebreju pāreju pastāvīgu iedzīvotāju statusā, bet bez pilsoņu tiesībām. 1840. gadā Rīgā atvēra valsts finansētu ebreju laicīgo skolu, ko vadīja no Vācijas atbraukušais [[Maksis Lilientāls]], 1851. gadā Rīgā pirmoreiz tika atļauta sinagogas celtniecība. Pēc [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa]] atklāšanas Latvijā ieceļoja daudzi tūkstoši ebreju no Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Ja Rīgā 1867. gadā pastāvīgi dzīvoja 5 254 ebreji jeb 5,1% no pilsētas iedzīvotājiem, 1881. gadā jau 14 222 jeb 8,4%. Rīgas ebreju lielākā daļa sabiedriskā dzīvē lietoja vācu valodu, bet ap 6 tūkstošiem arī savā ģimenē galvenokārt runāja vāciski. Kurzemes guberņā 1881. gadā dzīvoja 47 671 ebrejs jeb 8,2 % no iedzīvotājiem, pie kam [[Jaunjelgavas vēsture#Jaunjelgavas ebreji|Jaunjelgavas ebreji]] bija 69,5%, [[Bauskas ebreji]] 59,4%, bet [[Tukums|Tukuma]] 46,5% no visiem iedzīvotājiem. Jaunie ebreju ieceļotāji tur galvenokārt runāja [[jidišs|jidiša]] un poļu valodā. Jelgavā un Liepājā ebreji joprojām runāja vācu valodā. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] apspiešanas Latgales ebreji pakāpeniski pārgāja uz krievu valodu, taču savā starpā, ģimenē turpināja lietot jidišu, saglabāja arī savu jidiša kultūru. Daugavpilī 19. gadsimta beigās ebreji veidoja 46%, Rēzeknē 54%, bet Ludzā 54,5% visu iedzīvotāju. Pēc ķeizara [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] nogalināšanas 1881. gada pavasarī Krievijas impērijā uzbangoja politisks un ekonomisks [[antisemītisms]], dienvidu guberņās notika ebreju grautiņi. 1882. gada 3. maijā ķeizars [[Aleksandrs III]] izsludināja ebreju dzīves pagaidu noteikumus, kas bija spēkā līdz 1917. gada februārim. Bēgot no pogromiem, Latvijā ieradās ap 20 tūkstošiem ebreju bēgļu no Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas. Latviešu un vācbaltiešu iedzīvotāju vairākumam pret bēgļiem bija iecietīga attieksme. 1890. gados sākās Latvijas ebreju izceļošana uz [[Palestīna|Palestīnu]], kur piedalījās Haderas ebreju apmetnes ierīkošanā. Daugavpilī un Rīgā izveidojās Ebreju sociāldemokrātiskās savienības "Bunda" vietējās organizācijas. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 142 315 ebreji jeb 7,4% no visiem iedzīvotājiem (Latgalē 63 851, Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā 51 169, Rīgā un Vidzemē 27 295). Nabadzīgo ebreju vidū arvien spēcīgāk izplatījās sociālisma idejas. 1904. gada rudenī [[LSDSP vēsture|Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] Rīgas komiteja un [[Bunds (partija)|Bunda Rīgas komiteja]] noslēdza sadarbības līgumu un nodibināja koordinējošo Rīgas Federatīvo komiteju. [[1905. gada revolūcija Latvijā]] sākās ar 1905. gada 13. (26.) janvāra LSDSP un Bunds kopīgi organizēto [[vispārējs streiks|vispārējo streiku]] un masu demonstrāciju Daugavmalā. Pēc revolūcijas apspiešanas 1907.—1914. gadā Latvijā atkal ieceļoja daudz ebreju strādnieku no Lietuvas un Polijas un ebreju kopskaits 1914. gadā sasniedza 190 tūkstošus, no kuriem ap 20 tūkstošiem skaitījās īslaicīgi iebraucēji vai arī dzīvoja bez atļaujas. Pirmā pasaules kara sākumā, kad Vācijas armija 1915. gadā ielauzās Lietuvā, ebrejus apvainoja spiegošanā Vācijas labā. Krievu armijas virspavēlnieks lielkņazs [[Nikolajs Nikolajevičs]] 1915. gada 17. (30.) aprīlī izdeva pavēli par Lietuvas un Kurzemes ebreju deportāciju uz Iekškrieviju 24 stundu laikā, brīdinot viņus par to tikai divas dienas iepriekš. Lopu vagonos no Kurzemes guberņas aizveda ap 40 tūkstošiem ebreju, deportētos nometināja [[Poltava]]s, [[Dņipro|Jekaterinoslavas]], [[Vladimira]]s un [[Voroņeža]]s guberņās. == Neatkarīgajā Latvijā == [[Attēls:M.Dubins.JPG|right|180px|thumb|Politiķis [[Mordehajs Dubins]].]] 1919. gada 8. decembrī izdotie izglītības likumi noteica, ka minoritātēm ir tiesības organizēt savas nacionālās skolas un pašām pārvaldīt tās, t.i., īstenot savu izglītības autonomiju. No 1919. gada augusta [[Tautas padome|Tautas padomē]] darbojās 14 ebreju partiju un organizāciju pārstāvji ([[Mordehajs Dubins]], [[Leibs Fišmanis]], [[Jūdels Markss]], [[Filips Lackis]], [[Zamuels Henkins]], [[Jēkabs Landaus]] u.c.). Atbilstoši jaunajam pilsonības likumam par Latvijas pilsoņiem kļuva ap 77% Latvijā dzīvojošo ebreju, kas varēja pierādīt, ka bija šeit dzīvojuši līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gada 1. augustā. 1928. gada 11. novembrī [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Rīgas Ebreju klubā]] [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 6 nodibināja “Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrību”, kurā sākumā reģistrējās ap 200 cilvēku. Biedrības pirmais valdes priekšsēdētājs bija Ābrams Margolis, vēlāk Mihails Eljašovs, vietnieks Maksims Krāmers, valdes locekļi – Ichaks Vaispaps, Jēkabs Fains, Meiers Blumenaus un Leiba Models. Nodibināja arī biedrības Liepājas un Daugavpils nodaļas, 1930. gada janvārī biedru skaits sasniedza 289 cilvēkus, bet 1931. gada sākumā biedrībā bija 596 biedri (325 – Rīgā, 210 – Liepājā, 23 – Daugavpilī un 38 – citās Latvijas vietās), un biedrības valde bija reģistrējusi arī 212 Latvijas brīvības cīņu dalībniekus, kuri biedrībā nebija iestājušies.<ref name="Jēkabsons">[https://www.academia.edu/27525839/Aizmirstie_karav%C4%ABri_ebreji_Latvijas_armij%C4%81_1918_1940_gad%C4%81_Forgotten_soldiers_Jews_in_the_Army_of_Latvia_1918_1940_R%C4%ABga_2013 Aizmirstie karavīri — ebreji Latvijas armijā 1918.-1940. gados] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]], Rīgā: 2013. — 43 lpp.</ref> 1923.-1936. gadā ap 4500 Latvijas ebreju pārcēlās uz dzīvi Palestīnā, 2207 ebreji emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], vairāki simti izceļoja uz [[Padomju Savienība|PSRS]]. Kad 1927. gadā Maskavā arestēja hasīdisma ''Habada'' kustības galvu [[Josifs Ichaks Šneersons|Josifu Ichaku Šneersonu]] (''Schneersohn''), Latvijas valdība deva Šneersonam patvērumu un Latvijas pilsonību. 1930. gadu otrajā pusē Latvijā iebrauca vairāk nekā tūkstots ebreju bēgļu no nacistiskās Vācijas un tās okupētās Austrijas un Čehoslovākijas, ebreju skaits Latvijā pārsniedza 95 tūkstošus. Savukārt Rīgas ebreju skaits no 1920. līdz 1935. gadam palielinājās no 24 līdz 44 tūkstošiem cilvēku, veidojot 11% no tās iedzīvotājiem. Tā 1937./1938. gada sezonā Nacionālās operas orķestri diriģēja bijušais Vācijas Valsts operas Berlīnē galvenais diriģents [[Leo Blehs]], Latvijā uz dzīvi apmetās "Pasaules ebreju vēstures" autors [[Šimons Dubnovs]]. 1930. gadā 45,8% Latvijas ebreju skolu skolēnu mācījās jidiša, 36,1% ivrita, 13,1% vācu un 5,1% krievu valodā. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] likvidēja ebreju skolu pārvaldes autonomiju un noteica, ka ebreju skolās mācībām jābūt vienīgi latviešu un ebreju valodās. 1936. gadā vairāk nekā puse no Latvijas ebrejiem prata trīs vai četras valodas. 1930. gadā 62,5% Latvijas ebreju prata runāt latviski (Jelgavā 90,5%, Liepājā 88,4%, Rīgā 68,9%, Daugavpilī 18,6%). 1937. gada 27. septembrī [[Tautu Savienība]]s Latvijas pārstāvis [[Ludvigs Sēja]] Ženēvā oficiāli apliecināja, ka Latvijā nav ebreju jautājuma un ka "latviešu tauta ar lielām simpātijām vēro ebreju tautas centienus atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē Palestīnā". Daļa kreisi noskaņoto ebreju ar prieku apsveica Sarkanās armijas kontingenta ierašanos Latvijas teritorijā 1939. gada oktobrī un 1940. gada 17. jūnijā sagaidīja [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas karaspēku]] kā draugus un glābējus. == Okupētajā Latvijā == [[Attēls:LiepajaLatvia1941.jpg|300px|thumb|right|Latviešu pašaizsardzības vienības dalībnieki 1941. gada 15. decembrī pludmalē netālu no [[Liepāja]]s nošaušanai sapulcē ebreju sievietes]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-N1212-319, Riga, Juden müssen aus dem Fahrdamm gehen..jpg|300px|thumb|right|1942. gadā ar [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigznēm]] uz [[apģērbs|apģērba]] atzīmēti ebreji ejam pa [[Rīga]]s ielas brauktuvi (iet pa ietvi ebrejiem bija aizliegts)]] Padomju varas iestādes līdz 1941. gada pavasarim slēdza visas cionistu, konservatīvo un reliģisko ebreju biedrības, klubus un mācības iestādes, kā pēdējās slēdza Ebreju kultūras biedrību un ''Bikur Holim'' biedrību. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem vadīja no PSRS atsūtītais LPSR iekšlietu komisāra vietnieks, no 1941. gada aprīļa LPSR valsts drošības komisārs ebrejs [[Semjons Šustins]]. Zināms, ka [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā uz Krieviju izsūtīja 1212 Latvijas ebreju. Vīriešus ieslodzīja [[Usoļlags|Soļikamskas]], [[Vjatlags|Vjatkas]] un [[Vorkutlags|Vorkutas]] soda nometnēs, viņu sievas un bērnus nometināja vairākos [[Sibīrija]]s ciemos. Izsūtījumā bojā gāja Latvijas ebreju politiķi [[Pauls Mincs]], N. Maizels, I. Rabinovičs, vēlāk [[Mordehajs Dubins]] u.c. Pēc tam, kad nacistiskā Vācija okupēja Latviju, uz PSRS izdevās evakuēties tikai apmēram 15 tūkstošiem Latvijas ebreju, vairāk nekā 75 tūkstoši nokļuva nacistu varā. Jau 1941. gada jūlijā ap 4 tūkstoši Rīgas ebreju nogalināja [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] un [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] ierīkoja [[Rīgas geto]], kur līdz 1941. gada 25. oktobrim nometināja vairāk nekā 29 tūkstošus ebreju. 1941. gada jūlija beigās [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]] izveidoja [[Daugavpils]] geto, kur nometināja ap 15 tūkstošiem Latgales ebreju. 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nošāva lielāko daļu Rīgas geto ieslodzīto ebreju, kas vēsturē pazīstama kā [[Rumbulas traģēdija]]. Kurzemes ebrejus nogalināja 1941. gada 15.—17. decembrī [[Šķēdes kāpas]] pie [[Liepāja]]s. Pēc masu slepkavībām dzīvi palikušos Latvijas ebrejus 1943. gadā no geto pārveda uz koncentrācijas nometnēm Mežaparkā (''KZ Kaiserwald''), Strazdu muižā, Salaspilī un Dundagā. 1944. gadā ieslodzītos no Latvijas pārveda uz nometnēm Vācijā un Polijā, daudzi Latvijas ebreji 1943.—1945. gadā tika noindēti gāzes kamerās Auvices, Būhenvaldes un Treblinkas nometnēs, dzīvi palika tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no tur aizsūtītajiem Latvijas ebrejiem. Pēc Rīgas ebreju kopienas muzeja datiem zināmi 220 ebreju slēpšanas gadījumi, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 400 glābēju, ir noskaidroti 32 represēto "žīdu glābēju" vārdi, astoņi no viņiem gājuši bojā ieslodzījumā (Anna Alma Pole, Andrejs Graubiņš, Ditrihs Feinmans, Jānis Šusters, Gerhards Šusters, Kārlis un Žanis Pūķi, Ieva Dzene), citu 16 apcietināto glābēju likteni nav izdevies noskaidrot. Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā atgriezās ap 14 tūkstošiem Latvijas ebreju, viņiem pievienojās daudzi ebreji no [[Padomju Savienība|PSRS]] republikām. Padomju totalitārais režīms rīkoja vairākas popitiskas kampaņas pret ebrejiem, tā 1949. gadā vairākus pazīstamus Latvijas ebrejus apcietināja par kosmopolītiskiem uzskatiem un to propagandēšanu, bet 1953. gada sākumā sakarā ar t.s. antisemītisko "Ārstu-indētāju lietu" (''Дело врачей-отравителей''). Cietumā ieslodzīja rakstnieku Maksi Šacu-Aņinu un citus ebreju pedagogus, ārstus un kultūras darbiniekus. Tikai 1962. gadā Rumbulā atļāva uzstādīt piemiņas plāksni ar uzrakstu latviešu, krievu un jidiša valodā "Fašisma upuriem, 1941—1944". 1959. gadā Latvijā pastāvīgi dzīvoja ap 36,6 tūkstošiem ebreju, lielākā daļa no viņiem Rīgā (gandrīz 30 tūkstoši), veidojot ap 5% pilsētas iedzīvotāju. Pēc [[Izraēla]]s uzvaras [[Sešu dienu karš|Sešu dienu karā]] 1967. gada jūnijā sākās spēcīgs ebreju nacionālās apziņas pacēlums, kam sekoja ebreju tiesību tālāki ierobežojumi un [[pārkrievošana]]s pastiprināšanās. 1968. gadā [[Iļja Ripss]] mēģināja sadedzināties pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], protestējot pret padomju invāziju Čehoslovākijā, Latvijas okupāciju un pret ebreju nacionālo centienu apspiešanu. Rīgā atradās viens no PSRS ebreju nacionālās atmodas kustības galvenajiem centriem, kam bija sakari ar Izraēlu un ebreju [[diaspora|diasporu]]. Laikā no 1968. līdz 1980. gadam no Latvijas uz Izraēlu un Rietumvalstīm izceļoja 13 153 ebreji jeb 35,8% Latvijas ebreju, kopumā līdz 1989. gadam no Latvijas izceļoja vairāk nekā 16 tūkstošu ebreju, no tiem 70% apmetās uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā. 1989. gadā Latvijā dzīvoja vairs tikai 22 900 ebreju jeb 0,9% no kopējā iedzīvotāju kopskaita, no viņiem vairs tikai 22,5% Latvijas ebreju par savu ģimenes valodu atzina jidišu. Tikai 27% Latvijā dzīvojošo ebreju prata runāt latviski. Pazīstamākie Latvijas ebreji tajā laikā bija [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Organiskās sintēzes institūta]] direktors [[Solomons Hillers]], ārsti [[Jūlijs Anšelēvičs]], [[Zeliks Čerfass]], [[Anatolijs Bļugers]], [[Maksis Beļeņkijs]], [[Eiženija Krupņikova]], vēsturnieki [[Joels Veinbergs]] un [[Pēteris Krupņikovs]], kinorežisors [[Hercs Franks]], režisori [[Arkādijs Kacs]] un [[Ādolfs Šapiro]], pianists [[Hermanis Brauns]], aktrise [[Jekaterina Bunčuka]], šahists [[Mihails Tāls]]. == Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā == [[Attēls:Museum "Jews in Latvia".jpg|300px|thumb|right|[[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs „Ebreji Latvijā”]]]] [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] laikā arī Latvijas ebreji piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā. Latvijas Rakstnieku savienības un citu radošo apvienību plēnumā 1988. gada 1. jūnijā [[Mavriks Vulfsons]] atklāti kvalificēja padomju karaspēka ienākšanu Latvijā 1940. gada 17. jūnijā kā Latvijas varmācīgu okupāciju. Sabiedrisko kustību aktīvisti bija dizainers [[Herberts Dubins]], M. Šaca-Aņina meita juriste [[Ruta Marjaša]], uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs, kinokritiķis un žurnālists [[Ābrams Kleckins]] (Kļockins), vēsturnieks Marģers Vestermanis, fiziķis [[Boriss Cilēvičs]], žurnālists Zalmans Kacs u.c. Ļoti stipra šīs kustības iezīme bija tieksme nodibināt tiešus sakarus ar Izraēlu un atkal kļūt par pasaules ebrejības sastāvdaļu. 1988. gada vidū notika pirmās nelegālās apspriedes par Latvijas ebreju sabiedriskā centra dibināšanu notika Finansu ministrijas ēkā Smilšu ielā 1 un Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības namā Vaļņu ielā 32. 1988. gada oktobrī Skolas ielā 6 notika Latvijas ebreju 1. kongress, bet novembra beigās Latvijas ebreju 2. kongress, kurā oficiāli nodibināja Latvijas Ebreju kultūras biedrību (LEKB). 1989. gada 1. septembrī nodibināja Rīgas ebreju vidusskolu, kurā mācījās ap 500 skolēnu. Ebreju kopienas izveidojās arī Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Ludzā. 1990. gada sākumā Latvijas PSR Augstākajā Padomē ievēlēja M. Vulfsonu, I. Movelu un R. Marjašu, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. Latvijas Republikas Augstākās Padome 1990. gada 19. septembrī pieņēma deklarāciju "Par genocīda un antisemītisma nosodījumu un nepieļaujamību Latvijā", bet 1991. gada 29. augustā lēmumu "Par attiecībām ar Izraēlu", kurā atzina Izraēlas valsti un vēlēšanos nodibināt diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Izraēlu. 1994. gada 14.-16. jūnijā Rīgā notika pasaules Ebreju kultūras memoriālā fonda kongress, Rīgā notika vairāki Latvijas ebreju kongresi (1994, 1997, 2001), starptautiskās konferences "Ebreji mainīgā pasaulē". 1992. gadā atjaunoja slimnīcu ''Bikur Holim'', 1998. gada jūlijā nodibināja [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centru. 1995. gadā 45% Latvijas ebreju bija Latvijas pilsoņi, bet 2001. gadā jau 61%. Ja 1996. gadā 43% ebreju prata latviešu valodu, tad 2000. gadā jau vairāk nekā 68%. Vienlaikus no 1989. līdz 2000. gadam uz Izraēlu repatriējās 12 624 Latvijas ebreji un viņu ģimenes locekļi. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 10 376 ebreji, no viņiem Rīgā 8249, Daugavpilī 680, Jūrmalā 292, Rīgas rajonā 215, Liepājā 214, Jelgavā 142, Rēzeknē 107, Jēkabpils rajonā 79, Ventspilī 54, Ogres rajonā 51, Ludzas rajonā 41 ebrejs. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Muzejs "Ebreji Latvijā"]] == Ārējās saites == * [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/kurzeme/some-aspects-of-jewish-history-in-the-duchy-of-courland-1561-1795/ Some Aspects of Jewish history in the Duchy of Courland (1561—1795)] * [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/kurzemes-and-zemgales-jews/ Kurzeme's and Zemgale's Jews] * [http://www.referats.lv/index.php?action=show_referat&itemid=5938 Ebreju dzīve Rīgas pilsētā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta beigām]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses] [[Kategorija:Ebreji un Jūdaisms Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas ebreji| ]] [[Kategorija:Ebreju vēsture]] mqtqrge2qg1sqvfyl4r4n7wd9mdcjbs Livonijas hercogi 0 128162 3672336 3664691 2022-08-18T18:10:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL Inflanty IRP COA.svg|thumb|200px|Livonijas hercogistes ģerbonis.]] [[Attēls:Coat of arms of Magnus of Holstein.svg|thumb|200px|Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis.]] '''Livonijas hercogs''' bija mantojams tituls, ko no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam lietoja dažādu valstu monarhi, lai apliecinātu savas valdnieka tiesības uz agrākās [[Livonijas konfederācija]]s teritoriju vai tās vidusdaļas - [[Pārdaugavas hercogiste]]s, vēlāk [[Zviedru Vidzeme]]s, [[Inflantijas vaivadija]]s un [[Vidzemes guberņa]]s zemēm. == Hercoga titula izveides vēsture == Pēc tam, kad [[Livonijas ordenis]] pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] likvidācijas [[Austrumprūsija|Prūsijā]] bija kļuvis patstāvīgs, ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] 1526. gadā tika iecelts par [[Svētās Romas impērija]]s firstu. Ideja par teokrātiskas valsts pārveidi laicīgā valstī pēc Vācu ordeņa parauga Prūsijā bija tuva arī Livonijas ordeņa valdībai. 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā tika pieņemts lēmums ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu hercogisti. Tomēr pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas un ordeņa padošanās akta parakstīšanas 1562. gada 5. martā Rīgas pilī [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] un citi pavēlnieki bija spiesti nolikt savas pilnvaras un kļūt par [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vasaļiem. Livonijas hercogiste tiesību ziņā tika pielīdzināta 1525. gadā dibinātajai Prūsijas hercogistei un piešķirta mantojuma lēnī tās pirmajam hercogam Gothardam Ketleram. Viņš un viņa pēcnācēji līdz pat 1795. gadam lietoja titulu "Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs" (latīņu: ''Deo Gracia in Livonia, Curlandiae et Semigalliae Dux''). Savukārt Rīgas arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]] nevēlējās pieņemt visus padošanās noteikumus, bet arhibīskapijas koadjuktors Kristofs mēģināja panākt Zviedrijas karalim pakļautas hercogistes izveidi. Savukārt Rīgas pilsēta pasludināja, ka pakļaujas tieši [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaram un vēlas saglabāt brīvpilsētas statusu. Tikai pēc arhibīskapa nāves 1563. gadā [[Rīgas arhibīskapija]]s bruņniecība parakstīja padošanās aktu 1566. gada decembrī un [[Pārdaugavas hercogiste|Livonijas Pārdaugavas hercogiste]] apvienojās reālūnijā ar Lietuvu.<ref>Diploma Unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566</ref> Tas nozīmēja, ka Lietuvas dižkunigaitis (un Polijas karalis) [[Sigismunds II Augusts]] vienlaicīgi bija arī šis teritorijas nominālais valdnieks - hercogs un lietoja titulu ''Sigismundus Augustus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, nec non terrarum ... Livoniae etc.'', ko pēc viņa lietoja visi [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieki līdz pat 1795. gadam. Daļa bijušās Rīgas arhibīskapijas vasaļu vēlējās labāk pakļauties Krievijas caram un veda sarunas ar [[Jānis Briesmīgais|Jāni Briesmīgo]], kas viņu iespaidā piedāvāja bijušam Livonijas ordeņa mestram Vilhelmam fon Firstenbergam, vēlāk Gothardam Ketleram, kļūt par [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas karali]].<ref>Соловъев С.М. Сочинения. Книга III. История России с древнейших времен. Тома 5 – 6. – Москва, 1989. – с.570.; Форстенъ Г.В. Балтiйскiй вопросъ въ XVI и XVII столетiяхъ (1544 – 1648.). Томъ I: Борьба изъ за Ливонiи. – Санктъ-Петербургъ, 1893. – с.535.</ref> Pēc viņu atteikšanās šis piedāvājums tika izteikts Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], kas to pieņēma un 1570.-1579. gadā lietoja titulu "Magnuss, Livonijas ķēniņš, [[Igaunija]]s un [[Letija]]s kungs" (''Magnus, Divine Gratia Rex Livoniae Dominus Esthoniae et Littia''). Jaunais Polijas-Lietuvas valdnieks [[Stefans Batorijs]] 1578. gadā atjaunoja Livonijas un Polijas-Lietuvas ūnijas aktu un 1581. gadā panāca Rīgas pakļaušanos un uzsāka plašu karadarbību pret krieviem un piespieda Jāni Briesmīgo 1582. gadā ([[Jamzapoļes miera līgums]]) atteikties no iekarojumiem Livonijā. Pēc [[Zviedru Vidzeme]]s nodibināšanas Livonijas hercoga titulu lietoja arī Zviedrijas karalis [[Kārlis XI]]. Neraugoties zaudējumu karos pret zviedriem un poļiem, arī Krievijas cars [[Mihails Fjodorovičs Romanovs]] lietoja "Livonijas lielkņaza" titulu, bet vēlākie Krievijas imperatori pēc Latvijas pakļaušanas sevi titulēja vairs tikai kā "Livonijas kņazus". == Nominālo Livonijas hercogu saraksts == === Livonijas valdnieki === * [[Gothards Ketlers]] - no 1562. līdz 1566. gadam kā "Livonijas vietvaldis un gubernators" - ''in Lieffland zu Curland vnd Semigallien Hertzogk Der königklichen Maiestett tzu Polen vnd vber Liefflandt Statthalter vnd Gubernator''<ref>[http://eurulers.angelfire.com/courland.html Kurzemes un Zemgales mantoto valdnieku tituli]</ref>; * [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss I]] - no 1570. līdz 1579. gadam kā "Livonijas ķēniņš, [[Igaunija]]s un [[Letija]]s kungs" - ''koning In Lifflandt, der Estnischen und lettischen Landen Herr''. === Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieki (1566-1795) === * [[Sigismunds II Augusts]] - no 1566. līdz 1572. gadam kā "Livonijas lielhercogs" - ''wielki książę inflancki''; * [[Stefans Batorijs]] - no 1578. līdz 1586. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Sigismunds III Vāsa]] - no 1587. līdz 1632. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Vladislavs IV]] - 1632. līdz 1648. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Jans II Kazimirs]] - no 1648. līdz 1668. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Mihals Višņoveckis]] - no 1669. līdz 1673. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Jans III Sobeskis]] - no 1674. līdz 1696. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Augusts II Stiprais]] - no 1697. līdz 1706. gadam; no 1709. līdz 1733. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Staņislavs Leščiņskis]] - no 1704. līdz 1709. gadam; no 1733. līdz 1736. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Augusts III Saksis]] - no 1733. līdz 1763. gadam kā "Livonijas lielhercogs"; * [[Staņislavs Poņatovskis]] - no 1764. līdz 1795. gadam kā "Livonijas lielhercogs". === Zviedrijas valdnieki === * [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunds I Vāsa]] - no 1592. līdz 1599. gadam kā "Livonijas lielhercogs" (jo vienlaikus arī Polijas-Lietuvas valdnieks); * [[Kārlis IX]] - no 1599. līdz 1611. gadam kā "Livonijas igauņu karalis" - ''Esters i Lijfland etc. Konungh''; * [[Kārlis XI]] - no 1660. līdz 1697. gadam kā "Livonijas hercogs" - ''Hertig uti Lifland''; * [[Kārlis XII]] - no 1697. līdz 1718. gadam kā "Livonijas hercogs" - ''Hertig uti Lifland''. === Krievijas valdnieki === * [[Ivans IV]] - no 1572. gada līdz 1584. gadam kā "Livonijas zemes valdnieks" - ''государь отчинные земли Лифлянтскiе''; * [[Fjodors I]] - no 1584. līdz 1595. gadam kā "Livonijas valdnieks un lielkņazs" - ''государь и Великiй Князь Лифляндскiй''; * [[Mihails Fjodorovičs Romanovs]] - no 1613. līdz 1614. gadam kā "Livonijas lielkņazs" * [[Pēteris I]] - no 1721. līdz 1725. gadam kā "Igaunijas, Livonijas kņazs" - ''kнязь Эстляндскiй, Лифляндскiй''; * [[Pēteris II Romanovs]] - no 1727. līdz 1730. gadam kā "Igaunijas, Livonijas kņazs" - ''князь Эстляндскiй, Лифляндскiй''; * [[Anna Ivanovna]] [[1730]]. - [[1740]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas kņaze" - ''княгиня Эстляндская, Лифляндская''; * [[Elizabete Romanova]] [[1741]]. - [[1762]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas kņaze" - ''княгиня Эстляндская, Лифляндская''; * [[Pēteris III]] [[1762]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas kņazs" - ''князь Эстляндскiй, Лифляндскiй''; * [[Katrīna II]] [[1762]]. – [[1794.]] gadā kā "Igaunijas, Livonijas kņaze", [[1795]]. – [[1796.]] gadā kā "Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales kņaze" - ''княгиня эстляндская, лифляндская, курляндская и семигальская''; * [[Pāvils I Romanovs]] [[1796]]. - [[1801]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales kņazs" - ''князь Эстляндскiй, Лифляндскiй, Курляндскiй и Семигальскiй''; * [[Aleksandrs I Romanovs]] [[1801]]. - [[1825]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales kņazs"; * [[Nikolajs I Romanovs]] [[1825]] - [[1855]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales kņazs"; * [[Aleksandrs II Romanovs]] [[1855]]. - [[1881]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales kņazs"; * [[Aleksandrs III Romanovs]] [[1881]]. - [[1894]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales kņazs"; * [[Nikolajs II Romanovs]] [[1894]]. - [[1917]]. gadā kā "Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales kņazs"; === Vācijas valdnieki === * [[Ādolfs Frīdrihs]] [[1918]]. gadā nominēts kā "Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs" - ''Herzog von Vereinigten Baltischen Herzogtum''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://eurulers.angelfire.com/index.html Titles of European hereditary rulers] (angliski) == Skatīt arī == * [[Vidzemes valdnieku uzskaitījums]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Eiropas valdnieku dinastijas]] r54bn9zyi5nfh10iyj1m226c7fggqwi Latvijas hokejistu Somijas hokeja līgā uzskaitījums 0 132383 3672579 2999017 2022-08-19T07:03:15Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti visi [[Latvija]]s [[hokejs|hokejisti]], kas kaut vienu spēli aizvadījuši [[Somijas hokeja līga|Somijas spēcīgākajā hokeja līgā]]. == Uzskatījums == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Pārstāvētie klubi |- |[[Vjačeslavs Fanduls]] ♦||476||148||211||359||[[Pori "Assat"]] 1992—1994<br />[[HPK]] 1994—1995<br />[[Turku "TPS"]] 1994—1996<br />[[Pori "Assat"]] 1996—1999<br />[[Oulu "Karpat"]] 2000—2001<br />[[Pori "Assat"]] 2002—2004 |- |[[Aigars Cipruss]]||314||74||114||188||[[Raumas "Lukko"]] 1997—1999<br />[[Lahti "Pelicans"]] 1999—2000<br />[[Helsinku "Jokerit"]] 2000—2001<br />[[SaiPa]] 2001—2002 |- |[[Leonīds Tambijevs]]||142||61||53||114||[[Raumas "Lukko"]] 1997—2000<br />[[Tamperes "Tappara"]] 2003—2004 |- |[[Aleksejs Froļikovs]]||87||30||38||68||[[Pori "Assat"]] 1990—1992 |- |[[Roberts Jekimovs]]||136||28||30||58||[[SaiPa]] 2011—2013<br />[[Tamperes "Ilves"]] 2013—2014 |- |[[Jānis Sprukts]] ♦||97||30||27||57||[[Raumas "Lukko"]] 2000—2001<br />[[HPK]] 2005—2006<br />[[Raumas "Lukko"]] 2007—2008 |- |[[Oļegs Sorokins]]||126||14||33||47||[[Pori "Assat"]] 2002—2005 |- |[[Kārlis Skrastiņš]]||148||10||34||44||[[Turku "TPS"]] 1995—1998 |- |[[Aleksandrs Macijevskis]]||97||12||21||33||[[SaiPa]] 1997—1999 |- |[[Atvars Tribuncovs]]||88||6||26||32||[[Raumas "Lukko"]] 1998—1999<br />[[Oulu "Karpat"]] 2006—2007 |- |[[Aleksandrs Kerčs]]||46||14||17||31||[[Tamperes "Tappara"]] 1997—1998 |- |[[Rodrigo Laviņš]]||63||7||14||21||[[Helsinku "Jokerit"]] 1998—1999<br />[[Tamperes "Ilves"]] 1999—2000<br />[[HPK]] 1999—2000 |- |[[Andrejs Maticins]]||41||4||17||21||[[Pori "Assat"]] 1991—1992 |- |[[Kaspars Saulietis]]||56||4||15||19||[[HPK]] 2010—2011 |- |[[Armands Bērziņš]]||55||11||7||18||[[HPK]] 2010—2011 |- |[[Mārtiņš Dzierkals]]||39||7||8||15||[[Mikeli "Jukurit"]] 2019—2020 |- |[[Grigorijs Panteļejevs]]||40||4||9||13||[[Lahti "Pelicans"]] 2002—2003 |- |[[Kaspars Astašenko]] ♦||51||4||6||10||[[Tamperes "Ilves"]] 2003—2004<br />[[HPK]] 2005—2006 |- |[[Igors Bondarevs]]||10||0||3||3||[[SaiPa]] 2001—2002 |- style="background-color:#d0e7ff |[[Oskars Batņa]]||31||2||5||7||[[Mikeli "Jukurit"]] 2021—''pašlaik'' |- |[[Kārlis Čukste]]||15||1||5||6||[[Lahti "Pelicans"]] 2021—2022 |- |[[Lauris Dārziņš]]||13||1||1||2||[[Tamperes "Ilves"]] 2006—2007 |- |[[Jānis Švanenbergs]]||14||0||1||1||[[Raumas "Lukko"]] 2021—2022 |- |[[Aleksejs Širokovs]]||12||0||1||1||[[Raumas "Lukko"]] 2010 |- |[[Aleksandrs Jerofejevs]]||6||0||0||0||[[Tamperes "Ilves"]] 2006—2007 |- |[[Mareks Jass]]||4||0||0||0||[[KalPa]] 1998—1999 |- |[[Daniels Bērziņš]]||4||0||0||0||[[Jiveskiles JYP]] 2021—2022 |- |[[Jānis Kalniņš]] ♦||2||—||—||—||[[Tamperes "Tappara"]] 2021—2022 |} {| |- |style="background-color:#d0e7ff; border:1px solid #aaaaaa; width:2em;"| |= Spēlē līgā 2022.—23. gada sezonā|| |} ''(♦) norāda uz spēlētāju, kas izcīnījis Somijas čempiona titulu'' {{SM līga}} [[Kategorija:SM līga]] [[Kategorija:Hokejs Latvijā]] 5q1nz6vxkv42inzuom2oy26zrgaqq81 Lilijas iela (Rīga) 0 133202 3672649 2592131 2022-08-19T10:02:40Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Lilijas iela|Lilijas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Lilijas iela |attēls = Attēls:Lilijas iela, Iļģuciems, Rīga.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Lilijas iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]], [[Dzirciems]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Emmas iela (1898—1928) |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Lilijas iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] administratīvaja rajonā, [[Iļģuciems|Iļģuciema]] un [[Dzirciems|Dzirciema]] apkaimēs. Lilijas iela sākas pie [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] un beidzas pie [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielas]] krustojuma. Lilijas ielā atrodas arī [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruta]] galapunkts "Iļģuciems". == Vēsture == Iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta jau 1898. gadā ar nosaukumu '''Emmas iela''' ({{val|ru|Эммаская улица}}). 1928. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Lilijas ielu. 1924. gadā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]] tika izveidota vēl viena iela ar nosaukumu [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], tāpēc Dzirciema un Iļģuciema ielas nosaukums tika mainīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ilguciems/ielas/1/|title=Iļģuciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielu savienojumi == Lilijas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]] * [[Dagmāras iela (Rīga)|Dagmāras iela]] * [[Reņģes iela (Rīga)|Reņģes iela]] * [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Iļģuciems]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] kacknkrdy0eig2sznyy5apylej9v1fn Cīrava 0 134307 3672322 3504590 2022-08-18T18:03:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cīrava | settlement_type = lielciems | image_skyline = Cīravas pils 2001-11-10.jpg | image_caption = Cīravas pils | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Cīravas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gads | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=75 |title=Informācija par objektu: Cīrava |accessdate={{dat|2016|04|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 479 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 44 | lats = 11 | latNS = N | longd = 21 | longm = 23 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 22 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3453 Cīrava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Cīrava''' ir apdzīvota vieta [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Cīravas pagasts|Cīravas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies pagasta centrā [[Durbe (upe)|Durbes]] upes krastos pie [[Rudīte]]s, [[Cepļupe]]s un [[Dubeņa]]s ietekas tajā. Cīravā atrodas pagasta administrācija, arodskola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, ambulance, luterāņu baznīca, sporta laukums, [[Cīravas lidlauks|lidlauks]], dzirnavas. Atrodas 30 km attālumā no novada centra [[Grobiņa]]s, 15 km attālumā no tuvākās pilsētas [[Aizpute]]s un 194 km no [[Rīga]]s. == Vēsture == [[Attēls:Cīrava Štafenhāgens.jpg|thumb|250px|left|Cīrava 19. gs. vidū ([[Štafenhāgens]]).]] Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā, kad [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] vasaļiem izlēņotas Cīravas [[Dzērves skola|Dzērves]] (''Dserwen''). Vārds „Cīrava” [[kuršu valoda|kuršu valodā]] apzīmējot strauju pagriezienu, virziena maiņu, ko dara Durbes upe ciema centrā. 1560. gadā Cīravu ieguva dāņu hercogs un pēdējais Kurzemes bīskaps [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]]. Pēc tam Cīravas muiža nokļuva [[Fon Bēri|Bēru dzimtas]] īpašumā. 19. gadsimta pirmajā pusē Cīravā mācītājs bija [[Johans Kristaps Volters]], kurš ar muižnieku atbalstu Cīravā 1832. gadā ierīkoja skolu. Skolā sagatavoja skolotājus Kurzemes tautskolām, un tā uzskatāma par [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju semināra]] pirmsākumu. Tajā mācījās vēlākie skolotāji [[Andrejs Spāģis]], [[Ernests Dinsbergs]] un citi. Agrārās reformas gaitā [[Cīravas muiža]] (''Zierau'') ar pusmuižām tika sadalīta 55 jaunsaimniecībās. Muižas centrs tika nodots Meža skolai un virsmežniecībai. Meža skola pilī darbojas līdz 1953. gadam, tad pilī sāka darboties mehanizācijas skola.<ref>[http://www.cirava.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4&Itemid=3 Par Cīravu]</ref> Pašlaik Cīravas muižas pils ir privātpersonu īpašumā un samērā bēdīgā stāvoklī. Pēc [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līguma]] nosacījumiem PSRS karaspēka kontingents 1939. gadā Cīravā uzsāka kara lidlauka būvi. Otrā pasaules kara laikā lidlauku līdz pat 1945. gada 4.-5. maijam izmantoja vācu [[Luftwaffe]]. [[Cīravas lidlauks]] atrodas 2 kilometrus no ciema. Vairākus km uz dienvidaustrumiem no Cīravas muižas atradās 1900. gadā atklātās šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]]s pieturas punkts "Cīrava", kas slēgts 1964. gadā. == Tradīcijas == 1881. gadā dibinātajās Cīravas ūdensdzirnavās biedrība "Citaabra" veido Jauniešu neformālās izglītības centru ar koncertzāli, izstāžu zāli, kultūras un mākslas centru, deju zāli un mākslinieku rezidenču centru. Katru gadu 21. jūnijā notiek Cīravas Saulgriežu svētki. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100529180145/http://ciravasav.times.lv/ Cīravas arodvidusskola] * [https://web.archive.org/web/20181119162204/http://citaabra.lv/ Cita AbRA] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Cīravas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 51ncmy9cpieiu0mnyavo5pyoot0ioqj Prūšu iela (Rīga) 0 135547 3672208 2628107 2022-08-18T14:25:27Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Prūšu iela|Prūšu iela}} {{Infokaste Iela |nosaukums = Prūšu iela |attēls = Prūšu iela.JPG |attēla paraksts = Prūšu iela netālu no krustojuma ar [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielu]]. |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Prusu iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 2560 m |atklāta = [[1932]]. gads |vēst nosaukumi = Eduarda Smiltēna iela (1950—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Prūšu iela''' ir viena no maģistrālajām [[Rīga]]s ielām [[Ķengarags|Ķengaraga]] apkaimē. Kopējais ielas garums ir 2560 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. [[Latvijas PSR]] laikā ielas nosaukums bija '''Eduarda Smiltēna iela''' un tā bija iekļauta [[Maskavas rajons (Rīga)|Maskavas rajona]] administratīvajā teritorijā. == Vēsture == Prūšu ielai nosaukums tika piešķirts [[1932]]. gadā, par godu netālu esošajam Prūšu krogam, bet [[1950]]. gadā, [[Latvijas PSR]] laikā, iela tika pārdēvēta par Eduarda Smiltēna ielu, par godu Padomju Latvijas revolucionārajam darbonim.<ref>{{enc riga|268}}</ref> Ielas apbūve pārsvarā ir veidojusies [[1950. gadi|1950. gados]], bet iepriekš Prūšu ielā bija dažas viensētas tipa ēkas. == Ielas raksturojums == Prūšu iela aizsākas [[Ķengarags|Ķengaraga]] apkaimes rietumu daļā, savienojumā ar [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] — vienā no nosacītajiem Ķengaraga centriem un uzsāk savu virzību austrumu virzienā, metot slaidu loku pa labi, krustojoties ar [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas]] un [[Rušonu iela|Rušonu ielām]]. Tad iela turpina virzību dienvidaustrumu virzienā, stiepjoties paralēli dzelzceļam, starp [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas]] un [[Lokomotīves iela|Lokomotīves ielu]]. Krustojas ar [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas]], [[Bultu iela (Rīga)|Bultu]], [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines]], [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu]], [[Plostu iela (Rīga)|Plostu]], [[Vizlas iela|Vizlas]] un [[Rasas iela (Rīga)|Rasas ielām]]. Iela beidzās "T" veida savienojumā ar [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles ielu]] netālu no [[Šķirotavas dzelzceļa stacija]]s. == Ielu savienojumi == Prūšu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]] * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Rušonu iela]] * [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] * [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] ("T" veida krustojums) * [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Vizlas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Ķengarags]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] asisle5wx21k2qaxxy8nv88xcdqzb4m Dienvidsudāna 0 141056 3672165 3540660 2022-08-18T13:14:27Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = South Sudan | pilnais_valsts_nosaukums = Dienvidsudāna | valsts_nosaukums = | karoga_nosaukums = Dienvidsudānas karogs | karoga_attēls =Flag_of_South_Sudan.svg | ģerboņa_nosaukums = Dienvidsudānas ģerbonis | ģerboņa_platums = 120px | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_South_Sudan.svg |symbol_type = Ģerbonis |motto = |anthem = | kartes_attēls =South_Sudan_(orthographic_projection).svg | galvaspilsēta = [[Džūba]] |latd=04|latm=51|lats=54|latNS=N |longd=31|longm=36|longs=00|longEW=E | lielākā_pilsēta = | valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]] |regional_languages = | etniskās_grupas = |etniskās_grupas_year = |demonym = Dienvidsudānietis | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Salva Kīrs Majardits]] | valsts_galvas_tituls2 = Viceprezidents | valsts_galva2 = [[Rijeks Mačars]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = [[Neatkarība]] no [[Sudāna]]s | neatkarības_datums = {{dat|2011|7|9}} | platība_rangs = |area_magnitude = | platība_km2 = 619745 |area_sq_mi = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = 7,5-9,7 miljoni ''(2006, UNFPA)''<ref name="unfpa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sudan.unfpa.org/souther_Sudāna/index.htm|title=UNFPA Southern SUDAN|work=UNFPA}}{{Novecojusi saite}}</ref><br /> 11 000 000–13 000 000 ''(2009)''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.sudantribune.com/spip.php?article31005|title=Sudan census committee say population is at 39 million|work=SudanTribune|date=27 April 2009|access-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2012|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121123114814/http://www.sudantribune.com/spip.php?article31005}}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = | iedzīvotāju_skaita_gads = |population_census = 8260490 ''(apstrīdēts)''<ref name="n24">{{Ziņu atsauce|url=http://www.news24.com/Content/World/News/1073/b52cc36803164f39be83598566f1eb70/21-05-2009-07-23/Discontent_over_Sudāna_census|title=Discontent over Sudan census|work=News24.com|date=21 May 2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> |population_census_year = 2008 | apdzīvotības_blīvums_km2 = |population_density_sq_mi = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = |GDP_nominal = |GDP_nominal_rank = |GDP_nominal_year = |GDP_nominal_per_capita = |GDP_nominal_per_capita_rank = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | HDI = | HDI_rangs = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | valūta = ''Sudānas mārciņa'' | valūtas_kods = SDG | laika_zona = [[EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.sd]] | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 249 | piezīme1 = }} '''Dienvidsudāna''' ({{val|en|South Sudan}}) ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Dienvidsudānas galvaspilsēta ir [[Džūba]]. Austrumos tā robežojas ar [[Etiopija|Etiopiju]], dienvidos ar [[Kenija|Keniju]], [[Uganda|Ugandu]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], ziemeļos ar [[Sudāna|Sudānu]] un rietumos ar [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republiku]]. Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē. Laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no [[Sudāna]]s.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/sakas-balsosana-dienvidsudanas-neatkaribas-referenduma.d?id=36147790 Sākas balsošana Dienvidsudānas neatkarības referendumā], delfi.lv</ref> 30. janvārī publicētie neoficiālie rezultāti liecināja, ka 99% nobalsojušo bija par atdalīšanos. {{dat|2011|7|9}} Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/dienvidsudana-proklame-neatkaribu.d?id=39485583 Dienvidsudāna proklamē neatkarību]</ref> {{dat|2011|7|14}} Dienvidsudāna tika uzņemta ANO sastāvā, un kļuva par tās 193. dalībvalsti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/384651-jaundibinata_valsts_dienvidsudana_iestajas_ano Jaundibinātā valsts Dienvidsudāna iestājas ANO], tvnet.lv</ref> == Vēsture == [[Attēls:Southern_Sudan_Civil_War.svg|thumb|250px|left|[[Dienvidsudānas pilsoņu karš]]: {{krāsa|#ebc0b3}} valdība un tās sabiedrotie, {{krāsa|#cae7c4}} [[Rīks Mahars|Rīka Mahara]] opozīcijas spēki]] Dienvidsudāna bija [[Lielbritānija|britu]] kolonija līdz 1956. gadam. 1956. gadā tā ieguva neatkarību no Lielbritānijas, kā daļa no [[Sudāna]]s. Pēc [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmā Sudānas pilsoņu kara]], [[Dienvidsudānas autonomais reģions]] tika izveidots 1972. gadā un pastāvēja līdz 1983. gadam. 1983. gadā sākās [[Otrais Sudānas pilsoņu karš]], kas beidzās ar miera līguma parakstīšanu starp [[Sudānas Tautas atbrīvošanas kustība|Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību]] un Sudānas valdību 2005. gadā. Tajā pašā gadā tika izveidota Dienvidsudānas autonomā valdība. Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti 2011. gada 9. jūlijā, pēc referenduma, kas notika laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim, kurā gandrīz 99% vēlētāju nobalsoja par atdalīšanos no Sudānas.<ref>{{Ziņu atsauce |work=USA Today |title=Over 99 pct in Southern Sudan vote for secession |url=http://www.usatoday.com/news/topstories/2011-01-30-2052877353_x.htm |accessdate=30 January 2011 |date=30 January 2011 |first=Maggie |last=Fick}}</ref> Par pirmo prezidentu kļuva [[Salva Kīrs Majardits]]. 2013. gadā 14. decembrī Kīrs apsūdzēja viceprezidentu [[Rīks Mahars|Rīku Maharu]] un desmit citus apvērsuma mēģinājumā. Mahars noliedza apsūdzību un aizbēga no valsts, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sākās konflikts starp Dienvidsudānas armiju un Mahara spēkiem, kas pārvērtās [[Pilsoņu karš|pilsoņu karā]]. 2014. gada janvārī tika panākta pirmā vienošanās par pamieru. Tomēr cīņas turpinājās, un pēc tam sekoja vairākas citas vienošanās par pamieru. 2015. gada augustā tika parakstīts miera līgums. Mahars atgriezās Džubā un atkal tika iecelts par viceprezidentu 2016. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.com/news/world-africa-36140423 |title=South Sudan rebel chief Riek Machar sworn in as vice-president |accessdate=24 September 2017}}</ref> Mahars aizbēga no galvaspilsētas, kad tajā atsākās cīņas 2016. gada jūlijā. Viņam tika dota iespēja atgriezties, lai turpinātu sarunas par mieru, taču viņš neatgriezās. 2016. gada 23. jūlijā Maharu, kā viceprezidentu nomainīja [[Tabans Dengs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aljazeera.com/news/2016/07/south-sudan-opposition-replaces-missing-leader-machar-160723144856580.html |title=South Sudan opposition replaces missing leader Machar|accessdate=24 September 2017}}</ref> Valstī norisinājās [[bads]] no 2017. gada februāra līdz majiam. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/dienvidsudana-oficiali-izsludinats-bada-stavoklis.d?id=48537933|title=Dienvidsudānā oficiāli izsludināts bada stāvoklis|accessdate=25 September 2017}}</ref> Par bada iemesliem tika uzskatīti valstī notiekošais pilsoņu karš un ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču joprojām 1,7 miljoni cilvēku cieš no [[pārtika]]s trūkuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/dienvidsudana-vairs-nevalda-bads-secina-petnieki.d?id=48976377|title=Dienvidsudānā vairs nevalda bads, secina pētnieki |accessdate=25 September 2017}}</ref> == Politika == === Konstitūcija === Dienvidsudānas Likumdošanas asambleja 2011. gada 7. jūlijā ratificēja pagaidu konstitūciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sudantribune.com/South-Sudan-passes-interim,39457 |title=South Sudan passes interim constitution amid concerns over presidential powers. ''Sudan Tribune'', 8 July 2011. |access-date={{dat|2011|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110711141830/http://www.sudantribune.com/South-Sudan-passes-interim,39457 }}</ref> kura aizstāja 2005. gadā pieņemto konstitūciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gurtong.brandx.eu/LinkClick.aspx?fileticket=1atewJwi6UU%3d&tabid=341|title=Interim Constitution of Southern Sudan of 2005|access-date={{dat|2013|05|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110720154147/http://gurtong.brandx.eu/LinkClick.aspx?fileticket=1atewJwi6UU%3D&tabid=341|archivedate={{dat|2011|07|20||bez}}}}</ref> Pamatlikumā ir noteikts, ka Dienvidsudāna ir [[Prezidentālisms|prezidentāla republika]], kur prezidents ir valsts galva, valdības vadītājs un bruņoto spēku komandieris. Likumdošanas tiesības pieder Dienvidsudānas valdībai un vienpalātas Dienvidsudānas Likumdošanas asamblejai. Valsts konstitūcija paredz arī neatkarīgu tiesu varu, kur augstākais varas orgāns ir Augstākā tiesa. 2007. gadā tika uzsākts izstrādāt valsts aizsardzības stratēģiju, kuras izstrāde tika pabeigta 2008. gadā. Tika nolemts, ka Dienvidsudānas armijā ietilps sauszemes, gaisa un jūras spēki.<ref>[http://www.sudantribune.com/spip.php?article27642 Juba parliament authorises establishment of South Sudan air force] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116123534/http://www.sudantribune.com/spip.php?article27642 |date={{dat|2012|11|16||bez}} }}, 25 June 2008</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aircraft.zurf.info/article/creation-south-sudan-air-force |title=Creation of the South Sudan Air Force |accessdate=9 January 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110212205613/http://aircraft.zurf.info/article/creation-south-sudan-air-force |archivedate={{dat|2011|02|12||bez}} }}</ref> Valstij ir jauns ģerbonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goss-online.org/magnoliaPublic/en/about/symbols/mainColumnParagraphs/0/content_files/file1/small-coat-of-arms.gif |title=Attēls no Dienvidsudānas valdības mājas lapas |access-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120119044839/http://www.goss-online.org/magnoliaPublic/en/about/symbols/mainColumnParagraphs/0/content_files/file1/small-coat-of-arms.gif |archivedate={{dat|2012|01|19||bez}} }}</ref> === Prezidenti === [[Džons Garanga]] bija pirmais autonomā Dienvidsudānas reģiona prezidents. Amata pienākumus viņš pildīja līdz savai nāvei 2005. gada 30. jūlijā. Pēc Džona Garanga nāves par jauno Dienvidsudānas autonomā reģiona prezidentu 2005. gada 11. augustā tika iecelts viceprezidents [[Salva Kīrs Majardits]], tajā pašā dienā viņš kļuva arī par Sudānas viceprezidentu. Savukārt par Dienvidsudānas viceprezidentu kļuva [[Rīks Mahars]]. == Valodas == Dienvidsudānā dzīvo vairāk nekā 200 dažādas etniskās grupas. Tas ir viens no valodu ziņā bagātākajiem Āfrikas reģioniem, taču pārsvarā reģionā sastopamo valodu pratēju skaits nepārsniedz dažus tūkstošus. Oficiālā valsts valoda ir [[angļu valoda]]. Galvaspilsētas apkārtnē ir izplatīta [[arābu valoda|arābu]] [[pidžinvaloda]] — Džubas arābu valoda. Valsts pamatiedzīvotāju vidū visizplatītākā ir [[dinka valoda]], ko prot 2—3 miljoni valsts iedzīvotāju. Dinka valoda pieder rietumnilotu valodu saimei (''Western Nilotic languages''), un tā ir samērā līdzīga otrai izplatītākai Dienvidsudānas pamatiedzīvotāju valodai — nūru valodai (''Nuer language''). Dienvidsudānas trešā izplatītākā valoda ir [[zande valoda|zande]], kas pieder ubandžu valodu grupai. Dienvidsudānā iedzīvotāji runā vēl šādās valodās: [[bari valoda|bari]], šiluku, lotuko, jurmodo un citās. == Iedzīvotāji == 2008. gada aprīlī Sudānā tika veikta tautas skaitīšana. Tās rezultāti liecināja, ka Dienvidsudānā dzīvo 8, 26 miljoni iedzīvotāju<ref name="n24"/><ref name="epro">{{Ziņu atsauce|url=http://www.enoughproject.org/blogs/s-sudan-census-bureau-releases-official-results-amidst-ongoing-census-controversy|title=S. Sudan Census Bureau Releases Official Results Amidst Ongoing Census Controversy|work=!enough The project to end genocide and crimes against humanity|date=8 June 2009}}</ref> (22% no visiem Sudānas iedzīvotājiem). Dienvidsudānas prezidents [[Salva Kīrs Majardits]] apšaubīja tautas skaitīšanas rezultātus, apgalvojot, ka tautas skaitītāji vienā valsts reģionā ir pieskaitījuši vairāk cilvēku, citā — mazāk.<ref name="newvis">{{Ziņu atsauce|url=http://www.newsudanvision.com/index.php?option=com_content&view=article&id=1677:southern-sudanese-officials-decry-unfortunate-announcement-of-census-results&catid=1:sudan-news-stories&Itemid=6|title=South Sudanese officials decry ‘unfortunate’ announcement of census results|work=The New Sudan Vision|date=10 May 2009|access-date={{dat|2011|07|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110714174659/http://www.newsudanvision.com/index.php?option=com_content&view=article&id=1677:southern-sudanese-officials-decry-unfortunate-announcement-of-census-results&catid=1:sudan-news-stories&Itemid=6|archivedate={{dat|2011|07|14||bez}}}}</ref> Pēc viņa domām Dienvidsudānā dzīvo 1/3 Sudānas iedzīvotāju. Dienvidsudānas varasiestādes apgalvoja, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju netika pieskaitīti slikto laikapstākļu, sakaru trūkuma, ceļu trūkuma dēļ. Tāpat tika apgalvots, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju esot atradusies trimdā kaimiņvalstīs.<ref name="newvis"/> Amerikāņu tautas skaitīšanas tehniskais konsultants, kurš uzraudzīja tautas skaitīšanu Sudānā, atzina, ka tautas skaitītāji Dienvidsudānā varētu būt saskaitījuši 89% iedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=103124761|title=Ethnic Divisions Complicate Sudan's Census|work=NPR|date=15 April 2009}}</ref> 2009. gadā, gatavojoties 2011. gadā paredzētajam Dienvidsudānas neatkarības referendumam, tika uzsākta jauna tautas skaitīšana. Šo tautas skaitīšanu kārtējo reizi pavadīja asa kritika no Dienvidsudānas varasiestāžu puses. Tika apgalvots, ka Sudānas varasiestādes apzināti veicot dienvidsudāniešu skaitīšanu reģionos, kur to īpatsvars ir neliels.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.rnw.nl/africa/article/south-sudan-claims-northern-sudans-census-dishonest|title=South Sudan says Northern Sudan's census dishonest|work=Radio Nederland Wereldomroep|date=6 November 2009|access-date={{dat|2009|12|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724170053/http://www.rnw.nl/africa/article/south-sudan-claims-northern-sudans-census-dishonest|archivedate={{dat|2011|07|24||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dienvidsudānas starptautiskā atzīšana]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071217130656/http://goss.org/ Dienvidsudānas valdība] {{en ikona}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidsudāna| ]] ca9rl77lbqehuxt1b9hxl3eadgg8mfw 3672172 3672165 2022-08-18T13:24:27Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = South Sudan | pilnais_valsts_nosaukums = Dienvidsudāna | valsts_nosaukums = | karoga_nosaukums = Dienvidsudānas karogs | karoga_attēls =Flag_of_South_Sudan.svg | ģerboņa_nosaukums = Dienvidsudānas ģerbonis | ģerboņa_platums = 120px | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_South_Sudan.svg |symbol_type = Ģerbonis |motto = |anthem = | kartes_attēls =South_Sudan_(orthographic_projection).svg | galvaspilsēta = [[Džūba]] |latd=04|latm=51|lats=54|latNS=N |longd=31|longm=36|longs=00|longEW=E | lielākā_pilsēta = | valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]] |regional_languages = | etniskās_grupas = |etniskās_grupas_year = |demonym = Dienvidsudānietis | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Salva Kīrs Majardits]] | valsts_galvas_tituls2 = Viceprezidents | valsts_galva2 = [[Rieks Mačars]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = [[Neatkarība]] no [[Sudāna]]s | neatkarības_datums = {{dat|2011|7|9}} | platība_rangs = |area_magnitude = | platība_km2 = 619745 |area_sq_mi = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = 7,5-9,7 miljoni ''(2006, UNFPA)''<ref name="unfpa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sudan.unfpa.org/souther_Sudāna/index.htm|title=UNFPA Southern SUDAN|work=UNFPA}}{{Novecojusi saite}}</ref><br /> 11 000 000–13 000 000 ''(2009)''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.sudantribune.com/spip.php?article31005|title=Sudan census committee say population is at 39 million|work=SudanTribune|date=27 April 2009|access-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2012|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121123114814/http://www.sudantribune.com/spip.php?article31005}}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = | iedzīvotāju_skaita_gads = |population_census = 8260490 ''(apstrīdēts)''<ref name="n24">{{Ziņu atsauce|url=http://www.news24.com/Content/World/News/1073/b52cc36803164f39be83598566f1eb70/21-05-2009-07-23/Discontent_over_Sudāna_census|title=Discontent over Sudan census|work=News24.com|date=21 May 2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> |population_census_year = 2008 | apdzīvotības_blīvums_km2 = |population_density_sq_mi = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = |GDP_nominal = |GDP_nominal_rank = |GDP_nominal_year = |GDP_nominal_per_capita = |GDP_nominal_per_capita_rank = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | HDI = | HDI_rangs = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | valūta = ''Sudānas mārciņa'' | valūtas_kods = SDG | laika_zona = [[EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.sd]] | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 249 | piezīme1 = }} '''Dienvidsudāna''' ({{val|en|South Sudan}}) ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Dienvidsudānas galvaspilsēta ir [[Džūba]]. Austrumos tā robežojas ar [[Etiopija|Etiopiju]], dienvidos ar [[Kenija|Keniju]], [[Uganda|Ugandu]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], ziemeļos ar [[Sudāna|Sudānu]] un rietumos ar [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republiku]]. Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē. Laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no [[Sudāna]]s.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/sakas-balsosana-dienvidsudanas-neatkaribas-referenduma.d?id=36147790 Sākas balsošana Dienvidsudānas neatkarības referendumā], delfi.lv</ref> 30. janvārī publicētie neoficiālie rezultāti liecināja, ka 99% nobalsojušo bija par atdalīšanos. {{dat|2011|7|9}} Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/dienvidsudana-proklame-neatkaribu.d?id=39485583 Dienvidsudāna proklamē neatkarību]</ref> {{dat|2011|7|14}} Dienvidsudāna tika uzņemta ANO sastāvā, un kļuva par tās 193. dalībvalsti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/384651-jaundibinata_valsts_dienvidsudana_iestajas_ano Jaundibinātā valsts Dienvidsudāna iestājas ANO], tvnet.lv</ref> == Vēsture == [[Attēls:Southern_Sudan_Civil_War.svg|thumb|250px|left|[[Dienvidsudānas pilsoņu karš]]: {{krāsa|#ebc0b3}} valdība un tās sabiedrotie, {{krāsa|#cae7c4}} [[Rieks Mačars|Rieka Mačara]] opozīcijas spēki]] Dienvidsudāna bija [[Lielbritānija|britu]] kolonija līdz 1956. gadam. 1956. gadā tā ieguva neatkarību no Lielbritānijas, kā daļa no [[Sudāna]]s. Pēc [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmā Sudānas pilsoņu kara]], [[Dienvidsudānas autonomais reģions]] tika izveidots 1972. gadā un pastāvēja līdz 1983. gadam. 1983. gadā sākās [[Otrais Sudānas pilsoņu karš]], kas beidzās ar miera līguma parakstīšanu starp [[Sudānas Tautas atbrīvošanas kustība|Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību]] un Sudānas valdību 2005. gadā. Tajā pašā gadā tika izveidota Dienvidsudānas autonomā valdība. Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti 2011. gada 9. jūlijā, pēc referenduma, kas notika laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim, kurā gandrīz 99% vēlētāju nobalsoja par atdalīšanos no Sudānas.<ref>{{Ziņu atsauce |work=USA Today |title=Over 99 pct in Southern Sudan vote for secession |url=http://www.usatoday.com/news/topstories/2011-01-30-2052877353_x.htm |accessdate=30 January 2011 |date=30 January 2011 |first=Maggie |last=Fick}}</ref> Par pirmo prezidentu kļuva [[Salva Kīrs Majardits]]. 2013. gadā 14. decembrī Kīrs apsūdzēja viceprezidentu [[Rieks Mačars|Rieku Mačaru]] un desmit citus apvērsuma mēģinājumā. Mačars noliedza apsūdzību un aizbēga no valsts, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sākās konflikts starp Dienvidsudānas armiju un Mačara spēkiem, kas pārvērtās [[Pilsoņu karš|pilsoņu karā]]. 2014. gada janvārī tika panākta pirmā vienošanās par pamieru. Tomēr cīņas turpinājās, un pēc tam sekoja vairākas citas vienošanās par pamieru. 2015. gada augustā tika parakstīts miera līgums. Mačars atgriezās Džūbā un atkal tika iecelts par viceprezidentu 2016. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.com/news/world-africa-36140423 |title=South Sudan rebel chief Riek Machar sworn in as vice-president |accessdate=24 September 2017}}</ref> Mačars aizbēga no galvaspilsētas, kad tajā atsākās cīņas 2016. gada jūlijā. Viņam tika dota iespēja atgriezties, lai turpinātu sarunas par mieru, taču viņš neatgriezās. 2016. gada 23. jūlijā Mačaru kā viceprezidentu nomainīja [[Tabans Dengs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aljazeera.com/news/2016/07/south-sudan-opposition-replaces-missing-leader-machar-160723144856580.html |title=South Sudan opposition replaces missing leader Machar|accessdate=24 September 2017}}</ref> Valstī norisinājās [[bads]] no 2017. gada februāra līdz majiam. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/dienvidsudana-oficiali-izsludinats-bada-stavoklis.d?id=48537933|title=Dienvidsudānā oficiāli izsludināts bada stāvoklis|accessdate=25 September 2017}}</ref> Par bada iemesliem tika uzskatīti valstī notiekošais pilsoņu karš un ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču joprojām 1,7 miljoni cilvēku cieš no [[pārtika]]s trūkuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/dienvidsudana-vairs-nevalda-bads-secina-petnieki.d?id=48976377|title=Dienvidsudānā vairs nevalda bads, secina pētnieki |accessdate=25 September 2017}}</ref> == Politika == === Konstitūcija === Dienvidsudānas Likumdošanas asambleja 2011. gada 7. jūlijā ratificēja pagaidu konstitūciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sudantribune.com/South-Sudan-passes-interim,39457 |title=South Sudan passes interim constitution amid concerns over presidential powers. ''Sudan Tribune'', 8 July 2011. |access-date={{dat|2011|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110711141830/http://www.sudantribune.com/South-Sudan-passes-interim,39457 }}</ref> kura aizstāja 2005. gadā pieņemto konstitūciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gurtong.brandx.eu/LinkClick.aspx?fileticket=1atewJwi6UU%3d&tabid=341|title=Interim Constitution of Southern Sudan of 2005|access-date={{dat|2013|05|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110720154147/http://gurtong.brandx.eu/LinkClick.aspx?fileticket=1atewJwi6UU%3D&tabid=341|archivedate={{dat|2011|07|20||bez}}}}</ref> Pamatlikumā ir noteikts, ka Dienvidsudāna ir [[Prezidentālisms|prezidentāla republika]], kur prezidents ir valsts galva, valdības vadītājs un bruņoto spēku komandieris. Likumdošanas tiesības pieder Dienvidsudānas valdībai un vienpalātas Dienvidsudānas Likumdošanas asamblejai. Valsts konstitūcija paredz arī neatkarīgu tiesu varu, kur augstākais varas orgāns ir Augstākā tiesa. 2007. gadā tika uzsākts izstrādāt valsts aizsardzības stratēģiju, kuras izstrāde tika pabeigta 2008. gadā. Tika nolemts, ka Dienvidsudānas armijā ietilps sauszemes, gaisa un jūras spēki.<ref>[http://www.sudantribune.com/spip.php?article27642 Juba parliament authorises establishment of South Sudan air force] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116123534/http://www.sudantribune.com/spip.php?article27642 |date={{dat|2012|11|16||bez}} }}, 25 June 2008</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aircraft.zurf.info/article/creation-south-sudan-air-force |title=Creation of the South Sudan Air Force |accessdate=9 January 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110212205613/http://aircraft.zurf.info/article/creation-south-sudan-air-force |archivedate={{dat|2011|02|12||bez}} }}</ref> Valstij ir jauns ģerbonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goss-online.org/magnoliaPublic/en/about/symbols/mainColumnParagraphs/0/content_files/file1/small-coat-of-arms.gif |title=Attēls no Dienvidsudānas valdības mājas lapas |access-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120119044839/http://www.goss-online.org/magnoliaPublic/en/about/symbols/mainColumnParagraphs/0/content_files/file1/small-coat-of-arms.gif |archivedate={{dat|2012|01|19||bez}} }}</ref> === Prezidenti === [[Džons Garanga]] bija pirmais autonomā Dienvidsudānas reģiona prezidents. Amata pienākumus viņš pildīja līdz savai nāvei 2005. gada 30. jūlijā. Pēc Džona Garanga nāves par jauno Dienvidsudānas autonomā reģiona prezidentu 2005. gada 11. augustā tika iecelts viceprezidents [[Salva Kīrs Majardits]], tajā pašā dienā viņš kļuva arī par Sudānas viceprezidentu. Savukārt par Dienvidsudānas viceprezidentu kļuva [[Rieks Mačars]]. == Valodas == Dienvidsudānā dzīvo vairāk nekā 200 dažādas etniskās grupas. Tas ir viens no valodu ziņā bagātākajiem Āfrikas reģioniem, taču pārsvarā reģionā sastopamo valodu pratēju skaits nepārsniedz dažus tūkstošus. Oficiālā valsts valoda ir [[angļu valoda]]. Galvaspilsētas apkārtnē ir izplatīta [[arābu valoda|arābu]] [[pidžinvaloda]] — Džubas arābu valoda. Valsts pamatiedzīvotāju vidū visizplatītākā ir [[dinka valoda]], ko prot 2—3 miljoni valsts iedzīvotāju. Dinka valoda pieder rietumnilotu valodu saimei (''Western Nilotic languages''), un tā ir samērā līdzīga otrai izplatītākai Dienvidsudānas pamatiedzīvotāju valodai — nūru valodai (''Nuer language''). Dienvidsudānas trešā izplatītākā valoda ir [[zande valoda|zande]], kas pieder ubandžu valodu grupai. Dienvidsudānā iedzīvotāji runā vēl šādās valodās: [[bari valoda|bari]], šiluku, lotuko, jurmodo un citās. == Iedzīvotāji == 2008. gada aprīlī Sudānā tika veikta tautas skaitīšana. Tās rezultāti liecināja, ka Dienvidsudānā dzīvo 8, 26 miljoni iedzīvotāju<ref name="n24"/><ref name="epro">{{Ziņu atsauce|url=http://www.enoughproject.org/blogs/s-sudan-census-bureau-releases-official-results-amidst-ongoing-census-controversy|title=S. Sudan Census Bureau Releases Official Results Amidst Ongoing Census Controversy|work=!enough The project to end genocide and crimes against humanity|date=8 June 2009}}</ref> (22% no visiem Sudānas iedzīvotājiem). Dienvidsudānas prezidents [[Salva Kīrs Majardits]] apšaubīja tautas skaitīšanas rezultātus, apgalvojot, ka tautas skaitītāji vienā valsts reģionā ir pieskaitījuši vairāk cilvēku, citā — mazāk.<ref name="newvis">{{Ziņu atsauce|url=http://www.newsudanvision.com/index.php?option=com_content&view=article&id=1677:southern-sudanese-officials-decry-unfortunate-announcement-of-census-results&catid=1:sudan-news-stories&Itemid=6|title=South Sudanese officials decry ‘unfortunate’ announcement of census results|work=The New Sudan Vision|date=10 May 2009|access-date={{dat|2011|07|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110714174659/http://www.newsudanvision.com/index.php?option=com_content&view=article&id=1677:southern-sudanese-officials-decry-unfortunate-announcement-of-census-results&catid=1:sudan-news-stories&Itemid=6|archivedate={{dat|2011|07|14||bez}}}}</ref> Pēc viņa domām Dienvidsudānā dzīvo 1/3 Sudānas iedzīvotāju. Dienvidsudānas varasiestādes apgalvoja, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju netika pieskaitīti slikto laikapstākļu, sakaru trūkuma, ceļu trūkuma dēļ. Tāpat tika apgalvots, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju esot atradusies trimdā kaimiņvalstīs.<ref name="newvis"/> Amerikāņu tautas skaitīšanas tehniskais konsultants, kurš uzraudzīja tautas skaitīšanu Sudānā, atzina, ka tautas skaitītāji Dienvidsudānā varētu būt saskaitījuši 89% iedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=103124761|title=Ethnic Divisions Complicate Sudan's Census|work=NPR|date=15 April 2009}}</ref> 2009. gadā, gatavojoties 2011. gadā paredzētajam Dienvidsudānas neatkarības referendumam, tika uzsākta jauna tautas skaitīšana. Šo tautas skaitīšanu kārtējo reizi pavadīja asa kritika no Dienvidsudānas varasiestāžu puses. Tika apgalvots, ka Sudānas varasiestādes apzināti veicot dienvidsudāniešu skaitīšanu reģionos, kur to īpatsvars ir neliels.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.rnw.nl/africa/article/south-sudan-claims-northern-sudans-census-dishonest|title=South Sudan says Northern Sudan's census dishonest|work=Radio Nederland Wereldomroep|date=6 November 2009|access-date={{dat|2009|12|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724170053/http://www.rnw.nl/africa/article/south-sudan-claims-northern-sudans-census-dishonest|archivedate={{dat|2011|07|24||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dienvidsudānas starptautiskā atzīšana]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071217130656/http://goss.org/ Dienvidsudānas valdība] {{en ikona}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidsudāna| ]] hl5pnil2f24i7we9k2hk3xx9wpcsii0 3672191 3672172 2022-08-18T13:54:03Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = South Sudan | pilnais_valsts_nosaukums = Dienvidsudāna | valsts_nosaukums = | karoga_nosaukums = Dienvidsudānas karogs | karoga_attēls =Flag_of_South_Sudan.svg | ģerboņa_nosaukums = Dienvidsudānas ģerbonis | ģerboņa_platums = 120px | ģerboņa_attēls =Coat_of_arms_of_South_Sudan.svg |symbol_type = Ģerbonis |motto = |anthem = | kartes_attēls =South_Sudan_(orthographic_projection).svg | galvaspilsēta = [[Džūba]] |latd=04|latm=51|lats=54|latNS=N |longd=31|longm=36|longs=00|longEW=E | lielākā_pilsēta = | valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]] |regional_languages = | etniskās_grupas = |etniskās_grupas_year = |demonym = Dienvidsudānietis | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Salva Kīrs Majardits]] | valsts_galvas_tituls2 = Viceprezidents | valsts_galva2 = [[Rieks Mačars]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = [[Neatkarība]] no [[Sudāna]]s | neatkarības_datums = {{dat|2011|7|9}} | platība_rangs = |area_magnitude = | platība_km2 = 619745 |area_sq_mi = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = 7,5-9,7 miljoni ''(2006, UNFPA)''<ref name="unfpa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sudan.unfpa.org/souther_Sudāna/index.htm|title=UNFPA Southern SUDAN|work=UNFPA}}{{Novecojusi saite}}</ref><br /> 11 000 000–13 000 000 ''(2009)''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.sudantribune.com/spip.php?article31005|title=Sudan census committee say population is at 39 million|work=SudanTribune|date=27 April 2009|access-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-date={{dat|2012|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121123114814/http://www.sudantribune.com/spip.php?article31005}}</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = | iedzīvotāju_skaita_gads = |population_census = 8260490 ''(apstrīdēts)''<ref name="n24">{{Ziņu atsauce|url=http://www.news24.com/Content/World/News/1073/b52cc36803164f39be83598566f1eb70/21-05-2009-07-23/Discontent_over_Sudāna_census|title=Discontent over Sudan census|work=News24.com|date=21 May 2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> |population_census_year = 2008 | apdzīvotības_blīvums_km2 = |population_density_sq_mi = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = |GDP_nominal = |GDP_nominal_rank = |GDP_nominal_year = |GDP_nominal_per_capita = |GDP_nominal_per_capita_rank = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | HDI = | HDI_rangs = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | valūta = ''Sudānas mārciņa'' | valūtas_kods = SDG | laika_zona = [[EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.sd]] | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = | tālsarunu_kods = 249 | piezīme1 = }} '''Dienvidsudāna''' ({{val|en|South Sudan}}) ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Dienvidsudānas galvaspilsēta ir [[Džūba]]. Austrumos tā robežojas ar [[Etiopija|Etiopiju]], dienvidos ar [[Kenija|Keniju]], [[Uganda|Ugandu]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], ziemeļos ar [[Sudāna|Sudānu]] un rietumos ar [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republiku]]. Reģiona autonomais statuss ir noteikts saskaņā ar 2005. gadā parakstīto miera līgumu starp Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību un Sudānas valdību. Ar līguma parakstīšanu tika izbeigts Otrais Sudānas pilsoņu karš, kas bija ilgākais pilsoņu karš Āfrikas vēsturē. Laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim Dienvidsudānā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no [[Sudāna]]s.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/sakas-balsosana-dienvidsudanas-neatkaribas-referenduma.d?id=36147790 Sākas balsošana Dienvidsudānas neatkarības referendumā], delfi.lv</ref> 30. janvārī publicētie neoficiālie rezultāti liecināja, ka 99% nobalsojušo bija par atdalīšanos. {{dat|2011|7|9}} Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/dienvidsudana-proklame-neatkaribu.d?id=39485583 Dienvidsudāna proklamē neatkarību]</ref> {{dat|2011|7|14}} Dienvidsudāna tika uzņemta ANO sastāvā, un kļuva par tās 193. dalībvalsti.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/384651-jaundibinata_valsts_dienvidsudana_iestajas_ano Jaundibinātā valsts Dienvidsudāna iestājas ANO], tvnet.lv</ref> == Vēsture == [[Attēls:Southern_Sudan_Civil_War.svg|thumb|250px|left|[[Dienvidsudānas pilsoņu karš]]: {{krāsa|#ebc0b3}} valdība un tās sabiedrotie, {{krāsa|#cae7c4}} [[Rieks Mačars|Rieka Mačara]] opozīcijas spēki]] Dienvidsudāna bija [[Lielbritānija|britu]] kolonija līdz 1956. gadam. 1956. gadā tā ieguva neatkarību no Lielbritānijas, kā daļa no [[Sudāna]]s. Pēc [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmā Sudānas pilsoņu kara]], [[Dienvidsudānas autonomais reģions]] tika izveidots 1972. gadā un pastāvēja līdz 1983. gadam. 1983. gadā sākās [[Otrais Sudānas pilsoņu karš]], kas beidzās ar miera līguma parakstīšanu starp [[Sudānas Tautas atbrīvošanas kustība|Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību]] un Sudānas valdību 2005. gadā. Tajā pašā gadā tika izveidota Dienvidsudānas autonomā valdība. Dienvidsudāna kļuva par neatkarīgu valsti 2011. gada 9. jūlijā, pēc referenduma, kas notika laika posmā no 2011. gada 9. līdz 15. janvārim, kurā gandrīz 99% vēlētāju nobalsoja par atdalīšanos no Sudānas.<ref>{{Ziņu atsauce |work=USA Today |title=Over 99 pct in Southern Sudan vote for secession |url=http://www.usatoday.com/news/topstories/2011-01-30-2052877353_x.htm |accessdate=30 January 2011 |date=30 January 2011 |first=Maggie |last=Fick}}</ref> Par pirmo prezidentu kļuva [[Salva Kīrs Majardits]]. 2013. gadā 14. decembrī Kīrs apsūdzēja viceprezidentu [[Rieks Mačars|Rieku Mačaru]] un desmit citus apvērsuma mēģinājumā. Mačars noliedza apsūdzību un aizbēga no valsts, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sākās konflikts starp Dienvidsudānas armiju un Mačara spēkiem, kas pārvērtās [[Pilsoņu karš|pilsoņu karā]]. 2014. gada janvārī tika panākta pirmā vienošanās par pamieru. Tomēr cīņas turpinājās, un pēc tam sekoja vairākas citas vienošanās par pamieru. 2015. gada augustā tika parakstīts miera līgums. Mačars atgriezās Džūbā un atkal tika iecelts par viceprezidentu 2016. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.com/news/world-africa-36140423 |title=South Sudan rebel chief Riek Machar sworn in as vice-president |accessdate=24 September 2017}}</ref> Mačars aizbēga no galvaspilsētas, kad tajā atsākās cīņas 2016. gada jūlijā. Viņam tika dota iespēja atgriezties, lai turpinātu sarunas par mieru, taču viņš neatgriezās. 2016. gada 23. jūlijā Mačaru kā viceprezidentu nomainīja [[Tabans Dengs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aljazeera.com/news/2016/07/south-sudan-opposition-replaces-missing-leader-machar-160723144856580.html |title=South Sudan opposition replaces missing leader Machar|accessdate=24 September 2017}}</ref> Valstī no 2017. gada februāra līdz maijam bija [[bads]]. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/dienvidsudana-oficiali-izsludinats-bada-stavoklis.d?id=48537933|title=Dienvidsudānā oficiāli izsludināts bada stāvoklis|accessdate=25 September 2017}}</ref> Par bada iemesliem tika uzskatīti valstī notiekošais pilsoņu karš un ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču joprojām 1,7 miljoni cilvēku cieta no [[pārtika]]s trūkuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/dienvidsudana-vairs-nevalda-bads-secina-petnieki.d?id=48976377|title=Dienvidsudānā vairs nevalda bads, secina pētnieki |accessdate=25 September 2017}}</ref> Kopš 2013. gada decembra ilgušais konflikts tika izbeigts 2020. gada februārī, kad konkurējošie vadītāji Salva Kīrs Majardits un Rieks Mačars panāca vienošanos un izveidoja koalīcijas valdību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-51562367|title=South Sudan rivals Salva Kiir and Riek Machar strike unity deal|publisher=BBC News}}</ref> dodot iespēju bēgļiem atgriezties mājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theeastafrican.co.ke/news/ea/Trust-issues-persist-in-South-Sudan/4552908-5464954-format-xhtml-fexisgz/index.html|title=Trust issues persist in South Sudan despite new dawn|publisher=The EastAfrican}}</ref> == Politika == === Konstitūcija === Dienvidsudānas Likumdošanas asambleja 2011. gada 7. jūlijā ratificēja pagaidu konstitūciju,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sudantribune.com/South-Sudan-passes-interim,39457 |title=South Sudan passes interim constitution amid concerns over presidential powers. ''Sudan Tribune'', 8 July 2011. |access-date={{dat|2011|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110711141830/http://www.sudantribune.com/South-Sudan-passes-interim,39457 }}</ref> kura aizstāja 2005. gadā pieņemto konstitūciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gurtong.brandx.eu/LinkClick.aspx?fileticket=1atewJwi6UU%3d&tabid=341|title=Interim Constitution of Southern Sudan of 2005|access-date={{dat|2013|05|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110720154147/http://gurtong.brandx.eu/LinkClick.aspx?fileticket=1atewJwi6UU%3D&tabid=341|archivedate={{dat|2011|07|20||bez}}}}</ref> Pamatlikumā ir noteikts, ka Dienvidsudāna ir [[Prezidentālisms|prezidentāla republika]], kur prezidents ir valsts galva, valdības vadītājs un bruņoto spēku komandieris. Likumdošanas tiesības pieder Dienvidsudānas valdībai un vienpalātas Dienvidsudānas Likumdošanas asamblejai. Valsts konstitūcija paredz arī neatkarīgu tiesu varu, kur augstākais varas orgāns ir Augstākā tiesa. 2007. gadā tika uzsākts izstrādāt valsts aizsardzības stratēģiju, kuras izstrāde tika pabeigta 2008. gadā. Tika nolemts, ka Dienvidsudānas armijā ietilps sauszemes, gaisa un jūras spēki.<ref>[http://www.sudantribune.com/spip.php?article27642 Juba parliament authorises establishment of South Sudan air force] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121116123534/http://www.sudantribune.com/spip.php?article27642 |date={{dat|2012|11|16||bez}} }}, 25 June 2008</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aircraft.zurf.info/article/creation-south-sudan-air-force |title=Creation of the South Sudan Air Force |accessdate=9 January 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110212205613/http://aircraft.zurf.info/article/creation-south-sudan-air-force |archivedate={{dat|2011|02|12||bez}} }}</ref> Valstij ir jauns ģerbonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.goss-online.org/magnoliaPublic/en/about/symbols/mainColumnParagraphs/0/content_files/file1/small-coat-of-arms.gif |title=Attēls no Dienvidsudānas valdības mājas lapas |access-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120119044839/http://www.goss-online.org/magnoliaPublic/en/about/symbols/mainColumnParagraphs/0/content_files/file1/small-coat-of-arms.gif |archivedate={{dat|2012|01|19||bez}} }}</ref> === Prezidenti === [[Džons Garanga]] bija pirmais autonomā Dienvidsudānas reģiona prezidents. Amata pienākumus viņš pildīja līdz savai nāvei 2005. gada 30. jūlijā. Pēc Džona Garanga nāves par jauno Dienvidsudānas autonomā reģiona prezidentu 2005. gada 11. augustā tika iecelts viceprezidents [[Salva Kīrs Majardits]], tajā pašā dienā viņš kļuva arī par Sudānas viceprezidentu. Savukārt par Dienvidsudānas viceprezidentu kļuva [[Rieks Mačars]]. == Valodas == Dienvidsudānā dzīvo vairāk nekā 200 dažādas etniskās grupas. Tas ir viens no valodu ziņā bagātākajiem Āfrikas reģioniem, taču pārsvarā reģionā sastopamo valodu pratēju skaits nepārsniedz dažus tūkstošus. Oficiālā valsts valoda ir [[angļu valoda]]. Galvaspilsētas apkārtnē ir izplatīta [[arābu valoda|arābu]] [[pidžinvaloda]] — Džubas arābu valoda. Valsts pamatiedzīvotāju vidū visizplatītākā ir [[dinka valoda]], ko prot 2—3 miljoni valsts iedzīvotāju. Dinka valoda pieder rietumnilotu valodu saimei (''Western Nilotic languages''), un tā ir samērā līdzīga otrai izplatītākai Dienvidsudānas pamatiedzīvotāju valodai — nūru valodai (''Nuer language''). Dienvidsudānas trešā izplatītākā valoda ir [[zande valoda|zande]], kas pieder ubandžu valodu grupai. Dienvidsudānā iedzīvotāji runā vēl šādās valodās: [[bari valoda|bari]], šiluku, lotuko, jurmodo un citās. == Iedzīvotāji == 2008. gada aprīlī Sudānā tika veikta tautas skaitīšana. Tās rezultāti liecināja, ka Dienvidsudānā dzīvo 8, 26 miljoni iedzīvotāju<ref name="n24"/><ref name="epro">{{Ziņu atsauce|url=http://www.enoughproject.org/blogs/s-sudan-census-bureau-releases-official-results-amidst-ongoing-census-controversy|title=S. Sudan Census Bureau Releases Official Results Amidst Ongoing Census Controversy|work=!enough The project to end genocide and crimes against humanity|date=8 June 2009}}</ref> (22% no visiem Sudānas iedzīvotājiem). Dienvidsudānas prezidents [[Salva Kīrs Majardits]] apšaubīja tautas skaitīšanas rezultātus, apgalvojot, ka tautas skaitītāji vienā valsts reģionā ir pieskaitījuši vairāk cilvēku, citā — mazāk.<ref name="newvis">{{Ziņu atsauce|url=http://www.newsudanvision.com/index.php?option=com_content&view=article&id=1677:southern-sudanese-officials-decry-unfortunate-announcement-of-census-results&catid=1:sudan-news-stories&Itemid=6|title=South Sudanese officials decry ‘unfortunate’ announcement of census results|work=The New Sudan Vision|date=10 May 2009|access-date={{dat|2011|07|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110714174659/http://www.newsudanvision.com/index.php?option=com_content&view=article&id=1677:southern-sudanese-officials-decry-unfortunate-announcement-of-census-results&catid=1:sudan-news-stories&Itemid=6|archivedate={{dat|2011|07|14||bez}}}}</ref> Pēc viņa domām Dienvidsudānā dzīvo 1/3 Sudānas iedzīvotāju. Dienvidsudānas varasiestādes apgalvoja, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju netika pieskaitīti slikto laikapstākļu, sakaru trūkuma, ceļu trūkuma dēļ. Tāpat tika apgalvots, ka daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju esot atradusies trimdā kaimiņvalstīs.<ref name="newvis"/> Amerikāņu tautas skaitīšanas tehniskais konsultants, kurš uzraudzīja tautas skaitīšanu Sudānā, atzina, ka tautas skaitītāji Dienvidsudānā varētu būt saskaitījuši 89% iedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=103124761|title=Ethnic Divisions Complicate Sudan's Census|work=NPR|date=15 April 2009}}</ref> 2009. gadā, gatavojoties 2011. gadā paredzētajam Dienvidsudānas neatkarības referendumam, tika uzsākta jauna tautas skaitīšana. Šo tautas skaitīšanu kārtējo reizi pavadīja asa kritika no Dienvidsudānas varasiestāžu puses. Tika apgalvots, ka Sudānas varasiestādes apzināti veicot dienvidsudāniešu skaitīšanu reģionos, kur to īpatsvars ir neliels.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.rnw.nl/africa/article/south-sudan-claims-northern-sudans-census-dishonest|title=South Sudan says Northern Sudan's census dishonest|work=Radio Nederland Wereldomroep|date=6 November 2009|access-date={{dat|2009|12|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724170053/http://www.rnw.nl/africa/article/south-sudan-claims-northern-sudans-census-dishonest|archivedate={{dat|2011|07|24||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dienvidsudānas starptautiskā atzīšana]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071217130656/http://goss.org/ Dienvidsudānas valdība] {{en ikona}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidsudāna| ]] 5v13qp360i2slmjrtnihgmvwdebdv9h Burundijas prezidentu uzskaitījums 0 142525 3672315 3404559 2022-08-18T18:01:12Z EdgarsBot 50781 kategorija "Burundi" → "Burundija" wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Burundi]] prezidenti''' kopš [[1966]]. gada, kad tika izveidota republika. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Burundi.svg|30px]] Burundi Republika (1966 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Burundi.svg|30px]]=== *{{legend|Red|[[Nacionālā Progresa savienība]] (UPRONA) |border=1px solid #AAAAAA}} *{{legend|Green|[[Burundi Demokrātijas spēks]] (FRODEBU) |border=1px solid #AAAAAA}} *{{legend|Crimson|[[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] (CNDD–FDD) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Nacionalitāte !! Piezīmes |- | style="background:Red"| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mišels Mičombero]]'''<br/> ''Michel Micombero'' <br/><small>(1940–1983)</small> || [[1966]]. gada [[28. novembris]] — [[1976]]. gada [[1. novembris]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Red"| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Žans-Batists Bagaza]]'''<br/> ''Jean-Baptiste Bagaza'' <br/><small>(1946–2016)</small> || [[1976]]. gada [[1. novembris]] — [[1987]]. gada [[3. septembris]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Red"| || '''3.''' || [[Attēls:Pierre Buyoya at Chatham House 2013 crop.jpg|80px]] || '''[[Pjērs Bujoja]]'''<br/> ''Pierre Buyoya'' <br/><small>(1949—2020)</small> || [[1987]]. gada [[3. septembris]] — [[1993]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Green"| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Melhiors Ndadaje]]'''<br/> ''Melchior Ndadaye'' <br/><small>(1953–1993)</small> || [[1993]]. gada [[10. jūlijs]] — [[21. oktobris]] <small>(noslepkavots)</small> || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Red"| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Fransisks Ngeze]] <br/> ''François Ngeze''|| [[1993]]. gada [[21. oktobris]] — [[27. oktobris]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Hutu]] || ''Tautas glābšanas komitejas priekšsēdētājs'' |- | style="background:Red"| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Silvija Kinigi]] <br/> ''Sylvie Kinigi'' <br/><small>(1953 — )</small> || [[1993]]. gada [[27. oktobris]] — [[1994]]. gada [[5. februāris]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || ''Prezidenta amata izpildītājs'' |- | style="background:Green"| || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sipriēns Ntarjamira]]'''<br/> ''Cyprien Ntaryamira'' <br/><small>(1955–1994)</small> || [[1994]]. gada [[5. februāris]] — [[6. aprīlis]] <small>(noslepkavots)</small> || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | rowspan=2 style="background:Green"| || rowspan=2| '''6.''' || rowspan=2| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan=2| '''[[Silvestrs Ntibantunganja]]'''<br/> ''Sylvestre Ntibantunganya'' <br/><small>(1956 — )</small> || [[1994]]. gada [[6. aprīlis]] — [[1. oktobris]] || rowspan=2| [[Burundi Demokrātijas spēks]] || rowspan=2| [[Hutu]] || |- | [[1994]]. gada [[1. oktobris]] — [[1996]]. gada [[25. jūlijs]] <small>(gāzts no amata)</small> || |- | rowspan=2 style="background:Red"| || rowspan=2| '''(3.)''' || rowspan=2| [[Attēls:Pierre Buyoya at Chatham House 2013 crop.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Pjērs Bujoja]]'''<br/> ''Pierre Buyoya'' <br/><small>(1949—2020)</small> || [[1996]]. gada [[25. jūlijs]] — [[1998]]. gada [[11. jūnijs]] || rowspan=2| [[Nacionālā Progresa savienība]] || rowspan=2| [[Tutsi]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | [[1998]]. gada [[11. jūnijs]] — [[2003]]. gada [[30. aprīlis]] || |- | style="background:Green"| || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dometjēns Ndajizeje]]'''<br/> ''Domitien Ndayizeye'' <br/><small>(1949 — )</small> || [[2003]]. gada [[30. aprīlis]] — [[2005]]. gada [[26. augusts]] || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Crimson"| || '''8.''' || [[Attēls:Pierre Nkurunziza 2014 press conference (cropped).jpg|80px]] || '''[[Pjērs Nkurunziza]]'''<br/> ''Pierre Nkurunziza'' <br/><small>(1963 — 2020)</small> || [[2005]]. gada [[26. augusts]] — 2020. gada || [[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Crimson"| || '''9.''' || [[Attēls:Evariste Ndayishimiye (cropped).jpg|80px]] || '''[[Evarists Ndajišimije]]'''<br/> ''Evariste Ndayishimiye'' <br/><small>(1968 —)</small> || 2020 —|| [[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] || [[Hutu]] || |} [[Kategorija:Burundija|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] 6r4p7k2ytkdj7f6k4xepptp0ngt4752 3672501 3672315 2022-08-18T21:18:23Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi prezidentu uzskaitījums]] uz [[Burundijas prezidentu uzskaitījums]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Burundi]] prezidenti''' kopš [[1966]]. gada, kad tika izveidota republika. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Burundi.svg|30px]] Burundi Republika (1966 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Burundi.svg|30px]]=== *{{legend|Red|[[Nacionālā Progresa savienība]] (UPRONA) |border=1px solid #AAAAAA}} *{{legend|Green|[[Burundi Demokrātijas spēks]] (FRODEBU) |border=1px solid #AAAAAA}} *{{legend|Crimson|[[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] (CNDD–FDD) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Nacionalitāte !! Piezīmes |- | style="background:Red"| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mišels Mičombero]]'''<br/> ''Michel Micombero'' <br/><small>(1940–1983)</small> || [[1966]]. gada [[28. novembris]] — [[1976]]. gada [[1. novembris]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Red"| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Žans-Batists Bagaza]]'''<br/> ''Jean-Baptiste Bagaza'' <br/><small>(1946–2016)</small> || [[1976]]. gada [[1. novembris]] — [[1987]]. gada [[3. septembris]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Red"| || '''3.''' || [[Attēls:Pierre Buyoya at Chatham House 2013 crop.jpg|80px]] || '''[[Pjērs Bujoja]]'''<br/> ''Pierre Buyoya'' <br/><small>(1949—2020)</small> || [[1987]]. gada [[3. septembris]] — [[1993]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Green"| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Melhiors Ndadaje]]'''<br/> ''Melchior Ndadaye'' <br/><small>(1953–1993)</small> || [[1993]]. gada [[10. jūlijs]] — [[21. oktobris]] <small>(noslepkavots)</small> || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Red"| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Fransisks Ngeze]] <br/> ''François Ngeze''|| [[1993]]. gada [[21. oktobris]] — [[27. oktobris]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Hutu]] || ''Tautas glābšanas komitejas priekšsēdētājs'' |- | style="background:Red"| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Silvija Kinigi]] <br/> ''Sylvie Kinigi'' <br/><small>(1953 — )</small> || [[1993]]. gada [[27. oktobris]] — [[1994]]. gada [[5. februāris]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || ''Prezidenta amata izpildītājs'' |- | style="background:Green"| || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sipriēns Ntarjamira]]'''<br/> ''Cyprien Ntaryamira'' <br/><small>(1955–1994)</small> || [[1994]]. gada [[5. februāris]] — [[6. aprīlis]] <small>(noslepkavots)</small> || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | rowspan=2 style="background:Green"| || rowspan=2| '''6.''' || rowspan=2| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan=2| '''[[Silvestrs Ntibantunganja]]'''<br/> ''Sylvestre Ntibantunganya'' <br/><small>(1956 — )</small> || [[1994]]. gada [[6. aprīlis]] — [[1. oktobris]] || rowspan=2| [[Burundi Demokrātijas spēks]] || rowspan=2| [[Hutu]] || |- | [[1994]]. gada [[1. oktobris]] — [[1996]]. gada [[25. jūlijs]] <small>(gāzts no amata)</small> || |- | rowspan=2 style="background:Red"| || rowspan=2| '''(3.)''' || rowspan=2| [[Attēls:Pierre Buyoya at Chatham House 2013 crop.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Pjērs Bujoja]]'''<br/> ''Pierre Buyoya'' <br/><small>(1949—2020)</small> || [[1996]]. gada [[25. jūlijs]] — [[1998]]. gada [[11. jūnijs]] || rowspan=2| [[Nacionālā Progresa savienība]] || rowspan=2| [[Tutsi]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | [[1998]]. gada [[11. jūnijs]] — [[2003]]. gada [[30. aprīlis]] || |- | style="background:Green"| || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dometjēns Ndajizeje]]'''<br/> ''Domitien Ndayizeye'' <br/><small>(1949 — )</small> || [[2003]]. gada [[30. aprīlis]] — [[2005]]. gada [[26. augusts]] || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Crimson"| || '''8.''' || [[Attēls:Pierre Nkurunziza 2014 press conference (cropped).jpg|80px]] || '''[[Pjērs Nkurunziza]]'''<br/> ''Pierre Nkurunziza'' <br/><small>(1963 — 2020)</small> || [[2005]]. gada [[26. augusts]] — 2020. gada || [[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Crimson"| || '''9.''' || [[Attēls:Evariste Ndayishimiye (cropped).jpg|80px]] || '''[[Evarists Ndajišimije]]'''<br/> ''Evariste Ndayishimiye'' <br/><small>(1968 —)</small> || 2020 —|| [[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] || [[Hutu]] || |} [[Kategorija:Burundija|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] 6r4p7k2ytkdj7f6k4xepptp0ngt4752 3672503 3672501 2022-08-18T21:18:48Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Burundija]]s prezidenti''' kopš 1966. gada, kad tika izveidota republika. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Burundi.svg|30px]] Burundi Republika (1966 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Burundi.svg|30px]]=== *{{legend|Red|[[Nacionālā Progresa savienība]] (UPRONA) |border=1px solid #AAAAAA}} *{{legend|Green|[[Burundi Demokrātijas spēks]] (FRODEBU) |border=1px solid #AAAAAA}} *{{legend|Crimson|[[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] (CNDD–FDD) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Nacionalitāte !! Piezīmes |- | style="background:Red"| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mišels Mičombero]]'''<br/> ''Michel Micombero'' <br/><small>(1940–1983)</small> || [[1966]]. gada [[28. novembris]] — [[1976]]. gada [[1. novembris]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Red"| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Žans-Batists Bagaza]]'''<br/> ''Jean-Baptiste Bagaza'' <br/><small>(1946–2016)</small> || [[1976]]. gada [[1. novembris]] — [[1987]]. gada [[3. septembris]] <small>(gāzts no amata)</small> || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Red"| || '''3.''' || [[Attēls:Pierre Buyoya at Chatham House 2013 crop.jpg|80px]] || '''[[Pjērs Bujoja]]'''<br/> ''Pierre Buyoya'' <br/><small>(1949—2020)</small> || [[1987]]. gada [[3. septembris]] — [[1993]]. gada [[10. jūlijs]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || |- | style="background:Green"| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Melhiors Ndadaje]]'''<br/> ''Melchior Ndadaye'' <br/><small>(1953–1993)</small> || [[1993]]. gada [[10. jūlijs]] — [[21. oktobris]] <small>(noslepkavots)</small> || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Red"| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Fransisks Ngeze]] <br/> ''François Ngeze''|| [[1993]]. gada [[21. oktobris]] — [[27. oktobris]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Hutu]] || ''Tautas glābšanas komitejas priekšsēdētājs'' |- | style="background:Red"| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Silvija Kinigi]] <br/> ''Sylvie Kinigi'' <br/><small>(1953 — )</small> || [[1993]]. gada [[27. oktobris]] — [[1994]]. gada [[5. februāris]] || [[Nacionālā Progresa savienība]] || [[Tutsi]] || ''Prezidenta amata izpildītājs'' |- | style="background:Green"| || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sipriēns Ntarjamira]]'''<br/> ''Cyprien Ntaryamira'' <br/><small>(1955–1994)</small> || [[1994]]. gada [[5. februāris]] — [[6. aprīlis]] <small>(noslepkavots)</small> || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | rowspan=2 style="background:Green"| || rowspan=2| '''6.''' || rowspan=2| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan=2| '''[[Silvestrs Ntibantunganja]]'''<br/> ''Sylvestre Ntibantunganya'' <br/><small>(1956 — )</small> || [[1994]]. gada [[6. aprīlis]] — [[1. oktobris]] || rowspan=2| [[Burundi Demokrātijas spēks]] || rowspan=2| [[Hutu]] || |- | [[1994]]. gada [[1. oktobris]] — [[1996]]. gada [[25. jūlijs]] <small>(gāzts no amata)</small> || |- | rowspan=2 style="background:Red"| || rowspan=2| '''(3.)''' || rowspan=2| [[Attēls:Pierre Buyoya at Chatham House 2013 crop.jpg|80px]] || rowspan=2| '''[[Pjērs Bujoja]]'''<br/> ''Pierre Buyoya'' <br/><small>(1949—2020)</small> || [[1996]]. gada [[25. jūlijs]] — [[1998]]. gada [[11. jūnijs]] || rowspan=2| [[Nacionālā Progresa savienība]] || rowspan=2| [[Tutsi]] || ''Pagaidu prezidents'' |- | [[1998]]. gada [[11. jūnijs]] — [[2003]]. gada [[30. aprīlis]] || |- | style="background:Green"| || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dometjēns Ndajizeje]]'''<br/> ''Domitien Ndayizeye'' <br/><small>(1949 — )</small> || [[2003]]. gada [[30. aprīlis]] — [[2005]]. gada [[26. augusts]] || [[Burundi Demokrātijas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Crimson"| || '''8.''' || [[Attēls:Pierre Nkurunziza 2014 press conference (cropped).jpg|80px]] || '''[[Pjērs Nkurunziza]]'''<br/> ''Pierre Nkurunziza'' <br/><small>(1963 — 2020)</small> || [[2005]]. gada [[26. augusts]] — 2020. gada || [[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] || [[Hutu]] || |- | style="background:Crimson"| || '''9.''' || [[Attēls:Evariste Ndayishimiye (cropped).jpg|80px]] || '''[[Evarists Ndajišimije]]'''<br/> ''Evariste Ndayishimiye'' <br/><small>(1968 —)</small> || 2020 —|| [[Demokrātijas aizsardzības Nacionālā padome - Demokrātijas aizstāvēšanas spēks]] || [[Hutu]] || |} [[Kategorija:Burundija|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] ngsg0v8eburluidi8j9p5cyfhyo4x7s Jelgava (stacija) 0 143996 3672553 3664614 2022-08-19T05:48:38Z ScAvenger 1630 /* Attēlu galerija */ precizējums wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Jelgava (nozīmju atdalīšana)|Jelgava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jelgava | tips = stacija | attēls = File:Jelgavas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Jelgavas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]<br />[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]]<br />[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] | atvērta = 1868 | slēgta = | citi_nosaukumi = Mitava, Mitava I,<br /> ''Mitau-West'' <small>([[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā)</small>,<br /> Jelgava I | stacijas_tips = mezgla, kravas, pasažieru, iecirkņa | arhitekts2 = [[Oto Dīce]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |title=Dzelzceļam Jelgavā aprit 145 gadi; muzejs priecātos par fotogrāfijām |access-date={{dat|2017|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190709134633/https://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/dzelzcelam-jelgava-aprit-145-gadi-muzejs-priecatos-par-fotografijam |archivedate={{dat|2019|07|09||bez}} }}</ref> | platformas = 3 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 27 (Jelgava I parkā, neskaitot<br /> strupceļus un atzarus) | adrese = Stacijas 1, Jelgava, LV-3001<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=2&QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&SaktQ_x=0&SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630151633/http://meklesana.mama.lv/?p=2 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}</ref> | latd = 56 | latm = 38 | lats = 25 | latNS = N | longd = 23 | longm = 43 | longs = 58 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Cena (stacija)|Cena]] (9 km) <br /> [[Glūda (stacija)|Glūda]] (16 km)<br />[[Meitene (stacija)|Meitene]] (28 km)<br />[[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]] (20 km)<br />[[Jelgava II]] (2 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] (2 km) <br /> [[50. kilometrs]] (7 km) <br /> [[Dimzas (stacija)|Dimzas]] (8 km) <br /> [[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] (13 km) | attālums_līdz_Rīgai = 43 }} '''Jelgava''' (arī '''Jelgava I''') ir svarīga [[dzelzceļa stacija|mezgla stacija]], kurā savienojas piecas dzelzceļa līnijas — uz [[Rīga|Rīgu]], [[Tukums|Tukumu]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Krustpils|Krustpili]] un [[Šauļi]]em, un kas atrodas Jelgavā, 43 kilometru attālumā no Rīgas Pasažieru stacijas. Galvenokārt Jelgavas stacija tiek izmantota kā kravas stacija, kurā diennakts laikā tiek apstrādāts ap 60 kravas vilcienu.<ref>[http://zinas.nra.lv/latvija/regionos/jelgava/21909-jelgava-viens-no-nozimigakajiem-dzelzcela-mezgliem.htm Jelgava — viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem]</ref> Jelgava ir trešais lielākais dzelzceļa mezgls Latvijā pēc Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgliem. Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka ir otrā lielākā dzelzceļa stacijas ēka pēc Rīgas pasažieru dzelzceļa stacijas ēkas. Blakus Jelgavas stacijai kādreizējā dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā atrodas [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja]] Jelgavas ekspozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm |title=Ekspozīcija Jelgavā |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110611085213/http://www.railwaymuseum.lv/jelgava.htm }}</ref> Stacijā darbojas biļešu kase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Stacijas ēka celta [[1868]]. gadā reizē ar dzelzceļa būvi (arhitekts [[Oto Dīce]]) un saglabājusies līdz mūsdienām (kaut arī stipri cietusi abu pasaules karu laikā). Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Starp Pirmo un Otro pasaules karu caur Jelgavu kursēja starptautiskais vilciens ''[[Nord-Express]]'' maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne. [[1972]]. gadā tika atklāta pasažieru [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] satiksme uz [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |title=Jelgavas stacija |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206024048/http://jelgava.lv/pilseta/kultura--maksla-un-atputa/kulturvesturiskie-objekti/kulturvestures-objekti14/kulturvestures-objekti15/kulturvestures-objekti28/jelgava-stacija0/ |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}</ref> [[1970. gadi|1970. gados]] tika atjaunota arī starptautiskā satiksme caur Jelgavas staciju, no Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga—Jelgava—Viļņa—Varšava—Berlīne, Rīga—Varšava, Tallina—Varšava. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s no Rīgas caur Jelgavu vēl kursēja starptautiskie vilcieni [[Lietuva]]s virzienā (uz Šauļiem, [[Mažeiķi]]em, [[Viļņa|Viļņu]], [[Minska|Minsku]], [[Truskaveca|Truskavecu]], [[Gomeļa|Gomeļu]], [[Kaļiņingrada|Kaļiņingradu]] u.c.), kā arī vietējās satiksmes vilcieni Rīga—Jelgava—Ventspils, Rīga—Jelgava—Tukums II, Rīga—Jelgava—Meitene. Jelgava bija galapunkts vilcienam Krustpils—Jelgava. [[1990. gadi|1990. gados]] starptautisko un vietējo pasažieru vilcienu satiksme caur Jelgavas staciju krasi samazinājās un pēc 2000. gada pasažieru vilcienu kustība minētajos maršrutos pakāpeniski tika pārtraukta. 2012. gada augustā un 2013. gada maijā, kā arī 2014. gada augustā sakarā ar ceļu darbiem posmā Skrīveri—Krustpils vairākas dienas starptautiskie vilcieni uz Pēterburgu, Maskavu un Minsku uz Krustpils staciju kursēja caur Jelgavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |title=Izmaiņas sarakstā uz 14.,15.,16.08.2012 |access-date=25.08.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817025334/http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/1146-izmainas-saraksta-uz-14-15-16-08-2012 |archivedate=17.08.2012 }}</ref> 2018. gada 29. septembrī caur Jelgavu sāka kursēt pasažieru vilciens Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva.<ref>[http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/foto-jelgava-piestaj-pirmais-vilciens-marsruta-kijeva-minska-vilna-riga.d?id=50440421 Foto: Jelgavā piestāj pirmais vilciens maršrutā 'Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga']</ref> Starptautiskais vilciens kursē ik pa 4 dienām, pietur arī Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga |title=Jauns vilciens KIJEVA-MINSKA-VIĻŅA-RĪGA |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121102126/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/jauns-vilciens-kijeva-minska-via-rga }}</ref> No 2019. gada vasaras beigām plānots starptautiskā vilciena maršrutu pagarināt līdz Tallinai, diemžēl joprojām šī ideja nav realizēta.<ref>[https://tarbija24.postimees.ee/6540770/tallinna-kiievi-rongiliin-voib-tulla-augustis Tallinna-Kiievi rongiliin võib tulla augustis] {{igauniski}}</ref> Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ no 2020. gada 17. marta līdz turpmākam paziņojumam Rīgas—Kijivas starptautiskā maršruta pasažieru vilcieni atcelti. === Seni attēli === <gallery widths="180" heights="180" perrow="4"> Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pirms 1914.jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija (pirms 1914. gada) Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija pēc 1920.jpg|Vilciens Jelgavas stacijā (pēc 1920. gada) Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija (pēc 1944).jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|sagraušanas 1944. gadā]] </gallery> == Pasažieru pārvadājumi == Jelgavas stacija kalpo kā galapunkts elektrovilcieniem Rīga—Jelgava un Jelgava—Rīga, un šeit divas reizes nedēļā<ref>[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12324/8-decembri-stajies-speka-jauns-vilcienu-kustibas-saraksts-ar-butiskam-izmainam/ Vilcienu saraksta izmaiņas]</ref> piestāj vilciens Rīga—Liepāja un Liepāja—Rīga,<ref>[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?selected_from=9491&selected_to=9578&date=1299362400 Vilcienu saraksts]</ref> reizēm tiek norīkoti arī papildu vilcieni.<ref>Dzelzceļa maršrutā Rīga-Liepāja 2019. gada 20. jūlijā (ap plkst. 14.00) norīkots papildus vilciens Rīga-Liepāja, savukārt 2019. gada 21. jūlijā (ap plkst. 01.00) papildus vilciens Liepāja-Rīga ([http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_29032019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.4, 2019.gada 29. martā])</ref> No 2015. gada 1. jūnija Jelgavas stacijā darbdienās apstājas dīzeļvilcieni Rīga—Dobele un Dobele—Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele/ |title=Jauns maršruts Rīga—Dobele—Rīga |access-date={{dat|2015|05|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150529194415/http://www.pv.lv/lv/jaunums_marsruts_dobelerigadobele |archivedate={{dat|2015|05|29||bez}} }}</ref> Ceļā līdz Rīgas Pasažieru stacijai ir jāpavada aptuveni 49 minūtes (dīzeļvilcieniem mazāk), līdz Dobeles stacijai aptuveni 24 minūtes, bet līdz Liepājas Pasažieru stacijai aptuveni 2 stundas un 30 minūtes. Biļetes cena 2015. gadā bija 2,05 EUR līdz Rīgai; 1,55 EUR līdz Dobelei, bet līdz Liepājai — 5,90 EUR. Jelgava ir A biļešu zonas gala stacija. <br /> {| class="wikitable" !Pārvadātājs !Maršruts !Situācija !Kursē |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Jelgava |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- |Jelgava—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Liepāja |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,5,-,7 |- |Liepāja—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> | -,-,-,-,-,6,7 |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Dobele |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,-,-,- |- |Dobele—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā'''</span> |1,2,3,4,5,-,- |- | rowspan="2"|{{flaga|Ukraina}} Ukrzaliznytsia |Rīga—Viļņa—Minska—Kijiva |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā, atcelts'''</span> |Ik pēc 4 dienām<ref>[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]</ref> |- |Kijiva—Minska—Viļņa—Rīga |<span style="color:#00CD00;">'''Spēkā, atcelts'''</span> |Ik pēc 4 dienām |- | rowspan="2"|{{flaga|Latvija}} Pasažieru Vilciens |Rīga—Reņģe |<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | - |- |Reņģe—Rīga |<span style="color:#FF0000;">'''Atcelts'''</span> | - |} === Sliežu ceļi === Pārsvarā elektrovilcieni pienāk un atiet uz Rīgu no 32. strupceļa, kā arī daži elektrovilcieni no 33. strupceļa. Ļoti reti (dažas reizes gadā) elektrovilcieni pienāk un atiet no 2. galvenā ceļa. No 1. ceļa atiet un pienāk Dobeles, Liepājas un Rīgas virziena dīzeļvilcieni. No 3. ceļa atiet un pienāk Kijivas starptautiskais vilciens, notiek Latvijas lokomotīves maiņa pret Lietuvas lokomotīvi un otrādi. Elektrificēts ir 1., 2., 32. un 33. sliežu ceļš. {{dat|2015|08|03}} stacijā uzsāka platformu modernizāciju.<ref>[http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-jelgavas-stacij%C4%81-0 Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Jelgavas stacijā]</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="200px" heights="150px" perrow="5"> Attēls:Jelgavas stacijas eka.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas ēka 2011. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Jelgavā 3.jpg|<center><small>Elektrificētais 1. un 2. ceļš, skats Liepājas virzienā, kur drīz beidzas elektrifikācija</small></center> File:Sliežu ceļi Jelgavā 4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 2.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas ēka no Stacijas ielas puses</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 3.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas sliežu ceļi ar kravas sastāviem</small></center> Attēls:Jelgavas stacijas sliedes Liepājas virzienā.JPG|<center><small>Jelgavas stacijas sliežu ceļu izvērsums Liepājas un Tukuma virzienā</small></center> Attēls:ER2 Jelgavas stacijā.JPG|<center><small>Elektrovilciens ER2-1300 Jelgavas stacijā.</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 4.JPG|<center><small>Jelgavas stacija ar preču vilcieniem</small></center> Attēls:Jelgavas dzelzceļa muzejs.JPG|<center><small>Jelgavas dzelzceļa muzeja āra ekspozīcija</small></center> Attēls:Jelgavas stacija 1.JPG|<center><small>Stacijas ēka</small></center> </gallery> == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 47. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} == Ārējās saites == * [http://wikimapia.org/202438/lv/Dzelzsce%C4%BCa-stacija-Jelgava Jelgavas stacija (''Wikimapia'')] * [http://kartes.gisnet.lv/?zoom=8&lat=56.64002&lon=23.73716&layers=000B00000000TTT Jelgavas dzelzceļa mezgls PSRS ģenerālštāba kartē] * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|title=Jelgavas stacijas aerofoto|archiveurl=https://archive.today/20130630031755/http://www.parovoz.com/newgallery/pg_view.php?ID=383487|archivedate=2013-06-30|access-date=2012-08-23}} * {{youtube|r_GTixWHM5A|Jelgavas dzelzceļa stacija - vārti uz Kurzemi}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja}} {{Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene}} [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Liepāja stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Tukums II—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava—Meitene stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgava]] 4z7wpq8nz36qthf9rxbx6ferutkgr1f Juta Strīķe 0 145752 3672180 3659592 2022-08-18T13:38:16Z 87.110.35.27 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juta Strīķe | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781704151).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Juta Strīķe 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2020|03|18|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieka vietniece | term_sākums2 = {{dat|2004|02|11|N}} | term_beigas2 = 2016 | prezidents2 = | premjer2s = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2020|03|18|1970|07|18}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[juriste]] | tautība = [[krieviete|русская]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | partija = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] <small>(2017—2020)</small> }} '''Juta Strīķe''' (dzimusi '''Anna Potapova''' {{dat|1970|07|18||bez}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi [[Jūrmala|Jūrmalā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/bulduru_slimnica_negaiditi_mirusi_juta_strike|title=Pietiek :: Bulduru slimnīcā negaidīti mirusi Juta Strīķe|website=pietiek.com|access-date=2020-03-19}}</ref> {{dat|2020|03|18}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devusies-saeimas-deputate-un-bijusi-knab-prieksnieka-vietniece-juta-strike.a352254/|title=Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref>) bija [[Latvija]]s politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece. Strādājusi par izmeklētāju [[Drošības policija|Drošības policijā]] un [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]]. No 2004. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim J. Strīķe bija [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) priekšnieka vietniece, bet pēc tam ar KNAB vadītāja [[Jaroslavs Streļčenoks|Jaroslava Streļčenoka]] lēmumu pazemināta amatā par Juridiskās nodaļas galveno speciālisti-juristi.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Strīķe biroja priekšnieka vietnieces amatā atkārtoti nav jāatjauno, apgalvo KNAB |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2014. gada 30. decembrī |accessdate = 2015. gada 26. martā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strike-biroja-prieksnieka-vietnieces-amata-atkartoti-nav-jaatjauno-apgalvo-knab.d?id=45402728#ixzz3VUYnRejZ}}</ref> Kopš 2017. gada — [[Rīgas dome]]s deputāte. 2018. gada 6. oktobrī ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1970. gadā [[Maskava|Maskavā]] Jurija Potapova un Taigas Zvirbules ģimenē.<ref name="NRA">[https://nra.lv/vakara-zinas/308288-vakara-zinas-iespejams-juta-strike-muziba-aizgajusi-smagas-slimibas-del.htm Iespējams, Juta Strīķe mūžībā aizgājusi smagas slimības dēļ] nra.lv 2020. gada 20. martā</ref> Mācījās Maskavas 584. vidusskolā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = TvNET |date = 2003.11.02. |accessdate = 2011.03.25 |url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312169-juta_strike_alias_anna_potapova}}</ref> bet vasarās dzīvoja Latvijā.<ref name="tver">{{Ziņu atsauce |title = Trauslā meitene ar tvērienu |author = Zane Zālīte-Kļaviņa |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2008. gada 3. jūlijā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/politics/politika/trausla-meitene-ar-tverienu }}</ref> 1988. gadā viņa kā Juta Potapova<ref>{{Ziņu atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2003. gada 2. novembris |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://www.tvnet.lv/6233537/juta-strike-alias-anna-potapova}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Avīze: Juta Strīķe kādreiz bija zināma ar vārdu Anna Potapova |publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date = 2011. gada 1. marts |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://apollo.tvnet.lv/5621988/avize-juta-strike-kadreiz-bija-zinama-ar-vardu-anna-potapova}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas |publisher = [[skaties.lv]] |author=Jānis Zariņš |date = 2016. gada 14. jūnijs |work=[[TV3]] |accessdate = 2017. gada 28. augustā |url = https://skaties.lv/zinas/latvija/knab-saubas-vai-juta-strike-ir-persona-par-ko-uzdodas/#foto-638478}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Aktualizējas jautājums par Strīķes – Potapovas identitāti |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 11. septembris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/politika/257071-aktualizejas-jautajums-par-strikes-potapovas-identitati.htm}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Jauns pagrieziens Jutas Strīķes mīklainās identitātes lietā |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 3. oktobris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/latvija/politika/259321-jauns-pagrieziens-jutas-strikes-miklainas-identitates-lieta.htm}}</ref><ref>Atsaucoties uz Maskavas pilsētas 584. vidusskolas atestātu, kas Jutai Strīķei izsniegts uz Annas Potapovas vārda, Maskavas pilsētas [[Čerjomušku rajons|Čerjomušku rajona]] pasu galda 1988. gada 11. augustā izdotu dokumentu Nr. I — MЮ Nr. 294724 par vārda maiņu un viņas krieviski rakstīto autobiogrāfiju pielaišanai iestājeksāmeniem [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tiek apgalvots, ka viņa savu vārdu esot nomainījusi. J. Strīķe pati to noliedz, sakot, ka vienmēr saukta par Jutu, un, ka vidusskolas atestātā notikusi direktores pārrakstīšanās, kas nav uzskatīta par gana būtisku, lai izlabotu: {{Ziņu atsauce |title = TV ēterā Strīķe iekarst strīdā ar Liepnieku: "Es vienmēr esmu bijusi Juta (nevis Anna)!" |publisher = [[Kasjauns]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 30. oktobris |accessdate = 2018. gada 6. novembrī |url = https://jauns.lv/raksts/zinas/303074-tv-etera-strike-iekarst-strida-ar-liepnieku-es-vienmer-esmu-bijusi-juta-nevis-anna}}</ref> sāka studēt [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. 1993. gadā viņa ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Juta Striķī |author = Sanita Jemberga |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2004. gada 17. janvārī |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/juta-striki }}</ref> Apprecējās ar Maiguru Strīķi un pieņēma viņa uzvārdu. Sākumā strādāja [[LR Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]], vēlāk [[Drošības policija|Drošības policijā]] (1995—2003) un [[KNAB]] (2003—2016). J. Strīķe vairākkārt izvirzīta KNAB vadītājas amatam, bet [[Saeima|Saeimā]] viņas kandidatūru noraidīja.<ref name="tver" /> {{dat|2011|02|05||bez}} plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par tiešu apdraudējumu Jutas Strīķes dzīvībai un veselībai un viņa uz laiku drošības apsvērumu dēļ izbrauca no Latvijas.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Turpināšu strādāt, protams |author = Sanita Jemberga | publisher = [[Ir (žurnāls)|Ir]] |date = 2011. gada 2. martā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.irir.lv/2011/3/2/turpinasu-stradat-protams}}</ref> No iepriekšējā vadītāja [[Normunds Vilnītis|Normunda Vilnīša]] atlaišanas {{dat|2011|06|16}} līdz [[Jaroslavs Streļčenoks|J. Streļčenoka]] apstiprināšanai amatā {{dat||11|17||bez}} J. Strīķe bija KNAB priekšnieka pienākumu pildītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.16. | accessdate = 2011.06.18 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-knab-prieksnieka-pienakumu-izpilditaju-iecel-striki.d?id=39128715}}</ref> {{dat|2013|12|20||bez}} KNAB priekšnieks J. Streļčenoks paziņoja par Strīķes atbrīvošanu no amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013.12.20. | accessdate = 2013.12.20 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strelcenoks-atbrivo-no-amata-striki.d?id=43982606}}</ref> taču {{dat|2014|01|07}} Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]] šo rīkojumu atcēla.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014.01.07. | accessdate = 2014.01.07 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrovskis-atcel-rikojumu-par-strikes-atlaisanu-strelcenoks-pikts-plkst1511.d?id=44014802}}</ref> Darbu KNAB Strīķe pārtrauca 2016. gadā. Mirusi 2020. gada 18. martā 49 gadu vecumā Bulduru slimnīcā Jūrmalā.<ref name="NRA"/> == Politiskā darbība == 2017. gada 28. februārī J. Strīķi uzņēma [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajā konservatīvajā partijā]]. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no šīs partijas saraksta. 13. Saeimā J. Strīķe bija Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.labdien.lv/izm-strikes-noslepums-atrodas-lu-rektora-rokas/|title=IZM: Strīķes noslēpums atrodas LU rektora rokās|last=Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs|first=|website=Labdien.lv|access-date=2019-01-04|date=3.01.2019}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Strīķe, Juta}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunās konservatīvās partijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 2jjitsqmlme0cj8wgrhtwqeszzkkx55 3672183 3672180 2022-08-18T13:40:46Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/87.110.35.27|87.110.35.27]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 2A03:EC00:B14E:4B2B:806D:97B1:241C:A5F2 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juta Strīķe | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781704151).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Juta Strīķe 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2020|03|18|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] priekšnieka vietniece | term_sākums2 = {{dat|2004|02|11|N}} | term_beigas2 = 2016 | prezidents2 = | premjer2s = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2020|03|18|1970|07|18}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[juriste]] | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | partija = [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] <small>(2017—2020)</small> }} '''Juta Strīķe''' (dzimusi '''Anna Potapova''' {{dat|1970|07|18||bez}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi [[Jūrmala|Jūrmalā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/bulduru_slimnica_negaiditi_mirusi_juta_strike|title=Pietiek :: Bulduru slimnīcā negaidīti mirusi Juta Strīķe|website=pietiek.com|access-date=2020-03-19}}</ref> {{dat|2020|03|18}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devusies-saeimas-deputate-un-bijusi-knab-prieksnieka-vietniece-juta-strike.a352254/|title=Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe|website=www.lsm.lv|access-date=2020-03-18|language=lv}}</ref>) bija [[Latvija]]s politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece. Strādājusi par izmeklētāju [[Drošības policija|Drošības policijā]] un [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]]. No 2004. gada līdz 2014. gada 31. oktobrim J. Strīķe bija [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja]] (KNAB) priekšnieka vietniece, bet pēc tam ar KNAB vadītāja [[Jaroslavs Streļčenoks|Jaroslava Streļčenoka]] lēmumu pazemināta amatā par Juridiskās nodaļas galveno speciālisti-juristi.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Strīķe biroja priekšnieka vietnieces amatā atkārtoti nav jāatjauno, apgalvo KNAB |publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] |date = 2014. gada 30. decembrī |accessdate = 2015. gada 26. martā |url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strike-biroja-prieksnieka-vietnieces-amata-atkartoti-nav-jaatjauno-apgalvo-knab.d?id=45402728#ixzz3VUYnRejZ}}</ref> Kopš 2017. gada — [[Rīgas dome]]s deputāte. 2018. gada 6. oktobrī ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1970. gadā [[Maskava|Maskavā]] Jurija Potapova un Taigas Zvirbules ģimenē.<ref name="NRA">[https://nra.lv/vakara-zinas/308288-vakara-zinas-iespejams-juta-strike-muziba-aizgajusi-smagas-slimibas-del.htm Iespējams, Juta Strīķe mūžībā aizgājusi smagas slimības dēļ] nra.lv 2020. gada 20. martā</ref> Mācījās Maskavas 584. vidusskolā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = TvNET |date = 2003.11.02. |accessdate = 2011.03.25 |url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312169-juta_strike_alias_anna_potapova}}</ref> bet vasarās dzīvoja Latvijā.<ref name="tver">{{Ziņu atsauce |title = Trauslā meitene ar tvērienu |author = Zane Zālīte-Kļaviņa |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2008. gada 3. jūlijā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/politics/politika/trausla-meitene-ar-tverienu }}</ref> 1988. gadā viņa kā Juta Potapova<ref>{{Ziņu atsauce |title = Juta Strīķe alias Anna Potapova |publisher = [[tvnet.lv]] |date = 2003. gada 2. novembris |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://www.tvnet.lv/6233537/juta-strike-alias-anna-potapova}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Avīze: Juta Strīķe kādreiz bija zināma ar vārdu Anna Potapova |publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date = 2011. gada 1. marts |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = https://apollo.tvnet.lv/5621988/avize-juta-strike-kadreiz-bija-zinama-ar-vardu-anna-potapova}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = KNAB šaubās, vai Juta Strīķe ir persona, par kuru uzdodas |publisher = [[skaties.lv]] |author=Jānis Zariņš |date = 2016. gada 14. jūnijs |work=[[TV3]] |accessdate = 2017. gada 28. augustā |url = https://skaties.lv/zinas/latvija/knab-saubas-vai-juta-strike-ir-persona-par-ko-uzdodas/#foto-638478}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Aktualizējas jautājums par Strīķes – Potapovas identitāti |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 11. septembris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/politika/257071-aktualizejas-jautajums-par-strikes-potapovas-identitati.htm}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title = Jauns pagrieziens Jutas Strīķes mīklainās identitātes lietā |publisher = [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 3. oktobris |accessdate = 2018. gada 3. oktobrī |url = https://nra.lv/latvija/politika/259321-jauns-pagrieziens-jutas-strikes-miklainas-identitates-lieta.htm}}</ref><ref>Atsaucoties uz Maskavas pilsētas 584. vidusskolas atestātu, kas Jutai Strīķei izsniegts uz Annas Potapovas vārda, Maskavas pilsētas [[Čerjomušku rajons|Čerjomušku rajona]] pasu galda 1988. gada 11. augustā izdotu dokumentu Nr. I — MЮ Nr. 294724 par vārda maiņu un viņas krieviski rakstīto autobiogrāfiju pielaišanai iestājeksāmeniem [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tiek apgalvots, ka viņa savu vārdu esot nomainījusi. J. Strīķe pati to noliedz, sakot, ka vienmēr saukta par Jutu, un, ka vidusskolas atestātā notikusi direktores pārrakstīšanās, kas nav uzskatīta par gana būtisku, lai izlabotu: {{Ziņu atsauce |title = TV ēterā Strīķe iekarst strīdā ar Liepnieku: "Es vienmēr esmu bijusi Juta (nevis Anna)!" |publisher = [[Kasjauns]] |author1=Uldis Dreiblats |author2= Ritums Rozenbergs |date = 2018. gada 30. oktobris |accessdate = 2018. gada 6. novembrī |url = https://jauns.lv/raksts/zinas/303074-tv-etera-strike-iekarst-strida-ar-liepnieku-es-vienmer-esmu-bijusi-juta-nevis-anna}}</ref> sāka studēt [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. 1993. gadā viņa ieguva tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Juta Striķī |author = Sanita Jemberga |publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] |date = 2004. gada 17. janvārī |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/juta-striki }}</ref> Apprecējās ar Maiguru Strīķi un pieņēma viņa uzvārdu. Sākumā strādāja [[LR Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijā]], vēlāk [[Drošības policija|Drošības policijā]] (1995—2003) un [[KNAB]] (2003—2016). J. Strīķe vairākkārt izvirzīta KNAB vadītājas amatam, bet [[Saeima|Saeimā]] viņas kandidatūru noraidīja.<ref name="tver" /> {{dat|2011|02|05||bez}} plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par tiešu apdraudējumu Jutas Strīķes dzīvībai un veselībai un viņa uz laiku drošības apsvērumu dēļ izbrauca no Latvijas.<ref>{{Ziņu atsauce |title = Turpināšu strādāt, protams |author = Sanita Jemberga | publisher = [[Ir (žurnāls)|Ir]] |date = 2011. gada 2. martā |accessdate = 2011. gada 25. martā |url = http://www.irir.lv/2011/3/2/turpinasu-stradat-protams}}</ref> No iepriekšējā vadītāja [[Normunds Vilnītis|Normunda Vilnīša]] atlaišanas {{dat|2011|06|16}} līdz [[Jaroslavs Streļčenoks|J. Streļčenoka]] apstiprināšanai amatā {{dat||11|17||bez}} J. Strīķe bija KNAB priekšnieka pienākumu pildītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju ieceļ Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.16. | accessdate = 2011.06.18 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-knab-prieksnieka-pienakumu-izpilditaju-iecel-striki.d?id=39128715}}</ref> {{dat|2013|12|20||bez}} KNAB priekšnieks J. Streļčenoks paziņoja par Strīķes atbrīvošanu no amata,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Streļčenoks atbrīvo no amata Strīķi | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2013.12.20. | accessdate = 2013.12.20 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/strelcenoks-atbrivo-no-amata-striki.d?id=43982606}}</ref> taču {{dat|2014|01|07}} Ministru prezidents [[Valdis Dombrovskis]] šo rīkojumu atcēla.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Dombrovskis atceļ rīkojumu par Strīķes atlaišanu; Streļčenoks pikts | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014.01.07. | accessdate = 2014.01.07 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/dombrovskis-atcel-rikojumu-par-strikes-atlaisanu-strelcenoks-pikts-plkst1511.d?id=44014802}}</ref> Darbu KNAB Strīķe pārtrauca 2016. gadā. Mirusi 2020. gada 18. martā 49 gadu vecumā Bulduru slimnīcā Jūrmalā.<ref name="NRA"/> == Politiskā darbība == 2017. gada 28. februārī J. Strīķi uzņēma [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunajā konservatīvajā partijā]]. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Rīgas dome|Rīgas domē]], bet 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no šīs partijas saraksta. 13. Saeimā J. Strīķe bija Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre un Juridiskās komisijas locekle.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.labdien.lv/izm-strikes-noslepums-atrodas-lu-rektora-rokas/|title=IZM: Strīķes noslēpums atrodas LU rektora rokās|last=Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs|first=|website=Labdien.lv|access-date=2019-01-04|date=3.01.2019}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Strīķe, Juta}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Jaunās konservatīvās partijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 3v64mgxaen4wuygelhpecqs5xdeiwme Kuresāres pils 0 149057 3672334 3465105 2022-08-18T18:09:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Kuresāres pils | native_name = ''Kuressaare linnus'' | former_names = | alternate_names = | map = Igaunija | status = | image = Kuressaare-linnus,_2010.jpg | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Kuresāre]], [[Sāmsalas apriņķis]], {{EST}} | latd = 58.25 | latNS = N | longd = 22.48333 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = 14. gadsimta beigas | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} [[Attēls:Ārensburgas pils plāns 1641. gadā.jpg|thumb|right|200px|Ārensburgas pils plāns 1641. gadā.]] '''Kuresāres''' jeb '''Ārensburgas bīskapa pils''' ({{val|et|Kuressaare piiskopilinnus}}) ir viena no vislabāk saglabātajām [[viduslaiki|viduslaiku]] pilīm [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Tā atrodas [[Kuresāre|Kuresārē]] un ir celta no dolomīta blokiem 14. gadsimta otrajā pusē. Pilī izvietotas [[Sāmsala]]s muzeja vēstures un dabas nodaļas. == Vēsture == Pirmo reizi rakstos Ārensburgas pils pieminēta 1380. gados kā [[Sāmsalas-Vīkas bīskapi|Sāmsalas-Vīkas bīskapa]] galvenais cietoksnis Samsalā. Kad pēc [[Livonijas konfederācija]]s sabrukšanas bīskaps Jānis V fon Minhauzens savu bīskapiju pārdeva Dānijas karalim Frederikam II, Ārensburgas pils uz laiku kļuva par viņa brāļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] rezidenci, kas tolaik pārvaldīja Sāmsalu un daļu [[Kurzeme]]s, bet pretendēja kļūt par visas [[Livonijas karaliste|Livonijas karali]]. Dānijas (1560-1645) un Zviedrijas (1645-1710) varas laikā pils tika nostiprināta ar smilšu bastioniem. Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gada 15. septembrī pils padevās Krievijas caram Pēterim I un tika pilnīgi izdemolēta. 1721. gadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s Sāmsalas provinces, vēlāk par [[Vidzemes guberņa]]s Ārensburgas apriņķa pārvaldnieka rezidences vietu. Pils zaudēja savu militāro nozīmi un 1836. gadā krievu garnizons pili atstāja. 1904.-1912. gada notika pamatīga pils rekonstrukcija pēc Rīgas arhitektu [[Vilhelms Neimanis|Vilhelma Neimaņa]] un [[Hermanis Zeiberlihs|Hermaņa Zeiberliha]] plāniem. 1968. gadā pili vēlreiz restaurēja arhitekta Kalvi Aluves vadībā. == Arhitektūra == Celtnes pamatā ir kvadrāts, kura malu garums ir 43 metri. Celtnes ziemeļu galā ir divi torņi: sargtornis, kas saukts arī par garo Hermani, un aizsargtornis (''Sturvolt''). Ieeja pilī arī izvietota ziemeļu pusē. Celtnes centrā atrodas kvadrātveida iekšpagalms, ko ietver velvētas ejas, tā saucamais klosteris pirmajā un otrajā stāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.saaremaamuuseum.ee/ Sāremā muzejs] {{autoritatīvā vadība}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Pilis Igaunijā]] [[Kategorija:Sāres apriņķis]] mv2bt3kr8gheiwqep8h3ty0l0dem2h1 Stepe 0 150825 3672223 3624633 2022-08-18T15:35:29Z 85.254.75.202 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Patagonian plains argentina.jpg|250px|thumb|[[Patagonija]]s stepe (pampa)]] '''Stepes''' ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, [[graudzāles]], [[sīpolaugi]] un citi [[lakstaugi]]. [[Koks|Koku]] augšanai tur ir pārāk maz mitruma, tāpēc [[krūmi|krūmu]] audzes un nelielas birzis ir sastopamas reti. Atšķirībā no [[savanna|savannām]], stepēs ir krasi izteiktas temperatūras atšķirības starp [[ziema|ziemu]] un [[vasara|vasaru]]. Ziemā uzkrīt sniegs un temperatūra var noslīdēt pat līdz -20&nbsp;°C. Vasara ir gara, karsta un sausa. Temperatūra ir apmēram +20&nbsp;°C līdz +25&nbsp;°C. Stepes ir visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] stepes sauc par [[prērija|prērijām]], bet [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] — par [[pampa|pampām.]] Stepē dzīvo daudz sīko [[grauzēji|grauzēju]]: [[surikāts|surikāti]], [[kāmji]], [[lēcējpeles]], [[murkšķi]]. Ellainas bernu Pakalas pa kuram brauka ar locekli lielie onkuli == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bioma}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klimats]] [[Kategorija:Stepes| ]] tiqzulgeiiuyojtacq2pk56yv4dcc7d 3672233 3672223 2022-08-18T15:55:47Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/85.254.75.202|85.254.75.202]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger wikitext text/x-wiki [[Attēls:Patagonian plains argentina.jpg|250px|thumb|[[Patagonija]]s stepe (pampa)]] '''Stepes''' ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, [[graudzāles]], [[sīpolaugi]] un citi [[lakstaugi]]. [[Koks|Koku]] augšanai tur ir pārāk maz mitruma, tāpēc [[krūmi|krūmu]] audzes un nelielas birzis ir sastopamas reti. Atšķirībā no [[savanna|savannām]], stepēs ir krasi izteiktas temperatūras atšķirības starp [[ziema|ziemu]] un [[vasara|vasaru]]. Ziemā uzkrīt sniegs un temperatūra var noslīdēt pat līdz -20&nbsp;°C. Vasara ir gara, karsta un sausa. Temperatūra ir apmēram +20&nbsp;°C līdz +25&nbsp;°C. Stepes ir visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] stepes sauc par [[prērija|prērijām]], bet [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] — par [[pampa|pampām.]] Stepē dzīvo daudz sīko [[grauzēji|grauzēju]]: [[surikāts|surikāti]], [[kāmji]], [[lēcējpeles]], [[murkšķi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bioma}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klimats]] [[Kategorija:Stepes| ]] 2ftai1tm140y73sesgdbwkjll9ly18v 2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona 0 150896 3672386 3604838 2022-08-18T18:34:46Z Bai-Bot 60304 /* Izslēgšanas spēles */sīkumi, replaced: [[Galatasaray]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona | color = | color text = | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[Futbols]] | logo = | pixels = | caption = | duration = {{dat|2010|7|1|N|bez}}—{{dat|2011|5|18|N|bez}} | no_of_teams = | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | second_place = | MVP = | MVP_link = | top_scorer = | top_scorer_link = | promote = | promoted_from = | relegate = | relegate_to = | playoffs = | playoffs_link = | conf1 = | conf1_link = | conf1_champ = | conf1-runner-up = | conf2 = | conf2_link = | conf2_champ = | conf2-runner-up = | playoffs_MVP = | playoffs_MVP_link= | finals = Fināls | finals_link = | finals_champ = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | finals_runner-up = {{flaga|Portugāle}} [[SC Braga|Braga]] | finals_MVP = | finals_MVP_link = | seasonslist = | seasonslistnames = | pag_sez = | nak_sez = }} '''2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas otra spēcīgākā futbola klubu turnīra 2. sezona zem [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukuma. Sezona ilgst no {{dat|2010|7|1|ģ|bez}} ar pirmās kvalifikācijas kārtas spēlēm un noslēdzās {{dat|2011|5|18||bez}} ar finālspēli [[Aviva stadions|''Aviva'' stadionā]] [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]]. Finālā tikas divas Portugāles līgas komandas — [[FC Porto|Porto]] un [[SC Braga|Braga]]. Porto uzvarēja ar 1—0.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/18052011-falkao_varti_nodrosina_porto_triumfu_eiro Falkao vārti nodrošina "Porto" triumfu Eiropas līgā], sportacentrs.com</ref> == Klubi == {| class="wikitable" |- !colspan="4"|Trīsdesmitdivdaļfināla stadija |- |{{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] |{{flaga|POR}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] |{{flaga|SCO}} [[Rangers FC|Rangers]] |{{flaga|RUS}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]] |- |{{flaga|SUI}} [[FC Basel|Basel]] |{{flaga|RUS}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] |{{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] |{{flaga|POR}} [[SC Braga|Braga]] |- !colspan="4"|Grupu turnīra stadija |- |{{flaga|ESP}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] |{{flaga|RUS}} [[FC Zenit São Petersburgo|Zenit]] |{{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] |{{flaga|AUT}} [[Zalcburgas "Red Bull" (futbols)|Red Bull Salzburg]] |- |{{flaga|ESP}} [[Sevilla Fútbol Club|Sevilla]] |{{flaga|UKR}} [[Kijevas "Dinamo"|FC Dynamo Kyiv]] |{{flaga|CZE}} [[AC Sparta Praha|Sparta Praga]] |{{flaga|MDA}} [[Fotbal Club Sheriff|Sheriff]] |- |{{flaga|ITA}} [[Unione Calcio Sampdoria|Sampdoria]] |{{flaga|BEL}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] |{{flaga|NOR}} [[Rosenborg Ballklub|Rosenborg]] | |- !colspan="4"|Izslēgšanas spēļu stadija |- |{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |{{flaga|RUS}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] |{{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |{{flaga|ROU}} [[Unirea Urziceni]] |- |{{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] |{{flaga|RUS}} [[PFK CSKA Maskava|CSKA Moscow]] |{{flaga|SCO}} [[Dundee United F.C.|Dundee United]] |{{flaga|CRO}} [[NK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |- |{{flaga|ESP}} [[Getafe CF|Getafe]] |{{flaga|UKR}} [[SC Tavriya Simferopol|Tavriya Simferopol]] |{{flaga|BEL}} [[Club Brugge K.V.|Club Brugge]] |{{flaga|SWE}} [[AIK Fotboll|AIK]] |- |{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |{{flaga|UKR}} [[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]] |{{flaga|SUI}} [[Grasshopper Club|Grasshopper]] |{{flaga|GRE}} [[PAOK F.C.|PAOK]] |- |{{flaga|ITA}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |{{flaga|KAZ}} [[FC Aktobe|Aktobe]] |{{flaga|SCO}} [[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]] |- |{{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |{{flaga|NED}} [[Feyenoord]] |{{flaga|FIN}} [[HJK Helsinki]] |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]] |- |{{flaga|GER}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] |{{flaga|ROU}} [[FC Vaslui|Vaslui]] |{{flaga|WAL}} [[The New Saints Football Club|The New Saints]] |{{flaga|BEL}} [[K.A.A. Gent|Gent]] |- |{{flaga|GER}} [[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] |{{flaga|ROU}} [[FC Steaua Bucuresti|Steaua Bucuresti]] |{{flaga|BUL}} [[Litex Lovech]] |{{flaga|CYP}} [[AC Omonia|Omonia]] |- |{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] |{{flaga|POR}} [[F.C. Porto|Porto]] |{{flaga|BLR}} [[BATE Borisov]] |{{flaga|POL}} [[Lech Poznan]] |- |{{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |{{flaga|TUR}} [[Trabzonspor]] |{{flaga|HUN}} [[Debreceni VSC|Debrecen]] | |- !colspan="4"|Trešā kvalifikācijas kārta |- |{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] |{{flaga|POR}} [[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]] |{{flaga|BUL}} [[PFC Beroe Stara Zagora|Beroe Stara Zagora]] |{{flaga|CYP}} [[Apollon Limassol|Apollon]] |- |{{flaga|ITA}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] |{{flaga|TUR}} [[Galatasaray Spor Kulübü|Galatasaray]] |{{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] |{{flaga|SWE}} [[IFK Göteborg]] |- |{{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] |{{flaga|GRE}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] |{{flaga|CZE}} [[FC Viktoria Plzen|Viktoria Plzen]] |{{flaga|SVK}} [[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] |- |{{flaga|FRA}} [[Monpeljē HSC|Montpellier]] |{{flaga|SCO}} [[Hibernian F.C.|Hibernian]] |{{flaga|CZE}} [[FK Baumit Jablonec|Jablonec]] |{{flaga|POL}} [[Jagiellonia Bialystok|Jagiellonia]] |- |{{flaga|RUS}} [[FC Sibir Novosibirsk|Sibir Novosibirsk]] |{{flaga|BEL}} [[K.R.C. Genk|Genk]] |{{flaga|NOR}} [[Aalesunds FK|Aalesund]] |{{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |- |{{flaga|UKR}} [[FC Dnipro Dnipropetrovsk|Dnipro Dnipropetrovsk]] |{{flaga|SUI}} [[FC Luzern|Luzern]] |{{flaga|AUT}} [[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] |{{flaga|FIN}} [[FC Inter Turku|Inter Turku]] |- |{{flaga|NED}} [[AZ Alkmarr|AZ]] |{{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] |{{flaga|SRB}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Red Star Belgrade]] | |- |{{flaga|ROU}} [[FC Timisoara|Timisoara]] |{{flaga|DEN}} [[Odense Boldklub|Odense]] |{{flaga|ISR}} [[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]] | |- !colspan="4"|Otrā kvalifikācijas kārta |- |{{flaga|UKR}} [[FC Karpaty Lviv|Karpaty Lviv]] |{{flaga|AUT}} [[FK Austria Wien|Austria Wien]] |{{flaga|IRL}} [[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]] |{{flaga|EST}} [[JK Sillamäe Kalev|Sillamäe Kalev]] |- |{{flaga|NED}} [[FC Utrecht|Utrecht]] |{{flaga|AUT}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] |{{flaga|LVA}} [[FK Jelgava|Jelgava]] |{{flaga|ALB}} [[KS Besa Kavajë|Besa Kavajë]] |- |{{flaga|ROU}} [[FC Dinamo Bucuresti|Dinamo Bucuresti]] |{{flaga|SRB}} [[OFK Beograd]] |{{flaga|LVA}} [[FK Ventspils|Ventspils]] |{{flaga|KAZ}} [[FC Atyrau|Atyrau]] |- |{{flaga|POR}} [[C.S. Marítimo|Marítimo]] |{{flaga|SRB}} [[FK Spartak Zlatibor Voda|Spartak Zlatibor Voda]] |{{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] |{{flaga|ARM}} [[Mika FC|Mika]] |- |{{flaga|TUR}} [[Besiktas JK|Besiktas]] |{{flaga|ISR}} [[Maccabi Tel Aviv FC|Maccabi Tel Aviv]] |{{flaga|SVN}} [[ND Gorica|Gorica]] |{{flaga|WAL}} [[Bangor City Football Club|Bangor City]] |- |{{flaga|GRE}} [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]] |{{flaga|CYP}} [[Nikosijas APOEL|APOEL]] |{{flaga|BLR}} [[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]] |{{flaga|NIR}} [[Cliftonville F.C.|Cliftonville]] |- |{{flaga|SCO}} [[Motherwell F.C.|Motherwell]] |{{flaga|SWE}} [[IF Elfsborg]] |{{flaga|BIH}} [[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]] |{{flaga|FRO}} [[Víkingur Gøta|Víkingur]] |- |{{flaga|BEL}} [[Cercle Brugge Koninklijke Sportvereniging|Cercle Brugge]] |{{flaga|SVK}} [[FK Dukla Banská Bystrica|Dukla Banská Bystrica]] |{{flaga|HUN}} [[Videoton FC|Videoton]] |{{flaga|LUX}} [[FC Differdange 03|Differdange]] |- |{{flaga|SUI}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] |{{flaga|POL}} [[Wisla Kraków]] |{{flaga|ISL}} [[Breiðablik UBK|Breiðablik]] |{{flaga|MNE}} [[FK Buducnost Podgorica|Buducnost Podgorica]] |- |{{flaga|DEN}} [[Brøndby IF|Brøndby]] |{{flaga|CRO}} [[HNK Cibalia|Cibalia]] |{{flaga|MDA}} [[FC Iskra-Stal Rîbnita|Iskra-Stal]] |{{flaga|AND}} [[UE Sant Julià]] |- |{{flaga|BUL}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] |{{flaga|FIN}} [[FC Honka|Honka]] |{{flaga|GEO}} [[FC WIT Georgia|WIT Georgia]] |{{flaga|MLT}} [[Valletta FC|Valletta]] |- |{{flaga|CZE}} [[FC Baník Ostrava|Baník Ostrava]] |{{flaga|LTU}} [[FK Suduva Marijampole|Suduva Marijampole]] |{{flaga|LIE}} [[FC Vaduz|Vaduz]] |{{flaga|SMR}} [[Società Polisportiva Tre Penne|Tre Penne]] |- |{{flaga|NOR}} [[Molde FK|Molde]] |{{flaga|LTU}} [[FK Šiauliai|Šiauliai]] |{{flaga|MKD}} [[FK Teteks|Teteks]] | |- |{{flaga|NOR}} [[Stabæk Fotball|Stabæk]] |{{flaga|IRL}} [[Sporting Fingal F.C.|Sporting Fingal]] |{{flaga|AZE}} [[FK Baku|Baku]] | |- !colspan="4"|Pirmā kvalifikācijas kārta |- |{{flaga|ISR}} [[Bnei Yehuda Tel Aviv F.C.|Bnei Yehuda]] |{{flaga|BIH}} [[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]] |{{flaga|AZE}} [[FK Khazar Lankaran|Khazar]] |{{flaga|FRO}} [[EB/Streymur]] |- |{{flaga|CYP}} [[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis]] |{{flaga|BIH}} [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]] |{{flaga|EST}} [[FC Narva Trans|Narva Trans]] |{{flaga|FRO}} [[NSÍ Runavík]] |- |{{flaga|SWE}} [[Kalmar FF]] |{{flaga|HUN}} [[Gyori ETO FC|Gyori ETO]] |{{flaga|EST}} [[FC Flora Tallinn|Flora]] |{{flaga|LUX}} [[F91 Dudelange]] |- |{{flaga|SVK}} [[FC Nitra|Nitra]] |{{flaga|HUN}} [[Zalaegerszegi TE|Zalaegerszeg]] |{{flaga|ALB}} [[KF Tirana]] |{{flaga|LUX}} [[CS Grevenmacher]] |- |{{flaga|POL}} [[Ruch Chorzów]] |{{flaga|ISL}} [[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR Reykjavík]] |{{flaga|ALB}} [[KF Laçi|Laçi]] |{{flaga|MNE}} [[Fudbalski Klub Mogren|Mogren]] |- |{{flaga|CRO}} [[HNK Šibenik|Šibenik]] |{{flaga|ISL}} [[Fylkir]] |{{flaga|KAZ}} [[FC Shakhter Karagandy|Shakhter Karaganda]] |{{flaga|MNE}} [[FK Zeta|Zeta]] |- |{{flaga|FIN}} [[Turun Palloseura|TPS]] |{{flaga|MDA}} [[FC Olimpia Balti|Olimpia]] |{{flaga|KAZ}} [[FC Tobol|Tobol Kostanay]] |{{flaga|AND}} [[UE Santa Coloma]] |- |{{flaga|LTU}} [[FK Tauras Taurage|Tauras Taurage]] |{{flaga|MDA}} [[FC Dacia Chisinau|Dacia]] |{{flaga|ARM}} [[Ulisses FC|Ulisses]] |{{flaga|AND}} [[FC Lusitanos|Lusitanos]] |- |{{flaga|IRL}} [[Dundalk Football Club|Dundalk]] |{{flaga|GEO}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]] |{{flaga|ARM}} [[FC Banants|Banants]] |{{flaga|MLT}} [[Sliema Wanderers Football Club|Sliema Wanderers]] |- |{{flaga|LVA}} [[Skonto FC|Skonto]] |{{flaga|GEO}} [[FC Zestaponi|Zestaponi]] |{{flaga|WAL}} [[Llanelli A.F.C.|Llanelli]] |{{flaga|SMR}} [[S.C. Faetano|Faetano]] |- |{{flaga|SVN}} [[NK Olimpija Ljubljana (2005)|Olimpija]] |{{flaga|MKD}} [[FK Rabotnicki|Rabotnicki]] |{{flaga|WAL}} [[Port Talbot Town F.C.|Port Talbot Town]] |{{flaga|SWE}} [[Gefle IF|Gefle]] |- |{{flaga|BLR}} [[FC Dnepr Mogilev|Dnepr Mogilev]] |{{flaga|MKD}} [[FK Metalurg Skopje|Metalurg Skopje]] |{{flaga|NIR}} [[Glentoran F.C.|Glentoran]] |{{flaga|DEN}} [[Randers FC|Randers]] |- |{{flaga|BLR}} [[FC Torpedo Zhodino|Torpedo Zhodino]] |{{flaga|AZE}} [[FK Qarabag|Qarabag]] |{{flaga|NIR}} [[Portadown F.C.|Portadown]] |{{flaga|FIN}} [[MYPA]] |} == Kvalifikācijas kārta == === 1. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|0–5|'''[[FK Mogren|Mogren]]|MNE|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|[[NK Olimpija Ljubljana (2005)|Olimpija]]|SVN|0–5|'''[[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]]|BIH|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis]]|CYP|4–0|[[FC Banants|Banants]]|ARM|3–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Olimpia Balti|Olimpia]]|MDA|1–1 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|[[FK Khazar Lankaran|Khazar]]|AZE|0–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Šibenik|Šibenik]]|CRO|3–0|[[Sliema Wanderers Football Club|Sliema Wanderers]]|MLT|0–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|[[Ulisses FC|Ulisses]]|ARM|0–1|'''[[Bnei Yehuda Tel Aviv F.C.|Bnei Yehuda]]|ISR|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[FK Rabotnicki|Rabotnicki]]|MKD|11–0|[[FC Lusitanos|Lusitanos]]|AND|5–0|6–0}} {{TwoLegResult|'''[[KF Tirana]]|ALB|1–0|[[Zalaegerszegi TE|Zalaegerszeg]]|HUN|0–0|1–0 ([[Extra time|aet]])}} {{TwoLegResult|'''[[FC Zestaponi|Zestaponi]]|GEO|5–0|[[S.C. Faetano|Faetano]]|SMR|5–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[NSÍ Runavík]]|FRO|1–4|'''[[Gefle IF|Gefle]]'''|SWE|0–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Torpedo Zhodino|Torpedo Zhodino]]|BLR|6–1|[[Fylkir]]|ISL|3–0|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Randers FC|Randers]]|DEN|7–3|[[F91 Dudelange]]|LUX|6–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Portadown F.C.|Portadown]]|NIR|2–1|[[Skonto FC|Skonto]]|LVA|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Turun Palloseura|TPS]]|FIN|7–1|[[Port Talbot Town F.C.|Port Talbot Town]]|WAL|3–1|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR Reykjavík]]|ISL|5–2|[[Glentoran F.C.|Glentoran]]|NIR|3–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[CS Grevenmacher|Grevenmacher]]|LUX|4–5|'''[[Dundalk F.C.|Dundalk]]|IRL|3–3|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kalmar FF]]|SWE|4–0|[[EB/Streymur]]|FRO|1–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[Llanelli A.F.C.|Llanelli]]|WAL|4–5|'''[[FK Tauras Taurage|Tauras Taurage]]|LTU|2–2|2–3 ([[Extra time|aet]])}} {{TwoLegResult|[[FC Narva Trans|Narva Trans]]|EST|0–7|'''[[MYPA]]|FIN|0–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[FK Zeta|Zeta]]|MNE|1–1 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[FC Dacia Chisinau|Dacia]]|MDA|1–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|2–8|'''[[FC Dnepr Mogilev|Dnepr Mogilev]]|BLR|1–1|1–7}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhter Karagandy|Shakhter Karaganda]]|KAZ|1–3|'''[[Ruch Chorzów]]|POL|1–2|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|2–1|[[FC Flora Tallinn|Flora]]|EST|2–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[FC Nitra|Nitra]]|SVK|3–5|'''[[Gyori ETO FC|Gyori ETO]]|HUN|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FK Qarabag|Qarabag]]|AZE|5–2|[[FK Metalurg Skopje|Metalurg Skopje]]|MKD|4–1|1–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Cercle Brugge K.S.V.|Cercle Brugge]]|BEL|2–2 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[Turun Palloseura|TPS]]'''|FIN|0–1|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|2–0|[[Breiðablik UBK|Breiðablik]]|ISL|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis]]'''|CYP|3–2|[[HNK Šibenik|Šibenik]]|CRO|0–2 |3–0 ([[Prorrogação|pro]])}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]'''|SUI|2–1|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[FK Šiauliai|Šiauliai]]|LTU|0–7|'''[[Wisla Kraków]]'''|POL|0–2|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Kalmar FF]]'''|SWE|2–0|[[FC Dacia Chisinau|Dacia]]|MDA|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Utrecht|Utrecht]]'''|NED|5–1|[[KF Tirana]]|ALB|4–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[ND Gorica|Gorica]]|SVN|1–4|'''[[Randers FC|Randers]]'''|DEN|0–3|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[C.S. Marítimo|Marítimo]]'''|POR|6–4|[[Sporting Fingal F.C.|Sporting Fingal]]|IRL|3–2|3–2}} {{TwoLegResult|[[FK Suduva Marijampole|Suduva Marijampole]]|LTU|2–6|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|0–2|2–4}} {{TwoLegResult|[[FK Ventspils|Ventspils]]|LVA|1–3|'''[[FK Teteks|Teteks]]'''|MKD|0–0|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[OFK Beograd]]'''|SRB|3–2|[[FC Torpedo Zhodino|Torpedo Zhodino]]|BLR|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|[[FC Olimpia Balti|Olimpia]]|MDA|1–7|'''[[FC Dinamo Bucuresti|Dinamo Bucuresti]]'''|ROU|0–2|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[MYPA]]'''|FIN|8–0|[[UE Sant Julià]]|AND|3–0|5–0}} {{TwoLegResult|[[Videoton FC|Videoton]]|HUN|1–3|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|3–0|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Stabæk Fotball|Stabæk]]|NOR|3–3 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[FC Dnepr Mogilev|Dnepr Mogilev]]'''|BLR|2–2|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–1|[[Bnei Yehuda Tel Aviv F.C.|Bnei Yehuda]]|ISR|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[IF Elfsborg]]'''|SWE|3–1|[[FC Iskra-Stal Rîbnita|Iskra-Stal]]|MDA|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR Reykjavík]]|ISL| 2–6 |'''[[FC Karpaty Lviv|Karpaty Lviv]]'''|UKR|0–3|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Tel Aviv FC|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[FK Mogren|Mogren]]|MNE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|3–2|[[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]]|BIH|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|[[FK Tauras Taurage|Tauras Taurage]]|LTU|1–6|'''[[Nikosijas APOEL|APOEL]]'''|CYP|0–3|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|2–2 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|[[FK Jelgava|Jelgava]]|LVA|1–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Zestaponi|Zestaponi]]'''|GEO|3–1|[[FK Dukla Banská Bystrica|Dukla Banská Bystrica]]|SVK|3–0|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Honka|Honka]]|FIN|2–3|'''[[Bangor City Football Club|Bangor City]]'''|WAL|1–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|8–0|[[Dundalk F.C.|Dundalk]]|IRL|6–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[FC WIT Georgia|WIT Georgia]]|GEO|0–6 |'''[[FC Baník Ostrava|Baník Ostrava]]'''|CZE|0–6|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Rabotnicki|Rabotnicki]]'''|MKD|1–0 |[[Mika FC|Mika]]|ARM|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FC Atyrau|Atyrau]]|KAZ|0–5|'''[[Gyori ETO FC|Gyori ETO]]'''|HUN|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[FK Qarabag|Qarabag]]'''|AZE|3–2|[[Portadown F.C.|Portadown]]|NIR|2–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Besiktas J.K.|Besiktas]]'''|TUR|7–0|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|3–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[FC Differdange 03|Differdange]]|LUX|3–5|'''[[FK Spartak Zlatibor Voda|Spartak Zlatibor Voda]]'''|SRB|3–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|10–1|[[JK Sillamäe Kalev|Sillamäe Kalev]]|EST|5–1|5–0}} {{TwoLegResult|[[Valletta FC|Valletta]]|MLT|1–1 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|[[Ruch Chorzów]]|POL|1–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Baku|Baku]]|AZE|2–4|'''[[FK Buducnost Podgorica|Buducnost Podgorica]]'''|MNE|0–3|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|13–3|[[Società Polisportiva Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|4–1|9–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]'''|GEO|4–2|[[Gefle IF|Gefle]]|SWE|2–1|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]'''|NIR|1–0 |[[HNK Cibalia|Cibalia]]|CRO|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[KS Besa Kavajë|Besa Kavajë]]|ALB|1–11|'''[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]'''|GRE|0–5|1–6}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Odense Boldklub|Odense]]'''|DEN|5–3|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|5–3|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dnepr Mogilev|Dnepr Mogilev]]'''|BLR|3–1|[[FC Baník Ostrava|Baník Ostrava]]|CZE|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FK Rabotnicki|Rabotnicki]]|MKD|0–4|'''[[Liverpool FC|Liverpool]]'''|ENG|0–2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[C.S. Marítimo|Marítimo]]'''|POR|10–3|[[Bangor City Football Club|Bangor City]]|WAL|8–2|2–1}} {{TwoLegResult|[[PFC Beroe Stara Zagora|Beroe Stara Zagora]]|BUL|1–4|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[MYPA]]|FIN|4–5|'''[[FC Timisoara|Timisoara]]'''|ROU|1–2|3–3}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Karpaty Lviv|Karpaty Lviv]]'''|UKR|2–0|[[FC Zestaponi|Zestaponi]]|GEO|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|0–3|'''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'''|ITA|0–2|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[IF Elfsborg]]'''|SWE|7–1|[[FK Teteks|Teteks]]|MKD|5–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|DEN|1–3|'''[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]'''|POR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|6–2|[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|SCO|3–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Red Star Belgrade]]|SRB|2–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1–2|1–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|3–8|'''[[K.R.C. Genk|Genk]]'''|BEL|1–5|2–3}} {{TwoLegResult|[[Ruch Chorzów]]|POL|1–6|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|1–3|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Viktoria Plzen|Viktoria Plzen]]|CZE|1–4|'''[[Besiktas J.K.|Besiktas]]'''|TUR|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|GRE|2–2 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[Maccabi Tel Aviv FC|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|2–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Wisla Kraków]]|POL|2–4|'''[[FK Qarabag|Qarabag]]'''|AZE|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]'''|AUT|3–1|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[Cercle Brugge K.S.V.|Cercle Brugge]]|BEL|2–3|'''[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis]]'''|CYP|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FK Buducnost Podgorica|Buducnost Podgorica]]|MNE|1–3|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–2|0–1}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR|4–5|'''[[VfB Stuttgart|Stuttgart]]'''|GER|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR|2–3|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Utrecht|Utrecht]]'''|NED|4–1|[[FC Luzern|Luzern]]|SUI|1–0|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Sibir Novosibirsk|Sibir Novosibirsk]]'''|RUS|2–2 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|[[Apollon Limassol|Apollon]]|CYP|1–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Randers FC|Randers]]|DEN|3–4|'''[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]'''|SUI|2–3|1–1}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Bucuresti|Dinamo Bucuresti]]|ROU|3–4|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|2–1|[[IFK Göteborg]]|SWE|2–0|0–1}} {{TwoLegResult|[[FK Spartak Zlatibor Voda|Spartak Zlatibor Voda]]|SRB|2–3|'''[[FC Dnipro Dnipropetrovsk|Dnipro Dnipropetrovsk]]'''|UKR|2–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gyori ETO FC|Gyori ETO]]'''|HUN|1–1 <small>(4–3[[Disputa por pênaltis|d.p.]])</small>|[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|FRA|0–1|1–0<small>([[Prorrogação|pro]])</small>}} {{TwoLegResult|[[Aalesunds FK|Aalesund]]|NOR|1–4|'''[[Motherwell F.C.|Motherwell]]'''|SCO|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[Kalmar FF]]|SWE|3–6|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|2–5}} {{TwoLegResult|'''[[Galatasaray Spor Kulübü|Galatasaray]]'''|TUR|7–3|[[OFK Beograd]]|SRB|2–2|5–1}} {{TwoLegResult|[[Jagiellonia Bialystok]]|POL|3–4|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|1–2|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Nikosijas APOEL|APOEL]]'''|CYP|4–1|[[FK Baumit Jablonec|Jablonec]]|CZE|1–0|3–1}} |} === Izslēgšanas spēles === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]'''|FRA|5–4|[[Maccabi Tel Aviv]]|ISR|2–0|3–4}} {{TwoLegResult|'''[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]'''|GER|6–1|[[SC Tavriya Simferopol|Tavriya Simferopol]]|UKR|3–0|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[CSKA Moscou]]'''|RUS|6–1|[[Anorthosis Famagusta|Anorthosis]]|CYP|4–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|5–2|[[Unirea Urziceni]]|ROM|4–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Feyenoord]]|NED|1–2|'''[[KAA Gent|Gent]]'''|BEL|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[KRC Genk|Genk]]|BEL|2–7|'''[[FC Porto|Porto]]'''|POR|0–3|2–4}} {{TwoLegResult|'''[[Debreceni VSC|Debrecen]]'''|HUN|4–1|[[Litex Lovech]]|BUL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Aris Salônica|Aris]]'''|GRE|2–1|[[Austria Wien]]|AUT|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|3–3 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[FC Karpaty Lviv|Karpaty Lviv]]'''|UKR|2–2|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Città di Palermo|Palermo]]'''|ITA|5–3|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|3–0|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Club Brugge]]'''|BEL|5–3|[[Dínamo Minsk]]|BLR|2–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|2–3|'''[[Metalist Kharkiv]]'''|UKR|0–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Vaslui|Vaslui]]|ROM|0–2|'''[[Lille OSC|Lille]]'''|FRA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Napoli]]'''|ITA|3–0|[[Elfsborg]]|SWE|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]'''|POR|3–2|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|0–2|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Steaua|Steaua Bucuresti]]'''|ROM|1–1 <small>({{Piezīme|p|11 m pēcspēles sitienu sērija}})</small>|[[Grasshoppers]]|SUI|1–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Liverpool FC|Liverpool]]'''|ENG|3–1|[[Trabzonspor]]|TUR|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|SCO|2–4|'''[[FC Utrecht|Utrecht]]'''|NED|2–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]]'''|GER|5–0|[[FK Qarabag|Qarabag]]|AZE|4–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AIK]]|SWE|1–2|'''[[Levski Sofia]]'''|BUL|0–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Sturm Graz]]|AUT|1–3|'''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'''|ITA|1–2|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Getafe CF|Getafe]]'''|ESP|2–1|[[Nikosijas APOEL|APOEL]]|CYP|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[Dundee United]]|SCO|1–2|'''[[AEK Atenas]]'''|GRE|0–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|3–2|[[FC Aktobe|Aktobe]]|KAZ|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Dnipro Dnipropetrovsk]]|UKR|0–1|'''[[Lech Poznan]]'''|POL|0–1|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[Rapid Wien]]'''|AUT|4–3|[[Aston Villa]]|ENG|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|'''[[CSKA Sofia]]'''|BUL|5–2|[[The New Saints Football Club|The New Saints]]|WAL|3–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Beşiktaş"|Besiktas]]'''|TUR|6–0|[[HJK Helsinki]]|FIN|2–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Slovan Bratislava]]|SVK|2–3|'''[[VfB Stuttgart|Stuttgart]]'''|GER|0–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Sibir Novosibirsk|Sibir Novosibirsk]]|RUS|1–5|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–0|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[BATE Borisov]]'''|BLR|5–1|[[Marítimo]]|POR|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]]'''|SUI|2–2 <small>({{Piezīme|p|11 m pēcspēles sitienu sērija}})</small>|[[Lokomotiv Moscow]]|RUS|1–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Gyori ETO FC|Gyori ETO]]|HUN|1–4|'''[[Dínamo Zagreb]]'''|CRO|0–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Odense BK|Odense]]'''|DEN|3–1|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[PAOK]]'''|GRE|2–1|[[Fenerbahçe]]|TUR|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Villarreal CF|Villarreal]]'''|ESP|7–1|[[Dnepr Mogilev]]|BLR|5–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Timisoara]]|ROM|0–3|'''[[Manchester City]]'''|ENG|0–1|0–2}} |} == Grupu turnīrs == === A grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] |6||3||2||1||11||6||+5||'''11''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|POL}} [[Lech Poznań]] |6||3||2||1||11||8||+3||'''11''' |- |align=left|{{flaga|ITA}} [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] |6||0||6||0||7||7||0||'''6''' |- |align=left|{{flaga|AUT}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] |6||0||2||4||1||9||−8||'''2''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|JUV!!width="50"|MAN!!width="50"|RBS!!width="50"|LEC |- !style="text-align:right;"|Juventus !|– |1–1 |0–0 |3–3 |- !style="text-align:right;"|Manchester City |1–1 !|– |3–0 |3–1 |- !style="text-align:right;"|Red Bull Salzburg |1–1 |0–2 !|– |0–1 |- !style="text-align:right;"|Lech Poznan |1–1 |3–1 |2–0 !|– |} |} === B grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|GER}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] |6||3||3||0||8||2||+6||'''12''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|GRE}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] |6||3||1||2||7||5||+2||'''10''' |- |align=left|{{flaga|ESP}} [[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]] |6||2||2||2||9||7||+2||'''8''' |- |align=left|{{flaga|NOR}} [[Rosenborg BK|Rosenborg]] |6||1||0||5||3||13||−10||'''3''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|ATM!!width="50"|BAY!!width="50"|ROS!!width="50"|ARI |- !style="text-align:right;"|Atlético Madrid !|– |1–1 |3–0 |2–3 |- !style="text-align:right;"|Bayer Leverkusen |1–1 !|– |4–0 |1–0 |- !style="text-align:right;"|Rosenborg |1–2 |0–1 !|– |2–1 |- !style="text-align:right;"|Aris |1–0 |0–0 |2–0 !|– |} |} === C grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|POR}} [[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]] |6||4||0||2||14||6||+8||'''12''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] |6||2||2||2||8||6||+2||'''8''' |- |align=left|{{flaga|BEL}} [[K.A.A. Gent|Gent]] |6||2||1||3||8||13||−5||'''7''' |- |align=left|{{flaga|BUL}} [[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]] |6||2||1||3||6||11||−5||'''7''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|SPO!!width="50"|LIL!!width="50"|LEV!!width="50"|GEN |- !style="text-align:right;"|Sporting !|– |1–0 |5–0 |5–1 |- !style="text-align:right;"|Lille |1–2 !|– |1–0 |3–0 |- !style="text-align:right;"|Levski Sofia |1–0 |2–2 !|– |3–2 |- !style="text-align:right;"|Gent |3–1 |1–0 |1–1 !|– |} |} === D grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |6||4||0||2||8||5||+3||'''12''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|GRE}} [[PAOK F.C.|PAOK]] |6||3||2||1||5||3||+2||'''11''' |- |align=left|{{flaga|CRO}} [[NK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] |6||2||1||3||4||5||−1||'''7''' |- |align=left|{{flaga|BEL}} [[Club Brugge K.V.|Club Brugge]] |6||0||3||3||4||8||−4||'''3''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|VIL!!width="50"|BRU!!width="50"|DIN!!width="50"|PAOK |- !style="text-align:right;"|Villarreal !|– |2–1 |3–0 |1–0 |- !style="text-align:right;"|Club Brugge |1–2 !|– |0–2 |1–1 |- !style="text-align:right;"|Dinamo Zagreb |2–0 |0–0 !|– |0–1 |- !style="text-align:right;"|PAOK |1–0 |1–1 |1–0 !|– |} |} === E grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|UKR}} [[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] |6||3||2||1||10||6||+4||'''11''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|BLR}} [[Barisavas BATE|BATE]] |6||3||1||2||11||11||0||'''10''' |- |align=left|{{flaga|NED}} [[AZ Alkmaar|AZ]] |6||2||1||3||8||10||−2||'''7''' |- |align=left|{{flaga|MDA}} [[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]] |6||1||2||3||5||7||−2||'''5''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|AZ!!width="50"|DIN!!width="50"|BATE!!width="50"|SHE |- !style="text-align:right;"|AZ !|– |1–2 |3–0 |2–1 |- !style="text-align:right;"|Dinamo Kiev |2–0 !|– |2–2 |0–0 |- !style="text-align:right;"|BATE |4–1 |1–4 !|– |3–1 |- !style="text-align:right;"|Sheriff |1–1 |2–0 |0–1 !|– |} |} === F grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|RUS}} [[PFK CSKA Maskava|CSKA Moscow]] |6||5||1||0||18||3||+15||'''16''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|CZE}} [[Sparta Prague]] |6||2||3||1||12||12||0||'''9''' |- |align=left|{{flaga|ITA}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]] |6||2||1||3||7||11||−4||'''7''' |- |align=left|{{flaga|SUI}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] |6||0||1||5||5||16||−11||'''1''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|CSKA!!width="50"|PAL!!width="50"|SPA!!width="50"|LAU |- !style="text-align:right;"|CSKA Moscou !|– |3–1 |3–0 |5–1 |- !style="text-align:right;"|Palermo |0–3 !|– |2–2 |1–0 |- !style="text-align:right;"|Sparta Praga |1–1 |3–2 !|– |3–3 |- !style="text-align:right;"|Lausanne Sports |0–3 |0–1 |1–3 !|– |} |} === G grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|RUS}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit St. Petersburg]] |6||6||0||0||18||6||+12||'''18''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|BEL}} [[Briseles "Anderlecht"|Anderlecht]] |6||2||1||3||8||8||0||'''7''' |- |align=left|{{flaga|GRE}} [[AEK Athens F.C.|AEK Athens]] |6||2||1||3||9||13||−4||'''7''' |- |align=left|{{flaga|CRO}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] |6||1||0||5||5||13||−8||'''3''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|ZEN!!width="50"|AND!!width="50"|AEK!!width="50"|HAJ |- !style="text-align:right;"|Zenit !|– |3–1 |4–2 |2–0 |- !style="text-align:right;"|Anderlecht |1–3 !|– |3–0 |2–0 |- !style="text-align:right;"|AEK |0–3 |1–1 !|– |3–1 |- !style="text-align:right;"|Hajduk Split |2–3 |1–0 |1–3 !|– |} |} === H grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] |6||5||0||1||16||6||+10||'''15''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|SUI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] |6||3||0||3||10||10||0||'''9''' |- |align=left|{{flaga|ESP}} [[Getafe CF|Getafe]] |6||2||1||3||4||8||−4||'''7''' |- |align=left|{{flaga|DEN}} [[Odense Boldklub|Odense]] |6||1||1||4||8||14||−6||'''4''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|STU!!width="50"|GET!!width="50"|OB!!width="50"|YOB |- !style="text-align:right;"|Stuttgart !|– |1–0 |5–1 |3–0 |- !style="text-align:right;"|Getafe |0–3 !|– |2–1 |1–0 |- !style="text-align:right;"|OB |1–2 |1–1 !|– |2–0 |- !style="text-align:right;"|Young Boys |4–2 |2–0 |4–2 !|– |} |} === I grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] |6||4||2||0||10||3||+7||'''14''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|UKR}} [[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]] |6||3||2||1||9||4||+5||'''11''' |- |align=left|{{flaga|ITA}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] |6||1||2||3||4||7||−3||'''5''' |- |align=left|{{flaga|HUN}} [[Debreceni VSC|Debrecen]] |6||1||0||5||4||13||−9||'''3''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|PSV!!width="50"|SAM!!width="50"|MET!!width="50"|DEB |- !style="text-align:right;"|PSV !|– |1–1 |0–0 |3–0 |- !style="text-align:right;"|Sampdoria |1–2 !|– |0–0 |1–0 |- !style="text-align:right;"|Metalist Kharkiv |0–2 |2–1 !|– |2–1 |- !style="text-align:right;"|Debreceni |1–2 |2–0 |0–5 !|– |} |} === J grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] |6||3||3||0||9||4||+5||'''12''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]] |6||3||1||2||10||7||+3||'''10''' |- |align=left|{{flaga|GER}} [[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] |6||2||3||1||10||7||+3||'''9''' |- |align=left|{{flaga|UKR}} [[FC Karpaty Lviv|Karpaty Lviv]] |6||0||1||5||4||15||−11||'''1''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|SEV!!width="50"|PSG!!width="50"|BOR!!width="50"|KAR |- !style="text-align:right;"|Sevilla !|– |0–1 |2–2 |4–0 |- !style="text-align:right;"|PSG |4–2 !|– |0–0 |2–0 |- !style="text-align:right;"|Borussia Dortmund |0–1 |1–1 !|– |3–0 |- !style="text-align:right;"|Karpaty Lviv |0–1 |1–1 |3–4 !|– |} |} === K grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] |6||2||4||0||8||3||+5||'''10''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |6||1||4||1||8||9||−1||'''7''' |- |align=left|{{flaga|ROU}} [[FC Steaua|Steaua Bucureşti]] |6||1||3||2||9||11||−2||'''6''' |- |align=left|{{flaga|NED}} [[FC Utrecht|Utrecht]] |6||0||5||1||5||7||−2||'''5''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|LIV!!width="50"|STE!!width="50"|NAP!!width="50"|UTR |- !style="text-align:right;"|Liverpool !|– |4–1 |3–1 |0–0 |- !style="text-align:right;"|Steaua Bucareste |1–1 !|– |3–3 |3–1 |- !style="text-align:right;"|Napoli |0–0 |1–0 !|– |0–0 |- !style="text-align:right;"|Utrecht |0–0 |1–1 |3–3 !|– |} |} === L grupa === {| |- | {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !width=175| Komanda !width=20 | {{Piezīme|SP|Spēles}} !width=20 | {{Piezīme|U|Uzvaras}} !width=20 | {{Piezīme|N|Neizšķirti}} !width=20 | {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !width=20 | {{Piezīme|GV|Gūti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|ZV|Zaudēti vārti}} !width=20 | {{Piezīme|+/-|Vārtu attiecība}} !width=20 | {{Piezīme|PTS|Punkti}} |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|POR}} [[F.C. Porto|Porto]] |6||5||1||0||14||4||+10||'''16''' |- bgcolor="#ccffcc" |align=left|{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] |6||4||1||1||9||6||+3||'''13''' |- |align=left|{{flaga|AUT}} [[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] |6||1||0||5||5||12||−7||'''3''' |- |align=left|{{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] |6||1||0||5||4||10||−6||'''3''' |} | {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width="150"|&nbsp;!!width="50"|POR!!width="50"|BES!!width="50"|CSKA!!width="50"|RAP |- !style="text-align:right;"|Porto !|– |1–1 |3–1 |3–0 |- !style="text-align:right;"|Besiktas |1–3 !|– |1–0 |2–0 |- !style="text-align:right;"|CSKA Sofia |0–1 |1–2 !|– |0–2 |- !style="text-align:right;"|Rapid Wien |1–3 |1–2 |1–2 !|– |} |} == Izslēgšanas spēles == {{UCBracket | RD1=Trīsdesmitdivdaļfināli | RD2=Sešpadsmitdaļfināli | RD3=Ceturtdaļfināli | RD4=Pusfināli | RD5=Fināls | RD1-team01={{flaga|GRE}} [[PAOK F.C.|PAOK]] | RD1-score01-1=0 | RD1-score01-2=1 | RD1-score01-agg=1 | RD1-team02={{flaga|RUS}} '''[[PFK CSKA Maskava|CSKA Moscow]]''' | RD1-score02-1=1 | RD1-score02-2=1 | RD1-score02-agg=2 | RD1-team03={{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | RD1-score03-1=1 | RD1-score03-2=1 | RD1-score03-agg=2 | RD1-team04={{flaga|POR}} '''[[F.C. Porto|Porto]]''' ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}}) | RD1-score04-1=2 | RD1-score04-2=0 | RD1-score04-agg=2 | RD1-team05={{flaga|BEL}} [[Briseles "Anderlecht"|Anderlecht]] | RD1-score05-1=0 | RD1-score05-2=0 | RD1-score05-agg=0 | RD1-team06={{flaga|NED}} '''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]''' | RD1-score06-1=2 | RD1-score06-2=3 | RD1-score06-agg=5 | RD1-team07={{flaga|SWI}} [[FC Basel|Basel]] | RD1-score07-1=2 | RD1-score07-2=1 | RD1-score07-agg=3 | RD1-team08={{flaga|RUS}} '''[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]''' | RD1-score08-1=3 | RD1-score08-2=1 | RD1-score08-agg=4 | RD1-team09={{flaga|UKR}} [[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]] | RD1-score09-1=0 | RD1-score09-2=0 | RD1-score09-agg=0 | RD1-team10={{flaga|GER}} '''[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]''' | RD1-score10-1=2 | RD1-score10-2=4 | RD1-score10-agg=6 | RD1-team11={{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] | RD1-score11-1=0 | RD1-score11-2=1 | RD1-score11-agg=1 | RD1-team12={{flaga|ESP}} '''[[Villarreal CF|Villarreal]]''' | RD1-score12-1=0 | RD1-score12-2=2 | RD1-score12-agg=2 | RD1-team13={{flaga|RUS}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]] | RD1-score13-1=0 | RD1-score13-2=2 | RD1-score13-agg=2 | RD1-team14={{flaga|NED}} '''[[FC Twente|Twente]]''' | RD1-score14-1=2 | RD1-score14-2=2 | RD1-score14-agg=4 | RD1-team15={{flaga|SWI}} [[BSC Young Boys|Young Boys]] | RD1-score15-1=2 | RD1-score15-2=1 | RD1-score15-agg=3 | RD1-team16={{flaga|RUS}} '''[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit St. Petersburg]]''' | RD1-score16-1=1 | RD1-score16-2=3 | RD1-score16-agg=4 | RD1-team17={{flaga|POR}} '''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''' | RD1-score17-1=2 | RD1-score17-2=2 | RD1-score17-agg=4 | RD1-team18={{flaga|GER}} [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] | RD1-score18-1=1 | RD1-score18-2=0 | RD1-score18-agg=1 | RD1-team19={{flaga|BLR}} [[Barisavas BATE|BATE]] | RD1-score19-1=2 | RD1-score19-2=0 | RD1-score19-agg=2 | RD1-team20={{flaga|FRA}} '''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris St.-Germain]]''' ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}}) | RD1-score20-1=2 | RD1-score20-2=0 | RD1-score20-agg=2 | RD1-team21={{flaga|FRA}} [[Lille OSC|Lille]] | RD1-score21-1=2 | RD1-score21-2=1 | RD1-score21-agg=3 | RD1-team22={{flaga|NED}} '''[[PSV Eindhoven]]''' | RD1-score22-1=2 | RD1-score22-2=3 | RD1-score22-agg=5 | RD1-team23={{flaga|SCO}} '''[[Rangers F.C.|Rangers]]''' ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}}) | RD1-score23-1=1 | RD1-score23-2=2 | RD1-score23-agg=3 | RD1-team24={{flaga|POR}} [[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]] | RD1-score24-1=1 | RD1-score24-2=2 | RD1-score24-agg=3 | RD1-team25={{flaga|TUR}} [[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]] | RD1-score25-1=1 | RD1-score25-2=0 | RD1-score25-agg=1 | RD1-team26={{flaga|UKR}} '''[[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]''' | RD1-score26-1=4 | RD1-score26-2=4 | RD1-score26-agg=8 | RD1-team27={{flaga|GRE}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | RD1-score27-1=0 | RD1-score27-2=0 | RD1-score27-agg=0 | RD1-team28={{flaga|ENG}} '''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''' | RD1-score28-1=0 | RD1-score28-2=3 | RD1-score28-agg=3 | RD1-team29={{flaga|POL}} [[Lech Poznań]] | RD1-score29-1=1 | RD1-score29-2=0 | RD1-score29-agg=1 | RD1-team30={{flaga|POR}} '''[[S.C. Braga|Braga]]''' | RD1-score30-1=0 | RD1-score30-2=2 | RD1-score30-agg=2 | RD1-team31={{flaga|CZE}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]] | RD1-score31-1=0 | RD1-score31-2=0 | RD1-score31-agg=0 | RD1-team32={{flaga|ENG}} '''[[Liverpool FC|Liverpool]]''' | RD1-score32-1=0 | RD1-score32-2=1 | RD1-score32-agg=1 | RD2-team01={{flaga|RUS}} [[PFK CSKA Maskava|CSKA Moscow]] | RD2-score01-1=0 | RD2-score01-2=1 | RD2-score01-agg=1 | RD2-team02={{flaga|POR}} '''[[F.C. Porto|Porto]]''' | RD2-score02-1=1 | RD2-score02-2=2 | RD2-score02-agg=3 | RD2-team03={{flaga|NED}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | RD2-score03-1=0 | RD2-score03-2=0 | RD2-score03-agg=0 | RD2-team04={{flaga|RUS}} '''[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]''' | RD2-score04-1=1 | RD2-score04-2=3 | RD2-score04-agg=4 | RD2-team05={{flaga|GER}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | RD2-score05-1=2 | RD2-score05-2=1 | RD2-score05-agg=3 | RD2-team06={{flaga|ESP}} '''[[Villarreal CF|Villarreal]]''' | RD2-score06-1=3 | RD2-score06-2=2 | RD2-score06-agg=5 | RD2-team07={{flaga|NED}} '''[[FC Twente|Twente]]''' | RD2-score07-1=3 | RD2-score07-2=0 | RD2-score07-agg=3 | RD2-team08={{flaga|RUS}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit St. Petersburg]] | RD2-score08-1=0 | RD2-score08-2=2 | RD2-score08-agg=2 | RD2-team09={{flaga|POR}} '''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''' | RD2-score09-1=2 | RD2-score09-2=1 | RD2-score09-agg=3 | RD2-team10={{flaga|FRA}} [[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | RD2-score10-1=1 | RD2-score10-2=1 | RD2-score10-agg=2 | RD2-team11={{flaga|NED}} '''[[PSV Eindhoven]]''' | RD2-score11-1=0 | RD2-score11-2=1 | RD2-score11-agg=1 | RD2-team12={{flaga|SCO}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | RD2-score12-1=0 | RD2-score12-2=0 | RD2-score12-agg=0 | RD2-team13={{flaga|UKR}} '''[[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]''' | RD2-score13-1=2 | RD2-score13-2=0 | RD2-score13-agg=2 | RD2-team14={{flaga|ENG}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | RD2-score14-1=0 | RD2-score14-2=1 | RD2-score14-agg=1 | RD2-team15={{flaga|POR}} '''[[S.C. Braga|Braga]]''' | RD2-score15-1=1 | RD2-score15-2=0 | RD2-score15-agg=1 | RD2-team16={{flaga|ENG}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | RD2-score16-1=0 | RD2-score16-2=0 | RD2-score16-agg=0 | RD3-team01='''{{flaga|POR}} [[F.C. Porto|Porto]]''' | RD3-score01-1=5 | RD3-score01-2=5 | RD3-score01-agg=10 | RD3-team02={{flaga|RUS}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] | RD3-score02-1=1 | RD3-score02-2=2 | RD3-score02-agg=3 | RD3-team03='''{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]]''' | RD3-score03-1=5 | RD3-score03-2=3 | RD3-score03-agg=8 | RD3-team04={{flaga|NED}} [[FC Twente|Twente]] | RD3-score04-1=1 | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-agg=2 | RD3-team05='''{{flaga|POR}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''' | RD3-score05-1=4 | RD3-score05-2=2 | RD3-score05-agg=6 | RD3-team06={{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]] | RD3-score06-1=1 | RD3-score06-2=2 | RD3-score06-agg=3 | RD3-team07={{flaga|UKR}} [[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] | RD3-score07-1=1 | RD3-score07-2=0 | RD3-score07-agg=1 | RD3-team08='''{{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]]''' ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}}) | RD3-score08-1=1 | RD3-score08-2=0 | RD3-score08-agg=1 | RD4-team01='''{{flaga|POR}} [[F.C. Porto|Porto]]''' | RD4-score01-1=5 | RD4-score01-2=2 | RD4-score01-agg=7 | RD4-team02={{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | RD4-score02-1=1 | RD4-score02-2=3 | RD4-score02-agg=4 | RD4-team03={{flaga|POR}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | RD4-score03-1=2 | RD4-score03-2=0 | RD4-score03-agg=2 | RD4-team04='''{{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]]''' ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}}) | RD4-score04-1=1 | RD4-score04-2=1 | RD4-score04-agg=2 | RD5-team01={{flaga|POR}} [[F.C. Porto|Porto]] | RD5-score01=1 | RD5-team02={{flaga|POR}} [[S.C. Braga|Braga]] | RD5-score02=0 }} === Trīsdesmitdivdaļfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[SSC Napoli|Napoli]]|ITA|1–2|'''[[Villarreal CF|Villarreal]]'''|ESP|0–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Rangers FC|Rangers]]'''|SCO|3–3 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]|POR|1–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Praha|Sparta Prague]]|CZE|0–1|'''[[Liverpool FC|Liverpool]]'''|ENG|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|0–5|'''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'''|NED|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|1–2|'''[[SC Braga|Braga]]'''|POR|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|TUR|1–8|'''[[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|1–4|0–4}} {{TwoLegResult|[[FC Basel|Basel]]|SUI|3–4|'''[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]'''|RUS|2–3|1–1}} {{TwoLegResult|[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|3–4|'''[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit St. Petersburg]]'''|RUS|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]|GRE|0–3|'''[[Manchester City FC|Manchester City]]'''|ENG|0–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|1–2|'''[[PFK CSKA Maskava|CSKA Moscow]]'''|RUS|0–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Sevilla FC|Sevilla]]|ESP|2–2 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[FC Porto|Porto]]'''|POR|1–2|1–0}} {{TwoLegResult|[[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]|RUS|2–4|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|0–2|2–2}} {{TwoLegResult|[[Lille OSC|Lille]]|FRA|3–5|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|2–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]'''|POR|4–1|[[VfB Stuttgart|Stuttgart]]|GER|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|[[Barisavas BATE|BATE]]|BLR|2–2 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]'''|FRA|2–2|0–0}} {{TwoLegResult|[[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]]|UKR|0–6|'''[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]'''|GER|0–4|0–2}} |} === Sešpadsmitdaļfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]'''|POR|3–2|[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|FRA|2–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Manchester City FC|Manchester City]]|ENG|2–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|3–2|[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit St. Petersburg]]|RUS|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[PFK CSKA Maskava|CSKA Moscow]]|RUS|1–3|'''[[FC Porto|Porto]]'''|POR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–0|[[Rangers FC|Rangers]]|SCO|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|GER|3–5|'''[[Villarreal CF|Villarreal]]'''|ESP|2–3|1–2}} {{TwoLegResult|[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|NED|0–4|'''[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]'''|RUS|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[SC Braga|Braga]]'''|POR|1–0|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|1–0|0–0}} |} === Ceturtdaļfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Porto|Porto]]'''|POR|10–3|[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|RUS|5–1|5–2}} {{TwoLegResult|'''[[Villarreal CF|Villarreal]]'''|ESP|8–2|[[FC Twente|Twente]]|NED|5–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]'''|POR|6–3|[[PSV Eindhoven]]|NED|4–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]]|UKR|1–1 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[SC Braga|Braga]]'''|POR|1–1|0–0}} |} === Pusfināli === {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Porto|Porto]]'''|POR|7–4|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP|5–1|2–3}} {{TwoLegResult|[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|POR|2–2 <small>({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})</small>|'''[[SC Braga|Braga]]'''|POR|2–1|0–1}} |} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2011|5|18|N|bez}} | laiks = 21:45 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small> | komanda1 = [[FC Porto|Porto]] {{flaga|POR}} | rezultāts = 1—0 | komanda2 = {{flaga|POR}} [[SC Braga|Braga]] | pārskats = [http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/matches/season=2011/round=2000133/match=2006268/postmatch/report/index.html pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Aviva Stadium]]'', [[Dublina]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Rezultatīvākie spēlētāji == 2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezonas rezultatīvākie spēlētāji (neskaitot kvalifikācijas kārtu): {| class="wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" !Vieta !Spēlētājs !Komanda !Vārti !Aizvadītās minūtes |- |1 |align="left"|{{flaga|COL}} [[Radamels Falkao]] |align="left"|{{flaga|POR}} [[F.C. Porto|FC Porto]] |17 |1098' |- |2 |align="left"|{{flaga|ITA}} [[Džuzepe Rosi]] |align="left"|{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |11 |1037' |- |3 |align="left"|{{flaga|CZE}} [[Tomāšs Necids]] |align="left"|{{flaga|RUS}} [[PFK CSKA Maskava|CSKA Moscow]] |6 |526' |- |rowspan="8"|4 |align="left"|{{flaga|MLI}} [[Frederiks Kanute]] |align="left"|{{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]] |5 |461' |- |align="left"|{{flaga|CIV}} [[Vilfrīds Bonī]] |align="left"|{{flaga|CZE}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]] |5 |526' |- |align="left"|{{flaga|BRA}} [[Nilmars Honoratu da Silva|Nilmars]] |align="left"|{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]] |5 |572' |- |align="left"|{{flaga|LAT}} [[Artjoms Rudņevs]] |align="left"|{{flaga|POL}} [[Lech Poznań]] |5 |621' |- |align="left"|{{flaga|URU}} [[Edinsons Kavani]] |align="left"|{{flaga|ITA}} [[SSC Napoli|Napoli]] |5 |667' |- |align="left"|{{flaga|COL}} [[Fredijs Guarins]] |align="left"|{{flaga|POR}} [[F.C. Porto|FC Porto]] |5 |808' |- |align="left"|{{flaga|UKR}} [[Artems Miļevskis]] |align="left"|{{flaga|UKR}} [[Kijevas "Dinamo"|Dynamo Kyiv]] |5 |967' |- |align="left"|{{flaga|HUN}} [[Balažs Džudžaks]] |align="left"|{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven|PSV]] |5 |973' |} * <small>Avots: [http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/statistics/round=2000128/players/type=topscorers/index.html Top scorers]</small> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com UEFA mājaslapa] {{en ikona}} [[Kategorija:2010. gads futbolā]] [[Kategorija:2011. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] p02nbhwa89bk8tbe0dacg52lff9uo0b Ieva Pulvere 0 152316 3672201 3565222 2022-08-18T14:20:29Z Biafra 13794 atj. wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ieva Pulvere | vārds_orig = | attēls = Ieva Pulvere.jpg | att_izm = | paraksts = Ieva Pulvere 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_vārds = Ieva Krastiņa | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|22}}<ref name="basket">{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sieviesu_izlase/speletajas_siev/06042011-ieva_krastina|title=Ieva Krastiņa|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|10||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> | dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 172 [[centimetrs|cm]]<ref name="basket" /> | svars = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2005—2010 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]] | kl_sez 2 = 2010—2011 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (basketbols)|Latvijas Universitāte]] | kl_sez 3 = 2011—2013 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 4 = 2013-2014 | klubs 4 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Kibirkštis-Tiche-IKI"]] | kl_sez 5 = 2014—2022 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 6 = 2022—šobrīd | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—pašlaik | taut 1 = {{Bks|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalBronze|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Latvija 2010]]|Basketbols}} }} '''Ieva Pulvere''' (dzimusi '''Ieva Krastiņa''' {{dat|1990|7|22}} [[Cēsis|Cēsīs]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02032012-ieva_krastina_ja_no_manis_prasa_es_varu|title=Ieva Krastiņa: "Mums nav no nekā jābaidās!"|last=Māris Noviks|date={{dat|2012|3|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|2||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[basketboliste]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. 2022. gadā pārstāv [[Turcija]]s klubu [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]], bet karjeras lielāko daļu spēlējusi [[Rīgas TTT]]. == Karjera == Basketbolistes karjeru sākusi Cēsu pilsētas sporta skolā, 2005. gadā sāka spēlēt [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK "Cēsis"]] sastāvā. Kluba sastāvā 2009. gadā kļuva par [[LSBL|Latvijas]] čempioni, tāpat divas reizes ir izcīnījusi Latvijas čempionāta sudraba medaļu (2008, 2010), 2010. gadā izcīnīja 2. vietu Lietuvas sieviešu basketbola līgā, divas reizes izcīnīja sudraba medaļu Baltijas sieviešu basketbola līgā (2008, 2009).<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/06072010-ieva_krastina_cesis_jakoncentrejas_katrai Ieva Krastiņa: "Cēsīs jākoncentrējas katrai spēlei"], sportacentrs.com</ref> 2010.—2011. gada sezonas lielāko daļu aizvadīja [[Latvijas Universitāte (basketbols)|Latvijas Universitātes]] basketbola komandā, sezonas vidū spēlēja arī [[Rīgas TTT]]. TTT sastāvā aizvadīja arī divas spēles [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], kurās punktus neguva. Pēc vienas sezonas Lietuvā, I. Krastiņa atgriezās Rīgas TTT 2014. gada vasarā un tās sastāvā ir kļuvusi par Latvijas čempioni visās sekojošajās sezonās (2015—2019). Pēc dēla piedzimšanas viņa vienu sezonu izlaida. Pēc tam atgriezās basketbolā, atkal pārstāvot TTT 2020.—2021. gada sezonā.<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/ttt-riga-sastava-pec-dela-piedzimsanas-atgriezas-pulvere.d?id=52498231 'TTT Rīga' sastāvā pēc dēla piedzimšanas atgriežas Pulvere] Delfi</ref> 2022. gada vasarā, kad kļuva skaidrs, ka TTT nespēlēs [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], I. Pulvere pievienojās [[Turcija]]s klubam [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/gsbasketgunlugu/status/1555554122463592451|title=https://twitter.com/gsbasketgunlugu/status/1555554122463592451|website=Twitter|access-date=2022-08-18|language=en}}</ref> === Latvijas izlases === Vairākkārt ir spēlējusi dažāda vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs (U16 izlase 2005, 2006; U18 izlase 2007, 2008; U20 izlase 2007, 2009, 2010). 2008. gadā izcīnīja uzvaru Eiropas U-18 čempionāta B divīzijā. Divas reizes ir izcīnījusi trešo vietu Eiropas U-20 čempionātā: 2009. un 2010. gadā.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/25072010-latvijas_izlasei_bronzas_medalas Latvijas izlasei bronzas medaļas]</ref> [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas nacionālās izlases]] sastāvā debitējusi {{dat|2012|5|19||bez}}.<ref name="basket" /> == Sasniegumi == * 2013: dalīta 13.—16. vieta [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] Francijā. == Privātā dzīve == Precējusies ar sporta ārstu, kurš strādā ar basketbola komandām, tostarp [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas vīriešu valstsvienību]], Mārtiņu Pulveri. 2020. gada martā pārim piedzima dēls. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [http://basket.lv/izlases/viriesi/show-nt-player/?nt_season_id=null&nt_player_id=1882063 Basket.lv profils] * [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_jr6ZiXqeGhMBtfq1yxqV83.roundID_7843.season_2011.teamID_5942.playerID_51652.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02032012-ieva_krastina_ja_no_manis_prasa_es_varu Ieva Krastiņa: "Ja no manis prasa, es varu!" (intervija)] {{TTT Rīga spēlētājas}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} }} {{DEFAULTSORT:Pulvere, Ieva}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]] d7e5d3ui41o7nuhvdvqv5p0lckx8d3m 3672205 3672201 2022-08-18T14:21:50Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ieva Pulvere | vārds_orig = | attēls = Ieva Pulvere.jpg | att_izm = | paraksts = Ieva Pulvere 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_vārds = Ieva Krastiņa | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|7|22}}<ref name="basket">{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sieviesu_izlase/speletajas_siev/06042011-ieva_krastina|title=Ieva Krastiņa|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|10||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> | dz_viet = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 172 [[centimetrs|cm]]<ref name="basket" /> | svars = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2005—2010 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]] | kl_sez 2 = 2010—2011 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (basketbols)|Latvijas Universitāte]] | kl_sez 3 = 2011—2013 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 4 = 2013-2014 | klubs 4 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Kibirkštis-Tiche-IKI"]] | kl_sez 5 = 2014—2022 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]] | kl_sez 6 = 2022—šobrīd | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—pašlaik | taut 1 = {{Bks|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Sieviešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalBronze|[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Polija 2009]]|Basketbols}} {{MedalBronze|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā sieviešu U-20 izlasēm|Latvija 2010]]|Basketbols}} }} '''Ieva Pulvere''' (dzimusi '''Ieva Krastiņa''' {{dat|1990|7|22}} [[Cēsis|Cēsīs]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02032012-ieva_krastina_ja_no_manis_prasa_es_varu|title=Ieva Krastiņa: "Mums nav no nekā jābaidās!"|last=Māris Noviks|date={{dat|2012|3|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|3|2||bez}}}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[basketboliste]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s dalībniece. 2022. gadā pārstāv [[Turcija]]s klubu [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]], bet karjeras lielāko daļu spēlējusi [[Rīgas TTT]]. == Karjera == Basketbolistes karjeru sākusi Cēsu pilsētas sporta skolā, 2005. gadā sāka spēlēt [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK "Cēsis"]] sastāvā. Kluba sastāvā 2009. gadā kļuva par [[LSBL|Latvijas]] čempioni, tāpat divas reizes ir izcīnījusi Latvijas čempionāta sudraba medaļu (2008, 2010), 2010. gadā izcīnīja 2. vietu Lietuvas sieviešu basketbola līgā, divas reizes izcīnīja sudraba medaļu Baltijas sieviešu basketbola līgā (2008, 2009).<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/06072010-ieva_krastina_cesis_jakoncentrejas_katrai Ieva Krastiņa: "Cēsīs jākoncentrējas katrai spēlei"], sportacentrs.com</ref> 2010.—2011. gada sezonas lielāko daļu aizvadīja [[Latvijas Universitāte (basketbols)|Latvijas Universitātes]] basketbola komandā, sezonas vidū spēlēja arī [[Rīgas TTT]]. TTT sastāvā aizvadīja arī divas spēles [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], kurās punktus neguva. Pēc vienas sezonas Lietuvā, I. Krastiņa atgriezās Rīgas TTT 2014. gada vasarā un tās sastāvā ir kļuvusi par Latvijas čempioni visās sekojošajās sezonās (2015—2019). Pēc dēla piedzimšanas viņa vienu sezonu izlaida. Pēc tam atgriezās basketbolā, atkal pārstāvot TTT 2020.—2021. gada sezonā.<ref>[https://www.delfi.lv/sports/news/basketbols/ttt-riga-sastava-pec-dela-piedzimsanas-atgriezas-pulvere.d?id=52498231 'TTT Rīga' sastāvā pēc dēla piedzimšanas atgriežas Pulvere] Delfi</ref> 2022. gada vasarā, kad kļuva skaidrs, ka TTT nespēlēs [[FIBA Eirolīga sievietēm|Eirolīgā]], I. Pulvere pievienojās [[Turcija]]s klubam [[Stambulas "Galatasaray" (sieviešu basketbola klubs)|Stambulas "Galatasaray"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/gsbasketgunlugu/status/1555554122463592451|title=https://twitter.com/gsbasketgunlugu/status/1555554122463592451|website=Twitter|access-date=2022-08-18|language=en}}</ref> === Latvijas izlases === Vairākkārt ir spēlējusi dažāda vecuma Latvijas jaunatnes izlasēs (U16 izlase 2005, 2006; U18 izlase 2007, 2008; U20 izlase 2007, 2009, 2010). 2008. gadā izcīnīja uzvaru Eiropas U-18 čempionāta B divīzijā. Divas reizes ir izcīnījusi trešo vietu Eiropas U-20 čempionātā: 2009. un 2010. gadā.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/25072010-latvijas_izlasei_bronzas_medalas Latvijas izlasei bronzas medaļas]</ref> [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas nacionālās izlases]] sastāvā debitējusi {{dat|2012|5|19||bez}}.<ref name="basket" /> == Sasniegumi == * 2013: dalīta 13.—16. vieta [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] Francijā. == Privātā dzīve == Precējusies ar sporta ārstu, kurš strādā ar basketbola komandām, tostarp [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas vīriešu valstsvienību]], Mārtiņu Pulveri. 2020. gada martā pārim piedzima dēls. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [http://basket.lv/izlases/viriesi/show-nt-player/?nt_season_id=null&nt_player_id=1882063 Basket.lv profils] * [http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_jr6ZiXqeGhMBtfq1yxqV83.roundID_7843.season_2011.teamID_5942.playerID_51652.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [http://sportacentrs.com/basketbols/damas/02032012-ieva_krastina_ja_no_manis_prasa_es_varu Ieva Krastiņa: "Ja no manis prasa, es varu!" (intervija)] {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} }} {{DEFAULTSORT:Pulvere, Ieva}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Rīgas TTT spēlētājas]] nt62djk0uec863s67f8fdxyl2h5kb5a Dalībnieks:Treisijs/Īsākie raksti 2 155857 3672522 3664815 2022-08-18T22:12:49Z Treisijs 347 /* Jaunākie īsie raksti */ wikitext text/x-wiki '''Īsākie raksti''' ir saraksts, kurā ir uzskaitīti īsākie raksti, kas vismaz vienā valodā ir vērtīgi vai labi un ar vairāk nekā 100 starpviki saitēm. Saraksts ir veidots pēc informācijas, kas pieejams listē [[Dalībnieks:Edgars2007/Īsākie raksti]]. Iekrāsoti ir tie raksti, kuri ir uzlaboti vismaz par 1000 baitiem. Rakstu garumi atbilst norādītajā datumā norādītajā laikā esošajam garumam. == Jaunākie īsie raksti == {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 15-11-2021 ! colspan="2" | 08-06-2021 ! colspan="2" | 06-12-2020 ! colspan="2" | 15-09-2020 ! colspan="2" | 29-07-2020 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | [[Hadīts]] || 700 | bgcolor=#BFFF00 | [[Paleontoloģija]] || 721 | bgcolor=#BFFF00 | [[Fransisko Franko]] || 1008 | bgcolor=#BFFF00 | [[Krišna]] || 863 | bgcolor=#BFFF00 | [[Dragon Ball]] || 2089 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | [[Khmeru valoda]] || 957 | bgcolor=#BFFF00 | [[Dārza salāti]] || 1481 | bgcolor=#BFFF00 | [[Kaligrāfija]] || 1532 | bgcolor=#BFFF00 | [[Heopsa piramīda]] || 1266 | bgcolor=#BFFF00 | [[Neandertālietis]] || 2805 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | [[Hammurapi]] || 1080 | bgcolor=#BFFF00 | [[Šikoku]] || 1783 | bgcolor=#BFFF00 | [[Abū Bekrs]] || 1538 | bgcolor=#BFFF00 | [[Stonhendža]] || 1374 | bgcolor=#BFFF00 | [[Haifa]] || 2910 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | [[Odiseja]] || 1156 | bgcolor=#BFFF00 | [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]] || 1902 | bgcolor=#BFFF00 | [[Kornvola]] || 1581 | bgcolor=#BFFF00 | [[Fosilijas]] || 1378 | bgcolor=#BFFF00 | [[Flerovijs]] || 2987 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | [[Guptu impērija]] || 1173 | bgcolor=#BFFF00 | [[Elektromagnētiskais starojums|EM starojums]] || 1909 | bgcolor=#BFFF00 | [[Burkāns]] || 1745 | bgcolor=#BFFF00 | [[Volapiks]] || 1596 | bgcolor=#BFFF00 | [[Raterfords Heiss]] || 2987 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | [[Bāka]] || 1300 | bgcolor=#BFFF00 | [[Psihiski traucējumi]] || 2064 | bgcolor=#BFFF00 | [[Javiešu valoda]] || 1950 | bgcolor=#BFFF00 | [[Kašūbu valoda]] || 2240 | bgcolor=#BFFF00 | [[Erfurte]] || 2990 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | [[Berberu valodas]] || 1360 | bgcolor=#BFFF00 | [[Parastās pupiņas]] || 2135 | bgcolor=#BFFF00 | [[Hakasija]] || 2095 | bgcolor=#BFFF00 | [[Nukualofa]] || 2276 | bgcolor=#BFFF00 | [[Hipokrats]] || 2991 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | [[Augsburga]] || 1467 | bgcolor=#BFFF00 | [[Šerloks Holmss]] || 2145 | bgcolor=#BFFF00 | [[Vītoli]] || 2500 | bgcolor=#BFFF00 | [[Mongoļi]] || 2418 | bgcolor=#BFFF00 | [[Migla]] || 2991 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | [[Manioka]] || 1557 | bgcolor=#BFFF00 | [[Kobe]] || 2208 | bgcolor=#BFFF00 | [[Džordžs Gordons Bairons]] || 2501 | bgcolor=#BFFF00 | [[Džons Stainbeks]] || 2562 | bgcolor=#BFFF00 | [[Arābi]] || 2992 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | [[The Carpenters]] || 1572 | bgcolor=#BFFF00 | [[Laknava]] || 2356 | bgcolor=#BFFF00 | [[Koipera josla]] || 2577 | bgcolor=#BFFF00 | [[Viljams Folkners]] || 2700 | bgcolor=#BFFF00 | [[Kosmiskā telpa]] || 2994 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | [[Makemake]] || 1598 | bgcolor=#BFFF00 | [[Elbruss]] || 2373 | bgcolor=#BFFF00 | [[Meca]] || 2619 | bgcolor=#BFFF00 | [[Semjuels Bekets]] || 2734 | bgcolor=#BFFF00 | [[Brīvības statuja]] || 2995 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | [[Tutanhamons]] || 1632 | bgcolor=#BFFF00 | [[Meija Endželu]] || 2521 | bgcolor=#BFFF00 | [[Gallija]] || 2626 | bgcolor=#BFFF00 | [[Dņepra]] || 2791 | bgcolor=#BFFF00 | [[Zeme (teritorija)]] || 2995 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | [[Gordons Brauns]] || 1727 | bgcolor=#BFFF00 | [[Fukuoka]] || 2552 | bgcolor=#BFFF00 | [[Tomass Hobss]] || 2748 | bgcolor=#BFFF00 | [[Suņdzi]] || 3027 | bgcolor=#BFFF00 | [[Spināti]] || 2998 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | [[Sināns]] || 1758 | bgcolor=#BFFF00 | [[Ažaksjo]] || 2613 | bgcolor=#BFFF00 | [[Umberto Eko]] || 2770 | bgcolor=#BFFF00 | [[Ģeogrāfiskā karte]] || 3072 | bgcolor=#BFFF00 | [[Manga]] || 3003 |- | 15. | [[Marrākeša]] || 1817 | bgcolor=#BFFF00 | [[Resifi]] || 2715 | bgcolor=#BFFF00 | [[Fortaleza]] || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | [[Zazu valoda]] || 3073 | bgcolor=#BFFF00 | [[Granada]] || 3008 |- | 16. | [[Resnā zarna]] || 1843 | bgcolor=#BFFF00 | [[Titāniks (filma)]] || 2917 | bgcolor=#BFFF00 | [[Utarpradēša]] || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | [[Ovjedo]] || 3078 | bgcolor=#BFFF00 | [[Olbani]] || 3012 |- | 17. | [[Hāfezs]] || 1995 | bgcolor=#BFFF00 | [[Tirēnu jūra]] || 2977 | bgcolor=#BFFF00 | [[Bungas]] || 3122 | bgcolor=#BFFF00 | [[Līnuss Tūrvaldss]] || 3086 | bgcolor=#BFFF00 | [[Sji Dzjiņpins]] || 3020 |- | 18. | [[Jorka]] || 2174 | bgcolor=#BFFF00 | [[Mogulu impērija]] || 3136 | bgcolor=#BFFF00 | [[Borijs]] || 3125 | bgcolor=#BFFF00 | [[Samārijs]] || 3088 | bgcolor=#BFFF00 | [[Šāhruhs Hāns]] || 3029 |- | 19. | [[Sifiliss]] || 2191 | bgcolor=#BFFF00 | [[Čendu]] || 3146 | bgcolor=#BFFF00 | [[Baltā krāsa]] || 3128 | bgcolor=#BFFF00 | [[Traktors]] || 3096 | bgcolor=#BFFF00 | [[Džeimss Medisons]] || 3032 |- | 20. | [[Azerbaidžāņi]] || 2351 | bgcolor=#BFFF00 | [[Fēru valoda]] || 3149 | bgcolor=#BFFF00 | [[Bangi]] || 3129 | bgcolor=#BFFF00 | [[Džeimss Monro]] || 3100 | bgcolor=#BFFF00 | [[Vienādojums]] || 3034 |- | 21. | [[Abāsīdu kalifāts]] || 2365 | bgcolor=#BFFF00 | [[Nihonijs]] || 3154 | bgcolor=#BFFF00 | [[Agata Kristi]] || 3132 | bgcolor=#BFFF00 | [[C (programmēšanas valoda)|C (progr. valoda)]] || 3109 | bgcolor=#BFFF00 | [[Vila]] || 3041 |- | 22. | [[Tenesī]] || 2370 | bgcolor=#BFFF00 | [[Darmštatijs]] || 3160 | bgcolor=#BFFF00 | [[Metāns]] || 3137 | bgcolor=#BFFF00 | [[Nerons]] || 3112 | bgcolor=#BFFF00 | [[Mahmūds Ahmadīnežāds]] || 3042 |- | 23. | [[Amjēna]] || 2466 | bgcolor=#BFFF00 | [[Mona Liza]] || 3161 | bgcolor=#BFFF00 | [[Tekvondo]] || 3138 | bgcolor=#BFFF00 | [[Klasiskā mehānika]] || 3114 | bgcolor=#BFFF00 | [[Nikosija]] || 3044 |- | 24. | [[Jans Vermērs]] || 2478 | bgcolor=#BFFF00 | [[Empire State Building]] || 3164 | bgcolor=#BFFF00 | [[Florensa Naitingeila]] || 3140 | bgcolor=#BFFF00 | [[Medīna]] || 3114 | bgcolor=#BFFF00 | [[Frenklins Pīrss]] || 3054 |- | 25. | || | bgcolor=#BFFF00 | [[Prazeodīms]] || 3165 | bgcolor=#BFFF00 | [[Persijas līcis]] || 3142 | bgcolor=#BFFF00 | [[Rakstpratība]] || 3119 | bgcolor=#BFFF00 | [[Norvēģu valoda]] || 3062 |- | 26. | || | [[Veselība]] || 3174 | [[Aptaukošanās]] || 3143 | bgcolor=#BFFF00 | [[Milards Filmors]] || 3120 | bgcolor=#BFFF00 | [[Sāls]] || 3065 |- | 27. | || | [[Fermijs]] || 3175 | [[Blūzs]] || 3146 | [[Fortaleza]] || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | [[Portualegri]] || 3070 |- | 28. | || | [[Babilona]] || 3184 | [[Nihonijs]] || 3154 | [[Utarpradēša]] || 3121 | bgcolor=#BFFF00 | [[Toledo]] || 3070 |- | 29. | || | [[Elle]] || 3194 | [[Grovers Klīvlends]] || 3158 | [[Bungas]] || 3122 | [[Ģeogrāfiskā karte]] || 3072 |- | 30. | || | [[Vesels skaitlis]] || 3206 | [[Darmštatijs]] || 3160 | [[Borijs]] || 3125 | [[Zazu valoda]] || 3073 |} == Iepriekšējie īsie raksti == {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 14-06-2020 ! colspan="2" | 07-02-2020 ! colspan="2" | 08-10-2019 ! colspan="2" | 01-08-2019 ! colspan="2" | 10-07-2019 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Foboss (pavadonis) || 569 | bgcolor=#BFFF00 | Vilna || 822 | bgcolor=#BFFF00 | Gribas brīvība || 603 | bgcolor=#BFFF00 | Kurdi || 735 | bgcolor=#BFFF00 | Metalurģija || 2674 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Imūnsistēma || 1037 | bgcolor=#BFFF00 | Propaganda || 924 | bgcolor=#BFFF00 | Neatkarība || 1007 | bgcolor=#BFFF00 | Medības || 2297 | bgcolor=#BFFF00 | Orions (zvaigznājs) || 2681 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu valoda || 1350 | bgcolor=#BFFF00 | Ribonukleīnskābe || 980 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitļu teorija || 2144 | bgcolor=#BFFF00 | Linkolna (ASV) || 2699 | bgcolor=#BFFF00 | Hādžs || 2690 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Mikroorganismi || 1420 | bgcolor=#BFFF00 | Rāmājana || 1145 | bgcolor=#BFFF00 | Pune || 2727 | bgcolor=#BFFF00 | Amonjaks || 2755 | bgcolor=#BFFF00 | Edmunds Hilarijs || 2691 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Tulpes || 1757 | bgcolor=#BFFF00 | Eļļa || 1194 | bgcolor=#BFFF00 | Albāņu valoda || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Miegs || 2757 | bgcolor=#BFFF00 | Džavāharlāls Nehru || 2692 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Atila || 1796 | bgcolor=#BFFF00 | Višnu || 1227 | bgcolor=#BFFF00 | Šotodžits Rajs || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Tieslietas || 2758 | bgcolor=#BFFF00 | Izceļošanas grāmata || 2697 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Sapfo || 2188 | bgcolor=#BFFF00 | Apģērbs || 1272 | bgcolor=#BFFF00 | Emils Zolā || 2828 | bgcolor=#BFFF00 | Brilles || 2759 | bgcolor=#BFFF00 | Iespiešana || 2700 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Kaktusu dzimta || 2224 | bgcolor=#BFFF00 | Kaaba || 1373 | bgcolor=#BFFF00 | Gustavs Mālers || 2831 | bgcolor=#BFFF00 | Metafizika || 2764 | bgcolor=#BFFF00 | Elba || 2701 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Dižona || 2326 | bgcolor=#BFFF00 | Saules enerģija || 1751 | bgcolor=#BFFF00 | Dons Kihots || 2833 | bgcolor=#BFFF00 | Nagasaki || 2769 | bgcolor=#BFFF00 | Rokmūzika || 2702 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Kigali || 2386 | bgcolor=#BFFF00 | Manhatana || 1796 | bgcolor=#BFFF00 | Elektriskā strāva || 2840 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Gārfīlds || 2778 | bgcolor=#BFFF00 | Al-Qaida || 2704 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Vārānasī || 2590 | bgcolor=#BFFF00 | Rietumaustrālija || 1823 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskā reakcija || 2846 | bgcolor=#BFFF00 | Mendeļejevijs || 2778 | bgcolor=#BFFF00 | Tamilnāda || 2709 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Ozoli || 2631 | bgcolor=#BFFF00 | Skype || 1844 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Tailers || 2848 | bgcolor=#BFFF00 | Mahārāštra || 2783 | bgcolor=#BFFF00 | Redīsi || 2724 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Etna || 2709 | bgcolor=#BFFF00 | 1920. gadi || 1875 | bgcolor=#BFFF00 | Kompass || 2850 | bgcolor=#BFFF00 | Biškeka || 2787 | bgcolor=#BFFF00 | Ovidijs || 2725 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Popmūzika || 2729 | bgcolor=#BFFF00 | Lavīna || 2078 | bgcolor=#BFFF00 | Laiva || 2852 | bgcolor=#BFFF00 | Tauriņi || 2791 | bgcolor=#BFFF00 | Magnijs || 2728 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Altajiešu valodas || 2766 | bgcolor=#BFFF00 | Galapagu salas || 2108 | bgcolor=#BFFF00 | Protaktīnijs || 2867 | bgcolor=#BFFF00 | Jandzi || 2797 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija literatūrā || 2732 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Frīzlande || 2792 | bgcolor=#BFFF00 | Honiara || 2117 | bgcolor=#BFFF00 | Trompete || 2872 | bgcolor=#BFFF00 | Asinsrites orgānu sistēma || 2798 | bgcolor=#BFFF00 | Plašsaziņas līdzekļi || 2734 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Frančesko Petrarka || 2805 | bgcolor=#BFFF00 | Nabadzība || 2135 | bgcolor=#BFFF00 | Jānis XXIII || 2886 | bgcolor=#BFFF00 | Lutēcijs || 2798 | bgcolor=#BFFF00 | Dubnijs || 2735 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Oganesons || 2944 | bgcolor=#BFFF00 | Jasunari Kavabata || 2236 | bgcolor=#BFFF00 | Maltiešu valoda || 2890 | bgcolor=#BFFF00 | Hasijs || 2799 | bgcolor=#BFFF00 | Rentgenijs || 2741 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Sarkanā krāsa || 2944 | bgcolor=#BFFF00 | Jordāna || 2323 | bgcolor=#BFFF00 | Selina Diona || 2890 | bgcolor=#BFFF00 | Dananga || 2800 | bgcolor=#BFFF00 | Nācarete || 2743 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Atoma kodols || 2947 | bgcolor=#BFFF00 | Pols Pots || 2360 | bgcolor=#BFFF00 | Latīņamerika || 2897 | bgcolor=#BFFF00 | Pireneji || 2802 | bgcolor=#BFFF00 | Alcheimera slimība || 2744 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Nepāliešu valoda || 2949 | bgcolor=#BFFF00 | Omaha || 2728 | bgcolor=#BFFF00 | Haidarābādu || 2907 | bgcolor=#BFFF00 | Prezervatīvs || 2810 | bgcolor=#BFFF00 | Mērīšana || 2744 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Bendžamins Herisons || 2953 | bgcolor=#BFFF00 | Žans Kalvins || 2826 | bgcolor=#BFFF00 | Alī Ibn Abū Tālibs || 2908 | bgcolor=#BFFF00 | Tripura || 2813 | bgcolor=#BFFF00 | Kristības || 2748 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Nāciju Sadraudzība || 2957 | bgcolor=#BFFF00 | Vezuvs || 2842 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 2909 | Albāņu valoda || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Bērzi || 2750 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Brižita Bardo || 2968 | bgcolor=#BFFF00 | Auna Sana Su Či || 2935 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Polks || 2924 | Šotodžits Rajs || 2816 | bgcolor=#BFFF00 | Ņūorleāna || 2750 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Organisms || 2971 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela miera prēmija || 2938 | bgcolor=#BFFF00 | Jānis Pāvils I || 2927 | Veselība || 2823 | bgcolor=#BFFF00 | Nunavuta || 2753 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Piramīdas || 2971 | bgcolor=#BFFF00 | Utarakhanda || 2938 | bgcolor=#BFFF00 | Livermorijs || 2927 | Emils Zolā || 2828 | Amonjaks || 2755 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Melnais piparkrūms || 2982 | bgcolor=#BFFF00 | Ludviks Zāmenhofs || 2940 | bgcolor=#BFFF00 | Lindons Džonsons || 2932 | Gustavs Mālers || 2831 | Miegs || 2757 |- | 28. | bgcolor=#BFFF00 | Zoroastrisms || 2982 | Oganesons || 2944 | Auna Sana Su Či || 2935 | Dons Kihots || 2833 | Tieslietas || 2758 |- | 29. | bgcolor=#BFFF00 | Onorē de Balzaks || 2983 | Sarkanā krāsa || 2944 | Nobela miera prēmija || 2938 | Elektriskā strāva || 2840 | Brilles || 2759 |- | 30. | Empire State Building || 2986 | Atoma kodols || 2947 | Oganesons || 2944 | Ķīmiskā reakcija || 2846 | Metafizika || 2764 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 21-06-2019 ! colspan="2" | 12-05-2019 ! colspan="2" | 26-02-2019 ! colspan="2" | 28-01-2019 ! colspan="2" | 07-01-2019 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Monblāns || 1241 | bgcolor=#BFFF00 | Datora aparatūra || 436 | bgcolor=#BFFF00 | Ektors Berliozs || 1881 | bgcolor=#BFFF00 | Sintoisms || 2043 | bgcolor=#BFFF00 | Bioķīmija || 675 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | ABBA || 2613 | bgcolor=#BFFF00 | Varbūtība || 884 | bgcolor=#BFFF00 | Japānas jena || 2298 | bgcolor=#BFFF00 | Princese Diāna || 2044 | bgcolor=#BFFF00 | Ieleja || 759 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Galviņkāposti || 2615 | bgcolor=#BFFF00 | Čānakja || 906 | bgcolor=#BFFF00 | Zemūdene || 2307 | bgcolor=#BFFF00 | Uliss Grānts || 2065 | bgcolor=#BFFF00 | Nepietiekams uzturs || 787 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Sanmarīno (pilsēta) || 2617 | bgcolor=#BFFF00 | Afroaziātu valodas || 1629 | bgcolor=#BFFF00 | Enzīmi || 2308 | bgcolor=#BFFF00 | Klods Monē || 2074 | bgcolor=#BFFF00 | Tuvie Austrumi || 859 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Lhasa || 2618 | bgcolor=#BFFF00 | Bretoņu valoda || 1715 | bgcolor=#BFFF00 | Fotoaparāts || 2328 | bgcolor=#BFFF00 | Šiītu islāms || 2078 | bgcolor=#BFFF00 | Sārmu metāli || 1037 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Bali || 2620 | bgcolor=#BFFF00 | Baziliks || 1775 | bgcolor=#BFFF00 | Endrū Džeksons || 2337 | bgcolor=#BFFF00 | Adisabeba || 2091 | bgcolor=#BFFF00 | Klasiskā mehānika || 1100 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Dzimumakts || 2624 | bgcolor=#BFFF00 | Isfahāna || 2472 | bgcolor=#BFFF00 | Troja || 2338 | bgcolor=#BFFF00 | C (progr. valoda) || 2091 | bgcolor=#BFFF00 | Urīns || 1105 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Hangils || 2624 | bgcolor=#BFFF00 | Sterliņu mārciņa || 2497 | bgcolor=#BFFF00 | Dalailama || 2355 | bgcolor=#BFFF00 | Sakausējums || 2108 | bgcolor=#BFFF00 | Kalns || 1146 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Regejs || 2629 | bgcolor=#BFFF00 | Lacio || 2508 | bgcolor=#BFFF00 | Radjards Kiplings || 2357 | bgcolor=#BFFF00 | Murasaki Sikibu || 2111 | bgcolor=#BFFF00 | Agnosticisms || 1197 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Kopernikijs || 2630 | bgcolor=#BFFF00 | Pjemonta || 2511 | bgcolor=#BFFF00 | Paramaribo || 2363 | bgcolor=#BFFF00 | Svētā Pētera bazilika || 2128 | bgcolor=#BFFF00 | Gēns || 1266 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Krusa || 2636 | bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 2515 | bgcolor=#BFFF00 | Saporo || 2368 | bgcolor=#BFFF00 | Mikipele || 2131 | bgcolor=#BFFF00 | Babilona || 1279 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Ola || 2639 | bgcolor=#BFFF00 | Gredzenu pavēlnieks || 2519 | bgcolor=#BFFF00 | Basshunter || 2369 | bgcolor=#BFFF00 | Apollons || 2167 | bgcolor=#BFFF00 | Tekvondo || 1568 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Beluorizonti || 2641 | bgcolor=#BFFF00 | Trajāns || 2523 | bgcolor=#BFFF00 | 1001 nakts pasakas || 2376 | bgcolor=#BFFF00 | Bangi || 2174 | bgcolor=#BFFF00 | Rakstpratība || 1617 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Mežs || 2647 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Hendrikss || 2533 | bgcolor=#BFFF00 | Olīvkoks || 2383 | bgcolor=#BFFF00 | Kims Irsens || 2190 | bgcolor=#BFFF00 | Baškīru valoda || 1649 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Poliomielīts || 2647 | bgcolor=#BFFF00 | Kalcijs || 2535 | bgcolor=#BFFF00 | Abidžana || 2396 | bgcolor=#BFFF00 | Sībordžijs || 2196 | bgcolor=#BFFF00 | Fudzi || 1691 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Česters Arturs || 2648 | bgcolor=#BFFF00 | Ramadāns || 2554 | bgcolor=#BFFF00 | Bohotņica || 2398 | bgcolor=#BFFF00 | Johans Gūtenbergs || 2199 | bgcolor=#BFFF00 | Evaņģēlijs || 1963 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Tāfts || 2651 | bgcolor=#BFFF00 | Plazma || 2555 | bgcolor=#BFFF00 | Semītu valodas || 2407 | bgcolor=#BFFF00 | Trīsdesmitgadu karš || 2204 | bgcolor=#BFFF00 | Darmštatijs || 1989 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | NVS || 2654 | bgcolor=#BFFF00 | Tūlijs || 2556 | bgcolor=#BFFF00 | Kuritiba || 2435 | bgcolor=#BFFF00 | Mūzikas instruments || 2205 | bgcolor=#BFFF00 | Maķedoniešu valoda || 1991 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Meitnerijs || 2655 | bgcolor=#BFFF00 | Sieviete || 2575 | bgcolor=#BFFF00 | Tenesīns || 2435 | bgcolor=#BFFF00 | Rezerfordijs || 2208 | bgcolor=#BFFF00 | Rudzi || 2007 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Valjadolida || 2656 | bgcolor=#BFFF00 | Goa || 2578 | bgcolor=#BFFF00 | Ibn Haldūns || 2438 | bgcolor=#BFFF00 | Hromosoma || 2220 | bgcolor=#BFFF00 | Bezgalība || 2008 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Ibn Batūta || 2657 | bgcolor=#BFFF00 | Pērta || 2582 | bgcolor=#BFFF00 | Sana || 2445 | bgcolor=#BFFF00 | Joga || 2227 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Adamss || 2013 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Guandžou || 2660 | bgcolor=#BFFF00 | Arktika || 2586 | bgcolor=#BFFF00 | Skaistums || 2446 | bgcolor=#BFFF00 | Ceļa locītava || 2235 | bgcolor=#BFFF00 | Krikets || 2018 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Čans Kaiši || 2660 | bgcolor=#BFFF00 | Naņdzjina || 2592 | bgcolor=#BFFF00 | Ananass || 2450 | bgcolor=#BFFF00 | Saaukstēšanās || 2247 | bgcolor=#BFFF00 | Sāra Bernāra || 2025 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Informācijas tehnoloģijas || 2666 | bgcolor=#BFFF00 | Jokohama || 2596 | bgcolor=#BFFF00 | Bendžamins Franklins || 2462 | bgcolor=#BFFF00 | Navarra || 2249 | bgcolor=#BFFF00 | Telesakari || 2039 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Antibiotikas || 2667 | bgcolor=#BFFF00 | Pundurplanēta || 2600 | bgcolor=#BFFF00 | Šaujampulveris || 2462 | bgcolor=#BFFF00 | Dārzenis || 2259 | Sintoisms || 2043 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Nikola Kidmena || 2668 | bgcolor=#BFFF00 | Omars Haijāms || 2604 | Isfahāna || 2472 | bgcolor=#BFFF00 | Šeņdžeņa || 2289 | Princese Diāna || 2044 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Disprozijs || 2670 | bgcolor=#BFFF00 | Malajiešu valoda || 2611 | Sterliņu mārciņa || 2497 | bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļrietumu Teritorijas || 2290 | Uliss Grānts || 2065 |- | 28. | Metalurģija || 2674 | bgcolor=#BFFF00 | Slovāku valoda || 2611 | Lacio || 2508 | bgcolor=#BFFF00 | Erīda (pundurplanēta) || 2293 | Klods Monē || 2074 |- | 29. | Orions (zvaigznājs) || 2681 | bgcolor=#BFFF00 | Jukona (teritorija) || 2612 | Pjemonta || 2511 | bgcolor=#BFFF00 | Persijas līcis || 2293 | Šiītu islāms || 2078 |- | 30. | Hādžs || 2690 | ABBA || 2613 | Niameja || 2515 | Japānas jena || 2298 | Adisabeba || 2091 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 27-08-2018 ! colspan="2" | 30-07-2018 ! colspan="2" | 02-06-2018 ! colspan="2" | 14-04-2018 9:22 ! colspan="2" | 04-02-2017 10:40 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Galvassāpes || 938 | bgcolor=#BFFF00 | Mikrobioloģija || 729 | bgcolor=#BFFF00 | Kurpes || 791 | bgcolor=#BFFF00 | Plašsaziņas līdzekļi || 489 | bgcolor=#BFFF00 | Galviņkāposti || 1308 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Ekosistēma || 1770 | bgcolor=#BFFF00 | Popmūzika || 1489 | bgcolor=#BFFF00 | Traktors || 977 | bgcolor=#BFFF00 | Paruna || 741 | bgcolor=#BFFF00 | Rutēnijs || 1441 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Vorens Hārdings || 1779 | bgcolor=#BFFF00 | Videospēle || 1637 | bgcolor=#BFFF00 | Kečvu valoda || 1107 | bgcolor=#BFFF00 | Bali || 790 | bgcolor=#BFFF00 | Rentgenijs || 1450 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Nobēlijs || 1786 | bgcolor=#BFFF00 | Pneimonija || 1648 | bgcolor=#BFFF00 | Faraons || 1194 | bgcolor=#BFFF00 | Hādžs || 810 | bgcolor=#BFFF00 | Lutēcijs || 1460 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Medisons || 1787 | bgcolor=#BFFF00 | Borijs || 1649 | bgcolor=#BFFF00 | Orions (zvaigznājs) || 1286 | bgcolor=#BFFF00 | Vesels skaitlis || 822 | bgcolor=#BFFF00 | Lourensijs || 1481 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Polks || 1788 | bgcolor=#BFFF00 | Pablo Neruda || 1653 | bgcolor=#BFFF00 | Metafizika || 1319 | bgcolor=#BFFF00 | Regejs || 869 | bgcolor=#BFFF00 | Hasijs || 1484 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Jānis XXIII || 1793 | bgcolor=#BFFF00 | Nepāliešu valoda || 1654 | bgcolor=#BFFF00 | Česters Arturs || 1521 | bgcolor=#BFFF00 | Prezervatīvs || 1020 | bgcolor=#BFFF00 | Sarkanais Krusts || 1485 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Utarakhanda || 1795 | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Herisons || 1655 | bgcolor=#BFFF00 | Slovāku valoda || 1547 | bgcolor=#BFFF00 | Baltā krāsa || 1028 | bgcolor=#BFFF00 | Redīsi || 1505 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Maltiešu valoda || 1796 | bgcolor=#BFFF00 | Berlīnes mūris || 1666 | bgcolor=#BFFF00 | Edmunds Hilarijs || 1555 | bgcolor=#BFFF00 | Metāns || 1104 | bgcolor=#BFFF00 | Hipokrats || 1516 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Līnuss Tūrvaldss || 1802 | bgcolor=#BFFF00 | Valentīna diena || 1672 | bgcolor=#BFFF00 | Spināti || 1574 | bgcolor=#BFFF00 | Frānsiss Dreiks || 1143 | bgcolor=#BFFF00 | Kīrs Lielais || 1523 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu mitoloģija || 1803 | bgcolor=#BFFF00 | Einšteinijs || 1679 | bgcolor=#BFFF00 | Herberts Hūvers || 1582 | bgcolor=#BFFF00 | Atoma kodols || 1193 | bgcolor=#BFFF00 | Termodinamika || 1534 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Parlaments || 1816 | bgcolor=#BFFF00 | Mahārāštra || 1684 | bgcolor=#BFFF00 | Vila || 1588 | bgcolor=#BFFF00 | Muzejs || 1260 | bgcolor=#BFFF00 | Zekerijs Teilors || 1541 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Martins Van Burens || 1830 | bgcolor=#BFFF00 | Džudo || 1687 | bgcolor=#BFFF00 | Prometijs || 1591 | bgcolor=#BFFF00 | 1346. gads || 1325 | bgcolor=#BFFF00 | Acteki || 1542 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Žaks Kartjē || 1833 | bgcolor=#BFFF00 | Zeme (teritorija) || 1687 | bgcolor=#BFFF00 | Delavēra || 1599 | bgcolor=#BFFF00 | Brilles || 1379 | bgcolor=#BFFF00 | Kalifornijs || 1543 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Monro || 1843 | bgcolor=#BFFF00 | Raterfords Heiss || 1700 | bgcolor=#BFFF00 | Frenklins Pīrss || 1604 | bgcolor=#BFFF00 | Bakas || 1400 | bgcolor=#BFFF00 | Zazu valoda || 1544 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Torijs || 1855 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija literatūrā || 1702 | bgcolor=#BFFF00 | Milards Filmors || 1609 | bgcolor=#BFFF00 | Sakne || 1432 | bgcolor=#BFFF00 | Samārijs || 1556 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Kerala || 1870 | bgcolor=#BFFF00 | Dubnijs || 1708 | bgcolor=#BFFF00 | Fermijs || 1610 | bgcolor=#BFFF00 | Prazeodīms || 1469 | bgcolor=#BFFF00 | Omars Haijāms || 1562 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Mona Liza || 1878 | bgcolor=#BFFF00 | Tamilnāda || 1718 | bgcolor=#BFFF00 | Lielais Lācis || 1612 | bgcolor=#BFFF00 | Badmintons || 1492 | bgcolor=#BFFF00 | Karnātaka || 1566 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Piramīda (celtne) || 1882 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Tailers || 1719 | bgcolor=#BFFF00 | Jānis Pāvils I || 1613 | bgcolor=#BFFF00 | Krusa || 1497 | bgcolor=#BFFF00 | Pireneji || 1578 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Auzas || 1894 | bgcolor=#BFFF00 | Mūzika || 1736 | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Tāfts || 1613 | bgcolor=#BFFF00 | Ankorvats || 1501 | bgcolor=#BFFF00 | Plūdi || 1587 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Viljams Makinlijs || 1900 | bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Gārfīlds || 1738 | bgcolor=#BFFF00 | Melnais piparkrūms || 1616 | bgcolor=#BFFF00 | Tripura || 1516 | Delavēra || 1598 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Utarpradēša || 1904 | bgcolor=#BFFF00 | Cērijs || 1749 | bgcolor=#BFFF00 | Protaktīnijs || 1627 | Česters Arturs || 1521 | Frenklins Pīrss || 1604 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskā reakcija || 1906 | bgcolor=#BFFF00 | Alī Ibn Abū Tālibs || 1755 | bgcolor=#BFFF00 | Mendeļejevijs || 1628 | Slovāku valoda || 1547 | Prometijs || 1604 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Džons Kvinsijs Adamss || 1917 | bgcolor=#BFFF00 | Bronza || 1758 | Pneimonija || 1648 | Edmunds Hilarijs || 1555 | Milards Filmors || 1609 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Gurķis || 1936 | bgcolor=#BFFF00 | Masačūsetsa || 1761 | Borijs || 1649 | Spināti || 1574 | Fermijs || 1610 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Lindons Džonsons || 1938 | bgcolor=#BFFF00 | Tvaika dzinējs || 1769 | Pablo Neruda || 1653 | Herberts Hūvers || 1582 | Lielais Lācis || 1612 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Bungas || 1941 | Ekosistēma || 1770 | Nepāliešu valoda || 1654 | Vila || 1588 | Viljams Tāfts || 1613 |- | 28. | bgcolor=#BFFF00 | Gazāli || 1970 | Vorens Hārdings || 1779 | Viljams Herisons || 1655 | Prometijs || 1591 | Melnais piparkrūms || 1614 |- | 29. | bgcolor=#BFFF00 | Endrū Džonsons || 1986 | Nobēlijs || 1786 | Berlīnes mūris || 1666 | Delavēra || 1599 | Protaktīnijs || 1616 |- | 30. | Bezgalība || 1988 | Džeimss Medisons || 1787 | Valentīna diena || 1672 | Frenklins Pīrss || 1604 | Slovāku valoda || 1616 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 18-12-2016 07:18 ! colspan="2" | 20-09-2016 11:53 ! colspan="2" | 02-11-2015 16:49 ! colspan="2" | 13-11-2014 20:29:55 ! colspan="2" | 16-10-2014 23:12:38 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Latīņamerika || 1287 | bgcolor=#BFFF00 | Valsts (bioloģija) || 586 | bgcolor=#BFFF00 | Vīnogas || 596 | bgcolor=#BFFF00 | Banāni || 21 | bgcolor=#BFFF00 | Sviests || 610 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Saaukstēšanās || 1289 | bgcolor=#BFFF00 | Informācijas tehnoloģijas || 587 | bgcolor=#BFFF00 | Vjetnamiešu valoda || 640 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 3007 | bgcolor=#BFFF00 | Bētleme || 1273 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Skaistums || 1297 | bgcolor=#BFFF00 | Dzimumakts || 624 | bgcolor=#BFFF00 | Mahābhārata || 677 | bgcolor=#BFFF00 | Akmeņogles || 3021 | bgcolor=#BFFF00 | Rozes || 1333 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Valūtas fonds || 1321 | bgcolor=#BFFF00 | Veselība || 639 | bgcolor=#BFFF00 | Du Fu || 694 | bgcolor=#BFFF00 | Ekonomika || 3086 | bgcolor=#BFFF00 | Sējas zirņi || 1634 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Iterbijs || 1350 | bgcolor=#BFFF00 | Poliomielīts || 673 | bgcolor=#BFFF00 | Rotaļlieta || 712 | bgcolor=#BFFF00 | Cjiņs Šihuans || 3097 | bgcolor=#BFFF00 | Hesene || 2765 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Tūlijs || 1356 | bgcolor=#BFFF00 | Hirohito || 683 | bgcolor=#BFFF00 | Britu Kolumbija || 722 | bgcolor=#BFFF00 | Mēnesis || 3119 | bgcolor=#BFFF00 | Alžīra || 2811 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Flerovijs || 1365 | bgcolor=#BFFF00 | Dons Kihots || 725 | bgcolor=#BFFF00 | Gudžarāta || 731 | bgcolor=#BFFF00 | Stroncijs || 3120 | bgcolor=#BFFF00 | Arhitektūra || 2822 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Disprozijs || 1390 | bgcolor=#BFFF00 | Nunavuta || 763 | bgcolor=#BFFF00 | Nodoklis || 792 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 3143 | bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 2852 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Sāls || 1392 | bgcolor=#BFFF00 | Smiltis || 789 | bgcolor=#BFFF00 | Patiesība || 850 | bgcolor=#BFFF00 | Horvātu valoda || 3155 | bgcolor=#BFFF00 | Polonijs || 2852 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Meitnerijs || 1396 | bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 810 | bgcolor=#BFFF00 | Vielmaiņa || 870 | bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 3158 | bgcolor=#BFFF00 | Aizvēsture || 2853 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Sieviete || 1401 | bgcolor=#BFFF00 | Tieslietas || 813 | bgcolor=#BFFF00 | Allāhs || 890 | bgcolor=#BFFF00 | Urdu || 3159 | bgcolor=#BFFF00 | Laodzi || 2858 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Trompete || 1402 | bgcolor=#BFFF00 | Ola || 830 | bgcolor=#BFFF00 | Manitoba || 934 | bgcolor=#BFFF00 | Zigmunds Freids || 3165 | bgcolor=#BFFF00 | Lapas || 2861 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Starptautiskā tiesa || 1409 | bgcolor=#BFFF00 | Rakstīšana || 855 | bgcolor=#BFFF00 | Epistemoloģija || 946 | bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 3197 | bgcolor=#BFFF00 | Ivrits || 2888 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Ābrams || 1414 | bgcolor=#BFFF00 | Lacio || 896 | bgcolor=#BFFF00 | Atmosfēra || 972 | bgcolor=#BFFF00 | Reikjavīka || 3207 | bgcolor=#BFFF00 | Ingmārs Bergmans || 2904 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Hangils || 1419 | bgcolor=#BFFF00 | Gaismas ātrums || 914 | bgcolor=#BFFF00 | Ašoka || 988 | bgcolor=#BFFF00 | Džida || 3211 | bgcolor=#BFFF00 | Vilhelms Rentgens || 2910 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | 1001 nakts pasakas || 1423 | bgcolor=#BFFF00 | Jukona (teritorija) || 972 | bgcolor=#BFFF00 | Golfs || 992 | bgcolor=#BFFF00 | Rodailenda || 3230 | bgcolor=#BFFF00 | Portugāļu valoda || 2924 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Ledājs || 1425 | bgcolor=#BFFF00 | Minu dinastija || 1012 | bgcolor=#BFFF00 | Algoritms || 1010 | bgcolor=#BFFF00 | Mihails Gorbačovs || 3231 | bgcolor=#BFFF00 | Džefrijs Čosers || 2949 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Kirijs || 1429 | bgcolor=#BFFF00 | Arktika || 1015 | bgcolor=#BFFF00 | Eikarioti || 1024 | bgcolor=#BFFF00 | Kilimandžāro || 3232 | bgcolor=#BFFF00 | Grieķu alfabēts || 2975 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Livermorijs || 1440 | bgcolor=#BFFF00 | Plazma || 1022 | bgcolor=#BFFF00 | Emocijas || 1050 | bgcolor=#BFFF00 | Jeruzaleme || 3248 | bgcolor=#BFFF00 | Tehnēcijs || 2982 |- | 20. | Rutēnijs || 1441 | bgcolor=#BFFF00 | Laiva || 1035 | bgcolor=#BFFF00 | Helikopters || 1084 | bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 3248 | bgcolor=#BFFF00 | Džordžs H. V. Bušs || 2989 |- | 21. | Rentgenijs || 1450 | bgcolor=#BFFF00 | Sārmu metāli || 1037 | bgcolor=#BFFF00 | Aizsprosts || 1090 | bgcolor=#BFFF00 | Vergilijs || 3257 | bgcolor=#BFFF00 | Sanmarīno || 3000 |- | 22. | Lutēcijs || 1460 | bgcolor=#BFFF00 | Jāņa evaņģēlijs || 1072 | bgcolor=#BFFF00 | Apūlija || 1095 | bgcolor=#BFFF00 | Katalāņu valoda || 3273 | Demokrātija || 3007 |- | 23. | Lourensijs || 1481 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela miera prēmija || 1083 | bgcolor=#BFFF00 | Nuakšota || 1141 | bgcolor=#BFFF00 | Hanss Kristians Andersens || 3280 | Akmeņogles || 3021 |- | 24. | Hasijs || 1484 | bgcolor=#BFFF00 | Aptaukošanās || 1121 | bgcolor=#BFFF00 | Kokvilna || 1158 | bgcolor=#BFFF00 | Tomass Džefersons || 3282 | Ekonomika || 3086 |- | 25. | Sarkanais Krusts || 1485 | bgcolor=#BFFF00 | Interlingva || 1125 | bgcolor=#BFFF00 | Karatē || 1202 | bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 3290 | Cjiņs Šihuans || 3097 |- | 26. | Hipokrats || 1516 | bgcolor=#BFFF00 | Mežs || 1132 | bgcolor=#BFFF00 | Kvantu mehānika || 1202 | bgcolor=#BFFF00 | Dušanbe || 3308 | Mēnesis || 3119 |- | 27. | Kīrs Lielais || 1523 | bgcolor=#BFFF00 | Erfurte || 1169 | bgcolor=#BFFF00 | Dzēlējodi || 1220 | bgcolor=#BFFF00 | Bengāļu valoda || 3309 | Stroncijs || 3120 |- | 28. | Termodinamika || 1534 | bgcolor=#BFFF00 | Alcheimera slimība || 1182 | bgcolor=#BFFF00 | Umars Ibnelhatābs || 1293 | Medicīna || 3310 | Džimijs Veilss || 3143 |- | 29. | Zekerijs Teilors || 1541 | Skaistums || 1228 | bgcolor=#BFFF00 | Regbijs || 1313 | Angela Merkele || 3320 | Šrilanka || 3147 |- | 30. | Acteki || 1542 | bgcolor=#BFFF00 | Cjinu dinastija || 1242 | Berklijs || 1348 | Poļu valoda || 3321 | Horvātu valoda || 3155 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 01-06-2014 06:29:52 ! colspan="2" | 05-03-2014 11:34:21 ! colspan="2" | 03-09-2013 07:45:19 ! colspan="2" | 08-07-2013 00:01:07 ! colspan="2" | 26-05-2013 04:45:32 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Mogadīšo || 578 | bgcolor=#BFFF00 | Dabas zinātne || 638 | bgcolor=#BFFF00 | Li Bai || 732 | bgcolor=#BFFF00 | Balkānu pussala || 439 | bgcolor=#BFFF00 | Horhe Luiss Borhess || 837 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Lekorbizjē || 582 | bgcolor=#BFFF00 | Aparteīds || 841 | bgcolor=#BFFF00 | Krūts || 881 | bgcolor=#BFFF00 | Džens He || 599 | bgcolor=#BFFF00 | Akira Kurosava || 945 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Anatomija || 735 | bgcolor=#BFFF00 | Iliāda || 970 | bgcolor=#BFFF00 | Aktīnijs || 1358 | bgcolor=#BFFF00 | Komikss || 626 | bgcolor=#BFFF00 | Anarhisms || 1011 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Sīpols || 1042 | bgcolor=#BFFF00 | Avicenna || 1232 | bgcolor=#BFFF00 | Niobijs || 1540 | bgcolor=#BFFF00 | Macuo Basjo || 882 | bgcolor=#BFFF00 | Arābu alfabēts || 1130 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Valoda || 1236 | bgcolor=#BFFF00 | Osmijs || 1382 | bgcolor=#BFFF00 | Antonio Vivaldi || 1655 | bgcolor=#BFFF00 | Hokusai || 883 | bgcolor=#BFFF00 | Saladīns || 1185 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Grūtniecība || 1436 | bgcolor=#BFFF00 | Lantāns || 1416 | bgcolor=#BFFF00 | Volframs || 1696 | bgcolor=#BFFF00 | Luijs Pastērs || 1195 | bgcolor=#BFFF00 | Gallijs || 1341 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Hartūma || 1732 | bgcolor=#BFFF00 | Hafnijs || 1417 | bgcolor=#BFFF00 | Pallādijs || 1727 | bgcolor=#BFFF00 | Cirkonijs || 1260 | bgcolor=#BFFF00 | Kriptons || 1409 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Māja || 1732 | bgcolor=#BFFF00 | Indijs || 1462 | bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļpols || 1760 | bgcolor=#BFFF00 | Radons || 1408 | bgcolor=#BFFF00 | Tīringene || 1483 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Agnese Monika || 1739 | bgcolor=#BFFF00 | Rodijs || 1497 | bgcolor=#BFFF00 | Klavieres || 2090 | bgcolor=#BFFF00 | Astats || 1562 | bgcolor=#BFFF00 | Eiropijs || 1490 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Lila Daunsa || 1776 | bgcolor=#BFFF00 | Koksne || 1506 | bgcolor=#BFFF00 | Itrijs || 2145 | bgcolor=#BFFF00 | Tantals || 1580 | Romāns || 1509 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Himalaji || 1973 | bgcolor=#BFFF00 | Lombardija || 1559 | bgcolor=#BFFF00 | Kadmijs || 2257 | bgcolor=#BFFF00 | Stikls || 1592 | Astats || 1562 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Svētais Pāvils || 2002 | bgcolor=#BFFF00 | Rēnijs || 1573 | bgcolor=#BFFF00 | Gaborone || 2264 | bgcolor=#BFFF00 | Romāns || 1644 | Stikls || 1592 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Antananarivu || 2336 | bgcolor=#BFFF00 | Bokss || 1607 | bgcolor=#BFFF00 | Molibdēns || 2264 | bgcolor=#BFFF00 | Irīdijs || 1681 | Germānijs || 1735 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Programmēšanas valoda || 2422 | bgcolor=#BFFF00 | Amerīcijs || 1626 | bgcolor=#BFFF00 | Džendžou || 2307 | bgcolor=#BFFF00 | Germānijs || 1735 | Džimijs Kārters || 1972 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Anguna || 2449 | bgcolor=#BFFF00 | Ganga || 1685 | bgcolor=#BFFF00 | Ksenons || 2394 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Kārters || 1972 | Francijs || 2113 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | PTO || 2516 | bgcolor=#BFFF00 | Marlons Brando || 1844 | bgcolor=#BFFF00 | Sudrabs || 2407 | bgcolor=#BFFF00 | Selēna || 2108 | Īrija (sala) || 2233 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Baku || 2570 | bgcolor=#BFFF00 | Neptūnijs || 1962 | bgcolor=#BFFF00 | Plutonijs || 2421 | bgcolor=#BFFF00 | Francijs || 2113 | Gabriels Garsija Markess || 2418 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Sofokls || 2585 | bgcolor=#BFFF00 | Tūrisms || 1967 | bgcolor=#BFFF00 | Briseles reģions || 2429 | bgcolor=#BFFF00 | Īrija (sala) || 2233 | bgcolor=#BFFF00 | Romas katoļu baznīca || 2565 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Vankūvera || 2698 | bgcolor=#BFFF00 | Telūrs || 1980 | bgcolor=#BFFF00 | Gabriels Garsija Markess || 2460 | Kadmijs || 2257 | bgcolor=#BFFF00 | Džordžs Vašingtons || 2579 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Nīderlandiešu valoda || 2720 | bgcolor=#BFFF00 | Tatarstāna || 1996 | Bismuts || 2487 | Ksenons || 2394 | Mihails Gorbačovs || 2599 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Gviāna || 2728 | bgcolor=#BFFF00 | Endijs Vorhols || 2097 | Baku || 2554 | Sudrabs || 2407 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 2638 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | GNU/Linux || 2762 | bgcolor=#BFFF00 | Dienvidpols || 2137 | Mihails Gorbačovs || 2599 | Gabriels Garsija Markess || 2418 | bgcolor=#BFFF00 | Rabindranats Tagore || 2648 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Tallijs || 2764 | bgcolor=#BFFF00 | Gripa || 2247 | Maldīvija || 2654 | Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles reģions || 2429 | Maldīvija || 2654 |- | 24. | Hesene || 2792 | bgcolor=#BFFF00 | Džūdija Gārlenda || 2355 | Gviāna || 2688 | Baku || 2554 | Dante Aligjēri || 2659 |- | 25. | Alžīra || 2811 | Programmēšanas valoda || 2407 | Nīderlandiešu valoda || 2690 | Mihails Gorbačovs || 2599 | Gviāna || 2688 |- | 26. | Arhitektūra || 2822 | Anguna || 2420 | Vankūvera || 2698 | Maldīvija || 2654 | Nīderlandiešu valoda || 2690 |- | 27. | Ivrits || 2846 | PTO || 2480 | Čārlijs Čaplins || 2748 | Gviāna || 2688 | Čārlijs Čaplins || 2748 |- | 28. | Lauksaimniecība || 2852 | bgcolor=#BFFF00 | Bismuts || 2487 | Aizvēsture || 2778 | Nīderlandiešu valoda || 2690 | GNU/Linux || 2782 |- | 29. | Polonijs || 2852 | Baku || 2554 | Alžīra || 2780 | Čārlijs Čaplins || 2748 | Portugāļu valoda || 2820 |- | 30. | Aizvēsture || 2853 | Sofokls || 2555 | GNU/Linux || 2782 | Aizvēsture || 2763 | Arhitektūra || 2822 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 02-05-2013 16:47:24 ! colspan="2" | 12-01-2013 14:11:46 ! colspan="2" | 29-11-2012 15:40:37 ! colspan="2" | 13-10-2012 17:03:23 ! colspan="2" | 03-09-2012 18:19:11 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Urdu || 1605 | bgcolor=#BFFF00 | Akbars Lielais || 3193 | bgcolor=#BFFF00 | Loģika || 2302 | bgcolor=#BFFF00 | Niķelis || 3088 | bgcolor=#BFFF00 | Ontārio || 2935 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Portugāļu valoda || 1716 | bgcolor=#BFFF00 | Džainisms || 3208 | bgcolor=#BFFF00 | Vijole || 2548 | bgcolor=#BFFF00 | Vanādijs || 3384 | bgcolor=#BFFF00 | NASA || 3588 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Polonijs || 1742 | bgcolor=#BFFF00 | Evolūcija || 3303 | bgcolor=#BFFF00 | Malārija || 2966 | bgcolor=#BFFF00 | Serbu valoda || 3541 | bgcolor=#BFFF00 | Cukura diabēts || 4031 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Stroncijs || 1990 | bgcolor=#BFFF00 | Antimons || 3337 | bgcolor=#BFFF00 | Aritmētika || 3181 | bgcolor=#BFFF00 | Kilimandžāro || 3586 | bgcolor=#BFFF00 | Lejassaksija || 4382 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Ņujorka (štats) || 2046 | bgcolor=#BFFF00 | Platīns || 3481 | bgcolor=#BFFF00 | Bārijs || 3525 | bgcolor=#BFFF00 | Skandijs || 3818 | bgcolor=#BFFF00 | Vīsbādene || 5083 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Migels de Servantess || 2182 | bgcolor=#BFFF00 | Rubīdijs || 3562 | bgcolor=#BFFF00 | Cukurs || 3636 | bgcolor=#BFFF00 | Cerera || 3965 | bgcolor=#BFFF00 | Leipciga || 5291 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | ANO || 2224 | Selēns || 3771 | bgcolor=#BFFF00 | Cēzijs || 3643 | bgcolor=#BFFF00 | Fonņas-Kebana NP || 5129 | bgcolor=#BFFF00 | Velsiešu valoda || 5512 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Operētājsistēma || 2296 | Stroncijs || 4203 | bgcolor=#BFFF00 | Marks Tvens || 3822 | bgcolor=#BFFF00 | Henrijs Fords || 5236 | bgcolor=#BFFF00 | Leonards Eilers || 5716 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 2357 | Sēnes || 5762 | bgcolor=#BFFF00 | Gaļa || 3910 | bgcolor=#BFFF00 | Nedēļa || 5664 | bgcolor=#BFFF00 | Islandiešu valoda || 5936 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Fonņas-Kebana NP || 2358 | Vīns || 6036 | bgcolor=#BFFF00 | Broms || 4425 | bgcolor=#BFFF00 | Hamburga || 5817 | bgcolor=#BFFF00 | Vaduca || 5939 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Nelsons Mandela || 2410 | Ņujorka (štats) || 6121 | bgcolor=#BFFF00 | Frīda Kalo || 4514 | bgcolor=#BFFF00 | Tuvalu || 6009 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5946 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Ž. Ogists Dominiks Engrs || 2417 | Zaļā krāsa || 6121 | bgcolor=#BFFF00 | Havana || 5090 | bgcolor=#BFFF00 | Vaduca || 6019 | bgcolor=#BFFF00 | Tonga || 5949 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Konfūcijs || 2423 | Masa || 6134 | bgcolor=#BFFF00 | Denvera || 5360 | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 6023 | bgcolor=#BFFF00 | Masa || 5951 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Lielais Ķīnas mūris || 2452 | Nīla || 6145 | bgcolor=#BFFF00 | Misisipi (upe) || 5431 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 6028 | bgcolor=#BFFF00 | Andalūzija || 5961 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Hošimina || 2463 | Lima || 6152 | bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 6010 | bgcolor=#BFFF00 | Arsēns || 6029 | bgcolor=#BFFF00 | Pensilvānija || 5966 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Valodniecība || 2464 | Bezastainie abinieki || 6153 | bgcolor=#BFFF00 | Oto fon Bismarks || 6065 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 6030 | bgcolor=#BFFF00 | Merida (Venecuēla) || 5967 |- | 17. | Romas katoļu baznīca || 2565 | Sofija || 6153 | bgcolor=#BFFF00 | Džons Kenedijs || 6067 | bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 6035 | bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 5969 |- | 18. | Džordžs Vašingtons || 2579 | Saksija || 6156 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 6073 | bgcolor=#BFFF00 | Velsiešu valoda || 6035 | bgcolor=#BFFF00 | Maikls Faradejs || 5976 |- | 19. | Ķīmiskais elements || 2638 | Vīruss || 6157 | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 6075 | bgcolor=#BFFF00 | Urāns (elements) || 6044 | bgcolor=#BFFF00 | Turīna || 5976 |- | 20. | Rabindranats Tagore || 2648 | Metrs || 6175 | bgcolor=#BFFF00 | Ž. Ogists Dominiks Engrs || 6076 | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 6046 | bgcolor=#BFFF00 | Grieķu alfabēts || 5981 |- | 21. | Maldīvija || 2654 | Lordi || 6176 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 6085 | bgcolor=#BFFF00 | Kārlis Linnejs || 6046 | bgcolor=#BFFF00 | Nevada || 5986 |- | 22. | Dante Aligjēri || 2659 | Piena Ceļš || 6184 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 6087 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 6047 | bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 5990 |- | 23. | Gviāna || 2688 | Ivrits || 6185 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 6092 | bgcolor=#BFFF00 | Zviedru valoda || 6054 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5994 |- | 24. | Nīderlandiešu valoda || 2690 | Mitoloģija || 6186 | bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 6095 | bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija || 6058 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 6000 |- | 25. | Čārlijs Čaplins || 2748 | Dubaija || 6189 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 6096 | bgcolor=#BFFF00 | A || 6060 | Ķīmiskais elements || 6002 |- | 26. | Arhitektūra || 2822 | Ābols || 6190 | bgcolor=#BFFF00 | Daka || 6102 | bgcolor=#BFFF00 | Pī || 6061 | Fluors || 6003 |- | 27. | Ivrits || 2829 | Bils Geitss || 6190 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 6104 | Ekoloģija || 6063 | Arsēns || 6006 |- | 28. | Lauksaimniecība || 2837 | Rūpniecība || 6191 | Vīns || 6106 | Deguns || 6064 | Urāns (elements) || 6006 |- | 29. | Ukraiņu valoda || 2872 | Arhitektūra || 6192 | Vīruss || 6118 | Oto fon Bismarks || 6065 | bgcolor=#BFFF00 | Brandenburga (zeme) || 6007 |- | 30. | Džordžs H. V. Bušs || 2962 | Banāns || 6194 | Masa || 6121 | Neapole || 6066 | Tuvalu || 6009 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 15-08-2012 05:26:38 ! colspan="2" | 26-07-2012 22:57:42 ! colspan="2" | 28-06-2012 09:10:19 ! colspan="2" | 08-05-2012 18:11:20 ! colspan="2" | 19-04-2012 05:07:04 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Skola || 2945 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvība || 3001 | bgcolor=#BFFF00 | Tunisa || 3075 | bgcolor=#BFFF00 | Volts Disnejs || 4900 | bgcolor=#BFFF00 | Zaļā krāsa || 2918 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Norvēģu valoda || 4396 | bgcolor=#BFFF00 | Voltērs || 3162 | bgcolor=#BFFF00 | Masa || 3097 | bgcolor=#BFFF00 | Dubaija || 5412 | bgcolor=#BFFF00 | Saksija || 3787 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Motörhead || 5677 | bgcolor=#BFFF00 | Daba || 4431 | bgcolor=#BFFF00 | Kinofilma || 3279 | bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 5667 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5481 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Maiami || 5854 | bgcolor=#BFFF00 | Arsēns || 4891 | bgcolor=#BFFF00 | Vīruss || 3301 | bgcolor=#BFFF00 | Ābele || 5671 | bgcolor=#BFFF00 | Ādams Smits || 5493 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 5862 | bgcolor=#BFFF00 | Andalūzija || 5022 | bgcolor=#BFFF00 | Sarkanā krāsa || 3324 | bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5673 | bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 5511 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Vīruss || 5874 | bgcolor=#BFFF00 | Teilors Lautners || 5161 | bgcolor=#BFFF00 | Statistika || 3663 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 5681 | bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 5604 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Oklahoma || 5875 | bgcolor=#BFFF00 | Džordžs H. V. Bušs || 5570 | bgcolor=#BFFF00 | Uguns || 4457 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 5683 | bgcolor=#BFFF00 | Minesota || 5613 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Manila || 5883 | bgcolor=#BFFF00 | Šokolāde || 5809 | bgcolor=#BFFF00 | Nīls Ārmstrongs || 4620 | bgcolor=#BFFF00 | Valodniecība || 5686 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5614 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 5884 | bgcolor=#BFFF00 | Ekonomika || 5812 | bgcolor=#BFFF00 | Medicīna || 4705 | bgcolor=#BFFF00 | Indiāna || 5701 | bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 5615 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Kārlis Linnejs || 5886 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 5818 | bgcolor=#BFFF00 | Ukraiņu valoda || 4802 | bgcolor=#BFFF00 | Ivrits || 5701 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5641 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Tunisa || 5886 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 5831 | bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 4994 | bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 5707 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 5647 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 5889 | bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 5836 | bgcolor=#BFFF00 | Tuksnesis || 5747 | bgcolor=#BFFF00 | Hroms || 5710 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5648 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 5889 | bgcolor=#BFFF00 | Ohaio || 5837 | bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 5771 | bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 5714 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 5655 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 5898 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 5840 | bgcolor=#BFFF00 | Arhitektūra || 5784 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 5716 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 5659 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5898 | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5862 | bgcolor=#BFFF00 | A || 5789 | bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 5721 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 5666 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5902 | Skaitlis || 5862 | bgcolor=#BFFF00 | Vilciens || 5791 | bgcolor=#BFFF00 | Sirds || 5721 | Arheoloģija || 5667 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Virdžīnija || 5910 | Gaisma || 5872 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5792 | bgcolor=#BFFF00 | Alus || 5727 | Īru valoda || 5673 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvība || 5913 | Oklahoma || 5875 | bgcolor=#BFFF00 | Manila || 5794 | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 5727 | Ābele || 5677 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 5913 | Virdžīnija || 5877 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 5795 | bgcolor=#BFFF00 | Roalds Amundsens || 5728 | Mitoloģija || 5681 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5917 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5879 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 5801 | Ekonomika || 5735 | Beirūta || 5683 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Dāņu valoda || 5918 | Manila || 5883 | bgcolor=#BFFF00 | Podoļska || 5804 | Cīrihe || 5745 | Valodniecība || 5686 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 5921 | Kārlis Linnejs || 5886 | Šokolāde || 5809 | Tuksnesis || 5747 | Citrons || 5690 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 5922 | Tunisa || 5886 | Ekonomika || 5812 | Neons ||5755 | Tuksnesis || 5697 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 5935 | Bils Geitss || 5889 | Elektrons || 5814 | Vilciens || 5756 | Sirds || 5699 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 5935 | Dāņu valoda || 5897 | Elektrība || 5818 | Maksts || 5759 | Indiāna || 5701 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 5938 | Papīrs || 5898 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5819 | Berne || 5763 | Ivrits || 5701 |- | 27. | Vaduca || 5939 | Teniss || 5898 | Ohaio || 5825 | Hlors || 5770 | Hroms || 5710 |- | 28. | Brandenburga (zeme) || 5942 | Zieds || 5913 | Lidmašīna || 5836 | Manila || 5774 | Svahili || 5714 |- | 29. | Andi || 5946 | Īru valoda || 5917 | Īslandiešu valoda || 5840 | Virdžīnija || 5780 | Socioloģija || 5716 |- | 30. | Tonga || 5949 | Vīruss || 5919 | Menas Sala || 5844 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5782 | Kvebeka || 5721 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 15-03-2012 02:31:53 ! colspan="2" | 14-02-2012 19:17:34 ! colspan="2" | 29-01-2012 15:13:21 ! colspan="2" | 28-12-2011 08:31:41 ! colspan="2" | 18-11-2011 18:54:45 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Valūta || 2231 | bgcolor=#BFFF00 | Sekunde || 2373 | bgcolor=#BFFF00 | Ķiploks || 3179 | bgcolor=#BFFF00 | Kilograms || 3037 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 5118 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Basku valoda || 4404 | bgcolor=#BFFF00 | Lugo || 2650 | bgcolor=#BFFF00 | YouTube || 3512 | bgcolor=#BFFF00 | Rūpniecība || 3052 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 5118 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Bulgāru valoda || 4719 | bgcolor=#BFFF00 | Hroms || 3424 | bgcolor=#BFFF00 | Tomass Džefersons || 5158 | bgcolor=#BFFF00 | Metāls || 3279 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5125 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 5554 | bgcolor=#BFFF00 | Monarhija || 3797 | bgcolor=#BFFF00 | Daka || 5330 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 3290 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 5127 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 5562 | bgcolor=#BFFF00 | Brandenburga (zeme) || 3922 | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 5338 | bgcolor=#BFFF00 | Tadžmahāls || 3322 | bgcolor=#BFFF00 | Aruba || 5128 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 5565 | bgcolor=#BFFF00 | Vilciens || 4915 | bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 5342 | bgcolor=#BFFF00 | Šokolāde || 3567 | bgcolor=#BFFF00 | Bogota || 5161 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Aruba || 5566 | bgcolor=#BFFF00 | Velingtona || 4920 | bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 5354 | bgcolor=#BFFF00 | Afrikandu valoda || 5124 | bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 5165 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 5566 | bgcolor=#BFFF00 | Titāns || 4973 | bgcolor=#BFFF00 | Otava || 5363 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 5278 | bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 5170 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Akmens laikmets || 5581 | bgcolor=#BFFF00 | Zobi || 5204 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 5386 | bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 5280 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 5173 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Rūpniecība || 5586 | bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 5472 | bgcolor=#BFFF00 | Urāns (elements) || 5389 | bgcolor=#BFFF00 | Laiks || 5281 | bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 5195 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Pablo Pikaso || 5592 | bgcolor=#BFFF00 | Auglis || 5484 | bgcolor=#BFFF00 | Franču Gviāna || 5415 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 5285 | bgcolor=#BFFF00 | Ķelne || 5199 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5592 | bgcolor=#BFFF00 | Karāči || 5484 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 5415 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 5286 | bgcolor=#BFFF00 | Katalonija || 5205 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 5596 | bgcolor=#BFFF00 | Mēnesis || 5495 | bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 5420 | bgcolor=#BFFF00 | Sirds || 5286 | bgcolor=#BFFF00 | Kanbera || 5211 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Poļu valoda || 5602 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 5497 | bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 5420 | bgcolor=#BFFF00 | Tuksnesis || 5295 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 5213 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 5604 | bgcolor=#BFFF00 | Otava || 5513 | bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5424 | bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļkarolīna || 5296 | bgcolor=#BFFF00 | Havajas || 5216 |- | 16. | Ungāru valoda || 5604 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 5518 | bgcolor=#BFFF00 | Sicīlija || 5427 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 5302 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 5218 |- | 17. | Minesota || 5613 | bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 5518 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 5430 | bgcolor=#BFFF00 | Karš || 5305 | bgcolor=#BFFF00 | Bavārija || 5224 |- | 18. | Baktērijas || 5614 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 5520 | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 5430 | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5305 | bgcolor=#BFFF00 | Honkonga || 5224 |- | 19. | Svahili || 5614 | bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5532 | bgcolor=#BFFF00 | Komoras || 5442 | bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 5306 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 5229 |- | 20. | Vīns || 5615 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 5540 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 5444 | bgcolor=#BFFF00 | Podoļska || 5314 | bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 5230 |- | 21. | Dzīvsudrabs || 5616 | Minesota || 5548 | bgcolor=#BFFF00 | Lordi || 5444 | bgcolor=#BFFF00 | Ābele || 5316 | bgcolor=#BFFF00 | Seula || 5231 |- | 22. | Īru valoda || 5627 | Silīcijs || 5549 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5445 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 5318 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 5234 |- | 23. | Sardīnija || 5628 | Berilijs || 5554 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5446 | Varš || 5325 | bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5235 |- | 24. | Kafija || 5629 | Fluors || 5564 | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 5451 | Daka || 5330 | bgcolor=#BFFF00 | Pablo Pikaso || 5258 |- | 25. | Laiks || 5630 | Vērmonta || 5565 | bgcolor=#BFFF00 | Banāns || 5457 | Vērmonta || 5331 | bgcolor=#BFFF00 | Vašingtona (štats) || 5258 |- | 26. | Dezoksiribonukleīnskābe || 5638 | Aruba || 5566 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 5463 | Rumāņu valoda || 5354 | Ekoloģija || 5262 |- | 27. | Ābele || 5642 | Rūpniecība || 5568 | bgcolor=#BFFF00 | Marseļa || 5464 | Otava || 5363 | Bils Geitss || 5265 |- | 28. | Ivrits || 5648 | Ivrits || 5571 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5467 | Socioloģija || 5366 | Rumāņu valoda || 5268 |- | 29. | Tuberkuloze || 5648 | Teniss || 5575 | Kālijs || 5483 | Kukurūza || 5375 | Ābele || 5269 |- | 30. | Valodniecība || 5648 | Zagreba || 5577 | Auglis || 5484 | Alpi || 5395 | Google || 5271 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 30-10-2011 18:46:11 ! colspan="2" | 22-10-2011 10:44:36 ! colspan="2" | 12-09-2011 11:27:10 ! colspan="2" | 29-08-2011 01:16:42 ! colspan="2" | 21-08-2011 18:55:38 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 4878 | bgcolor=#BFFF00 | Bengāļu valoda || 4488 | bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 2552 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 4533 | bgcolor=#BFFF00 | Kolorādo || 4403 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 4896 | bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 4789 | bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 3218 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4550 | bgcolor=#BFFF00 | Virdžīnija || 4404 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4907 | bgcolor=#BFFF00 | Lielais Ķīnas mūris || 4791 | bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 4594 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 4553 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 4413 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 4926 | bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 4797 | bgcolor=#BFFF00 | Laiks || 4681 | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 4553 | bgcolor=#BFFF00 | Banāns || 4419 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4932 | bgcolor=#BFFF00 | Seula || 4798 | bgcolor=#BFFF00 | Daka || 4683 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 4554 | bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 4428 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Čehu valoda || 4935 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 4807 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4703 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 4556 | bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 4429 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 4946 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 4812 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 4708 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 4566 | bgcolor=#BFFF00 | Lordi (mūzikas grupa) || 4437 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Katalonija || 4951 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 4822 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 4711 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 4575 | bgcolor=#BFFF00 | Cjiņs Šihuans || 4445 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4956 | bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 4826 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 4725 | bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 4584 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 4448 |- | 10. | bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 4965 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 4833 | bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 4725 | bgcolor=#BFFF00 | Lima || 4601 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 4449 |- | 11. | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4966 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 4838 | bgcolor=#BFFF00 | Nīla || 4728 | bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 4604 | bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 4456 |- | 12. | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 4978 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 4840 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 4738 | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4604 | bgcolor=#BFFF00 | Migels de Servantess || 4460 |- | 13. | bgcolor=#BFFF00 | Angela Merkele || 4979 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 4851 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 4739 | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4612 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 4465 |- | 14. | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 4981 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 4853 | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 4743 | bgcolor=#BFFF00 | Kanbera || 4616 | bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4485 |- | 15. | bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 4993 | bgcolor=#BFFF00 | Karš || 4863 | bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 4746 | bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 4618 | bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 4495 |- | 16. | bgcolor=#BFFF00 | Ābols || 4994 | bgcolor=#BFFF00 | A || 4865 | bgcolor=#BFFF00 | Botānika || 4746 | bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 4637 | bgcolor=#BFFF00 | Botānika || 4504 |- | 17. | bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 4998 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 4865 | Dzīvsudrabs || 4771 | bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 4642 | bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 4507 |- | 18. | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5000 | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 4877 | Ungāru valoda || 4771 | bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 4651 | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 4522 |- | 19. | bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 5003 | Mao Dzeduns || 4878 | Lielais Ķīnas mūris || 4780 | bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 4660 | bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 4531 |- | 20. | bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 5007 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Klintons || 4896 | Džimijs Veilss || 4781 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 4662 | Maksts || 4533 |- | 21. | bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5010 | Skaitlis || 4896 | Vīns || 4787 | bgcolor=#BFFF00 | Nedēļa || 4669 | Bils Geitss || 4535 |- | 22. | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5016 | Tbilisi || 4911 | Google || 4789 | bgcolor=#BFFF00 | Roalds Amundsens || 4670 | Zieds || 4542 |- | 23. | bgcolor=#BFFF00 | Dāņu valoda || 5034 | Hlors || 4926 | Sardīnija || 4790 | bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 4676 | Ķīmiskais elements || 4550 |- | 24. | bgcolor=#BFFF00 | Puertoriko || 5040 | Cinks || 4932 | Rīsi || 4794 | Laiks || 4681 | Demokrātija || 4554 |- | 25. | bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 5045 | Čehu valoda || 4935 | Seula || 4798 | Daka || 4683 | Tuberkuloze || 4556 |- | 26. | bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 5047 | bgcolor=#BFFF00 | Katovice || 4941 | Korejiešu valoda || 4812 | Socioloģija || 4683 | Papīrs || 4557 |- | 27. | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 5051 | Gaisma || 4946 | Alpi || 4814 | Laika josla || 4692 | Ekoloģija || 4566 |- | 28. | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 5052 | Brazilja || 4948 | Siers || 4823 | Argons || 4703 | Somu valoda || 4584 |- | 29. | bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 5062 | Katalonija || 4951 | Skaitlis || 4829 | Īslandiešu valoda || 4708 | Lima || 4601 |- | 30. | bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5064 | Sahāra || 4956 | A || 4831 | Koks || 4713 | Divritenis || 4604 |} {| class="wikitable" style="font-size: 80%" ! rowspan="2" | Vieta ! colspan="2" | 14-08-2011 18:23:01 ! colspan="2" | 07-08-2011 11:21:56 ! colspan="2" | 28-07-2011 22:52:44 ! colspan="2" | 17-07-2011 07:39:34 ! colspan="2" | 12-06-2011 02:40:32 |- ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums ! width="125" | Īsais raksts ! Raksta</br>garums |- | 1. | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4274 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 3651 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 2991 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 2986 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 2091 |- | 2. | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 4353 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 3956 | bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 3222 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 3041 | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 2449 |- | 3. | bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 4364 | bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 4050 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 3255 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 3101 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 2486 |- | 4. | bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 4365 | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4065 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 3389 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 3107 | bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 2497 |- | 5. | bgcolor=#BFFF00 | Everests || 4373 | bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4072 | bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 3424 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 3229 | bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 2625 |- | 6. | bgcolor=#BFFF00 | Ķīniešu valoda || 4386 | bgcolor=#BFFF00 | Čehu valoda || 4075 | bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 3570 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 3331 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 2695 |- | 7. | bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 4392 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 4078 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 3714 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 3357 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 2790 |- | 8. | bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 4393 | bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 4109 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 3864 | bgcolor=#BFFF00 | Jūta || 3622 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 2794 |- | 9. | bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 4400 | bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 4114 | bgcolor=#BFFF00 | Siers || 3899 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 3642 | bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 2814 |- | 10. | Kolorādo || 4403 | bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 4122 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 3925 | bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 3689 | bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 2852 |- | 11. | Virdžīnija || 4404 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 4138 | bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 4006 | bgcolor=#BFFF00 | Google || 3705 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 2872 |- | 12. | Elektrons || 4413 | bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 4150 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 4014 | bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 3707 | bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 2903 |- | 13. | Banāns || 4419 | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 4155 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 4015 | bgcolor=#BFFF00 | Ābols || 3713 | bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 2930 |- | 14. | Luvra || 4419 | bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 4167 | bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4034 | bgcolor=#BFFF00 | Neons || 3728 | bgcolor=#BFFF00 | Velsa || 2974 |- | 15. | Arheoloģija || 4428 | bgcolor=#BFFF00 | Manila || 4183 | bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 4034 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 3759 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 3202 |- | 16. | Lordi (mūzikas grupa) || 4437 | bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 4197 | bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 4040 | bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 3785 | bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 3295 |- | 17. | Cjiņs Šihuans || 4445 | bgcolor=#BFFF00 | Komēta || 4201 | bgcolor=#BFFF00 | Bezastainie abinieki || 4041 | bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 3796 | bgcolor=#BFFF00 | Otava || 3337 |- | 18. | Google || 4448 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 4205 | bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 4043 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 3876 | bgcolor=#BFFF00 | Karš || 3339 |- | 19. | Neons || 4449 | bgcolor=#BFFF00 | Indiāna || 4229 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4047 | bgcolor=#BFFF00 | Bavārija || 3878 | bgcolor=#BFFF00 | Jūta || 3385 |- | 20. | Korejiešu valoda || 4450 | bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 4239 | Vērmonta || 4050 | bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 3880 | bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 3398 |- | 21. | Ammāna || 4456 | bgcolor=#BFFF00 | Velosipēds || 4254 | Sahāra || 4065 | bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 3882 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 3451 |- | 22. | Migels de Servantess || 4460 | bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 4269 | Čehu valoda || 4075 | bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 3904 | bgcolor=#BFFF00 | Auglis || 3461 |- | 23. | Tbilisi || 4485 | bgcolor=#BFFF00 | Koks || 4275 | Laika josla || 4078 | bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 3917 | bgcolor=#BFFF00 | Svahili valoda || 3471 |- | 24. | Romāņu valodas || 4495 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 4305 | Somu valoda || 4088 | bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 3931 | bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 3486 |- | 25. | Botānika || 4504 | bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4313 | Romāņu valodas || 4114 | bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 3940 | bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 3514 |- | 26. | Svahili || 4507 | bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 4316 | Dzeja || 4122 | bgcolor=#BFFF00 | Sicīlija || 3940 | bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 3522 |- | 27. | Silīcijs || 4509 | bgcolor=#BFFF00 | Varš || 4325 | Manila || 4145 | bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 3984 | bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 3536 |- | 28. | Maksts || 4518 | bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 4326 | Kālijs || 4150 | bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 3994 | bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 3555 |- | 29. | Menas sala || 4522 | bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 4331 | Metrs || 4155 | Mitoloģija || 3998 | bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 3573 |- | 30. | Bils Geitss || 4535 | bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 4338 | Demokrātija || 4167 | Beirūta || 4009 | bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 3576 |} == Skatīt arī == * [[Special:ShortPages]] pzh4jd235abd5ont8u57pfw5ldomkpt Jaunāmuiža 0 157469 3672483 3532123 2022-08-18T20:13:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki '''Jaunāmuiža''' var būt: * [[Jaunāmuiža (Kauguru pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Līgo pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Līgo pagasts|Līgo pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Līvbērzes pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Zemītes pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Zemītes pagasts|Zemītes pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Mārcienas pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Vietalvas pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Vilpulkas pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Vilpulkas pagasts|Vilpulkas pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Zvārtavas pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]]. * [[Jaunāmuiža (Liezēres pagasts)|Jaunāmuiža]] — apdzīvota vieta [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā.]] * [[Jaunā muiža (Apes pagasts)|Jaunās muižas]] Apes pagastā cits nosaukums. * [[Jaunā muiža (Gudenieku pagasts)|Jaunās muižas]] Gudenieku pagastā cits nosaukums. * [[Jaunā muiža (Kabiles pagasts)|Jaunās muižas]] Kabiles pagastā cits nosaukums. * [[Jaunā muiža (Kūku pagasts)|Jaunās muižas]] Kūku pagastā cits nosaukums. * [[Jaunmuiža (Dundagas pagasts)|Jaunmuižas]] Dundagas pagastā cits nosaukums. * [[Jaunmuiža (Skrundas pagasts)|Jaunmuižas]] Skrundas pagastā cits nosaukums. * [[Jaunkrimuldas muiža|Jaunmuižas]] Sējas novada Sējas pagasta Jaunkrimuldā cits nosaukums. == Skatīt arī == * [[Jaunā muiža]] * [[Jaunmuiža]] {{Nozīmju atdalīšana}} mu2jwpo7bald9o88hnsiendnghl3o8r Hamits Altintops 0 158787 3672424 3594033 2022-08-18T18:45:56Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Hamits Altintops | fullname = | image = [[Attēls:Hamit Altintop crop.JPG|250px]] | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|8}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Gelzenkirhene}} | height = 183 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1991–1992 | youthclubs1 = Schwarz-Weiß Gelsenkirchen | youthyears2 = 1992–1997 | youthclubs2 = TuS Rotthausen | youthyears3 = 1997–2000 | youthclubs3 = [[SG Wattenscheid 09|Wattenscheid 09]] | years1 = 2000–2003 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SG Wattenscheid 09|Wattenscheid 09]] | caps1 = 75 | goals1 = 12 | years2 = 2003–2007 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | caps2 = 113 | goals2 = 8 | years3 = 2007–2011 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]] | caps3 = 63 | goals3 = 7 | years4 = 2011–2012 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps4 = 5 | goals4 = 1 | years5 = 2012–2017 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps5 = 61 | goals5 = 1 | nationalyears1 = 2004–2014 | nationalteam1 = {{fb|TUR}} | nationalcaps1 = 82 | nationalgoals1 = 7 | pcupdate = {{dat|2019|3|26|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2019|3|26|SK|bez}} | medaltemplates = | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps6 = 33 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]] | goals6 = 1 | years6 = 2017–2018 | totalcaps = 350 | totalgoals = 30 }} '''Hamits Altintops''' ({{val|tr|Hamit Altıntop}}; dzimis {{dat|1982|12|8}}) ir Vācijā dzimis bijušas turku [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, Turcijas izlases dalībnieks. Pirms līguma parakstīšanas ar "Real" viņš spēlēja Vācijas Bundeslīgas klubu sastāvā, [[Minhenes "Bayern"]] vienības sastāvā futbolists izcīnīja divas uzvaras Vācijas Bundeslīgā, trīs uzvaras Vācijas kausa izcīņā, kā arī izcīnīja 2. vietu UEFA Čempionu līgā. Turcijas izlases sastāvā piedalījās [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kurā sasniedza pusfinālu. Viņam ir identiskais dvīņubrālis [[Halils Altintops]]. == Sasniegumi == '''Schlke 04''' * [[DFL Ligapokal]]: 2005 * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2003, 2004 '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2007–08, 2009–10 * [[DFB Pokal]]: 2007–08, 2009–10 * DFL Ligapokal: 2007 * [[DFL Supercup]]: 2010 '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: 2011–12 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2012–13, 2013–14 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14, 2014–15 * [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013, 2016 '''Individuālie sasniegumi''' * [[FIFA Puškāša balva]]: 2010 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Altintops, Hamits}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] pvpg1lgd0zrjay6p6glffte31lj8g20 Vidzemes valdnieku uzskaitījums 0 159584 3672353 3612334 2022-08-18T18:18:57Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Vidzemes valdnieki''' bija augstākie pavēlnieki tagadējās [[Vidzeme]]s teritorijā, kas līdz pat 20. gadsimta sākumam tika saukta par "Līvzemi" jeb Livoniju. Līdz 13. gadsimtam Vidzemes bija sadalīta vairākās zemēs, kuras apdzīvoja galvenokārt [[līvi]] un [[letgaļi]]. Pēdējais suverēnais līvu valdnieks bija [[Ako]], kas 1206. gadā tika nogalināts Salas kaujā pret krustnešiem, viņa galva tika atvesta uz Rīgu un pasniegta Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]] kā uzvaras zīme pār līviem.<ref>[[Indriķa Livonijas hronika]] X 8.-9.:</ref> 1207. gadā līvu zemes sadalīja Livonijas bīskaps un [[Zobenbrāļu ordenis]]. No šī laika Vidzemē bija divi paralēli valdnieki - Zobenbrāļu, vēlāk [[Livonijas ordeņa mestri]] un Livonijas bīskapi, vēlāk [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapi]]. Pēdējais [[Jersika (valsts)|Jersikas]] letgaļu ķēniņš 13. gadsimta sākumā bija [[Visvaldis]] (''rex Vissivalde''), ar kuru bīskaps Alberts 1209. gadā noslēdza pakļaušanās līgumu.<ref>[[Indriķa hronika]] VII:5</ref> Pēdējais [[Tālava]]s letgaļu valdnieks bija [[Tālivaldis]], kura dēls [[Rameka]] 1214. gadā kopā ar saviem brāļiem Turaidas pilī noslēdza līgumu ar bīskapa Alberta vietnieku Raceburgas bīskapu Filipu par pāriešanu katoļticībā un labprātīgi kļuva par Livonijas bīskapa vasaļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/018_latv.htm |title=Indriķa hronika |access-date={{dat|2011|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091020210333/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/018_latv.htm#007 |archivedate={{dat|2009|10|20||bez}} }}</ref> Livonijas bīskapi, vēlāk Rīgas arhibīskapi bija [[Svētās Romas impērija]]s vasaļi un Livonijas nominālie valdnieki, ko apstrīdēja [[Vācu ordenis]], kas 14.-15. gadsimtā mēģināja tos atstumt no varas un iegūt pilnīgu kontroli pār Vidzemi. [[1562]]. gadā Livonijas ordeņa pēdējais mestrs [[Gothards Ketlers]] savas regālijas nodeva Lietuvas kunigaitim [[Nikolajs Radvils|Nikolajam Radvilam "Melnajam"]], pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni.<ref>[[Rusova Livonijas hronika]]</ref> Vienlaikus Gothards Ketlers turpināja valdīt Livonijā kā vietvaldis. Savukārt [[Ivans IV]] pēc kļūšanas par Krievijas caru piedāvāja [[Dānijas karalis|Dānijas karaļa]] Frīdriha II jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] kļūt Livonijas karali krievu okupētajā Vidzemes daļā un 1570. gada 10. jūnijā Magnus Maskavā tika kronēts par Livonijas karali. 1579. gadā Livonijas karalis Magnuss padevās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] virskundzībai un tās valdnieki līdz 17. gadsimta vidum lietoja [[Livonijas hercogi|Livonijas lielhercogu]] titulu. [[Zviedru Vidzeme]] bija Zviedrijas karaļu domīnija un tās karaļi nelietoja Livonijas hercogu titulu, bet šo titulu turpināja lietot [[Polijas karaļi|Polijas-Lietuvas valdnieki]], kas turpināja valdīt [[Inflantija]]s (Poļu Vidzemes) teritorijā. Kad [[Krievijas impērija]] iekaroja Vidzemi, tās teritorijā tika izveidota [[Vidzemes guberņa]] un Krievijas imperatori līdz pat 1917. gadam lietoja titulu "Livonijas kņazs". [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Vidzemes teritoriju okupēja [[Vācija]] un Krievija atteicās no pretenzijām uz Vidzemi. 1918. gada 22. septembrī tika dibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] pasludināšanu, kas beidza pastāvēt 1918. gada 28. novembrī. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] Vidzemes guberņa tika sadalīta starp Latviju un Igauniju. == Senie līvu un letgaļu valdnieki == {{pamatraksts|Daugavas līvi|Jersika (valsts)|Tālava|Atzele|Idumeja|Koknese (valsts)}} * [[līvi|līvu]] karavadonis Gērs (''Ger Livicus'') ap 750. gadu piedalījies teiksmainajā [[Brovallas kauja|Brovallas kaujā]] [[Dānijas karaļi|dāņu ķēniņa]] pusē. [[Kurši]] un [[igauņi]] cīnījās [[Pusleģendārie Zviedrijas karaļi|zviedru ķēniņa]] pusē. * [[Kaupo]] Indriķa hronikā Kaupo minēts kā ''quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida'' t.i., "gandrīz ķēniņš un [[Turaida (zeme)|Turaidas]] līvu vecākais". No 1203. gada Livonijas bīskapa Alberta vasalis, kas devās ceļojumā uz [[Roma|Romu]] pie pāvesta [[Inocents III|Inocenta III]]. * [[Ako]] [[Salaspils]] līvu vecākais, kurš 1206. gadā kļuva par visu [[1206. gada kauja pie Salaspils|līvu sacelšanās]] vadoni. * [[Dabrelis]] Gaujas kreisā krasta līvu zemes ("Dabreļa daļas") vecākais, kas kā Zobenbrāļu ordeņa vasalis piedalījās krusta karos (1206-1211). * [[Ninnus]] Gaujas kreisā krasta līvu zemes (starp Siguldu un Cēsīm) vecākais, kas kā Zobenbrāļu ordeņa vasalis piedalījās krusta karos (1210-1211). * [[Uldevene]] [[Lielvārde]]s līvu vecākais 1213. gadā. * [[Visvaldis]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņš (''Vissewalde rex de Gerzika''), kas līdz 1209. gadam bija lietuviešu sabiedrotais, pēc tam Livonijas bīskapa Alberta vasalis, pretī dabūdams savas valsts daļu kā lēni. * [[Vetseke]] Kokneses ķēniņš, kas līdz 1207. gadam viņš bija [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vladimirs Vseslavičs|Vladimira Vseslaviča]] vasalis, bet pēc tam noslēdza pret lietuviešiem vērstu savienību ar Livonijas bīskapu Albertu. * [[Tālivaldis]] [[Tālava]]s latgaļu valdnieks, vēlāk Trikātas novada vecākais, kas 1208. gadā kopā ar saviem dēliem bija Livonijas bīskapa Alberta vasalis. * [[Rameka]] Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215. gada kā bīskapa Alberta vasalis valdīja tēva zemēs, pirms tās tika sadalītas starp Livonijas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni 1224. gadā. * [[Varidots]] latgaļu Autīnes zemes vecākais, kas 1208. gadā kopā ar Satekles, Trikātas letgaļu vecākajiem un Zobenbrāļu ordeni noslēdza militāru savienību un piedalījās krusta karos pret igauņiem. * [[Rūsiņš]] latgaļu Satekles zemes vecākais, kas 1208. gadā kopā ar Autīnes, Trikātas letgaļu vecākajiem un Zobenbrāļu ordeni noslēdza militāru savienību un piedalījās krusta karos pret igauņiem. Lai nosargātu savu neatkarību, sacēlās pret krustnešiem un tika nogalināts [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā 1212. gadā. == Livonijas (Ikšķiles) bīskapi (1186-1253) == {{pamatraksts|Rīgas arhibīskapi (1255—1562)}} == Zobenbrāļu ordeņa mestri (1204-1236) == {{pamatraksts|Zobenbrāļu ordenis}} == Livonijas ordeņa mestri (1237-1562) == {{pamatraksts|Livonijas ordeņa mestri}} == Rīgas arhibīskapi (1253-1563) == {{pamatraksts|Rīgas arhibīskapi (1255—1562)}} == Livonijas karalis (1570-1578) == {{pamatraksts|Livonijas ķēniņvalsts}} == Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieki (1562-1795) == {{pamatraksts|Lietuvas valsts vadītāji|Polijas valdnieku uzskaitījums}} == Krievijas imperatori (1721-1917) == {{pamatraksts|Krievijas impērija}} Krievijas imperatori lietoja titulu ''князь Лифляндскiй'' ("Livonijas kņazs", respektīvi [[Livonijas hercogi|Livonijas hercogs]]) == Baltijas hercogs == * [[Ādolfs Frīdrihs]] [[1918]]. gadā nominēts kā "[[Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] hercogs" (''Herzog von Vereinigten Baltischen Herzogtum''). == Skatīt arī == * [[Latvijas kultūrvēsturiskie novadi]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm European Kingdoms] (angliski) [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] 8bp6i2yga38qkiwlxz30ca08ttf6sap Gaisma (stacija) 0 160213 3672388 3665152 2022-08-18T18:37:07Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa pieturas punktu|Gaisma (nozīmju atdalīšana)|Gaisma}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gaisma | tips = pieturas punkts | attēls = File:Gaismas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Gaismas pieturas nojume 2021. gadā | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1961 | citi_nosaukumi = E parks | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 (neskaitot blakus esošo<br /> Šķirotavas strupceļu un pievedceļus) | adrese = Rīga | latd = 56 | latm = 53 | lats = 44 | latNS = N | longd = 24 | longm = 13 | longs = 55| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] (2 km) <br /> [[Salaspils (stacija)|Salaspils]] (8 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Daugmale (stacija)|Daugmale]] (4 km) <br /> [[Rumbula (stacija)|Rumbula]] (1 km) | attālums_līdz_Rīgai = 10 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Gaisma''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Gaismā pietur Aizkraukles virziena elektrovilcieni (daži rīta reisi uz Aizkraukli un Lielvārdi nepietur).<ref>[http://www.1188.lv/satiksme/vilcieni/?date=date&selected_from=9578&selected_to=9458 Rīga—Gaisma. Vilcienu saraksts.]</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> == Vēsture == Pieturas punkts ierīkots [[1961]]. gadā, tā sākotnējais nosaukums bija E parks, bet [[1970]]. gadā tas pārdēvēts par Gaismu.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 29. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Gaismas stacija.JPG|<center><small>Gaismas pieturas nojume 2011. gadā</small></center> Attēls:Gaisma (stacija).jpg|<center><small>Gaismas pieturas nojume 2013. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaismā 4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Gaismā 3.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> File:ER2-1310 Gaismas pieturā.jpg|<center><small>Elektrovilciens ER2-1310 Gaismas pieturā</small></center> File:ER2-1342R Gaismas pieturā.jpg|<center><small>Elektrovilciens ER2-1342R Gaismas pieturā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīgas—Daugavpils līnijas vēsture] {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] dynozs4ymb9f7i32dzlyecegxkdriap Lilaste (Carnikavas pagasts) 0 162585 3672526 3647874 2022-08-18T23:52:32Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Lilaste|Lilaste}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lilaste | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=29645 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 164 | population_density_km2 = | latd = 57| latm = 11| lats = 13| latNS = N | longd = 24| longm = 20| longs = 15| longEW = E | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2163 Carnikava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lilaste''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]], [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļos [[Lilaste (upe)|Lilastes]] upes kreisajā krastā starp [[Lilastes ezers|Lilastes ezeru]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti ziemeļos no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīgas—Skultes dzelzceļa]] (stacija [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]) un autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] {{nobr|13 km}} no pagasta centra [[Carnikava]]s, {{nobr|16,5 km}} no novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|35 km}} no [[Rīga]]s centra.<ref>[http://www.carnikava.lv/files/teritorijas_plaanojums/30.Car_Pag_Futura_GalaRed.pdf Carnikavas novada teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Ciema teritorijā ir divas daudzdzīvokļu mājas, individuālā apbūve, piemājas saimniecības. Lilastes teritorijā atrodas bijušās [[Padomju armija]]s karaspēka daļas bāzes vajadzībām celtās ēkas, kas pamazām tiek pārbūvētas.<ref name=Att>[http://www.carnikava.lv/files/Carnikavas_att_prog_26_01_2009.pdf Carnikavas novada attīstības programma]{{Novecojusi saite}}</ref> Lilastē atrodas viesnīca «Medzābaki» (ezera krastā) un kokapstrādes uzņēmums.<ref>[http://www.carnikava.lv/index.php?&27 Carnikavas novads]</ref> Pie dzelzceļa stacijas atrodas līdz 28 metriem augstā Lilastes paraboliskā kāpa, kas kādreiz atradusies jūras krastā, bet pamazām vēju pārpūsta līdz dzelzceļam. Kopš 1930. gadiem kāpa ir apmežota un pārstājusi pārvietoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/pargajiens-carnikava-lilaste-jeb-kur-uz-dazam-stundam-izrauties-no-rigas.d?id=47180275|title=Pārgājiens Carnikava – Lilaste jeb Kur uz dažām stundām izrauties no Rīgas|last=Briekmane|first=Andra|website=delfi.lv|access-date=2022-08-18|date=2016-03-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Carnikavas pagasta ciemi}} jlak21umjk27f513b8ptk3xy68ponn9 3672527 3672526 2022-08-18T23:58:40Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Lilaste|Lilaste}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lilaste | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=29645 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 164 | population_density_km2 = | latd = 57| latm = 11| lats = 13| latNS = N | longd = 24| longm = 20| longs = 15| longEW = E | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2163 Carnikava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lilaste''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļos [[Lilaste (upe)|Lilastes]] upes kreisajā krastā starp [[Lilastes ezers|Lilastes ezeru]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti ziemeļos no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīgas—Skultes dzelzceļa]] (stacija [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]) un autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] {{nobr|13 km}} no pagasta centra [[Carnikava]]s, {{nobr|16,5 km}} no novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|35 km}} no [[Rīga]]s centra.<ref>[http://www.carnikava.lv/files/teritorijas_plaanojums/30.Car_Pag_Futura_GalaRed.pdf Carnikavas novada teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Lilastes upes otrā pusē atrodas [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|ciems]] ar to pašu nosaukumu. Ciema teritorijā ir divas daudzdzīvokļu mājas, individuālā apbūve, piemājas saimniecības. Lilastes teritorijā atrodas bijušās [[Padomju armija]]s karaspēka daļas bāzes vajadzībām celtās ēkas, kas pamazām tiek pārbūvētas.<ref name=Att>[http://www.carnikava.lv/files/Carnikavas_att_prog_26_01_2009.pdf Carnikavas novada attīstības programma]{{Novecojusi saite}}</ref> Lilastē atrodas viesnīca «Medzābaki» (ezera krastā) un kokapstrādes uzņēmums.<ref>[http://www.carnikava.lv/index.php?&27 Carnikavas novads]</ref> Pie dzelzceļa stacijas atrodas līdz 28 metriem augstā Lilastes paraboliskā kāpa, kas kādreiz atradusies jūras krastā, bet pamazām vēju pārpūsta līdz dzelzceļam. Kopš 1930. gadiem kāpa ir apmežota un pārstājusi pārvietoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/pargajiens-carnikava-lilaste-jeb-kur-uz-dazam-stundam-izrauties-no-rigas.d?id=47180275|title=Pārgājiens Carnikava – Lilaste jeb Kur uz dažām stundām izrauties no Rīgas|last=Briekmane|first=Andra|website=delfi.lv|access-date=2022-08-18|date=2016-03-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Carnikavas pagasta ciemi}} 2srleoe2zmqtlbywo5kryos31d4uca4 3672528 3672527 2022-08-19T00:00:19Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Lilaste|Lilaste}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lilaste | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=29645 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 164 | population_density_km2 = | latd = 57| latm = 11| lats = 13| latNS = N | longd = 24| longm = 20| longs = 15| longEW = E | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2163 Carnikava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lilaste''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļos [[Lilaste (upe)|Lilastes]] upes kreisajā krastā starp [[Lilastes ezers|Lilastes ezeru]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti ziemeļos no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīgas—Skultes dzelzceļa]] (stacija [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]) un autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] {{nobr|13 km}} no pagasta centra [[Carnikava]]s, {{nobr|16,5 km}} no novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|35 km}} no [[Rīga]]s centra.<ref>[http://www.carnikava.lv/files/teritorijas_plaanojums/30.Car_Pag_Futura_GalaRed.pdf Carnikavas novada teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Lilastes upes otrā pusē atrodas [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|ciems]] ar to pašu nosaukumu. Ciema teritorijā ir divas daudzdzīvokļu mājas, individuālā apbūve, piemājas saimniecības. Lilastes teritorijā atrodas bijušās [[Padomju armija]]s karaspēka daļas bāzes vajadzībām celtās ēkas, kas pamazām tiek pārbūvētas.<ref name=Att>[http://www.carnikava.lv/files/Carnikavas_att_prog_26_01_2009.pdf Carnikavas novada attīstības programma]{{Novecojusi saite}}</ref> Lilastē atrodas viesnīca «Medzābaki» (ezera krastā) un kokapstrādes uzņēmums.<ref>[http://www.carnikava.lv/index.php?&27 Carnikavas novads]</ref> Pie dzelzceļa stacijas atrodas līdz 28 metriem augstā Lilastes paraboliskā kāpa, kas kādreiz atradusies jūras krastā, bet pamazām vēju pārpūsta līdz dzelzceļam. Kopš 1930. gadiem kāpa ir apmežota un pārstājusi pārvietoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/pargajiens-carnikava-lilaste-jeb-kur-uz-dazam-stundam-izrauties-no-rigas.d?id=47180275|title=Pārgājiens Carnikava – Lilaste jeb Kur uz dažām stundām izrauties no Rīgas|last=Briekmane|first=Andra|website=delfi.lv|access-date=2022-08-18|date=2016-03-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Carnikavas pagasta ciemi}} 9rdideo6sx56f9hioay3zsc71cfrlig 3672529 3672528 2022-08-19T00:13:16Z Egilus 27634 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Carnikavas pagastā|Lilaste|Lilaste}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lilaste | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_name2 = [[Carnikavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=29645 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 164 | population_density_km2 = | latd = 57| latm = 11| lats = 13| latNS = N | longd = 24| longm = 20| longs = 15| longEW = E | elevation_m = 3 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2163 Carnikava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lilaste''' ir ciems [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastā]]. Izvietojies pagasta ziemeļos [[Lilaste (upe)|Lilastes]] upes kreisajā krastā starp [[Lilastes ezers|Lilastes ezeru]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti ziemeļos no [[Dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīgas—Skultes dzelzceļa]] (stacija [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]) un autoceļa [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] {{nobr|13 km}} no pagasta centra [[Carnikava]]s, {{nobr|16,5 km}} no novada centra [[Ādaži]]em un {{nobr|35 km}} no [[Rīga]]s centra.<ref>[http://www.carnikava.lv/files/teritorijas_plaanojums/30.Car_Pag_Futura_GalaRed.pdf Carnikavas novada teritorijas plānojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Lilastes upes otrā pusē atrodas [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Lilaste (Saulkrastu pagasts)|ciems]] ar to pašu nosaukumu. Ciema teritorijā ir divas daudzdzīvokļu mājas, individuālā apbūve, piemājas saimniecības. Lilastes teritorijā atrodas bijušās [[Padomju armija]]s karaspēka daļas bāzes vajadzībām celtās ēkas, kas pamazām tiek pārbūvētas.<ref name=Att>[http://www.carnikava.lv/files/Carnikavas_att_prog_26_01_2009.pdf Carnikavas novada attīstības programma]{{Novecojusi saite}}</ref> Lilastē atrodas viesnīca «Medzābaki» (ezera krastā) un kokapstrādes uzņēmums.<ref>[http://www.carnikava.lv/index.php?&27 Carnikavas novads]</ref> Pie dzelzceļa stacijas atrodas līdz 28 metriem (pēc cita avota — 20,2 metriem)<ref>[https://kartes.lgia.gov.lv/karte/?x=337250.68&y=520271.46&zoom=7&basemap=topokarte LĢIA karte]</ref> augstā Lilastes paraboliskā kāpa, kas kādreiz atradusies jūras krastā, bet pamazām vēju pārpūsta līdz dzelzceļam. Kopš 1930. gadiem kāpa ir apmežota un pārstājusi pārvietoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/pargajiens-carnikava-lilaste-jeb-kur-uz-dazam-stundam-izrauties-no-rigas.d?id=47180275|title=Pārgājiens Carnikava – Lilaste jeb Kur uz dažām stundām izrauties no Rīgas|last=Briekmane|first=Andra|website=delfi.lv|access-date=2022-08-18|date=2016-03-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Carnikavas pagasta ciemi}} 2kafeyaa5tdqdd148gag77r47ft1ro4 Sināns 0 166155 3672515 3671075 2022-08-18T21:59:05Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sināns | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1489 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = [[arhitekts]], [[inženieris]] | darbības_gadi = 1538—1588 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sināns''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis {{dat|1489|4|15}}, miris {{dat|1588|7|17}}) bija viszināmākais<ref>{{grāmatas atsauce | title= The Oxford Encyclopedia of Philosophy, Science, and Technology in Islam | publisher= Oxford University Press | year= 2014 | quote= Sinan [..] is the most well-known architect of the Ottoman Empire | author= Salim Ayduz, Caner Dagli | isbn= 9780199812578}}</ref> [[Osmaņu impērija]]s arhitekts un inženieris. Zināms arī kā '''Miimārs Sināns''' ({{ara|معمار سينان}}, ''Mi'mâr Sinân'' — ‘arhitekts Sināns’). No 1538. gada līdz nāvei 1588. gadā viņš bija galvenais arhitekts sultānu [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Viņa jaunievedumi [[mošeja|mošeju]] celtniecības plānos, inženierijas uzlabošana [[tilts|tiltu]] un [[akvedukts|akveduktu]] celšanā, viņa redzējums uz kopējo ainavu un [[pilsētplānošana|pilsētplānošanu]] padarīja Sinānu par vienu no izcilākajiem arhitektiem pirms mūsdienu arhitektūras. Viņš tiek uzskatīts par [[osmaņu arhitektūra]]s pamatlicēju. Sināna vadībā celtās celtnes ir atrodamas visā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]. Sināns pēc sultānu pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]], [[Suleimana mošeja|Suleimana mošeju]] un [[Edirnes Selima mošeja|Edirnes Selima mošeju]], kā arī [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]] un [[Mehmeda pašā Sokoloviča tilts|Mehmeda pašā Sokoloviča tiltu]]. Bez mošejām un tiltiem Sināns projektēja arī [[sabiedriskā pirts|sabiedriskās pirtis]], [[mauzolejs|mauzolejus]], [[medrese]]s un [[slimnīca]]s. Nereti Sināna darbi tiek salīdzināti ar [[Mikelandželo]] darbiem, kas bija viņa laikabiedrs [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Inženieri]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] j6uzw0ctp9en1el5qu27kjv23yamsa8 3672521 3672515 2022-08-18T22:10:52Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sināns | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1489 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = [[arhitekts]], [[inženieris]] | darbības_gadi = 1538—1588 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sināns''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis {{dat|1489|4|15}}, miris {{dat|1588|7|17}}) bija viszināmākais<ref>{{grāmatas atsauce | title= The Oxford Encyclopedia of Philosophy, Science, and Technology in Islam | publisher= Oxford University Press | year= 2014 | quote= Sinan [..] is the most well-known architect of the Ottoman Empire | author= Salim Ayduz, Caner Dagli | isbn= 9780199812578}}</ref> [[Osmaņu impērija]]s arhitekts un inženieris. Zināms arī kā '''Miimārs Sināns''' ({{ara|معمار سينان}}, ''Mi'mâr Sinân'' — ‘arhitekts Sināns’). No 1538. gada līdz nāvei 1588. gadā viņš bija galvenais arhitekts sultānu [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Viņa jaunievedumi [[mošeja|mošeju]] celtniecības plānos, inženierijas uzlabošana [[tilts|tiltu]] un [[akvedukts|akveduktu]] celšanā, viņa redzējums uz kopējo ainavu un [[pilsētplānošana|pilsētplānošanu]] padarīja Sinānu par vienu no izcilākajiem arhitektiem pirms mūsdienu arhitektūras. Viņš tiek uzskatīts par [[osmaņu arhitektūra]]s pamatlicēju. Sināna vadībā celtās celtnes ir atrodamas visā [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]. Sināns pēc sultānu pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]], [[Suleimana mošeja|Suleimana mošeju]] un [[Edirnes Selima mošeja|Edirnes Selima mošeju]], kā arī [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]] un [[Mehmeda pašā Sokoloviča tilts|Mehmeda pašā Sokoloviča tiltu]]. Bez mošejām un tiltiem Sināns projektēja arī [[sabiedriskā pirts|sabiedriskās pirtis]], [[mauzolejs|mauzolejus]], [[medrese]]s un [[slimnīca]]s. Nereti Sināna darbi tiek salīdzināti ar [[Mikelandželo]] darbiem, kas bija viņa laikabiedrs [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]]. == Biogrāfija == {{nepilnīga sadaļa}} Sināns ir dzimis {{dat|1489|4|15||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.krugosvet.ru/enc/kultura_i_obrazovanie/izobrazitelnoe_iskusstvo/SINAN.html | title= Синан | publisher= Энциклопедия Кругосвет | language= ru | accessdate= 2022. gada 19. augustā}}</ref> (pēc citiem avotiem ap 1490. gadu)<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/biography/Sinan | title= Sinan | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en | accessdate= 2022. gada 19. augustā}}</ref> [[Aģirna]]s pilsētiņā. Pēc tautības viņš bija [[armēņi|armēnis]] vai [[grieķi]]s un viņa dzimtais vārds bija Jāzeps (''Joseph''). Tiek pieļauts, ka viņš ir abu tautību pēctecis. Pēc pievēršanās [[islāms|islāmam]] viņa vārds tika mainīts uz Sināns. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Inženieri]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] h0fnqqhpsfichp97jhro8umwrnuv0ph Bēri 0 176053 3672318 3613828 2022-08-18T18:02:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baehr (Bähr) zu Livland Wappen.jpg|thumb|right|260px|Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch").]] [[Attēls:Versuch einer Geschlechtsgeschichte 1815.jpg|thumb|260px|Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815).]] '''Fon Bēri''' ({{val-de|von Baehr}}) ir [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļoja [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijā]] 16. gadsimtā un kļuva par lieliem zemes īpašniekiem [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. [[Krievijas impērija]]s valdība 1853. gadā atzina Kurzemes fon Bēru dzimtas tiesības lietot mantojamu baronu titulu. Cita fon Bēru (''von Bähr'') dzimta 1772. gadā ierakstīta [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā. Igaunijas fon Bēru dzimta ceļas no 16. gadsimta Tallinas namnieka Heinriha Bēra vai Bāra (''Baar, Bar''). Viņa pēctecis Igaunijas muižnieks Heinrihs Bērs (''Baer'') 1749. gadā Vīnē tika uzņemts bruņniecībā un ieguva pievārdu „Edler von Hutthorn“ (dižciltīgais no Hutornas), pēc tam viņu 1768. gadā ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s matrikulā. Aleksandrs Bērs no Hutornas (''Baer Edler von Huthorn'') 1884/85. gadā tika uzņemts [[Sāmsalas bruņniecība]]s matrikulā. == Vēsture == Kurzemes baronu fon Bēru dzimtas ciltstēvs bija Ferdenas dižciltīgais Dītrihs fon Bērs (''Behr'', miris 1575) no [[Lejassaksija]]s, kas iestājās [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapa]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapa]] [[Johans IV fon Minhauzens|fon Minhauzena]] (miris 1572) dienestā, apprecējās ar viņa māsu Annu un kļuva par [[Sāmsala]]s fogtu. Viņam bija 12 bērni, vecākais dēls Ulrihs fon Bērs (1532–1585) kopš 1556. gada bija bīskapa Minhauzena [[koadjutors]] un Kurzemes bīskapijas domkapitula prāvests. Viņam piederēja [[Zlēku muiža]] (''Schleck''), [[Ēdoles muiža]] (''Edwahlen'') un [[Cīrava|Cīravas muiža]] (''Zierau''). 1560. gadā [[Dānijas karalis]] Frīdrihs II no Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] un iecēla Dītrihu par vietvaldi abās bīskapijās. 1562. gadā Dītrihs un Ulrihs Bēri aizbrauca atpakaļ uz vācu zemēm. Otrs dēls Johans fon Bērs (1543–1613) no vecākā brāļa mantoja [[Ēdoles pils|Ēdoles]] un [[Zlēku muiža]]s. 1578. gadā viņš kļuva par agrākā [[Livonijas ķēniņš|Livonijas ķēniņa]] Magnusa padomnieku, kas 1581. gadā viņam par 16 000 dālderu pārdeva [[Angermindes pils|Angermindes pili]], kā arī [[Pope]]s un Irbes muižas. Viņš bija arī [[Ugāle|Ugāles muižas]] (''Ugahlen'') īpašnieks. 1583. gadā pēc Magnusa nāves kļuva par [[Piltenes apgabals|Piltenes]] fogtu.<ref>[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000603/images/index.html?id=00000603&fip=qrsxseayaeayaenqrsfsdrxdsydeayaxdsyd&no=&seite=145 Stavenhagen, Oskar: Genealogisches Handbuch der kurländischen Ritterschaft, Teil 3, 2: Kurland, Lfg. 9-12, Bd.: 2, Görlitz, 1937]</ref> Sākumā Johans fon Bērs rezidēja Angermindes pilī, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi [[Popes muiža]]s kungu mājā. === Citas Bēru dzimtas === Igaunijas fon Bēru dzimtas slavenākais pārstāvis bija [[Karls Ernsts fon Bērs|Kārlis Ernests fon Bērs]], kas bija cēlies no Hutornas bruņinieku Bēru (''Ritter von Baer, Edler von Huthorn'') dzimtas [[Igaunijas bruņniecība]]s atzara. Vidzemes fon Bēru dzimta cēlusies no zviedru majora Jākoba Reinholda Bēra (''Bähr''), kas pēc 1650. gada ieguva [[Rāmuļu muiža|Rāmuļu muižu]] (''Ramelshof''). Dzimtu uzņēma [[Vidzemes bruņniecība]]s matrikulā 1772. gadā. <gallery> Tetelmindes muižas tornis un makslīgās pilsdrupas 1898. gadā.jpg|Tetelmindes muižas tornis un mākslīgās pilsdrupas (1898) Zlēku muiža 3.JPG|[[Zlēku muiža]] (attēls no 1926. gada grāmatas) 5_Edoles-pils4-14jun08.jpg|Ēdoles pils fasāde (2008) Cīravas pils 2001-11-10.jpg|Bēriem piederējusī Cīravas muižas pils (2001) Pope manor (1).jpg|Popes muižas kungu māja (2010) Angelas fon Beras (Angela von Behr) kaps.jpg|Angeles fon Bēras ''(Angele von Behr)'' kaps [[Sunākstes luterāņu baznīca]]s kapsētā (1916) </gallery> == Literatūra == # Vogell, F. Versuch einer Geschlechtsgeschichte des hochadeligen Hauses der Herren Behr im Hannoverschen und Curlaendischen aus theils bereits gedruckten, theils ungedruckten Urkunden entworfen. Celle: 1815 # Bar, L. Stammtafeln und Nachrichten von dem Geschlecht von Bar, 1850 # Genealogisches Handbuch der Baltischen Ritterschaften Teil Kurland. S. 13-38. # Ulrich Baron von Behr — Edwahlen unter Mitwirkung von Alexander Senning. «Edwahlen und die Behrsche Ecke in Kurland». Verden. 1979. # Лудмер. Княжеские, графские и баронские фамилии Прибалтийских губерний. Вып. 1. Митава. 1902. Глава 12. Бароны фон Беръ == Slaveni Bēri == * Dītrihs Bērs (ap 1505–1575), Sāmsalas fogts * Ulrihs fon Bērs (1532–1585), bīskapa Minhauzena koadjuktors un Kurzemes bīskapijas doma prāvests * Johans fon Bērs (1543–1613), bīskapa Magnusa padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts * [[Kārlis Ernsts fon Bērs|Kārlis Ernests fon Bērs]] (1792-1876), biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem * [[Heinrihs fon Bērs]] (1902-1983), virsnieks, [[Vērmahts|Vērmahta]], vēlāk [[Bundesvērs|Bundesvēra]] tanku divīzijas ģenerālis == Bēru muižas == * [[Aizputes pilsmuiža]] * [[Ance (ciems)|Ances muiža]] (''Anzen'') * [[Cīrava|Cīravas muiža]] (''Zierau'') * [[Ēdoles muiža]] (''Edwahlen'') * [[Pope|Popes muiža]] (''Popen'') * [[Tetelmindes muiža]] (''Tetelmünde'') * [[Ugāle|Ugāles muiža]] (''Ugahlen'') * [[Vārenbrokas muiža]] (''Wahrenbrock'') * [[Vērgales muiža]] (''Wirginahlen'') * [[Zlēku muiža]] (''Schleck'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Piltenes bruņniecība]] [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] 403ghates6af1uveytj8fwmsbtn9h0t Livonijas landtāgs 0 177514 3672359 2935461 2022-08-18T18:22:10Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ : wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valmiera Sv Simana baznica.jpg|thumb|300px|[[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]], kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes.]] [[Attēls:Rīgas landtāga lēmums 1567.jpg|thumb|300px|1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi.]] '''Livonijas landtāgs''' ({{val|de|Livländischer Landtag}} - "Livonijas zemes sapulce") jeb '''Livonijas konvents''' ({{val-la|conventus publicus Livonicus}}) bija [[Livonijas konfederācija]]s pārstāvju sapulce 15. un 16. gadsimtā. Parasti landtāga deputāti pulcējās [[Valka|Valkā]] vai [[Valmiera|Valmierā]], jo tās atradās [[Livonijas konfederācija]]s centrā, reizumis arī [[Rīga|Rīgā]], [[Tērbata|Tērbatā]], [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Vīlande|Vīlandē]]. Landtāga kompetencē ietilpa kopīga Livonijas ārpolitika un militārā sadarbība, iekšpolitisko attiecību veidošana, tirdzniecisko līgumu slēgšana, nodokļu un naudas politika, izbēgušo zemnieku atdošana. Landtāgi bija arī Livonijas konfederācijas augstākais likumdevējs un tiesa starp valstīm un kārtām. == Vēsture == Pirmo Livonijas feodālo senioru koncilu 1226. gada martā [[Rīgas Doms|Rīgas Doma baznīcā]] sasauca Romas pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]], kas uzskatāms par Livonijas pašpārvaldes tradīciju aizsākumu. 1419. gada februārī [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] [[Valka|Valkā]] sasauca pirmo Livonijas zemes kungu, [[prelāts|prelātu]], [[vasalis|vasaļu]] un pilsētu pārstāvju sanāksmi.<ref>[[Indriķis Šterns]]. Latvijas vēsture 1290—1500. Rīga: Daugava, 1997. {{ISBN|9984531503}} 337. lpp.</ref> Saskaņā ar 1422. gada janvāra landtāga lēmumu sesijas bija sasaucamas ik gadus. Līdz ar landtāgu darbības sākumu mazinājās Romas pāvestu ietekme, jo Livonijas valdnieki svarīgākos jautājumus tagad varēja izlemt uz vietas. Pēc Livonijas ordeņa sagrāves [[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]] 1435. gada 4. decembrī tas Valkā parakstīja "draudzīgu vienošanos" (''eiine fruntliche eyntracht'') ar visiem Livonijas Konfederācijas partneriem ([[Rīgas arhibīskapija|Rīgas]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Tallinas bīskapi]]em un to vasaļiem, [[Rīgas rāte|Rīgas]], [[Tallina]]s un [[Tērbata]]s rātēm) par kopīgu militāru sadarbību. Livonijas ordeņa mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera Pletenberga]] valdīšanas laikā 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā [[Valmiera|Valmierā]] tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederāciju]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. 1525. gadā Livonijas landtāga laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā noturēja sprediķi pret katolisko ticību. Landtāgi pēc tam Rīgas arhibīskapa [[Johans VII Blankenfelds|Johana VII Blankenfelda]] prombūtnes dēļ nenotika no 1526. līdz 1530. gadam. 1554. gadā landtāgs apstiprināja Lutera mācības oficiālo statusu un pasludināja evaņģēlisko luterāņu ticības brīvību Livonijā. Lai apspriestu [[Livonijas karš|Livonijas kara]] ar [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] jautājumus, 1560. gada jūlijā [[Pērnava|Pērnavā]] sapulcējās Livonijas landtāgs, kurā piedalījās gan [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas virsbīskaps]] [[Brandenburgas Vilhelms|markgrāfs Vilhelms]] un viņa palīgs [[Mēklenburga]]s hercogs Kristofors, gan [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Tallinas bīskapi|Rēveles]] bīskapijas pārvaldnieks [[Magnuss (Livonijas karalis)|Holšteinas hercogs Magnuss]], gan arī Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]]. Kad landtāgs bija jau sācies, krievi ar lielu karaspēku aplenca [[Vīlande]]s pili un nopostīja pilsētu pie tās. Kad Pērnavas landtāga dalībnieki uzzināja par krievu armijas pārspēku, viņi nespēja vienoties par Livonijas valstu kopīgu karadarbību pret Krieviju un ātri vien izklīda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm |title=Rusova Livonijas hronika |access-date={{dat|2012|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm |archivedate={{dat|2013|02|19||bez}} }}</ref> == Struktūra == Livonijas landtāgā bija četras kūrijas: * Prelātu kūrija, kurā ietilpa Livonijas konfederācijas bīskapi un domkungi, * Livonijas ordenis, ko pārstāvēja Livonijas mestrs un ordeņa augstākās amatpersonas, * Livonijas bruņniecība, gan no bīskapijām, gan ordeņa zemēm, * Rīgas, Tērbatas un Tallinas pilsētnieku pārstāvji (birģermeistars un daži rātskungi), kas reprezentēja visas Livonijas konfederācijas pilsētas. == Lēmumu pieņemšana == Landtāga sasaukuma iniciatori visbiežāk bija Rīgas arhibīskapi, retāk ordeņa mestri. Landtāgā piedalījās Rīgas arhibīskapa un Tērbatas, Sāmsalas, kurzemes un Rēveles bīskapu domkapitulu pārstāvji (parasti to prāvesti un dekāni). Livonijas ordeni pārstāvēja ordeņa padome. Rīgas, Tērbatas un Rēveles pilsētas pārstāvēja birģermeistari un 2-3 rātskungi. Reižem delegātu skaits bija lielāks, piemēram, 1457. gada landtāgā Valkā piedalījās 84 deputāti, no tiem 57 vasaļu priekšstāvji. Sesijas parasti ilga no vienas līdz trīs dienām, izņēmuma gadījumos līdz desmit dienām. Katra kūrija sākumā apspriedās atsevišķi, bet pēc tam vietējā baznīcā notika kopsēde, kurā prezidēja arhibīskaps. Lai pieņemtu lēmumu, bija nepieciešama visu četru kūriju piekrišana. Ja tā tika panākta, katra kūrija landtāga lēmumu jeb recesu apstiprināja ar saviem zīmogiem. No šī brīža tas ieguva likuma spēku. Tomēr kopumā Livonijas landtāgu darbības efektivitāte un vara bija stipri ierobežota. Grūti bija panākt landtāgā visu četru kūriju saskaņu lēmumu pieņemšanā, landtāgam nebija arī sava izpildvaras aparāta, kas spētu tā lēmumus īstenot visā Livonijas teritorijā. Bieži vien valstis un kārtas pieņemtos landtāgu lēmumus ignorēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/005.htm |title=Klišāns, V. Livonija XIII XVI gs. Rīga: Mācību apgāds, 1996. - 82 lpp. |access-date={{dat|2012|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312231246/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/005.htm |archivedate={{dat|2012|03|12||bez}} }}</ref> == Pēc Livonijas konfederācijas likvidēšanas == Pēc Livonijas pievienošanas Polijas-Lietuvas kopvalstij 1567. gadā notika Rīgas landtāgs, kas pēc hercoga Gotharda priekšlikuma lieņēma lēmumu par jaunu luterāņu baznīcu būvi hercogam pakļautajā Livonijas daļā. Pēc tam, kad hercogs Gothards 1578. gadā zaudēja administratora tiesības Pārdaugavas Livonijā, sanāca atsevišķi [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes]] un [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāgi]]. Vidzemes landtāgs arī [[Zviedru Vidzeme]]s pārvaldē saglabāja nozīmīgu lomu, reizēm būdams pat opozīcijā Zviedrijas karalim, piemēram, [[Johans Reinholds Patkuls]] krasi iebilda pret muižu redukcijas politiku. Pēc [[Inflantijas vaivadija]]s nodibināšanas landtāga lomu tajā pildīja [[Inflantijas seimiks]], kas parasti sanāca [[Daugavpils|Daugavpilī]], bet [[Piltenes landtāgs]] sanāca [[Aizpute|Aizputē]]. [[Krievijas impērija]]s pakļautībā turpināja darboties [[Vidzemes guberņa]]s landtāgs un [[Kurzemes guberņa]]s landtāgs. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vidzemes landmaršali]] * [[Kurzemes landtāgs]] [[Kategorija:Parlamenti]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] 245z128jti0f64obznsuuefo5cguq6q Ahemenīdu dinastija 0 177663 3672478 3448250 2022-08-18T20:08:07Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Illustrerad Verldshistoria band I Ill 058.jpg|thumb|150px|[[Kīrs II]]]] '''Ahemenīdu dinastija''' bija [[Senā Persija|Senās Persijas]] ķēniņi [[Ahemenīdu impērija]]s laikā. [[Senpersiešu valoda|Senpersiešu valodā]] viņus dēvēja par [[Šahs (monarhs)|šahinšahiem]] (''Xšâyathiya Xšâyathiyânâm'' — "ķēniņu ķēniņiem"). [[Latviešu valoda]]s vēsturiskajā tradīcijā jau kopš [[Vecā Derība|Vecas Derība]]s latviskā tukojuma 17. gadsimtā Senās Persijas ķēniņus parasti nosauc viņu vārdu [[grieķu valoda]]s versijā, tomēr iekavās doti arī ķēniņu orivārdi aptuvenā senpersiešu valodas transkripcijā. * Ahemens (''Hahāmaniš'', līdz 675. gadam p.m.ē.) * Teisps (''Čišpiš'', 675-640 p.m.ē.) * Kīrs I (''Kuruš'', 640-580 p.m.ē.) * Kambīzs I (''Kambūdžja'', 580-559 p.m.ē.) * [[Kīrs II]] (''Kuruš'', 559-530 p.m.ē.), impērijas dibinātājs * Kambīzs II (''Kambūdžja'', 530-522 p.m.ē.) * Smerdis (''Bardija'', 522. marts — septembris p.m.ē.) * [[Dārijs I]] (''Dārajavahuš'', 522-486 p.m.ē.) * [[Kserkss I]] (''Hšajāršā'', 486-464 p.m.ē.) * Artakserkss I (''Artahšasā'', 464-424 p.m.ē.) * Kserkss II (''Hšajāršā'', 424. gada maijs — jūlijs p.m.ē.) * Sogdiāns (''Sekhudon'', 423. gada p.m.ē. 6 mēneši) * Dārijs II (''Dārajavahuš'', 423—404 p.m.ē.) * Artakserkss II (''Artahšasā'', 404-358 p.m.ē.) * Artakserkss III (''Artahšasā'', 358-337 p.m.ē.) * Artakserkss IV (''Artahšasā'', 337-335 p.m.ē.) * [[Dārijs III]] (''Dārajavahuš'', 335-330 p.m.ē.) * Artakserkss V (''Artahšasā'', 330-329 p.m.ē.) [[Kategorija:Persijas monarhi]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] kulbmz25v4gin9kq19dqxonsdt5mk9h 3672480 3672478 2022-08-18T20:08:28Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Illustrerad Verldshistoria band I Ill 058.jpg|thumb|200px|[[Kīrs II]]]] '''Ahemenīdu dinastija''' bija [[Senā Persija|Senās Persijas]] ķēniņi [[Ahemenīdu impērija]]s laikā. [[Senpersiešu valoda|Senpersiešu valodā]] viņus dēvēja par [[Šahs (monarhs)|šahinšahiem]] (''Xšâyathiya Xšâyathiyânâm'' — "ķēniņu ķēniņiem"). [[Latviešu valoda]]s vēsturiskajā tradīcijā jau kopš [[Vecā Derība|Vecas Derība]]s latviskā tukojuma 17. gadsimtā Senās Persijas ķēniņus parasti nosauc viņu vārdu [[grieķu valoda]]s versijā, tomēr iekavās doti arī ķēniņu orivārdi aptuvenā senpersiešu valodas transkripcijā. * Ahemens (''Hahāmaniš'', līdz 675. gadam p.m.ē.) * Teisps (''Čišpiš'', 675-640 p.m.ē.) * Kīrs I (''Kuruš'', 640-580 p.m.ē.) * Kambīzs I (''Kambūdžja'', 580-559 p.m.ē.) * [[Kīrs II]] (''Kuruš'', 559-530 p.m.ē.), impērijas dibinātājs * Kambīzs II (''Kambūdžja'', 530-522 p.m.ē.) * Smerdis (''Bardija'', 522. marts — septembris p.m.ē.) * [[Dārijs I]] (''Dārajavahuš'', 522-486 p.m.ē.) * [[Kserkss I]] (''Hšajāršā'', 486-464 p.m.ē.) * Artakserkss I (''Artahšasā'', 464-424 p.m.ē.) * Kserkss II (''Hšajāršā'', 424. gada maijs — jūlijs p.m.ē.) * Sogdiāns (''Sekhudon'', 423. gada p.m.ē. 6 mēneši) * Dārijs II (''Dārajavahuš'', 423—404 p.m.ē.) * Artakserkss II (''Artahšasā'', 404-358 p.m.ē.) * Artakserkss III (''Artahšasā'', 358-337 p.m.ē.) * Artakserkss IV (''Artahšasā'', 337-335 p.m.ē.) * [[Dārijs III]] (''Dārajavahuš'', 335-330 p.m.ē.) * Artakserkss V (''Artahšasā'', 330-329 p.m.ē.) [[Kategorija:Persijas monarhi]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] kwv7wnl4kortgw7hn0yygjygmiqp45l Holšteinas hercogs Magnuss 0 177775 3672360 1563502 2022-08-18T18:22:34Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Magnuss]] uz [[Magnuss (Livonijas karalis)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Magnuss (Livonijas karalis)]] easmws9fe2yv2eryuadh3ukf3bh269n ASV Slepenais dienests 0 181507 3672381 3592321 2022-08-18T18:30:49Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox Law enforcement agency | agencyname = ASV Slepenais dienests | nativename = United States Secret Service | nativenamea = | nativenamer = | commonname = Slepenais dienests | abbreviation = USSS | patch = | patchcaption = | logo = Logo of the United States Secret Service.svg | logocaption = | badge = [[File:Badge of the United States Secret Service.png|100px]] | badgecaption = | flag = | flagcaption = | imagesize = | motto = | mottotranslated = | mission = | establishedyear = 1901 | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = | volunteers = | budget = {{US$|1,483 miljardi}} (2010)<ref>{{citation|url=http://www.fas.org/sgp/crs/homesec/RL34603.pdf|title=The U.S. Secret Service: An Examination and Analysis of Its Evolving Missions|author=Reese, Shawn|date=December 16, 2009|publisher=Congressional Research Service}}</ref> | nongovernment = | country = ASV | countryabbr = | federal = Yes | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | speciality = Aizsardzība, ekonomika | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = | sworn = 4400 | unsworntype = | unsworn = | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = [[ASV valsts drošības departaments|Valsts drošības departament]] | chief1name = [[Džeimss M. Marejs]] | chief1position = direktors | parentagency = [[ASV Tēvzemes drošības departaments]] | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | vehicle2type = | vehicles2 = | vehicle3type = | vehicles3 = | boat1type = | boats1 = | boat2type = | boats2 = | boat3type = | boats3 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals1 = | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = http://www.SecretService.gov | footnotes = | reference = }} '''ASV Slepenais dienests''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federāla [[likums|likuma]] izpildes aģentūra, kas ietilpst ASV valsts drošības departamentā. Līdz {{dat|2003|3|1|d|bez}} dienests ietilpa ASV Finanšu departamentā. Zvērinātie biedri tiek sadalīti starp speciālajiem aģentiem un formās tērptajiem nodaļas biedriem. Sākotnējie dienesta pienākumi bija izmeklēt ar finansēm saistītus likumpārkāpumus, taču pēc tam tā pārtapa par pirmo ASV vietējo izlūkošanas un pretizlūkošanas aģentūru. Ar laiku daudzus dienesta pienākumus savā pārziņā pārņēma dažādas citas aģentūras, piemēram, [[Federālais izmeklēšanas birojs]] (FIB), Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojs (''Bureau of Alcohol, Tobacco, Firearms and Explosives''; ATF) u.c. ASV Slepenajam dienestam ir divas dažādas atbildības jomas: * ar [[ASV dolārs|ASV valūtu]] un Valsts kases vērtspapīriem saistītu kriminālpārkāpumu novēršanu un ASV valūtas viltošanas novēršanu, kā arī lielu krāpšanās gadījumu izmeklēšanu; * aizsardzības joma — dienests nodrošina pašreizējo un bijušo augstāko amatpersonu un viņu ģimeņu drošību, piemēram, [[ASV prezidents|prezidentam]], bijušajiem prezidentiem, [[ASV viceprezidents|viceprezidentiem]], prezidenta kandidātiem, ārvalstu vēstniekiem u.c. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|United States Secret Service|ASV Slepenais dienests}} * {{o-mlapa|http://www.secretservice.gov/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ar valdību saistītās organizācijas]] [[Kategorija:Policija]] c68mlvnznfk0fi850ars866fha5r2ug 3672382 3672381 2022-08-18T18:31:18Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox Law enforcement agency | agencyname = ASV Slepenais dienests | nativename = United States Secret Service | nativenamea = | nativenamer = | commonname = Slepenais dienests | abbreviation = USSS | patch = | patchcaption = | logo = Logo of the United States Secret Service.svg | logocaption = | badge = Badge of the United States Secret Service.png|100px | badgecaption = | flag = | flagcaption = | imagesize = | motto = | mottotranslated = | mission = | establishedyear = 1901 | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = | volunteers = | budget = {{US$|1,483 miljardi}} (2010)<ref>{{citation|url=http://www.fas.org/sgp/crs/homesec/RL34603.pdf|title=The U.S. Secret Service: An Examination and Analysis of Its Evolving Missions|author=Reese, Shawn|date=December 16, 2009|publisher=Congressional Research Service}}</ref> | nongovernment = | country = ASV | countryabbr = | federal = Yes | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | speciality = Aizsardzība, ekonomika | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = | sworn = 4400 | unsworntype = | unsworn = | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = [[ASV valsts drošības departaments|Valsts drošības departament]] | chief1name = [[Džeimss M. Marejs]] | chief1position = direktors | parentagency = [[ASV Tēvzemes drošības departaments]] | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | vehicle2type = | vehicles2 = | vehicle3type = | vehicles3 = | boat1type = | boats1 = | boat2type = | boats2 = | boat3type = | boats3 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals1 = | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = http://www.SecretService.gov | footnotes = | reference = }} '''ASV Slepenais dienests''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federāla [[likums|likuma]] izpildes aģentūra, kas ietilpst ASV valsts drošības departamentā. Līdz {{dat|2003|3|1|d|bez}} dienests ietilpa ASV Finanšu departamentā. Zvērinātie biedri tiek sadalīti starp speciālajiem aģentiem un formās tērptajiem nodaļas biedriem. Sākotnējie dienesta pienākumi bija izmeklēt ar finansēm saistītus likumpārkāpumus, taču pēc tam tā pārtapa par pirmo ASV vietējo izlūkošanas un pretizlūkošanas aģentūru. Ar laiku daudzus dienesta pienākumus savā pārziņā pārņēma dažādas citas aģentūras, piemēram, [[Federālais izmeklēšanas birojs]] (FIB), Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojs (''Bureau of Alcohol, Tobacco, Firearms and Explosives''; ATF) u.c. ASV Slepenajam dienestam ir divas dažādas atbildības jomas: * ar [[ASV dolārs|ASV valūtu]] un Valsts kases vērtspapīriem saistītu kriminālpārkāpumu novēršanu un ASV valūtas viltošanas novēršanu, kā arī lielu krāpšanās gadījumu izmeklēšanu; * aizsardzības joma — dienests nodrošina pašreizējo un bijušo augstāko amatpersonu un viņu ģimeņu drošību, piemēram, [[ASV prezidents|prezidentam]], bijušajiem prezidentiem, [[ASV viceprezidents|viceprezidentiem]], prezidenta kandidātiem, ārvalstu vēstniekiem u.c. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|United States Secret Service|ASV Slepenais dienests}} * {{o-mlapa|http://www.secretservice.gov/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ar valdību saistītās organizācijas]] [[Kategorija:Policija]] coyqazg51krwabfmeh6nux7xwc3uaz0 3672384 3672382 2022-08-18T18:33:39Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox Law enforcement agency | agencyname = ASV Slepenais dienests | nativename = ''United States Secret Service'' | nativenamea = | nativenamer = | commonname = Slepenais dienests | abbreviation = USSS | patch = | patchcaption = | logo = Logo of the United States Secret Service.svg | logocaption = | badge = Badge of the United States Secret Service.png|100px | badgecaption = slepenā dienesta aģenta žetons | flag = Flag of the United States Secret Service.svg|180px | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = | mottotranslated = | mission = | establishedyear = 1901 | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = | volunteers = | budget = {{US$|1,483 miljardi}} (2010)<ref>{{citation|url=http://www.fas.org/sgp/crs/homesec/RL34603.pdf|title=The U.S. Secret Service: An Examination and Analysis of Its Evolving Missions|author=Reese, Shawn|date=December 16, 2009|publisher=Congressional Research Service}}</ref> | nongovernment = | country = ASV | countryabbr = | federal = Yes | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | speciality = Aizsardzība, ekonomika | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = | sworn = 4400 | unsworntype = | unsworn = | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = [[ASV valsts drošības departaments|Valsts drošības departament]] | chief1name = [[Džeimss M. Marejs]] | chief1position = direktors | parentagency = [[ASV Tēvzemes drošības departaments]] | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | vehicle2type = | vehicles2 = | vehicle3type = | vehicles3 = | boat1type = | boats1 = | boat2type = | boats2 = | boat3type = | boats3 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals1 = | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = http://www.SecretService.gov | footnotes = | reference = }} '''ASV Slepenais dienests''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federāla [[likums|likuma]] izpildes aģentūra, kas ietilpst ASV valsts drošības departamentā. Līdz {{dat|2003|3|1|d|bez}} dienests ietilpa ASV Finanšu departamentā. Zvērinātie biedri tiek sadalīti starp speciālajiem aģentiem un formās tērptajiem nodaļas biedriem. Sākotnējie dienesta pienākumi bija izmeklēt ar finansēm saistītus likumpārkāpumus, taču pēc tam tā pārtapa par pirmo ASV vietējo izlūkošanas un pretizlūkošanas aģentūru. Ar laiku daudzus dienesta pienākumus savā pārziņā pārņēma dažādas citas aģentūras, piemēram, [[Federālais izmeklēšanas birojs]] (FIB), Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojs (''Bureau of Alcohol, Tobacco, Firearms and Explosives''; ATF) u.c. ASV Slepenajam dienestam ir divas dažādas atbildības jomas: * ar [[ASV dolārs|ASV valūtu]] un Valsts kases vērtspapīriem saistītu kriminālpārkāpumu novēršanu un ASV valūtas viltošanas novēršanu, kā arī lielu krāpšanās gadījumu izmeklēšanu; * aizsardzības joma — dienests nodrošina pašreizējo un bijušo augstāko amatpersonu un viņu ģimeņu drošību, piemēram, [[ASV prezidents|prezidentam]], bijušajiem prezidentiem, [[ASV viceprezidents|viceprezidentiem]], prezidenta kandidātiem, ārvalstu vēstniekiem u.c. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|United States Secret Service|ASV Slepenais dienests}} * {{o-mlapa|http://www.secretservice.gov/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ar valdību saistītās organizācijas]] [[Kategorija:Policija]] jwczck81w86nxez3kz8k44hwcmhtcft 3672390 3672384 2022-08-18T18:37:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox Law enforcement agency | agencyname = ASV Slepenais dienests | nativename = ''United States Secret Service'' | nativenamea = | nativenamer = | commonname = Slepenais dienests | abbreviation = USSS | patch = | patchcaption = | logo = Logo of the United States Secret Service.svg | logocaption = Emblēma | badge = Badge of the United States Secret Service.png|100px | badgecaption = slepenā dienesta aģenta žetons | flag = Flag of the United States Secret Service.svg|180px | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = | mottotranslated = | mission = | establishedyear = 1901 | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 7000+ (2019)<ref>https://www.dhs.gov/sites/default/files/publications/DHS%20BIB%202019.pdf</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,483 miljardi}} (2010)<ref>{{citation|url=http://www.fas.org/sgp/crs/homesec/RL34603.pdf|title=The U.S. Secret Service: An Examination and Analysis of Its Evolving Missions|author=Reese, Shawn|date=December 16, 2009|publisher=Congressional Research Service}}</ref> | nongovernment = | country = ASV | countryabbr = | federal = Yes | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | speciality = Aizsardzība, ekonomika | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = | sworn = 4400 | unsworntype = | unsworn = | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = [[ASV valsts drošības departaments|Valsts drošības departament]] | chief1name = [[Džeimss M. Marejs]] | chief1position = direktors | parentagency = [[ASV Tēvzemes drošības departaments]] | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | vehicle2type = | vehicles2 = | vehicle3type = | vehicles3 = | boat1type = | boats1 = | boat2type = | boats2 = | boat3type = | boats3 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals1 = | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = http://www.SecretService.gov | footnotes = | reference = }} '''ASV Slepenais dienests''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federāla [[likums|likuma]] izpildes aģentūra, kas ietilpst ASV valsts drošības departamentā. Līdz {{dat|2003|3|1|d|bez}} dienests ietilpa ASV Finanšu departamentā. Zvērinātie biedri tiek sadalīti starp speciālajiem aģentiem un formās tērptajiem nodaļas biedriem. Sākotnējie dienesta pienākumi bija izmeklēt ar finansēm saistītus likumpārkāpumus, taču pēc tam tā pārtapa par pirmo ASV vietējo izlūkošanas un pretizlūkošanas aģentūru. Ar laiku daudzus dienesta pienākumus savā pārziņā pārņēma dažādas citas aģentūras, piemēram, [[Federālais izmeklēšanas birojs]] (FIB), Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojs (''Bureau of Alcohol, Tobacco, Firearms and Explosives''; ATF) u.c. ASV Slepenajam dienestam ir divas dažādas atbildības jomas: * ar [[ASV dolārs|ASV valūtu]] un Valsts kases vērtspapīriem saistītu kriminālpārkāpumu novēršanu un ASV valūtas viltošanas novēršanu, kā arī lielu krāpšanās gadījumu izmeklēšanu; * aizsardzības joma — dienests nodrošina pašreizējo un bijušo augstāko amatpersonu un viņu ģimeņu drošību, piemēram, [[ASV prezidents|prezidentam]], bijušajiem prezidentiem, [[ASV viceprezidents|viceprezidentiem]], prezidenta kandidātiem, ārvalstu vēstniekiem u.c. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|United States Secret Service|ASV Slepenais dienests}} * {{o-mlapa|http://www.secretservice.gov/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ar valdību saistītās organizācijas]] [[Kategorija:Policija]] a32vsk5jnwgtw86223krmryqscjz3xx 3672394 3672390 2022-08-18T18:38:18Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox Law enforcement agency | agencyname = ASV Slepenais dienests | nativename = '''United States Secret Service''' | nativenamea = | nativenamer = | commonname = Slepenais dienests | abbreviation = USSS | patch = | patchcaption = | logo = Logo of the United States Secret Service.svg | logocaption = Emblēma | badge = Badge of the United States Secret Service.png|100px | badgecaption = slepenā dienesta aģenta žetons | flag = Flag of the United States Secret Service.svg|180px | flagcaption = Karogs | imagesize = | motto = | mottotranslated = | mission = | establishedyear = 1901 | formedmonthday = | preceding1 = | dissolved = | superseding = | employees = 7000+ (2019)<ref>https://www.dhs.gov/sites/default/files/publications/DHS%20BIB%202019.pdf</ref> | volunteers = | budget = {{US$|1,483 miljardi}} (2010)<ref>{{citation|url=http://www.fas.org/sgp/crs/homesec/RL34603.pdf|title=The U.S. Secret Service: An Examination and Analysis of Its Evolving Missions|author=Reese, Shawn|date=December 16, 2009|publisher=Congressional Research Service}}</ref> | nongovernment = | country = ASV | countryabbr = | federal = Yes | map = | mapcaption = | sizearea = | sizepopulation = | legaljuris = | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | speciality = Aizsardzība, ekonomika | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = | sworn = 4400 | unsworntype = | unsworn = | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = [[ASV valsts drošības departaments|Valsts drošības departament]] | chief1name = [[Džeimss M. Marejs]] | chief1position = direktors | parentagency = [[ASV Tēvzemes drošības departaments]] | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | vehicle2type = | vehicles2 = | vehicle3type = | vehicles3 = | boat1type = | boats1 = | boat2type = | boats2 = | boat3type = | boats3 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals1 = | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = http://www.SecretService.gov | footnotes = | reference = }} '''ASV Slepenais dienests''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federāla [[likums|likuma]] izpildes aģentūra, kas ietilpst ASV valsts drošības departamentā. Līdz {{dat|2003|3|1|d|bez}} dienests ietilpa ASV Finanšu departamentā. Zvērinātie biedri tiek sadalīti starp speciālajiem aģentiem un formās tērptajiem nodaļas biedriem. Sākotnējie dienesta pienākumi bija izmeklēt ar finansēm saistītus likumpārkāpumus, taču pēc tam tā pārtapa par pirmo ASV vietējo izlūkošanas un pretizlūkošanas aģentūru. Ar laiku daudzus dienesta pienākumus savā pārziņā pārņēma dažādas citas aģentūras, piemēram, [[Federālais izmeklēšanas birojs]] (FIB), Alkohola, tabakas, šaujamieroču un sprāgstvielu birojs (''Bureau of Alcohol, Tobacco, Firearms and Explosives''; ATF) u.c. ASV Slepenajam dienestam ir divas dažādas atbildības jomas: * ar [[ASV dolārs|ASV valūtu]] un Valsts kases vērtspapīriem saistītu kriminālpārkāpumu novēršanu un ASV valūtas viltošanas novēršanu, kā arī lielu krāpšanās gadījumu izmeklēšanu; * aizsardzības joma — dienests nodrošina pašreizējo un bijušo augstāko amatpersonu un viņu ģimeņu drošību, piemēram, [[ASV prezidents|prezidentam]], bijušajiem prezidentiem, [[ASV viceprezidents|viceprezidentiem]], prezidenta kandidātiem, ārvalstu vēstniekiem u.c. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|United States Secret Service|ASV Slepenais dienests}} * {{o-mlapa|http://www.secretservice.gov/}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ar valdību saistītās organizācijas]] [[Kategorija:Policija]] 06teajbns5pd11lbsydwt5vu1hpojs6 Olli Jokinens 0 183286 3672586 3645869 2022-08-19T07:14:22Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Olli Jokinens | vārds_orig = ''Olli Jokinen'' | attēls = Olli Jokinen.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1978|12|5}} | dz_viet = {{vieta|Somija|Kuopio}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=98}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1995 | kar_beig = 2015 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Somija}} [[Mikeli "Jukurit"]] | numurs = | amats = Galvenais treneris | līga = [[SM līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[1997. gada NHL drafts|1997]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1997—2014 | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2003 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|8|19}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalSilver2|[[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Turīna 2006]]}} {{MedalBronze2|[[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Vankūvera 2010]]}} {{MedalBronze2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 1998]]}} {{MedalSilver2|[[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|Norvēģija 1999]]}} {{MedalBronze2|[[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2000]]}} {{MedalBronze2|[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Latvija 2006]]}} {{MedalBronze2|[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|Kanāda 2008]]}} {{MedalSilver2|[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|Baltkrievija 2014]]}} }} '''Olli Jokinens''' ({{val|fi|Olli Jokinen}}; dzimis {{dat|1978|12|5}}) ir bijušais [[somi|somu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], ilggadējs [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlases]] dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 1231 spēles [[NHL|Nacionālajā hokeja līgā]], tajās atzīmējoties ar 750 punktiem. Somijas izlases rindās izcīnījis trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]], kā arī sešas [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātu]] medaļas. Pašlaik (2022) ir [[SM līga]]s kluba [[Mikeli "Jukurit"]] galvenais treneris. == Spēlētāja karjera == Spēlētāja karjeru sācis 1996. gadā Somijā [[KalPa]] sastāvā, vēlāk spēlējis arī [[Helsinku IFK (hokejs)|HIFK]] sastāvā. [[1997. gada NHL drafts|1997. gada NHL draftā]] viņu [[Losandželosas "Kings"]] izraudzījās ar augsto 3. kārtas numuru. Debijas sezonā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] aizvadīja astoņas spēles (lielāko daļu 1997.—1998. gada sezonas aizvadīja HIFK). [[2004.—2005. gada NHL lokauts|2004.—2005. gada NHL lokauta]] laikā pārstāvēja Šveices līgas klubu [[Klotenes "Flyers"]], Zviedrijas [[Elitsērija]]s klubu ''[[Södertälje SK]]'' un Somijas [[Helsinku IFK (hokejs)|Helsinku HIFK]]. NHL karjeras laikā spēlējis [[Ņujorkas "Islanders"]], [[Floridas "Panthers"]], [[Fīniksas "Coyotes"]], [[Ņujorkas "Rangers"]], [[Kalgari "Flames"]] un [[Vinipegas "Jets"]] sastāvos. 2014. gada vasarā noslēdza viena gada līgumu ar [[Našvilas "Predators"]]. "Predators" rindās hokejists spēlēja līdz 2015. gada februārim, kad tika aizmainīts uz [[Toronto "Maple Leafs"]]. Nepilnu mēnesi vēlāk Jokinens tika aizmainīts uz [[Sentluisas "Blues"]], kuras rindās noslēdza sezonu. 2017. gada marta sākumā paziņoja par karjeras beigšanu. [[Somijas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu {{oss|Z=2006|L=L}} un bronzas medaļu {{oss|Z=2010|L=L}}, kā arī {{oss|Z=2014|L=L}}. Tāpat izcīnījis trīs sudraba ([[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]], [[1999. Pasaules čempionāts hokejā|1999]], [[2014. Pasaules čempionāts hokejā|2014]]) un trīs bronzas medaļas ([[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]], [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]], [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]) [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{OS medaļnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jokinens, Olli}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Arizonas "Coyotes" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Našvilas "Predators" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ziemeļsavo dzimušie]] 69ojec5zpbwydzhzk07yyppf2q7yqeo Popervāle 0 183996 3672343 3104013 2022-08-18T18:12:47Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Popervāle | settlement_type = mazciems | image_skyline = Popervāles muiža.jpg | image_caption = Popervāles muižas drupas | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Lubes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1582}} | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref name=lgia>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=17816&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd =57| latm =24| lats =28| latNS = N | longd =22| longm =34| longs =42| longEW = E | elevation_m = 45 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3262 Lube | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Popervāle''' ({{ipa2|pɔpɛrvaːlɛ}}) ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Lubes pagasts|Lubes pagastā]]. Izvietojusies pagasta dienvidos [[Mazroja]]s krastā {{nobr|3 km}} no pagasta centra [[Anuži]]em, {{nobr|19 km}} no novada centra [[Talsi]]em un {{nobr|127 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Popervāles muižas (''Pappe Arwalen'', ''Popsch Erwalen'', ''Poperwalen''<ref>{{Livlandkarte}}</ref>) centra. Muiža vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1582. gadā, kad hercoga [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] laikā izlēņota [[Piltene]]s rakstvedim P. Gekem.<ref>{{EncLP}}</ref> Popervāles muižas komplekss (pils celta 1808. gadā) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. [[Attēls:Popervāles muiža.JPG|thumb|left|Popervāles muiža]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=3411&prop_id=211 Pilis.lv Popervāles muiža]{{Novecojusi saite}} {{Lubes pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Popervale}} be2tz9giub1bybo7rv4l1suy883vcw0 Naidžels de Jongs 0 190196 3672433 3593446 2022-08-18T18:47:06Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Naidžels de Jongs | image = Nigel de Jong 2011 (2).jpg | height = 174<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~28103,00.html|title = Premier League Player Profile|accessdate = 19 April 2011|publisher = Premier League|archive-date = {{dat|2012|10|02||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20121002135725/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~28103,00.html}}</ref> | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1984|11|30}} | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} | currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al-Shahania SC|Al-Shahania]] | clubnumber = 8 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 1993–2002 | youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | years1 = 2002–2006 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | caps1 = 96 | goals1 = 9 | years2 = 2006–2009 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]] | caps2 = 66 | goals2 = 3 | years3 = 2009–2012 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | caps3 = 104 | goals3 = 1 | nationalyears1 = 2004–2015 | nationalteam1 = {{fb|NED}} | nationalcaps1 = 81 | nationalgoals1 = 1 | pcupdate = {{dat|2021|3|22|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2019|2|26|SK|bez}} | caption = | caps4 = 79 | caps5 = 18 | caps6 = 18 | caps7 = 11 | caps8 = 21 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Galaxy"]] | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | clubs8 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]] | goals4 = 6 | goals5 = 0 | goals6 = 1 | goals7 = 0 | goals8 = 4 | years4 = 2012–2016 | years5 = 2016 | years6 = 2016–2018 | years7 = 2018 | years8 = 2018–2019 | caps9 = 14 | clubs9 = {{flaga|Katara}} [[Al-Shahania SC|Al-Shahania]] | goals9 = 0 | years9 = 2019– }} '''Naidžels de Jongs''' ({{val|nl|Nigel de Jong}}; dzimis {{dat|1984|11|30}}) ir profesionāls [[Nīderlande]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Nīderlandes futbola izlase]]s bijušais dalībnieks. Pašlaik (2021) pārstāv [[Katara]]s klubu ''[[Al-Shahania SC]]''. Profesionāļa karjeru sācis Nīderlandē ''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'' sastāvā. Pirms tam bijis kluba jaunatnes akadēmijā. ''Ajax'' sastāvā guva uzvaru Nīderlandes čempionātā 2004. gadā. ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' sastāvā uzvarējis 2011.—2012. gada Premjerlīgas sezonā un ieguvis 2011. gada FA kausu. Nīderlandes izlases sastāvā spēlējis [[2010. gada Pasaules kauss futbolā|2010. gada Pasaules kausā]] un {{FutbEU|2008}}. gada Eiropas čempionātā. 2010. gada Pasaules kausā izlases sastāvā kvalificējās finālam. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2003–04 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2005 '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: 2011–12 * [[FA kauss]]: 2010–11 * [[FA Community Shield]]: 2012 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[AFC Ajax]]'' gada labākais spēlētājs: 2005 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Jongs, Naidžels de}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:1. FSV Mainz 05 spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] ojk5c9dzzuypnzewg6ycs3u5xb66ppd Jānis Šilfs 0 194867 3672152 3523705 2022-08-18T13:02:40Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jānis Šilfs | vārds_orig = | attēls = Jānis Šilfs.JPG | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1921 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 11 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:LSPR valdība 1919.jpg|thumb|270px|Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās [[Jūlijs Daniševskis]], [[Oto Kārkliņš]], [[Dāvids Beika]], [[Pēteris Stučka]], [[Jānis Šilfs]], [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]].]] '''Jānis Šilfs''', segvārds ''Jaunzems'' (1881, pēc citām ziņam 1891–1921), bija latviešu [[marksisms|marksists]] un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), [[LSPR]] valdības sekretārs (1919). == Dzīvesgājums == Dzimis 1881. gada 20. septembrī [[Rīga|Rīgā]]. Pēc [[1905. gada revolūcija]]s iestājās [[LSDSP]] (1908) un darbojās [[Latvijas Sociāldemokrātija]]s Rīgas organizācijā, vēlāk Madlienas-Gaismas organizācijā (1912-1913). Bija LSD propagandistu kolēģijas loceklis un nelegālo tipogrāfiju veidotājs. 1919. gadā Jānis Šilfs bija [[LSPR]] valdības sekretārs, pēc Rīgas krišanas 1919. gada 22. maijā turpināja vadīt nelegālo [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistisko partiju]] Rīgā, bija tās Centrālkomitejas sekretārs un laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gada maijā viņu apcietināja un ar Latvijas lauka karatiesas lēmumu piesprieda nāves sodu, kas izpildīts 1921. gada 11. jūnijā Rīgā.<ref>{{lpe|9|404}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šilfs, Jānis}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1921. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Revolucionāri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} j6b729j6pmbseslsazv1ymuoy42q0zr Tamperes "Tappara" 0 197480 3672577 3219817 2022-08-19T06:57:32Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = orange | bg_color = #0B2475 | team = Tappara | logo = Tapparan_logo.png | logosize = | city = {{vieta|Somija|Tampere}} | league = [[SM līga]] | conference = | division = | founded = 1955 | dissolved = | arena = ''Tampereen jäähalli'' | colors = {{colorbox|#0B2475}} {{colorbox|orange}} {{colorbox|white}} | owner = | coach = {{flaga|Somija}} [[Juka Rautakorpi]] | coach2 = | GM = {{flaga|Somija}} [[Miko Leinonens]] | media = | affiliates = }} '''Tamperes "Tappara"''' ({{Val-fi|Tampereen Tappara}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Tampere|Tamperē]], [[Somija|Somijā]], un spēlē [[SM līga|SM līgā]]. Tā ir titulētākā [[Somija]]s komanda, par valsts čempioni kļūstot 17 reizes. Pēdējo reizi komandai tas izdevies 2022. gadā. 1997.—98. gada sezonu komandā aizvadīja [[Aleksandrs Kerčs (1967)|Aleksandrs Kerčs]], bet 2003.—04. gada sezonā 12 spēles "Tappara" rindās aizvadīja arī [[Leonīds Tambijevs]]. == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <!--2022. gada vasara--> <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Janne Ojanens]] || U || 876 || 283 || 516 || 799 || 0,91 |- align="center" | align="left" | [[Timo Susi]] || U || 545 || 293 || 241 || 534 || 0,98 |- align="center" | align="left" | [[Erki Lehtonens]] || U || 477 || 206 || 302 || 508 || 1,07 |- align="center" | align="left" | [[Timo Jutila]] || A || 553 || 122 || 306 || 428 || 0,77 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Barkovs]] || U || 518 || 135 || 281 || 416 || 0,80 |- align="center" | align="left" | '''[[Kristians Kūsela]]''' || U || 469 || 126 || 265 || 391 || 0,83 |- align="center" | align="left" | [[Peka Laksola]] || A || 621 || 119 || 266 || 385 || 0,62 |- align="center" | align="left" | [[Kari Heikinens]] || U || 481 || 177 || 174 || 351 || 0,73 |- align="center" | align="left" | [[Jorma Sevons]] || U || 336 || 162 || 151 || 313 || 0,93 |- align="center" | align="left" | [[Juka Peltola]] || U || 634 || 103 || 162 || 265 || 0,42 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Timo Susi]] || U || 545 || 293 |- align="center" | align="left" | [[Janne Ojanens]] || U || 876 || 283 |- align="center" | align="left" | [[Erki Lehtonens]] || U || 477 || 206 |- align="center" | align="left" | [[Kari Heikinens]] || U || 481 || 177 |- align="center" | align="left" | [[Jorma Sevons]] || U || 336 || 162 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Barkovs]] || U || 518 || 135 |- align="center" | align="left" | [[Oiva Oijennuss]] || U || 320 || 127 |- align="center" | align="left" | '''[[Kristians Kūsela]]''' || U || 469 || 126 |- align="center" | align="left" | [[Timo Jutila]] || A || 553 || 122 |- align="center" | align="left" | [[Peka Laksola]] || A || 621 || 119 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Janne Ojanens]] || U || 876 || 516 |- align="center" | align="left" | [[Timo Jutila]] || A || 553 || 306 |- align="center" | align="left" | [[Erki Lehtonens]] || U || 477 || 302 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Barkovs]] || U || 518 || 281 |- align="center" | align="left" | [[Peka Laksola]] || A || 621 || 266 |- align="center" | align="left" | '''[[Kristians Kūsela]]''' || U || 469 || 265 |- align="center" | align="left" | [[Timo Susi]] || U || 545 || 241 |- align="center" | align="left" | [[Kari Heikinens]] || U || 481 || 174 |- align="center" | align="left" | [[Tūka Mentile]] || A || 621 || 171 |- align="center" | align="left" | [[Jans Mikaels Jērvinens]] || U || 391 || 167 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === <!--2022. gada vasara--> * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Marti Jarko]], 36 (1976.—77.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Jori Lehtere]], 50 (2009.—10.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Marti Jarko]], 73 (1976.—77.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Markuss Kankānpere]], 166 (2012.—13.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Timo Jutila]], 51 (1995.—96.) == Ārējās saites == * [http://www.tappara.fi/ Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=47 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Somija-aizmetnis}} {{SM līga}} [[Kategorija:Somijas hokeja klubi]] [[Kategorija:SM līgas klubi]] tsi4tqyl8dk1e94igfyhbvr7qecmdn2 Raumas "Lukko" 0 204047 3672576 2649864 2022-08-19T06:53:56Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = yellow | bg_color = darkblue | team = Lukko | logo = Rauman_Lukko_vanha_logo.png | logosize = | city = {{vieta|Somija|Rauma}} | league = [[SM līga]] | conference = | division = | founded = 1936 | arena = ''Äijänsuo Arena'' | colors = {{colorbox|yellow}} {{colorbox|darkblue}} {{colorbox|white}} | owner = | coach = {{flaga|Somija}} [[Risto Dufva]] | coach2 = | GM = {{flaga|Somija}} [[Kari Heikile]] | media = | affiliates = }} '''Raumas "Lukko"''' ir profesionāla [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Rauma|Raumā]], [[Somija|Somijā]], un spēlē [[SM līga|SM līgā]]. Komanda dibināta [[1936]]. gadā. [[1963]]. un [[2021]]. gadā komanda izcīnījusi [[Somija]]s čempiones titulu. No [[1997]]. līdz [[2000]]. gadam trīs sezonas "Lukko" aizvadīja [[Leonīds Tambijevs]], 1997.—98. un 1998.—99. gada sezonu kluba rindās aizvadījis arī [[Aigars Cipruss]]. 1998.—99. gada sezonā Raumā spēlēja [[Atvars Tribuncovs]], bet 2010.—11. gada sezonā 12 spēles aizvadīja [[Aleksejs Širokovs]]. Divas sezonas kluba rindās aizvadījis arī [[Jānis Sprukts]]. == Ārējās saites == * [http://www.raumanlukko.fi Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=45 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Somija-aizmetnis}} {{SM līga}} [[Kategorija:Somijas hokeja klubi]] l6oywdtf4h0ltzp7trv2quqpwwrg6aq Spānijas hokeja izlase 0 205587 3672358 3423146 2022-08-18T18:20:54Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Spānija | valsts_angl = Spain | att_izm = | logo = Spain men's national ice hockey team Logo.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Federación Española de Deportes de Hielo]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = IIHF | vieta rangā = 32. | rangs max = 29. | rangs max date = {{dat|2011}} | rangs min = 37. | rangs min date = {{dat|2005}} | iesauka = | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = [[Lučiano Basile]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | pers04 = | pers04_vārds = | kapteinis = Patriks Fuentes | visv spēles = [[Salvadors Balnola]] (88) | visv vārtu = [[Inaki Saleguli]] (53) | visv punktu = [[Inaki Saleguli]] (88) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = | PČ reizes = | PČ medaļas = | PČ lab sasn = <!--- PČ_2 ---> | PČ2 nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ2 reizes = 30 | PČ2 medaļas = | PČ2 lab sasn = 22. <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Zona_2 ---> | zona2 nos = | zona2 reizes = | zona2 medaļas = | zona2 lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = <!--- Turn_2 ---> | turn2 nos = | turn2 reizes = | turn2 medaļas = | turn2 lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|ESP|1785}} 6 – 4 {{ih-rt|BEL}}<br><small>([[Lučona|Lučona]], [[Francija]]; December 21, 1923)</small> | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|ESP}} 38 – 0 {{ih-rt|TUR}}<br><small>([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; March 27, 1992)</small> | liel zaud = {{ih|NED}} 19 – 0 {{ih-rt|ESP|1977}}<br><small>([[Laspalmasa]], [[Spānija]]; March 13, 1978)</small> | pašreizējais = }} '''Spānijas hokeja izlase''' ir izlase, kas pārstāv [[Spānija|Spāniju]] starptautiskās [[hokejs|hokeja]] sacensībās. Pašlaik (2022) tā atrodas 32. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācijas]] vīriešu hokeja izlašu rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref> 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIA divīzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Spānijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] mn073d8bwuk1u5f55v520k9js3suidg 3672362 3672358 2022-08-18T18:22:55Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Spānija | valsts_angl = Spain | att_izm = | logo = Spain men's national ice hockey team Logo.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Federación Española de Deportes de Hielo]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = IIHF | vieta rangā = 32. | rangs max = 29. | rangs max date = {{dat|2011}} | rangs min = 37. | rangs min date = {{dat|2005}} | iesauka = | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = [[Lučiano Basile]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | pers04 = | pers04_vārds = | kapteinis = Patriks Fuentes | visv spēles = [[Salvadors Balnola]] (88) | visv vārtu = [[Inaki Saleguli]] (53) | visv punktu = [[Inaki Saleguli]] (88) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = | PČ reizes = | PČ medaļas = | PČ lab sasn = <!--- PČ_2 ---> | PČ2 nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ2 reizes = 30 | PČ2 medaļas = | PČ2 lab sasn = 22. <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Zona_2 ---> | zona2 nos = | zona2 reizes = | zona2 medaļas = | zona2 lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = <!--- Turn_2 ---> | turn2 nos = | turn2 reizes = | turn2 medaļas = | turn2 lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|ESP|1785}} 6 – 4 {{ih-rt|BEL}}<br><small>([[Lučona|Lučona]], [[Francija]]; December 21, 1923)</small> | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|ESP}} 38 – 0 {{ih-rt|TUR}}<br><small>([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; March 27, 1992)</small> | liel zaud = {{ih|NED}} 19 – 0 {{ih-rt|ESP|1977}}<br><small>([[Laspalmasa]], [[Spānija]]; March 13, 1978)</small> | pašreizējais = }} '''Spānijas hokeja izlase''' ir izlase, kas pārstāv [[Spānija|Spāniju]] starptautiskās [[hokejs|hokeja]] sacensībās. Pašlaik (2022) tā atrodas 32. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācijas]] vīriešu hokeja izlašu rangā.<ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIA divīzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Spānijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] b74pktt50yugt5ruli9erct8gpxwl9q 3672363 3672362 2022-08-18T18:23:58Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Spānija | valsts_angl = Spain | att_izm = | logo = Spain men's national ice hockey team Logo.png | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Federación Española de Deportes de Hielo]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = IIHF | vieta rangā = 32. | rangs max = 29. | rangs max date = {{dat|2011}} | rangs min = 37. | rangs min date = {{dat|2005}} | iesauka = | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = [[Lučiano Basile]] | pers01 = | pers01_vārds = | pers02 = | pers02_vārds = | pers03 = | pers03_vārds = | pers04 = | pers04_vārds = | kapteinis = Patriks Fuentes | visv spēles = [[Salvadors Balnola]] (88) | visv vārtu = [[Inaki Saleguli]] (53) | visv punktu = [[Inaki Saleguli]] (88) <!--- OS ---> | OS reizes = | OS medaļas = | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = | PČ reizes = | PČ medaļas = | PČ lab sasn = <!--- PČ_2 ---> | PČ2 nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ2 reizes = 32 | PČ2 medaļas = | PČ2 lab sasn = 22. <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Zona_2 ---> | zona2 nos = | zona2 reizes = | zona2 medaļas = | zona2 lab sasn = <!--- Turn ---> | turn nos = | turn reizes = | turn medaļas = | turn lab sasn = <!--- Turn_2 ---> | turn2 nos = | turn2 reizes = | turn2 medaļas = | turn2 lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|ESP|1785}} 6 – 4 {{ih-rt|BEL}}<br><small>([[Lučona|Lučona]], [[Francija]]; December 21, 1923)</small> | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|ESP}} 38 – 0 {{ih-rt|TUR}}<br><small>([[Johannesburga]], [[Dienvidāfrika]]; March 27, 1992)</small> | liel zaud = {{ih|NED}} 19 – 0 {{ih-rt|ESP|1977}}<br><small>([[Laspalmasa]], [[Spānija]]; March 13, 1978)</small> | pašreizējais = }} '''Spānijas hokeja izlase''' ir izlase, kas pārstāv [[Spānija|Spāniju]] starptautiskās [[hokejs|hokeja]] sacensībās. Pašlaik (2022) tā atrodas 32. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācijas]] vīriešu hokeja izlašu rangā.<ref>https://www.iihf.com/en/worldranking</ref> 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIA divīzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Spānijā]] [[Kategorija:Eiropas hokeja izlases]] 1qbwf0vgi9v5y35v580ajoswe7594xs IIHF Slavas zāle 0 206315 3672280 3372339 2022-08-18T17:16:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = IIHF Hall of Fame logo.svg | imagesize = | alt = | caption = | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | type = | inductees = | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 2z3h3epn9l4olpph4kgyclafm4yn1pe 3672281 3672280 2022-08-18T17:18:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = | imagesize = | alt = | caption = | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] q6bsf1y12h5pwxtlla4olh40xx1rvy3 3672283 3672281 2022-08-18T17:22:50Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = | imagesize = | alt = | caption = | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]]}} | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] piqr7euxmpr9pngv7y0yn3lng2pegk5 3672285 3672283 2022-08-18T17:24:18Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|The Hockey Hall of Fame in Toronto has hosted the IIHF Hall of Fame since 1998.]] | imagesize = | alt = | caption = The Hockey Hall of Fame in Toronto has hosted the IIHF Hall of Fame since 1998. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]]}} | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] fbt2g4ccuvqz796y2ipmcvek671wyr6 3672286 3672285 2022-08-18T17:27:00Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|The Hockey Hall of Fame in Toronto has hosted the IIHF Hall of Fame since 1998.]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]]}} | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 2whum49k2e9svwz63kbpjpo4tvy2cck 3672287 3672286 2022-08-18T17:27:22Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]]}} | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] mu5yjd08k3mhafjtczpkfzs63m2qbej 3672288 3672287 2022-08-18T17:28:01Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 7cun0v1atz953739y2lwdmpebcejszb 3672289 3672288 2022-08-18T17:30:17Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi.[3] Uz 2021. gadu ir iecelti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 celtnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 Torriani balvas saņēmēji.[8] 2008. gadā Džeraldīna Hīnija, Andžela Džeimsa un Kammija Granato kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē.[16] No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais Pola Loika balvas saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē.[17] 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta COVID-19 pandēmijas dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta 2022. gada IIHF pasaules čempionāta laikā.[18] == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 017h9d1tcv1phgdh48nso2lzjw9yjhg 3672290 3672289 2022-08-18T17:30:52Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi.[3] Uz 2021. gadu ir iecelti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 celtnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 Torriani balvas saņēmēji.[8] 2008. gadā Džeraldīna Hīnija, Andžela Džeimsa un Kammija Granato kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē.[16] No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais Pola Loika balvas saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē.[17] 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta COVID-19 pandēmijas dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta 2022. gada IIHF pasaules čempionāta laikā.[18] == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] == Atsauces == {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 6ys3laghyqmz5tx3fpqry7j4h5hs0q3 3672291 3672290 2022-08-18T17:31:55Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 Torriani balvas saņēmēji.[8] 2008. gadā Džeraldīna Hīnija, Andžela Džeimsa un Kammija Granato kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē.[16] No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais Pola Loika balvas saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē.[17] 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta COVID-19 pandēmijas dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta 2022. gada IIHF pasaules čempionāta laikā.[18] == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] == Atsauces == {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 2heivwnxwsmk2k29mhjyrhvk4bb2u77 3672292 3672291 2022-08-18T17:34:13Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta COVID-19 pandēmijas dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta 2022. gada IIHF pasaules čempionāta laikā. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] == Atsauces == {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 06eg8hpmk6gl87mb0buvyhy6sfr657g 3672293 3672292 2022-08-18T17:35:30Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta COVID-19 pandēmijas dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] == Atsauces == {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] rsgr7i4bu9cebhwm8zzxsgfpg5gy2x5 3672294 3672293 2022-08-18T17:36:34Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] == Atsauces == {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 4fvnrewfariel7wwocv8r540mh2ljp0 3672295 3672294 2022-08-18T17:39:05Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/first-women-players-inducted-to-iihf-hall-of-fame-1.713204</ref>. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] == Atsauces == {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] oc7hr3hfx0fqiilb7gos89p0jjthdd0 3672296 3672295 2022-08-18T17:41:16Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/first-women-players-inducted-to-iihf-hall-of-fame-1.713204</ref>. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 0kpy0cb1ttbe154w9b0081hl25qe4ky 3672297 3672296 2022-08-18T17:42:55Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/first-women-players-inducted-to-iihf-hall-of-fame-1.713204</ref>. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē<ref>http://www.ohahockey.ca/view/oha/news/news_496444</ref>. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] l3msy33ji5rtga1dvbcejgifne5c6op 3672298 3672297 2022-08-18T17:43:52Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji<ref>https://www.iihf.com/en/static/5114/hall-of-fame</ref>. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/first-women-players-inducted-to-iihf-hall-of-fame-1.713204</ref>. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē<ref>http://www.ohahockey.ca/view/oha/news/news_496444</ref>. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 21co7ysi8cmby56w1z7ngdiwdexw4yr 3672299 3672298 2022-08-18T17:44:40Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = [[File:Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg|thumb|]] | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kopš 1998.gada atrodas IIHF Slavas zāle. | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{url|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zāles]] telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva|Torriani balvas]] saņēmēji<ref>https://www.iihf.com/en/static/5114/hall-of-fame</ref>. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/first-women-players-inducted-to-iihf-hall-of-fame-1.713204</ref>. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva|Pola Loika balvas]] saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē<ref>http://www.ohahockey.ca/view/oha/news/news_496444</ref>. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā<ref>https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36567/hall_of_fame_celebrates_new_recruits</ref>. == Ārējās saites == *[http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] l50nfhunc82up2p0c8ps8cd6br34pwg 3672569 3672299 2022-08-19T06:38:36Z Edgars2007 9590 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hokeja slavas zāle}} {{Slavas zāles infokaste | krāsa_sports = hokejs | title = IIHF Slavas zāle | image = Hockey Hall of Fame, Toronto.jpg | imagesize = | alt = | caption = Hokeja Slavas zāles ēkā [[Toronto]], kur kopš 1998. gada atrodas IIHF Slavas zāle | established = 1997 | dissolved = | location = {{vieta|Kanāda|Toronto}} | coordinates = {{coord|43|38|49|N|79|22|38|W|region:CA-ON|display=inline,title}} | type = | inductees = 160 spēlētāji<br>65 īpašnieki<br>6 tiesneši<br>6 [[Torriani Balvas]]<br>[[List of members of the IIHF Hall of Fame|Kopā 237]] | visitors = | founder = | director = | president = | homepage = {{URL|http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html|www.iihf.com}} }} '''IIHF Slavas zāle''' ir slavas zāle, kuru [[1997]]. gadā izveidoja [[Starptautiskā hokeja federācija]]. Pati Slavas zāle atrodas [[Hokeja slavas zāle]]s telpās [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]]. Katru gadu Starptautiskās federācijas Slavas zālē tiek uzņemti jauni biedri. [[1998]]. gadā Slavas zālē tika uzņemts latviešu uzbrucējs [[Helmuts Balderis]], savukārt [[2010]]. gadā viņam pievienojās arī vārtsargs [[Artūrs Irbe]]. == Slavas zāles dalībnieki == IIHF Slavas zāles ievēlēšanas pamatā ir piedāvātie kandidāti no nacionālajām asociācijām, IIHF padomes locekļi un vēlēšanu komitejas locekļi. Uz 2021. gadu ir uzņemti 237 cilvēki, tostarp 160 spēlētāju kategorijā, 65 īpašnieku kategorijā, 6 tiesnešu kategorijā un 6 [[Torriani balva]]s saņēmēji<ref>https://www.iihf.com/en/static/5114/hall-of-fame</ref>. 2008. gadā [[Džeraldīna Hīnija]], [[Andžela Džeimsa]] un [[Kammija Granato]] kļuva par pirmajām trim sievietēm, kas tika uzņemtas IIHF Slavas zālē<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/first-women-players-inducted-to-iihf-hall-of-fame-1.713204</ref>. No 2020. gada Bobs Nadins ir vienīgais [[Pola Loika balva]]s saņēmējs, kurš ir iekļauts arī IIHF Slavas zālē<ref>http://www.ohahockey.ca/view/oha/news/news_496444</ref>. 2020. gada uzņemšanas ceremonija bija paredzēta 2020. gada IIHF pasaules čempionāta laikā, taču tā tika aizkavēta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. IIHF 2020./2022. gada slavas zāles klase tika iekļauta [[2022. gada IIHF pasaules čempionāts| 2022. gada IIHF pasaules čempionāta]] laikā<ref>https://www.iihf.com/en/events/2022/wm/news/36567/hall_of_fame_celebrates_new_recruits</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/iihf-home/history/the-iihf/iihf-hall-of-fame.html IIHF Slavas zāles oficiālā mājaslapa] {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta slavas zāles]] [[Kategorija:Hokejs]] 9net3vzb1o06d34422yykfrkutpy3lm Malnavas iela (Rīga) 0 210245 3672198 3339461 2022-08-18T14:14:55Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Malnavas iela |attēls = Malnavas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = Rīga Malnavas iela karte.png |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 498 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1936. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Malnavas iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Kopējais ielas garums ir 498 metri.<ref name="opendata-riga" /> Malnavas iela aizsākas "T" veida krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un turpinās taisni [[ziemeļaustrumi|ziemeļaustrumu]] virzienā, krustojoties ar [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas ielu]] un beidzas "T" veida krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]]. Ielai raksturīga galvenokārt privātmāju apbūve. == Vēsture == Malnavas iela izveidota 1936. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela tika nosaukta [[Malnava]]s (apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]) vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Ķengarags]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 6g4se0grrwz1ssdwhgkgpmkvzfvqnt2 Bultu iela (Rīga) 0 210349 3672141 3590986 2022-08-18T12:46:07Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Bultu iela |attēls = Bultu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = Rīga Bultu iela karte.png |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 720 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Bultu iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Bultu iela sākas krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un pēc pārrāvuma turpinās līdz beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. Ielas garums ir 720 metri, tās divas daļas nav savienotas autotransportam. Tajā ir 2 braukšanas joslas, iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apbūvē dominē daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Vienīgā sabiedriskā ēka Bultu ielā ir [[Rīgas Lietuviešu vidusskola]] (Bultu ielā 5). == Vēsture == Bultu iela ir izveidota 1959. gadā ar tagadējo nosaukumu.<ref>[https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/ Ķengaraga ielu katalogs (A — L)] Cita Rīga</ref> == Ielas raksturojums == Iela sākas krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un turpinās ziemeļaustrumu virzienā līdz pārrāvumam krustojumā ar [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas ielu]]. Pēc pārrāvuma tā turpinās tajā pašā virzienā, krustojoties ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]], un turpinās līdz [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielai]]. == Ielas novietojums == Bultu iela krustojas ar: * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] * [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas ielu]] * [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu ielu]] * [[Saites iela (Rīga)|Saites ielu]] (T veida krustojums) * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]] * [[Pārmiju iela (Rīga)|Pārmiju ielu]] * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]] (T veida krustojums). == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ķengarags]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}} {{coord|56.9091|24.1943|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 46gh2fotkow6st0w8r2pn9f3smhm3bv Maltas iela (Rīga) 0 210350 3672197 3617392 2022-08-18T14:12:16Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Maltas iela |attēls = Maltas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = Rīga Maltas iela karte.png |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = |atklāta = 1936. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 vai 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Maltas iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]. == Vēsture == Iela tika izveidota 1936. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela tika nosaukta [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas]] (apdzīvota vieta [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]) vārdā. == Ielas raksturojums == Iela sākas "T" veida krustojumā ar [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]]. Tā nedaudz līkumaini turpinās [[dienvidaustrumi|dienvidaustrumu]] virzienā, līdz pārrāvumam, kas atrodas netālu no [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Tirdzniecības centra "Dole"]]. Tālāk iela turpinās tajā pašā virzienā gar Tirdzniecības centru "Dole" un beidzas krustojumā ar [[Dubnas iela (Rīga)|Dubnas ielu]]. == Ielas novietojums == Maltas iela krustojas ar: * [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Naujenes iela (Rīga)|Naujenes ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielu]] * [[Spaļu iela (Rīga)|Spaļu ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines ielu]] * [[Plostu iela (Rīga)|Plostu ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Dubnas iela (Rīga)|Dubnas ielu]]. {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] b5iq74vvwcf70nompteg2ns6oauccot Rušonu iela 0 210351 3672211 2628106 2022-08-18T14:29:59Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Rušonu iela |attēls = Rušonu iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = Rīga Rušonu iela karte.png |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums =890 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Rušonu iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Tajā ir 2 braukšanas joslas. == Vēsture == Tā izveidota 1936. gadā kā Rušānu iela, 1965. gadā pārdēvēta par godu kā [[Roberts Eihe|Robertam Eihem]]. 1991. gadā tā ieguva Rušona ielas nosaukumu. Kārlis Roberts Eihe bija latviešu [[Komunisms|komunists]] un profesionāls [[revolucionārs]]. [[Rušons]] ir [[ezers]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. Tas ir astotais lielākais ezers [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Apbūve == Apbūve Rušonu ielā ir ļoti dažāda. Dienvidu daļā atrodas gan daudzstāvu ēkas, gan privātmājas. Centrālajā daļā atrodas rūpniecības ēkas, bet ziemeļu daļā – daudzstāvu ēkas. == Ielas raksturojums == Iela sākas "T" veida krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un turpinās taisni [[ziemeļaustrumi|ziemeļaustrumu]] virzienā gar [[Rīgas 25. vidusskola|25. vidusskolu]] krustojoties ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]], un beidzas "T" veida krustojumā ar [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils]] un [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves]] ielām. Posmā no Prūšu ielas līdz Rušonu ielas galam pa to kursē [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbuss]]. == Ielas novietojums == Rušonu iela krustojas ar: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas ielu]] * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]] * [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils ielu]] ("T" veida krustojums) * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]] ("T" veida krustojums). {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 87ntsrc7r9vm2lc0zzxm3k993cdbtll Aglonas iela (Rīga) 0 210802 3672137 3596373 2022-08-18T12:44:17Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Aglonas iela|Aglonas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aglonas iela |attēls = Aglonas iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = Rīgā |karte = Rīga Aglonas iela karte.png |kartes paraksts = |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 1499 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aglonas iela''' ir [[iela]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Aglonas iela sākas krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]] un ar vairākiem pārrāvumiem beidzas, tālāk turpinoties kā [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]]. Ielas garums ir 1499 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Apbūvē dominē daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kā arī atsevišķas sabiedriskās ēkas, tostarp [[Daugavas pamatskola]] (Aglonas ielā 57) un [[Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"]] (Aglonas ielā 39), tāpat atsevišķi neapbūvēti gruntsgabali un saimnieciskas teritorijas. == Vēsture == Iela ir nosaukta [[Aglona]]s — [[Aglonas pagasts|Aglonas pagasta]] centra [[Preiļu novads|Preiļu novadā]] — vārdā. Aglonas iela ir izveidota 1936. gadā ar tagadējo nosaukumu.<ref>[https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/ Ķengaraga ielu katalogs (A — L)] Cita Rīga</ref> Padomju gados izbūvējot daudzstāvu dzīvojamās ēkas, tā nav izveidota kā autotransportam nozīmīga iela, vairākās vietās pārrauta, savienota tikai gājējiem. == Ielas raksturojums == Iela sākas krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]] un turpinās [[dienvidaustrumi|dienvidaustrumu]] virzienā. Tad seko pārrāvums pie krustojuma ar [[Izvaltas iela (Rīga)|Izvaltas ielu]]. Pēc pārrāvuma iela turpinās tai pašā virzienā cauri daudzdzīvokļu māju rajonam līdz pārrāvumam krustojumā ar [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielu]]. Pēc pārrāvuma tā turpinās un beidzas, tālāk turpinoties kā [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]]. == Ielas novietojums == Aglonas iela krustojas ar: * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]] (T veida krustojums) * [[Izvaltas iela (Rīga)|Izvaltas ielu]] * [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]] * [[Linavas iela (Rīga)|Linavas ielu]] (T veida krustojums) * [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas ielu]] * [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielu]] * [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines ielu]] * [[Plostu iela (Rīga)|Plostu ielu]] * [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas ielu]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ķengarags]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9105|24.1881|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 63qqy6w1yekfonzxyvg5ujxctubnl4h Helmetas pils 0 214082 3672330 3392339 2022-08-18T18:06:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{coord|58|01|01|N|25|52|46|E|display=title}} [[Attēls:Helmetas pilsdrupas 1866. gadā.jpg|thumb|300px|Helmetas pilsdrupas ([[Štafenhāgens|V.Z. Štafenhāgena]] zīmējums 1866. gadā).]] '''Helmetas pils''' ({{val-et|Helme linnus}}, {{val-de|Ordensburg Helmet, Schloss Helmet}}) bija viduslaiku [[pils]] [[Sakala]]s, vēlāk [[Livonijas ordeņa valsts]] teritorijā. Līdz mūsdienām saglabājušās ovālas formas pilsdrupas 120×60 m platībā Helmes ciemā pie [[Terva]]s [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķī]] [[Igaunija|Igaunijā]], kas atrodas pie [[Valga]]s-[[Pērnava]]s šosejas. == Vēsture == Uzskata, ka Helmetas pils vietā pirms [[Livonijas krusta kari]]em atradies [[sakalieši|sakaliešu]] [[pilskalns]]. Pēc tam, kad 1329. gadā Helmei uzbruka lietuviešu karaspēks, tajā uzcēla ar diviem aizsarggrāvjiem aizsargātu ordeņa mūra pili. Helmetas pilī uzturējušies [[Livonijas ordeņa mestri]], par ko liecina kāds mestra [[Konrāds fon Fītinghofs|Konrāda fon Fītinghofa]] 1412. gada 24. jūnijā parakstīts dokuments. 1471. gadā ordeņbrāļi Helmetas pilī apcietināja mestru [[Johans Volthūss fon Herze|Volthūsu no Herzes]] un ieslodzīja [[Cēsu pils|Cēsu pilī]], kur viņš mira. 1501. gada novembrī [[Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš|Krievijas—Livonijas]] kara laikā pie Helmetas pils notika liela kauja starp Livonijas ordeņa un [[Maskavija]]s karaspēkiem. Pēc tam, kad [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievi ieņēma [[Pērnava]]s cietoksni, 1575. gadā Helmetas, [[Ērģeme]]s, [[Rūjiena]]s pilis padevās [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas ķēniņam]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. Pēc kara beigām Helmeta nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] [[Pērnavas vaivadija]]s, vēlāk [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā zviedru pulkvedis Glāzenaps (''Glasenapp'') lika 1658. gada 25. maijā pils mūrus uzspridzināt. Pēc tam pils vairs netika atjaunota. ==Attēli== <gallery> Attēls:Helme linnus 1.jpg|Skats uz Helmes pilskalnu no [[Valga]]s-[[Pērnava]]s šosejas Attēls:Helme castle ruins.jpg|Helmetas pilsdrupas mūsdienās Attēls:Helme ordulinnus 2012.JPG|Helmetas pilsdrupas naktī Attēls:Helme linnus 3.jpg|Helmetas pilsdrupas mūsdienās Attēls:Helme-caves.jpg|Helmes alas Attēls:Helme mõisahoone.jpg|Helmes muižas kungu māja </gallery> {{Igaunijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Valgas apriņķis]] [[Kategorija:Igaunijas arheoloģiskie pieminekļi]] ddre22f5cj61z5s4dw93dnttt7260d6 The Script 0 219007 3672232 3467535 2022-08-18T15:55:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = The Script | Attēls = Nobel Peace Prize Concert 2008 The Script7.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Vieta = [[Dublina]], [[Īrija]] | Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[indīpops]] | Gadi = 2002-''pašlaik'' |Izdevējkompānija = [[RCA Records|RCA]], [[Epic Records|Epic]] | Darbojies_arī = [[mytown]], [[Will.i.am]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rte.ie/ten/2012/0723/thescript.html|title=The Script team up with will.i.am on new song - RTÉ Ten|publisher=Rte.ie|date=|accessdate=2012-11-07|archiveurl=https://archive.today/20130217235908/http://www.rte.ie/ten/2012/0723/thescript.html|archivedate=2013-02-17}}</ref> [[B.o.B]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://perezhilton.com/2011-01-06-the-script-featuring-bob-walk-away#.UJKqz8W5Nic |title=New From The Script! |publisher=PerezHilton.com |date=2011-01-06 |accessdate=2012-11-07 |archive-date=2011-10-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20111012232316/http://perezhilton.com/2011-01-06-the-script-featuring-bob-walk-away#.UJKqz8W5Nic }}</ref> | Mlapa = {{URL|thescriptmusic.com}} | Dalībnieki = [[Dennijs O'Donogs]] <br /> [[Marks Šīrens]] <br /> [[Glens Pouers]] | Bij_dalībnieki = }} '''''The Script''''' ir [[Īrija|īru]] [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupa no [[Dublina]]s, kas izveidojusies [[2002]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sputnikmusic.com/review/36503/The-Script-The-Script/ |title=The Script - The Script (album review) |publisher=Sputnikmusic |date=2010-04-28 |accessdate=2012-11-07}}</ref> Grupa ir izdevusi trīs [[albums|albumus]]. Pirmais albums tika izdots [[2008]]. gada augustā, un tika nosaukts grupas vārdā — [[The Script (albums)|The Script]]. Tas debitēja pirmajā vietā Īrijas un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] albumu topā. Veiksmīgākie [[singls|singli]] no šī albuma ir "[[The Man Who Can't Be Moved]]" un "[[Breakeven]]".<ref name="BBC2010"/> The Script otrais albums ''[[Science & Faith]]'' tika izlaists [[2010]]. gada septembrī. Tas debitēja pirmajā vietā Īrijas un Apvienotās Karalistes albumu topā, kā arī ieguva 3. vietu [[Billboard tops|ASV albumu topā]].<ref name="BBC2010">[http://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-11364771 The Script score fresh chart success with new album]. BBC. Retrieved 27 April 2012</ref><ref>[http://www.billboard.com/articles/news/473403/decemberists-king-is-dead-is-no-1-on-billboard-200 Decemberists' 'King Is Dead' Is No. 1 on Billboard 200]. Billboard. Retrieved 27 April 2012</ref> No šī albuma par hitiem kļuva singli "[[For the First Time]]" un "[[Nothing]]". Grupas trešais albums [[3 (albums)|#3]] Apvienotajā karalistē tika izdots {{dat|2012|9|10}}, albumu topā iegūstot otro vietu. No šī albuma pagaidām veiksmīgākais singls ir "[[Hall of Fame]]". The Script ir ''[[OneRepublic]]'' vasaras turnejas "Native" iesildošā grupa. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[The Script (albums)|The Script]]'' (2008) * ''[[Science & Faith]]'' (2010) * ''[[3 (albums)|#3]]'' (2012) * ''[[No Sound Without Silence]]'' (2014) * ''[[Freedom Child]]'' (2017) * ''[[Sunsets & Full Moons]]'' (2019) * ''Light & Sound'' (2021) === Singli === {| class="wikitable" style="text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="23"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- style="font-size:smaller;" !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Pop|Pop]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|F|Flandrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|W|Valonija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="3" align="left"|2008 |align="left"| "We Cry" | - | - | - | 15 | - | 82 | - | 61 | - | 11 | - | 56 | 9 | 25 | - | 6 | - | - | - | - | - | - | 27 |rowspan="5" align="left"| ''The Script'' |- |align="left"| "The Man Who Can't Be Moved" | 33 | 86 | 27 | 2 | - | 44 | 19 | 28 | - | - | - | 17 | 2 | 28 | - | 2 | - | 33 | 35 | - | 19 | - | 12 |- |align="left"| "Breakeven" | 27 | 12 | 6 | 21 | 20 | 3 | - | 71 | - | - | - | 66 | 10 | - | - | - | - | 75 | - | - | 48 | 28 | - |- |rowspan="2" align="left"|2009 |align="left"| "Talk You Down" | - | - | - | 47 | - | - | - | - | - | - | - | - | 19 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |align="left"| "Before The Worst" | - | - | - | 96 | - | 10 | - | - | - | - | - | - | 37 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |rowspan="2" align="left"|2010 |align="left"| "For The First Time" | 25 | 23 | 11 | 4 | 30 | 12 | 20 | 83 | - | - | - | 37 | '''1''' | - | - | 39 | - | - | 2 | 23 | 14 | - | 25 |rowspan="4" align="left"| ''Science & Faith'' |- |align="left"| "Nothing" | - | 32 | 19 | 42 | 80 | 50 | 32 | - | - | - | - | - | 15 | - | - | - | - | - | 26 | 25 | 12 | - | - |- |rowspan="2" align="left"|2011 |align="left"| "If You Ever Come Back" | - | - | - | - | - | 47 | 29 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | 20 | - |- |align="left"| "Science & Faith" | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | 23 | - | - | - | - |- |rowspan="2" align="left"|2012 |align="left"| "Hall Of Fame" | 13 | 25 | 17 | '''1''' | 25 | 4 | 3 | 2 | 60 | 5 | 25 | 3 | '''1''' | 3 | 3 | 11 | 2 | '''1''' | 8 | 12 | 17 | '''1''' | '''1''' |rowspan="3" align="left"| ''#3'' |- |align="left"| "Six Degrees Of Separation" | - | - | - | 32 | - | 31 | - | - | - | - | - | - | 25 | - | - | - | - | - | 4 | - | 35 | - | - |- |rowspan="1" align="left"|2013 |align="left"| "If You Could See Me Now" | - | - | - | 20 | - | 34 | 11 | 52 | - | - | - | - | 13 | - | - | - | - | 16 | 2 | - | 21 | 6 | '''1''' |- !colspan="27" style="font-size: 8pt"| "-" norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} == Tūres == * [[Science & Faith Tour]] (2010–11) * [[3 World Tour|#3 World Tour]] (2012–13) * [[No Sound Without Silence Tour]] (2015) * Freedom Child Tour (2017–18){{cn|date=May 2022}} * Sunsets & Full Moons Tour (2020){{cn|date=May 2022}} * Greatest Hits Tour (2022){{cn|date=May 2022}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] 8qsmbaum1gvubetqjt4y8sofqbe4tsc Manteifeļi 0 222413 3672340 3222883 2022-08-18T18:11:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Manteuffel-Wappen.png|thumb|150px|Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gs.]] [[Attēls:Zoege-von-Manteuffel.png|thumb|150px|Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882)]] [[Attēls:Kazdangas_pils.JPG|thumb|250px|Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī [[Kazdangas pils]] 2008. gadā]] '''Manteifeļi''' ({{val-de|Manteuffel}}) un '''Manteifeļi-Cēges''' ({{val-de|Manteuffel genannt Zoege, Zoege von Manteuffel, Manteuffel-Szoege}}) ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči [[Pomerānija|Pomerānijā]] izsekojami līdz 13. gadsimtam, bet [[Igaunija|Igaunijā]] līdz 14. gadsimtam. 16. gadsimta vidū [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] muižnieki Cēges izmainīja savu uzvārdu un sāka sevi dēvēt par Manteifeļiem-Cēgēm. == Vēsture == Par pirmo Manteifeļu dzimtas pārstāvi uzskata 1256. gadā pieminēto [[Anklama]]s soģi Johanesu Mandiulu (''Johannes Mandiuel aduocatus de Thanglim''). Pēc dzimtas leģendas pirmie tās pārstāvji bijuši kareivīgi un ļauni, tadēļ iesaukti par "velna vīriem" (''man Düwel''). Igaunijas un Kurzemes Manteifeļiem sākotnējais uzvārds bijis Zoje un pirmais ar šādu uzvārdu bijis 1325. gadā Dāņu Igaunijā dzīvojošais Gerhards Zoje (''Gerardus Soye''). Dokumentos šos uzvārds sastopams arī kā Coje vai Cēge (varianti ''Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege, Szoege''). Pēdējais [[Kurzemes bīskaps]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] iecēla Kārli Cēgi (''Szöge'') par [[Piltenes fogtu saraksts|Piltenes soģi]] jeb fogtu (''Stiftvogt'') savos Kurzemes valdījumos (1561-1578), kamēr pats 1570. gadā tika kronēts par [[Livonijas karaliste|Livonijas karali]] un pārcēlās uz dzīvi [[Peltsamā|Oberpālenē]]. Pēc Kārļa Cēges nāves 1578. gadā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] zemes īpašumus mantoja viņa brālis Johans Cēge. Kazdangas Manteifeļu atzara pārstāvji brāļi Kārlis Johans Cēge un Johans Gerhards Cēge atbalstīja Kurzemes hercogu centienus pievienot Piltenes apgabalu Kurzemes un Zemgales hercogistei.<ref>[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?seite=366 Manteifeļi-Cēges] Kurzemes bruņniecības ģenealoģijas rokasgrāmata</ref> 17. gadsimtā Cēges pieņēma Manteifeļu uzvārdu, kas pēdīgi kļuva par dubultuzvārda sastāvdaļu. Ierakstīti [[Sāmsalas bruņniecība]]s (1741) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. Vidzemē dzimušo Gothardu Johanu fon Manteifeli 1759. gadā iecēla par [[Svētās Romas impērija]]s grāfu. 19. gadsimtā Manteifeļu dzimta izplatījās arī [[Polija|Polijā]]. Pēc 1920. gada agrārās reformas Manteifeļiem muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā un Polijā. == Manteifeļu muižas (1920) == Līdz 1920. gadam Manteifeļu dzimtai piederēja šādas Kurzemes muižas 12 671 ha kopplatībā: * [[Kazdangas pils|Kazdangas muiža]] (''Katzdangen'') * [[Blendenes muiža]] (''Blendinen'') * [[Valātes muiža]] (''Wallaten'') * [[Vecdrogas muiža]] (''Alt-Drogen'') * [[Lieldrogas muiža]] (''Groß-Drogen'') * [[Ķikures muiža]] (''Kikkurn'') * [[Pūņu muiža]] (''Puhnen'') * [[Vecpils muiža]] (''Oldenburg'') * [[Cildu muiža]] (''Zilden'') * [[Pērbones muiža]] (''Perbohnen'') == Ievērojami Manteifeļi == * [[Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge]] (1725-1802), [[Kurzemes bruņniecība]]s pilvarotais pārstāvis un bezierunu pakļaušanās Krievijai pretinieks * Pēteris Augusts Frīdrihs fon Manteifels (1768–1842), literāts * [[Gustavs Manteifelis]] (1832-1916), [[Latgale]]s vēsturnieks * [[Kārlis Georgs fon Manteifels]] (1846-1895), [[Kazdangas muiža]]s īpašnieks, [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] deputāts, apriņķa maršals * Verners Cēge fon Manteifels (1857-1926), ķirurgs * [[Kārlis Manteifels-Cēge]] (1872-1948), [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] deputāts, [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] maršals, memuāru rakstnieks * Ignācijs Manteifelis (1875-1927), vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks * [[Georgs fon Manteifels-Cēge]] (1889–1962), [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] virsnieks, Vācijas politiķis * [[Heinrihs fon Manteifels-Cēge]] (1893–1946), Baltijas landesvēra virsnieks, abvēra ģenerālis Otrajā pasaules karā * [[Hanss fon Manteifels-Cēge]] (1894-1919), Baltijas landesvēra virsnieks * [[Haso fon Manteifels]] (1897-1978), ģenerālis un politiķis * Jeržijs Manteifels (1900-1954), vēsturnieks, papirologs * Leons Manteifels-Cēge (1904-1973), ķirurgs <gallery> Andreas Gotthard Zoege von Manteuffel.png|ģenerālleitnants Andreass Gothards fon Manteifels Ludwig Wilhelm Graf Manteuffel-Zöge.png|Vidzemes landrāts Ludvigs Vilhelms fon Manteifels Gotthard Johann I. von Zoege Graf Manteuffel.png|Igaunijas landrāts Gothards Johans I fon Manteifels Mantejfel Ivan Vasilyevich.jpg|ģenerālmajors Gothards Johans II fon Manteifels, kritis 1813. gada kaujā pie Leipcigas Zoege von Manteuffel, Kurt Baron.png|mākslas vēsturnieks Kurts Cēge fon Manteifels Tadeusz Manteuffel.png|vēsturnieks Tadeušs Manteifels-Cēge Leon Manteuffel.png|ķirurgs Leons Manteifels-Cēge </gallery> == Literatūra == * Georg Schmidt: ''Die Familie von Manteuffel. Freiherrlich-Kurländische Linie.'' Berlin 1909 * Georg Schmidt: ''Die Familie von Manteuffel. Stamm Poplow des pommerschen Geschlechts.'' Berlin 1913 * Georg Schmidt: ''Die Familie von Manteuffel. Stamm Polzin und Arnhausen des pommerschen Geschlechts.'' Berlin 1915 * Genealogisches Handbuch des Adels, Adelslexikon Band VIII, Band 113 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1997. == Ārējās saites == * [http://personen.digitale-sammlungen.de/baltlex/Blatt_bsb00000559,00522.html Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 1, Band 2: Livland - Grafen Manteuffel des stammes Zöge] * [http://daten.digitale-sammlungen.de/bsb00000600/image_628 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 2, Band 1: Estland, Görlitz 1930 - Zoege von Manteuffel] * [http://personen.digitale-sammlungen.de/baltlex/Blatt_bsb00000602,00366.html Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 3, Band 1: Kurland - Manteuffel genannt Zoege] * [http://personen.digitale-sammlungen.de/baltlex/Blatt_bsb00000345,00640.html Genealogisches Handbuch der Oeselschen Ritterschaft, 1935 - Zoege (von Manteuffel)] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Piltenes bruņniecība]] [[Kategorija:Sāmsalas bruņniecības dzimtas]] rxix1tlhv0uo3lfjxw7doc3zpgmfetx Rögle BK 0 224510 3672594 3669165 2022-08-19T07:24:02Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0f693e | team = Rögle BK | logo = Rogle.png | logosize = | city = {{vieta|Zviedrija|Engelholma}} | league = [[Zviedrijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1932 | arena = ''[[Lindab Arena]]'' | colors = {{colorbox|#0f693e}} {{colorbox|white}} {{colorbox|black}} | owner = | coach = {{flaga|Zviedrija}} [[Andešs Eldebrinks]] | coach2 = | GM = {{flaga|Zviedrija}} [[Pelle Svensons]] | media = | affiliates = }} '''''Rögle BK''''' ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Engelholma|Engelholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], un spēlē [[Zviedrijas hokeja līga|Zviedrijas hokeja līgā]]. Klubs dibināts [[1932]]. gadā. No [[1992]]. līdz [[1996]]., kā arī no [[2008]]. līdz [[2010]]. gadam un 2012.—13. gada sezonā komanda spēlēja Zviedrijas Elitsērijā, tad divas sezonas pavadīja [[Hockeyallsvenskan|Allsvenskan]], bet 2015. gadā atgriezās Zviedrijas augstākajā līgā. 2022. komanda kļuva par [[Čempionu hokeja līga]]s uzvarētāju. 1995.—96. gada sezonā komandā Rögle BK spēlēja latviešu uzbrucējs [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]. == Spēlētāji == === Līgas apbalvojumi === Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * '''''[[Guldpucken]]''''' ** [[Kenijs Jensens]] — 2006 * '''''[[Guldhjälmen]]''''' ** [[Kodijs Karens]] — 2020 * '''[[Hokana Loba balva]]''' ** [[Simons Riforss]] — 2021 * '''[[Zviedrijas hokeja līgas Labākā debitanta balva|Līgas labākais debitants]]''' ** [[Kenijs Jensens]] — 1993 ** [[Ludvigs Rensfelds]] — 2016 == Ārējās saites == * [http://www.roglebk.se Komandas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/team.php?team=32 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Zviedrija-aizmetnis}} {{Zviedrijas hokeja līga}} [[Kategorija:Zviedrijas hokeja klubi]] 3dzxp751s5ktkljk1xdeca00bhptk85 Marrākeša 0 224852 3672523 2641649 2022-08-18T22:29:26Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Marrākeša | native_name = مراكش | settlement_type = lielpilsēta | other_name = | image_skyline = | image_seal = | pushpin_map = Maroka#Āfrika | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 31 | latm = 37 | lats = 48 | latNS = N | longd = 8 | longm = 0 | longs = 32 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MAR}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Marrākešas—Sāfī reģions]] | subdivision_type2 = Prefektūra | subdivision_name2 = [[Marrākešas prefektūra]] | established_title = Dibināta | established_date = 1065. gadā | area_total_km2 = | elevation_m = 466 | elevation_max_m = 510 | elevation_min_m = 430 | population_total = 928850 | population_as_of = {{dat|2014|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+1]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[UTC+0]] ([[ramadāns|ramadāna]] laikā) | utc_offset_DST = +0 | website = {{URL|http://www.ville-marrakech.ma}} | footnotes = }} '''Marrākeša''' ({{val|ber|ⵎⴻⵔⵔⴰⴽⴻⵛ}}, ''Merrakec''; {{val|ar|مراكش}}, ''{{transl|ar|Murrākuš}}'') ir pilsēta [[Maroka|Marokā]], [[Marrākešas—Sāfī reģions|Marrākešas—Sāfī reģiona]] administratīvais centrs. Ar vairāk nekā 928 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir ceturtā lielākā pilsēta valstī pēc [[Kasablanka]]s, [[Fēsa]]s un [[Rabāta]]s. Pilsētas teritoriju apdzīvoja [[berberi]] jau [[neolīts|neolīta]] laikā, bet pati Marrākeša tika dibināta 1065. gadā. Tā ir bijusi [[almoravidi|almoravidu]] un [[almohadi|almohadu]] galvaspilsēta. Mūsdienās Marrākeša ir nozīmīgs saimnieciskais centrs un tūristu galamērķis. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Maroka-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Marokas pilsētas]] aftk4gwivwj1vybvrd21210p7jjrzdy Darela savvaļas parks 0 225994 3672486 3671873 2022-08-18T20:28:58Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 0b5ffx9y1v1b48wpd2bu8ijm8m6usi8 Mestis 0 232884 3672591 2659853 2022-08-19T07:19:07Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Mestis'' | aktuāla_sezona = | logo = Mestis_logo.jpg | pikseļi = | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[2000]] | komandas = 15 | valsts = {{FIN}}<br>{{LAT}} | čempions = [[Imatras "Ketterä"]] | čempions_visv = [[Mikeli "Jukurit"]] (7) | mlapa = [http://www.mestis.fi mestis.fi] | līdzīgi = [[SM līga]] }} '''''Mestis'' hokeja līga''' (vai vienkārši '''''Mestis''''') ir otra augstākā [[Somija]]s [[hokejs|hokeja]] līga aiz [[SM līga]]s. Mestis pašlaik spēlē 15 komandas. Līga tika izveidota [[2000]]. gadā. 2022. gadā līgā tika uzņemta [[Latvija]]s komanda [[HK Zemgale/LLU]]. == Visi čempioni == * 2021.—22. - [[Imatras "Ketterä"]] * 2020.—21. - [[Imatras "Ketterä"]] * 2019.—20. - ''Netika noteikts'' * 2018.—19. - [[Imatras "Ketterä"]] * 2017.—18. - ''[[KeuPa HT]]'' * 2016.—17. - ''[[SaPKo]]'' * 2015.—16. - [[Mikeli "Jukurit"]] * 2014.—15. - [[Mikeli "Jukurit"]] * 2013.—14. - [[Kouvolas "KooKoo"]] * 2012.—13. - [[Mikeli "Jukurit"]] * 2011.—12. - [[Vāsas "Sport"]] * 2010.—11. - [[Vāsas "Sport"]] * 2009.—10. - [[Joensū "Jokipojat"]] * 2008.—09. - [[Vāsas "Sport"]] * 2007.—08. - [[Turku TuTo]] * 2006.—07. - [[Kajāni "Hokki"]] * 2005.—06. - [[Mikeli "Jukurit"]] * 2004.—05. - [[Kuopio "KalPa"]] * 2003.—04. - [[Kuopio "KalPa"]] * 2002.—03. - [[Mikeli "Jukurit"]] * 2001.—02. - [[Mikeli "Jukurit"]] * 2000.—01. - [[Mikeli "Jukurit"]] == Ārējās saites == *[http://www.mestis.fi Līgas oficiālā mājaslapa] *[http://www.eliteprospects.com/league_home.php?leagueid=28 Līgas profils eliteprospects.com mājaslapā] {{hokejs-stub}} {{Somija-aizmetnis}} [[Kategorija:Hokejs Somijā]] [[Kategorija:Hokeja līgas]] 62txqtbyxc184jqrcldn4wk9cgbaraf Dagmāras iela 0 234039 3672605 3316376 2022-08-19T08:14:41Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Dagmāras iela |attēls = Dagmaras street in Riga, Latvia.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Dagmaras iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]], [[Dzirciems]] |ielas garums = 640 m |atklāta = 1917. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Dagmāras iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciema]] un [[Dzirciems|Dzirciema]] apkaimēs. Dagmāras iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Saldus iela (Rīga)|Saldus ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 640 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu. == Vēsture == Iela izveidota 1917. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/|title=Dzirciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielas raksturojums == Dagmāras iela ir 640 metrus gara asfaltēta iela [[Iļģuciems|Iļģuciema]] un [[Dzirciems|Dzirciema]] apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Saldus iela (Rīga)|Saldus ielu]]. Iela krustojas ar [[Lielezeres iela|Lielezeres ielu]] un [[Buļļu iela|Buļļu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lilijas iela|Lilijas ielu]]. Dagmāras ielā atrodas dažāda veida dzīvojamā apbūve, arī pirmsskolas izglītības iestāde "Madariņa" (Dagmāras ielā 3). Posmā starp Lielezeres un Buļļu ielu Dagmāras iela ir [[Nordeķu parks|Nordeķu parka]] austrumu robeža. Visā garumā pa Dagmāras ielu ved [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaju maršruta]] sliedes. == Ielu savienojumi == Dagmāras iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] * [[Lielezeres iela]] (T veida krustojums) * [[Buļļu iela]] * [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Iļģuciems]] * [[Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9626|24.061|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] sssbnm8ww9mabuucq23mmve1d6h9r8j Harijs Vītoliņš 0 234798 3672461 2087089 2022-08-18T19:48:53Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Harijs Vītoliņš''' var būt: * [[Harijs Vītoliņš (1915)|Harijs Vītoliņš]] — latviešu hokejists, treneris (1915—1984); * [[Harijs Vītoliņš (1941)|Harijs Vītoliņš]] — latviešu hokejists, treneris (1941—1997); * [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] — latviešu hokejists, treneris (1968). {{Nozīmju atdalīšana}} s5y1tlavap4vltgl1oezlwh6xhdlamj Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija 0 236390 3672222 3625524 2022-08-18T15:32:07Z GrIgMaNN 105941 /* Vēsture */ precizējums tika aprakstīts wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija.jpg|thumb|300px|Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas attēls uz pastkartes.]] '''Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija''' ({{val|ru|Рижская Ломоносовская женская гимназия}}, {{val|de|Lomonossow-Gymnasium von Riga}}) bija pirmā Rīgas sieviešu ģimnāzija ar krievu mācību valodu. [[Skola]] dibināta 1868. gadā ar mērķi stiprināt [[Baltijas pārkrievošana]]s politiku un nosaukta krievu zinātnieka [[Mihails Lomonosovs|Lomonosova]] vārdā. Tagad šajā ēkā atrodas [[Latvijas Universitāte]]s Matemātikas un informātikas intitūts. == Vēsture == [[File:Riga Secondary School No.23.jpg|thumb|300px|Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolas (bijusī Rīgas 23.vidusskola) ēka Akas ielā 10 2016.g.]] Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija dibināta [[1868]]. gadā, 1871. gadā to pārcēla uz [[Jānis Baumanis|Jāņa Baumaņa]] projektēto ēku Troņmantnieka bulvārī 29 (tagadējā Raiņa bulvārī). Tajā bija sagatavošanas klase un sešas pamatklases, pēc 1874. gada sagatavošanas klase, septiņas pamatklases un pedagoģiskā klase. Mācīja ticības mācību, krievu, angļu, franču valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, aritmētiku, fiziku, glītrakstīšanu, zīmēšanu, pedagoģiju un dabasmācības. Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Lomonosova ģimnāziju evakuēja uz [[Geničeska|Geničesku]] (''Геническ''). Pēc kara ēkā 1919. gada rudenī skola nonāca jaunās pilsētas pašpārvaldes pakļautībā un dokumentos tika saukta par “Lomonosova” vai “bijusī Lomonosova”, un pēc tam izveidoja '''Rīgas pilsētas krievu vidusskolu'''. Sākumā skolā mācījās tikai ap 25% krievu skolēnu, desmitgades beigās viņu skaits bija pieaudzis līdz 75%. Kopš 1921. gada skolā tika uzņemtas arī meitenes. 1923. gadā skola tika pārcelta uz Akas ielā, 10. Padomju vara reorganizēja Rīgas krievu skolas: Akas ēkā iekārtoja 77. septiņgadīgo skolu, bet atlikušos vidusskolēnus pārcēla uz Rīgas 10. vidusskolu. 1951. gadā 77. septiņgadīgā skola pārtapa par 23. vidusskolu, kas palika līdz 1991. gadam, kad tai tika atgriezts tās vēsturiskais nosaukums<ref>{{Cite web |url=http://www.delfi.lv/reporter/news/comments/aleksandr-malnach-za-chto-rizhskaya-duma-zakryvaet-starejshuyu-russkuyu-shkolu.d?id=37870921 | title=Aleksandrs Malnačs. Kāpēc Rīgas dome slēdz vecāko krievu skolu?|access-date=2014-01-07 |archive-date=2014-01-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140107140936/http://www.delfi.lv/reporter/news/comments/aleksandr-malnach-za-chto-rizhskaya-duma-zakryvaet-starejshuyu-russkuyu-shkolu.d?id=37870921 }}</ref>. 2001. gadā Rīgas 23. vidusskolu Akas ielā 10 pārdēvēja par Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolu, kas sevi uzskatīja par Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas pēcteci.<ref>[http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-m-lomonosova-krievu-vidusskola Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola]</ref> 2011. gadā ģimnāziju likvidēja, bet tās resursus un infrastruktūru pievienoja [[Rīgas 40. vidusskola]]i<ref>[http://riga.pilseta24.lv/zina?slug=riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana. Riga.Pilseta24.lv portāls. 2011.g. 26. augustā]]</ref><ref>{{Cite web |url=http://www.ves.lv/article/185787 |title=Rīgas 40. vidusskola pārceļas uz jaunu ēku, bet ne visu |accessdate=2014-01-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107152013/http://www.ves.lv/article/185787 |archivedate=2014-01-07 }}</ref>. No šī brīža līdz šai dienai mācību stundas notiek gan bijušajā ēkā Akas ielā 10, gan Rīgas 40.vidusskolas galvenajā ēkā Tērbatas 15/17<ref>{{Cite web |url=https://www.r40vsk.lv/ru/contacts/ |title= Kontaktinformācija |access-date=2021-12-09 |archive-date=2021-12-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211209201300/https://www.r40vsk.lv/ru/contacts/ }}</ref>. == Ģimnāzijas ēkas liktenis == 1938. gadā Angļu institūta ēku pamatīgi pārbūvēja pēc [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] projekta. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada oktobrī Angļu valodas institūtu likvidēja un uz tā bāzes izveidoja Valsts valodu institūtu, ko novembrī pārdēvēja par Valsts pedagoģisko valodu institūtu. [[Ostlande|Vācu okupācijas laikā]] 1941.—1944. gadā šajā ēkā bija kara hospitālis. 1944. gada decembrī ēkā atjaunoja Rīgas svešvalodu institūtu, ko 1945. gada 27. februārī pārdēvēja par LPSR Valodu un literatūras pedagoģisko institūtu, 1946. gada 14. septembrī par Valsts pedagoģisko institūtu, bet 1954. gada 24. septembrī par Rīgas pedagoģisko institūtu. 1958. gada novembrī institūtu slēdza un ēku nodeva [[Latvijas Valsts Universitāte]]s rīcībā, kas 1959. gadā ēkā atvēra LVU Skaitļošanas centru. 1990. gadā uz tā bāzes izveidoja [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūtu]]. == Ievērojami padagogi un absolventi == Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas absolventes: pedagoģe [[Natālija Draudziņa]], rakstniece [[Ivande Kaija]], botāniķe, pedagoģe [[Emīlija Ozoliņa]]. Vēlāk to kā Rīgas pilsētas krievu vidusskolu absolvēja dzejnieki [[Igors Činnovs|I. Činnovs]] un N. Istomins, rakstnieks L. Zurovs, šaha lielmeistars [[Vladimirs Petrovs (šahists)|V. Petrovs]], mākslinieki G. Kruglovs, G. Matvejevs, A. Jupatovs, M. Jakobi, mūziķi N. Kačalovs, D. Kuļkovs, A. Fjodorovs, filologi M. Semjonova un N. Kravčonoka, tēlnieks [[Ļevs Bukovskis|Ļ. Bukovskis]], juristi D. Bukovskis un B. Pļuhanovs <ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/the-riga-city-russian-secondary-school.html Rīgas pilsētas krievu ģimnāzija]</ref>, hokejists [[Leonīds Vedējs|L. Vedējs]] u.c. Skolas pedagogu vidū bija [[Andrejs Ašarins]] un [[Maksis Šervinskis]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] q83r6c4vzh0z3k9as0len39mx0de9j2 3672224 3672222 2022-08-18T15:37:51Z GrIgMaNN 105941 /* Vēsture */ ieviesa padomju laikos visilgāk darbojušās skolas nosaukuma izlasi wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija.jpg|thumb|300px|Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas attēls uz pastkartes.]] '''Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija''' ({{val|ru|Рижская Ломоносовская женская гимназия}}, {{val|de|Lomonossow-Gymnasium von Riga}}) bija pirmā Rīgas sieviešu ģimnāzija ar krievu mācību valodu. [[Skola]] dibināta 1868. gadā ar mērķi stiprināt [[Baltijas pārkrievošana]]s politiku un nosaukta krievu zinātnieka [[Mihails Lomonosovs|Lomonosova]] vārdā. Tagad šajā ēkā atrodas [[Latvijas Universitāte]]s Matemātikas un informātikas intitūts. == Vēsture == [[File:Riga Secondary School No.23.jpg|thumb|300px|Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolas (bijusī Rīgas 23.vidusskola) ēka Akas ielā 10 2016.g.]] Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija dibināta [[1868]]. gadā, 1871. gadā to pārcēla uz [[Jānis Baumanis|Jāņa Baumaņa]] projektēto ēku Troņmantnieka bulvārī 29 (tagadējā Raiņa bulvārī). Tajā bija sagatavošanas klase un sešas pamatklases, pēc 1874. gada sagatavošanas klase, septiņas pamatklases un pedagoģiskā klase. Mācīja ticības mācību, krievu, angļu, franču valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, aritmētiku, fiziku, glītrakstīšanu, zīmēšanu, pedagoģiju un dabasmācības. Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Lomonosova ģimnāziju evakuēja uz [[Geničeska|Geničesku]] (''Геническ''). Pēc kara ēkā 1919. gada rudenī skola nonāca jaunās pilsētas pašpārvaldes pakļautībā un dokumentos tika saukta par “Lomonosova” vai “bijusī Lomonosova”, un pēc tam izveidoja '''Rīgas pilsētas krievu vidusskolu'''. Sākumā skolā mācījās tikai ap 25% krievu skolēnu, desmitgades beigās viņu skaits bija pieaudzis līdz 75%. Kopš 1921. gada skolā tika uzņemtas arī meitenes. 1923. gadā skola tika pārcelta uz Akas ielā, 10. Padomju vara reorganizēja Rīgas krievu skolas: Akas ēkā iekārtoja 77. septiņgadīgo skolu, bet atlikušos vidusskolēnus pārcēla uz Rīgas 10. vidusskolu. 1951. gadā 77. septiņgadīgā skola pārtapa par '''Rīgas 23. vidusskolu''', kas palika līdz 1991. gadam, kad tai tika atgriezts tās vēsturiskais nosaukums<ref>{{Cite web |url=http://www.delfi.lv/reporter/news/comments/aleksandr-malnach-za-chto-rizhskaya-duma-zakryvaet-starejshuyu-russkuyu-shkolu.d?id=37870921 | title=Aleksandrs Malnačs. Kāpēc Rīgas dome slēdz vecāko krievu skolu?|access-date=2014-01-07 |archive-date=2014-01-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140107140936/http://www.delfi.lv/reporter/news/comments/aleksandr-malnach-za-chto-rizhskaya-duma-zakryvaet-starejshuyu-russkuyu-shkolu.d?id=37870921 }}</ref>. 2001. gadā Rīgas 23. vidusskolu Akas ielā 10 pārdēvēja par Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolu, kas sevi uzskatīja par Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas pēcteci.<ref>[http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-m-lomonosova-krievu-vidusskola Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola]</ref> 2011. gadā ģimnāziju likvidēja, bet tās resursus un infrastruktūru pievienoja [[Rīgas 40. vidusskola]]i<ref>[http://riga.pilseta24.lv/zina?slug=riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana. Riga.Pilseta24.lv portāls. 2011.g. 26. augustā]]</ref><ref>{{Cite web |url=http://www.ves.lv/article/185787 |title=Rīgas 40. vidusskola pārceļas uz jaunu ēku, bet ne visu |accessdate=2014-01-07 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107152013/http://www.ves.lv/article/185787 |archivedate=2014-01-07 }}</ref>. No šī brīža līdz šai dienai mācību stundas notiek gan bijušajā ēkā Akas ielā 10, gan Rīgas 40.vidusskolas galvenajā ēkā Tērbatas 15/17<ref>{{Cite web |url=https://www.r40vsk.lv/ru/contacts/ |title= Kontaktinformācija |access-date=2021-12-09 |archive-date=2021-12-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211209201300/https://www.r40vsk.lv/ru/contacts/ }}</ref>. == Ģimnāzijas ēkas liktenis == 1938. gadā Angļu institūta ēku pamatīgi pārbūvēja pēc [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] projekta. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada oktobrī Angļu valodas institūtu likvidēja un uz tā bāzes izveidoja Valsts valodu institūtu, ko novembrī pārdēvēja par Valsts pedagoģisko valodu institūtu. [[Ostlande|Vācu okupācijas laikā]] 1941.—1944. gadā šajā ēkā bija kara hospitālis. 1944. gada decembrī ēkā atjaunoja Rīgas svešvalodu institūtu, ko 1945. gada 27. februārī pārdēvēja par LPSR Valodu un literatūras pedagoģisko institūtu, 1946. gada 14. septembrī par Valsts pedagoģisko institūtu, bet 1954. gada 24. septembrī par Rīgas pedagoģisko institūtu. 1958. gada novembrī institūtu slēdza un ēku nodeva [[Latvijas Valsts Universitāte]]s rīcībā, kas 1959. gadā ēkā atvēra LVU Skaitļošanas centru. 1990. gadā uz tā bāzes izveidoja [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūtu]]. == Ievērojami padagogi un absolventi == Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas absolventes: pedagoģe [[Natālija Draudziņa]], rakstniece [[Ivande Kaija]], botāniķe, pedagoģe [[Emīlija Ozoliņa]]. Vēlāk to kā Rīgas pilsētas krievu vidusskolu absolvēja dzejnieki [[Igors Činnovs|I. Činnovs]] un N. Istomins, rakstnieks L. Zurovs, šaha lielmeistars [[Vladimirs Petrovs (šahists)|V. Petrovs]], mākslinieki G. Kruglovs, G. Matvejevs, A. Jupatovs, M. Jakobi, mūziķi N. Kačalovs, D. Kuļkovs, A. Fjodorovs, filologi M. Semjonova un N. Kravčonoka, tēlnieks [[Ļevs Bukovskis|Ļ. Bukovskis]], juristi D. Bukovskis un B. Pļuhanovs <ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/the-riga-city-russian-secondary-school.html Rīgas pilsētas krievu ģimnāzija]</ref>, hokejists [[Leonīds Vedējs|L. Vedējs]] u.c. Skolas pedagogu vidū bija [[Andrejs Ašarins]] un [[Maksis Šervinskis]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas vēsture]] keckzoeqqp3rqo5n5qhep62lil2kvuy Dāņu Igaunija 0 239027 3672323 3611101 2022-08-18T18:04:16Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|270px|thumb|[[Livonijas konfederācija]]s karte ar Dāņu Igaunijas daļu (Igaunijas hercogisti) ziemeļos.]] '''Dāņu Igaunija''' ({{val-da|Dansk Estland}}; 1219-1346) jeb '''Igaunijas hercogiste''' ({{val-da|Hertugdømmet Estland}}) ir literatūrā pieņemts apzīmējums teritorijai [[Igaunija]]s ziemeļu daļā, kas nonāca [[Dānija]]s valdījumā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[1219]]. gadā. Teritorijā daļēji ietilpa [[Rēvele]]s, [[Harija]]s un [[Viruzeme]]s provinces apmēram 12 000 km<sup>2</sup> platībā (tagadējais [[Harju apriņķis]], [[Raplas apriņķis]], [[Rietumviru apriņķis]] un [[Austrumviru apriņķis]]). Galvaspilsēta bija [[Tallina]], galvenie cietokšņi bija [[Narva]] un [[Rakvere]]. Tallinas Doma baznīcā rezidēja [[Lundas arhibīskapi]]em pakļauti [[Tallinas bīskapi]], kurus iecēla [[Dānijas karaļi]]. == Priekšvēsture == [[Attēls:Ancient_Estonian_counties.png|thumb|270px|Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu sākumā. Pēc 1238. gada Stensbijas līguma dāņi atguva Rēveles (REVALA), Harijas (HARJU) un Virijas (VIRUMAA) zemes.]] [[Livonijas krusta kari|Livonijas Krusta karu]] sākumā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] pirms došanās uz Livoniju noslēdza vienošanās ar [[Dānijas karaļi|Dānijas karali]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]], ka [[Sāmsala]], tāpat kā [[Kursa (valsts)|Kursa]] un Igaunijas piekraste ietilps [[Dānija]]i atvēlētajā kristāmajā teritorijā. 1203. gadā, dodamies uz [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemi]], vācu krustneši [[1203. gada Kauja pie Visbijas|jūras kaujā pie Visbijas]] cīnījās pret igauņu kuģiem, kas pēc sirojuma uz Dāniju bija iebraukuši [[Visbija]]s ostā. Iegūto laupījumu krustneši atdeva dāņu [[Lundas arhibīskaps|Lundas arhbīskapam]] Andreasam. 1206. gada 13. janvārī dāņu arhibīskaps Andreass saņēma no Romas pāvesta pilnvaru iecelt bīskapus kristījamās pagānu zemēs, tādēļ 1206. gada vasarā notika [[1206. gada uzbrukums Sāmsalai|pirmais dāņu karagājiens uz Sāmsalu]], tomēr uz salas krustneši nepalika. 1210./1211. gada ziemā vācu krustneši kopā ar kristītajiem [[līvi]]em un [[leti]]em sāka [[Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)|karagājienus uz Sontaganu (1211)]], [[Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)|Jervu (1212)]] un [[Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)|Hariju (1216)]]. Sakarā ar domstarpībām ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] 1218. gadā Livonijas bīskaps Alberts kopā ar Igaunijas bīskapu [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] [[Šlēzviga|Šlēzvigā]] lūdza palīdzību Dānijas karalim Valdemāram II Igaunijas iekarošanā. == Dāņu iekarojumi (1219-1238) == [[Attēls:Danska väldet under valdemar sejr.jpg|thumb|270px|Dānijas lielvalsts Valdemāra II valdīšanas laikā. Nav iezīmētas [[Livonijas bīskapija]], kas bija pakļauta Valdemāram II 1220.-1222. gadā.]] [[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|270px|Karoga parādīšanās debesīs [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|Lindanises kaujas]] laikā 1219. gadā (Lorencena glezna).]] 1219. gada 23. martā [[Svētās Romas impērija]]s ķeizars [[Frīdrihs I Barbarosa]] uzdāvāja [[Magdeburga]]s arhibīskapam Albertam visas zemes viņpus Līvzemes, kuras tas pievērstu kristīgajai ticībai un iegūtu impērijai. Ar šo lēmumu nebija mierā Dānijas karalis [[Valdemārs II]], kas pieteica savas pretenzijas ne tikai uz visām [[Igaunija]]s zemēm, bet arī uz [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]. Tādēļ 1219. gada jūnijā [[Dānijas karaļi|Dānijas karalis]] [[Valdemārs II]] kopā ar vēlāko [[Rīgene]]s vendu ķēniņu Viclavu I, Lundas arhibīskapu Andreasu un Igaunijas bīskapu [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] devās [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karagājienā uz Rēveli]]. Pēc vienošanās ar igauņu vecākajiem viņi tagadējā [[Tallina]]s Domkalnā vecās igauņu Lindanises pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili". Pēc rēveliešu kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi nogalināja bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Jaunajā cietoksnī tika atstāts dāņu garnizons un bīskapi, kas ķērās pie Rēveles novada kristīšanas Lundas arhibīskaps nogalinātā Igaunijas bīskapa vietā iecēla savu kapelānu Vescelīnu, kas kļuva par pirmo dāņiem padoto Tallinas bīskapu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/023_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIII. 2. |access-date={{dat|2013|12|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100518100538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/023_latv.htm |archivedate={{dat|2010|05|18||bez}} }}</ref> 1220. gadā Romas pāvests kristītās igauņu un līvu zemes piešķīra [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko savukārt iebilda bīskaps Alberts un [[Zobenbrāļu ordenis]]. 1221. gada aprīlī sāmsalieši divas nedēļas [[Tallinas aplenkums (1221)|aplenca Tallinu]], bet nespēja to ieņemt. 1222. gada vasarā Dānijas karalis Valdemārs II rīkoja [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)|karagājienu pret Sāmsalu]], kura laikā salā tika uzcelta mūra pils, kas visticamāk atradās tagadējās [[Kuresāre]]s pils vietā. Jaunajā pilī pie Dānijas karaļa no viņam piešķirtās Līvzemes ieradās bīskaps Alberts, Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns un līvu vecākie. Sarunu gaitā viņi panāca to, ka karalis bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem, bet garīgās tiesības Rīgas bīskapam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/026_latv.htm |title=Indriķa hronika XXVI 2.-4. |access-date={{dat|2013|12|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130530173543/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/026_latv.htm |archivedate={{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> Pēc Dānijas karaļa un Livonijas delegācijas aizbraukšanas sāmsalieši kopā ar ridaliešiem aplenca dāņu mūra pili un piecas dienas bombardēja ar 17 akmeņu metamajām mašīnām paterellām. Pils aizstāvji padevās un atgriezās pie dāņiem Rēvelē. Sāmsalieši paturēja septiņus dāņus un Rīgas bīskapa brāli [[Teoderihs fon Bukshēvdens|Teoderihu]] par ķīlniekiem miera apstiprināšanai. Sāmsaliešu uzvaras rezultātā visā Igaunijā sākās sacelšanās pret krustnešiem. Pēc tam, kad 1223. gada sākumā sacēlušies igauņi [[Tallinas aplenkums (1223)|uzbruka Tallinai]], gada beigās notika vēl viens [[Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)|krievu un igauņu uzbrukums Tallinai]], kuru uzbrucēji arī pēc četru nedēļu aplenkuma nespēja ieņemt. 1224. gadā notika vācu, letu un līvu [[Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)|karagājiens uz Hariju un Jervu]], kas beidzās ar miera līguma atjaunošanu ar jerviešiem un viruiešiem. 1227. gada ziemā Romas pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]] vadīja gandrīz 20 000 vācu, līvu un letu karavīru [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|karagājienu uz Sāmsalu]] un piespieda kristīties visus Sāmsalas iedzīvotājus. Tādēļ Sāmsala līdz pat 1560. gadam palika bīskapa un Livonijas ordeņa pārvaldībā. Pēc vācu krustnešu un Zobenbrāļu ordeņa sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] un tā palieku pievienošanas Vācu ordenim izveidoja Livonijas ordeni. Dāņu karalis Valdemārs II un Livonijas ordeņa mestrs [[Hermanis Balke]] 1238. gadā noslēdza [[Stensbijas līgums|Stensbijas līgumu]], ar kuru Dānija atguva Zobenbrāļu ordeņa un tā līvu un letu vasaļu 1227. gadā iekarotās Rēveles, Harijas un Virijas zemes. [[Attēls:Rakvere, hrad.jpg|thumb|270px|Rakveres pils, pie kuras 1268. gada notika [[Rakveres kauja]] ar krievu karaspēku.]] == Kari ar krieviem un lietuviešiem (1268-1279) == 1268. gada 18. februārī [[Rakveres kauja|Rakveres kaujā]] apvienotais Tērbatas bīskapijas, Dāņu Igaunijas, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā. 1269. gada martā notika apvienotā [[Livonijas konfederācija]]s karaspēka [[Pleskavas aplenkums (1269)|atbildes karagājiens uz Pleskavu]], kura piedalījās ap 180 Livonijas ordeņa un Dāņu Igaunijas bruņinieku un ap 18 000 letu, līvu un igauņu karavīru, kas "zirgos bija atjājuši, ko segām bija rotājuši pēc bruņinieku parauga". Uzbrukuma rezultātā Novgoroda izstājas no kara un noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru. Dāņu Igaunijas bruņinieki arī vēlāk piedalījās kopīgos karagājienos ar Livonijas ordeni. Tā 1279. gada 5. martā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem krita arī Rēveles dāņu bruņinieku kapteinis [[Eilarts Hobergs]].<ref>Hermann von Wartberge. Chronicon Livoniae. Ed. E. Strehlke // Scriptores rerum Prussicarum, Bd. II. Leipzig, 1863. - S. 48</ref> == Jurģa nakts sacelšanās (1343) == [[Attēls:Padise Klooster.jpg|thumb|270px|Padises klosteris Harijas zemē, kuru ieņēma Jurģa nakts sacelšanās dalībnieki 1343. gadā.]] {{Pamatraksts|Jurģa nakts sacelšanās}} 1343. gada Jurģos 23. aprīlī [[dāņi]]em pakļautajā [[Harija]]s zemē sākās igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]], kad zemnieki masveidā atteicās no kristīgās ticības un nonāvēja apmēram 1800 svešzemnieku, ieņēma cisterciešu ordeņa [[Padizes klosteris|Padizes klosteri]] un nogalināja 28 mūkus. Tika aplenkts [[Tallina]]s Domkalns un aicināti palīgā zviedri no [[Turku]] un [[Vīborga]]s. 25. aprīlī sacēlās arī [[Vīka]]s zemnieki un aplenca [[Hāpsalas pils|Hāpsalas bīskapa pili]]. Nemiernieki ievēlēja četrus ķēniņus, kas 1343. gada 4. maijā [[Paides pils|Paides pilī]] sāka sarunas ar [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru par tiešām vasaļattiecībām bez muižnieku starpniecības. 24. jūlijā sāmsalieši ieņēma [[Poides pils|Poides cietoksni]] un no salas padzina visus vāciešus. 1346. gadā Dānijas karalis Valdemārs IV pārdeva Harijas un Virijas provinces Livonijas ordenim par 10 000 markām. Livonijas ordenis jauniegūtajās zemēs izveidoja [[Rēvele]]s komtureju, [[Rakvere]]s, [[Tolse]]s, [[Narva]]s un [[Vasknarva]]s fogtejas. == Igaunijas hercogi == 1220. gadā Dānijas karalis Valdemārs II ieviesa titulu ''Igaunijas kungs'' ({{val-la|Dominus Estonie}}) vai ''Igaunijas hercogs'' ({{val-da|Hertug af Estland}}), ko dāņu valdnieki pievienoja saviem tituliem kopš 1269. gada. Dāņu Igaunijas vietvaldis bija karaļa padomes nozīmēts Rēveles kapteinis ({{val-la|capitaneus}}), kas rezidēja Tallinas Domkalna pilī. Zināms, ka 1279. gadā Rēveles kapteinis bija Eilarts Hobergs. Zināms, ka pēc karaļa Kristapa II nāves 1332. gadā šo titulu piešķīra viņa otrajam dēlam princim Oto ({{val-da|Otto af Lolland og Estland}}),<ref>[http://runeberg.org/nfbt/0590.html Nordisk familjebok, 1914]</ref> bet 1338. gadā to atguva karalis Valdemārs III. Pēc Igaunijas pārdošanas Livonijas ordenim Dānijas karaļi vēl turpināja nomināli lietot šo titulu līdz 1456. gadam: * Ēriks V lietoja titulu no 1271. gada * Ēriks VI no 1286. gada * Kristaps II 1320. - 1326. gadā, 1329. - 1332. gadā ** princis Oto 1332. - 1338. gadā * Valdemārs III 1326. - 1329. gadā, no 1338. gada * [[Valdemārs IV]] 1340. - 1346. gadā, nomināli līdz 1375. gadam == Dāņu pretenzijas uz Livonijas zemēm 16.-17. gadsimtā == [[Attēls:Magnus 1563.jpg|thumb|330px|1563. gadā kaltā Sāmsalas, Vīkas un Kurzemes bīskapijas monēta ar bīskapa Magnusa attēlu un ģerboni. Apliecošais uzraksts: MAG[NVS] . D[EI] + G[RATIA] + EP[ISCOPV]S + OSILIAE + CVRO[NIAE]. ET + RE[GIAE] + H[ERES] + NOR[VEGIAE].]] [[Krievijas cariste]]s uzbrukuma rezultātā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1558. gadā vairāki [[Livonijas konfederācija]]s bīskapi piedāvājās pāriet [[Dānija]]s karaļa vasaļatkarībā. 1560. gadā Dānijas karalis [[Frederiks II]] iecēla savu brāli [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. Arī [[Rēvele]]s bīskaps [[Vrangeļi|Morics Vrangelis]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Sāmsalas daļas fogts Heinrihs Volfs atsacījās no savām tiesībām Dānijas labā. Pēc ierašanās Livonijā Magnuss 1561. gada jūnijā Kuresāres pilī tika iecelts par [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas, Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapu]] un [[Rēvele]]s administratoru ({{val-de|Bischoff der Stiffte Osell, Wieck vnd Churlandt, Administrator des Stiffts Reueil}}). 1562. gadā Krievijas cars [[Ivans IV]] noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Dānijas karali, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz īpašumiem Igaunijā, Sāmsalā un Kurzemē. Taču Septiņu gadu kara (1563-1570) sākumā Zviedrija atņēma dāņiem Igaunijas kontinentālo daļu un 1563. gada beigās Magnusa pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. 1572. gada maijā Krievijas cars Magnusu iecēla par "Livonijas karali, igauņu un latviešu zemju kungu" ({{val-la|Rex Livonia Dominus Esthoniae et Littiae}}, {{val-de|koning in Lifflandt, der Estnischen und lettischen Landen Herr}})<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500-1600. Daugava, Stokholma 1964., 160 lpp.</ref> 1577. gada sākumā cars Ivans IV apstiprināja Magnusa tiesības uz zemēm Livonijā, kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s. 1578. gadā tika noslēgts Dānijas un Krievijas pamiers uz 15 gadiem, kurā Dānija atzina Krievijas cara tiesības uz Livoniju, saglabājot vienīgi Sāmsalu un Muhu salu. Magnuss atteicās no Livonijas karaļa titula, padevās Polijas – Lietuvas valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] aizsardzībā, pameta lēņus Igaunijā un Vidzemē un apmetās Kurzemes bīskapijas galvaspilsētā [[Piltene|Piltenē]]. Pēc viņa nāves 1585. gadā Polija-Lietuva piespieda Dāniju atteikties no [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]], vienīgi Sāmsala palika Dānijas kontrolē līdz pat 1645. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dānijas lielvalsts}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] 3uyjys45yeqs1lrp2fderqel82a4w7i Tallinas bīskapi 0 239169 3672348 3111035 2022-08-18T18:15:07Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Domklein.jpg|thumb|300px|Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā]] [[Attēls:Ordensland1410.png|thumb|350px|Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland'').]] '''Tallinas bīskapi''' bija [[Dāņu Igaunija]]s teritorijā jeb '''Rēveles bīskapijā''' ({{val-la|Episcopatus Revaliensis}}) rezidējošie [[Romas katoļu baznīca]]s bīskapi, kurus kopš 1240. gada iecēla [[Dānijas karaļi]]. Pēc tam, kad Dānijas karalis [[Valdemārs IV]] Igaunijas ziemeļdaļu pārdeva Livonijas ordenim, Tallinas bīskapi no 1374. gada nomināli pakļāvās [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapiem]], bet reāli bija pilnīgi atkarīgi no Livonijas ordeņa. Pēdējais Tallinas bīskaps [[Vrangeļi|Morics Vrangelis]] atteicās no bīskapa tiesībām par labu Dānijas princim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. === Dāņu Igaunijas laikā === * Veselīns (''Wesselin'', 1219–1227), dāņu karaļa iecelts Igaunijas bīskaps * Torkils (''Thorkill'', 1238/40-1260) * Trugots (''Thrugot'', 1260/63-1279) * Johaness (1280–1294) * Heinrihs (1298–1318) * Olavs no Roskildes (''von Roskilde'', 1323–1350) === Livonijas ordeņa laikā === * Ludvigs no Minsteres (''von Münster'', 1352–1389) * Johaness Rekelings (1390–1403) * Dītrihs Teodors Tolke (1403–1405) * Johaness fon Aken-Ahmans (''von Aken-Achmann (Ochmann)'', 1405–1418) * Arnolds Stoltevets (''Stoltevoet'', 1418–1419) * [[Ikskili|Heinrihs Ikšķils]] (''Uexküll'', 1419–1456) * Everhards Kalle (''Call'', 1457–1475) * Ivans Stoltevets (1475–1477) * Simons fon der Borhs (''von der Borch'', 1477–1492) * Nikolajs Roddendorps (1493–1509) * Gotšalks Hagens (1509–1513) * Kristiāns Černekovs (''Czernekow'', 1513–1514) * [[Johans VII Blankenfelds|Johaness Blankenfelds]] (1514–1524) (arī [[Tērbatas bīskaps]] un [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]]) * [[Tīzenhauzeni|Georgs fon Tīzenhauzens]] (1525–1530) * Johaness Roterds (1531–1536) * Arnolds Annebats (1536–1551) * Frīdrihs fon Amptens (''von Ampten'', 1551–1557) * [[Vrangeļi|Morics fon Vrangelis]] (''von Wrangel'', 1558–1560) == Skatīt arī == * [[Tērbatas bīskapi]] * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapi]] * [[Kurzemes bīskapija]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi| ]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Tallinas vēsture]] fwv4y8lzv56cwrggrskbkm51vfo4cse Dzegužu iela (Rīga) 0 245619 3672610 3316379 2022-08-19T08:24:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dzegužu iela|Dzegužu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dzegužu iela |attēls = Dzegužu iela.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Dzeguzu iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] (vēsturiski [[Iļģuciems]]) |ielas garums = 600 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dzegužu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], vēsturiskajā [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Dzegužu iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Embūtes iela (Rīga)|Embūtes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 600 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Iela izveidota ap 1897. gadu ar tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Кукушкинская улица}}), kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/|title=Dzirciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielas raksturojums == Dzegužu iela ir 600 metrus gara asfaltēta iela [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils ielu]]. Iela krustojas ar [[Skrundas iela (Rīga)|Skrundas ielu]], [[Saukas iela (Rīga)|Saukas ielu]] un [[Buļļu iela|Buļļu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Embūtes iela (Rīga)|Embūtes ielu]]. Dzegužu ielā atrodas dažāda veida dzīvojamā apbūve. Pie krustojuma ar Slokas ielu atrodas [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] 5. daļa (Slokas ielā 66). Posmā starp Saukas un Embūtes ielu Dzegužu iela ir [[Dzegužkalna parks|Dzegužkalna parka]] ziemeļrietumu robeža. Ielas nosaukuma izcelsme saistīta ar atrašanos līdzās [[Dzegužkalns|Dzegužkalnam]]. Līdzās ielai atrodas Dzegužkalna [[estrāde]]. == Ielu savienojumi == Dzegužu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] * [[Saukas iela (Rīga)|Saukas iela]] (T veida krustojums) * [[Buļļu iela]] * [[Embūtes iela (Rīga)|Embūtes iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * [[Iļģuciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9609|24.065|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] iwzfugd6jbxrcy43ani2y825388yj7s Saki 0 247741 3672602 3671461 2022-08-19T07:54:23Z Pirags 3757 /* ievads */ pap wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu Ukrainā|Saki (nozīmju atdalīšana)|Saki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saki | official_name = | image_skyline = ЛабренцисСаки.JPG | image_caption = Piemineklis [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] divīzijas 2. brigādes komandierim<ref>[http://time4news.org/content/kto-ubil-kombriga-labrentsisa Кто убил комбрига Лабренциса?]</ref> [[Fricis Labrencis|Fricim Labrencim]] Sakos | imagesize=200px | image_flag = FLA Saky, Crimea, Ukraine.svg | image_shield = COA Saky, Crimea, Ukraine.svg | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = left | pushpin_map_caption = Saki Ukrainas kartē | pushpin_image = Crimea Autonomous Republic in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Krima | pushpin_label_position1 = right | pushpin_map_caption1 = Saki Krimas kartē | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Republika | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_name1 = [[Krimas Autonomā Republika]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1827. gads | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = 1952. gads | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 29 | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 23400 | population_density_km2 = auto | timezone = MSK | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 45| latm = 8| lats =1| latNS = N | longd = 33| longm = 34| longs =38| longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 10 | website = {{url|http://saki-rada.gov.ua}} | footnotes = }} '''Saki''' ([[ukraiņu valoda|ukraiņu]] un {{val|ru|Саки}}) vai '''Saka''' ({{val-crh|Saq}}) ir kūrortpilsēta [[Ukraina|Ukrainā]], [[Krima]]s pussalas rietumos. Izvietojusies Saku ezera krastā 4 km no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Kalamitas līcis|Kalamitas līča]] piekrastes.<ref>{{PZT|613}}</ref> [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] republikas nozīmes pilsēta, [[Saku rajons|Saku rajona]] centrs. Pie Novofedorivkas atrodas Saki militārais lidlauks. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies pēc 1827. gada Krimas tatāru ciema vietā kā pirmais [[Krievijas Impērija|Krivijas Impērijā]] balneoloģijas un dūņu dziedniecības [[kūrorts]]. [[Krimas aneksija]]s laikā 2014. gada martā to okupēja [[Krievijas bruņotie spēki]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krimas Autonomā Republika}} [[Kategorija:Krimas pilsētas]] qnpljz2ui2zwvpqm3tpw1zqdpblfvw2 Cementa iela 0 249503 3672645 3649548 2022-08-19T09:53:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Cementa iela |attēls = Cementa iela.jpg |attēla paraksts = Cementa iela pie Rīgas 55. pasta nodaļas |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Cementa iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag_of_Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]] |ielas garums = 740 m |atklāta = 1880. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Cementa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Baltā iela (Rīga)|Balto ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Palangas iela (Rīga)|Palangas ielu]]. Cementa iela pamatā sastāv no divām braukšanas joslām, taču dažās vietās, it īpaši sākumdaļā un aiz savienojuma ar [[Dzirciema iela|Dzirciema ielu]], tā ir šaurāka. Iela posmā no [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielas]] līdz Dzirciema ielai nav paredzēta autotransporta satiksmei, šajā posmā atrodas asfaltēts gājēju celiņš, kas ved uz tuvējām iekšpagalmos uzceltajām ēkām un [[Iļģuciema vidusskola|Iļģuciema vidusskolu]]. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, tās kopējais garums ir 740 metri. == Vēsture == Cementa iela pirmoreiz Rīgas adrešu grāmatā minēta ap 1880. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kuru tā saglabājusi līdz pat mūsdienām.<ref>[http://citariga.lv/lat/ilguciems/ielas/1/ Iļģuciema ielu katalogs: A - L], citariga.lv</ref> == Ielas raksturojums == Cementa iela ir aptuveni 740 metrus gara iela [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes centrālajā daļā. Tā sākas krustojumā ar [[Baltā iela (Rīga)|Balto ielu]] un ar nelieliem līkumiem iet rietumu-ziemeļrietumu virzienā. Ielas sākumdaļa samērā neapbūvēta - atrodas dažas savrupmājas, daudzstāvu paneļēkas, [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu ielas]] tuvumā arī sabiedriskās celtnes (tirdzniecības centrs, bijušais kinoteātris, pasta nodaļa, kultūras centrs u.c.). No krustojuma ar Lidoņu ielu līdz iekšpagalma autostāvvietai, pie kuras atrodas arī savienojums ar [[Dzirciema iela|Dzirciema ielu]], Cementa iela ir gājēju celiņš, pa kuru var nokļūt uz iekšpagalmos uzbūvētajām paneļēkām un [[Iļģuciema vidusskola|Iļģuciema vidusskolu]]. Cementa iela beidzas krustojumā ar [[Palangas iela (Rīga)|Palangas ielu]]. == Ielu savienojumi == Cementa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Baltā iela (Rīga)|Baltā iela]] (T veida krustojums) * [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] * [[Dzirciema iela]] * [[Palangas iela (Rīga)|Palangas iela]] (T veida krustojums) == Infrastruktūra == === Esošie objekti === * '''Cementa ielā 12''' atrodas VAS "[[Latvijas Pasts]]" Rīgas 55. pasta nodaļa. == Skatīt arī == * [[Iļģuciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} {{coord|56.9696|24.0601|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] rsnb0yzn26etz7704j3fdu9l9qa8aaw Palangas iela (Rīga) 0 249593 3672655 3483215 2022-08-19T11:13:54Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Palangas iela|Palangas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Palangas iela |attēls = Palangas iela, Iļģuciems, Rīga.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Palangas iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]] |ielas garums = 390 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Palangas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Garā iela (Rīga)|Garo ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielu]]. Palangas iela sastāv no vienas braukšanas joslas un to var uzskatīt par mikrorajona iekškvartālu piebraucamo ceļu. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 390 metri. == Vēsture == Palangas iela pirmoreiz Rīgas adrešu grāmatā minēta 1889. gadā ar savu tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Палангенская улица}}), kuru tā saglabājusi līdz pat mūsdienām.<ref>[http://citariga.lv/lat/ilguciems/ielas/2/ Iļģuciema ielu katalogs: M - V], citariga.lv</ref> == Ielas raksturojums == Palangas iela ir aptuveni 390 metrus gara iela [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes ziemeļrietumos. Tā sākas krustojumā ar [[Garā iela (Rīga)|Garo ielu]] un iet ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā. [[Iļģuciema vidusskola]]s tuvumā ielai pāra numuru pusē ir savienojums ar [[Cementa iela|Cementa ielu]], nedaudz tālāk tā divreiz krustojas ar [[Skodas iela (Rīga)|Skodas ielu]], vienreiz - pāra numuru pusē, otrreiz - nepāra. Palangas iela beidzas krustojumā ar [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielu]]. Ielā galvenokārt daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūve. == Ielu savienojumi == Palangas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]] (T veida krustojums) * [[Cementa iela]] (T veida krustojums) * [[Skodas iela (Rīga)|Skodas iela]] (pēc kārtas krustojas divreiz, abas reizes - T veida krustojums) * [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] (T veida krustojums) == Infrastruktūra == === Esošie objekti === * '''Palangas ielā 1a''' atrodas Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Kadiķītis".<ref>[http://dati.e-skola.lv/Iestade/RKADIK RD IKSD iestāžu katalogs], dati.e-skola.lv</ref> == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Iļģuciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 5b0szgxf0dbvyswz6qx3sui4i27an42 Karkuses pils 0 253569 3672332 3392340 2022-08-18T18:07:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Karkuses pilsdrupas un baznīca 1796.jpg|thumb|300px|Karkuses pilsdrupas un baznīca (no [[Broce]]s kolekcijas, 1796.).]] [[Attēls:Karksi linnuse eellinnuse müürid.jpg|thumb|300px|Karkuses pilsdrupas mūsdienās.]] '''Karkuses pils''' ({{val|et|Karksi ordulinnus}}, {{val-la|Carthusen}}, {{val-de|Ordensburg Karkus, Schloss Karkus}}) bija viduslaiku [[pils]] [[Sakala]]s, vēlāk [[Livonijas ordeņa valsts]] teritorijā mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]]. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas [[Viljandi apriņķis|Vīlandes apriņķī]]. == Vēsture == [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 1248. gadā pirmo reizi rakstos pieminēts [[Sakala]]s zemē uzceltās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Karkuses pils fogts, kuram bija pakļauta arī [[Rūjiena]]s pils. [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā 1298. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Vītenis]] atkārtoti iebruka Livonijā un kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku devās uz ordeņa galveno pili [[Vīlande|Vīlandē]], tomēr apmierinājās ar ordeņa Karkuses pils (''Carthusen'') nopostīšanu.<ref>[http://www.castle.lv/est/karksi.html Karkuses pils]</ref> Ap 1329. gadu lietuvieši atkārtoti nodedzināja Karkuses koka pili un tika nolemts sākt mūra pils būvēšanu. Mūra pils celtniecību pabeidza ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] 1357. gadā. Zināms, ka 1442. gadā pilī atradās divas akmeņu metamās ierīces un astoņi lielgabali. Karksi fogti bija pakļauti [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturiem]], bet 16. gadsimtā Karkuses pils ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā pili ieņēma [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēks, 1563. gadā Zviedrijas karaspēks, no 1573. līdz 1578. gadam tā nokļuva [[Livonijas karaliste|Livonijas karaļa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pakļautībā. 1582. gadā Karkuses fogteja kā [[stārastija]] tika iekļauta [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas prezidiāta]] sastāvā. Pili dzimtas īpašumā ieguva [[Jirgens fon Fārensbahs]], kas vēlāk kļuva par [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadu]] (1598-1602). [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] sākumā 1601. gadā pili iekaroja Zviedrijas karaspēks. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1708. gadā pili sagrāva un tā vairs netika atjaunota. == Atsauces == {{atsauces}} {{Igaunijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viljandi apriņķis]] [[Kategorija:Igaunijas arheoloģiskie pieminekļi]] lqo8l5trg3ic6zamefae9l34o2kbwxw Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā 0 255144 3672405 3604486 2022-08-18T18:43:16Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki Treneris: {{flagicon|BIH}} [[Safets Sušičs]] {{nat fs start}}<!-- KIKOS: DONE --> {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Asmir Begović|Asmirs Begovičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1987|6|20|df=y}}|caps=30|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Avdija Vršajević|Avdija Vršajevičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1986|3|6|df=y}}|caps=13|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ermin Bičakčić|Ermins Bičakčičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1990|1|24|df=y}}|caps=7|club=[[Eintracht Braunschweig]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Emirs Spahičs]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1980|8|18|df=y}}|caps=74|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Sead Kolašinac|Seads Kolašinacs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1993|6|20|df=y}}|caps=4|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Ognjen Vranješ|Ogņens Vraņešs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1989|10|24|df=y}}|caps=13|club=[[Elazığspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Muhameds Bešičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1992|9|10|df=y}}|caps=9|club=[[Budapeštas "Ferencvaros"|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Miralem Pjanić|Miralems Pjaničs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1990|4|2|df=y}}|caps=48|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Vedads Ibiševičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1984|8|6|df=y}}|caps=55|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zvjezdans Misimovičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1982|6|5|df=y}}|caps=82|club=[[Guizhou Renhe F.C.|Guizhou Renhe]]|clubnat=CHN}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Edin Džeko|Edins Džeko]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1986|3|17|df=y}}|caps=62|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Jasmin Fejzić|Jasmins Fejzičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1986|5|15|df=y}}|caps=0|club=[[VfR Aalen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Mensur Mujdža|Mensurs Mujdža]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1984|3|28|df=y}}|caps=24|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Izet Hajrović|Izets Hajrovičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1991|8|4|df=y}}|caps=7|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Toni Šunjić|Toni Šuņičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1988|12|15|df=y}}|caps=7|club=[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Senads Luličs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1986|1|18|df=y}}|caps=33|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Senijad Ibričić|Senijads Ibričičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1985|9|26|df=y}}|caps=42|club=[[Kayseri Erciyesspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Haris Medunjanin|Hariss Meduņanins]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1985|3|8|df=y}}|caps=35|club=[[Gaziantepspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Edin Višća|Edins Višča]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1990|2|17|df=y}}|caps=10|club=[[İstanbul Büyükşehir Belediyespor (football)|İstanbul BB]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Anel Hadžić|Anels Hadžičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1989|8|16|df=y}}|caps=2|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Tino-Sven Sušić|Tino Svens Sušiš]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1992|2|13|df=y}}|caps=2|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Asmir Avdukić|Asmirs Avdukičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1981|5|13|df=y}}|caps=3|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|clubnat=BIH}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Sejads Salihovičs]]|age={{Birth date and age2|2014|6|12|1984|10|8|df=y}}|caps=42|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}}<noinclude> == Atsauces == {{atsauces}} {{2014 Pasaules kausa izlases}} [[Kategorija:Futbols Bosnijā un Hercegovinā]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]] </noinclude> hx1j4i6m77mud90pgiyh78ysocrmt66 Dagdas iela (Rīga) 0 258796 3672129 3672075 2022-08-18T12:37:20Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dagdas iela|Dagdas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dagdas iela |attēls = Dagdas iela Rīgā.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Dagdas iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 120 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Porhova iela (1913—1923) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dagdas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Dagdas iela sākas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu ielu]], nekrustojot nevienu citu ielu. Kopējais ielas garums ir 120 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Dagdas ielā ir īres namu apbūve. Dagdas iela ir draudzīga bērniem, jo iespējams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm jaunuzceltajā spēļu laukumā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ |title=Rotaļu laukuma būvniecības process |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127140940/https://www.rigasaustrumi.lv/latgales-priekspilseta-top-jauns-rotalu-un-vingrosanas-laukums/ }}</ref> un iegūt jaunas zināšanas datorprogrammēšanā — [[Pirmā programmēšanas skola|Pirmajā programmēšanas skolā]].<ref>[https://pps.lv/ Informācija par programmēšanas skolu]</ref> == Vēsture == Dagdas iela līdz 1913. gadam bija bez nosaukuma. Savu pirmo nosaukumu tā ieguva 1913. gadā — '''Porhova iela''' (par godu [[Porhova]]s pilsētai [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]]). Savu tagadējo nosaukumu ieguva 1923. gadā par godu [[Latgale]]s pilsētai [[Dagda]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/|title=Maskavas forštates ielas|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dagdas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums); * [[Strūgu iela (Rīga)|Strūgu iela]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9415|24.1293|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] m6lxl6szqdhofpliow3120obyag0l4n Livonijas—Maskavijas kari 0 261467 3672338 3311754 2022-08-18T18:11:03Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Livonijas-Maskavijas kari |partof= |image=[[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|300px]] |caption=Livonijas karte ar karojošo pušu attēliem |date=[[1480]]—[[1560]] |place=[[Latvija]], [[Igaunija]], [[Krievija]] |casus=[[Maskavija]]s ekspansija |territory=Livonijas sadalīšana starp Lietuvu un Zviedriju |result=[[Livonijas konfederācija]] zaudēja suverenitāti |combatant1=[[Attēls:Baltic coat of arms.svg|border|20px]] [[Livonijas konfederācija]]<br />[[Attēls:Lithuanian coat of arms Vytis. 16th century.jpg|border|20px]] [[Lietuvas dižkunigaitija]] |combatant2=[[Attēls:Coat of Arms of Moscow.svg|border|30px]] [[Maskavija]]<br /> [[Pleskavas republika]]<br />[[Kasimovas hani]]ste <br /> [[Attēls:Coat of Arms of Astrakhan.png|border|30px]] [[Astrahaņas hani]]ste<br /> [[Attēls:Flag of the Kazan Khanate.svg|border|30px]] [[Kazaņas hani]]ste |commander1= [[Livonijas mestri]] [[Bernds fon der Borhs]], [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]], [[Valters fon Pletenbergs]], [[Vilhelms fon Firstenbergs]], [[Gothards Ketlers]] <br />Rīgas arhibīskaps [[Mihaels Hildebrands]]<br />[[Lietuvas dižkunigaiši]] [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandrs]], [[Sigismunds II Augusts]] |commander2= [[Maskavas lielkņazi]] [[Ivans III]], [[Ivans IV]], vaivadi Bulgaks-Patrikejevs, Oboļenskis, Šuiskis (1480), Ščenja, Šuiskis (1502), Gļinskis, Zaharjins-Jurjevs, Basmanovs, Adaševs, Šuiskis (1558), Serebrjanijs (1559) <br />hans [[Šigalejs]], hans [[Sainbulats]] (cars [[Semjons Bekbulatovičs]]) |strength1= līdz 20 000 |strength2= līdz 40 000 |casualties1= |casualties2= |Battles won1= [[Kauja pie Smoļinas]], [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kauja]], [[Pleskavas aplenkums]]| |Battles won2=[[Vīlandes aplenkums]], [[Narvas aplenkums]], [[Kauja pie Tirzas]], [[Ērģemes kauja]] |notes= }} [[Attēls:Tartu 1553.jpg|thumb|300px|Maskavijas pretenzijas uz [[Tērbata]]s mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā).]] '''Livonijas—Maskavijas kari''' (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederāciju]] un [[Maskavas lielkņaziste|Maskavas lielkņazisti]], ko pēc 1547. gada sāka dēvēt par [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]]. Šo karu laikā tika noslēgta Livonijas konfederācijas un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s militārā savienība. == Priekšvēsture == [[1318]]. gadā [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Zelta Ordas hans]] Muhameds Uzbeks piesprieda Vladimiras lielkņazam Mihailam nāves sodu, bet viņa vietā par savu vietvaldi krievu zemēs iecēla Maskavas kņazu Juriju. 1325. gadā lielkņaza jarliku piešķīra Maskavas kņazam [[Ivans I|Ivanam I]], kas savu meslu ievākšanas spēju dēļ tika iesaukts par Kaļitu ("naudas maku"). 1344. gadā hans Džanibeks organizēja Zelta Ordas karagājienus Maskavas lielkņaza vadībā pret Lietuvas dižkunigaitiju un Poliju. 1379. gadā Maskavas kņazs Dmitrijs nostājās hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] pusē un 1380. gada 7. septembrī Kuļikovas kaujā pie [[Donas upe]]s sakāva Tohtamiša pretinieka karavadoņa Mamaja vadīto karaspēku. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajām krievu zemēm.<ref>René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407</ref><ref>[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)</ref> 1392. gadā Maskavas kņazs Vasīlijs noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu]] un apprecēja viņa meitu. 1398. gada Vītauts noslēdza savienību arī ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. 1399. gadā [[kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas upes]] emīrs Egidejs uzvarēja Vītauta vadīto kristiešu karaspēku. 1410. gadā apvienotie poļu un lietuviešu spēki, ko vadīja Jagailis un Vītauts, [[Grunvaldes kauja|Tannenbergas kaujā]] sakāva Vācu ordeni, bet [[Livonijas ordenis]] savstarpējā līguma dēļ ar Vītautu kaujā nepiedalījās. 1432.-1435. gadā Lietuvā notika pilsoņu karš starp troņa pretendentiem [[Žigimants|Žigimantu]] un [[Švitrigailis|Švitrigaili]], ko atbalstīja Livonijas ordenis un Zelta Orda. Izšķirošajā [[kauja pie Pabaiskas|kaujā pie Pabaiskas]] netālu no [[Ukmerģe]]s 1435. gadā Žigimants sakāva Švitrigaiļa un Livonijas ordeņa apvienoto karaspēku, kaujā krita ordeņa mestrs [[Franke Kerskorfs]]. Savukārt Livonijas pilsoņu kara laikā 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, [[Pleskava]]s karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). 1471. gadā Novgorodas pilsētas galva [[Marta Borecka]] un viņas dēli Dmitrijs un Fjodors veda sarunas ar Lietuvas dižkunigaiti [[Kazimirs IV|Kazimiru IV]] par [[Novgoroda]]s republikas pāriešanu Lietuvas pakļautībā, saglabājot senās privilēģijas un [[pareizticība|pareizticību]]. == Karadarbība == === 1480.—1481. gada karš === [[Attēls:Cesis pils 19gs.png|thumb|left|200px|[[Cēsu pils]] karu laikā bija Livonijas mestra rezidence.]] Karš starp Livoniju un Maskaviju sākās pēc tam, kad 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja [[Novgoroda|Novgorodas zemi]] un pieprasīja [[Tērbatas bīskapija]]i sākt maksāt meslus Maskavas lielkņazam, kas tobrīd vēl formāli bija [[Zelta Orda]]s vasalis. Krievu karaspēks okupēja Tērbatas bīskapijas daļu. Mestrs [[Bernds fon der Borhs]] savāca lielu karaspēku no vietējiem un ārzemju karavīriem un zemniekiem, 1480. gadā iebruka [[Pleskava]]s zemē, tomēr pilsētas kremli nespēja ieņemt. 1480. gadā Maskavija un [[Krimas haniste]] noslēdza sadarbības līgumu. 1481. gada februārī Maskavijas karaspēks ar apmēram 20 000 karavīru iebruka Livonijā. Krievi nopostīja [[Tarvastas pils|Tarvastas]] un [[Karkuses pils|Karkuses pilis]], bet [[Vīlandes pils]] aplenkumu pārtrauca pēc izpirkšanas maksas saņemšanas. Ordeņa mestrs Bernds patvērās [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] un rakstīja žēlabu vēstuli [[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa lielmestram]], bet krievi mēnesi postīja [[Rīgas arhibīskapija]]s teritoriju un uzbruka [[Smiltenes pils|Smiltene]]s, [[Piebalgas pils|Piebalgas]], [[Cesvaines pils|Cesvaines]] un [[Kokneses pils|Kokneses pilīm]]. 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils tika pārvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi un Cēsis kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu. 1481. gada 1. septembrī Novgorodā Livonijas ordenis noslēdza pamieru ar Maskaviju uz 10 gadiem. Tā paša gada maijā [[Svētās Romas impērija]]s ķeizars [[Frīdrihs III Hābsburgs]] piešķīra mestram virsvaldību pār Rīgas pilsētu un Rīgas arhibīskapiju, tomēr Rīga atteicās pakļauties. Rīgas pilsoņi kopā ar virsbīskapa [[Stefans Grūbe|Stefana]] karavīriem sekmīgi izturēja ilgstošu pilsētas aplenkumu, pēc kura viņi pārgāja pretuzbrukumā un nopostīja ordenim piederošo [[Rīgas pils|Rīgas pili]] un ieņēma [[Daugavgrīva]]s cietoksni. Pirmo reizi Livonijas ordeņa vēsturē Romas pāvests uzlika tam lāstu un atcēla mestru Berndu fon der Borhu no mestra amata. 1483. gadā par mestru tika ievēlēts [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]], bet 1484. gadā par arhibīskapu un "prūšu, kuršu, latvju, līvu un igauņu zemes metropolītu" tika apstiprināts ordenim draudzīgais [[Mihaels Hildebrands]]. Līdztekus Maskavija konsekventi un plānveidīgi iekaroja Lietuvas dižkunigaitijai draudzīgās krievu zemes, ieskaitot seno sāncensi [[Tveras kņazi]]sti (1485). Lai arī 1493. gada 13. martā pamiers ar krieviem tika pagarināts vēl uz 10 gadiem, 1494. gadā lielkņazs Ivans III slēdza [[Hanza]]s tirgotāju kantori Novgorodā un apcietināja tur esošos Livonijas tirgotājus. Par mestru ievēlēja [[Valters fon Pletenbergs|Valteru fon Pletenbergu]], kas trīs gadu laikā uz Maskavu un Novgorodu nosūtīja vismaz 7 sūtņu delegācijas. === 1501.—1503. gada karš === [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|thumb|270px|Pletenberga kapa plāksne [[Cēsu Jāņa baznīca|Cēsu Jāņa baznīcā]].]] Pēc 1500. gada zaudētās Dorogobužas kaujas Lietuvas dižkunigaitija zaudēja Čerņigovu, Starodubu, Gomeļu, Beļsku, Toropecku un daļu Mstislavas kņazistes. 1501. gada janvāra [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāgā]] Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1502. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas un Novgorodas un Pleskavas apvienoto karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera netālu no Pietālavas ziemeļu robežas. Livonijā Smoļinas kauja tika uzskatīta par svarīgu Livonijas karaspēka uzvaru. Arī krievi saskatīja to kā savu panākumu, jo Livonijas spēki drīz pēc kaujas pameta krievu novadus. Tomēr Pletenbergs bija panācis savu — Livonijas sūtņi Maskavā, Novgorodā un Pleskavā 1503. gadā noslēdza pamieru uz 6 gadiem, 1509. gadā pamiers tika pagarināts uz 14 gadiem, 1521. gadā atkal pagarināts, bet 1531. gadā vēlreiz atjaunots uz 20 gadiem. Maskavija tajā laikā uzbruka Livonijas sabiedrotajai Lietuvas dižkunigaitijai. 1502. gadā tā sagrāba Oršu, izpostīja Vitebskas, Polockas un Mstislavas apkaimi, un pēc 1503. gada miera līguma noteikumiem Lietuva bija spiesta atdot Maskavijai daļu no savām zemēm. Karadarbība risinājās arī laikā no 1507. gadam līdz 1508. gadam. 1510. gadā Maskavija anektēja Pleskavas zemi, vairāk kā 300 turīgākās ģimenes tika deportētas uz Maskaviju un aizvietotas ar ienācējiem. Pleskavas brīvības simbols — večes zvans tika publiski iznīcināts. Mūks Filofejs (''Филофей'') no Jeļizarova klostera šajā laikā nosūtīja lielkņazam Vasīlijam III vēstuli ar pareģojumu, ka "divas Romas (Roma un Konstantinopole) ir kritušas, trešā (Maskava) stāv, bet ceturtajai nebūt". Tas kļuva par pamatu vēlākajai Krievijas ekspansionisma ideoloģijai. Karš atjaunojās no 1512. gada līdz 1522. gadam, kura laikā Maskavija pakļāva [[Smoļenskas kņazi|Smoļenska]]s (1512) un [[Rjazaņas kņazi|Rjazaņa]]s (1521) valstis. 1525. gadā [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] mestrs [[Alberts, Prūsijas hercogs|Alberts]] pārgāja [[luterisms|luterismā]] un [[sekularizācija|sekularizēja]] Vācu ordeni. Livonijas mestrs Pletenbergs atbrīvojās no nominālās atkarības Vācu ordeņa lielmestram un 1526. gadā tika iecelts par Svētās Romas impērijas firstu. === 1558.—1560. gada karš === {{galvenais|Livonijas karš}} [[Attēls:Siege of Narva 1558.jpg|thumb|270px|Krievi un tatāri aplenc [[Narva]]s cietoksni 1558. gadā (19. gs. gravīra).]] Tikai pēc mestra Pletenberga nāves 1535. gadā Maskavija atsāka izvirzīt savas teritoriālās pretenzijas arī Livonijai. [[1547]]. gada 16. janvārī [[Maskavas kremlis|Kremļa]] Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavijas lielkņazs [[Ivans IV]] svinīgi kronējās par valdnieku ar titulu "Visas Krievijas [[cars]]". Jau visai drīz cars Ivans IV pieprasīja [[Livonijas konfederācija]]i samaksāt 40 000 dālderu kontribūciju par [[Tērbatas bīskapija]]s atstāšanu Livonijai. 1558. gada 17. janvārī Krievija pieteica Livonijai karu. Pirmajā karagājienā uz igauņu zemēm piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] ({{val|tt|Şahğəli, Шаһгали}}, {{val|ru|Шах-Али}}) vadībā. Livonijas konfederācijas karaspēka lielums bija ne vairāk kā 10 000 karavīru, tādēļ tika nolemts aizstāvēt cietokšņus, bet neiesaistīties atklātā kaujā. Februārī — martā krievi un tatāri izsiroja [[Tērbatas bīskapija]]s teritoriju kā zīmi tam, ka cars Jānis Briesmīgais no Livonijas gaida meslu došanu. Livonijas [[landtāgs]] nolēma savākt 60 000 dālderu, tomēr spēja savākt tikai pusi no šīs milzīgās summas. Tika sāktas sarunas ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] par savienību pret krieviem un tatāriem. 1558. gada aprīlī krievu karspēks vojevodu Basmanova un Adaševa vadībā aplenca [[Narva]]s cietoksni, kuru aizstāvēja fogta Šnellenberga vadītais Livonijas ordeņa garnizons. Uzbrucēji nespēja cietoksni ieņemt, līdz 11. maijā sākās ugunsgrēks, un tā aizstāvji bija spiesti nokāpt no pilsētas mūriem. Krievi metās uzbrukumā un ieņēma priekšpili, tad ar iegūtajiem lielgabaliem sāka pils apšaudi, līdz ordeņa garnizons padevās un brīvi atstāja cietoksni. 1558. gada jūnija sākumā vojevodas Šuiska vadītais karaspēks aplenca [[Vanavastselīna|Neihauzenas (Vastselīnas) pili]], kas gandrīz mēnesi pretojās aplenkumam. Pēc tam, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, tā garnizons 30. jūnijā padevās un brīvi atstāja cietoksni, par spīti sava komandiera fon Padenorma vēlmei turpināt kauju līdz pēdējam vīram. 1558. gada jūlijā krievi Šuiska vadībā aplenca [[Tērbata]]s cietoksni, kuru aizstāvēja ap 2000 karavīru Tērbatas bīskapa Veilanda vadībā. Tika uzbērti mākslīgi vaļņi, uz kuriem krievi izvietoja lielgabalus un 11. jūlijā sāka pilskalnā esošās pilsētas apšaudi. Pēc trīs dienu sarunām Tērbatas aizstāvji no krieviem saņēma solījumu saglabāt pašpārvaldi un 18. jūlijā kapitulēja. Krievi izlaupīja pilsētu un esot atraduši vairāk nekā 80 000 dālderu. Līdz 1558. gada oktobrim krievi ieņēma apmēram 20 cietokšņu, kuros nometināja savus garnizonus, bet lielākā karaspēka daļa atkāpās uz ziemas nometnēm Krievijā. 1558. gada oktobrī Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] devās pretuzbrukumā un aplenca [[Ringes pils|Ringes pili]] (tagad — ''Rõngu''), kuru aizsargāja daži simti strēlnieku vojevodas Rusina-Ignatjeva vadībā. Cietoksnim palīgā krievi sūtīja 2000 karavīru vojevodas Repņina vadībā, kurus Ketlers sakāva. Cietoksnis kapitulēja pēc piecām nedēļām un Livonijas armija atgriezās Rīgā. 1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija (''Серебряный'') vadībā iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs. Livonijas konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha Felkerzāma (''Fölckersam'') vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra [[Tirzas kauja|kaujā pie Tirzas]] ({{val|de|Schlacht bei Tirsen}}). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās Rīgai, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā. 1559. gada martā Jānis Briesmīgais piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Arī dāņu un zviedru sūtņi pauda neapmierinātību, īpaši par krievu nostiprināšanos [[Narva]]s ostā, kas bija kļuvusi par galveno krievu tirdzniecības bāzi [[Baltijas jūra]]s piekrastē. Krievi izmantoja pamieru kara atsākšanai ar [[Krima]]s tatāru valsti. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II|Sigismundu II]]. 1559. gada septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]]. 1559. gadā, mēnesi pirms pamiera beigām, livonieši sakāva krievu iebrucējus pie Tērbatas. 1559.-1560. gadā [[Dānija]]s karalis savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] par 30 000 dālderu atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsala]]s bīskapiju. 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā tika pieņemts lēmums ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu hercogisti, līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gadā [[Grobiņa]]s apgabals tika ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gada jūlijā krievi pārtrauca pamieru un pēc niknām kaujām ieņēma [[Alūksne]]s cietoksni. 2. augustā viņi sakāva [[Livonijas ordenis|ordeņa]] spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsis|Cēsu]], [[Vīlande]]s un [[Pērnava]]s cietokšņus. Gūstā tika saņemts iepriekšējais ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]], kas tika aizvests uz Krieviju. [[Livonijas ordenis]], [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Rīga]]s pilsēta parakstīja pakļaušanās līgumu ar Lietuvas dižkunigaitiju ([[Viļņas ūnija]]). === Livonijas mestra Bernda vēstule (1481) === {{citāts|Mestra Bernda fon der Borha vēstule Vācu ordeņa virsmestram 1481. gada 24. martā:<br /><br /> [[Attēls:Livonia.jpg|200px|left|Livonijas kara ziņa par "briesmīgo [[Maskavija|moskovītu]] tirāniju Livonijā" [[Nirnberga]]s avīzē ''Zeyttung'', 1561.]] <blockquote> "Godājamais, žēlīgais, mīļais mestra kungs! Mēs steidzamies ar rakstu un grāmatnesi ziņot jūsu godībai par lielām un daudzkārtīgām bēdām, uzbrukumiem, laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi ir nodarījuši, un ka viņi paši aiz savas pārgalvīgās necilvēcības pret Dievu, godu un taisnību ir pārkāpuši ar skūpstu un rakstu apstiprināto šīs zemes mieru. </blockquote> <blockquote> Jaunavas un sievas viņi ir piesmējuši, viņām krūtis nogriezuši un bāzuši tās vīriem mutē, vīriem dzimumlocekļus..., kristiešiem degunus un ausis nogriezuši, izdūruši acis, pasituši klibus, salauzuši uz rata rokas, kājas nocirtuši, naidā apsmējuši godu, laulību un saderināšanos, grūtniecēm uzšķērduši vēderu, izņēmuši augli no ķermeņa un uzdūruši uz mietiem, meitenes pakāruši pie kokiem, ļaudīm izgriezusi zarnas un dzinuši daudz citu necilvēcību un ļaundarību, ko esam atklājuši gan Rīgas arhibīskapijā un Tērbatas bīskapijā, gan mūsu ordeņa zemē; pie tam pārvietojuši zemes un ūdens robežas un zvejošanas vietas, utt. </blockquote> <blockquote> Tāpēc mēs, dabiskā kristiešu pienākuma mudināti, bijām taisnīgi spiesti aizstāvēties, šo zemi aizsargāt un glābt kristiešu asinis..., mūsu un mūsu ordeņa iecirkņus un novadus ar rakstu apsolīt ieķīlāt un nodot par nodrošinājumu; tāpat kā lielā daudzumā baznīcu un kapellu monstrances, kausus, sudraba un apzeltītus attēlus un citas dārglietas, sudraba traukus, bļodas un biķerus."<ref>[[Indriķis Šterns]]. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997.; 410-411 lpp.</ref> </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:15. gadsimta kari]] [[Kategorija:16. gadsimta kari]] [[Kategorija:Maskavija]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Kari ar Krieviju]] [[Kategorija:Kari ar Livoniju]] q1l3zfmo1vzn85ilkpvwp3c9e2e5c1t Cesvaines viduslaiku pils 0 261535 3672320 3611164 2022-08-18T18:02:51Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|thumb|250px|Cesvaines pilsdrupas pēc nopostīšanas 1661. gadā.]] [[Attēls:Cesvaines viduslaiku pils drupas.JPG|thumb|250px|Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās.]] [[Attēls:AGAD Albert zamienia posiadłości w Liwonii 1.jpg|thumb|250px|Bīskapa Alberta 1213. gada līgums ar Zobenbrāļu ordeni par Letijas pilsnovadu apmaiņu. Bīskaps ieguva [[Kokneses viduslaiku pils|Koknese]]s, [[Gerdene]]s, [[Nigaste]]s, [[Mārciena]]s, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych'').]] '''Cesvaines viduslaiku pils''' ({{val-la|Castrum Zeessowe}}, {{val-de|Schloß Seßwegen, Zeswegen}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s pils 13.-17. gadsimtā. 19. gadsimta beigās [[Vulfu dzimta]] seno pilsdrupu vietā uzcēla [[Cesvaines muiža]]s kungu māju jeb jauno [[Cesvaines pils|Cesvaines pili]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Cesvaines vēsture}} Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val-la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2014|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> [[1211]]. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās [[letgaļi|letgaļu]] valsts [[Letija]]s zemes, pie kam [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva Cesvaini, [[Negeste|Negesti]], [[Zerdene|Zerdeni]] un [[Alene|Aleni]], bet bīskaps [[Autīne|Autīni]], [[Asote|Asoti]], [[Lepene|Lepeni]] un daļu no zemes, kas bija pārgājusi [[Beverīna|Bebernines]] pakļautībā. [[1213]]. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1224. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasalis [[fon Ikšķiļi|Konrāds no Ikšķiles]] apprecējis Visvalža meitu un saņēmis par lēni pusi no Jersikas ķēniņvalsts, ieskaitot Cesvaines pilsnovadu.<ref>Karl von Löwis of Menar. Burgenlexikon für Alt-Livland. Rīga: Walters & Rapa, 1922</ref> Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā pie nozīmīgā [[Koknese]]s - [[Alūksne]]s lielceļa uzcēla arhibīskapa mūra pili un pie šīs pils atradās pilsētiņa. Zināms, ka 1456. gadā no Cesvaines draudzes novada atdalījās arhibīskapa vasaļiem [[fon Tīzenhauzeni]]em piederošais [[Bērzaunes draudzes novads]] ar [[Bērzaunes pils|Bērzaunes pili]] kā pārvaldes centru. Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps [[Silvestrs Stodevešers]] noslēdza savienību ar [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karali]], pili ieņēma un daļēji nopostīja Livonijas ordenis. 1481. gada februārī [[Livonijas-Maskavijas kari|Livonijas-Maskavijas kara]] laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka Piebalgas, Smiltenes, Cesvaines un Kokneses pilīm.<ref>Par krievu postījumiem mestrs [[Bernds fon der Borhs]] savā vēstulē Vācu ordeņa virsmestram rakstīja par laupīšanām, slepkavībām un dedzināšanām, ko "ļaunprātīgie, nežēlīgie un apgrēcīgie krievi" nodarījuši gan Tērbatas bīskapijā, gan Rīgas arhibīskapijā, gan ordeņa zemē. Skat. Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 410 lpp.</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā Cesvaini ieņēma krievu karaspēks un [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] ap 1572. gadu pili piešķīra savam padomniekam Johanam Taubem. 1577. gadā krievi atkal uzbruka Cesvaines pilij, pils aizstāvji esot atteikušies padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Cesvaines pilsnovada citadeli ({{val-la|arx Czestvin}}, ''Чествин''). Pēc līguma noslēgšanas Cesvaines pilsnovads kļuva [[Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s [[stārastija|stārastiju]]. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, [[Zviedru Vidzeme]]s piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja. == Pilsdrupu apraksts == No viduslaiku pils saglabājušies no laukakmeņiem mūrētās priekšpils rietumu sienas pamati ap 50 m garumā, 1,5 m platumā un nepilnu metru augstumā. Sienas dienvidu galā saglabājušās priekšpils dienvidrietumu stūra pusapaļā torņa drupas 1–2 m augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=169 |title=www.castles.lv |access-date={{dat|2014|09|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130316104744/http://www.castles.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=169 |archivedate={{dat|2013|03|16||bez}} }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Tsässviina 1.jpg|Cesvaines pils plāns no Zviedrijas kara arhīva krājumiem Attēls:Cesvaines pils drupas.png|Cesvaines pils drupas 19./20.gs. Attēls:Cesvaine Castle, 2013, 1.jpg|Cesvaines pilsdrupas mūsdienās Attēls:Cesvaine Castle, 2013, 2.jpg|Cesvaines pilsdrupas mūsdienās </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} == Skatīt arī == * [[Cesvaines pils]] {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Cesvaine]] katbl27kevjkvpuszv78bocr7cmrw2p Durbes iela (Rīga) 0 262147 3672609 3406741 2022-08-19T08:22:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Durbes iela|Durbes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Durbes iela |attēls = Durbes iela Rīgā.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Rīga Durbes iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 450 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits =2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Durbes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Iela sākas no [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas ielas]], krusto [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] un beidzas [[Zunds (Rīga)|Zunda]] krastā, apļveida krustojumā ar [[Nameja krastmala|Nameja krastmalu]]. Kopējais ielas garums ir 450 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir pārsvarā darījumu apbūve. Durbes ielā 4 atrodas [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]]. == Vēsture == Durbes iela ir izveidota 2010. gadā ar [[Rīgas dome|Rīgas domes]] lēmumu vienlaikus ar citām šī rajona jaunajām ielām: [[Aisteres iela (Rīga)|Aisteres ielu]] un [[Nameja krastmala|Nameja krastmalu]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=213321 Par ielu nosaukumu precizēšanu un piešķiršanu atbilstoši ielu sarkanajām līnijām Rīgas Kurzemes rajonā un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536], Rīgas domes lēmums Nr.1646</ref> Ielas izbūve tika pabeigta 2013. gadā līdz ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]s un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla izbūvi.<ref>[http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304194355/http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} rdsd.lv</ref> Iela nosaukta [[Durbe]]s — pilsētas [[Kurzeme|Kurzemē]] — vārdā. == Ielu savienojumi == Durbes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] (T veida krustojums); * [[Kliņģeru iela (Rīga)|Kliņģeru iela]] (savienojums gājējiem); * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]]; * [[Aisteres iela (Rīga)|Aisteres iela]] (T veida krustojums); * [[Nameja krastmala|Nameja krastmala]] (apļveida krustojums). == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9528|24.0717|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 8gemv16tqddyet5r84vbr4e0hzp6fve Gulbenes viduslaiku pils 0 263417 3672329 3468134 2022-08-18T18:06:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Gulbenes viduslaiku pils.jpg|thumb|270px|Gulbenes viduslaiku pils rekonstrukcija.]] '''Gulbenes viduslaiku pils''' ({{val-de|Schloss Schwanenburg}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s pils 14.-16. gadsimtā [[Krustalīce]]s upītes ielokā tagadējā Brīvības ielā 13 [[Gulbene]]s pilsētā. Pēc nopostīšanas [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā to vairs neatjaunoja. 1838. — 1843. gadā uz pilsdrupām uzcēla [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca|Gulbenes evaņģēliski luterisko baznīcu]]. Vecgulbenes muižas īpašnieki uzbūvēja divas kungu mājas, kas tiek dēvētas par [[Gulbenes Baltā pils|Balto pili]] un [[Gulbenes Sarkanā pils|Sarkano pili]]. == Vēsture == Gulbenes arhibīskapa pils atradās 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līgumā]] pieminētajā [[letgaļi|letgaļu]] [[Gulbene (pilsnovads)|Gulbenes pilsnovadā]] ({{val-la|Gulbana}}). Tā atradās pie nozīmīgā [[Koknese]]s - [[Alūksne]]s lielceļa. Uzskata, ka mūra pils uzcelta Rīgas arhibīskapa [[Frīdrihs fon Pernšteins|Frīdriha fon Pernšteina]] valdīšanas laikā 1340. gadā. Pirmo reizi rakstos tā minēta 1416. gadā. Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps [[Silvestrs Stodevešers]] noslēdza savienību ar [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karali]], pili ieņēma [[Livonijas ordenis]]. 1481. gada februārī [[Livonijas-Maskavijas kari|Livonijas-Maskavijas kara]] laikā krievu karaspēks četras nedēļas ar ārkārtīgu nežēlību siroja Vidzemē un uzbruka arhibīskapa pilīm. 1489. gadā Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa kara laikā Gulbenes pilī patvērās arhibīskaps [[Mihaels Hildebrands]]. Kad [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1558. gada jūlijā krievu karaspēks pirmo reizi uzbruka arhibīskapa robežcietoksnim [[Marienhauzenas pils|Viļakas (Marienhauzenas) pilij]], Rīgas arhibīskapijas vasaļi pie Gulbenes pils sapulcēja 600 vācu jātnieku un 3000 latviešu karavīru un devās pretī iebrucējiem. Tomēr kaujā pret iebrucējiem viņi tika sakauti un atkāpās uz [[Raunas pilsdrupas|Raunas pili]]. 1559. gadā pēc uzvaras [[Tirzas kauja|Tirzas kaujā]] Gulbenes pili ieņēma [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. Tāpat kā citur Vidzemē, arī Gulbenes apkārtnē krievu karaspēks šajā laikā noslepkavoja vai aizveda gūstā lielāko daļu iedzīvotāju. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] beigām 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Gulbenes pilsnovada citadeli ({{val-la|Horodiscz Holbina}}, ''Гольбин городище'').<ref>[http://vostlit.info/Texts/rus12/Russow/text42.phtml?id=1300/ CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT] tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.</ref> pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovads kļuva [[Livonijas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s [[stārastija|stārastiju]]. Krievu nopostīto pili pēc kara vairs neatjaunoja. Pēc [[Zviedru Vidzeme|Vidzeme]]s iekarošanas Zviedrijas karalis [[Gustavs Ādolfs]] Gulbenes pilsnovadu uzdāvināja savam ģenerālim [[Gustavs Horns|Gustavam Hornam]], bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā [[muiža]] nonāca Zviedrijas valsts īpašumā. 1638. gada arklu revīzijā rakstīts, ka Gulbene agrāk bijusi pils, bet tagad te atrodas tikai pilsmuiža. [[Krievijas impērija]]s ķeizariene [[Katrīna II]] Vecgulbenes pilsmuižu (''Alt-Schwanenburg'') 1763. gadā piešķīra feldmaršalam [[Burhards Kristofs Minnihs|Burhardam Minniham]] (''Burkhard Christoph von Münnich''). 1789. gada muiža nokļuva ietekmīgās [[Fītinghofi|Fītinghofu]] dzimtas valdījumā, bet 1802. gadā [[fon Volfu dzimta]]s īpašumā. 1837. gadā pilsdrupu vietā uzcēla Gulbenes luterāņu baznīcu, pirms tam atrokot pils mūrus un uzmērojot plānu. == Pils apraksts == Gulbenes pilij bijuši divi būvperiodi. Vispirms uzcelts četrstūrains aizsargmūris ar diviem apdzīvojamiem korpusiem. Vēlāk, domājams pēc 1479. gada, karu periodā ar Livonijas ordeni un [[Maskavija|Maskaviju]], stūrim piebūvēts apaļš lielgabalu tornis. Pēc 2001. gadā veiktās pilsvietas apsekošanas, konstatēja, ka pils galvenais būvmateriāls bijuši laukakmeņi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{coord|57|09|42|N|26|45|28|E|source:wikidata|display=title}} [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] dp2lje3tqt1c5h526r1sdh5msqlma8k Ērgļu viduslaiku pils 0 265309 3672356 3641886 2022-08-18T18:20:27Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ergli vasallilinnus 1.jpg|thumb|300px|Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte)]] [[Attēls:Ergli vasallilinnus 2.jpg|thumb|300px|Ērgļu pilsmuižas un baznīcas kopskats 19. gadsimtā ([[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|V. Z. Štafenhāgena]] zīmējums)]] [[Attēls:Ērgļu pilsdrupas.JPG|thumb|300px|Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā]] '''Ērgļu viduslaiku pils''' ({{val-de|Erlaa}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s vasaļu [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu]] pils 14.-16. gadsimtā pie [[Kokneses viduslaiku pils|Kokneses]] - Ērgļu - [[Piebalgas viduslaiku pils|Piebalgas]] - [[Dzērbenes viduslaiku pils|Dzērbenes]] - [[Raunas viduslaiku pils|Raunas]] lielceļa. Sagrauta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 16. gadsimtā, līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi pils pamatu drupas [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļu]] parkā [[Ogres upe]]s labajā krastā. == Vēsture == Pirms [[Livonijas krusta kari]]em Ogres upes labajā krastā tagadējos Ērgļos atradusies viena no galvenajām [[Jersika (valsts)|Jersikas karaļvalsts]] [[Negeste]]s pilsnovada pilīm. Pēc [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas dalīšanas līguma]] 1210. gadā krustnešu varā nonākusī Jersikas valsts ziemeļu daļa tika sadalīta starp [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapu Albertu]]. Sākumā Negestes pilsnovads ({{val-la| castrum Negeste}}) tika ordenim,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/dokumenti/1211.00.00.latviesu.htm |title=Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni |access-date={{dat|2014|11|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071206051357/http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/dokumenti/1211.00.00.latviesu.htm |archivedate={{dat|2007|12|06||bez}} }}</ref> bet 1213. gadā piešķirts bīskapam. 1229. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens]] šo pilsnovadu izlēņoja savam vasalim [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenam]]. Pēc J. G. Arnta uzskata 1341. gadā Engelberts fon Tīzenhauzens iesāka mūra pils celtniecību, kas pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā. Domājams, ka mūra pils celta Tīzenhauzenu zemes lēņu aizsardzībai pret lietuviešu sirojumiem, no kuriem lielākais notika 1375. gada marta sākumā, kad lielkungs [[Ķēstutis]] astoņas dienas postīja Lakstenes, Bērzaunes, Ērgļu, Piebalgas, Cesvaines un Baltavas draudžu novadus.<ref>[[Indriķis Šterns]]. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 192 lpp.</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā Ērgļu pils padevās Livonijas karalim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], tādēļ [[Maskavija]]s karaspēks to atriebjoties nopostīja. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Ērgļu pilsnovada citadeli ({{val-la|arx Orlia}}, ''Эрл''). Pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijā]]. [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] Ērgļu pili piešķīra Macejam Dembinskim (''Maciej Dembiński''), tā kļuva par [[stārastija]]s centru un dokumentos nodēvēta par Orlēnu ({{val-pl|Orlinski}}, {{val-la|Orlens}}). 1598. gadā Ērgļus (''Erlau'') atguva [[Tīzenhauzenu dzimta]]. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu - zviedru kara laikā]] (1600—1629) Tīzenhauzeni cīnījās zviedru pusē, pils tika ieņemta 1601. gadā. Zviedru karaspēka pavēlnieks [[Sēdermanlandes hercogs Kārlis]] uzturējās Ērgļu pilī pirms [[Kokneses kauja (1601)|Kokneses kaujas]]. 17. gadsimtā viduslaiku pils tika pamesta. 1722. gadā Tīzenhauzeni [[Ērgļu muiža|Ērgļu pilsmuižu]] ieķīlāja landrātam [[Gothards Vilhelms fon Bergs|Gothardam Vilhelmam fon Bergam]], kas to nopirka 1734. gadā. Ap 1830. gadu, kad tika veidots pilsmuižas zīmējums marķīzam [[Pauluči]], no Ērgļu viduslaiku pils bija palikušas tikai dažu sienu drupas un vārtu tornis pilnā augstumā, kas sagrauts Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā Ērgļu apkārtnē notika sīvas kaujas pret uzbrūkošo Sarkano armiju. Tagad torņa vietā ir tikai sarkanu ķieģelu lausku kaudze.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2836&prop_id=257 |title=Ērgļu pilsmuiža |access-date={{dat|2014|11|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924073434/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2836&prop_id=257 |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> == Pils apraksts == Pilij bijusi taisnstūra forma. Pils iekšienē atradusies baznīca-kapella. Vārtu tornī, apaļā velvētā telpā, atradusies munīcijas noliktava. Iekļūšana pilī notikusi pa paceļamo tiltu. Pilij bijuši 4 torņi: apaļais, četrstūrainais, garais un vārtu tornis. Pils priekšā atradušās pirtis un ķieģeļu šķūņi, saimniecības ēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ergli.lv/public/lat/turisms_atputa1/apskates_vietas/ |title=ergli.lv |access-date={{dat|2014|11|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150523135309/http://www.ergli.lv/public/lat/turisms_atputa1/apskates_vietas/ |archivedate={{dat|2015|05|23||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{coord|56|53|41|N|25|38|30|E|region:LV_type:landmark|display=title}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Madonas novads]] 01qryf92ay12qnd9bq6ptb8gcotbqen Piltenes viduslaiku pils 0 265698 3672342 3466920 2022-08-18T18:12:30Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Piltenes pilsdrupas un baznīca.jpg|thumb|270px|Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās.]] [[Attēls:Piltenes pils plāns pirms 1309.jpg|thumb|270px|Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309 (Bernhard Schmid, 1942).]] [[Attēls:Piltenes pilsdrupas.jpg|thumb|270px|Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no [[Pauluči]] albuma).]] [[Attēls:Piltenes pils un pilsēta 1830.jpg|thumb|270px|Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830).]] '''Piltenes viduslaiku pils''' ({{val-de|Schloss zu Pilten}}) bija [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] pils [[Piltene|Piltenē]] pie [[Venta]]s upes 14. - 18. gadsimtā. Pēdējā Kurzemes un [[Sāmsalas bīskapi|Sāmsalas bīskapa]] un vienīgā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pēdējā rezidence. Latviski agrāk dēvēta par "Dāņu pili".<ref>[http://books.google.lv/books?id=CZpKAAAAcAAJ&pg=PA219&lpg=PA219&dq=schloss+pilten&source=bl&ots=ma2ZZCaqv-&sig=IaiWD2Ds7aKwJugCSxfYQetx8Lo&hl=en&sa=X&ei=0xZ1VPy0NcHRygOqxoDoDw&ved=0CCUQ6AEwATgK#v=onepage&q=schloss%20pilten&f=false Friedrich Konrad Gadebusch. Abhandlung von Livländischen Geschichtsschreibern. Riga, 1773]{{Novecojusi saite}} S. 219</ref> Līdz mūsdienām saglabājušies pils pamati un Lielā apaļā torņa un Kauna torņa fragmenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15725/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2014|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171112131745/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15725/ |archivedate={{dat|2017|11|12||bez}} }}</ref> == Vēsture == Piltenes pils tika uzcelta senajā kuršu [[Ventava]]s zemē. [[1230]]. gadā [[Kuršu ķēniņš|kuršu ķēniņa]] [[Lamekins|Lamekina]] līgumā ar Romas pāvesta sūtni [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] latīņu valodā pieminēta kiligunda ''Langis'', kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas tikai pāris km attālumā no Piltenes. Piltenes pils pirmo reizi rakstos pieminēta [[1309]]. gada 3. decembra līgumā ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kad [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā Kurzemes bīskaps Burhards bija spiests līdz mūža beigām atteikties no savas bīskapijas un Piltenes pils. [[1330]]. gada martā pēc viņu sabiedroto [[Rīga]]s pilsētas lūguma lietuviešu karaspēks ar aplenkuma mašīnām apsēda ordeņa ieņemto Piltenes pili, bet nespēja to ieņemt.<ref>[[Indriķis Šterns]]. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 399 lpp.</ref> Ilgu laiku Piltenes pilī atradās bīskapa kanceleja un soģa (''Stiftsvogt'') sēdeklis. [[1559]]. gadā [[Dānijas karalis]] Frīdrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena (''Johannes von Münchhausen'') nopirka viņa tiesības uz [[Sāmsala|Sāmsalu]], bet pēc tam [[1560]]. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. [[1578]]. gadā pēc zaudētās cīņas par [[Livonijas karaliste]]s izveidi, Magnuss apmetās Piltenes pilī kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. Pēc viņa nāves pils zaudēja savu nozīmi, [[1585]]. gada pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. Kad [[1617]]. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]] Polijas-Lietuvas pakļautībā, par tā pārvaldes centru kļuva agrākā Kurzemes domkapitula [[Aizputes pilskalns|Aizputes pils]]. [[1621]]. gadā pieminēts, ka Piltenes pils ir pa pusei sagruvusi. Ap [[1750]]. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.<ref>[http://www.tournet.lv/page.php?id=86 Piltene (Pilten)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928141139/http://www.tournet.lv/page.php?id=86 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}, tournet.lv</ref> == Pils apraksts == No 1431. gada izmeklēšanas protokola noprotams, ka uz pils lielās zāles sienām bijuši uzgleznoti visi [[Kurzemes bīskapi]]. Ap konventa tipa pili atradās priekšpils ar senpilsētu, kurai jau 14. gadsimta beigās bīskaps piešķīra Rīgas pilsētas tiesības. <gallery> Piltene Castle Ruins.jpg|Piltenes pilsdrupas Piltenes pilsdrupas (Piltene castle ruins) - Uldis Osis - Panoramio.jpg| Piltenes pilsdrupas 2018.jpg| Piltenes pilsdrupu fragments 2000-04-15.jpg </gallery> == Arheoloģiskie izrakumi == 1976. - 1977. gadā [[Ēvalds Mugurēvičs|Ēvalda Mugurēviča]] vadībā Piltenes pilsdrupu teritorijā veica arheoloģiskos izrakumus, kuru gaitā atsedza pils pamatu fragmentus, aizsarggrāvi un tiltu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Piltene]] [[Kategorija:Kurzemes bīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] 1n8tuegymr84t4uz7b9pnp9dwnpyvsu Ņujorkas Modernās mākslas muzejs 0 269720 3672621 3474688 2022-08-19T08:57:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox Museum |name = Modernās mākslas muzejs |image = MoMa NY USA 1.jpg |map_type = Manhetena#Ņujorka |map_caption = |latitude = 40.761484 |longitude = -73.977664 |established = {{dat|1929|11|7|N}} |location = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}} |visitors = 706,060 (2020)<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/The_Art_Newspaper</ref> |director = [[Glenns Lorijs]] |publictransit = |website = {{URL|www.moma.org}} }} '''Modernās mākslas muzejs''' ({{val|en|Museum of Modern Art}}, ''MoMA'') ir mākslas muzejs [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tiek uzskatīts par ietekmīgāko modernās mākslas muzeju pasaulē. Muzejā galvenokārt ir amerikāņu un Eiropas mākslinieku darbi no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Dibināts 1929. gadā. Muzejā atrodas dažādas gleznas, skulptūras, grafiskās mākslas, rūpnieciskā dizaina, arhitektūras darbi, fotogrāfijas, mākslas filmas. 1940. gadā muzejā tika nodibināta Fotogrāfiju nodaļa. Tajā atrodas plaši pazīstama mākslas fotogrāfiju kolekcija, kuru izveidoja bijušais muzeja Fotogrāfiju nodaļas direktors [[Edvards Steihens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/1991/10/12/arts/peter-galassi-is-modern-s-photo-director.html|title=Peter Galassi Is Modern's Photo Director|publisher=''[[The New York Times]]''}}</ref> 1939. gadā uzceltā muzeja ēka vēlāk tika paplašināta, 1953. gadā tika izveidots dārzs. 1984. gadā tika pabeigts daudzstāvu tornis un rietumu spārns, ar ko pieejamā muzeja ekspozīcija tika dubultota. Lielāki pārbūves darbi, tai skaitā paplašināšana, izglītības un pētniecības kompleksa izveide, tika pabeigti 2004. gadā. 2013. gadā muzeju apmeklēja gandrīz 3,1 miljons cilvēku, tas bija 13. apmeklētākais mākslas muzejs pasaulē. Pašreizējais muzeja direktors ir [[Glenns Lorijs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|www.moma.org}} {{ASV-aizmetnis}} {{māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kultūra]] [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas ASV]] [[Kategorija:Muzeji Ņujorkā]] aecdf4wogdkeionhmcztyr5vgu7r9l4 3672622 3672621 2022-08-19T08:59:29Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox Museum |name = Modernās mākslas muzejs |image = MoMa NY USA 1.jpg |map_type = Manhetena#Ņujorka |map_caption = |latitude = 40.761484 |longitude = -73.977664 |established = {{dat|1929|11|7|N}} |location = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}} |visitors = 706,060 (2020)<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/The_Art_Newspaper</ref> |director = [[Glenns Lorijs]] |publictransit = |website = {{URL|www.moma.org}} }} '''Modernās mākslas muzejs''' ({{val|en|Museum of Modern Art}}, ''MoMA'') ir mākslas muzejs [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tiek uzskatīts par ietekmīgāko modernās mākslas muzeju pasaulē. Muzejā galvenokārt ir amerikāņu un Eiropas mākslinieku darbi no 19. gadsimta līdz mūsdienām. Dibināts 1929. gadā. Muzejā atrodas dažādas gleznas, skulptūras, grafiskās mākslas, rūpnieciskā dizaina, arhitektūras darbi, fotogrāfijas, mākslas filmas. 1940. gadā muzejā tika nodibināta Fotogrāfiju nodaļa. Tajā atrodas plaši pazīstama mākslas fotogrāfiju kolekcija, kuru izveidoja bijušais muzeja Fotogrāfiju nodaļas direktors [[Edvards Steihens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/1991/10/12/arts/peter-galassi-is-modern-s-photo-director.html|title=Peter Galassi Is Modern's Photo Director|publisher=''[[The New York Times]]''}}</ref> 1939. gadā uzceltā muzeja ēka vēlāk tika paplašināta, 1953. gadā tika izveidots dārzs. 1984. gadā tika pabeigts daudzstāvu tornis un rietumu spārns, ar ko pieejamā muzeja ekspozīcija tika dubultota. Lielāki pārbūves darbi, tai skaitā paplašināšana, izglītības un pētniecības kompleksa izveide, tika pabeigti 2004. gadā. 2013. gadā muzeju apmeklēja gandrīz 3,1 miljons cilvēku, tas bija 15. apmeklētākais mākslas muzejs pasaulē.<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/The_Art_Newspaper</ref> Pašreizējais muzeja direktors ir [[Glenns Lorijs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|www.moma.org}} {{ASV-aizmetnis}} {{māksla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV kultūra]] [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas ASV]] [[Kategorija:Muzeji Ņujorkā]] 6n8v23sa9l4m9npqnxkvvj6yegkaqam Georgs Radvils 0 270511 3672328 2786540 2022-08-18T18:05:59Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|thumb|180px|Georgs Radivils kardināla tērpā (16. gadsimta glezna)]] [[Attēls:Radziwill Fuerst Wappen coat of arms.jpg|thumb|180px|Kņazu [[Radvilu dzimta]]s ģerbonis]] '''Georgs Radvils''', arī '''Radivils'''<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.</ref> ({{val-la|Georgius Radvillus}}) jeb '''Jurģis Radvila''' ({{val-lt|Jurgis Radvila}}), arī '''Juris (Jeržijs) Radzivils''' ({{val-be|Юры Радзівіл}}, {{val-pl|Jerzy Radziwiłł}}, 1556–1600) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un garīdznieks. [[Pārdaugavas hercogiste]]s administrators (1578/1582–1586), [[Viļņa]]s [[bīskaps]] (1579–1591), [[Krakova]]s bīskaps (1591–1600). Pirmais [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]] no Latvijas un Lietuvas teritorijas (1586). == Dzīvesgājums == Dzimis 1556. gada 31. maijā [[Viļņa|Viļņā]] Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada [[Nikolajs Radvils|Nikolaja Radvila Melnā]] (''Mikalojus Radvila Juodasis'') ģimenē. Mācījās Viļņas un [[Ņasviža]]s [[kalvinisti|kalvinistu]] skolās. No 1570. gada studēja [[Leipciga]]s universitātē, [[jezuīti|jezuītu]] ietekmē 1574. gadā pārgāja [[katolicisms|katoļu ticībā]], studēja [[Poznaņa]]s, [[Viļņa]]s un [[Roma]]s jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja [[Viļņas Universitāte|Viļņas jezuītu akadēmijas]] ({{val-la|Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu}}, 1579–1782) dibināšanu. Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] viņu jau 1578. gadā iecēla par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par [[Ļvova]]s arhibīskapu. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota [[Cēsu bīskapija]] un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589). 1583. un 1584.-1586. gada [[muiža|muižu]] revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca [[Vidzemes landtāgs|Livonijas seimeli]] (''provincialis conventus''), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps [[Vilhelms Brandenburgs]] vai administrators [[Jānis Hodkevičs]].<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.</ref> 1586. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]]. Pēc karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 1586. gada 12. decembrī pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus. 1587. gadā kardināls G. Radvils piedalījās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] vēlēšanās, 1591. gadā viņu iecēla par Krakovas bīskapu. Miris 1600. gada 21. janvārī [[Roma|Romā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Hodkevičs]] | virsraksts = [[Livonijas vietvaldis]] | periods = [[1578]]./[[1582]]. - [[1586]]. | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radvils, Georgs}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:1556. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1600. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas kardināli]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Radvilu dzimta]] 49bxrsm69hsv6h5c47vv1g997vplyxo Valdemārpils vēsture 0 281783 3672350 3546265 2022-08-18T18:17:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, Pasaules kar → pasaules kar (4), [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sasmaka 1905. gadā.jpg|thumb|300px|Sasmakas miests 1905. gadā.]] '''Valdemārpils vēsture''' aptver laika periodu kopš tās dibināšanas līdz mūsdienām. Šeit atradās [[Dupurkalna pilskalns]], viens no [[Vanema]]s zemes centriem, vēlāk [[Sasmaka]]s miests ([[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijā]], [[Piltenes apgabals|Piltenes novadā]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]), ko 1926. gadā pārdēvēja par [[Valdemārpils|Valdemārpili]]. === Vanemas sastāvā === Pirms [[Livonijas krusta kari]]em mūsdienu Valdemārpils apkaime atradās [[Vanema]]s zemes [[Ārlavas pils]]novada teritorijā, kur Sasmakas ezera krastā atrodas Dupurkalna pilskalns (47 m). Par šĪs vietas aizvēsturisko nozīmīgumu liecina Elku liepa Sasmakas parkā, kulta vieta Ozolu Svētkalnā un skandināvu kultūrai raksturīgās "[[velna laivas]]" pilsētas apkārtnē. === Livonijas konfederācijas laiks === Ārlava pieminēta 1231. gada līgumā starp [[kurši]]em un Romas pāvesta vietvaldi [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]]. 1253. gadā pēc kuršu sacelšanās apspiešanas Ārlavas apkārtne nonāca [[Kurzemes bīskapija]]s sastāvā. '''Sasmakas''' (''Sansmagen'') vārds pirmo reizi rakstos minēts [[1582]]. gada nodevu sarakstos, kad pēdējais Kurzemes bīskaps [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] jau bija kļuvis par [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] vasali. Domājams, ka tirgotāju apmetnes veidošanos veicināja 1570. gadā [[ebreji]]em izdotā atļauja brīvi ieceļot Kurzemes bīskapijā. Sasmakas ciems tajā laikā bija izlēņots [[Manteifeļi|Johanam Manteifelim-Scēgem]] un tajā bijušas 10 mājas. === Piltenes apgabala sastāvā === [[Attēls:Valdemarpils Evangelic Lutheran Church.jpg|thumb|300px|Valdemārpils luterāņu baznīca (celta 1793).]] 1628. gadā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] Ārlavas [[draudzes novads|draudzes novada]] Sasmakas ciemā dzīvoja ap 20-30 ģimeņu. 1644. gadā Sasmaka ieguva brīvciema statusu, 1646. gadā tika pabeigta luterāņu baznīcas būve, ko apmaksāja muižas īpašnieks Kristofers fon Hoenastenbergs-Vīgands (''Hohenastenberg genannt Wigandt''). Sakarā ar Kurzemes [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] veiksmīgo ekonomisko politiku arī Sasmaka piedzīvoja saimnieciskās dzīves uzplaukumu. Sasmakas keramikas cepļos tika ražoti ķieģeļi, krāsns podiņi un māla trauki. 1656. gadā hercogs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu un Sasmakas ciemam piešķīra miesta tiesības. Pa Sasmakas ezeru un Rojas upi notika preču nogāde Rojas ostā. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā zviedru karaspēks izpostīja Kurzemes saimniecību, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā sākušās [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmijas]] laikā 1710.-1711. gadā nomira liela daļa no tā iedzīvotājiem. 1793. gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca. === Kurzemes guberņas sastāvā === [[Attēls:Valdemārpils pirms Otrā pasaules kara.jpg|thumb|300px|Valdemārpils pirms Otrā pasaules kara.]] Pēc Piltenes apgabala pievienošanas [[Krievijas impērija]]i 1795. gadā un pilnīgas iekļaušanas [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā 1818. gadā saimnieciskā rosība atjaunojās un miestā atsāka apmesties ebreju tirgotāji un amatnieki. Sasmakas ezerā atkal ienāca jūras liellaivas, ebreju tirgotāji no līvu zvejniekiem pirka butes un cieti kūpinātas pārdeva ne tikai Sasmakā, bet arī Rīgā un Ventspilī. Pēc tautas skaitīšanas datiem 1863. gadā Sasmakā dzīvoja 1182 [[jūdaisms|Mozus ticīgie]], veidojot 83,1% no miestiņa iedzīvotāju skaita. Šajā laikā Sasmaku mēdza dēvēt par "ebreju galvaspilsētu", tomēr pēc dzimtbūšanas atcelšanas miestā arvien vairāk sāka apmesties arī latvieši. 1834. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 600 un [[Kurzemes guberņa]]s administrācija ciemam piešķīra [[miests|miesta]] statusu, kas tā iedzīvotājiem nodrošināja plašākas sociālās brīvības, atšķirīgu nodokļu sistēmu un pašvaldības tiesības.<ref>Valdemārpils / Latvijas pilsētas: valsts 20 gados: rakstu krājums ar visu Latvijas pilsētu aprakstiem un attēliem, sakārtojis Hermanis Asaris. – Nebraska: Vaidava, 1979. – 376.lpp.</ref> 1835. gadā Sasmakā namīpašumu iegādājās [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] tēvs un jau no mazotnes nākamo jaunlatviešu kustības pamatlicēju iespaidoja miesta rosīgā saimnieciskā dzīve. Zīmīgi, ka Krišjānis Valdemārs savās publikācijās aicinājis latviešus mācīties no ebrejiem, kā tikt pie turības, pārņemt viņu darbaspējas un prasmi atrast jauno, noderīgo. Par Sasmakas daudznacionālo vidi liecina tas, ka 19. gadsimta beigās blakus [[Valdemārpils luterāņu baznīca|luterāņu baznīcai]] bija arī sinagoga un pareizticīgo baznīca (celta 1887.-1889. gados). Par labajām izglītības tradīcijām liecina tas, ka kopš 1870. gada te darbojās E. Lindenberga zēnu skola, O. Mītela Kristīgā zēnu elementārskola, J. Pinskera ebreju elementārskola, N. Kononovas meiteņu skola un vairākas ebreju reliģiskās skolas. 20. gadsimta sākumā darbojās arī F. Freimaņa privātskola un F. Jēgera privātā elementārskola zēniem un meitenēm. Līdztekus sīktirgotavām un amatnieku darbnīcām saimnieciskā uzplaukuma gados 19./20. gadsimtu mijā Sasmakā nodibināja vilnas kārstuvi un vērptuvi, vilnas un audumu krāsotavu, alus darītavu un divas vējdzirnavas. 1894. gadā Sasmaka ieguva pašpārvaldes tiesības, bet tikai pēc tam, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā Kurzemes teritoriju 1915. gadā okupēja Vācijas karaspēks, 1917. gadā Sasmakai vienlaicīgi ar [[Talsi]]em piešķīra pilsētas tiesības. 1916.-1917. gadā caur Valdemārpili uzbūvēja [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļa atzaru Valdgale-Roja]]. === Latvijas Republikas sastāvā === [[File:Valdemārpils dzelzceļa stacija.jpg|thumb|300px|Bijusī dzelzceļa stacija]] 1919. gada 14. janvārī Sasmakā tika ievēlēta pirmā pilsētas valde, pēc tam vēlēšanas notika ik pēc trīs gadiem: 1922. gada 14.-15. martā, 1925. gada 31. janvārī-1. februārī (anulētas un atkārtotas 6.-7. jūnijā), 1928. gada 19.-20. maijā, 1931. gada 28.-29. martā. [[1926]]. gadā Sasmaku pārdēvēja par '''Valdemārpili''' un noteica pilsētas robežas. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma Iekšlietu ministrija ieguva tiesības iecelt pilsētas galvu. Neatkarības laikā krasi izmainījās pilsētas nacionālais sastāvs un dominējošo stāvokli ieguva latvieši, kuru skaits 1935. gadā bija 930 no 1135 (82%), atstājot ebrejus otrajā vietā - 159 (14%). 1935. gadā Valdemārpilī lielākie ražošanas uzņēmumi bija K. Mutenberga vējdzirnavas, A. Petroviča dzirnavas un elektrostacija un J. Ozola vērptuve un kārstuve. Bez tam pilsēta bija 21 sīkpreču tirgotava, 4 gaļas skārņi, 2 maiznīcas, 6 alus pārdotavas, l degvīna veikals un l vīna pagrabs. Darbojušās 5 frizētavas, 2 viesnīcas, 1 veļas mazgātava, l laikrakstu kiosks, kā arī 2 autotransporta uzņēmumi un viens taksometra pakalpojumu un auto izīrēšanas uzņēmums. Šajā laikā Valdemārpilī bija 170 dzīvojamās ēkas, no tām mūra - 35, koka - 123, jauktas konstrukcijas - 12. 158 no šīm ēkām bijušas vienstāvīgas, bet 12 divstāvu. Valdemārpils iedzīvotāju skaits 1936. gadā bija 1135 cilvēki, pašvaldības 1936. gada budžets bija Ls 27 270 jeb Ls 24,03 uz vienu iedzīvotāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20150420231938/http://www.valdemarpils.lv/?mod=74 Valdemārpils vēsture no www.valdemarpils.lv]</ref> 1938. gadā Valdemārpilī notika pirmie novada dziesmu svētki ar 17 koriem un 350 dziedātājiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Valdemārpili okupēja PSRS (1940-1941), tad Vācija (1941-1945), pēc "[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]]" kapitulācijas 1945. gada 10. maijā pilsētu no jauna ieņēma [[Sarkanā armija]]. PSRS laikā Valdemārpilī bija tekstilrūpnīcas "Sarkanais rīts" filiāle, krejotava, maizes ceptuve, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] iqit69mgrek5mbcknbh154imzkiti42 Peltsamā pils 0 281893 3672341 3487045 2022-08-18T18:12:17Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox ancient site | name = Peltsamā pils | native_name = | image = Põltsamaaloss.JPG | image_size = | caption = Peltsamā pils mūsdienās | map_type = Igaunija | map_caption = | map_size = | latd = 58| latm = 39| lats = 19| latNS = N | longd = 25| longm = 58| longs = 37| longEW = E | location = {{vieta|Igaunija|Jegevas apriņķis|Peltsamā}} | region = [[Livonija]] | type = pils | area = | built = | abandoned = | cultures = Livonijas | excavations = | archaeologists = | condition = drupas | management = | public_access = | notes = | designation = }} [[Attēls:Peltsamā pils Štafenhāgens.jpg|thumb|230px|Peltsamā pils 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]).]] [[Attēls:Drone video of Põltsamaa river and castle in Estonia.webm|thumb|Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils]] '''Peltsamā ordeņa pils''' ({{val|et|Põltsamaa ordulinnus}}), agrāk latviski minēta arī kā '''Augšpāles pils''' ({{val|de|Schloss Oberpahlen}}), bija [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils]] [[Peltsamā (upe)|Pāles upes]] krastā, [[Peltsamā]] pilsētas centrā, mūsdienu [[Jegevas apriņķis|Jegevas apriņķī]], [[Igaunija]]s centrālajā daļā. == Vēsture == Pili uzbūvēja [[Livonijas ordenis]] 1272. gadā aizsardzības vajadzībām, bet pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] no 1570. gada līdz 1578. gadam pils bija [[Livonijas karaliste|Livonijas karaļa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] oficiālā rezidence. Kad 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]], Augšpāles pils pieminēta kā kā Polčeva ({{val|la|Polczevia}}), krieviski ''Полчев''. Poļu-zviedru kara laikā 1623. gadā karalis [[Gustavs II Ādolfs]] pili atdāvināja feldmaršalam [[Vrangeļi|Hermanim Vrangelam]], kurš Augšpāles pili pārbūvēja no viduslaiku cietokšņa uz [[renesanse]]s laika mājokli, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā pili nodedzināja. 1750. gadā pils nonāca [[Voldemārs Lauvs|Voldemāra Lauva]] īpašumā, viņš uzsāka plašu pils pārbūvi, kuras laikā tā ieguva [[rokoko]] stila izskatu un iekārtojumu. Vēlāk pils nonāca [[Gagarinu dzimta]]s īpašumā, kuru īpašumā tā palika līdz 1919. gadam, kad notika Igaunijas [[agrārā reforma]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā pili nopostīja, bet pilsdrupas vēl ir saglabājušās līdz mūsdienām. == Galerija == <gallery> Attēls:BM08007Am.jpg|Peltsamā pils 1800. gadā, [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] zīmējums Attēls:Põltsamaa linnus ja loss W.Tusch 2.59.jpg|Pils 19. gadsimtā Attēls:Põltsamaa lossi torn.jpg|Pils tornis agrāk Marmorsaal.jpg|Pils marmora zāle Põltsamaaloss.JPG|Peltsamā pils un baznīca mūsdienās Attēls:Linnuse hoov.JPG|Pils tornis mūsdienās Attēls:Põltsamaa linnuse varemed vallikraaviga 1.jpg|Pilsdrupu komplekss mūsdienās </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Igaunijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Jegevas apriņķis]] [[Kategorija:Igaunijas arheoloģiskie pieminekļi]] g17ejp2dbqmzagiid2u8ignv059wmny Cēsu vēsture 0 282933 3672321 3639317 2022-08-18T18:03:10Z Bai-Bot 60304 /* Livonijas karš */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesis 17.gs.jpg|thumb|350px|Skats uz Livonijas karā daļēji cietušo Cēsu cietoksni 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva)]] '''Cēsu vēsture''' aptver laika periodu no [[Cēsis|Cēsu]] dibināšanas pie senā [[Gauja]]s tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām. Senā [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] 1208. gadā kļuva par pirmo [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] cietoksni [[Latgaļi|letu]] un [[igauņi|igauņu]] zemju pakļaušanai. == Pirmsākumi == Cēsis izveidojās Gaujas ielejas malā starp [[latgaļi|latgaļu]] valsts [[Tālava]]s un [[Idumeja]]s zemēm. Šeit saplūda kopā vikingu-krievu tirdzniecības ceļa ziemeļu un austrumu nozarojumi. Jau tas vien, ka krievu valodā ir veci nosaukumi Adzelei (''Očela''), Alūksnei (''Olysta'') un Cēsīm (''Kesj''), liecina, ka pleskaviešiem un novgorodiešiem šie tirdzniecības punkti bija pazīstami jau pirms vācu laikiem. 11. gadsimtā Cēsīs ieradās [[vendi (Livonija)|vendi]], kuri apmetās [[Riekstu kalns|Riekstu kalnā]] (atrodas [[Cēsu Pils parks|Pils parkā]]). Riekstu kalnā uzbūvēja koka pili aizsardzības nolūkiem, ko vācu krustneši sauca vendu vārdā — par ''Venden''. No tā arī cēlies pilsētas vāciskais nosaukums. Nosaukums ''Cēsis'' ir daudz senāks. Lībieši, kas dzīvojuši Gaujas otrā krastā, saukuši tirdzniecības centru par "kest", kas nozīmē "pāri, otrā pusē". Līdzskaņu mijas rezultātā rodas tagadējais nosaukums, kuru pēc Latvijas valsts nodibināšanas atgūst Cēsis. == Livonijas laikmets == [[Attēls:Cesis pils 19gs.png|left|thumb|230px|Cēsu pils. 19.gs. beigu rekonstrukcija]] [[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krustnešu iekaroto zemi sadalīja starp Rīgas bīskapiju un [[Zobenbrāļu ordenis|ordeni]], pēdējam piešķirot kreiso Gaujas krastu. Cēsis kļuva par zobenbrāļu ordeņa bāzi, no kurienes viņi iesāka latviešu un igauņu pakļaušanu. 1206. gadā Cēsu vendi pārgāja kristīgajā ticībā un līdz ar to kļuva par [[Livonijas bīskapija]]s pavalstniekiem. Vairākus gadus zobenbrāļi dzīvoja vendu koka pilī Riekstu kalnā (Vecpilī). 1208. gadā Tālavas latviešu kungi [[Tālivaldis]], [[Varidotis]] un [[Rūsiņš]] un [[Cēsu Bertolds]] parakstīja pret igauņiem vērstu draudzības līgumu. Bertolds vēlāk Cēsu pilī pildījis ordeņa meistara vietnieka amatu. Tāpēc vācieši šo pili un vēlāko mestra rezidenci tolaik sauca par ''Bertholdsburg'', bet Novgorodas un Pleskavas krievi par ''Pertuev gorod''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |title=Švābe, A. Tālava. Grām: Švābe, A. Straumes un avoti. III sējums<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|04|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131225212416/http://www.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |archivedate={{dat|2013|12|25||bez}} }}</ref> [[Cēsu viduslaiku pils|Mūra pils]] celtniecība noritēja no 1206. līdz 1236. gadam ordeņa mestru [[Venno]] un [[Folkvins|Folkvina]] vadībā. Pils kļuva par [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturu un fogtu]] mītni. Iespējams, ka pirmā Zobenbrāļu ordeņa meistara Venno vārds vēl tagad saglabājies Cēsu igauniskajā nosaukumā (''Võnnu''). Tā kļuva par galveno atbalsta punktu tālākiem karagājieniem pret [[latvieši]]em un [[igauņi]]em. 1210. gadā liels igauņu karaspēks aplenca Cēsu veco koka pili, kurā zobenbrāļi toreiz vēl dzīvoja kopā ar vendiem. Igauņi sakrāva lielas baļķu grēdas un pielika tām uguni, lai aizdedzinātu pili, un no mežiem atvilka lielus kokus ar visām saknēm, no tiem izveidoja kaut ko līdzīgu aplenkumtornim, kuru viņi nostiprināja un nodrošināja ar citiem baļķiem, un, cīnīdamies no apakšas, arī no augšas sīvi uzbruka pils ļaudīm ar uguni un dūmiem. 1221. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] par novgorodiešu iebrukumu pieminētas mājas un ciems Cēsu pils tuvumā. [[Attēls:Cesis Kirche+Haus.jpg|thumb|250px|Jāņa baznīca (no 1287)]] 1225. gadā Romas pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]] savā ceļojuma aprakstā min, ka pie pils dzīvojuši latvieši un vācieši. 1226. gadā rakstos parādās Cēsu rātskungs Teodorihs, tātad Cēsīm jau bijusi rāte un pilsētas tiesības.<ref>Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 20.lpp.</ref> 1237. gadā pēc zobenbrāļu sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] Cēsu pils kļuva par jaunizveidotā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra rezidenci un šeit sākās plaši pils pārbūves darbi. Tāpat celtniecība vērsās plašumā arī pie pils esošajā ciemā. 1262. gadā Cēsu iedzīvotāji atvairīja [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)|Mindauga vadītā Lietuvas karaspēka uzbrukumu]]. Žemaišu vadonis [[Tranaitis]] bija viņam solījis letu un līvu atbalstu, tomēr Cēsu pils aizstāvji viņam nepadevās un Mindaugs lika saviem pulkiem doties mājup. 1271. gadā dokumentā ir minēts, ka Cēsīm ir zīmogs ar Svētās Katrīnas attēlu. 1280. gadā [[Vecākā atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] minēts, ka Cēsu zemessargi Rīgas aizstāvēšanā pret [[zemgaļi]]em devušies ar [[Latvijas karogs|sarkanbaltsarkanu karogu]]. Hronists to nosaucis par "latviešu karogu". 1284. gadā tiek iesvētīta [[Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca|Cēsu baznīca]] kā Livonijas ordeņa Doma baznīca. [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā no 1297. līdz 1330. gadam Cēsu pils pirmo reizi bija [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] rezidence. 1383. gadā Cēsis jau minēta kā pilsēta, kuru aptvēra mūri ar trīs torņiem un četriem vārtiem. 1429.-1434. un 1470.-1471. gadā Cēsu pilī īslaicīgi apmetās Livonijas ordeņa mestrs. Tirdzniecības attīstība [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] veicināja tālāku Cēsu attīstību. Cēsis kļuva par [[Hanzas savienība|Hanzas]] pilsētu, bet 15. gadsimta beigās Cēsu pilsēta ieguva tiesības kalt naudu. Tirgotājiem lielāko peļņu deva tirdzniecība ar Krieviju, jo tajā sākotnēji galvenais tirdzniecības ceļš gāja gar Cēsīm un tālāk caur [[Tērbata|Tērbatu]], kur atradās plašas preču noliktavas. Arī pašā Cēsu pilsētā [[Novgoroda]]s un [[Pleskava]]s tirgotājiem bija savas noliktavas. Cēsu saimnieciskā loma vēl vairāk nostiprinājās, kad 16. gadsimtā tirdzniecības ceļš caur Tērbatu vairs netika plaši lietots. Tā vietā kravu plūsma starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un Krieviju virzījās no Cēsim gar [[Rauna|Raunu]], [[Smiltene|Smilteni]], [[Ape|Api]] un tālāk uz Pleskavu un Novgorodu. Šajā kravu plūsmā nozīmīgu vietu ieņēma [[sāls]] un [[siļķe]]s, kuras no Rietumeiropas veda uz Krieviju, pretējā virzienā transportējot [[vaski|vasku]], [[kažokāda]]s u.c. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Cēsis aprakstīja kā lielu nocietinātu pilsētu: "No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja minētā ordeņa mestram, un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis (''une grosse ville fermée nommée Winde''), kas ir komandantūra un pils."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref> [[Livonijas-Maskavijas kari|Livonijas-Maskavijas karu]] laikā 1481. gadā uz Cēsu pili no Rīgas ordeņa pils tika pārvests Livonijas arhīvs, zelta, sudraba, dārglietu un citu bagātību krājumi un Cēsis kļuva par pastāvīgo Livonijas ordeņa galvaspilsētu. Cēsu labklājība un uzplaukums turpinājās visu Livonijas ordeņa mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] valdīšanas laiku — vairāk kā 40 gadus. Taču, kad Pletenbergs nomira Cēsu pilī 1535. gadā, Krievija, kuras karaspēku viņš vairākkārt bija sakāvis, atsāka izvirzīt savas pretenzijas uz Vidzemi. === Livonijas karš === [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1559.-1560. gadā Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks nopostīja Cēsu pilsētu, bet pili neieņēma. 1566. gadā pēc Livonijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas ("Sigismunda Augusta privilēģija") Cēsis tika iekļautas [[Lietuvas lielkņaziste]]i piederošās "Livonijas kunigaitijas" (jeb [[Pārdaugavas hercogiste]]s) sastāvā. 1569. gadā pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija|Žečpospoļitas]] izveides, tā kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju). 1577. gadā latvieši zemessargi padzina poļu garnizonu no Cēsu pils un tajā apmetās [[Magnuss (Livonijas karalis)|princis Magnuss]], kurš nosacīti skaitījās Livonijas valdnieks. Ivans IV atkārtoti iebruka Vidzemē un ieņēma Cēsu pili un pilsētu. Lai gan Magnuss Cēsis jau bija apsolījis atdot krievu karaspēkam, pilsētas aizstāvji padoties atteicās. Nevēloties nonākt krievu rokās, Cēsu pili tās aizstāvji, skaitā ap 300, to skaitā arī sievietes un bērni, paši uzspridzināja, paliekot aprakti zem tās drupām. Drīz pēc tam poļu, vācu un latviešu zemessardze pili atguva. 1578. gadā pili atkal aplenca ap 18 000 krievu un tatāru karavīru, bet šoreiz uzvaru guva pils aizstāvji. 1582. gadā pēc Livonijas kara beigām Cēsis kļuva par Pārdaugavas hercogistes katoļu bīskapa apmešanās vietu. 1598. gadā Cēsis kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītās [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s galveno pilsētu. == Zviedrijas un Krievijas lielvalstu pakļautībā == [[Attēls:View of Cēsis in 1793.jpg|thumb|300px|Cēsu apriņķa pilsētas kopskats 1793. gadā (no Broces kolekcijas)]] [[Attēls:Zehsis.jpg|thumb|300px|Cēsu pilsētas panorāma pirms Pirmā pasaules kara]] [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Cēsis vairākkārtīgi ieņēma viena vai otra karojošā puse, līdz 1621. gadā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] galīgi pakļāva pilsētu.<ref>Cēsu hronika. Kultūras biedrība Harmonija. Cēsis. 2006. {{ISBN|9984984028}}. 46.lpp.</ref> 1657. gada oktobrī [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Cēsis ieņēma Lietuvas lielkņazistes karaspēks, kas uz laiku atjaunoja [[Cēsu vaivadija]]s pašpārvaldi. Jau 1658. gada jūlijā Zviedru Vidzemes militārā virspavēlnieka Roberta Duglasa vadītais zviedru karaspēks atguva Cēsis. 1665. gadā atvērta pirmā publiskā slimnīca. 1671. gadā pilsētu nopostīja liels ugunsgrēks. 1700. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Cēsis ieņēma [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] karaspēks. 1701. gadā tās atkaroja zviedri. 1703. gadā pilsētu un pili iekaroja [[Krievijas cariste|Krievijas]] karaspēks, pili krievi vairs neatjaunoja. 1748. gadā lielā ugunsgrēka laikā gājis bojā pilsētas rātsnams un lielākā daļa pilsētas. Kara un ugunsgrēka postījumu rezultātā Cēsis kļuva par nožēlojamu sādžu — 1764. gadā tajā skaitījās tikai 70 namu ar apmēram 600 iedzīvotājiem.<ref name="autogenerated1">K.Apinis. Latvijas pilsētu vēsture. Rīga, 1931., 27.lpp</ref> Piemēram, Krievijas impērijas kanclers [[Aleksejs Bestuževs-Rjumins]], kuram Krievijas ķeizariene [[Elizabete Petrovna|Elizabete]] bija uzdāvinājusi Cēsu pili, nonācis konfliktā ar Cēsu pilsētu, pavēlēja uzart pilsētas ielas un apsēt tās ar auzām. Par šo "sējumu" postīšanu draudēja [[miesassods]] vai pat [[nāvessods]].<ref name="autogenerated1" /> 1777. gadā [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu pilsmuižu]] iegādājās [[Kārlis Eberhards fon Zīverss]]. 1782. gadā nodibināta dziedāšanas biedrība "Harmonija". 1783. gadā tika atvērta jauna skolas ēka, kas vēl tagad ir viens no ģimnāzijas korpusiem. 1785. gadā Cēsis kļuva par apriņķa pilsētu. Šajā laikā Cēsīs dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. 1814. gadā nodibināta Cēsu pilsētas namnieku biedrība "Muse" pēc Rīgas līdzīga nosaukuma biedrības parauga. Cēsu iedzīvotāju skaits strauji pieauga [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]: no 1 300 iedzīvotājiem 1817. gadā tas palielinājās līdz 6 356 iedzīvotājiem 1897. gadā. 1826. gadā Bērzaini pie Cēsīm savā īpašumā ieguva pedagogs [[Alberts Holanders]] un uz šejieni pārcēla savu privāto 1825. gadā Vecbrenguļos dibināto ģimnāziju, kura ieguva [[Bērzaines ģimnāzija]]s nosaukumu. 1882. gadā tika uzcelta jauna ģimnāzijas ēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csip.lv/lv/par_skolu/vesture.html |title=Cēsu internātpamatskolas mājaslapa |access-date={{dat|2015|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141104061516/http://www.csip.lv/lv/par_skolu/vesture.html |archivedate={{dat|2014|11|04||bez}} }}</ref> [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Cēsis bija lielākā pilsēta [[Vidzeme|Vidzemē]] (ja neskaita [[Valka|Valku]], kuru vēlāk sadalīja 2 pilsētās). 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā pilsētā ieradās tūkstošiem no Kurzemes un Zemgales padzīto bēgļu. Tika nodibināta bēgļu apgādāšanas komiteja, kas algoja ārstu un divas žēlsirdīgās māsas, kā arī katru dienu izsniedza ap 1700 maltīšu. 1917. gada oktobrī vara Cēsīs nonāk [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] komitejas rokās ([[Iskolats]]). 1918. gada 18. februārī Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemi par labu Vācijai ([[Brestļitovskas miera līgums]]), 20. februārī Cēsis ieņēma ķeizariskās Vācijas armija. === Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas === [[Attēls:8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmas Cēsīs.jpg|thumb|300px|[[8. Daugavpils kājnieku pulks|8. Daugavpils kājnieku pulka]] kazarmu ēka Valmieras ielā 8 Cēsīs.]] 1918. gada 18. novembrī pēc Latvijas Republikas nodibināšanas pilsētā tika nodibināta [[Cēsu rota]], kas 8. decembrī kļuva par vienu no pirmajām nacionālā karaspēka vienībām. 1918. gada 23. decembrī pilsētu ieņēma lielinieki. 1919. gada 31. maijā Cēsis atbrīvoja Ziemeļlatvijas partizāni, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca 2. Cēsu kājnieku pulks, kura sastāvā izveidoja [[Cēsu skolnieku rota|Cēsu 8. (skolnieku) rotu]]. 1919. gada 6.-23. jūnijā pie Cēsīm latviešu un igauņu karaspēks sakāva uzbrūkošo vācbaltiešu landesvēru ([[Cēsu kaujas]]), kas piespieda vāciešus noslēgt [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu. 1925. gadā atvērta mūzikas skola. 1935. gadā pils parkā izveidotas terases un kāpnes (arh. J. Rozenbergs) ar skulptūrām (tēln. K. Jansons un R. Āboltiņš). 1939. gadā uzcelta Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija. 1940. gada 17. jūnijā pilsētu okupēja [[Sarkanā armija]]. 1941. gada 14. jūnijā tika veiktas pirmās iedzīvotāju [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|masveida deportācijas]]. 1941. gada 5. jūlijā pilsētu okupēja nacistiskās Vācijas armija, bet 1944. gada 26. septembrī pilsētu atguva Sarkanā armija. 1949. gada 25. martā tika veiktas iedzīvotāju [[1949. gada marta deportācijas|masveida deportācijas]]. [[Dziesmotā revolūcija|Trešās atmodas]] laikā Cēsis kļuva par vienu no neatkarības atjaunošanas kustības centriem. 1988. gada 14. jūnija piemiņas gājienā rotkalis Daumants Kalniņš pirmoreiz atklāti nesa sarkanbaltsarkano karogu. Cēsīs tika nodibināta pirmā [[Latvijas Tautas fronte]]s nodaļa ārpus Rīgas.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/arpus-rigas-pirmo-latvijas-tautas-frontes-nodalu-nodibinaja-cesu-rajona-630680 Ārpus Rīgas pirmo Latvijas Tautas frontes nodaļu nodibināja Cēsu rajonā]</ref> 1988. gada 20. oktobrī Jaunās pils Lādemahera tornī atklāti pacēla [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karogu]]. 1998. gadā tiek atjaunots Uzvaras piemineklis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Cēsis]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] o2ef4qp4px405njdjke36tju4toopl6 Embūtes draudzes novads 0 286182 3672326 3563176 2022-08-18T18:05:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce, [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{multiple image | width = 180 | image1 = Embūtes draudzes novads 1959.jpg | caption1 = | image2 = Embūtes draudzes novads 1854.jpg | caption2 =Embūtes draudzes novads ar latviskajiem (1859) un vāciskajiem vietvārdiem (1854). | }} '''Embūtes draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Amboten}}) bija administratīva vienība [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], pēc 1818. gada [[Kurzemes guberņa]]s [[Aizputes pilskunga iecirknis|Aizputes pilskunga iecirknī]], vēlāk [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķī]]<ref name="BIENENSTAMMPFINGSTEN1841">{{grāmatas atsauce|author1=H. von BIENENSTAMM|author2=Ernst August PFINGSTEN|title=Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen, mit dem Stifte Pilten ... Durchgesehen von E. A. Pfingsten, etc. &#91;With maps.&#93;|url=http://books.google.com/books?id=ixZbAAAAcAAJ&pg=PA142|year=1841|page=147}}</ref> un [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķī]]. Mūsdienās Embūtes draudzes novada teritorija iekļauta [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Embūtes pagasts|Embūtes]], [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes]] un [[Priekules pagasts|Priekules]] pagastos, [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagastā]] un [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandes pagastā]]. == Izveide == 1253. gada vienošanās par [[Kursas valsts]] sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapam]]. Līdz 1538. gadam Embūtes [[draudzes novads]] (''Amt Amboten'') ietilpa [[Kursas bīskapija]]s dienvidu daļā. 1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (''Thomas von Amboten''). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītājmuiža, bet 1553. gadā baznīca. 1560. gadā [[Dānija]]s karalis Fridrihs II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] sastāvā. 1684. gadā iesvētīta Embūtes mūra baznīca. == Muižas Embūtes draudzes novadā (1841) == {| table width=99% |width=33% valign="top"| === Privātās muižas === * ''Amboten'' — [[Embūtes pagasts|Embūtes muiža]] ar ''Jagemann'' ([[Embūtes pagasts|Jagmaņu pusmuižu]]) un ''Warken'' ([[Embūtes pagasts|Varķes pusmuižu]]) * ''Groß-Niekratzen'' — [[Nīkrāce|Dižā Nīkrāces muiža]] ar ''Klein-Altdorf'' ([[Nīkrāces pagasts|Maz-Briņķu pusmuižu]]) * ''Brinkenhof (Altdorf)'' — [[Nīkrāces pagasts|Briņķu muiža]] ar Maz-Nīkrāces pusmuižu * ''Backhusen'' — [[Embūtes pagasts|Bakūzes muiža]] * ''Desseln'' — [[Embūtes pagasts|Dēseles muiža]] * ''Groß-Wormsahten'' — [[Vormsāte|Dižvormsātes muiža]] * ''Alschhof'' — [[Nīgrandes pagasts|Alšu muiža]] * ''Welden'' — [[Vaiņodes pagasts|Veldes muiža]] * ''Wibingen'' — [[Embūtes pagasts|Vībiņu muiža]] * ''Meldsern'' — [[Nīkrāces pagasts|Meldzeres muiža]] * ''Nigranden'' — [[Nīgrandes pagasts|Nīgrandas muiža]] ar ''Pikkulhof'' ([[Nīgrandes pagasts|Liepkalnu pusmuižu]]) * ''Dsirgen'' — [[Nīgrandes pagasts|Dzirgas muiža]] ar ''Klaggatten'' pusmuižu | width=33% valign="top" | * ''Grösen'' — [[Grobiņas pagasts|Griezes muiža]] * ''Bahten'' — [[Bātas muiža]] ar ''Alt-Bahten'' ([[Vaiņodes pagasts|Vecbātas pusmuižu]]), ''Neuhof'' ([[Vaiņodes pagasts|Bātes Jauno pusmuižu]]) un ''Augustenhof'' * ''Gulben'' — [[Vaiņodes pagasts|Gulbenes muiža]] * ''Schmaisen'' — [[Vaiņodes pagasts|Šmaizes muiža]] * ''Wainoden'' — [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes muiža]] ar ''Bergbahten'' ([[Vaiņodes pagasts|Kalna pusmuižu]]) un ''Kalschen'' ([[Vaiņodes pagasts|Kalšu pusmuižu]]) * ''Rauden'' — Raudes muiža * ''Groß-Aisswicken'' — [[Aizvīķu pagasts|Diž-Aizviķu muiža]] ar ''Mittelhof'' un ''Klein-Aisswicken'' ([[Aizvīķu pagasts|Mazaizviķu pusmuižu]]) * ''Groß-Damen'' — [[Aizvīķu pagasts|Diždāmas muiža]] * ''Klein-Damen'' — [[Aizvīķu pagasts|Mazdāmas muiža]] ar ''Gustavsberg'' pusmuižu * ''Pleppen'' — [[Vaiņodes pagasts|Plepju muiža]] * ''Elkeseem'' — [[Vaiņodes pagasts|Elkuzemes muiža]] * ''Preekuln-Assiten'' — [[Asītes pagasts|Priekules Asītes muiža]] ar ''Elkeseem'' un ''Abelneeken'' pusmuižām * ''Firks-Assiten'' — [[Asītes pagasts|Auder-Asītes muiža]] ar 'Berghof'' pusmuižu | width=33% valign="top" | * ''Mescheneeken'' — [[Grobiņas pagasts|Mežnieku muiža]] ar ''Karlshof'' pusmuižu * ''Nodaggen'' — [[Asītes pagasts|Nodegu muiža]] ar ''Wartajen'' ([[Tadaiķu pagasts|Vārtājas pusmuižu]]) * ''Dinsdorf'' — [[Asītes pagasts|Dinsdurbes muiža]] ar ''Seppen'' pusmuižu * ''Groß-Dselden''— [[Dzelda|Lieldzeldes muiža]] ar ''Dselsgallen'' ([[Nīkrāces pagasts|Dzelzgales pusmuižu]]) * ''Klein-Dselden''— [[Nīkrāces pagasts|Mazdzeldes muiža]] * ''Lehnen'' — [[Lēnas|Lēnu muiža]] ar ''Lizzen'' pusmuižu * ''Muggerkaul'' — Mugurkaula muiža * ''Tuckumshof'' — [[Tukums (Nīkrāces pagasts)|Tukuma muiža]] * ''Groß-Windaushof'' — Ventas muiža * ''Klein-Windaushof'' — Maz-Ventas muiža (pusmuiža Lielezeres muižai) * Embūtes mācītājmuiža un luterāņu baznīca, Nīgrandes filiāle * Bātas luterāņu baznīca * Lēnu katoļu baznīca |} == Attēli == [[Attēls:Embūtes muiža un baznīca 19. gs. vidū.jpg|thumb|270px|Embūtes muiža un draudzes novada baznīca (1857).]] <gallery> Embūtes pilsdrupas 1830.jpg|Embūtes muiža (1830) Diždzeldes muiža Štafenhāgens.jpg|Diždzeldes muiža Dinsdurbes muiža.jpg|Dinsdurbes muiža (1935) Bakūzes muiža 3.jpg|Bakūzes muiža (2017) </gallery> <gallery> Ambotsche un Neuhausensche Kirchspiele 1770.jpg|Embūtes (''Ambotsche'') un Valtaiķu (''Neuhausensche'') draudzes novadi 1770. gada kartē Valtaiķu draudzes novads, Durbes, Embūtes un Grobiņas draudžu novadu ziemeļu daļa 1798.jpg|Valtaiķu draudzes novads, Durbes, Embūtes un Grobiņas draudžu novadu ziemeļu daļa 1798. gada kartē </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums}} {{Aizputes apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] [[Kategorija:Kuldīgas novads]] [[Kategorija:Saldus novads]] [[Kategorija:Kurzemes guberņa]] [[Kategorija:Latvijas draudžu novadi]] rdt8edav1c18f4yi1yc31mb1tqeaye8 Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3672532 3672060 2022-08-19T03:05:05Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--16. datums -->|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--20. datums -->|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[gupija|gupiju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> gft1wnp9wcrchzub9f3egxjkrspt85r Veidne:Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi 10 287966 3672491 3014463 2022-08-18T21:13:33Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi |state = {{{state|autocollapse}}} |title = [[Āfrikas valstu un teritoriju uzskaitījums|Āfrikas valstu]] [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|administratīvie iedalījumi]] |bodyclass = hlist |above = [[Valstis vairākos kontinentos|Valstis un teritorijas]], kas tiek pieskaitītas arī citiem kontinentiem, dotas ''slīprakstā'';<br/>* — Pašpasludinātās/daļēji atzītās valstis |list1 = * [[Alžīrijas administratīvais iedalījums|Alžīrija]] * [[Angolas administratīvais iedalījums|Angola]] * [[Beninas administratīvais iedalījums|Benina]] * [[Botsvanas administratīvais iedalījums|Botsvana]] * [[Burkinafaso administratīvais iedalījums|Burkinafaso]] * [[Burundijas administratīvais iedalījums|Burundija]] * [[Centrālāfrikas Republikas administratīvais iedalījums|Centrālāfrikas Republika]] * [[Čadas administratīvais iedalījums|Čada]] * [[Dienvidāfrikas administratīvais iedalījums|Dienvidāfrika]] * [[Dienvidsudānas administratīvais iedalījums|Dienvidsudāna]] * [[Džibutijas administratīvais iedalījums|Džibutija]] * [[Ekvatoriālās Gvinejas administratīvais iedalījums|Ekvatoriālā Gvineja]] * [[Eritrejas administratīvais iedalījums|Eritreja]] * [[Etiopijas administratīvais iedalījums|Etiopija]] * ''[[Ēģiptes administratīvais iedalījums|Ēģipte]]'' * [[Gabonas administratīvais iedalījums|Gabona]] * [[Gambijas administratīvais iedalījums|Gambija]] * [[Ganas administratīvais iedalījums|Gana]] * [[Gvinejas administratīvais iedalījums|Gvineja]] * [[Gvinejas-Bisavas administratīvais iedalījums|Gvineja-Bisava]] * [[Kaboverdes administratīvais iedalījums|Kaboverde]] * [[Kamerūnas administratīvais iedalījums|Kamerūna]] * [[Kenijas administratīvais iedalījums|Kenija]] * [[Komoru administratīvais iedalījums|Komoras]] * [[Kongo Demokrātiskās Republikas administratīvais iedalījums|Kongo DR]] * [[Kongo Republikas administratīvais iedalījums|Kongo Rep.]] * [[Kotdivuāras administratīvais iedalījums|Kotdivuāra]] * [[Lesoto administratīvais iedalījums|Lesoto]] * [[Libērijas administratīvais iedalījums|Libērija]] * [[Lībijas administratīvais iedalījums|Lībija]] * [[Madagaskaras administratīvais iedalījums|Madagaskara]] * [[Malāvijas administratīvais iedalījums|Malāvija]] * [[Mali administratīvais iedalījums|Mali]] * [[Marokas administratīvais iedalījums|Maroka]] * [[Mauritānijas administratīvais iedalījums|Mauritānija]] * [[Maurīcijas administratīvais iedalījums|Maurīcija]] * [[Mozambikas administratīvais iedalījums|Mozambika]] * [[Namībijas administratīvais iedalījums|Namībija]] * [[Nigēras administratīvais iedalījums|Nigēra]] * [[Nigērijas administratīvais iedalījums|Nigērija]] * [[Ruandas administratīvais iedalījums|Ruanda]] * [[Santomes un Prinsipi administratīvais iedalījums|Santome un Prinsipi]] * [[Seišelu administratīvais iedalījums|Seišelas]] * [[Senegālas administratīvais iedalījums|Senegāla]] * [[Sjerraleones administratīvais iedalījums|Sjerraleone]] * [[Somālijas administratīvais iedalījums|Somālija]] * [[Sudānas administratīvais iedalījums|Sudāna]] * [[Svatini administratīvais iedalījums|Svatini]] * [[Tanzānijas administratīvais iedalījums|Tanzānija]] * [[Togo administratīvais iedalījums|Togo]] * [[Tunisijas administratīvais iedalījums|Tunisija]] * [[Ugandas administratīvais iedalījums|Uganda]] * [[Zambijas administratīvais iedalījums|Zambija]] * [[Zimbabves administratīvais iedalījums|Zimbabve]] }}<includeonly>{{main other|[[Kategorija:Āfrikas valstu administratīvais iedalījums]]}}</includeonly><noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 3rb55z6kx1rje0555in2qb09igvm8z6 Tallinas vēsture 0 289039 3672349 3556493 2022-08-18T18:15:31Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: 2. Pasaules kar → Otrais pasaules kar (2), [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tallinn Olearius.jpg|thumb|270px|Tallinas skats 17. gs. (''Adam Olearius'', 1603-1671).]] [[Attēls:Tallinas skats Štafenhāgens.jpeg|thumb|270px|Tallinas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]).]] '''Tallinas vēsture''' aptver laikaposmu kopš [[Tallina]]s dibināšanas [[vikingu laiki|vikingu laikos]] līdz mūsdienām. == Senie nosaukumi == [[1154]]. gadā Tallina tika iezīmēta [[arābi|arābu]] kartogrāfa [[Muhameds al Idrisi|Muhameda al Idrisi]] (''Muhammad al-Idrisi'') pasaules kartē ''[[Tabula Rogeriana]]'' kā ''Qlwn'', kas atbilst [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas hronikā]] lietotajam Tallinas pilskalna nosaukumam '''Kolivaņa''' (''Колывань''). [[Vikingi|Vikingu]] lietotais pilskalna vārds bija '''Lindanise''' (zviedru: ''Lindanäs''). Arī [[Latviešu Indriķis]] 13. gadsimta sākumā Tallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise, aprakstot [[1219]]. gada [[dāņi|dāņu]] karaļa [[Valdemārs II|Valdemāra II]] [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karagājienu uz Rēveles zemi]]. Pēc Tallinas kļūšanas par [[Dāņu Igaunija]]s galvaspilsētu tā senās [[Revala]]s provinces vārdā tika dēvēta par '''Rēveli''' ({{val-la|Revalia}}). Līdz pat [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Republikas nodibināšanai]] 1918. gadā Tallinas oficiālais nosaukums bija "Rēvele" ({{val-de|Reval}}, {{val-ru|Ревель}}). == Vēsture == [[Attēls:Reval, general view, 1890 - 1900 - edited.jpg|thumb|270px|Tallinas skats pirms 1900. gada.]] [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[1227]]. gadā pilsētu ieņēma [[Zobenbrāļu ordenis]], bet pēc [[Saules kauja]]s un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva [[Dānijas karaļi|dāņu karalim]] Valdemāram II. No [[1238]]. līdz [[1346]]. gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju ([[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]) bija Dānijas sastāvā. Pēc populāras leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim debesīs parādījās karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais [[Dānija]]s karogs (''Dannebrog''). [[1285]]. gadā tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. [[1347]]. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Tallinas rāte 1561. gadā padevās [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karalim]] [[Eriks XIV|Ērikam]] nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1570. gada 10. jūnijā Maskavā kronētais [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] ar 20 tūkstošiem krievu algotņu mēģināja atkarot zviedriem Tallinas cietoksni, bet nespēja to ieņemt līdz pat 1571. gada martam. Līdz 1710. gadam Tallina bija [[Zviedru Igaunija]]s galvaspilsēta. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Tallina bija [[Igaunijas guberņa]]s centrs. {{dat|1918|2|24}} Tallinā tika publicēta [[Igaunijas neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācija]] un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Tallina līdz ar visu Igauniju nokļuva [[Padomju Savienība|padomju]] (1940-41), pēc tam [[Trešais reihs|vācu]] (1941-44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|bombardēja padomju aviācija]], izraisot postījumus un upurus. Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (''Toompea'') ir saglabājušās. Kā runā ļaudis, tad par to jāpateicas Aleksandra Ņevska katedrālei, jo, tieši baidīdamies to iznīcināt, krievu kareivji Doma kalnu nebombardēja.{{nepieciešama atsauce}} No [[1940]]. līdz [[1990]]. gadam Tallina bija [[Igaunijas PSR]] galvaspilsēta. No [[1991]]. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta. [[1997]]. gadā tās senpilsēta tika iekļauta UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma sarakstā. [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Tallinas vēsture]] e1fm9cwe8m3rnq2p10r65mz88ey3krc Āraišu ordeņa pils 0 290712 3672354 3467799 2022-08-18T18:20:04Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām 19. gadsimtā.jpg|thumb|280px|Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā.]] [[Attēls:Alt Wenden Slott 1710.jpg|thumb|280px|Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (''Alt Wenden Slott'') 1701. gada vasarā.]] '''Āraišu ordeņa pils''' ({{val-la|Schloβ Arrasch}}, {{val-pl|zamek Aries}}), 16.-17. gadsimtā saukta arī par '''Vecajām Cēsīm''' ({{val-de|Alt-Wenden}}, {{val-pl|Stara Kies}}, {{val-sv|Alt Wenden Slott}}), bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] nocietinājums pie senā [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu]]-[[Kokneses viduslaiku pils|Koknese]]s lielceļa [[Āraišu ezers|Āraišu ezera]] rietumu krastā, Āraišu [[draudzes novads|draudzes novada]] centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies pils ārējā mūra fragmenti. == Vēsture == Āraišu ordeņa pils celta 14. gadsimta beigās ''[[Gaujas koridors|Gaujas koridora]]'' aizsardzībai pret lietuviešu karaspēka iebrukumiem. Pils bija pakļauta [[Cēsu komturi]]em, vēlāk [[Livonijas ordeņa mestri]]em, kas rezidēja [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pilī]]. Pirmo reizi Āraišu pils pieminēta 1410. gadā kā ''Arries'', vēlāk kā ''Ariis'' (1445) un ''Aries'' (1546). [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Āraišu pili 1577. gadā ieņēma [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karaļa Magnusa]] piekritēji, tā paša gada augusta beigās krievu un tatāru karaspēks cara [[Ivans IV|Ivana IV]] vadībā, bet decembrī to atguva karalim [[Stefans Batorijs|Stefanam Batorijam]] lojālie karavīri Johana Bīriņa vadībā. Cīņu laikā pils tika sagrauta un 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] nemaz nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijā]]. Netālu no pils izveidojās Kalnamuiža (''Bergenhof''), ko savā īpašumā ieguva poļu virsnieks Drobišs (''Drobisch''), no kura vārda atvasināts [[Drabešu muiža]]s nosaukums (''Drobusch''). Zināms, ka [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1701. gada 28. jūnijā pie Āraišu pilsdrupām ezera krastā Zviedrijas karalis [[Kārlis XII]] ierīkojis sava karaspēka atpūtas nometni.<ref>[http://www.castle.lv/latvija/araisi.html castle.lv]</ref> 2012. gada jūlijā starptautiska Eiropas projekta "Ecology of Crusading" ("Krusta karu ekoloģija") ietvaros tika veikta arheoloģiskā izpēte Āraišu ordeņa pils priekšpilī un Āraišu ezera krastā arheologa [[Artūrs Tomsons|Artūra Tomsona]] vadībā. == Apraksts == Āraišu ordeņa pils uzcelta [[Āraišu ezers|Āraišu ezera]] rietumu krastā uz 9 ha lielas pussalas, ko savā laikā gandrīz pilnīgi aizņēma priekšpils, kuras ziemeļaustrumu malā atradās 81x81 metru liela galvenā pils ar apmēram 2 metrus biezām laukakmeņu sienām. Rietumu un ziemeļu sienu iekšpusē bija dzīvojamā ēka. Gar galvenās pils rietumu sienu bija izrakts 125 metrus garš, 19-20 metrus plats un 6 metrus dziļš aizsarggrāvis, kam pāri uz 3,7 m platajiem pils vārtiem vedis paceļamais tilts. Pie tilta bijis 10 х 7,85 m liels sardzes namiņš.<ref>[http://www.travelzone.lv/latvija/novads/amatas/pils_araisi/index.html Арайшский орденский замок] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305005637/http://www.travelzone.lv/latvija/novads/amatas/pils_araisi/index.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} no travelzone.lv (krieviski)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Drabešu pagasts]] b5ltgm4kfvjov1djh5tc5g2k5met8vr Lugažu pils 0 290869 3672339 3526148 2022-08-18T18:11:21Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Lugažu pils plāns no 1692. gada.jpg|thumb|270px|Lugažu pils plāns no 1692. gada.]] [[Attēls:BM09187Am.jpg|thumb|270px|Lugažu pilsmuižas skats no rietumiem 1801. gadā ar zemes valni agrākās pils vietā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] '''Lugažu ordeņa pils''' ({{val-de|Schloß Lude}}) bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] nocietinājums [[Lugaži|Lugažos]] pie robežas ar [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]]. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi zemes valnis bijušās pils austrumu pusē. == Vēsture == Lugažu ordeņa pils uzcelta pie [[Tērbatas bīskapija]]s robežas pie senā lielceļa, kas veda no [[Tērbata]]s uz [[Ērģemes pils|Ērģemi]]. Tā atradās Ērģemes pilsnovadā, kas bija pakļauts [[Livonijas ordeņa mestri]]em. Par pils celšanas gadu min 1334. gadu, bet dokumentos tā pieminēta 1431. gadā kā ''Lude'' vai ''Luhde''. 1518. gadā to izlēņoja Johanam fon Pletenbergam (''Johann von Plettenberg''). [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Lugažu ordeņa pils kļuva par robežnocietinājumu pret atkārtotiem krievu un tatāru karaspēka uzbrukumiem no [[Krievijas cariste]]s ieņemtās [[Tērbatas bīskapija]]s teritorijas. 1560. gada 2. augustā pie Lugažu - Ērģemes ceļa notika [[Ērģemes kauja]], kurā krita vai tika saņemta gūstā gandrīz visa Livonijas ordeņa vadība. 1562. gada oktobrī [[Sigismunds II Augusts]] Ērģemes pilsnovadu iznomāja Somijas hercogam [[Juhans III|Juhanam]], 1575. gadā to ieņēma Livonijas ķēniņš [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], bet 1578. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks. Pēc kara beigām 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā bijušā īpašnieka vārdā nodēvēta par Pletenberga pilsnovada citadeli ({{val-la|arx Pletenberck}}, ''Плетенберг''). Pēc līguma noslēgšanas Ērģemes pilsnovadu iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivadijā]]. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1621. gadā Lugažu pili ieņēma zviedri, 1624. gadā karalis [[Gustavs II Ādolfs]] pili dāvāja [[Vrangeļi|Hansam Vrangelim]], kura pēcnācējiem Lugažu pilsmuiža (''Schloß Lude'') piederēja līdz 1818. gadam. Viņi pili nav atjaunojuši un tās akmeņi izmantoti apkārtējo ēku celtniecībai.<ref>[http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=3620&prop_id=255 Ērģemes pilskalns un pils (drupas)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170325201601/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=3620&prop_id=255 |date={{dat|2017|03|25||bez}} }} Pilis.lv</ref> == Apraksts == Lugažu ordeņa pils celta no [[laukakmeņi]]em pie aizdambēta strauta, kas padarīja pili grūtāk ieņemamu no rietumu puses. Mazāk aizsargātajā austrumu pusē bija uzbērts četrus metrus augsts aizsargvalnis. Pilij bija taisnstūra forma ar diviem apaļiem torņiem pie ieejas.<ref>[http://www.travelzone.lv/latvija/novads/valkas/pils_lude/index.html Лугажский орденский замок] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010007/http://www.travelzone.lv/latvija/novads/valkas/pils_lude/index.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} no travelzone.lv (krieviski)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Coord|57|45|50|N|25|57|10|E|display=title}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Lugaži]] cxpq3vd02ze8yd16zgm1mjv8idglrq9 Salacas pils 0 290954 3672344 3467154 2022-08-18T18:13:19Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bm02007abm.jpg|thumb|300px|Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no [[Broce]]s kolekcijas).]] [[Attēls:Salatsi linnus 3.jpg|thumb|300px|Salacas pils bastioni mūsdienās.]] '''Salacas pils''' ({{val-de|Schloß Salis}}) bija [[Rīgas arhibīskapija]]s nocietinājums [[Salaca]]s upes labajā krastā [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], apmēram puskilometru no upes grīvas. Līdz mūsdienām saglabājušies vien cietokšņa zemes vaļņi. == Vēsture == Salacas pils ir celta senā Salacas līvu pilskalna vietā. Pirmo reizi Salacas pils pieminēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Kad 1474. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] sabiedrojās ar Zviedrijas karali pret Livonijas ordeni, 1477. gadā Salacgrīvā izcēlās zviedru desants, bet 1479. gadā Salacas pili ieņēma ordeņa karavīri, kas to paturēja savā kontrolē līdz 1485. gadam. 1529. gadā to savā īpašumā ieguva Rīgas arhibīskapa koadjutors, vēlākais arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Salacas pili 1575. gadā ieņēma Livonijas ķēniņa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] karaspēks, 1577. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks, bet 1581. gadā Zviedrijas karaspēks. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] Salacas pils pieminēta kā ''Салац'' vai ''Салач'', pēc līguma noslēgšanas Salacas pilsnovadu iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Pērnavas vaivadija|Pērnavas vaivadijā]]. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1621. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap to uzbēra trīs smilšu bastionus. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā viduslaiku pili uzspridzināja un tā vairs netika atjaunota. 1780. gada [[Broce]]s zīmējumā vēl pamanāmas divu pils mūru paliekas, bet pils apsekojumā 1908. gadā [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]] atradis vienīgi pils torņa pamatni ar 2,3-2,5 metrus bieziem mūriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html |title=castle.lv |access-date={{dat|2015|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305005703/http://www.travelzone.lv/latvija/gorod/salacgriva/pils_salis/index.html }}</ref> == Apraksts == Salacas viduslaiku pils bija uzcelta uz senāka pilskalna Salacas upes krastā, ap to bija izrakti aizsarggrāvji. Pils pamati veidoja 52х60 metrus lielu taisnstūri. 17. gadsimtā ap pili uzbērti smilšu bastioni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Salacgrīva]] 7s9fl9uj68bek09mainget2i806zhn8 Kirilenko 0 291678 3672557 2393920 2022-08-19T05:53:46Z Biafra 13794 Pāradresācija nomainīta no [[Kiriļenko]] uz [[Pavlo Kirilenko]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pavlo Kirilenko]] 56cxapgulbj0tjrc9r1yv7nmnrigkbv Ārlavas pils 0 292017 3672355 3467801 2022-08-18T18:20:17Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ārlavas muižas pils 2000-11-05.jpg|thumb|280px|Uz Ārlavas pils pamatiem uzbūvētā muižas kungu māja.]] '''Ārlavas pils''' ({{val-la|Arwale}}, {{val-de|Hause tho Arwallenn, Erwahlen}}) bija [[Vanema]]s, tad [[Kurzemes bīskapija]]s pils [[Ārlavas draudzes novads|Ārlavas draudzes novadā]] līdz 16. gadsimtam. Līdz mūsdienām pils paliekas nav saglabājušās, tika uzskatīts, ka tās atrodas zem [[Ārlavas muiža]]s ēku pamatiem. 1999. gada apsekojumā tur netika atrastas ne zemes nocietinājumu pēdas, ne viduslaiku mūru paliekas.<ref>[http://www.pilis.lv/biedri/objects/9139/256/biskapa-pils Ārlavas pils]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[Vanema]]s kuršu ''Arwale'' pilskalns pēc 1253. gada [[Kursa (valsts)|Kursas]] valsts dalīšanas līguma nokļuva Kurzemes bīskapu pārvaldē. Pirmo reizi Ārlavas pilsnovads (''borchsokinge'') pieminēts 1497. gadā. 1537. gadā Kurzemes bīskaps [[Hermanis Ronebergs]] pili nodēvējis par "mūsu māju Ārlavā" (''in unserem Hause tho Arwallenn''). Ārlavas pils vēl pieminēta 1555. gadā bīskapa piļu sarakstā, neilgi pēc tam [[1559]]. gadā [[Dānijas karalis]] Frīdrihs II no Kurzemes bīskapa koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. Pēc Magnusa nāves Dānijas un Polijas-Lietuvas pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto [[Piltenes manojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]. Pēc kara beigām Polija-Lietuva naudas trūkumā dēļ Ārlavas pilsnovadu līdz 1660. gadam ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i, Ārlavas pils vairs netika atjaunota. 1582. gadā pirmoreiz minētas Lubezeres (''Lubbessern'') un Sasmakas (''Sassmacken'') muižas, Ārlavas draudzes novada centra funkcijas pārņēma Sasmaka (no 1926. gada [[Valdemārpils]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas pilskalni}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Kurzemes bīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ārlavas pagasts]] mc8thp3r9v7egtvbyw62pm6ifctb43c Burundijas administratīvais iedalījums 0 292153 3672312 3456282 2022-08-18T18:01:09Z EdgarsBot 50781 kategorija "Burundi" → "Burundija" wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Burundi AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Burundi]] novietojums]] '''[[Burundi]] administratīvo iedalījumu''' veido '''17 provinces''', kuras sīkāk iedalās '''117 komūnās'''<ref name="state">[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2821.htm Background Note: Burundi]. [[United States Department of State]]. February 2008. Retrieved on June 28, 2008.</ref>. Savukārt komūnas sīkāk iedalās '''2638 daļās'''<ref>Kavamahanga, D. [http://gateway.nlm.nih.gov/MeetingAbstracts/ma?f=102279271.html Empowerment of people living with HIV/AIDS in Gitega Province, Burundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081210070209/http://gateway.nlm.nih.gov/MeetingAbstracts/ma?f=102279271.html |date={{dat|2008|12|10||bez}} }}. International Conference on AIDS 2004. July 15, 2004. NLM Gateway. Retrieved on June 22, 2008.</ref>. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 17 provinces || 117 komūnas || 2638 daļas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Burundi location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.44|scale=500|text=[[Bubanzas province|Bubanza]]}} {{Image label small|x=0.38|y=0.78|scale=500|text=[[Bururi province|Bururi]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.63|scale=500|text=[[Bužumburas Lauku province|Bužumburas<br/>Lauki]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.54|scale=500|text=[[Bužumburas Mērijas province|Bužumburas<br/>Mērija]]}} {{Image label small|x=0.49|y=0.54|scale=500|text=[[Gitegas province|Gitega]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.38|scale=500|text=[[Kajanzas province|Kajanza]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.44|scale=500|text=[[Karuzi province|Karuzi]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.19|scale=500|text=[[Kirundo province|Kirundo]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.45|scale=500|text=[[Ķankuzo province|Ķankuzo]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.31|scale=500|text=[[Ķibotokes province|Ķibotoke]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.94|scale=500|text=[[Makambas province|Makamba]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.28|scale=500|text=[[Mujingas province|Mujinga]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.49|scale=500|text=[[Muranvjas province|Muranvja]]}} {{Image label small|x=0.38|y=0.61|scale=500|text=[[Mvaro province|Mvaro]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.32|scale=500|text=[[Ngozi province|Ngozi]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.59|scale=500|text=[[Rujigi province|Rujigi]]}} {{Image label small|x=0.28|y=0.81|scale=500|text=[[Rumonges province|Rumonge]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.78|scale=500|text=[[Rutanas province|Rutana]]}} {{Image label end}} |} === Provinces === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Province !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.geohive.com/cntry/burundi_ext.aspx |title=Burundi: administrative units, extended |publisher=GeoHive |accessdate=13 July 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150714122552/http://www.geohive.com/cntry/burundi_ext.aspx |archivedate={{dat|2015|07|14||bez}} }}</ref> !! Iedz.sk. (2008)<ref name=statoids>{{tīmekļa atsauce |last=Law |first=Gwillim |url=http://www.statoids.com/ubi.html |title=Provinces of Burundi |website=Statoids |accessdate=13 July 2015}}</ref> !! Komūnu<br/>skaists !! ISO 3166-2 |- | [[File:Burundi - Bubanza.svg|90px]] || '''[[Bubanzas province]]''' || ''Province de Bubanza'' || [[Bubanza]] || {{nts|1089.04}} || {{nts|338023}} || 5 || BI-BB |- | [[File:Burundi - Bururi.svg|90px]] || '''[[Bururi province]]''' || ''Province de Bururi'' || [[Bururi]] || {{nts|1644.68}} || {{nts|313102}} || 6 || BI-BR |- | [[File:Burundi - Bujumbura Rural.svg|90px]] || '''[[Bužumburas Lauku province]]''' || ''Province de Bujumbura rural'' || [[Isale]] || {{nts|1059.84}} || {{nts|464818}} || 9 || BI-BL |- | [[File:Burundi - Bujumbura Mairie.svg|90px]] || '''[[Bužumburas Mērijas province]]''' || ''Province de Bujumbura Mairie'' || [[Bužumbura]] || {{nts|86.52}} || {{nts|497166}} || 13 || BI-BM |- | [[File:Burundi - Gitega.svg|90px]] || '''[[Gitegas province]]''' || ''Province de Gitega'' || [[Gitega]] || {{nts|1978.96}} || {{nts|725223}} || 11 || BI-GI |- | [[File:Burundi - Kayanza.svg|90px]] || '''[[Kajanzas province]]''' || ''Province de Kayanza'' || [[Kajanza]] || {{nts|1233.24}} || {{nts|585412}} || 9 || BI-KY |- | [[File:Burundi - Karuzi.svg|90px]] || '''[[Karuzi province]]''' || ''Province de Karuzi'' || [[Karuzi]] || {{nts|1457.40}} || {{nts|436443}} || 7 || BI-KR |- | [[File:Burundi - Kirundo.svg|90px]] || '''[[Kirundo province]]''' || ''Province de Kirundo'' || [[Kirundo]] || {{nts|1703.34}} || {{nts|628256}} || 7 || BI-KI |- | [[File:Burundi - Cankuzo.svg|90px]] || '''[[Ķankuzo province]]''' || ''Province de Cankuzo'' || [[Ķankuzo]] || {{nts|1964.54}} || {{nts|228873}} || 5 || BI-CA |- | [[File:Burundi - Cibitoke.svg|90px]] || '''[[Ķibotokes province]]''' || ''Province de Cibitoke'' || [[Ķibotoke]] || {{nts|1635.53}} || {{nts|460435}} || 6 || BI-CI |- | [[File:Burundi - Makamba.svg|90px]] || '''[[Makambas province]]''' || ''Province de Makamba'' || [[Makamba]] || {{nts|1959.60}} || {{nts|430899}} || 6 || BI-MA |- | [[File:Burundi - Muyinga.svg|90px]] || '''[[Mujingas province]]''' || ''Province de Muyinga'' || [[Mujinga]] || {{nts|1836.26}} || {{nts|632409}} || 7 || BI-MY |- | [[File:Burundi - Muramvya.svg|90px]] || '''[[Muranvjas province]]''' || ''Province de Muramvya'' || [[Muranvja]] || {{nts|695.52}} || {{nts|292589}} || 5 || BI-MU |- | [[File:Burundi - Mwaro.svg|90px]] || '''[[Mvaro province]]''' || ''Province de Mwaro'' || [[Mvaro]] || {{nts|839.60}} || {{nts|273143}} || 6 || BI-MW |- | [[File:Burundi - Ngozi.svg|90px]] || '''[[Ngozi province]]''' || ''Province de Ngozi'' || [[Ngozi]] || {{nts|1473.86}} || {{nts|660717}} || 9 || BI-NG |- | [[File:Burundi - Ruyigi.svg|90px]] || '''[[Rujigi province]]''' || ''Province de Ruyigi''|| [[Rujigi]] || {{nts|2338.88}} || {{nts|400530}} || 7 || BI-RY |- | || '''[[Rumonges province]]''' || ''Province de Rumonge'' || [[Rumonge]] || {{nts|1079.72}} || {{nts|352026}} || 5 || |- | [[File:Burundi - Rutana.svg|90px]] || '''[[Rutanas province]]''' || ''Province de Rutana'' || [[Rutana]] || {{nts|1959.45}} || {{nts|333510}} || 6 || BI-RT |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Burundija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] j80az5efghjxhiq7fjjwx3ffz7i6ecl 3672488 3672312 2022-08-18T21:12:32Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi administratīvais iedalījums]] uz [[Burundijas administratīvais iedalījums]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9) wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Burundi AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Burundi]] novietojums]] '''[[Burundi]] administratīvo iedalījumu''' veido '''17 provinces''', kuras sīkāk iedalās '''117 komūnās'''<ref name="state">[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2821.htm Background Note: Burundi]. [[United States Department of State]]. February 2008. Retrieved on June 28, 2008.</ref>. Savukārt komūnas sīkāk iedalās '''2638 daļās'''<ref>Kavamahanga, D. [http://gateway.nlm.nih.gov/MeetingAbstracts/ma?f=102279271.html Empowerment of people living with HIV/AIDS in Gitega Province, Burundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081210070209/http://gateway.nlm.nih.gov/MeetingAbstracts/ma?f=102279271.html |date={{dat|2008|12|10||bez}} }}. International Conference on AIDS 2004. July 15, 2004. NLM Gateway. Retrieved on June 22, 2008.</ref>. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 17 provinces || 117 komūnas || 2638 daļas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Burundi location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.44|scale=500|text=[[Bubanzas province|Bubanza]]}} {{Image label small|x=0.38|y=0.78|scale=500|text=[[Bururi province|Bururi]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.63|scale=500|text=[[Bužumburas Lauku province|Bužumburas<br/>Lauki]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.54|scale=500|text=[[Bužumburas Mērijas province|Bužumburas<br/>Mērija]]}} {{Image label small|x=0.49|y=0.54|scale=500|text=[[Gitegas province|Gitega]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.38|scale=500|text=[[Kajanzas province|Kajanza]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.44|scale=500|text=[[Karuzi province|Karuzi]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.19|scale=500|text=[[Kirundo province|Kirundo]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.45|scale=500|text=[[Ķankuzo province|Ķankuzo]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.31|scale=500|text=[[Ķibotokes province|Ķibotoke]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.94|scale=500|text=[[Makambas province|Makamba]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.28|scale=500|text=[[Mujingas province|Mujinga]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.49|scale=500|text=[[Muranvjas province|Muranvja]]}} {{Image label small|x=0.38|y=0.61|scale=500|text=[[Mvaro province|Mvaro]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.32|scale=500|text=[[Ngozi province|Ngozi]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.59|scale=500|text=[[Rujigi province|Rujigi]]}} {{Image label small|x=0.28|y=0.81|scale=500|text=[[Rumonges province|Rumonge]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.78|scale=500|text=[[Rutanas province|Rutana]]}} {{Image label end}} |} === Provinces === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Province !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.geohive.com/cntry/burundi_ext.aspx |title=Burundi: administrative units, extended |publisher=GeoHive |accessdate=13 July 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150714122552/http://www.geohive.com/cntry/burundi_ext.aspx |archivedate={{dat|2015|07|14||bez}} }}</ref> !! Iedz.sk. (2008)<ref name=statoids>{{tīmekļa atsauce |last=Law |first=Gwillim |url=http://www.statoids.com/ubi.html |title=Provinces of Burundi |website=Statoids |accessdate=13 July 2015}}</ref> !! Komūnu<br/>skaists !! ISO 3166-2 |- | [[File:Burundi - Bubanza.svg|90px]] || '''[[Bubanzas province]]''' || ''Province de Bubanza'' || [[Bubanza]] || {{nts|1089.04}} || {{nts|338023}} || 5 || BI-BB |- | [[File:Burundi - Bururi.svg|90px]] || '''[[Bururi province]]''' || ''Province de Bururi'' || [[Bururi]] || {{nts|1644.68}} || {{nts|313102}} || 6 || BI-BR |- | [[File:Burundi - Bujumbura Rural.svg|90px]] || '''[[Bužumburas Lauku province]]''' || ''Province de Bujumbura rural'' || [[Isale]] || {{nts|1059.84}} || {{nts|464818}} || 9 || BI-BL |- | [[File:Burundi - Bujumbura Mairie.svg|90px]] || '''[[Bužumburas Mērijas province]]''' || ''Province de Bujumbura Mairie'' || [[Bužumbura]] || {{nts|86.52}} || {{nts|497166}} || 13 || BI-BM |- | [[File:Burundi - Gitega.svg|90px]] || '''[[Gitegas province]]''' || ''Province de Gitega'' || [[Gitega]] || {{nts|1978.96}} || {{nts|725223}} || 11 || BI-GI |- | [[File:Burundi - Kayanza.svg|90px]] || '''[[Kajanzas province]]''' || ''Province de Kayanza'' || [[Kajanza]] || {{nts|1233.24}} || {{nts|585412}} || 9 || BI-KY |- | [[File:Burundi - Karuzi.svg|90px]] || '''[[Karuzi province]]''' || ''Province de Karuzi'' || [[Karuzi]] || {{nts|1457.40}} || {{nts|436443}} || 7 || BI-KR |- | [[File:Burundi - Kirundo.svg|90px]] || '''[[Kirundo province]]''' || ''Province de Kirundo'' || [[Kirundo]] || {{nts|1703.34}} || {{nts|628256}} || 7 || BI-KI |- | [[File:Burundi - Cankuzo.svg|90px]] || '''[[Ķankuzo province]]''' || ''Province de Cankuzo'' || [[Ķankuzo]] || {{nts|1964.54}} || {{nts|228873}} || 5 || BI-CA |- | [[File:Burundi - Cibitoke.svg|90px]] || '''[[Ķibotokes province]]''' || ''Province de Cibitoke'' || [[Ķibotoke]] || {{nts|1635.53}} || {{nts|460435}} || 6 || BI-CI |- | [[File:Burundi - Makamba.svg|90px]] || '''[[Makambas province]]''' || ''Province de Makamba'' || [[Makamba]] || {{nts|1959.60}} || {{nts|430899}} || 6 || BI-MA |- | [[File:Burundi - Muyinga.svg|90px]] || '''[[Mujingas province]]''' || ''Province de Muyinga'' || [[Mujinga]] || {{nts|1836.26}} || {{nts|632409}} || 7 || BI-MY |- | [[File:Burundi - Muramvya.svg|90px]] || '''[[Muranvjas province]]''' || ''Province de Muramvya'' || [[Muranvja]] || {{nts|695.52}} || {{nts|292589}} || 5 || BI-MU |- | [[File:Burundi - Mwaro.svg|90px]] || '''[[Mvaro province]]''' || ''Province de Mwaro'' || [[Mvaro]] || {{nts|839.60}} || {{nts|273143}} || 6 || BI-MW |- | [[File:Burundi - Ngozi.svg|90px]] || '''[[Ngozi province]]''' || ''Province de Ngozi'' || [[Ngozi]] || {{nts|1473.86}} || {{nts|660717}} || 9 || BI-NG |- | [[File:Burundi - Ruyigi.svg|90px]] || '''[[Rujigi province]]''' || ''Province de Ruyigi''|| [[Rujigi]] || {{nts|2338.88}} || {{nts|400530}} || 7 || BI-RY |- | || '''[[Rumonges province]]''' || ''Province de Rumonge'' || [[Rumonge]] || {{nts|1079.72}} || {{nts|352026}} || 5 || |- | [[File:Burundi - Rutana.svg|90px]] || '''[[Rutanas province]]''' || ''Province de Rutana'' || [[Rutana]] || {{nts|1959.45}} || {{nts|333510}} || 6 || BI-RT |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Burundija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] j80az5efghjxhiq7fjjwx3ffz7i6ecl 3672490 3672488 2022-08-18T21:13:04Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Location Burundi AU Africa.svg|250px|thumbnail|[[Burundi]] novietojums]] '''[[Burundija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''17 provinces''', kuras sīkāk iedalās '''117 komūnās'''<ref name="state">[http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2821.htm Background Note: Burundi]. [[United States Department of State]]. February 2008. Retrieved on June 28, 2008.</ref>. Savukārt komūnas sīkāk iedalās '''2638 daļās'''<ref>Kavamahanga, D. [http://gateway.nlm.nih.gov/MeetingAbstracts/ma?f=102279271.html Empowerment of people living with HIV/AIDS in Gitega Province, Burundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081210070209/http://gateway.nlm.nih.gov/MeetingAbstracts/ma?f=102279271.html |date={{dat|2008|12|10||bez}} }}. International Conference on AIDS 2004. July 15, 2004. NLM Gateway. Retrieved on June 22, 2008.</ref>. == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis |- | 17 provinces || 117 komūnas || 2638 daļas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=500px align=center |- | {{Image label begin|image=Burundi location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.23|y=0.44|scale=500|text=[[Bubanzas province|Bubanza]]}} {{Image label small|x=0.38|y=0.78|scale=500|text=[[Bururi province|Bururi]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.63|scale=500|text=[[Bužumburas Lauku province|Bužumburas<br/>Lauki]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.54|scale=500|text=[[Bužumburas Mērijas province|Bužumburas<br/>Mērija]]}} {{Image label small|x=0.49|y=0.54|scale=500|text=[[Gitegas province|Gitega]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.38|scale=500|text=[[Kajanzas province|Kajanza]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.44|scale=500|text=[[Karuzi province|Karuzi]]}} {{Image label small|x=0.58|y=0.19|scale=500|text=[[Kirundo province|Kirundo]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.45|scale=500|text=[[Ķankuzo province|Ķankuzo]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.31|scale=500|text=[[Ķibotokes province|Ķibotoke]]}} {{Image label small|x=0.39|y=0.94|scale=500|text=[[Makambas province|Makamba]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.28|scale=500|text=[[Mujingas province|Mujinga]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.49|scale=500|text=[[Muranvjas province|Muranvja]]}} {{Image label small|x=0.38|y=0.61|scale=500|text=[[Mvaro province|Mvaro]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.32|scale=500|text=[[Ngozi province|Ngozi]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.59|scale=500|text=[[Rujigi province|Rujigi]]}} {{Image label small|x=0.28|y=0.81|scale=500|text=[[Rumonges province|Rumonge]]}} {{Image label small|x=0.55|y=0.78|scale=500|text=[[Rutanas province|Rutana]]}} {{Image label end}} |} === Provinces === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Province !! Nosaukums<br/>franču valodā !! Administratīvais<br/>centrs !! Platība (km²)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.geohive.com/cntry/burundi_ext.aspx |title=Burundi: administrative units, extended |publisher=GeoHive |accessdate=13 July 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150714122552/http://www.geohive.com/cntry/burundi_ext.aspx |archivedate={{dat|2015|07|14||bez}} }}</ref> !! Iedz.sk. (2008)<ref name=statoids>{{tīmekļa atsauce |last=Law |first=Gwillim |url=http://www.statoids.com/ubi.html |title=Provinces of Burundi |website=Statoids |accessdate=13 July 2015}}</ref> !! Komūnu<br/>skaists !! ISO 3166-2 |- | [[File:Burundi - Bubanza.svg|90px]] || '''[[Bubanzas province]]''' || ''Province de Bubanza'' || [[Bubanza]] || {{nts|1089.04}} || {{nts|338023}} || 5 || BI-BB |- | [[File:Burundi - Bururi.svg|90px]] || '''[[Bururi province]]''' || ''Province de Bururi'' || [[Bururi]] || {{nts|1644.68}} || {{nts|313102}} || 6 || BI-BR |- | [[File:Burundi - Bujumbura Rural.svg|90px]] || '''[[Bužumburas Lauku province]]''' || ''Province de Bujumbura rural'' || [[Isale]] || {{nts|1059.84}} || {{nts|464818}} || 9 || BI-BL |- | [[File:Burundi - Bujumbura Mairie.svg|90px]] || '''[[Bužumburas Mērijas province]]''' || ''Province de Bujumbura Mairie'' || [[Bužumbura]] || {{nts|86.52}} || {{nts|497166}} || 13 || BI-BM |- | [[File:Burundi - Gitega.svg|90px]] || '''[[Gitegas province]]''' || ''Province de Gitega'' || [[Gitega]] || {{nts|1978.96}} || {{nts|725223}} || 11 || BI-GI |- | [[File:Burundi - Kayanza.svg|90px]] || '''[[Kajanzas province]]''' || ''Province de Kayanza'' || [[Kajanza]] || {{nts|1233.24}} || {{nts|585412}} || 9 || BI-KY |- | [[File:Burundi - Karuzi.svg|90px]] || '''[[Karuzi province]]''' || ''Province de Karuzi'' || [[Karuzi]] || {{nts|1457.40}} || {{nts|436443}} || 7 || BI-KR |- | [[File:Burundi - Kirundo.svg|90px]] || '''[[Kirundo province]]''' || ''Province de Kirundo'' || [[Kirundo]] || {{nts|1703.34}} || {{nts|628256}} || 7 || BI-KI |- | [[File:Burundi - Cankuzo.svg|90px]] || '''[[Ķankuzo province]]''' || ''Province de Cankuzo'' || [[Ķankuzo]] || {{nts|1964.54}} || {{nts|228873}} || 5 || BI-CA |- | [[File:Burundi - Cibitoke.svg|90px]] || '''[[Ķibotokes province]]''' || ''Province de Cibitoke'' || [[Ķibotoke]] || {{nts|1635.53}} || {{nts|460435}} || 6 || BI-CI |- | [[File:Burundi - Makamba.svg|90px]] || '''[[Makambas province]]''' || ''Province de Makamba'' || [[Makamba]] || {{nts|1959.60}} || {{nts|430899}} || 6 || BI-MA |- | [[File:Burundi - Muyinga.svg|90px]] || '''[[Mujingas province]]''' || ''Province de Muyinga'' || [[Mujinga]] || {{nts|1836.26}} || {{nts|632409}} || 7 || BI-MY |- | [[File:Burundi - Muramvya.svg|90px]] || '''[[Muranvjas province]]''' || ''Province de Muramvya'' || [[Muranvja]] || {{nts|695.52}} || {{nts|292589}} || 5 || BI-MU |- | [[File:Burundi - Mwaro.svg|90px]] || '''[[Mvaro province]]''' || ''Province de Mwaro'' || [[Mvaro]] || {{nts|839.60}} || {{nts|273143}} || 6 || BI-MW |- | [[File:Burundi - Ngozi.svg|90px]] || '''[[Ngozi province]]''' || ''Province de Ngozi'' || [[Ngozi]] || {{nts|1473.86}} || {{nts|660717}} || 9 || BI-NG |- | [[File:Burundi - Ruyigi.svg|90px]] || '''[[Rujigi province]]''' || ''Province de Ruyigi''|| [[Rujigi]] || {{nts|2338.88}} || {{nts|400530}} || 7 || BI-RY |- | || '''[[Rumonges province]]''' || ''Province de Rumonge'' || [[Rumonge]] || {{nts|1079.72}} || {{nts|352026}} || 5 || |- | [[File:Burundi - Rutana.svg|90px]] || '''[[Rutanas province]]''' || ''Province de Rutana'' || [[Rutana]] || {{nts|1959.45}} || {{nts|333510}} || 6 || BI-RT |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Burundija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] a2hi70ty7b9cclrdcvfbt7rb3timlou Buļļu iela (Rīga) 0 293928 3672607 3649547 2022-08-19T08:20:42Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Buļļu iela |attēls = Attēls:Buļļu iela, Iļģuciems, Rīga.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]] |ielas garums = 2883 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Buļļu muižas iela (1869—1923) </br > Valentīnas Tereškovas iela (1963—1990) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[13. autobusu maršruts (Rīga)|38.]] [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Buļļu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] un [[Pulka iela (Rīga)|Pulka ielu]] pie [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]], turpinās 2883 metru<ref name="opendata-riga"/> garumā līdz, šķērsojot vairākas citas lielas ielas un dzelzceļa līniju, beidzas [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] mežā pie Lāčupes kapiem. Buļļu iela sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Buļļu iela ir izveidojusies no sena tirdzniecības ceļa. Jau 15. gs. beigās Buļļu ceļa galā pie [[Lielupe]]s minēta Buļļu muižas pārceltuve, kas bija ļoti nozīmīgs posms ceļā uz [[Kurzeme|Kurzemi]]. Kā iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta 1868/1869. gadā ar nosaukumu '''Buļļu muižas iela''' ({{val|ru|Булленская улица}}). 1923. gadā tā tika pārsaukta par Buļļu ielu, 1963. gadā, tās nosaukums tika mainīts uz '''Valentīnas Tereškovas ielu''', kas saglabājās līdz pat 1990. gadam, kad iela tika pārsaukta par Buļļu ielu. == Ielu savienojumi == Buļļu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Pulka iela (Rīga)|Pulka iela]] * [[Dzegužu iela (Rīga)|Dzegužu iela]] * [[Grodņas iela (Rīga)|Grodņas iela]] (T veida krustojums) * [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] * [[Dagmāras iela (Rīga)|Dagmāras iela]] * [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] (T veida krustojums) * [[Dzirciema iela]] * [[Vecā Buļļu iela]] (T veida krustojums) * [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]] (T veida krustojums) * [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] * [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]] * [[Mazā Buļļu iela]] (T veida krustojums) * [[Sniķeres iela (Rīga)|Sniķeres iela]] (T veida krustojums) * [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]] (T veida krustojums) * [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] * [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] krustojuma līdz [[Dzirciema iela]]s krustojumam. * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Dzirciema iela]]s krustojuma līdz [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam. * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39. maršruta autobusi]] kursē no [[Dzirciema iela]]s krustojuma. == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Iļģuciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}} {{coord|56.9691|24.0501|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] egseelusk1y2nlgh4kmbcznm38sikid 3672608 3672607 2022-08-19T08:20:58Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Buļļu iela |attēls = Attēls:Buļļu iela, Iļģuciems, Rīga.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]] |ielas garums = 2883 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Buļļu muižas iela (1869—1923) </br > Valentīnas Tereškovas iela (1963—1990) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[13. autobusu maršruts (Rīga)|38.]] [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Buļļu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimē. Iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] un [[Pulka iela (Rīga)|Pulka ielu]] pie [[Dzegužkalns|Dzegužkalna]], turpinās 2883 metru<ref name="opendata-riga"/> garumā līdz, šķērsojot vairākas citas lielas ielas un dzelzceļa līniju, beidzas [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] mežā pie Lāčupes kapiem. Buļļu iela sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Buļļu iela ir izveidojusies no sena tirdzniecības ceļa. Jau 15. gs. beigās Buļļu ceļa galā pie [[Lielupe]]s minēta Buļļu muižas pārceltuve, kas bija ļoti nozīmīgs posms ceļā uz [[Kurzeme|Kurzemi]]. Kā iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta 1868/1869. gadā ar nosaukumu '''Buļļu muižas iela''' ({{val|ru|Булленская улица}}). 1923. gadā tā tika pārsaukta par Buļļu ielu, 1963. gadā, tās nosaukums tika mainīts uz '''Valentīnas Tereškovas ielu''', kas saglabājās līdz pat 1990. gadam, kad iela tika pārsaukta par Buļļu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/|title=Dzirciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielu savienojumi == Buļļu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Pulka iela (Rīga)|Pulka iela]] * [[Dzegužu iela (Rīga)|Dzegužu iela]] * [[Grodņas iela (Rīga)|Grodņas iela]] (T veida krustojums) * [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] * [[Dagmāras iela (Rīga)|Dagmāras iela]] * [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]] (T veida krustojums) * [[Dzirciema iela]] * [[Vecā Buļļu iela]] (T veida krustojums) * [[Garā iela (Rīga)|Garā iela]] (T veida krustojums) * [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] * [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]] * [[Mazā Buļļu iela]] (T veida krustojums) * [[Sniķeres iela (Rīga)|Sniķeres iela]] (T veida krustojums) * [[Virbu iela (Rīga)|Virbu iela]] (T veida krustojums) * [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] * [[Baltegļu iela (Rīga)|Baltegļu iela]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielas]] krustojuma līdz [[Dzirciema iela]]s krustojumam. * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38. maršruta autobusi]] kursē posmā no [[Dzirciema iela]]s krustojuma līdz [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojumam. * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39. maršruta autobusi]] kursē no [[Dzirciema iela]]s krustojuma. == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Iļģuciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}} {{coord|56.9691|24.0501|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] g5kh5tenzt7opw1bxoxpxtx5unv81xi Fridriķa iela 0 293935 3672126 3671981 2022-08-18T12:28:41Z Biafra 13794 /* Vēsture */ tādu ielu tomēr ir simtiem. wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Fridriķa iela |attēls = Riga, vozovna.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Maskavas forštate]] |ielas garums = 337 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = 3. tramvaju depo }} '''Fridriķa iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]]. Fridriķa iela sākas pie [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielas]] krustojuma un noslēdzas krustojumā ar [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu ielu]]. Ielas garums ir 337 metri,<ref name="opendata-riga"/> iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Fridriķa ielas nepāra pusē atrodas dzīvojamā apbūve, kā arī neliels parks [[Kojusalas dārzs]], kas ir viens no vecākajiem Rīgas dārziem.<ref>[https://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/maskavas-forstate/kojusalas-darzs/ Kojusalas dārzs] Cita Rīga</ref> Savukārt pretējo ielas pusi pilnībā aizņem 3. [[Tramvajs|tramvaju]] depo teritorija. == Vēsture == Fridriķa iela ir viena no tām Rīgas ielām, kas savu nosaukumu nav mainījusi laika gaitā. Pirmo reizi ielas nosaukums tika minēts 1877. gada Rīgas adrešu grāmatās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/maskavas-forstate/ielas/1/|title=Maskavas forštates ielu katalogs (A – G)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Fridriķa iela krustojas ar: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] (T veida krustojums); * [[Kojusalas iela]] (T veida krustojums); * [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu ielu]] (T veida krustojums). == Ievērojami objekti == * Fridriķa ielā 3 atrodas 3. tramvaju depo. == Skatīt arī == * [[Maskavas forštate]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu F}} {{coord|56.9331|24.1572|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Maskavas forštatē]] 6q0ql1z8mz78cc45hq8uxgtzk7gkhjl Vasilijs Sickis 0 301242 3672352 2446871 2022-08-18T18:18:27Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vasilijs Sickis | vārds_orig = ''Василий Андреевич Сицкий'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1578 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Cēsis]], [[Livonija]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vasilijs Sickis''' ({{val|ru|Василий Андреевич Сицкий}}; miris {{dat|1578|10|22}}) bija [[Krievijas cariste]]s kņazs, [[okolņičijs]] no 1559. gada un [[opričņiks]] [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā. Bija precējies ar cara [[Ivans IV|Ivana IV]] pirmās sievas [[Anastasija Romanovna|Anastasijas]] māsu. Dažādās kampaņās karojis pret [[Kazaņas haniste|tatāriem]], [[Krimas haniste|Krimas tatāriem]] un [[Zviedrija|zviedriem]]. Bajārs no 1567. gadā. Kā amatpersona (''дружка невесты'') piedalījās [[Livonijas karalis|Livonijas karaļa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] kāzās ar [[Staricas Marija|Staricas Mariju]]. Piedalījās [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]] un atšķirībā no vairuma vojevodu, kas naktī uz 22. oktobrī pameta karaspēku un bēga, Sickis palika kaujas laukā un krita. {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sickis, Vasilijs}} [[Kategorija:1578. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Livonijas karš]] 1eawb62h40s5ksmgewzsv2r8gu5y2d2 Veidne:Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S 10 302153 3672658 3219744 2022-08-19T11:21:24Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S |title = [[Jūrmalas ielu uzskaitījums|Jūrmalas ielas]], kuru nosaukums sākas ar burtu S |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |above = {{Jūrmalas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group1 = S |list1 = * [[Sabiles iela (Jūrmala)|Sabiles]] * [[Salacas iela (Jūrmala)|Salacas]] * [[Salas iela (Jūrmala)|Salas]] * [[Salaspils iela (Jūrmala)|Salaspils]] * [[Saldus iela (Jūrmala)|Saldus]] * [[Salnas iela (Jūrmala)|Salnas]] * [[Sarmas iela (Jūrmala)|Sarmas]] * [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes]] * [[Saules iela (Jūrmala)|Saules]] * [[Saulgriežu iela (Jūrmala)|Saulgriežu]] * [[Sedas iela (Jūrmala)|Sedas]] * [[Sēkļu iela (Jūrmala)|Sēkļu]] * [[Selgas iela (Jūrmala)|Selgas]] * [[Sēļu iela (Jūrmala)|Sēļu]] * [[Semafora iela|Semafora]] * [[Senatnes iela (Jūrmala)|Senatnes]] * [[Sēravotu iela (Jūrmala)|Sēravotu]] * [[Sesavas iela|Sesavas]] * [[Sienāžu iela|Sienāžu]] * [[Siguldas iela (Jūrmala)|Siguldas]] * [[Silu iela (Jūrmala)|Silu]] * [[Skaistkalnes iela (Jūrmala)|Skaistkalnes]] * [[Skautu iela (Jūrmala)|Skautu]] * [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas]] * [[Skolotāju iela (Jūrmala)|Skolotāju]] * [[Skrundas iela (Jūrmala)|Skrundas]] * [[Skudru iela (Jūrmala)|Skudru]] * [[Skujienes iela (Jūrmala)|Skujienes]] * [[Skuju iela (Jūrmala)|Skuju]] * [[Skultes iela (Jūrmala)|Skultes]] * [[Slēperu iela|Slēperu]] * [[Slimnīcas iela (Jūrmala)|Slimnīcas]] * [[Slīteres iela|Slīteres]] * [[Slocenes iela (Jūrmala)|Slocenes]] * [[Slokas iela (Jūrmala)|Slokas]] * [[Smilgu iela (Jūrmala)|Smilgu]] * [[Smilšu iela (Jūrmala)|Smilšu]] * [[Smiltenes iela (Jūrmala)|Smiltenes]] * [[Spāru iela (Jūrmala)|Spāru]] * [[Spīdolas iela (Jūrmala)|Spīdolas]] * [[Spilves iela (Jūrmala)|Spilves]] * [[Sporta iela (Jūrmala)|Sporta]] * [[Sputņika iela|Sputņika]] * [[Stabu iela (Jūrmala)|Stabu]] * [[Staburaga iela (Jūrmala)|Staburaga]] * [[Stacijas iela (Jūrmala)|Stacijas]] * [[Staiceles iela (Jūrmala)|Staiceles]] * [[Stārķu iela (Jūrmala)|Stārķu]] * [[Staru iela (Jūrmala)|Staru]] * [[Steķu iela (Jūrmala)|Steķu]] * [[Stendes iela (Jūrmala)|Stendes]] * [[Stigas iela (Jūrmala)|Stigas]] * [[Stirnu iela (Jūrmala)|Stirnu]] * [[Strādnieku iela (Jūrmala)|Strādnieku]] * [[Straumes iela (Jūrmala)|Straumes]] * [[Strauta iela (Jūrmala)|Strauta]] * [[Strazdu iela (Jūrmala)|Strazdu]] * [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospekts]] * [[Stropu iela (Jūrmala)|Stropu]] * [[Studentu iela (Jūrmala)|Studentu]] * [[Stūres iela (Jūrmala)|Stūres]] * [[Stūrmaņu iela (Jūrmala)|Stūrmaņu]] * [[Sudraba iela (Jūrmala)|Sudraba]] * [[Sūnu iela (Jūrmala)|Sūnu]] * [[Sveķu iela (Jūrmala)|Sveķu]] * [[Svētes iela (Jūrmala)|Svētes]] * [[Svitenes iela|Svitenes]] |group2 = Š |list2 = * [[Šalku iela (Jūrmala)|Šalku]] * [[Šarlotes iela (Jūrmala)|Šarlotes]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Jūrmalas ielu veidnes]] </noinclude> tlm3f5h9mnuyu8r26xo0o005xvm79ch Modulis:Cycling race 828 304658 3672653 3355684 2022-08-19T11:10:21Z Psemdel 63924 update Scribunto text/plain local p = {} local wiki = string.match(mw.site.server, "%a+") if wiki == "www" then wiki = "fr" end --import translation local l10n = mw.loadData("Module:Cycling race/l10n") --import data local data = mw.loadData("Module:Cycling race/data") local contentLanguage = mw.getContentLanguage() local wikilang = contentLanguage:getCode() local wikibase = mw.wikibase local localframe -- Value may be given by functions which use frame functions like getReference local arwiki_totemplate = mw.getCurrentFrame():getParent().args["totemplate"] or mw.getCurrentFrame().args["totemplate"] arwiki_totemplate = (wiki == "ar" and arwiki_totemplate and arwiki_totemplate ~= "") or false -- == Structure of the code == -- I) Constant -- II) Translation -- III) Basic functions -- IV) Functions less basic called from other functions -----A) Time functions -----B) Link functions -----C) Functions for the output, like table -----D) Jersey, flag functions -----E) Other (winner) -- V) Main functions ----- A) Function race reference ----- B) Calendar ----- C) Victory ----- Cbis) Function for infobox ----- D) Stage infobox ----- E) List of teams ----- F) Classifications ----- G) Infobox ----- H) Race infobox ----- I) Team roster ----- J) Function list of winners (palmarès) ----- K) List of stages ----- L) List of stages classification ----- M) Start list ----- N) Rider ranking ----- O) Rider infobox ----- P) Team infobox -- .................. ----- Z) Miscellaneous / Other / Tests --Tip: search "--==" to navigate between the sections --== I) Classes declared as global == --dictionnaries local teamCats=data.teamCats local class_sort=data.class_sort local class_dic=data.class_dic local UCI_Circuits=data.UCI_Circuits local stages=data.stages local bg_color_table = data.bg_color_table local NationalRoadCyclingChampionships=data.NationalRoadCyclingChampionships local NationalITTCyclingChampionships=data.NationalITTCyclingChampionships local womenNcRoadtable=data.womenNcRoadtable local womenNcITTtable=data.womenNcITTtable local menNcRoadtable=data.menNcRoadtable local menNcITTtable=data.menNcITTtable local amateurcat=data.amateurcat local nationalcat=data.nationalcat local available, translations = pcall(require, "Module:Cycling race/lang") local available_list = available and type(translations.list) == "function" local available_lang_priority = available == true and type(translations.lang_priority) == "table" local textalign = "left" local floattable = "left" local floatinfobox = "right" if wiki == "ar" or wiki == "fa" or wiki == "ur" or wiki == "he" then textalign = "right" floattable = "right" floatinfobox = "left" end local Wikidatalogosize = "12px" if wiki == "ar" then Wikidatalogosize = "15px" end local standardtablecss=data.standardtablecss_part1..textalign..data.standardtablecss_part2 local no_country_calendar={'ru','ar'} local no_country_victories={'ru','ar'} local no_country_classification={'es','da','no','ru','ar'} local no_roll_startlist={'fr','da','no','ar','ru','de'} local display_language_in_riderinfobox={'ru'} local display_flag_in_riderinfobox={'ru'} local display_birthnameastitle_in_riderinfobox={'ru'} local display_noweight_in_riderinfobox={'fr','pl'} local display_noage_in_riderinfobox={'pl'} local silver_theme_countries={'da'} local backgroundColor="#FFDF80" local backgroundColorLight="#FFF7DF" for _, value in pairs(silver_theme_countries) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then backgroundColor="#EAECF0" backgroundColorLight="#EFEFEF" end end local function istrue(x) if x and (x == 1 or x == "1" or x == "true") then return true end return nil end --== II) Translation == local function translate(func_name_short, index, womenrace_bool, title) if index == nil then index=1 end -- for prologue if index==1000 then --code for some custom function return title else if func_name_short then local func_name if womenrace_bool then func_name=func_name_short.."_women_translate" if l10n[func_name] and l10n[func_name][index] then return l10n[func_name][index] end end func_name=func_name_short.."_translate" if l10n[func_name][index] then return l10n[func_name][index] end return "translation for "..func_name.." index ".. tostring(index).." not found" else return "error: no func_name found" end end end function plural(num) local plural=false --latin language local gen_singular=false --for slavic language local gen_plural=false --for slavic language if num then if num > 1 then plural=true if num < 5 then -- 2, 3 and 4 gen_singular = true elseif num > 20 then local modulo = math.fmod( num, 10) --modulo==1 --> nothing, it is singular if modulo>1 and modulo<5 then gen_singular = true elseif modulo>4 then gen_plural=true end else gen_plural=true end end end return plural, gen_singular, gen_plural end function black_list( Label) local black_list=l10n.black_list --[[ List of Wikipedia articles with the same lemma as the non existing rider article. Those lemmas are printed as text "black" in the tables, not "blue" or "red". This way there will be no false wikilinks at the WhatLinksHere entry. List should be updated maybe once a year. ]] return black_list[Label] end local function stageLink(x, a, b) -- x= 10a: a = 10, b = a. x = 5: a = 5, b = "" local l10nDef = {["fr"]="étape", ["en"]="stage", ["ar"]="المرحلة", ["br"]="Tennad", ["ca"]="etapa", ["cs"]="etapa", ["de"]="Etappe", ["da"]="etape", ["eo"]="Etapo", ["es"]="etapa", ["eu"]="Etapa", ["fi"]="Etappi", ["fo"]="teinur", ["hu"]="szakasz", ["it"]="Tappa", ["ja"]="ステージ", ["la"]="Statio", ["lb"]="Etapp", ["lv"]="Posms", ["mk"]="Етапа", ["nl"]="Etappe", ["no"]="etappe", ["pl"]="Etap", ["pt"]="Etapa", ["ro"]="Etapa", ["ru"]="Этап", ["sk"]="Etapa", ["sv"]="Etapp", ["ast"]="etapa" } local word1, word2 word2=l10nDef[wiki] if word2 == nil then word2=l10nDef["en"] end -- if no translation, show en translation local word = word2 if wiki=="ar" then return word2 .. " " .. ( a or "" ) , "#" .. word2 .. " " .. ( a or "" ) end -- fr: {{1re}} étape, {{2e}} étape if wiki=="fr" then if b == "" then -- series_ordinal without character if a == "1" then word1 = "1<sup>re</sup> "..word else word1 = a.."<sup>e</sup> "..word end -- table text = {{1re}} étape, {{2ae}} étape, if a == "1" then word2 = "#1re "..word else word2 = "#"..a.."e "..word end --text of section header = #1re étape, #2e étape return word1, word2 end if b ~= "" then -- series_ordinal with character: instead of eg "1a re" it is "1re a" if a == "1" then word1 = "1<sup>re</sup> "..b.." "..word else word1 = a.."<sup>e</sup> "..b.." "..word end -- table text = {{1re}} étape, {{2ae}} étape, if a == "1" then word2 = "#1re "..b.." "..word else word2 = "#"..a.."e"..b.." "..word end --text of section header = #1re étape, #2e étape return word1, word2 end end if wiki=="hu" then if b == "" then return a..". "..word, "#"..a..". "..word else return a..b.." "..word, "#"..a..b.." "..word end end if wiki=="de" or wiki=="da" or wiki=="fo" or wiki=="lb" or wiki=="no" then return a..". "..b.." "..word, "#"..a..". "..b.." "..word end if wiki=="ca" then return a.."a "..b.." "..word, "#"..a..". "..b.." "..word end if wiki=="es" then return a..".ª "..word.." "..b, "#"..a..".ª "..word.." "..b end if wiki=="ast" then if b == "" then -- series_ordinal without character if a == "1" or a == "3" then word1 = a.."ᵉʳ "..word else word1 = a.."ª "..word end -- table text = 1ᵉʳ etapa, 2ª etapa, 3ᵉʳ etapa, if a == "1" or a == "3" then word2 = "#"..a.."ᵉʳ "..word else word2 = "#"..a.."ª "..word end --text of section header = #1ᵉʳ etapa, #2ª etapa, #3ᵉʳ etapa return word1, word2 end if b ~= "" then -- series_ordinal with character: instead of eg "1a re" it is "1re a" if a == "1" or a == "3" then word1 = a.."ᵉʳ "..b.." "..word else word1 = a.."ª "..b.." "..word end -- table text = {{1ᵉʳ}} etapa, {{2ª}} etapa, if a == "1" or a == "3" then word2 = "#"..a.."ᵉʳ "..b.." "..word else word2 = "#"..a.."ª"..b.." "..word end --text of section header = #1ᵉʳ etapa, #2ª etapa return word1, word2 end end -- default word1 = x -- table text = 1, 2a, 3 word2 = "#"..word.." ".. x -- text of section header = #Etappe 2a, #Stage 4 return word1, word2 end local function typeofstage(x, typ, noborder) -- plain, hilly, inter, ... must be "" or "any text" -- l10nDef[""] = {plain = "", hilly="", inter='', mount='', time_prologue='', time_team='', time_indiv='', uphill='', rest=''} local l10nDef = { ["ar"] = {plain = "مرحلة مستوية", hilly="مرحلة التلال", inter='مرحلة متوسطة', mount='مرحلة جبلية', time_prologue='مرحلة سباق زمني', time_team='مرحلة سباق الزمن للفرق', time_indiv='مرحلة سباق الزمن فردي', uphill='مرحلة تسلق الجبل زمني', rest='يوم راحة'}, ["ast"] = {plain = "etapa llana", hilly="etapa escarpada", inter='etapa de mediu monte', mount='etapa de monte', time_prologue='prólogu', time_team='contrarreló per equipos', time_indiv='contrarreló individual', uphill='cronoescalada', rest='xornada de descansu'}, ["fr"] = {plain = "étape de plaine", hilly="étape vallonnée", inter='étape de moyenne montagne', mount='étape de montagne', time_prologue='prologue', time_team='contre-la-montre par équipes', time_indiv='contre-la-montre individuel', uphill='contre-la-montre en côte', rest='étape de repos'}, ["en"] = {plain = "plain stage", hilly="hilly stage", inter='intermediate stage', mount='mountain stage', time_prologue='time trial stage', time_team='team time trial stage', time_indiv='individual time trial stage', uphill='uphill time trial stage', rest='rest day'}, ["br"] = {plain = "tennad plaen", hilly="tennad digompez", inter='tennad damveneziek', mount='tennad meneziek', time_prologue='prolog', time_team='ABEU a-skipailhoù', time_indiv='ABEU', uphill='', rest='devezh diskuizh'}, ["ca"] = {plain = "etapa plana", hilly="etapa accidentada", inter='etapa de mitja muntanya', mount='etapa de muntanya', time_prologue='pròleg', time_team='contrarellotge per equips', time_indiv='contrarellotge individual', uphill='', rest='etapa de descans'}, ["cs"] = {plain = "rovinatá etapa", hilly="", inter='kopcovitá etapa', mount='horská etapa', time_prologue='prolog', time_team='týmová časovka', time_indiv='individuální časovka', uphill='', rest=''}, ["da"] = {plain = "flad etape", hilly="kuperet etape", inter='middel bjergetape', mount='bjergetape', time_prologue='prolog', time_team='holdtidskørsel', time_indiv='enkeltstart', uphill='bjergenkeltstart', rest='hviledag'}, ["de"] = {plain = "Flachetappe", hilly="Hügelige Etappe", inter='Mittelschwere Etappe', mount='Hochgebirgsetappe', time_prologue='Prolog', time_team='Teamzeitfahren', time_indiv='Einzelzeitfahren', uphill='Bergzeitfahren', rest='Ruhetag'}, ["eo"] = {plain = "ebena etapo", hilly="malebena etapo", inter='mezgranda montaro etapo', mount='montara etapo', time_prologue='prologo', time_team='teama kontraux-la-kronometro', time_indiv='individua kontraux-la-kronometro', uphill='malebena kontraux-la-kronometro', rest='ripoza etapo'}, ["es"] = {plain = "etapa llana", hilly="etapa escarpada", inter='etapa de media montaña', mount='etapa de montaña', time_prologue='prólogo', time_team='contrarreloj por equipos', time_indiv='contrarreloj individual', uphill='cronoescalada', rest='jornada de descanso'}, ["eu"] = {plain = "etapa laua", hilly="etapa gorabeheratsua", inter='bitarteko etapa', mount='mendiko etapa', time_prologue='aitzinetapa', time_team='taldekako erlojupekoa', time_indiv='banakako erlojupekoa', uphill='erlojupeko igoera', rest='atseden eguna'}, ["fi"] = {plain = "Tasamaaetappi", hilly="Mäkietappi", inter='Keskivaikea vuorietappi', mount='Vuorietappi', time_prologue='', time_team='Joukkueaika-ajo', time_indiv='Henkilökohtainen aika-ajo', uphill='mäkiaika-ajo', rest='välipäivä'}, ["fo"] = {plain = "Slætt", hilly="Slætt við brúgvasteinum", inter='Óslætt', mount='Fjallateinur', time_prologue='Forteinur', time_team='Liðsúkkling', time_indiv='Einkultstartur', uphill='', rest='Hvílidagur'}, ["hu"] = {plain = "sík szakasz", hilly="dombos szakasz", inter='közepes hegyi szakasz', mount='hegyi szakasz', time_prologue='prolog', time_team='csapat időfutam', time_indiv='egyéni időfutam', uphill='hegyi időfutam', rest=''}, ["ja"] = {plain = "平坦ステージ", hilly="丘陵ステージ", inter='中間ステージ', mount='山岳ステージ', time_prologue='タイムトライアルステージ', time_team='チームタイムトライアルステージ', time_indiv='個人タイムトライアルステージ', uphill='アップヒルタイムトライアルステージ', rest='休養日'}, ["lb"] = {plain = "Flaach Etapp", hilly="Hiwweleg Etapp", inter='Mëttelschwéier Etapp', mount='Biergetapp', time_prologue='Prolog', time_team='Contre-la-montre (Ekipp)', time_indiv='Contre-la-montre (Eenzel)', uphill='Biergcourse', rest='Roudag'}, ["lv"] = {plain = "līdzenuma posms", hilly="paugurains posms", inter='vidēju kalnu posms', mount='kalnu posms', time_prologue='individuālais brauciens', time_team='komandu brauciens', time_indiv='individuālais brauciens', uphill='individuālais brauciens kalnā', rest='atpūtas diena'}, ["mk"] = {plain = "рамна етапа", hilly="ридеста етапа", inter='среднопланинска етапа', mount='планинска етапа', time_prologue='пролог', time_team='екипен хронометар', time_indiv='индивидуален хронометар', uphill='', rest='ден за одмор'}, ["nl"] = {plain = "vlakke rit", hilly="heuvelrit", inter='heuvelrit', mount='bergrit', time_prologue='proloog', time_team='ploegentijdrit', time_indiv='individuele tijdrit', uphill='klimtijdrit', rest='rustdag'}, ["no"] = {plain = "flat etappe", hilly="kupert etappe", inter='middels klatreetappe', mount='klatreetappe', time_prologue='prolog', time_team='lagtempo', time_indiv='temporitt', uphill='klatretempoetappe', rest='hviledag'}, ["pl"] = {plain = "płaski", hilly="pagórkowaty", inter='górzysty', mount='górski', time_prologue='prolog', time_team='jazda drużynowa na czas', time_indiv='jazda indywidualna na czas', uphill='jazda indywidualna na czas pod górę', rest='dzień przerwy'}, ["pt"] = {plain = "etapa plana", hilly="etapa escarpada", inter='média montanha', mount='alta montanha', time_prologue='prólogo', time_team='contrarrelógio por equipes', time_indiv='contrarrelógio individual', uphill='cronoescalada', rest='jornada de descanso'}, ["ro"] = {plain = "etapă de plat", hilly="etapă valonată", inter='etapă intermediară', mount='etapă de munte', time_prologue='prolog', time_team='contratimp pe echipe', time_indiv='contratimp individual', uphill='', rest='zi de repaus'}, ["ru"] = {plain = "равнинный", hilly="холмистый", inter='среднегорный', mount='горный', time_prologue='пролог', time_team='командная разделка', time_indiv='индивидуальная разделка', uphill='горная разделка', rest='день отдыха'}, ["sv"] = {plain = "Flack etapp", hilly="", inter='Kuperat', mount='Bergsetapp', time_prologue='Prolog', time_team='Lagtempoetapp', time_indiv='Tempoetapp', uphill='', rest='Vilodag'}, } local l10n = l10nDef[wiki] if not l10n then l10n = l10nDef["en"] end -- default local border if noborder then border="" else border="|border|right" end local stages = { ["plain stage"] = "[[File:Plainstage.svg"..border.."|20px|"..l10n.plain.."]]", ["hilly stage"] = "[[File:Hillystage.svg"..border.."|20px|"..l10n.hilly.."]]", ["intermediate stage"] = "[[File:Mediummountainstage.svg"..border.."|20px|"..l10n.inter.."]]", ["mountain stage"] = "[[File:Mountainstage.svg"..border.."|20px|"..l10n.mount.."]]", ["uphill time trial stage"] = "[[File:Mountain Time Trial Stage.svg"..border.."|20px|"..l10n.uphill.."]]", ["rest day"] = "[[File:Stage rest day.svg"..border.."|20px|"..l10n.rest.."]]" } if stages[x] then return stages[x] end if x=='time trial stage' then if noborder then border="" else border="|right" end if typ=="Q2348250" then return "[[File:Team Time Trial Stage.svg"..border.."|20px|"..l10n.time_team.."]]" end if typ=="Q2266066" then return "[[File:Time Trial.svg"..border.."|20px|"..l10n.time_indiv.."]]" end if typ=="Q485321" then return "[[File:Time Trial.svg"..border.."|20px|"..l10n.time_prologue.."]]" end end end local function typeofstagelogo(stageID, noborder) local sType p = mw.wikibase.getBestStatements(stageID, 'P31') -- P31 is 'instance of' for _,t in pairs(p) do if t.mainsnak.snaktype == 'value' then local iOf = t.mainsnak.datavalue.value.id if iOf == "Q20646667" then sType = typeofstage('plain stage', nil, noborder) break end if iOf == "Q20646670" then sType = typeofstage('hilly stage', nil,noborder) break end if iOf == "Q20680270" then sType = typeofstage('intermediate stage', nil,noborder) break end if iOf == "Q20646668" then sType = typeofstage('mountain stage',nil, noborder) break end if iOf == "Q485321" then sType = typeofstage('time trial stage', "Q485321", noborder) break end -- prologue if iOf == "Q2266066" then sType = typeofstage('time trial stage', "Q2266066", noborder) break end -- individual time trial if iOf == "Q2348250" then sType = typeofstage('time trial stage', "Q2348250", noborder) break end -- team time trial if iOf == "Q20679712" then sType = typeofstage('uphill time trial stage', nil, noborder) break end end end return sType or '' end --== III) basic functions --[[ Get any value for a property which is not deprecated ]] local function firstValue(QID, PID, field) if QID then local ss = wikibase.getAllStatements(QID, PID) for _, s in pairs(ss) do if s.rank ~= 'deprecated' and s.mainsnak.snaktype == 'value' then return field and s.mainsnak.datavalue.value[field] or s.mainsnak.datavalue.value end end else return nil end end --[[ Go from season of a team to the team ]] local function getParentID(teamID) return firstValue(teamID, 'P5138', 'id') -- P361 is 'part of' or firstValue(teamID, 'P361', 'id') -- P5138 is 'season of club or team' end --[[ Get a label in any of the languages in the fallback list of language codes ]] local function getLabelFallback(itemID, fallback) local label for _, lang in ipairs(fallback) do label = mw.wikibase.getLabelByLang(itemID, lang) if label then break end end return label end --[[ Get a sitelink from the local wiki or from the fallback list of language codes ]] local function getSitelinkFallback(itemID, fallback) local link = mw.wikibase.getSitelink(itemID) if link then return link end for _, lang in ipairs(fallback) do link = mw.wikibase.getSitelink(itemID, lang .. 'wiki') if link then return link end end return nil end local function make_IllWD2_link(q, arlabel, enlabel, text) local argse = { ["المعرف"] = q, target='en' } if arlabel and arlabel ~= '' then argse.label = arlabel elseif enlabel and enlabel ~= '' then argse.enlabel = enlabel end if text and text ~= "" then argse.text = text end local final = mw.getCurrentFrame():expandTemplate{ title = 'Ill-WD2', args = argse } if arwiki_totemplate then final = "{{Ill-WD2" for k,v in pairs(argse) do final = final .. "|" .. k .. "=" .. v end final = final .. "}}" end return final end local function change_listofstages(tab, raceID, header, Id) -- code used in arwiki only return tab end --[[ Iterator to get all statements for an entity and property which are not deprecated and have a value]] local function nextStatement(state, i) repeat i = i + 1 local s = state[i] if s and s.rank ~= 'deprecated' and s.mainsnak.snaktype == 'value' then return i, s end until s == nil end local function statements(QID, PID) return nextStatement, wikibase.getAllStatements(QID, PID), 0 end --[[ Iterator to get all qualifier values for a property for a statement]] local function nextQualifier(state, i) repeat i = i + 1 local q = state[i] if q and q.snaktype == 'value' then return i, q.datavalue end until q == nil end local function qualifiers(statement, PID) return nextQualifier, statement.qualifiers and statement.qualifiers[PID] or {}, 0 end local function qualifieramount(element, property) local result for _, q in qualifiers(element, property) do result = tonumber(q.value.amount) break end return result end local function dispmoney(amount, unit) if amount and unit then local cost = contentLanguage:formatNum(tonumber(amount)) if wiki == 'fo' then cost = string.gsub(cost, "%.", ",") end if unit == "http://www.wikidata.org/entity/Q4916" then cost = cost .. ' €' elseif unit == "http://www.wikidata.org/entity/Q4917" then cost = cost .. ' $' end return cost end return nil end --== IV) Functions less basic called from other functions == --=== A) Time functions === --[[ Get a Wikidata statement for an entity and property valid at the given timevalue ]] local function checktime(s,q, time) local start, startPrecision, END, endPrecision if not q then return s end if q.P580 and q.P580[1] and q.P580[1].snaktype == 'value' then -- P580 is start time start = q.P580[1].datavalue.value.time startPrecision = q.P580[1].datavalue.value.precision if startPrecision == 9 then -- precision is years start = string.sub(start, 1, 5) -- Cut of everything after year elseif startPrecision == 10 then -- precision is months start = string.sub(start, 1, 8) -- Cut of everything after month end end if q.P582 and q.P582[1] and q.P582[1].snaktype == 'value' then -- P582 is end time END = q.P582[1].datavalue.value.time endPrecision = q.P582[1].datavalue.value.precision end if not start or start <= time then if not END then return s end if endPrecision == 9 then -- precision 9 is 'years' END = string.sub(END, 1, 6) .. '13' -- Set month to 13 elseif endPrecision == 10 then -- precision 10 is 'months' END = string.sub(END, 1, 9) .. '32' -- Set day to 32 end if END >= time then return s end end return nil end local function getStatementForTime(ID, property, time) local temp for _, s in statements(ID, property) do temp =checktime(s, s.qualifiers, time) if temp then return temp end end return nil end --Display date interval in a natural way: --long: --4-5 January 2020 --4 January - 2 February 2020 --4 January 2020 - 2 February 2021 --small is the same with short month names --Does not work properly if the precision is not sufficient local function getStartEndTime(sTime, eTime, mode) -- Note: Add the 4formats to "formats" and use funcDate local lang = contentLanguage local starttime, endtime local month_pl = {"stycznia", "lutego", "marca", "kwietnia", "maja", "czerwca", "lipca", "sierpnia", "września", "października", "listopada", "grudnia"} --local format = formats[wiki] or formats[''] if mode==nil then mode='long' end -- Timevalues is like "+2015-07-04T00:00:00Z" local y, m = string.match(sTime, "(%d+)-(%d+)-%d+") local y2, m2 = string.match(eTime, "(%d+)-(%d+)-%d+") if m=='00' then --manage the 30 November issue if mode=='long' then starttime =lang:formatDate( "Y", sTime ) else starttime ='-' end else if y ~= y2 then if mode=='long' then starttime = lang:formatDate( "j F Y", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j M Y", sTime ) end elseif m ~= m2 then if mode=='long' then starttime = lang:formatDate( "j F", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j M", sTime ) end else starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) end if wiki == "ar" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "d F Y", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "d F", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "d ", sTime ) end elseif wiki == "br" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .." a viz ".. lang:formatDate( "F Y", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .." a viz ".. lang:formatDate( "F", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .." " end elseif wiki == "ca" or wiki == "es" or wiki == "ast" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .." de ".. lang:formatDate( "F", sTime ) .." de ".. lang:formatDate( "Y", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .." de ".. lang:formatDate( "F", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .." " end elseif wiki == "cs" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "j. xg Y", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "j. xg", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) end elseif wiki == "de" or wiki == "da" or wiki == "fo" or wiki == "lb" or wiki == "no" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "j. F Y", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "j. F", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j.", sTime ) end elseif wiki == "fi" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( 'j. F"ta" Y', sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( 'j. F"ta"', sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j.", sTime ) end elseif wiki == "eo" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .."-a de ".. lang:formatDate( "F Y", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .."-a de ".. lang:formatDate( "F", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) .."-a " end elseif wiki == "eu" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "Y", sTime ) ..".eko ".. lang:formatDate( "F", sTime ) .."k ".. lang:formatDate( "j", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "F", sTime ) .."k ".. lang:formatDate( "j", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "F", sTime ) .."k ".. lang:formatDate( "j", sTime ) end elseif wiki == "hu" then starttime = lang:formatDate( "Y. F j.", sTime) elseif wiki == "ja" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "Y年m月d日", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "Y年m月d日", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "Y年m月d日", sTime ) end elseif wiki == "lv" then if m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "Y. \\g\\a\\d\\a j. F", sTime ) else starttime = lang:formatDate( "Y. \\g\\a\\d\\a j.", sTime ) end elseif wiki == "pl" then if y ~= y2 then starttime = lang:formatDate( "j ", sTime ) .. month_pl[tonumber(lang:formatDate( "n", sTime ))] .. lang:formatDate( " Y", sTime ) elseif m ~= m2 then starttime = lang:formatDate( "j ", sTime ) .. month_pl[tonumber(lang:formatDate( "n", sTime ))] else starttime = lang:formatDate( "j", sTime ) end end end if m2=='00' then --manage the 30 November issue if mode=='long' then endtime= lang:formatDate( "Y", eTime ) else endtime= '-' end else if mode=='long' and y ~= y2 then endtime = lang:formatDate("j F Y", eTime) elseif y ~= y2 then --small endtime = lang:formatDate("j M Y", eTime) elseif mode=='long' then endtime = lang:formatDate("j F", eTime) else endtime = lang:formatDate("j M", eTime) end if wiki == "ar" then if mode=='long' or y ~= y2 then endtime = lang:formatDate( "d F Y", eTime ) elseif m ~= m2 then endtime = lang:formatDate( "d F Y", eTime ) else endtime = lang:formatDate( "d F Y", eTime ) end elseif wiki == "br" then endtime = lang:formatDate( "j", eTime ) .." a viz ".. lang:formatDate( "F Y", eTime ) elseif wiki == "ca" or wiki == "es" or wiki == "ast" then if mode=='long' or y ~= y2 then endtime = lang:formatDate( "j", eTime ) .." de ".. lang:formatDate( "F", eTime ) .." de ".. lang:formatDate( "Y", eTime ) else endtime = lang:formatDate( "j", eTime ) .." de ".. lang:formatDate( "F", eTime ) end elseif wiki == "cs" then endtime = lang:formatDate( "j. xg Y", eTime ) elseif wiki == "de" or wiki == "da" or wiki == "fi" or wiki == "fo" or wiki == "lb" or wiki == "no" then if mode=='long' or y ~= y2 then endtime = lang:formatDate( "j. F Y", eTime ) else endtime = lang:formatDate( "j. M", eTime ) end elseif wiki == "eo" then endtime = lang:formatDate( "j", eTime ) .."-a de ".. lang:formatDate( "F Y", eTime ) elseif wiki == "eu" then endtime = lang:formatDate( "Y", eTime ) ..".eko ".. lang:formatDate( "F", eTime ) .."k ".. lang:formatDate( "j", eTime ) elseif wiki == "fi" then endtime = lang:formatDate('j F"ta" Y', eTime) elseif wiki == "hu" then if y ~= y2 then endtime = lang:formatDate( "Y. F j.", eTime ) elseif m ~= m2 then endtime = lang:formatDate( "F j.", eTime ) else endtime = lang:formatDate( "j.", eTime ) end --endtime = lang:formatDate( "Y", eTime ) ..". ".. lang:formatDate( "F j", eTime ) .."." elseif wiki == "ja" then if y ~= y2 then endtime = lang:formatDate( "Y年m月d日", eTime ) elseif m ~= m2 then endtime = lang:formatDate( "m月d日", eTime ) else endtime = lang:formatDate( "d日", eTime ) end elseif wiki == "lv" then if y ~= y2 then endtime = lang:formatDate( "Y. \\g\\a\\d\\a j. F", eTime ) else endtime = lang:formatDate( "j. F", eTime ) end elseif wiki == "pl" then endtime = lang:formatDate( "j ", eTime ) .. month_pl[tonumber(lang:formatDate( "n", eTime ))] .. lang:formatDate( " Y", eTime ) end end return starttime, endtime end local formats = data.formats -- Display the date, the mode changes the format local function funcDate(date, mode) -- local date = '+2016-05-20' -- local mode = 'small' local format = formats[wiki] or formats[''] local lang = contentLanguage local month_pl = {"stycznia", "lutego", "marca", "kwietnia", "maja", "czerwca", "lipca", "sierpnia", "września", "października", "listopada", "grudnia"} --handle problems with lack of precision local daycorrect=true local monthcorrect=true if string.sub(date,10,11)=='00' then daycorrect=false end if string.sub(date,7,8)=='00' then monthcorrect=false end if mode == 'Y' then return string.sub(date,2,5) --only year, note: contentLanguage:formatDate("Y", date) returns the wrong year end if daycorrect and monthcorrect then if wiki=="pl" then-- overcome declination issue return lang:formatDate( "j ", date ) .. month_pl[tonumber(lang:formatDate( "n", date ))] .. lang:formatDate( " Y", date ) else return contentLanguage:formatDate(format[mode], date) end else if daycorrect or (monthcorrect==false and daycorrect==false) then --no month if mode=='long' then return string.sub(date,2,5) --only year, note: contentLanguage:formatDate("Y", date) returns the wrong year else --otherwise we don't know return '-' end else --month correct, but day incorrect if mode=='onlyday' then return '-' else local newdate=string.sub(date,1,9).."01"..string.sub(date,12) if wiki=="pl" then return month_pl[tonumber(lang:formatDate( "n", date ))] ..lang:formatDate( " Y", date ) else return string.sub(contentLanguage:formatDate(format[mode], newdate), 3) --cut the day end end end end end --[[ get the year for a race as a string, or an empty string]] local function getYear(raceID) local year = firstValue(raceID, 'P580', 'time') or -- P580 is 'start time' firstValue(raceID, 'P585', 'time') -- P585 is 'point in time' if year then return string.sub(year, 2, 5) end return '' end function isdisqualified(p,q) --disqualification can use deprecated or P1534 local cancelled="" local disqualified=false if p and p.rank=='deprecated' then cancelled='text-decoration:line-through;' disqualified=true else if q and q.P1534 and q.P1534[1].snaktype == 'value' then local tempdsq=q.P1534[1].datavalue.value.id if tempdsq=='Q1229261' then cancelled='text-decoration:line-through;' disqualified=true end --disqualified end end return cancelled, disqualified end --=== B) Link functions === local function getOfficialName(teamID, timeOfRace,season,strict) -- for team --return officialName, isLocal local strictLang = {mk = true} local cyrillic = {mk = true, ru = true} local strictLangBool= strictLang[wiki] or strict local correcttime, best, name, nametemp local wantedLanguages = {} if available_lang_priority then for i, lang in ipairs(translations.lang_priority) do --from Module:Cycling_race/lang wantedLanguages[lang] = i end end --case one, one official name / period overloaded with other languages as qualifier --for instance https://www.wikidata.org/wiki/Q195833 for _, p1448 in statements(teamID, 'P1448') do correcttime=true if timeOfRace and timeOfRace ~='' then correcttime =checktime(p1448, p1448.qualifiers, timeOfRace) end if correcttime then if available_lang_priority and p1448.qualifiers and p1448.qualifiers.P1448 then local q = p1448.qualifiers.P1448 best = 999 for _, l in pairs(q) do if l.snaktype == 'value' then local lang = l.datavalue.value.language if wantedLanguages[lang] and wantedLanguages[lang] < best then best = wantedLanguages[lang] name = l.datavalue.value.text end end end if name then return name, true end end --p1448 and correct time, look in the not qualifier part lang=p1448.mainsnak.datavalue.value.language best = 999 if available_lang_priority and wantedLanguages[lang] and wantedLanguages[lang] < best then best = wantedLanguages[lang] name = p1448.mainsnak.datavalue.value.text elseif strictLangBool then if wiki==lang then name = p1448.mainsnak.datavalue.value.text end else if cyrillic[lang]==nil then --don't display cyrillic for latin wiki nametemp = p1448.mainsnak.datavalue.value.text end end end end if name then return name, true elseif not strictLangBool then return nametemp, false end --no official name, get label local label=wikibase.getLabel(teamID) if season and season==true then if label then return string.sub(label,1,label:len()-5),true end -- else return label, true -- No official name, try label end end local function revertfirstlast(name) local nametable = mw.text.split(name, ",") if nametable[2] then --there is a coma return nametable[2].." "..nametable[1] else return nametable[1] end end -- RiderID --> RiderLink local function getRiderLink(riderID, startOfSeason) --startOfSeason optional --Priority order --#1 P1813, short name, in correct alphabet, correct time --#2 P1448, official name, in correct alphabet, correct time --#3 sitelink (so label from wikipedia) in correct language --#4 label from wikidata in correct language --#5 label from wikidata in another language local strictLang = {mk = true, ru = true} local strictLangBool= strictLang[wiki] local sitelink = wikibase.getSitelink(riderID) local officialname,officialnametemp, language, name local correctlanguage=false local listOfProperty={'P1813','P1448'} for _, prop in ipairs(listOfProperty) do for _, p1813 in statements(riderID, prop) do if not officialname or not correctlanguage then language = p1813.mainsnak.datavalue.value.language officialnametemp = p1813.mainsnak.datavalue.value.text if strictLangBool then if wiki==language then name=officialnametemp --only exact language correctlanguage=true end else if wiki==language then --exact language --> ok name=officialnametemp correctlanguage=true elseif strictLang[language]==nil and not officialname then --normally all "latin" languages use the same name, except for cyrillic translation local russianLabel= wikibase.getLabelByLang(riderID, "ru") if russianLabel then local russianEnd=string.sub(russianLabel, -3) if russianEnd~="вна" and russianEnd~="вич" then --otherwise rejected name=officialnametemp correctlanguage=false end else -- no russian label, it is most probably not a cyrillic translation name=officialnametemp --any language latin correctlanguage=false end end end if startOfSeason~= nil then local q = p1813.qualifiers if q then local temp = checktime(name,q,startOfSeason) if temp then officialname = name end--if the time is correct than it is finished else officialname = name end else officialname = name end end end end if sitelink and officialname then --if there is an official name, then use it return "[[" .. sitelink .. "|" ..officialname.."]]", correctlanguage else if officialname then return officialname end if sitelink then if wiki == "de" then local label = wikibase.getLabelByLang(riderID, wiki) if label then local p27 = wikibase.getBestStatements(riderID, 'P27') -- P27 is country of citizenship if p27[1] and p27[1].mainsnak.snaktype == 'value' then local c = p27[1].mainsnak.datavalue.value.id if c=="Q159" or c=="Q184" or c=="Q212" or c=="Q232" then -- Q159, Q184, Q212, Q232 is Russia, Belarus, Ukraine, Kazakhstan return "[[" .. sitelink .. "|" .. label .. "]]", correctlanguage end end end end if wiki == 'ru' then local label = revertfirstlast(mw.text.trim(string.gsub(sitelink, "%b()", ""))) return "[[" .. sitelink .. "|" .. label.. "]]", correctlanguage else return "[[" .. sitelink .. "|" .. mw.text.trim(string.gsub(sitelink, "%b()", "")) .. "]]", correctlanguage end end -- No WP article. Display label, and make it a red link if no other article uses the title local link local label = wikibase.getLabelByLang(riderID, wiki) if label then if wiki == 'ar' then link = make_IllWD2_link(riderID, label) else if wiki=='ru' then label=revertfirstlast(label) end if black_list( label) then link = label else local title = mw.title.new(label) if title and title.exists then link = label else link = "[[" .. label.. "]]" end end end return link, correctlanguage end -- No label in the local language. Try other languages, but don't link. correctlanguage=false if wiki == 'ar' then link = make_IllWD2_link(riderID) else link = getLabelFallback(riderID, {'en', 'de', 'fr','es'}) if link then link = string.gsub(link, "%b()", "") else link = "(label missing)" end end return link, correctlanguage end end --[[ Get the name of a country ]] local function getCountryName(countryID) local name = '' if available_list then name = translations.list(countryID) end if name == '' then local label, lang = wikibase.getLabelWithLang(countryID) --[[ Uses standard language fallback. Should not return nil, nil, as all countries have English labels. ]] if lang == wikilang then name = label elseif lang then name = label .. ' (' .. lang .. ')' end end return name end --[[ Get sitelink with no wiki no formating ]] local function getRawTeamLink(teamID) local sitelink local parentID = getParentID(teamID) if parentID then -- try parent team first sitelink = mw.wikibase.getSitelink(parentID) end if not sitelink then sitelink = mw.wikibase.getSitelink(teamID) end return sitelink end --[[ Get sitelink, categoryID and maybe country for a team. Returns sitelink, team category ID, countryID (only countryID if country arg is true ]] local function getTeamLinkCat(teamID, timeOfRace, country, season) local name, sitelink, parentID, catID local national_team_boolean=false -- Find team category --Hypothesis, it is a season, look in P2094 for _, p2094 in statements(teamID, 'P2094') do if checktime(p2094, p2094.qualifiers, timeOfRace) then local natureID = p2094.mainsnak.datavalue.value.id if teamCats[natureID] then catID = natureID break end end end -- Fallback with P31 (deprecated) for _, p31 in statements(teamID, 'P31') do if checktime(p31, p31.qualifiers, timeOfRace) then local natureID = p31.mainsnak.datavalue.value.id if teamCats[natureID] then catID = natureID break end end end --look by the parent, then P31 is used if not catID then parentID = getParentID(teamID) if parentID then local p31 = getStatementForTime(parentID, 'P31', timeOfRace) if p31 then catID = p31.mainsnak.datavalue.value.id end end catID = catID or 'Q53534649' end -- Find country if needed local countryID if country or catID == 'Q23726798' or catID == 'Q20738667' or catID == 'Q54555994' then local stm = getStatementForTime(teamID, 'P1532', timeOfRace) -- P1532 is country for sport if stm == nil then stm = getStatementForTime(teamID, 'P17', timeOfRace) -- P17 is country end if stm then countryID = stm.mainsnak.datavalue.value.id end end if countryID and (catID == 'Q23726798' or catID == 'Q20738667' or catID == 'Q54660600' or catID == 'Q54555994' or catID == 'Q99658502') then -- It is a national cycling team national_team_boolean=true if countryID=='Q145' then name = getCountryName('Q23666') else --to solve the United-Kingdom/Great Britain problem by national team name = getCountryName(countryID) end if catID == 'Q20738667' then -- national cycling team U23 local s if wiki == 'fr' then s = ' espoirs' elseif wiki == 'mk' then s = ' под 23 години' elseif wiki == 'ar' then s = ' تحت 23' elseif wiki == 'es' then s = ' sub-23' else s = ' U23' end name = name .. s elseif catID == 'Q54555994' then -- national cycling team U19 local s if wiki == 'fr' then s = ' juniors' elseif wiki == 'mk' then s = ' под 19 години' elseif wiki == 'ar' then s = ' تحت 19' elseif wiki == 'es' then s = ' sub-19' else s = ' U19' end name = name .. s elseif catID == 'Q99658502' then -- national cycling team "B" local s if wiki == 'fr' then s = ' "B"' elseif wiki == 'mk' then s = ' "B"' elseif wiki == 'ar' then s = ' "ب"' elseif wiki == 'es' then s = ' "B"' else s = ' "B"' end name = name .. s end sitelink = getRawTeamLink(teamID) else -- It is not a national cycling team local isLocal if season and season == true then sitelink = wikibase.getSitelink(teamID) name, isLocal = getOfficialName(teamID, timeOfRace,true) if not sitelink then parentID = getParentID(teamID) if parentID then sitelink = wikibase.getSitelink(parentID) end end else parentID = getParentID(teamID) if parentID then -- try parent team first sitelink = wikibase.getSitelink(parentID) name, isLocal = getOfficialName(parentID, timeOfRace) end if not sitelink then sitelink = wikibase.getSitelink(teamID) end end if not name or (not isLocal and available_lang_priority) then local partName, partIsLocal = getOfficialName(teamID, timeOfRace) if partName and (not name or partIsLocal) then name = partName end end end if sitelink then if name then sitelink = '[[' .. sitelink .. '|' .. name .. ']]' else sitelink = '[[' .. sitelink .. ']]' end else if wiki == "ar" then local arlabel = mw.wikibase.getLabelByLang((parentID or ''), 'ar') or "" local texte = mw.wikibase.getLabelByLang(teamID, 'ar') or "" sitelink = make_IllWD2_link((parentID or teamID), arlabel, name, texte) else if name then sitelink = name else sitelink = (parentID and wikibase.getLabel(parentID)) or wikibase.getLabel(teamID) or 'No name' end end end return sitelink, catID, countryID, national_team_boolean end local function getTeamCodeCat(teamID, timeOfRace) -- Find team category local codeUCI local p1998 =getStatementForTime(teamID, 'P1998', timeOfRace) if p1998 then codeUCI = p1998.mainsnak.datavalue.value else local parentID = getParentID(teamID) if parentID then p1998 =getStatementForTime(parentID, 'P1998', timeOfRace) if p1998 then codeUCI = p1998.mainsnak.datavalue.value end end end return codeUCI end local function getReference(statement, outputLocal) local function formatRefDate(date, precision) if precision == 9 then -- Precision is year return string.sub(date, 2, 5) elseif precision == 10 then -- Precision is month return contentLanguage:formatDate("F Y", string.sub(date, 2, 8)) elseif precision >= 11 then -- Precision is day (or less) return funcDate(date, 'long') end end local ref = statement.references if not ref or not ref[1] then return nil end ref = ref[1].snaks if ref.P854 and ref.P854[1] and ref.P854[1].snaktype == 'value' then -- P854 is 'reference URL' local refURL = ref.P854[1].datavalue.value local refTitle = '' local refDate = '' local refRetrieved = '' local refLang = '' if ref.P1476 and ref.P1476[1] and ref.P1476[1].snaktype == 'value' then -- P1476 is 'title URL' refTitle = ref.P1476[1].datavalue.value.text local lang = ref.P1476[1].datavalue.value.language if lang ~= wikilang then refLang = '(' .. lang .. ')' if wiki == 'ar' then refLang = lang end end end if ref.P577 and ref.P577[1] and ref.P577[1].snaktype == 'value' then -- P577 is 'publication date' local value = ref.P577[1].datavalue.value refDate = formatRefDate(value.time, value.precision) if (wiki == 'ar') then refDate = refDate else refDate = ', ' .. refDate end end if ref.P813 and ref.P813[1] and ref.P813[1].snaktype == 'value' then -- P813 is 'retrieved' local value = ref.P813[1].datavalue.value refRetrieved = formatRefDate(value.time, value.precision) if wiki == "de" then refRetrieved = ", (abgerufen am " .. refRetrieved .. ')' elseif wiki == "ar" then refRetrieved = refRetrieved elseif wiki == "fr" then refRetrieved = " (consulté le " .. refRetrieved .. ')' elseif wiki == "da" then refRetrieved = " Hentet " .. refRetrieved .. '.' else refRetrieved = " Retrieved " .. refRetrieved .. '.' end end local domain = string.match(refURL, '//([^/]+)') if string.sub(domain, 1, 4) == 'www.' then domain = string.sub(domain, 5) end local refText if wiki == "ar" then refText = '{{web cite' .. '|url = ' .. refURL .. '|title= ' .. refTitle .. '|lang = ' .. refLang .. '|website=' .. domain .. '|date=' .. refDate .. '|accessdate=' .. refRetrieved .. '}}' elseif wiki == "fr" then -- fr: "(en) « Lloyd Mondory ... EPO », sur velonews.competitor.com (consulté le 30 april 2016), 30 octobre 2015." local sur = ', sur <span style="font-style:italic;"> ' .. domain .. '</span>' refText = refLang .. ' « ['.. refURL .. ' '.. refTitle .. '] »' .. sur .. refRetrieved .. refDate .. '.' elseif wiki == "de" then local In = ' In: <span style="font-style:italic;">' .. domain .. '</span>' refText = '<span style="font-style:italic;">['.. refURL.. ' '.. refTitle.. '.]</span> ' .. In .. refDate .. refRetrieved ..'.' else local at = ', <span style="font-style:italic;"> ' .. domain .. '</span>' refText = refLang .. ' [' .. refURL .. ' ' .. refTitle .. ']' .. at .. refDate .. '.' .. refRetrieved end if outputLocal==1 then return refText else local refargs = {} if wiki ~= "ar" then refargs.name = refText end return localframe:extensionTag('ref', refText, refargs) end end end local function getImageOrMap(QID, PID) local p18 = wikibase.getBestStatements(QID, PID) -- P18 is 'image' local first for _, image in pairs(p18) do if image.mainsnak.snaktype == 'value' then if not first then first = image.mainsnak.datavalue.value end local q = image.qualifiers if q and q.P2096 then for _, caption in pairs(q.P2096) do -- P2096 is 'caption' if caption.snaktype == 'value' and caption.datavalue.value.language == wikilang then return image.mainsnak.datavalue.value, caption.datavalue.value.text end end end end end return first end local function getLogo(QID) return getImageOrMap(QID, 'P154') end local function getImage(QID) return getImageOrMap(QID, 'P18') end local function getMap(QID) return getImageOrMap(QID, 'P242') end local function getSectionalView(QID) return getImageOrMap(QID, 'P2713') end --[[ Get link for race or competition]] local function raceLink(QID) local sitelink = wikibase.getSitelink(QID) local instanceOf = firstValue(QID, 'P3450', 'id') if instanceOf == nil then instanceOf = firstValue(QID, 'P31', 'id') -- P31 is 'instance of' end if instanceOf == 'Q1137352' then -- Q1137352 is 'French Road Cycling Cup' local label2 = wikibase.getLabel(instanceOf) if sitelink then if label2 then return '[[' .. sitelink .. '|' .. label2 .. ']]' end return '[[' .. sitelink .. ']]' end local sitelink2 = wikibase.getSitelink(instanceOf) if sitelink2 then return '[[' .. sitelink2 ..'|' .. string.gsub(sitelink2, " %b()", "") .. ']]' end if label2 then return label2 end end if sitelink then return "[[".. sitelink.. "]]" end return wikibase.getLabel(QID) or '' end local function getPlaceLink(placeID,timeOfRace) local sitelink = wikibase.getSitelink(placeID) local name if available_list then name = translations.list(placeID) --return '' if nothing end if name==nil or name=='' then name=getOfficialName(placeID, timeOfRace,nil,true) --name should be in the right language end if sitelink then -- Delete " (...)" form e.g. "Unley (South Australia)" if name ~=nil then return '[[' .. sitelink .. '|' .. name .. ']]' else return '[[' .. sitelink .. '|' .. string.gsub(sitelink, ' %b()', '') .. ']]' end end local label = wikibase.getLabel(placeID) or '' if wiki == 'ar' then arlabel = wikibase.getLabelByLang(placeID, "ar") return make_IllWD2_link(placeID, arlabel) end return contentLanguage:ucfirst(label) end -- ClassID --> ClassLink -- some WPs use a unique article for this case local function classLinkFn(class, circuitID) local link, label if wiki~="fr" then --not used link= wikibase.getSitelink('Q22348500') -- Q22348500 is 'cycling race class' elseif circuitID then link =wikibase.getSitelink(circuitID) --optional parameter to obtain [circuitlink|class label] end if class=="Q18536594" then if wiki=="fr" then label="JO" else label="OG" end else label = getLabelFallback(class, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) end if label and link then link = '[[' .. link .. '|' .. label .. ']]' elseif link then link = '[[' .. link .. ']]' elseif label then link = label else link='' end if wiki == "ar" then-- right now Q22348500 has no link in "ar" link = make_IllWD2_link(class , "", label) end return link end --[[ Get local content to a infoboxe from template args ]] local function getLocalContent(contents, args) for _, content in pairs(contents) do local name = content.name if not name then error('translation missing in Module:Cycling race/l10n of your wikipedia') end local nameNoShy = string.gsub(name, '&#173;', '') -- filter soft hyphen out local nameNoShyLow, name_pluralNoShyLow if nameNoShy then nameNoShyLow = mw.ustring.lower(nameNoShy) end local name_plural = content.name_plural local name_pluralNoShy = name_plural and string.gsub(name_plural, '&#173;', '') -- filter soft hyphen out if name_pluralNoShy then name_pluralNoShyLow = mw.ustring.lower(name_pluralNoShy) end if args[nameNoShy] and args[nameNoShy] ~= '' then if content.special then local newname, value = string.match(args[nameNoShy], '([^:]+):(.*)') if value and mw.text.trim(value) ~= '' then content.name = mw.text.trim(newname) content.content = mw.text.trim(value) end else content.content = mw.text.trim(args[nameNoShy]) end elseif nameNoShyLow and args[nameNoShyLow] and args[nameNoShyLow] ~= '' then if content.special then local newname, value = string.match(args[nameNoShyLow], '([^:]+):(.*)') if value and mw.text.trim(value) ~= '' then content.name = mw.text.trim(newname) content.content = mw.text.trim(value) end else content.content = mw.text.trim(args[nameNoShyLow]) end elseif args[name_pluralNoShy] and args[name_pluralNoShy] ~= '' then content.name = content.name_plural content.content = mw.text.trim(args[name_pluralNoShy]) elseif name_pluralNoShyLow and args[name_pluralNoShyLow] and args[name_pluralNoShyLow] ~= '' then content.name = content.name_plural content.content = mw.text.trim(args[name_pluralNoShyLow]) end end end local function checkDis(q) dis="road" if q and q.P642 and q.P642[1] and q.P642[1].snaktype == 'value' then if q.P642[1].datavalue.value.id == 'Q520611' or q.P642[1].datavalue.value.id =='Q1031445' then onlyRoad=false dis="mountainBike" elseif q.P642[1].datavalue.value.id == 'Q335638' then onlyRoad=false dis="cycloCross" elseif q.P642[1].datavalue.value.id == 'Q221635' then onlyRoad=false dis="track" end end return dis end -- Rider --> Team link local function getTeam(riderID, timeOfRace, q) -- q: qualifiers of statement in race entity where the rider is the value local teamID, link, catID, countryID if q and q.P54 and q.P54[1].snaktype == 'value' then -- P54 is member of sports team teamID = q.P54[1].datavalue.value.id link, catID, countryID, national_team_boolean = getTeamLinkCat(teamID, timeOfRace) else for _, s in statements(riderID, 'P54') do if not link then --like a break p54 =checktime(s, s.qualifiers, timeOfRace) if p54 then dis=checkDis(p54.qualifiers) if dis=='road' then --by default teamID = p54.mainsnak.datavalue.value.id link, catID, countryID, national_team_boolean = getTeamLinkCat(teamID, timeOfRace) end end end end end return link, teamID, catID, countryID, national_team_boolean end --RiderID --> UCI code local function getTeamCode(riderID, timeOfRace, q) -- q: qualifiers of statement in race entity where the rider is the value local teamID, code if q and q.P54 and q.P54[1].snaktype == 'value' then -- P54 is member of sports team teamID = q.P54[1].datavalue.value.id code = getTeamCodeCat(teamID, timeOfRace) else local p54 = getStatementForTime(riderID, 'P54', timeOfRace) if p54 then teamID = p54.mainsnak.datavalue.value.id code= getTeamCodeCat(teamID, timeOfRace) end end return code end local function seasonToTeamID(teamID) if teamID then local parentID=getParentID(teamID) if parentID then--season was used return parentID else return teamID end else return nil end end local function wdLink(id) local text = "[[File:Wikidata-logo S.svg| " .. Wikidatalogosize .. "|link=d:" .. id .. "]]" if arwiki_totemplate then text = '{{عدل في ويكي بيانات|type1=1|id=' .. id .. '}}' end return text end local function WPlinkpure(Qnumber) local link='' local Sitelink = wikibase.getSitelink(Qnumber) -- link to WParticle local Label = getLabelFallback(Qnumber, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) or '' if Sitelink ~= nil then link = "[[" .. Sitelink .. "|" .. mw.text.trim(string.gsub(Sitelink, "%b()", "")..' ') .. "]]" elseif wiki == 'ar' then arlabel = mw.wikibase.getLabelByLang(Qnumber, 'ar') or "" link = make_IllWD2_link(Qnumber , arlabel , Label) else link = mw.ustring.gsub(Label, "^(%a)", function (x) return mw.ustring.upper(x) end) end return link end --=== C) Function for the output === local function getCountryBool(no_country_list) local country = true for _, value in pairs(no_country_list) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then country = false end end return country end local function tableA(s) local error_message = '' if wiki == "ar" and s.item == "" or not s.item then return "" end if s.error_message == 1 then error_message = func_error_message( 1) error_message = mw.ustring.gsub(error_message, "<1>", s.property) error_message = mw.ustring.gsub(error_message, "<2>", mw.wikibase.label( s.item )) error_message = mw.ustring.gsub(error_message, "<3>", s.item) error_message = ' [[File:Exclam icon.svg|12px|'.. error_message .. ']]' end local table = mw.html.create('table') :addClass('sortable') :attr('cellpadding', '0') :attr('cellspacing', '0') :css('border' , '1px solid rgb(200,200,200)') :css('padding', '3px') local title =translate(s.header_function,s.header_1, s.womenrace_bool, s.title) if s.header_1 == 19 and wiki == "ar" then title = title .. " " .. s.year end local wd_link = mw.html.create('span'):cssText('float:left; margin: 0 5px'):wikitext(wdLink(s.item..'#'..s.property)) if arwiki_totemplate then wd_link = wdLink(s.item..'#'..s.property) end local caption = table:tag('tr'):tag('th'):attr('colspan', tostring(#s.header_2 + 1)) :cssText('padding:2px; text-align:center; line-height: 1.8em;') :css('background-color',backgroundColor) caption:wikitext(tostring(wd_link)..' '..error_message ..' '..title) local country=getCountryBool(s.no_country) local header = table:tag('tr') for i,k in ipairs(s.header_2) do if i == s.country_column then if available_list and country == true then header:tag('th') :cssText('text-align:center;padding:2px 20px 2px 2px;white-space:nowrap') :wikitext(translate(s.header_function,k,s.womenrace_bool)) end end if i ~= s.country_column then local column = header:tag('th') :cssText('text-align:center;padding:2px 20px 2px 2px;white-space:nowrap') :wikitext(translate(s.header_function,k,s.womenrace_bool)) if s.data_sort_type[i] == 'unsortable' then column:addClass('unsortable') end end end return table end local function tableB(s) --for startlist local error_message = '' if wiki == "ar" and s.item == "" or not s.item then return "" end if s.error_message == 1 then error_message = func_error_message( 1) error_message = mw.ustring.gsub(error_message, "<1>", s.property) error_message = mw.ustring.gsub(error_message, "<2>", mw.wikibase.label( s.item )) error_message = mw.ustring.gsub(error_message, "<3>", s.item) error_message = ' [[File:Exclam icon.svg|12px|'.. error_message .. ']]' end local roll = true for _, value in pairs(s.no_roll_startlist) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then roll = false end end local cssTable= "border: 1px solid rgb(200,200,200); margin: 0 0 0 0;".. "background-color: rgb(255, 255, 255); padding: 0px; float: left;".. "clear: left; ; text-align: left; vertical-align: top; font-size: 85%; line-height: 1.8em;" local wdlink_span = mw.html.create('span'):css('float',floattable):wikitext(wdLink(s.item.. '#'.. s.property)..' '..error_message) if arwiki_totemplate then wdlink_span = wdLink(s.item..'#'..s.property) end if roll == true then local rollTable1 = mw.html.create('div'):addClass("NavFrame") :cssText('center = margin: 0 0.5em 0;clear:both; border: 1px solid rgb(200,200,200);' .. 'cellpadding="4" cellspacing="0" style="width:100%; background-color: rgb(255, 255, 255);padding: 5px;'.. 'margin-bottom:1em; background-color:'..backgroundColor..';') :attr('title','['..translate("startlist",14)..']/['..translate("startlist",15)..']') local tDiv= rollTable1:tag('div'):addClass("NavHead") :cssText('text-align:'.. textalign .." =;height:1.8em; color:black;font-weight:bold;") :css('background-color',backgroundColor) tDiv:tag('span') local tSpan=tDiv:wikitext(tostring(wdlink_span)) tDiv:wikitext(translate("startlist",1)) tDiv = rollTable1:tag('div'):addClass("NavContent"):cssText("margin:0; background:white; display:block; text-align:left;") local tTable= tDiv:tag('table'):cssText("border:1px solid rgb(200,200,200)") local tCell = tTable:tag('tr'):tag('td') local insideTable =tCell:tag('table'):attr('cellpadding','4') -- cellspacing="0" style="width:100%;" color: black; :cssText(cssTable) return rollTable1, insideTable else --otherwise problem of clear local tab = mw.html.create('table') tCell=tab:tag('td') local tTable =tCell:tag('table') :attr('cellpadding','0') :cssText(cssTable) tCell = tTable:tag('tr'):tag('th') :css("background-color",backgroundColor) :attr('colspan','3'):attr('align','center') tCell:node(wdlink_span) tCell:wikitext(translate("startlist",1,s.womenrace_bool or false)) local tRow=tCell:tag('tr') return tab, tRow end end --=== D) Jersey, flag functions === --used from 2 functions local flags = { Q16 = {'CAN', {'Flag of Canada.svg', '+1965-02-15'}}, Q17 = {'JPN', {'Flag of Japan.svg', '+1999-08-13'}, {'Flag of Japan (1870–1999).svg', '+1870-02-27', '+1999-08-12'}}, Q20 = {'NOR', {'Flag of Norway.svg', '+1821-07-13'}}, Q27 = {'IRL', {'Flag of Ireland.svg', '+1937-12-29'}}, Q28 = {'HUN', {'Flag of Hungary.svg', '+1957-05-23'}}, Q29 = {'ESP', {'Flag of Spain.svg', '+1981-12-06'}, {'Flag of Spain (1977–1981).svg', '+1977-01-21', '+1981-12-06'}, {'Flag of Spain (1945–1977).svg', '+1945-10-11', '+1977-01-21'}, {'Flag of Spain (1938–1945).svg', '+1939', '+1945-10-11'}, {'Flag of the Second Spanish Republic.svg', '+1931-04-14', '+1939'}, {'Flag of Spain (1785–1873, 1875–1931).svg', '+1874', '+1931-04-13'}}, Q30 = {'USA', {'Flag of the United States.svg', '+1960-07-04'}}, Q31 = {'BEL', {'Flag of Belgium (civil).svg'}}, Q32 = {'LUX', {'Flag of Luxembourg.svg'}}, Q33 = {'FIN', {'Flag of Finland.svg', '+1918-05-29'}}, Q34 = {'SWE', {'Flag of Sweden.svg'}}, Q35 = {'DEN', {'Flag of Denmark.svg'}}, Q36 = {'POL', {'Flag of Poland.svg'}}, Q37 = {'LTU', {'Flag of Lithuania.svg', '+2004-09-01'}, {'Flag of Lithuania (1988-2004).svg', '+1990-03-11', '+2004-09-01'}}, Q38 = {'ITA', {'Flag of Italy.svg', '+1946-06-19'}, {'Flag of Italy (1861–1946).svg', '+1861', '+1946-06-19'}}, Q39 = {'SUI', {'Flag of Switzerland.svg', '+1889-12-12'}, {'Flag of Switzerland.svg', '+1879-01-01'}}, Q40 = {'AUT', {'Flag of Austria.svg', '+1945-05-01'}, {'Flag of Austria.svg', '+1919-10-21', '+1938-03-13'}}, Q41 = {'GRE', {'Flag of Greece.svg', '+1978'}}, Q43 = {'TUR', {'Flag of Turkey.svg'}}, Q45 = {'POR', {'Flag of Portugal.svg', '+1911-06-30'}}, Q55 = {'NED', {'Flag of the Netherlands.svg', '+1806'}}, Q77 = {'URU', {'Flag of Uruguay.svg'}}, Q96 = {'MEX', {'Flag of Mexico.svg', '+1968-09-16'}, {'Flag of Mexico (1934-1968).svg', '+1934', '+1968-09-16'}}, Q114 = {'KEN', {'Flag of Kenya.svg'}}, Q115 = {'ETH', {'Flag of Ethiopia.svg', '+1996-10-31'}}, Q117 = {'GHA', {'Flag of Ghana.svg', '+1966-02-28'}}, Q142 = {'FRA', {'Flag of France.svg', '+1794-05-20'}}, Q145 = {'GBR', {'Flag of the United Kingdom.svg'}}, Q148 = {'CHN', {"Flag of the People's Republic of China.svg", '+1985'}}, Q155 = {'BRA', {'Flag of Brazil.svg', '+1992-05-11'}, {'Flag of Brazil (1968–1992).svg', '+1968-05-28', '+1992-05-11'}}, Q159 = {'RUS', {'Flag of Russia.svg', '+1993-12-11'}, {'Flag of Russia (1991–1993).svg', '+1991-08-22', '+1993-12-11'}, {'Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic.svg', '+1954', '+1991-08-22'}, {'Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1937–1954).svg', '+1937', '+1954'}}, Q183 = {'GER', {'Flag of Germany.svg', '+1949-05-23'}, {'Flag of the German Reich (1935–1945).svg', '+1935-09-15', '+1945-05-23'}, {'Flag of the German Reich (1933–1935).svg', '+1933-03-12', '+1935-09-15'}, {'Flag of Germany (3-2 aspect ratio).svg', '+1919-04-11', '+1933-03-12'}, {'Flag of the German Empire.svg', '+1871-04-16', '+1919-04-11'}}, Q184 = {'BLR', {'Flag of Belarus.svg', '+2012-05-11'}, {'Flag of Belarus (1995–2012).svg', '+1995-06-07', '+2012-05-11'}, {'Flag of Belarus (1918, 1991–1995).svg', '+1991-09-19', '1995-06-07'}}, Q189 = {'ISL', {'Flag of Iceland.svg', '+1944-06-17'}}, Q191 = {'EST', {'Flag of Estonia.svg'}}, Q211 = {'LAT', {'Flag of Latvia.svg'}}, Q212 = {'UKR', {'Flag of Ukraine.svg', '+1992-01-28'}}, Q213 = {'CZE', {'Flag of the Czech Republic.svg', '+1920-03-30'}}, Q214 = {'SVK', {'Flag of Slovakia.svg'}}, Q215 = {'SLO', {'Flag of Slovenia.svg'}}, Q217 = {'MDA', {'Flag of Moldova.svg'}}, Q218 = {'ROU', {'Flag of Romania.svg', '+1989-12-27'}, {'Flag of Romania (1965-1989).svg', '+1989-12-27', '+1965'}, {'Flag of Romania (1952-1965).svg', '+1952', '+1965'}, {'Flag of Romania (1948-1952).svg', '+1948-01-08', '+1952'}, {'Flag of Romania.svg', '12. april 1867-04-12', '+1948-01-08'}}, Q219 = {'BUL', {'Flag of Bulgaria.svg', '+1990-11-22'}, {'Flag of Bulgaria (1971 – 1990).svg', '+1971-05-18', '+1990-11-22'}}, Q222 = {'ALB', {'Flag of Albania.svg', '+1992'}}, Q224 = {'CRO', {'Flag of Croatia.svg', '+1990-12-21'}, {'Flag of Croatia (white chequy).svg', '+1990-06-27', '+1990-12-21'}}, Q227 = {'AZE', {'Flag of Azerbaijan.svg'}}, Q228 = {'AND', {'Flag of Andorra.svg'}}, Q229 = {'CYP', {'Flag of Cyprus.svg', '+2006-08-20'}, {'Flag of Cyprus (1960-2006).svg', '+1960-08-16', '+2006-08-20'}}, Q232 = {'KAZ', {'Flag of Kazakhstan.svg'}}, Q235 = {'MON', {'Flag of Monaco.svg'}}, Q238 = {'SMR', {'Flag of San Marino.svg'}}, Q241 = {'CUB', {'Flag of Cuba.svg'}}, Q244 = {'BAR', {'Flag of Barbados.svg'}}, Q252 = {'INA', {'Flag of Indonesia.svg'}}, Q258 = {'RSA', {'Flag of South Africa.svg', '+1994-04-27'}, {'Flag of South Africa (1928–1994).svg', '+1928-05-31', '+1994-04-27'}}, Q262 = {'ALG', {'Flag of Algeria.svg'}}, Q265 = {'UZB', {'Flag of Uzbekistan.svg'}}, Q298 = {'CHI', {'Flag of Chile.svg'}}, Q334 = {'SGP', {'Flag of Singapore.svg'}}, Q347 = {'LIE', {'Flag of Liechtenstein.svg'}}, Q398 = {'BRN', {'Flag of Bahrain.svg', '+2002-02-14'}}, Q403 = {'SRB', {'Flag of Serbia.svg', '+2004-08-18'}, {'Flag of Serbia (1992–2004).svg', '+1992-04-27', '+2004-08-17'}}, Q408 = {'AUS', {'Flag of Australia.svg'}}, Q414 = {'ARG', {'Flag of Argentina.svg'}}, Q419 = {'PER', {'Flag of Peru.svg', '+1950'}, {'Flag of Peru (1825-1950).svg', '+1825-02-25', '+1950'}}, Q424 = {'CAM', {'Flag of Cambodia.svg', '+1993-06-30'}, {'Flag of Cambodia.svg', '+1948-10-20', '+1970-10-09'}}, Q664 = {'NZL', {'Flag of New Zealand.svg'}}, Q711 = {'MGL', {'Flag of Mongolia.svg'}}, Q717 = {'VEN', {'Flag of Venezuela.svg', '+2006-03-12'}, {'Flag of Venezuela (1930–2006).svg', '+1930','+2006-03-12'}}, Q733 = {'PAR', {'Flag of Paraguay.svg', '+2013-07-15'}, {'Flag of Paraguay (1990–2013).svg', '+1990', '+2013-07-14'}}, Q736 = {'ECU', {'Flag of Ecuador.svg'}}, Q739 = {'COL', {'Flag of Colombia.svg'}}, Q750 = {'BOL', {'Flag of Bolivia.svg', '+1851-10-31'}}, Q754 = {'TTO', {'Flag of Trinidad and Tobago.svg'}}, Q774 = {'GUA', {'Flag of Guatemala.svg'}}, Q778 = {'BAH', {'Flag of the Bahamas.svg'}, '+1973-07-10'}, Q783 = {'HON', {'Flag of Honduras.svg'}, '+1949'}, Q786 = {'DOM', {'Flag of the Dominican Republic.svg'}}, Q794 = {'IRI', {'Flag of Iran.svg', '+1980-07-29'}, {'Flag of Iran (1964–1980).svg', '+1964', '+1980-07-29'}}, Q800 = {'CRC', {'Flag of Costa Rica (state).svg', '+1906-11-27'}}, Q801 = {'ISR', {'Flag of Israel.svg'}}, Q804 = {'PAN', {'Flag of Panama.svg'}}, Q813 = {'KGZ', {'Flag of Kyrgyzstan.svg', '+1992-03-03'}}, Q817 = {'KUW', {'Flag of Kuwait.svg', '+1961-09-07'}}, Q833 = {'MAS', {'Flag of Malaysia.svg', '+1963-09-16'}}, Q842 = {'OMA', {'Flag of Oman.svg', '+1995'}}, Q846 = {'QAT', {'Flag of Qatar.svg'}}, Q858 = {'SYR', {'Flag of Syria.svg', '+1980-03-29'}}, Q865 = {'TPE', {'Flag of the Republic of China.svg', '+1928-12-17'}}, Q869 = {'THA', {'Flag of Thailand.svg'}}, Q878 = {'UAE', {'Flag of the United Arab Emirates.svg'}}, Q881 = {'VIE', {'Flag of Vietnam.svg', '+1976-02-07'}}, Q884 = {'KOR', {'Flag of South Korea.svg', '+1997-10'}}, Q916 = {'ANG', {'Flag of Angola.svg', '+1975-11-11'}}, Q921 = {'BRU', {'Flag of Brunei.svg', '+1959-09-29'}}, Q928 = {'PHI', {'Flag of the Philippines.svg', '+1998'}}, Q948 = {'TUN', {'Flag of Tunisia.svg', '+1999-07-03'}}, Q954 = {'ZIM', {'Flag of Zimbabwe.svg', '+1980-04-18'}}, Q965 = {'BUR', {'Flag of Burkina Faso.svg'}}, Q983 = {'GEQ', {'Flag of Equatorial Guinea.svg', '+1979-08-21'}, {'Flag of Equatorial Guinea (1973–1979).svg', '+1973', '+1979-08-21'}, {'Flag of Equatorial Guinea (without coat of arms).svg', '+1968-10-12', '+1973'}}, Q986 = {'ERI', {'Flag of Eritrea.svg'}}, Q1000 = {'GAB', {'Flag of Gabon.svg', '+1960-08-09'}}, Q1007 = {'GBS', {'Flag of Guinea-Bissau.svg', '+1973-09-24'}}, Q1008 = {'CIV', {"Flag of Côte d'Ivoire.svg"}}, Q1009 = {'CMR', {'Flag of Cameroon.svg'}}, Q1027 = {'MRI', {'Flag of Mauritius.svg', '+1968-03-13'}}, Q1028 = {'MAR', {'Flag of Morocco.svg'}}, Q1030 = {'NAM', {'Flag of Namibia.svg', '+1990-03-21'}}, Q1036 = {'UGA', {'Flag of Uganda.svg', '+1962-10-09'}}, Q1037 = {'RWA', {'Flag of Rwanda.svg', '+2001-10-25'}, {'Flag of Rwanda (1962–2001).svg', '+1962', '+2001-10-25'}}, Q1183 = {'PUR', {'Flag of Puerto Rico.svg'}}, Q9676 = {'IMN', {'Flag of the Isle of Man.svg'}}, Q15180 = {'URS', {'Flag of the Soviet Union.svg', '+1980-08-15', '+1991-12-25'}, {'Flag of the Soviet Union (1955–1980).svg', '+1955-08-19', '+1980-08-14'}, {'Flag of the Soviet Union (1924–1955).svg', '+1923-11-13', '+1955-08-18'}}, Q16957 = {'GDR', {'Flag of East Germany.svg', '+1959-10-01'}, {'Flag of Germany.svg', '+1949-10-07', '+1959-10-01'}}, --German Democratic Republic Q8646 = {'HKG', {'Flag of Hong Kong.svg'}}, Q25228 = {'AIA', {'Flag of Anguilla.svg'}}, Q29999 = {'NED', {'Flag of the Netherlands.svg', '+1690'}}, --Kingdom of the Netherlands Q33946 = {'TCH', {'Flag of the Czech Republic.svg', '+1920'}}, -- Czechoslovakia (1918–1992) Q36704 = {'YUG', {'Flag of Yugoslavia (1992–2003).svg', '+1992-04-27', '+2003-02-04'}, --Yugoslavia {'Flag of Yugoslavia (1943–1992).svg', '+1946', '+1992-04-27'}}, Q41304 = {'GER', {'Flag of Germany (3-2 aspect ratio).svg', '+1918-11-09'}}, -- Weimar Republic Q83286 = {'YUG', {'Flag of Yugoslavia (1943–1992).svg'}}, --Socialist Federal Republic of Yugoslavia Q172579 = {'ITA', {'Flag of Italy (1861–1946).svg'}}, --Kingdom of Italy (1861-1946) Q216923 = {'TPE', {'Flag of Chinese Taipei for Olympic games.svg'}}, -- Chinese Taipei Q268970 = {'AUT', {'Flag of Austria.svg', '+1918-11-12', '+1919-09-10'}}, -- German-Austria (1918-1919) Q713750 = {'FRG', {'Flag of Germany.svg'}}, --West Germany Q853348 = {'TCH', {'Flag of the Czech Republic.svg'}, '+1960-07-11', '+1990-03-29'}, -- Czechoslovak Socialist Republic (1960-1990) Q2415901 = {'GER', {'Merchant flag of Germany (1946–1949).svg', '+1945-05-09', '+1949-05-23'}}, -- Allied-occupied Germany Q13474305 = {'ESP', {'Flag of Spain (1945–1977).svg', '+1945-10-11', '+1977-01-21'}, -- Francoist Spain (1935-1976) {'Flag of Spain (1938–1945).svg', '+1939', '+1945-10-11'}, {'Flag of the Second Spanish Republic.svg', '+1931-04-14', '+1939'}}, Q113486069={'NEUTRAL', {'Flag white.svg'}} --Russia and Belarus during the ban, cannot replace the flags above, because there are cases where it does not apply } local function flag(countryID, date) local trackingCategory = '' --[[ If you uncomment the line under this comment, all pages with look-up misses in the flag table will be placed in a tracking category. You can use this to find more flags to add to the table. ]] -- trackingCategory = '[[Category:Missing flag in Module:Cycling race]]' local entry = flags[countryID] local IOC local file local result = "" if entry then for i, v in ipairs(entry) do if i == 1 then IOC = v else if not date then file = v[1] break else local from = v[2] local to = v[3] if (not from or from <= date) and (not to or to > date) then file = v[1] break end end end end end local flagpxSize = '20px' if countryID == 'Q39' then flagpxSize = '16px'end -- Small size for an square flag as Switzerland if file then result = '[[File:' .. file .. '|border|' .. flagpxSize ..'|' .. IOC .. ']]' if arwiki_totemplate then result = '{{flagicon|' .. IOC .. '}}' end elseif not date then local p41 = mw.wikibase.getBestStatements(countryID, "P41") -- P41 is flag image if p41[1] and p41[1].mainsnak.snaktype == 'value' then result = '[[File:' .. p41[1].mainsnak.datavalue.value .. '|border|' .. flagpxSize ..'|(Wikidata:' .. countryID .. ')]]' if arwiki_totemplate then result = '{{flagicon image|' .. p41[1].mainsnak.datavalue.value .. '}}' end end else -- Search flag for specific date local p41 = getStatementForTime(countryID, "P41", date) -- P41 is flag image if p41 then result = '[[File:' .. p41.mainsnak.datavalue.value .. '|border|' .. flagpxSize ..'|(Wikidata:' .. countryID .. ')]]' if arwiki_totemplate then result = '{{flagicon image|' .. p41.mainsnak.datavalue.value .. '}}' end end end return result .. trackingCategory end -- countryID --> shape ([[France|FRA]]) local function uciCodeCountry(countryID) local uciCode, countryName local blacklist={Q736=true} if countryID then --get UCI code if flags[countryID] then uciCode=flags[countryID][1] end --get link, assumed for a country the label is equal to the link, where not correct in the blacklist --if the black list becomes too long, we could create a second list for the sitelinks if available_list then if type(translations.list) == "function" then countryName = translations.list(countryID) end end if countryName == nil or countryName=='' or blacklist[countryID] then countryName = mw.wikibase.getSitelink(countryID) end if uciCode and countryName then return ' <small>([['..countryName..'|'..uciCode..']])</small> ' end end return '' --else end local function jersey_infobox( winner_classification, item, timeOfRace) local jersey, jersey_name = '', '' local jerseyWPID = '' -- 1. Item of race, e.g. Tour de France = 'Q33881' -- 2. type of winner, names are the ones in variable t_s -- 3. and 4. start and end time. '+2500' means year 2500. Always beginning with a '+' -- 5. item of the jersey -- 6. item of the Wikipedia article of that jersey local data = { {'Q33881', 'montagne', '+1975', '+2500', 'Q25265958', 'Q927157'}, -- Tour de France {'Q33881', 'leader', '+1919', '+2500', 'Q24257871', 'Q738903'}, {'Q33881', 'points', '+1953', '+1967', 'Q24645209', 'Q175399'}, -- Jersey green.svg {'Q33881', 'points', '+1968', '+1968', 'Q26919974', 'Q175399'}, -- Jersey red.svg {'Q33881', 'points', '+1969', '+2500', 'Q24645209', 'Q175399'}, -- Jersey green.svg {'Q33881', 'jeune', '+1975', '+2500', 'Q640430', 'Q2254180'}, -- Jersey white.svg {'Q33881', 'winner_fighting', '+2003', '+2500', 'Q27644113', 'Q2094179'}, -- Jersey red number.svg {'Q33881', 'winner_fighting2', '+2003', '+2500', 'Q27644113', 'Q2094179'}, -- Jersey red number.svg {'Q33881', 'equipe', '+2006', '+2500', 'Q27644112', 'Q1436680'}, -- Jersey yellow number.svg {'Q33861', 'leader', '+1931', '+2500', 'Q24257763', 'Q1164275'}, -- Giro d'Italia, Jersey pink.svg {'Q33861', 'points', '+1967', '+1968', 'Q26919974', 'Q641083'}, -- Jersey red.svg {'Q33861', 'points', '+1969', '+2009', 'Q26945272', 'Q641083'}, -- Jersey violet.svg {'Q33861', 'points', '+2010', '+2016', 'Q26919974', 'Q641083'}, -- Jersey red.svg {'Q33861', 'points', '+2017', '+2500', 'Q26945272', 'Q641083'}, -- Jersey violet.svg {'Q33861', 'montagne', '+1974', '+2011', 'Q24645209', 'Q641060'}, -- Jersey green.svg {'Q33861', 'montagne', '+2012', '+2500', 'Q24687409', 'Q641060'}, -- Jersey blue.svg {'Q33861', 'jeune', '+1976', '+2500', 'Q640430', 'Q641662'}, -- Jersey white.svg {'Q33937', 'leader', '+1935', '+1936', 'Q24258056', 'Q3278226'}, -- Vuelta a España, Jersey orange.svg {'Q33937', 'leader', '+1941', '+1941', 'Q26696171', 'Q640430'}, -- Jersey white.svg {'Q33937', 'leader', '+1942', '+1942', 'Q24258056', 'Q3278226'}, -- Jersey orange.svg {'Q33937', 'leader', '+1945', '+1945', 'Q24257872', 'Q2534046'}, -- Jersey red.svg {'Q33937', 'leader', '+1946', '+1950', 'Q26696171', 'Q640430'}, -- Jersey white.svg {'Q33937', 'leader', '+1955', '+1976', 'Q24257871', 'Q738903'}, -- Jersey yellow.svg {'Q33937', 'leader', '+1977', '+1977', 'Q24258056', 'Q3278226'}, -- Jersey orange.svg {'Q33937', 'leader', '+1978', '+1998', 'Q24257871', 'Q738903'}, -- Jersey yellow.svg {'Q33937', 'leader', '+1999', '+2009', 'Q24257991', 'Q27665179'}, -- Jersey gold.svg {'Q33937', 'leader', '+2010', '+2500', 'Q24257872', 'Q2534046'}, -- Jersey red.svg {'Q33937', 'points', '+1945', '+1986', 'Q24687409', 'Q2746711'}, -- Jersey blue.svg {'Q33937', 'points', '+1987', '+1989', 'Q24645209', 'Q11638007'}, -- Jersey green.svg {'Q33937', 'points', '+1990', '+2009', 'Q24687409', 'Q2746711'}, -- Jersey blue.svg {'Q33937', 'points', '+2010', '+2500', 'Q24645209', 'Q11638007'}, -- Jersey green.svg {'Q33937', 'montagne', '+1935', '+1985', 'Q27670182', 'Q11638007'}, -- Jersey green.svg {'Q33937', 'montagne', '+1986', '+1986', 'Q27670174', 'Q3278226'}, -- Jersey orange.svg {'Q33937', 'montagne', '+1987', '+1987', 'Q27670178', 'Q2534046'}, -- Jersey red.svg {'Q33937', 'montagne', '+1988', '+1989', 'Q27670105', 'Q27670115'}, -- Jersey blackdots.png {'Q33937', 'montagne', '+1990', '+2005', 'Q27670182', 'Q11638007'}, -- Jersey green.svg {'Q33937', 'montagne', '+2006', '+2008', 'Q27670174', 'Q3278226'}, -- Jersey orange.svg {'Q33937', 'montagne', '+2009', '+2009', 'Q27670126', 'Q27670163'}, -- Jersey granate.svg {'Q33937', 'montagne', '+2010', '+2500', 'Q25265959', 'Q27670167'}, -- Jersey bluedots.svg {'Q33937', 'jeune', '+2019', '+2500', 'Q640430', 'Q60233927'}, -- Jersey white.svg {'Q2091354', 'leader', '+2011', '+2500', 'Q24257871'}, -- Tour of Norway, Jersey yellow.svg {'Q2091354', 'sprints', '+2011', '+2011', 'Q26806427'}, -- Jersey green.svg {'Q2091354', 'points', '+2012', '+2017', 'Q24645209'}, -- Jersey green.svg {'Q2091354', 'points', '+2018', '+2018', 'Q28820618'}, -- MaillotCyan.PNG {'Q2091354', 'points', '+2019', '+2500', 'Q47945989'}, -- Jersey dark blue.svg {'Q2091354', 'montagne', '+2011', '+2015', 'Q25265958'}, -- Jersey polkadot.svg {'Q2091354', 'montagne', '+2016', '+2017', 'Q27670174'}, -- Jersey orange.svg {'Q2091354', 'montagne', '+2018', '+2500', 'Q25265958'}, -- Jersey polkadot.svg {'Q2091354', 'jeune', '+2011', '+2500', 'Q640430'}, -- Jersey white.svg {'Q2091354', 'winner_fighting', '+2017', '+2017', 'Q29957114'}, -- MaillotCyan.PNG {'Q128713', 'leader', '+2013', '+2017', 'Q24257871'}, -- Tour des Fjords, Jersey yellow.svg {'Q128713', 'leader', '+2018', '+2018', 'Q29594434'}, -- MaillotCyan.PNG {'Q128713', 'points', '+2013', '+2014', 'Q24645209'}, -- Jersey green.svg {'Q128713', 'points', '+2015', '+2017', 'Q24687409'}, -- Jersey blue.svg {'Q128713', 'points', '+2018', '+2018', 'Q25265938'}, -- Jersey violet.svg {'Q128713', 'montagne', '+2013', '+2018', 'Q25265958'}, -- Jersey polkadot.svg {'Q128713', 'jeune', '+2013', '+2018', 'Q640430'}, -- Jersey white.svg {'Q128713', 'winner_fighting', '+2015', '+2015', 'Q30035038'}, -- Jersey green.svg {'Q128713', 'winner_fighting', '+2016', '+2017', 'Q30035039'}, -- Jersey orange.svg {'Q128961', 'leader', '+2013', '+2500', 'Q24687408'}, -- Arctic Race of Norway, Jersey blue.svg {'Q128961', 'points', '+2013', '+2500', 'Q24645209'}, -- Jersey green.svg {'Q128961', 'montagne', '+2013', '+2014', 'Q27670178'}, -- Jersey red.svg {'Q128961', 'montagne', '+2015', '+2500', 'Q27670174'}, -- Jersey orange.svg {'Q128961', 'jeune', '+2013', '+2500', 'Q640430'}, -- Jersey white.svg {'Q128961', 'winner_fighting', '+2014', '+2500', 'Q27644113'}, -- Jersey red number.svg {'Q17619325', 'leader', '+2014', '+2014', 'Q24257871'}, -- Ladies Tour of Norway, Jersey yellow.svg {'Q17619325', 'leader', '+2015', '+2016', 'Q26945272'}, -- Jersey violet.svg {'Q17619325', 'leader', '+2017', '+2500', 'Q24257871'}, -- Jersey yellow.svg {'Q17619325', 'points', '+2014', '+2500', 'Q24645209'}, -- Jersey green.svg {'Q17619325', 'montagne', '+2014', '+2500', 'Q25265958'}, -- Jersey polkadot.svg {'Q17619325', 'jeune', '+2014', '+2500', 'Q640430'}, -- Jersey white.svg {'Q17619325', 'winner_fighting', '+2016', '+2500', 'Q30035039'}, -- Jersey orange.svg } --timeOfRace = '+1968-07-01T00:00:00Z' timeOfRace = string.match(timeOfRace, "+%d%d%d%d") or '' for _, v in pairs(item) do for _, value in pairs(data) do if v == value[1] then if winner_classification == value[2] then if (timeOfRace >= value[3]) and (timeOfRace <= value[4]) then jersey = value[5] jerseyWPID = value[6] end end end end end -- local starttime, endtime = '', '+2500' if jersey ~= '' then --and (timeOfRace > starttime) and (timeOfRace < endtime) then local entity_jersey = mw.wikibase.getEntity(jersey) jersey = entity_jersey.claims['P18'][1].mainsnak.datavalue.value jersey_name = entity_jersey:getLabel(wikilang) or '' if jerseyWPID ~= '' then local entity = mw.wikibase.getEntity( jerseyWPID ) local Sitelink = entity:getSitelink(wiki..'wiki') -- link to WParticle if Sitelink ~= nil then jerseyWPID = wiki..':'..Sitelink else jerseyWPID = '' end end return jersey, jersey_name, jerseyWPID else return '', '', '' end end local function jersey(h) local jersey_string = ' ' local jerseys = { ['Q24257871'] = {file = 'Jersey yellow.svg', name_ar = 'قميص أصفر لمتصدر الترتيب العام', name_fr = 'maillot jaune de leader du classement général', name_es = 'maillot amarillo de líder de la clasificación general', name_ru = 'жёлтая майка лидера генеральной классификации' }, ['Q24645209'] = {file = 'Jersey green.svg', name_ar = 'قميص أخضر لمتصدر ترتيب النقاط', name_fr = 'maillot vert de leader du classement par points', name_es = 'maillot verde de líder de la clasificación por puntos', name_ca = 'mallot verd del líder de la classificació per punts', name_ru = 'зелёная майка лидера очковой классификации' }, ['Q640430'] = {file = 'Jersey white.svg', name_ar = 'قميص أبيض لمتصدر ترتيب الشباب', name_fr = 'maillot blanc de leader du classement du meilleur jeune', name_es = 'maillot blanco de líder de la clasificación de los jóvenes', name_ru = 'белая майка лидера молодёжной классификации', name_de = 'weißes Trikot des Führenden der Nachwuchswertung' }, } if type(h) == 'table' and h[1] then for _, v in ipairs(h) do local jersey_name if jerseys[v] then jersey_string = jersey_string .. '[[File:' .. jerseys[v].file .. '|20px' jersey_name = jerseys[v]['name_' .. wiki] or mw.wikibase.getLabel(v) or jerseys[v]['name_fr'] if jersey_name then jersey_string = jersey_string .. '|' .. jersey_name end jersey_string = jersey_string .. ']]' else local p18 = mw.wikibase.getBestStatements(v, 'P18') if p18[1] and p18[1].mainsnak.snaktype == 'value' then jersey_string = jersey_string .. '[[File:' .. p18[1].mainsnak.datavalue.value .. '|20px' jersey_name = getLabelFallback(v, {wikilang, 'en', 'fr'}) if jersey_name then jersey_string = jersey_string .. '|' .. jersey_name end jersey_string = jersey_string .. ']]' end end end end return jersey_string end -- function end --=== E) Other (winner, getkm) === local function isHuman(riderId) local isHuman = false if riderId then local p31 = wikibase.getBestStatements(riderId, 'P31') for _, iOf in pairs (p31) do if iOf.mainsnak.snaktype == 'value' and iOf.mainsnak.datavalue.value.id == "Q5" then isHuman = true break end end end return isHuman end local function isCountry(riderId) local isCountry = false if riderId then local p31 = wikibase.getBestStatements(riderId, 'P31') for _, iOf in pairs (p31) do -- exception Hong-Kong and Taiwan if iOf.mainsnak.snaktype == 'value' and (iOf.mainsnak.datavalue.value.id == "Q6256" or iOf.mainsnak.datavalue.value.id =="Q15634554" or iOf.mainsnak.datavalue.value.id =="Q779415") then isCountry = true break end end end return isCountry end function isWomenrace(raceID) --for translation for _, p2094 in statements(raceID, 'P2094') do if p2094.mainsnak.datavalue.value.id == "Q1451845" then return true end end return false end local function getNationality(wID, timeOfRace,q) --for a rider local p27, countryID --allow overload of the property, for cases like Russian/BLR ban, or Commonwealth games, only for P1532 if q and q.P1532 and q.P1532[1].snaktype == 'value' then countryID = q.P1532[1].datavalue.value.id else local listOfProperty={'P1532','P27'} if wID then for _, prop in ipairs(listOfProperty) do if countryID==nil then p27 = getStatementForTime(wID, prop, timeOfRace) --P27 is country of citizenshi if p27 then countryID = p27.mainsnak.datavalue.value.id end end end end end return countryID end local function subwinner(riderId, timeOfRace, q) local outTable={} local riderTeam, riderLink, countryID if riderId then if isHuman(riderId) then riderLink = getRiderLink(riderId, timeOfRace) countryID = getNationality(riderId, timeOfRace,q) if countryID then riderLink = flag(countryID, timeOfRace) .. ' ' .. riderLink end riderTeam = getTeam(riderId, timeOfRace, q) or '' else local _ riderLink, _, countryID = getTeamLinkCat(riderId, timeOfRace, true) if countryID then riderLink = flag(countryID, timeOfRace) .. ' ' .. riderLink end end end return riderLink, riderTeam end local function winner(raceID, winners, timeOfRace, country, WDlink_on, team, ref, winnersId) local p1346 = wikibase.getAllStatements(raceID, 'P1346') -- P1346 is 'winner' for _, winner in pairs(p1346) do local wID = winner.mainsnak.snaktype == 'value' and winner.mainsnak.datavalue.value.id local wOf, wCause, wCriterion, riderLink local q = winner.qualifiers if q then local _, disqualified =isdisqualified(winner,q) if q.P642 and q.P642[1].snaktype == 'value' then for _, q642 in pairs(q.P642) do wOf = q642.datavalue.value.id -- P642 is 'of' if not wOf then -- Try P1346 (winner) instead -- Assume Q20882667 ('overall winner general classification') if neither are found wOf = q.P1346 and q.P1346[1].snaktype == 'value' and q.P1346[1].datavalue.value.id or 'Q20882667' end wCause = q.P828 and q.P828[1].snaktype == 'value' and q.P828[1].datavalue.value.id -- P828 is 'has cause' wCriterion = q.P1013 and q.P1013[1].snaktype == 'value' and q.P1013[1].datavalue.value.id -- P1013 is 'criterion used' if winners[wOf] then if wID then local reference = ref and getReference(winner) local _, countryID if isHuman(wID) then riderLink = getRiderLink(wID, timeOfRace) if reference then riderLink = riderLink .. reference end if team then local riderTeam = getTeam(wID, timeOfRace, q) if riderTeam then riderLink = riderLink .. ' (' .. riderTeam .. ')' end end elseif isCountry(wID) then riderLink = flag(wID, timeOfRace).." "..getCountryName(wID) if reference then riderLink = riderLink .. reference end country=true else --team local _ riderLink, _, countryID = getTeamLinkCat(wID, timeOfRace, country) if reference then riderLink = riderLink .. reference end end if not country then if not countryID then if isHuman(wID) then countryID = getNationality(wID, timeOfRace,q) else local p17 = getStatementForTime(wID, 'P17', timeOfRace) --P27 is country of citizenship if p17 then countryID = p17.mainsnak.datavalue.value.id end end end if countryID then riderLink = flag(countryID, timeOfRace) .. ' ' .. riderLink end end if WDlink_on then riderLink = riderLink .. ' ' .. wdLink(wID) end else riderLink = wCriterion and contentLanguage:ucfirst(wikibase.getLabel(wCriterion) or '') or '' if wCause then local cause = wikibase.getLabel(wCause) if cause then riderLink = riderLink .. ' (' .. cause .. ')' end end end if disqualified==true then riderLink='<s>'..riderLink..'</s>' end if winnersId and winnersId[wOf] then if disqualified or ((not wID) and wCriterion) then winnersId[wOf]= 'Q666' --to identify disqualification else winnersId[wOf]= wID --identify cancelled end end if winners[wOf] == '' then winners[wOf] = riderLink else winners[wOf] = winners[wOf] .. '<br/>' .. riderLink end end end end end end end local function sortAndConcat(t_Body, resultTable) table.sort(t_Body, function(a, b) return a[1] < b[1] end) for _, m in ipairs(t_Body) do resultTable:node(m[2]) end return resultTable end --------- Definition sub-functions for calendar and victory ------ local function getTimeOfRace(raceID) local timeOfRace = firstValue(raceID, 'P580', 'time') if timeOfRace==nil then timeOfRace = firstValue(raceID, 'P585', 'time') -- P585 is 'point in time' if timeOfRace==nil then timeOfRace = firstValue(raceID, 'P582', 'time') if timeOfRace==nil then local link = getSitelinkFallback(raceID, {'en', 'fr', 'de'}) if link then local year = string.match(link, '%d%d%d%d') if year then timeOfRace = year .. '-01-01T00:00:00Z' end end end end end if timeOfRace == nil and wiki == "ar" then timeOfRace = '+1970-01-01T00:00:00Z' end return timeOfRace, '> Wikidata is missing data about start time (P580) or point in time (P582)' end local function fn_date(entityID, functionName) --to move as a general function local tempdate, timeOfRace, sortkey, sortkeyDate local outTable={} local sTime = firstValue(entityID, 'P580', 'time') -- P580 is 'start time' local eTime = firstValue(entityID, 'P582', 'time') -- P582 is 'end time' if sTime and eTime then local startTime, endTime = getStartEndTime(sTime, eTime, 'small') if functionName==nil then --calendar tempdate = startTime .. ' – ' .. endTime --mettre year en option! sortkeyDate = sTime else --victory, general classification tempdate =endTime sortkeyDate =eTime end timeOfRace = eTime else -- This function give a format to dates when P585 (date) is used in a single day race local pTime = firstValue(entityID, 'P585', 'time') -- P585 is 'point in time' if pTime then tempdate = funcDate(pTime, 'small') timeOfRace = pTime sortkeyDate = pTime end end local _, _, y, m, d = string.find(sortkeyDate or "", "(%d+)-(%d+)-(%d+)") if y~= nil and m~= nil and d~=nil then sortkey = y..m..d elseif y~= nil and m~= nil then sortkey = y..m elseif y~= nil then sortkey = y else sortkey = '0000' end local tCell = mw.html.create('td'):attr('data-sort-value',sortkey) :cssText("style=text-align:right;padding:0 0.5em") :wikitext(tempdate) outTable["timeOfRace"]=timeOfRace outTable["tCell"]=tostring(tCell) outTable["sortkey"]=sortkey return outTable end local function fn_country(entityID, timeOfRace,countrybool, raceCell, parentID) -- This function gives countries where the race take place -- parentID taken from fn_race, optional local country, countryname, outTable= {}, {}, {} local countryID local cssCell="text-align:" .. textalign .. ";padding:0 0.5em" local tCell= mw.html.create('td'):cssText(cssCell) local listOfProperty={'P1532','P17'} -- P1512 is 'country for sport' to handle problems with Hong Kong etc. local listOfID = {entityID, parentID} for _, thisID in ipairs(listOfID) do if thisID~=nil then for _, prop in ipairs(listOfProperty) do if countryID == nil then --like "break" for _, p1532 in statements(thisID, prop) do countryID = p1532.mainsnak.datavalue.value.id countryname[#countryname + 1] = getCountryName(countryID) if countrybool==false or not countryname[#countryname] then country[#country + 1]=flag(countryID, timeOfRace) else country[#country + 1]=flag(countryID, timeOfRace).." "..countryname[#countryname] end outTable["flag"]=flag(countryID, timeOfRace) end end end end end if countryID == nil then outTable["flag"]="no flag" end if countryname[1] then tCell:attr('data-sort-value',countryname[1]) end if countrybool==false then tCell:wikitext((country[1] or '').." "..(raceCell or '')) outTable["countryname"]='' else if countryname[1] then outTable["countryname"]=countryname[1] if country[1] then tCell:wikitext(country[1]) end else outTable["countryname"]='' end end outTable["tCell"]=tCell return outTable end local function commaStage(stageID,raceLabel) --how to write "stage, " local outTable={} local stageNumber='' local subStage = '' local stageNumberonly, stageLetter local temp=firstValue(stageID, 'P1545') if temp then stageNumber = temp end if stageNumber=='0' then --prologue stageNumber= translate("victories",9) else if stageNumber==nil then stageNumber= translate("victories",8) else --look for subStage local i,j = string.find(stageNumber, "%a+") --if letter in the stage number if i ~= nil then --we have to do something local k,l = string.find(stageNumber, "%d+") --select the number in the stage number stageNumberonly = string.sub(stageNumber, k, l)--cut the string in 2 stageLetter = string.sub(stageNumber, i, j) stageNumber=stageNumberonly if stageLetter ~= nil then subStage=stageLetter end end if wiki == 'ar' then stageNumber= translate("victories",8)..' '..number('f', tonumber(stageNumber), wiki) else stageNumber= number('f', tonumber(stageNumber), wiki)..subStage..' '..translate("victories",8) end end end local comma = ", " if wiki == 'ar' then comma = " ، " end if wiki == 'fr' then local correpondance={ {name="^Trois", article= " des "}, {name="^Quatre", article= " des "}, {name="^Boucles", article= " des "}, {name="^Triptyque", article= " du "}, {name="^Tour", article= " du "}, {name="^Grand Prix", article= " du "}, {name="^Circuit", article= " du "}, {name="^Mémorial", article= " du "}, {name="^Trophée", article= " du "}, {name="^Ronde", article= " de la "}, {name="^Semaine", article= " de la "}, {name="^Classica", article= " de la "}, {name="^Flèche", article= " de la "}, {name="^Course", article= " de la "}, {name="^Classique", article= " de la "}, {name="Race", article= " de la "}, {name="^Étoile", article= " de l'"}, {name="^La", article= " de "} } for _, v in ipairs(correpondance) do if string.find(raceLabel, v.name) then comma = v.article break end end end if wiki == 'fr' or wiki=="ca" or wiki=="es" or wiki=="ast" then outTable["prefix"]=stageNumber..comma outTable["postfix"]='' else --if wiki=="de" or wiki=="da" or wiki=="fo" or wiki == "lb" or wiki=="no" or wiki=="ru" or wiki=="ar" or wiki=="lv" or wiki=="pl" then outTable["prefix"]='' outTable["postfix"]=comma..stageNumber end return outTable end local function getMainRaceLink(entityID,entity_type,stageID, functionName,timeOfRace) --the link to the edition but with a general name local instanceOf, instanceOfTemp, label, Sitelink, isclass, prefix, postfix local arlabel local stage_link=false if stageID then Sitelink=wikibase.getSitelink(stageID) if Sitelink then stage_link=true end end if Sitelink==nil then Sitelink=wikibase.getSitelink(entityID) end prefix=''; postfix='' --general classification listOfProperty={'P2561','P1448'} --system with P3450 and P2094 instanceOf=firstValue(entityID, 'P3450', 'id') --else use P31 if instanceOf==nil then for _, p31 in statements(entityID, 'P31') do instanceOfTemp = p31.mainsnak.datavalue.value.id if instanceOfTemp ~= "Q27020041" and class_dic[instanceOfTemp]==nil then --we don't want the class, but the main race instanceOf=instanceOfTemp end end end --get information from the parent if instanceOf then --look for for _, prop in ipairs(listOfProperty) do for _, p2561 in statements(instanceOf, prop) do --name for championship if label==nil then local lang_WD = p2561.mainsnak.datavalue.value.language if wiki == lang_WD then local nametemp = p2561.mainsnak.datavalue.value.text if timeOfRace~= nil then local q = p2561.qualifiers if q then local temp = checktime(nametemp,q,timeOfRace) if temp then label = nametemp end--if the time is correct than it is finished else label = nametemp arlabel = label end end end end end end if label==nil then label=wikibase.label(instanceOf) if wiki == 'ar' then arlabel = mw.wikibase.getLabelByLang(instanceOf, 'ar') end if not label then label = getLabelFallback(entityID, {'en', 'fr', 'de'}) or '' end end if Sitelink==nil and entity_type~=0 then --only if no link to the race direct Sitelink=wikibase.getSitelink(instanceOf) end if Sitelink==nil and entity_type==0 then --only for champ local temp=firstValue(entityID, 'P361','id') --temp is NC France 2019 for instance if temp then Sitelink= wikibase.getSitelink(temp) end if Sitelink == nil then local temp2=firstValue(entityID, 'P31','id') -- French NC Men ITT if temp2 then Sitelink= wikibase.getSitelink(temp2) if Sitelink == nil then local temp3=firstValue(temp2, 'P361','id') -- French NC ITT if not temp3 then temp3=firstValue(temp2, 'P31','id') end if temp3 then Sitelink= wikibase.getSitelink(temp3) if Sitelink == nil then local temp4=firstValue(temp3, 'P361','id') -- French NC if not temp4 then temp4=firstValue(temp3, 'P31','id') end if temp4 then Sitelink= wikibase.getSitelink(temp4) end end end end end end end end --affect the label if label==nil then label=wikibase.label(entityID) if wiki == 'ar' then arlabel = mw.wikibase.getLabelByLang(entityID, 'ar') end if not label then label = getLabelFallback(entityID, {'en', 'fr', 'de'}) or '' end end --look for link to the race if nothing --if different languages have to be added, a language table can be created if entity_type==2 then if functionName~=nil then --calendar=nil if wiki == 'fr' then prefix= translate("victories",1)..', ' --general classification elseif wiki == 'ar' then postfix ='، '..translate("victories",1) else postfix = ', '..translate("victories",1) end end elseif entity_type=='stage' then --how to write "stage, " is concentrated in one function local commaTable=commaStage(stageID, label) prefix= commaTable["prefix"] postfix=commaTable["postfix"] end if Sitelink == nil then if wiki == 'ar' then label = make_IllWD2_link(entityID,arlabel,label) end return prefix..label..postfix elseif stage_link then return '[['..Sitelink..'|'..prefix..label..postfix..']]' else return prefix..'[['..Sitelink..'|'..label..']]'..postfix end end --look for the circuitID to create a link as [[World Tour|1.UWT]] --a bit redundant with classLink which needs less computation --for infobox classLink gives enough info local function classToCircuit(classID, entityID, child, q) local displayedCircuitID, circuitID if classID then if classID=='Q23005601' or classID=='Q23005603' then --1WWT 2WWT clear displayedCircuitID = 'Q21075974' elseif classID=='Q22231106' or classID=='Q22231107' then --1UWT 2UWT clear displayedCircuitID = 'Q635366' else --we have to look in the item if child then --for instance Flèche wallonne 2020 for _, p361 in statements(entityID, 'P361') do circuitID = p361.mainsnak.datavalue.value.id for _, p31 in statements(circuitID, 'P31') do --is it a UCI circuit? parentCircuitID = p31.mainsnak.datavalue.value.id if UCI_Circuits[parentCircuitID] then displayedCircuitID=circuitID end end end else --for instance Flèche wallonne if q then if q.P642 and q.P642[1].snaktype == 'value' and q.P642[1].datavalue.value.id then displayedCircuitID = q.P642[1].datavalue.value.id end end end end end return displayedCircuitID end local function getStartEndfromQuali(q) --return sTime and eTime as date local sTime, eTime if q then if q.P580 and q.P580[1] and q.P580[1].snaktype == 'value' then -- P580 is start time sTime = q.P580[1].datavalue.value.time end if q.P582 and q.P582[1] and q.P582[1].snaktype == 'value' then -- P582 is end time eTime = q.P582[1].datavalue.value.time end end return sTime, eTime end local function funcDateFigure(date,mode) local y, m = string.match(date, "(%d+)-(%d+)-%d+") if mode=='Y' or m=='00' or not m then return y elseif y then return string.gsub(m,'0','').."."..y else return nil end end local function getPeriodSub(sTime, eTime, brackets) local startTime, endTime, y, m, y2, m2 if sTime then y, m = string.match(sTime, "(%d+)-(%d+)-%d+") if m=='00' or m=='01' then startTime= funcDateFigure(sTime, 'Y') else startTime= funcDateFigure(sTime,'m') end end if eTime then y2, m2 = string.match(eTime, "(%d+)-(%d+)-%d+") if m2=='00' or m2=='12' then endTime=funcDateFigure(eTime, 'Y') else endTime=funcDateFigure(eTime, 'm') end end local period if sTime and eTime then if startTime==endTime then period=startTime --only (1990) else period=startTime .. '-'..endTime end elseif sTime then period=startTime .. '-' elseif eTime then period='-'..endTime else period="" end if brackets and period~="" then period="("..period..")" end return period, sTime end -- for display period with only year, for instance (2020-2021) local function getPeriod(q, brackets) local sTime, eTime = getStartEndfromQuali(q) return getPeriodSub(sTime, eTime, brackets) end local function getClassCalendar_sub(entityID) local classID=firstValue(entityID, 'P279', 'id') if classID==nil then for _, p31 in statements(entityID, 'P31') do if class_dic[p31.mainsnak.datavalue.value.id]~=nil then classID=p31.mainsnak.datavalue.value.id break end end end return classID end -- For infobox local function getClass(entityID) local classLink, circuitID, circuitLink local classTable={} for ii, p279 in statements(entityID, 'P279') do if p279 and p279.mainsnak.snaktype == 'value' then local classID = p279.mainsnak.datavalue.value.id if class_dic[classID]~=nil then circuitID=classToCircuit(classID, entityID, false, p279.qualifiers) classLink=classLinkFn(classID,circuitID) if circuitID and classLink then local period, sTime=getPeriod(p279.qualifiers, true) local classStr = classLink .. " <small>"..period.."</small>" table.insert(classTable, {sTime, classStr, circuitID}) end end end end if #classTable~=0 then table.sort(classTable, function(a, b) return a[1] < b[1] end) end for _, class in pairs(classTable) do if not str then str='' else str=str..'<br>' end str=str..class[2] circuitLink=WPlinkpure(class[3]) end return str, circuitLink, #classTable end local function fn_race(entityID,displayed_class,display_class,timeOfRace, functionName,country)--return link to the race and class --first function read from victory main local Sitelink, entity_type, classID, stageID local outTable={} for _, p31 in statements(entityID, 'P31') do if stages[p31.mainsnak.datavalue.value.id] then entity_type = 'stage' --then the class is one stage above! local parentID = getParentID(entityID) classID=getClassCalendar_sub(parentID) outTable["parentID"] = parentID --as we read it here, no need to read it afterwards stageID= entityID --everything slide from one rank entityID = parentID end end if classID==nil then classID=getClassCalendar_sub(entityID) end --Now we have the class and know the type of race it is if entity_type == 'stage' then Sitelink=getMainRaceLink(entityID,entity_type,stageID, functionName,timeOfRace) else Sitelink=getMainRaceLink(entityID,class_dic[classID],nil, functionName,timeOfRace) end if country~=false then local tCell=mw.html.create('td'):cssText("text-align:".. textalign ..";padding:0 2.3em"):wikitext(Sitelink) outTable["raceCell"]=tostring(tCell) else outTable["raceCell"]=Sitelink --already opened end if display_class == true and classID~=nil and (displayed_class==nil or displayed_class[classID]~=nil) then local circuitID=classToCircuit(classID, entityID, true,nil) local classLink=classLinkFn(classID,circuitID) --return '' worst case local tCell=mw.html.create('td') :attr('data-sort-value',class_sort[classID]) --sortkey :cssText("text-align:center;padding:0 0.5em") :wikitext(classLink) outTable["classCell"]=tCell end return outTable end local function fn_rider(entityID,timeOfRace,display_team,only_winner,country) local winners, countrytemp, result local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja") local thereisawinner=false if only_winner == 1 then winners = {Q20882667 = '', Q20882747=''} -- first, general or stage elseif only_winner == 0 then winners = { Q20882667 = '', Q20882668 = '',Q20882669 = ''} -- Q20882668 is 'second overall' else --3 winners = { Q47640757='' } -- World Tour -- name not used here end if country==nil then countrytemp=false else countrytemp=country end winner(entityID, winners, timeOfRace, countrytemp, WDlink_on, display_team, true) local tCell=mw.html.create('td'):css("text-align:".. textalign ..";padding:0 0.5em") if only_winner == 0 then tCell:wikitext(winners.Q20882667) result=tostring(tCell) tCell=mw.html.create('td'):css("text-align:".. textalign ..";padding:0 0.5em"):wikitext(winners.Q20882668) result=result..tostring(tCell) tCell=mw.html.create('td'):css("text-align:".. textalign ..";padding:0 0.5em"):wikitext(winners.Q20882669) return result..tostring(tCell) else local tempwinner if only_winner == 1 then if winners.Q20882667~=nil and winners.Q20882667~='' then tempwinner=winners.Q20882667 else tempwinner=winners.Q20882747 end else tempwinner=winners.Q47640757 end if tempwinner~='' and tempwinner~=nil then thereisawinner=true end return tCell:wikitext(tempwinner), thereisawinner end end local function compareDate(tdate) --test future if tdate then local today=os.date("*t") local _, _, y, m, d = string.find(tdate, "(%d+)%p(%d+)%p(%d+)") local tYear=tonumber(y) local tMonth=tonumber(m) local tDay=tonumber(d) if tYear>today['year'] then return true elseif tYear<today['year'] then return false --the last race is the future else if tMonth>today['month'] then return true elseif tMonth<today['month'] then return false else if tDay>today['day'] then return true elseif tDay<today['day'] then return false else return false --arbitrary end end end else return false --arbitrary end end local function calculateAge(birthDate, endDate) --test future local eYear, eMonth, eDay if birthDate then if not endDate then local today=os.date("*t") eYear=today['year'] eMonth=today['month'] eDay=today['day'] else local _, _, y, m, d = string.find(endDate, "(%d+)%p(%d+)%p(%d+)") eYear=tonumber(y) eMonth=tonumber(m) eDay=tonumber(d) end local _, _, y, m, d = string.find(birthDate, "(%d+)%p(%d+)%p(%d+)") local tYear=tonumber(y) local tMonth=tonumber(m) local tDay=tonumber(d) local alreadyThisYear if eMonth>tMonth then alreadyThisYear=true elseif eMonth<tMonth then alreadyThisYear=false else if eDay>tDay then alreadyThisYear=true elseif eDay<tDay then alreadyThisYear=false else alreadyThisYear=true end end if alreadyThisYear then return eYear-tYear, tYear, eYear+1 else return eYear-tYear-1, tYear, eYear+1 end else return 0, tYear, eYear+1 end end local function evaluateWinnerMax(t) local winners = t.vainqueur local result local most_wins = 0 local most_wins_ID = {} for winnerID, winner in pairs(winners) do if winner.count > most_wins then most_wins = winner.count most_wins_ID = { winnerID } elseif winner.count == most_wins then most_wins_ID[#most_wins_ID + 1] = winnerID end end if most_wins > 1 then for _, id in pairs(most_wins_ID) do if not result then result=winners[id].link else result=result.."<br>"..winners[id].link end end local _, gen_singular, gen_plural=plural(most_wins) if gen_singular then --slavic plural, 1 victory is not displayed word_victory=translate("raceinfobox",29) elseif gen_plural then word_victory=translate("raceinfobox",30) else word_victory=translate("raceinfobox",32) --singular end result=result.."<br>("..tostring(most_wins).." "..word_victory..")" end t.maxWinner=result end local function listOfWinners(itemID,t, team) local winners = { Q20882667 = '',}-- Q20882667 is 'overall winner general classification' local winnersId={ Q20882667 = '',}--to detect disqualification local WDlink_on, sitelink -- WDlink_on is used to decide if a Wikidata flag will be shown if wiki == "mk" or wiki == "ja" or wiki == "ru" then WDlink_on = true else WDlink_on = false end -- Get the date to sort the editions for _, p527 in statements(itemID, 'P527') do --_, p527 local raceDate, year, raceID, entity_race, a, b raceId = p527.mainsnak.datavalue.value.id -- Qnumbers of the parts of a tour raceDate=getTimeOfRace(raceId) table.insert(t.race, { raceId=raceId, raceDate=raceDate, future=compareDate(raceDate)} ) --check if future table.sort(t.race, function(a,b) return a['raceDate'] < b['raceDate'] end) -- t.race is sorted after year end --look for the next race local lastRunEdition, lastEditionDate, nextEdition for num, race in ipairs(t.race) do if race['future'] then nextEdition=num break end end --Get the winners local numberOfEditions=0 local lastWinner, winnerId if not team then --for race, a test shall be performed for num=1,#t.race do winners.Q20882667='' winnersId.Q20882667='' winner(t.race[num]['raceId'], winners, t.race[num]['raceDate'], false, WDlink_on, nil, nil, winnersId ) if t.race[num]['future']==false then --in the past if winnersId.Q20882667~="Q30108381" then --cancelled numberOfEditions=numberOfEditions+1 lastRunEdition=num lastEditionDate=t.race[num]['raceDate'] lastWinner=winners.Q20882667 end end winnerId=winnersId.Q20882667 if winnerId~=nil and winnerId~='' and winnerId~='Q666' and winnerId~='Q30108381' then --code for disqualification if not t.vainqueur[winnerId] then t.vainqueur[winnerId]={} t.vainqueur[winnerId].link=winners.Q20882667 t.vainqueur[winnerId].count=0 end t.vainqueur[winnerId].count=t.vainqueur[winnerId].count+1 end end else --for team there is nothing to check num=#t.race numberOfEditions=num lastRunEdition=num lastEditionDate=t.race[num]['raceDate'] end local monthId=firstValue(itemID, 'P2922','id') if monthId then t.lastEditionMonth=getLabelFallback(monthId, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) or '' else t.lastEditionMonth=contentLanguage:formatDate("M", lastEditionDate) end t.lastEditionYear=contentLanguage:formatDate("Y", lastEditionDate) t.numberOfEditions=numberOfEditions if not team then evaluateWinnerMax(t) end if lastRunEdition then t.lastWinner=lastWinner or '' --t.vainqueur[lastRunEdition]['link'] sitelink = wikibase.getSitelink(t.race[lastRunEdition]['raceId']) if sitelink ~= nil then t.lastLink = "[[" .. sitelink .. "]]" else t.lastLink = nil end end if nextEdition then sitelink = wikibase.getSitelink(t.race[nextEdition]['raceId']) if sitelink ~= nil then t.nextLink = "[[" .. sitelink .. "]]" else t.nextLink = nil end end end function getPeriodicity(itemID, t) local p = wikibase.getBestStatements(itemID, 'P2257') if p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' then local period=p[1].mainsnak.datavalue.value.amount local periodunit=p[1].mainsnak.datavalue.value.unit if tonumber(period)==1 and periodunit == 'http://www.wikidata.org/entity/Q577' then return translate("raceinfobox",1).." ("..t.lastEditionMonth ..")" elseif tonumber(period)==1 and periodunit == 'http://www.wikidata.org/entity/Q5151' then return translate("raceinfobox",2) else return nil end else return nil end end local function getType(itemID) local result, typeID typeID =firstValue(itemID, 'P31', 'id') if typeID ~= nil then if typeID=="Q2912397" and wiki=="fr" then result="[[Cyclisme_sur_route#Épreuve_d'un_jour|Course d'un jour]]" else result=WPlinkpure(typeID) end end --else result=nil return result end local function getFormerNames(itemID, PID) local listOfNames={} local langFallback, officialname,language if wiki=="mk" then langFallback= {wiki} --only exact language else langFallback= {wiki, 'en','fr', 'de', 'es', 'nl', 'it'} --all languages, but tested one at a time end local kk=1 while #listOfNames == 0 and kk<=#langFallback do lang=langFallback[kk] kk=kk+1 for _, prop in ipairs({PID}) do for _, p1813 in statements(itemID, prop) do language = p1813.mainsnak.datavalue.value.language officialname = p1813.mainsnak.datavalue.value.text if lang==language then --only exact language local period, sTime=getPeriod(p1813.qualifiers) if not sTime then sTime="+1900-01-01T00:00:00Z" end --first table.insert(listOfNames,{sTime, period, officialname, language}) end end end end table.sort(listOfNames, function(a, b) return a[1] < b[1] end) return listOfNames end local function officialSite(itemID) local p856 = wikibase.getBestStatements(itemID, 'P856') if p856[1] and p856[1].mainsnak.snaktype == 'value' then local url = p856[1].mainsnak.datavalue.value return '['..url.." "..translate("raceinfobox",3)..']' end return nil end local function getKm(wiki) local km if wiki == "ar" then km = 'كم' elseif wiki == "mk" then km = 'км' elseif wiki == "ru" then km = 'км' elseif wiki == "ja" then km = 'キロメートル' else km = 'km' end return km end local function getm(wiki) local m if wiki == "ar" then m = 'م' elseif wiki == "mk" then m = 'м' elseif wiki == "ru" then m = 'м' elseif wiki == "ja" then m = '' else m = 'm' end return m end local function getKg(wiki) local kg if wiki == "ar" then kg = 'كجم' elseif wiki == "mk" then kg = 'кг' elseif wiki == "ru" then kg = 'кг' elseif wiki == "ja" then kg = '' else kg = 'kg' end return kg end local function checkkm(p) local km, unit if p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' then km = tonumber(p[1].mainsnak.datavalue.value.amount) unit = p[1].mainsnak.datavalue.value.unit if unit == 'http://www.wikidata.org/entity/Q828224' then return km end end return nil end local function checkm(p) local m, unit if p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' then m = tonumber(p[1].mainsnak.datavalue.value.amount) unit = p[1].mainsnak.datavalue.value.unit if unit == 'http://www.wikidata.org/entity/Q11573' then return m elseif unit=='http://www.wikidata.org/entity/Q174728' then --cm return m*0.01 end end return nil end local function checkkg(p) local kg, unit if p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' then kg = tonumber(p[1].mainsnak.datavalue.value.amount) unit = p[1].mainsnak.datavalue.value.unit if unit == 'http://www.wikidata.org/entity/Q11570' then return kg end end return nil end local function getHeight(entityID) local m local text local lang = contentLanguage local p = mw.wikibase.getBestStatements(entityID, 'P2048') m= checkm(p) if m then text = lang:formatNum(m) if wiki == 'fo' then text = string.gsub(text, "%.", ",") end text = text .. ' ' .. getm(wiki) end return text end local function getWeight(entityID) local kg local text local lang = contentLanguage local p = mw.wikibase.getBestStatements(entityID, 'P2067') kg = checkkg(p) if kg then text = lang:formatNum(kg) if wiki == 'fo' then text = string.gsub(text, "%.", ",") end text = text .. ' ' .. getKg(wiki) end return text end local function getDistance(raceID, addUnit) local km local p = mw.wikibase.getBestStatements(raceID, 'P3157') -- P3157 is 'event distance' km =checkkm(p) if not km then --for stage race we can sum the distances from each stage local stagep, tempkm for _, p527 in statements(raceID,'P527') do stageID = p527.mainsnak.datavalue.value.id stagep=mw.wikibase.getBestStatements(stageID, 'P3157') tempkm=checkkm(stagep) if tempkm then if not km then km=tempkm else km=km+tempkm end end end end local text local lang = contentLanguage if km then -- The unit should always be km. Skip if it isn't. text = lang:formatNum(km) if wiki == 'fo' then text = string.gsub(text, "%.", ",") end if addUnit then text = text .. ' ' .. getKm(wiki) end end return text, km end local function getKmh(wiki) local kmh if wiki == "ar" then kmh = 'كم/س' elseif wiki == "da" then kmh = 'km/t' elseif wiki == "fo" then kmh = 'km/t' elseif wiki == "nl" then kmh = 'km/u' elseif wiki == "no" then kmh = 'km/t' elseif wiki == "mk" then kmh = 'км/ч' elseif wiki == "ru" then kmh = 'км/ч' elseif wiki == "ja" then kmh = 'キロメートル毎時' else kmh = 'km/h' end return kmh end local function getElevation(raceID) local l10nDef = { ["en"] = " m", ["ar"] = " م", } local l10n = l10nDef[wiki] or l10nDef["en"] local temp = mw.wikibase.getBestStatements(raceID, 'P7297') if temp[1] and temp[1].mainsnak.snaktype == 'value' then local unit = temp[1].mainsnak.datavalue.value.unit if unit == 'http://www.wikidata.org/entity/Q11573' then return tonumber(temp[1].mainsnak.datavalue.value.amount) .. l10n end end return nil end local function getSpeed(raceID, addUnit,kmdistance, property) local p = mw.wikibase.getBestStatements(raceID, 'P2052') -- P2052 is 'speed' local kmh, unit, text, found, timeOfRace local lang = contentLanguage if p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' then kmh = tonumber(p[1].mainsnak.datavalue.value.amount) unit = p[1].mainsnak.datavalue.value.unit if unit == 'http://www.wikidata.org/entity/Q180154' then -- Q180154 is 'kilometre per hour' found=true end end if not found and kmdistance then --calculate speed local p2321= wikibase.getBestStatements(raceID, property) --winner supposed to be first of overall classification if p2321 and p2321[1] and p2321[1].mainsnak.snaktype == 'value' then local q = p2321[1].qualifiers if q and q.P1352 and q.P1352[1].snaktype == 'value' then --rank for _, q1352 in pairs(q.P1352) do rank = tonumber(q1352.datavalue.value.amount) end if rank == 1 then timeOfRace=qualifieramount(p2321[1], 'P2781') --get time end end if timeOfRace then found=true kmh=math.modf(1000*kmdistance/(timeOfRace/3600))/1000 end end end if found then -- The unit should always be km/h. Skip if it isn't. text = lang:formatNum(kmh) if wiki == 'fo' then text = string.gsub(text, "%.", ",") end if addUnit then text = text .. ' ' .. getKmh(wiki) end end return text end local function getGenderCode(riderID, default) local gender local p21 = mw.wikibase.getBestStatements(riderID, 'P21') -- P21 is gender if p21[1] and p21[1].mainsnak.snaktype == 'value' then local g = p21[1].mainsnak.datavalue.value.id if g == 'Q6581097' then gender = 'm' -- Male elseif g == 'Q6581072' then gender = 'f' -- Female elseif g == 'Q1052281' then gender = 't' -- Transgenre end end return gender or default -- default is for teams, n or f end function number(gender, b, wiki) local str if b==nil or b=="" then return "" end if wiki=="ar" then str = b elseif wiki == "ca" then if b==1 then str = b.."r" elseif b==2 then str = b.."n" elseif b==3 then str = b.."r" elseif b==4 then str = b.."t" else str = b.."è" end elseif wiki=="es" then if gender == 'm' or gender == 'n' then str = b..".º" elseif gender == 'f' then str = b..".ª" else str = b.."." end elseif wiki=="fr" then if b==1 then if gender == 'm' then str="1<sup>er</sup>" elseif gender == 'f' or gender == 'n' then str="1<sup>re</sup>" else str="1<sup>e</sup>" end else str=b.."<sup>e</sup>" end elseif wiki=="nl" then str=b.."e" elseif wiki=="ru" then str=b.."-й" elseif wiki=="eo" then str=b.."-a" elseif wiki=="ast" then if gender == 'm' or gender == 'n' then str = b.."ᵘ" elseif gender == 'f' then str = b.."ª" else str = b.."." end else str = b .. ". " end return str end local function calculateTime(t) local time = tonumber(t) local h, m, s = 0, 0, 0 local str = '' if time == nil then return '' end if time < 60 then s = time elseif time < 3600 then m = math.modf(time/60) s = time - m*60 else h = math.modf(time/3600) m = math.modf((time - h*3600)/60) s = time - h*3600 - m*60 end if h>0 then str = str..mw.ustring.format ('%i'..translate("unit",2), h) end if m>=0 and h>0 then str = str.. mw.ustring.format('%02i'..translate("unit",3), m) end if m>0 and h==0 then str = str.. mw.ustring.format('%i'..translate("unit",3), m) end if s>=0 and (h>0 or m>0) then str = str.. mw.ustring.format('%02i'..translate("unit",4), s) end if s>=0 and h==0 and m==0 then str = str.. mw.ustring.format('%i'..translate("unit",4), s) end return str --time..': '..h..' '..m..' '..s end function func_error_message(x) local l10nDef = { ["en"] = {'Property <1> is missing in item "<2>" (<3>)'}, ["ar"] = {'الخاصية <1> غير موجودة في العنصر "<2>" (<3>)'}, } local l10n = l10nDef[wiki] if not l10n then l10n = l10nDef["en"] end -- default return l10n[x] end local function getMissingLabelTrackingCategory() local l10nDef = { ["//cs.wikipedia.org"] = '[[Kategorie:Údržba:Doplnit štítek na Wikidatech]]', ["//lv.wikipedia.org"] = '[[Category:Vikidatos trūkst nosaukuma latviešu valodā]]', ["//he.wikipedia.org"] = '[[קטגוריה:ויקינתונים:ערכים חסרי תווית בעברית: קבוצת אופניים]]', } local l10n = l10nDef[mw.site.server] if not l10n then l10n = '' end return l10n end local function getStageLabel(inp) local a local b='' local this_label='' if inp then a, _ = string.gsub(inp, "%a", "") -- 20, not 20a if string.find(inp, "%a") then b = string.sub(inp, string.find(inp, "%a")) end if inp == "0" then this_label = translate("func_prologue") else this_label = stageLink(inp, a, b) end end return this_label end --[[ Make a table row for infoboxes with links to previous and next ]] local function getPreviousNextLine(raceID, stage) local previousID = firstValue(raceID, 'P155', 'id') -- P155 is 'follows' local nextID = firstValue(raceID, 'P156', 'id') -- P156 is 'followed by' if not nextID or not previousID then for _, s in statements(raceID, 'P3450') do -- for items using P3450 local q = s.qualifiers if q then if not previousID and q.P155 and q.P155[1] and q.P155[1].snaktype == 'value' then previousID = q.P155[1].datavalue.value.id end if not nextID and q.P156 and q.P156[1] and q.P156[1].snaktype == 'value' then nextID = q.P156[1].datavalue.value.id end end end end if not previousID and not nextID then return '' end local previousText, nextText = '', '' local direction = contentLanguage:getDir() local previous_sign = (direction == 'ltr') and '&#x25C0;' or '&#x25B6;' local next_sign = (direction == 'ltr') and '&#x25B6;' or '&#x25C0;' local this_label if previousID then if stage then local series_ordinal= firstValue(previousID, 'P1545', 'value') this_label=getStageLabel(series_ordinal) else this_label = getYear(previousID) end local link = wikibase.getSitelink(previousID) if link then previousText = '<span style="color:#3366CC">[[' .. link .. '| ' .. previous_sign .. this_label .. ']]</span>' else previousText = '<span style="color:#3366CC">' .. previous_sign .. '</span> ' .. this_label end end if nextID then if stage then local series_ordinal= firstValue(nextID, 'P1545', 'value') this_label=getStageLabel(series_ordinal) else this_label = getYear(nextID) end local link = wikibase.getSitelink(nextID) if link then nextText = '<span style="color:#3366CC">[[' .. link .. '|' .. this_label .. next_sign .. ']]</span>' else nextText = this_label .. ' <span style="color:#3366CC">' .. next_sign .. '</span>' end end local direction = contentLanguage:getDir() local outTable = mw.html.create('tr') local tCell=outTable:tag('td') tCell:cssText("text-align:" .. ((direction == 'ltr') and 'left' or 'right')):wikitext(previousText) if stage ~= nil and wiki=="ar" then tCell:css('width','50%') end tCell=outTable:tag('td') :cssText("text-align:" .. ((direction == 'ltr') and 'right' or 'left')):wikitext( nextText) if stage ~= nil and wiki=="ar" then tCell:css('width','50%') end return outTable end --== Functions for infobox -- functions for infoboxs local function infoGetOthers(others, entityID) if not others[1].content then --picture others[1].content, others[2].content = getLogo(entityID) if not others[1].content then others[1].content, others[2].content = getImage(entityID) -- picture, caption end end if not others[3].content then -- map others[3].content, others[5].content = getMap(entityID) -- P242 is 'locator map image' end if not others[4].content then -- map others[4].content, others[6].content = getSectionalView(entityID) -- sectional_view end end local function infoGetPlaceOrCountry(details,index, entityID, timeOfRace, PID) --generalized infoGetCountry if not details[index].content then -- country -- This function gives countries where the race take place local place = {} if not place[1] then for _, p17 in statements(entityID, PID) do -- P17 is 'country' local countryID = p17.mainsnak.datavalue.value.id if PID=='P17' then place[#place + 1] = flag(countryID, timeOfRace) .. ' ' .. getCountryName(countryID) else place[#place + 1] = wikibase.getLabel(countryID) end end end if place[1] then if #place > 1 then details[index].name = details[index].name_plural end details[index].content = table.concat(place, '<br/>') end end end local function infoGetPlace(details,index, entityID, timeOfRace) infoGetPlaceOrCountry(details,index, entityID, timeOfRace, "P276") end local function infoGetCountry(details,index, entityID, timeOfRace) infoGetPlaceOrCountry(details,index, entityID, timeOfRace, "P17") end local function infoGetStartEnd(details,index, entityID, timeOfRace) if not details[index].content then -- start place local place = firstValue(entityID, 'P1427', 'id') -- P1427 is 'start point' details[index].content = place and getPlaceLink(place, timeOfRace) end if not details[index+1].content then -- end place local place = firstValue(entityID, 'P1444', 'id') -- P1444 is 'destination point' details[index+1].content = place and getPlaceLink(place, timeOfRace) end end local function infoGetParticipants(details,index, entityID) -- Function that give the number of cyclists at the beginning and at the finishing of a race for _, p1132 in statements(entityID, 'P1132') do -- P1132 is 'number of participants' local amount = tonumber(p1132.mainsnak.datavalue.value.amount) -- tonumber to remove starting '+' for _, q in qualifiers(p1132, 'P276') do -- P276 is 'location' local location = q.value.id if location == "Q529711" then -- Q529711 is 'beginning' if not details[index].content then details[index].content = amount end -- participants at start elseif location == "Q12769393" then -- Q12769393 is 'end' if not details[index+1].content then details[index+1].content = amount end -- participants at end end end end end local function infoInitTab(width, name, icon, cellpadding) if width==nil then width= '320px' end local tab = mw.html.create('table') if wiki == "eo" then tab:cssText(standardtablecss):css('width','23em') :addClass('infobox') else cellpadding=tostring(cellpadding or 4) tab:attr('cellpadding',cellpadding) :attr('cellspacing','0') :cssText(standardtablecss) :cssText("float:"..floatinfobox.."; max-width:"..width) end local tCell=tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2') :cssText('border-bottom:5px solid white; font-size:175%; text-align:center') :css('background-color',backgroundColor) local topTable = tCell:tag('table') :cssText('width:100%') local tRow=topTable:tag('tr') tRow:tag('td'):wikitext(name or '') tRow:tag('td'):wikitext(icon or '') return tab end local function addARow(name, content) local tRow if content then tRow= mw.html.create('tr'):css('vertical-align','top') tRow:tag('td'):css('width','40%'):css('font-weight','bold') :wikitext(name) tRow:tag('td'):wikitext(content) end return tRow end local function addATitle(title) local tRow if title then tRow= mw.html.create('tr'):tag('td'):attr('colspan','2') :css('text-align','center') :css('background-color',backgroundColor) :css('font-weight','bold') :wikitext(title) end return tRow end local function infoFillOthersDetails(tab, others, details,title, pxmax) if not pxmax then pxmax="300px" end if others and others[1].content then -- picture tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') :wikitext("[[File:" .. others[1].content .."|center|"..pxmax.."]]") if others and others[2].content then -- caption tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center'):css('font-size','80%') :wikitext(others[2].content) end end if details then tab:node(addATitle(title)) for _, row in ipairs(details) do tab:node(addARow(row.name, row.content)) --node check itself if nil end end end local function infoFillOthersMap(tab, others) if others[3].content then -- map tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') :wikitext("[[File:".. others[3].content .. "|center|300px]]") if others[5].content then -- caption tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center'):css('font-size','80%') :wikitext(others[5].content) end end if others[4].content then -- map tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') :wikitext("[[File:".. others[4].content .. "|center|300px]]") if others[6].content then -- caption tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center'):css('font-size','80%') :wikitext(others[6].content) end end end local function wdDoc(tab, s, translation, ID) local tCell=tab:tag('tr'):tag('td') local tC local commons_cat=firstValue(ID, 'P373', 'id') if commons_cat then commons_cat=string.gsub(commons_cat, '%s', '_') local icon="[[File:Commons-logo.svg|12px|link=https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:"..commons_cat.."]]" tC=tCell:cssText('text-align:left; border-top:3px solid '..backgroundColor..'; font-size:75%') :wikitext(icon):tag('td') else tC=tCell:attr('colspan','2') end local wd_link = wdLink(ID) local link = "[[" .. s .. "|" .. translation .. "]] "..wd_link if wiki == "ar" then link = wd_link .." [[" .. s .. "|" .. translation .. "]]" end tC:cssText('text-align:right; border-top:3px solid '..backgroundColor..'; font-size:75%') :wikitext(link) end local function listWPlink(details, index, entityID, PID, bool_link) local org={} for _, p in statements(entityID, PID) do if p and p.mainsnak.snaktype == 'value' then if bool_link then table.insert(org,WPlinkpure(p.mainsnak.datavalue.value.id)) else local label=wikibase.getLabelByLang(p.mainsnak.datavalue.value.id, wiki) table.insert(org,label) end end end if org[1] then if #org > 1 then details[index].name = details[index].name_plural end details[index].content = table.concat(org, '<br/>') end end --Display in a chronological order fields in a table local function listWPlinkChrono(details, index, entityID, listOfProperty, option, initialYear, display_flag, comma) local period, sTime, value, ID, temp local list={} if not initialYear then initialYear="1900" end if not details[index].content then for _, prop in ipairs(listOfProperty) do if #list==0 then --if P1532 is used P17 is not used for _, p in statements(entityID, prop) do if p and p.mainsnak.snaktype == 'value' then ID=p.mainsnak.datavalue.value.id if p.qualifiers then period, sTime=getPeriod( p.qualifiers, true) end if not sTime then sTime="+"..initialYear.."-01-01T00:00:00Z" end --first if option =='label' then value=wikibase.getLabelByLang(ID, wiki) elseif option == 'country' then if display_flag then value= flag(ID, sTime).." "..getCountryName(ID) else value=getCountryName(ID) end elseif option=='officialname' then value=getOfficialName(ID, sTime,false) --official name is necessary because of continental team change in ProTeam elseif option =='place' then value=getPlaceLink(ID, sTime) elseif option=='UCIcode' then value=getTeamCodeCat(entityID, sTime) --! getTeamCodeCat uses teamID elseif option=='money' then local amount=p.mainsnak.datavalue.value.amount local unit=p.mainsnak.datavalue.value.unit value=dispmoney(amount, unit) or '' else --rider value=getRiderLink(ID, sTime) end if value then table.insert(list,{sTime,period,value}) end end end end end if #list ~=0 then table.sort(list, function(a, b) return a[1] < b[1] end) end local separator='<br/>' if comma then separator=', ' end if list and #list==1 then details[index].content=list[1][3] or '' elseif list and #list~=0 then details[index].name = details[index].name_plural details[index].content='' for _, v in pairs(list) do temp=v[3] or '' if v[2] then temp=temp..' <small>'..v[2]..'</small>'..separator else temp=temp..separator end details[index].content=details[index].content..temp end end end end -- == Functions for team roster local function getReason(riderReason, riderRef, p527,timeOfRace,riderEnd) --reason for end local listofproperty={'P1642','P1643','P1534'} local outTable={} local seasonYear, endYear if timeOfRace then seasonYear=tonumber(string.sub(timeOfRace, 2, 5)) end if riderEnd then endYear=tonumber(string.sub(riderEnd, 2, 5)) end --if not the last season, do not display the reason for end if (riderReason == nil and (not endYear or (seasonYear and endYear and (seasonYear== endYear)))) then --if no riderReason before then look for it, otherwise don't touch it for _,v in ipairs(listofproperty) do for _, q in qualifiers(p527, v) do riderReason = q.value.id end end if riderReason then local label = string.gsub(wikibase.label(riderReason), "%b()", "") or getLabelFallback(riderReason,{'en', 'fr', 'de'}) riderRef = getReference(p527, 1) riderReason = ', ' .. label end end return riderReason, riderRef end local function getPosition(riderPosition,v) local stagiaire if riderPosition == nil then -- find the 'position' (P39) of a rider for _, q in qualifiers(v, 'P39') do stagiaire = q.value.id local label = string.gsub(wikibase.label(stagiaire), "%b()", "") or getLabelFallback(stagiaire,{'en', 'fr', 'de'}) Sitelink = wikibase.getSitelink('Q2328847') if Sitelink then riderPosition=', ' .. "[["..Sitelink .."|"..label.."]]" else riderPosition =', ' .. label end end end return riderPosition end local function trans(date, month, day) if date ~= '' and date~=nil then local _, _, y, m, d = string.find(date, "(%d+)-(%d+)-(%d+)") if m == '00' then m = month end if d == '00' then d = day end date = '+'..y..'-'..m..'-'..d..'T00:00:00Z' return date end return nil end local function parseDate(date, defaultYear, defaultMonth, defaultDay, errortext, etext) local y, m, d local date=trans(date, defaultMonth, defaultDay) if not date then date = '+'..defaultYear..'-'..defaultMonth..'-'..defaultDay..'T00:00:00Z' y=defaultYear m=defaultMonth d=defaultDay errortext=errortext..etext else _, _, y, m, d = string.find(date, "(%d+)-(%d+)-(%d+)") if not y or y=="0000" then y=defaultYear errortext=errortext..etext end date = '+'..y..'-'..m..'-'..d..'T00:00:00Z' end return date, y, m, d, errortext end local function findLastName(label,wiki) if not label then label = '' end local _, count = string.gsub(label, " ", " ") local names local a,b,c,d = '', '', '', '' local done = false if count ~= nil then count = count + 1 else count = 1 end if count > 1 then if count == 2 then if label ~= '' then a, b = string.match(label, "(%S+)%s+(%S+)") names = b..' '..a end else local name_parts_mk = {'да', 'ди', 'де', 'Де', 'ла', 'Ле', 'тен', 'ван', 'Ван'} local name_parts_ru = {'да', 'ди', 'де', 'Де', 'ла', 'Ле', 'тен', 'ван', 'Ван'} local name_parts = {'da', 'de', 'di', 'De', 'la', 'Le', 'ten', 'van', 'Van'} if count == 3 and label ~= '' then a, b, c = string.match(label, "(%S+)%s+(%S+)%s+(%S+)") if wiki == 'mk' then for _,v in ipairs(name_parts_mk) do if b == v then names = b..' '..c..' '..a done = true break end end elseif wiki == 'ru' then for _,v in ipairs(name_parts_ru) do if b == v then names = b..' '..c..' '..a done = true break end end else for _,v in ipairs(name_parts) do if b == v then names = b..' '..c..' '..a done = true break end end end if not done then names = c..' '..a..' '..b done = true end end if count > 3 and label ~= '' then a, b, c, d = string.match(label, "(%S+)%s+(%S+)%s+(%S+)%s+(%S+)") if wiki == 'mk' then for _,v in ipairs(name_parts_mk) do if c == v then names = c..' '..d..' '..a..' '..b done = true break end end for _,v in ipairs(name_parts_mk) do if b == v then names = b..' '..c..' '..d..' '..a done = true break end end elseif wiki == 'ru' then for _,v in ipairs(name_parts_ru) do if c == v then names = c..' '..d..' '..a..' '..b done = true break end end for _,v in ipairs(name_parts_ru) do if b == v then names = b..' '..c..' '..d..' '..a done = true break end end else for _,v in ipairs(name_parts) do if c == v then names = c..' '..d..' '..a..' '..b done = true break end end for _,v in ipairs(name_parts) do if b == v then names = b..' '..c..' '..d..' '..a done = true break end end end if not done then names = label.."%"..b end --b..' '..c..' '..d..' '..a end end end end return names or '' end local function findSortKey(riderID, correctlanguage, wikiIsSlavic) --find the last name to sort if wikiIsSlavic and correctlanguage then local label = wikibase.getLabelByLang(riderID, wiki) if not label then label = getLabelFallback(riderID, {'en', 'fr', 'de', 'es'}) return findLastName(label,wiki) else local nametable = mw.text.split(label, ",") if nametable[2] then --there is a coma so the lastname is first return nametable[1]..nametable[2] else --no coma return findLastName(label,wiki) end end else local label = getLabelFallback(riderID, {'en', 'fr', 'de', 'es'}) return findLastName(label,wiki) end end --== V) Main functions == --=== A) Function race reference === local function race_reference(raceID) -- Allow to display the reference below the classifications -- local bases={ {"ProCyclingStats", "P2327", "http://www.procyclingstats.com/race.php?id="}, {"Cycling Quotient", "P2648", "http://www.cqranking.com/men/asp/gen/race.asp?raceid="}, {"Cycling Archives", "P2330", "http://www.cyclingarchives.com/ritfiche.php?ritid="}, {"Cycling Quotient", "P2708", "http://www.cqranking.com/women/asp/gen/race.asp?raceid="} } local links = {} local ref for _, base in pairs(bases) do local p = mw.wikibase.getBestStatements(raceID, base[2]) if p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' then if base[2]=="P2648" and p[1].mainsnak.datavalue.value=="1" then --code for general reference of results ref=getReference(p[1], 1) if ref then table.insert(links, ref) end else table.insert(links, ' [' .. base[3] .. p[1].mainsnak.datavalue.value .. " " .. base[1] ..']') end end end if #links == 1 then return translate("race_reference", 1) .. table.concat(links) elseif #links > 1 then return translate("race_reference", 2) .. table.concat(links) else return '' end end --=== B) Calendar === function p.calendarcustom(frame) local headers={2} --date if wiki == "ar" and string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then frame = frame:getParent() end if frame.args[1] ~= nil then calendarID = string.gsub(frame.args[1], "%c", "") end local display_numbering=false --default local country_column=2 if istrue(frame.args['display_numbering']) then display_numbering=true table.insert(headers, 3) country_column=3 end --no_country modify the way the country is displayed local no_country={} if istrue(frame.args['no_country']) or wiki == "ar" then no_country={wiki} end -- country -- table.insert(headers, 5) --race-- table.insert(headers, 4) local display_class=false if istrue(frame.args['display_class']) or wiki == "ar" then display_class=true table.insert(headers, 6) end table.insert(headers, 7) --winner local only_winner=1 if istrue(frame.args['podium']) or wiki == "ar" then only_winner =0 table.insert(headers, 8) --second table.insert(headers, 9) --third end local display_leader=false if istrue(frame.args['display_leader']) then display_leader=true table.insert(headers, 10) end local display_team =false if istrue(frame.args['display_team']) then display_team =true end local data_type={} for ii=1,#headers do table.insert(data_type,'') end local womenrace_bool=isWomenrace(calendarID) local s = { header_function = "calendar", -- translations are in function Calendar header_1 = 1000, -- translation 1 in function Calendar is printed in the upper part of the table header header_2 = headers,-- translations 2, 3, 4, 5, 6 in function Calendar are printed in this order title=wikibase.getLabel(calendarID), -- in the lower part of the table header. The second value 3 in {4, 3} tells where the icon will go. country_column = country_column, data_sort_type = data_type, -- see https://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Sorting item = calendarID, property = 'P527', no_country = no_country, only_winner = only_winner, display_numbering = display_numbering, error_message = 0, displayed_class =nil, display_team=display_team, display_class=display_class, display_leader= display_leader, frame=frame, womenrace_bool=womenrace_bool } return calendar_main(s, tableA(s)) end function p.calendar(frame) ----- function to display UCI calendar of one year ---- ----- based on WWTcalendar function ----- ----- author: Mr. Ibrahem ----- local calendarID if wiki == "ar" then frame = frame:getParent() end local UCI = data.UCIYearToQ local header_1_tab = {["UWT"]=13 ,["europe"]=14 ,["asia"]=15,["america"]=16 ,["africa"]=17 ,["oceania"]=18, ["WWT"]=11, ["women"]=1, ["Pro"]=22} local display_code_tab= {["UWT"]=1 ,["europe"]=2 ,["asia"]=2,["america"]=2 ,["africa"]=2 ,["oceania"]=2, ["WWT"]=1, ["women"]=2, ["Pro"]=2} local header_1_number = 12 local tempdic local tempdic1 = { header_2 = {2, 3,5, 4, 7, 8, 9, 10}, only_winner =0, display_numbering=true, display_team=false, display_class=false, display_leader=true } local tempdic2 = { header_2 = {2, 5, 4, 6, 7}, only_winner =1, display_numbering=false, display_team=true, display_class=true, display_leader=false } for key, v in pairs(UCI) do if not calendarID and frame.args[key] then local year = frame.args[key] year = string.gsub(year , "%c", "") if v[year] then calendarID = v[year] header_1_number = header_1_tab[key] display_code = display_code_tab[key] end end end if wiki == "ar" then if not (frame.args["code"] and frame.args["code"] == "2") then display_code = 1 end if calendarID == "" and frame.args.test then calendarID = frame.args.test end end if not calendarID or calendarID == "" then return "" end if display_code == 1 then tempdic=tempdic1 else tempdic=tempdic2 end if istrue(frame.args['display_numbering']) then tempdic.display_numbering=true elseif frame.args['display_numbering'] and istrue(frame.args['display_numbering']) == nil then tempdic.display_numbering=false end local womenrace_bool=isWomenrace(calendarID) local s = { header_function = "calendar", -- translations are in function Calendar header_1 = header_1_number, -- t header_2 = tempdic.header_2, -- in the lower part of the table header. The second value 3 in {4, 3} tells where the icon will go. country_column = 3, data_sort_type ={'', 'unsortable', '', '', '','',''}, -- -- see https://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Sorting item = calendarID, property = 'P527', no_country = no_country_calendar, only_winner = tempdic.only_winner, display_numbering = tempdic.display_numbering, error_message = 0, displayed_class = nil, --all display_team=tempdic.display_team, display_class=tempdic.display_class, display_leader=tempdic.display_leader, frame=frame, womenrace_bool=womenrace_bool } return calendar_main(s, tableA(s)) end function calendar_main(s, resultTable)--Display the UCI women calendar of one year localframe=s.frame local calendarID=s.item local fn_racetable,fn_datetable, fn_countrytable local t_Body ={} local womenrace_bool=isWomenrace(calendarID) local temp=firstValue(calendarID, s.property) if not temp then s.error_message = 2 return '' end local country=getCountryBool(s.no_country) if available_list==false then country=false end --otherwise the display put no "country" column... ----- Begin of the main part of the code for kk, p527 in statements(calendarID, 'P527') do local RaceID = p527.mainsnak.datavalue.value.id ---- Create a row ---- fn_datetable = fn_date(RaceID) fn_racetable= fn_race(RaceID,s.displayed_class,s.display_class,fn_datetable["timeOfRace"],nil,country) if fn_racetable["raceCell"]~=nil then --otherwise the class is not display fn_countrytable=fn_country(RaceID, fn_datetable["timeOfRace"], country, fn_racetable["raceCell"], fn_racetable["parentID"] ) local tRow = mw.html.create('tr'):cssText( "line-height: 1.8em; padding: 5px;") tRow:node(fn_datetable["tCell"]) if s.display_numbering == true then tRow:tag('td'):cssText("text-align:center;padding:0 0.5em"):wikitext(tostring(kk)) end tRow:node(fn_countrytable["tCell"]) if country then tRow:node(fn_racetable["raceCell"]) end if fn_racetable["classCell"] then tRow:node(fn_racetable["classCell"]) end --class local tCell, _ =fn_rider(RaceID,fn_datetable["timeOfRace"],s.display_team,s.only_winner) tRow:node(tCell) if s.display_leader==true then tRow:node(fn_rider(RaceID,fn_datetable["timeOfRace"],s.display_team,3)) end ---- Add the row to the table t_Body[#t_Body + 1] = {fn_datetable["sortkey"], tRow} end end return sortAndConcat(t_Body, resultTable) end function p.nationalchampionships(frame) local calendarroadID, calendarITTID, year if wiki == "ar" then frame = frame:getParent() end local listOfCalendar={NationalRoadCyclingChampionships,NationalITTCyclingChampionships} for ii, thisCalendar in pairs(listOfCalendar) do --road/ITT for key, v in pairs(thisCalendar) do --look for the key of the dictionnary, here women/men if ((ii==1 and calendarroadID==nil) or (ii==2 and calendarITTID ==nil)) and frame.args[key] then year = frame.args[key] year = string.gsub( year , "%c", "") if v[year] then if ii==1 then calendarroadID = v[year] else calendarITTID = v[year] end end end end end local womenrace_bool=isWomenrace(calendarroadID) local s = { header_function = "calendar", -- translations are in function Calendar header_1 = 19, -- header_2 = {5, 20, 21}, country_column = 1, data_sort_type = {'', '', ''}, -- -- see https://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Sorting item= calendarroadID, calendarroadID = calendarroadID, calendarITTID = calendarITTID, property = 'P527', year = year, no_country = {}, --no sense here to hide the country error_message = 0, display_team = true, display_countrylink = true, frame = frame, womenrace_bool=womenrace_bool } return nationalchampionships_main(s,tableA(s)) end function nationalchampionships_main(s, resultTable)--Display the list of national champions for one year localframe=s.frame local tableChamp, fn_countrytable, t_Body = {}, {}, {} local timeOfRace ='+'..tostring(s.year).."-01-01T00:00:00Z" local tRace, thereisawinner, parentID, parentParentID, sitelink local temp=firstValue(s.calendarroadID, s.property) if temp then else s.error_message = 2 return '' end local listOfCalendarID={s.calendarroadID, s.calendarITTID} --create the table with the information for ii, thisCalendarID in ipairs(listOfCalendarID) do if thisCalendarID ~= nil then for _, p527 in statements(thisCalendarID, 'P527') do thisID = p527.mainsnak.datavalue.value.id fn_countrytable=fn_country(thisID,timeOfRace,s.country) sortkey=string.gsub(fn_countrytable["countryname"], 'É', 'E') --case États Unis --create the table if tableChamp[sortkey]==nil then tableChamp[sortkey]={} tableChamp[sortkey]['countryname']=fn_countrytable["countryname"] --raw tableChamp[sortkey]['roadwinner']='<td></td>' tableChamp[sortkey]['ITTwinner']='<td></td>' --look for sitelink to championship sitelink=nil --reinit if s.display_countrylink then --expensive parentID = firstValue(thisID, 'P361', 'id') --part of if parentID then parentParentID = firstValue(parentID, 'P31', 'id') if parentParentID then sitelink = wikibase.getSitelink(parentParentID) end end end tableChamp[sortkey]['sitelink']=sitelink tableChamp[sortkey]['flag']=fn_countrytable["flag"] end --fill the table tRace, thereisawinner=fn_rider(thisID,timeOfRace,s.display_team,1,true) if tableChamp[sortkey]['thereisawinner']~=true then --all other cases tableChamp[sortkey]['thereisawinner']=thereisawinner end if ii==1 then tableChamp[sortkey]['roadwinner']=tRace else tableChamp[sortkey]['ITTwinner']=tRace end end end end -- structure the display for key, thisRow in pairs(tableChamp) do if thisRow['thereisawinner'] then --there is a winner local tRow = mw.html.create('tr'):cssText( "line-height: 1.8em; padding: 5px;") if thisRow['sitelink']~=nil then tRow:tag('td'):wikitext(thisRow['flag']..' [['..thisRow['sitelink']..'|'..thisRow['countryname']..']]') else tRow:tag('td'):wikitext(thisRow['flag']..' '..thisRow['countryname']) end tRow:node(thisRow['roadwinner']) tRow:node(thisRow['ITTwinner']) t_Body[#t_Body + 1] = {key, tRow} end --no winner end --end list of key return sortAndConcat(t_Body, resultTable) end --=== C) Victory === function p.victories(frame) local IDtemp=frame.args[1] local womenrace_bool=isWomenrace(IDtemp) local s = { header_function = "victories", -- translations are in function victories header_1 = 2, -- translation 1 in function victories is printed in the upper part of the table header header_2 = {3, 4, 5, 6, 7},-- translations 2, 3, 4, 5, 6 in function victories are printed in this order -- in the lower part of the table header. The second value 3 in {4, 3} tells where the icon will go. data_type = {'date', 'race', 'country', 'class', 'rider'}, country_column = 3, data_sort_type = {'', 'unsortable', '', '', ''}, -- see https://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Sorting item = IDtemp, property = 'P2522', no_country = no_country_victories, error_message = 0, frame=frame, womenrace_bool=womenrace_bool } return victory_main(s ,tableA(s)) end function victory_main(s, resultTable) localframe=s.frame local _ _, _, s.item = string.find(s.item, "(%w+)") local temp=firstValue(s.item, s.property,'id') if temp then else s.error_message = 2 return '' end local country=getCountryBool(s.no_country) if available_list==false then country=false end local sortkey local t_Body = {} for _, p2522 in statements(s.item, 'P2522') do local RaceID = p2522.mainsnak.datavalue.value.id local tRow = mw.html.create('tr'):cssText( "line-height: 1.8em; padding: 5px;") fn_datetable = fn_date(RaceID, 'victory') fn_racetable=fn_race(RaceID,nil ,true,fn_datetable["timeOfRace"], 'victory',country)--displayed_class=nil if fn_racetable["raceCell"]~= nil then --otherwise class not to be displayed fn_countrytable=fn_country(RaceID, fn_datetable["timeOfRace"], country, fn_racetable["raceCell"], fn_racetable["parentID"] ) tRow:node(fn_datetable["tCell"]) if country==true then tRow:node(fn_racetable["raceCell"]) --race site link is in fn_countrytable end tRow:node(fn_countrytable["tCell"]) tRow:node(fn_racetable["classCell"]) --class tRow:node(fn_rider(RaceID,fn_datetable["timeOfRace"],false,1)) t_Body[#t_Body + 1] = {fn_datetable["sortkey"], tRow} end --no winner end --end list of key return sortAndConcat(t_Body, resultTable) end --== D) Stage infobox function p.stageinfobox(frame) local entityID = mw.text.trim(frame.args[1]) if type(entityID) ~= 'string' then error('parameter must be a string') end if not entityID:match('Q%d+') then error('parameter must be a valid Wikidata item (ex: Q42)') end local womenrace_bool=isWomenrace(entityID) local details = { { name = translate("stageinfobox",2,womenrace_bool)}, -- course / not used { name = translate("stageinfobox",2,womenrace_bool)}, -- competition { name = translate("stageinfobox",3,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",4,womenrace_bool)}, -- stage type { name = translate("stageinfobox",4,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",7,womenrace_bool)}, -- date { name = translate("stageinfobox",6,womenrace_bool)}, -- distance { name = translate("stageinfobox",7,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",10,womenrace_bool)}, -- country { name = translate("stageinfobox",9,womenrace_bool)}, -- start place { name = translate("stageinfobox",10,womenrace_bool)}, -- endplace { name = translate("stageinfobox",11,womenrace_bool)}, -- participants at start { name = translate("stageinfobox",12,womenrace_bool)}, -- participants at end { name = translate("stageinfobox",13,womenrace_bool)}, -- speed { name = translate("stageinfobox",44,womenrace_bool)}, -- elevation { name = translate("infobox",32,womenrace_bool), special = true}, -- special 1 { name = translate("infobox",33,womenrace_bool), special = true}, -- special 2 } local others = { { name = translate("infobox",29,womenrace_bool)}, -- picture { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption { name = translate("infobox",31,womenrace_bool)}, -- map { name = 'sectional'}, -- sectional { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption map { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption sectional } --begin of the function local t_P642 = { Q20882747={'results', 'first'}, Q20882748={'results', 'second'}, Q20882749={'results', 'third'}, Q21686770={'results', 'winner_fighting'}, Q2250962={'results', 'cima_coppi'}, Q10452933={'results', 'cima_pantani'}, Q20882763={'gen', 'leader'}, Q20882764={'gen', 'deuxieme'}, Q20882765={'gen', 'troisieme'}, Q20883213={'annex', 'montagne'}, Q20883140={'annex', 'jeune'}, Q20883008={'annex', 'points'}, Q20883329={'annex', 'sprints'}, Q20893984={'annex', 'super_combatif'}, Q20965880={'annex', 'combine'}, Q27104688={'annex', 'stage_volantes'}, Q27104684={'annex', 'regularite'}, Q20882922={'annex', 'equipe'}, Q27104271={'annex', 'equipe_points'}, Q20882667={'gen', 'leader'}, Q20882668={'gen', 'deuxieme'}, Q20882669={'gen', 'troisieme'}, Q20883212={'annex', 'montagne'}, Q20883139={'annex', 'jeune'}, Q20883007={'annex', 'points'}, Q20883328={'annex', 'sprints'}, Q20893983={'annex', 'super_combatif'}, Q20893979={'annex', 'combine'}, Q27067359={'annex', 'stage_volantes'}, Q27067170={'annex', 'regularite'}, Q27907747={'annex', 'azzurri_ditalia'}, Q27907748={'annex', 'azzurri_ditalia'}, Q27907714={'annex', 'breakaway'}, Q27907715={'annex', 'breakaway'}, Q20882921={'annex', 'equipe'}, Q27104269={'annex', 'equipe_points'} } local localframe if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end getLocalContent(details, localframe.args) getLocalContent(others, localframe.args) local timeOfRace local temp = firstValue(entityID, 'P31','id') icon = '' if temp and temp ~= 'Q18131152' then if temp=='Q2266066' or temp=='Q2348250' or temp=='Q485321' then icon = " [[File:Cycling (track) pictogram.svg|35px]]" else icon = " [[File:Cycling (road) pictogram.svg|35px]]" end details[3].content = typeofstagelogo(entityID, true).." "..WPlinkpure(temp) end local name = getLabelFallback(entityID, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) or '' if wiki == 'fr' and name ~= nil then name= mw.ustring.gsub(name, "^(%d+)([re]+)", "%1<sup>%2</sup> ") end name= mw.ustring.gsub(name, "^(%a)",function (x) return mw.ustring.upper(x) end) infoGetOthers(others, entityID) --name if course==nil then temp = firstValue(entityID, 'P1545') if temp then details[2].content =getStageLabel(temp) raceId = firstValue(entityID, 'P361','id') if raceId then details[2].content = (details[2].content or '') .. '، '.. WPlinkpure(raceId) for k, p31 in statements(raceId, 'P31') do if race==nil then race={} end race[k] = p31.mainsnak.datavalue.value.id --for the jersey end end end end -- This function give a format to dates when P585 (date) is used in a single day race local pTime = firstValue(entityID, 'P585', 'time') -- P585 is 'point in time' if pTime then details[4].content = funcDate(pTime, 'long') timeOfRace = pTime end local kmdistance if not details[5].content then details[5].content, kmdistance = getDistance(entityID, true) end -- distance infoGetCountry(details,6, entityID, timeOfRace) infoGetStartEnd(details,7, entityID, timeOfRace) infoGetParticipants(details,9, entityID) if not details[11].content then details[11].content = getSpeed(entityID, true, kmdistance, 'P2417') end --speed if not details[12].content then local elevation=getElevation(entityID) if elevation ~= nil then details[12].content =elevation else details[12].content = nil end end --Elevation local jerseyWPID, jersey_name local t_s = { order={'results', 'gen', 'annex'}, results={show=false, header=15, order = {'first','second','third','winner_fighting','winner_fighting2','cima_coppi','cima_pantani'}, first={translation=16}, second={translation=17}, third={translation=18}, winner_fighting={translation=19}, winner_fighting2={translation=19}, -- two winner_fighting possible cima_coppi={translation=40}, cima_pantani={translation=41} }, gen={show=false, header=20, order = {"leader", "deuxieme", "troisieme"}, leader={translation=21}, deuxieme={translation=22}, troisieme={translation=23} }, annex={show=false, header=24, order={"points","montagne","sprints","jeune","super_combatif","combine", "stage_volantes","regularite","azzurri_ditalia","breakaway","equipe","equipe_points"}, points={translation=25}, montagne={translation=26}, sprints={translation=27}, jeune={translation=28}, super_combatif={translation=29}, combine={translation=30}, stage_volantes={translation=31}, regularite={translation=32}, azzurri_ditalia={translation=42}, breakaway={translation=43}, equipe={translation=33}, equipe_points={translation=34} } } --Winner for _, p1346 in statements(entityID, 'P1346') do local id_speed, id_time, id_time_gap, id_points_a, id_points_b, type_ofclas, name_ofclas local q = p1346.qualifiers local riderId = p1346.mainsnak.datavalue.value.id id_time = qualifieramount(p1346, 'P2781') id_time_gap =qualifieramount(p1346, 'P2911') id_speed =qualifieramount(p1346, 'P2052') id_points_a = qualifieramount(p1346, 'P1358') id_points_b =qualifieramount(p1346, 'P1351') if riderId ~= nil then local riderLink,riderTeam = subwinner(riderId, timeOfRace, q) --sub function to avoid code in double -- looks into race item if the winner has a P642 statement for showing the type of winner(points, mountain, ..) if q.P642 and q.P642[1].snaktype == 'value' then for _, vv in pairs(q.P642) do local qual = vv.datavalue.value.id if qual~=nil and deprecated~='deprecated' and t_P642[qual] then if qual=="Q21686770" and t_s['results']['winner_fighting'][1] ~= "" then t_P642[qual][2] = 'winner_fighting2' end type_ofclas=t_P642[qual][1] --annex or gen name_ofclas=t_P642[qual][2] --name of ranking local v=t_s[type_ofclas][name_ofclas] v['link']=riderLink v['team']=riderTeam v['rank']=isdisqualified(p1346,q) v['time']=id_time v['gap']=id_time_gap if id_points_a then v['points']=id_points_a end if id_points_b then v['points']=id_points_b end v['speed']=id_speed if qual=="Q27104271" and t_s.annex.equipe_points['link']==nil then t_s.annex.equipe_points['link']=riderId end if qual=="Q20882922" and t_s.annex.equipe['link']==nil then t_s.annex.equipe['link']=riderId end v['genre'] = getGenderCode(riderId,'f') end end end end end local rank, deprecated, prop, order, thisorder local listoftable = {'results','gen'} -- look into P2417, stage classification, then p2321 gen classification for ii, thistable in ipairs(listoftable) do if ii==1 then prop='P2417' order = {'first', 'second', 'third'} else prop='P2321' order = {'leader', 'deuxieme', 'troisieme'} end for _, p2417 in statements(entityID, prop) do local q = p2417.qualifiers if q.P1352 and q.P1352[1].snaktype == 'value' then for _, q1352 in pairs(q.P1352) do rank = tonumber(q1352.datavalue.value.amount) end if rank == 1 or rank == 2 or rank == 3 then thisorder=order[rank] local v=t_s[thistable][thisorder] v['rank'] = isdisqualified(p2417, q) local thisid= p2417.mainsnak.datavalue.value.id v['link'],_ = subwinner(thisid, timeOfRace, q) if v['gap'] == nil and v['time'] == nil then v['gap'] = qualifieramount(p2417, 'P2911') end if v['gap'] == nil and v['time'] == nil then v['time'] = qualifieramount(p2417, 'P2781') end v['speed'] = qualifieramount(p2417, 'P2052') v['genre'] = getGenderCode(thisid, 'f') end end end end listoftable={t_s.results,t_s.gen,t_s.annex} for _, thistable in ipairs(listoftable) do for _, v in ipairs(thistable.order) do --order is the list of all classification names if thistable[v]['link'] then thistable.show = true end end end ---General table local temp local width= '320px' -- size standard 320px, special 340px if t_s.annex.show == true and (wiki == 'no' or wiki == '..') then width= '340px' end tab= infoInitTab(width, name, icon) infoFillOthersDetails(tab, others, details,translate("stageinfobox",1,womenrace_bool)) -- ranking table, general and stage for _, value_order in ipairs(t_s.order) do local thistable =t_s[value_order] --results or gen or annex if thistable.show then -- if a section of the stageinfobox should be shown tCell=tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2') tTab=tCell:tag('table'):attr('cellpadding','0'):attr('cellspacing','0'):css('width','100%') tCell=tTab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','3') :cssText('border-bottom:5px solid #fff2cc; background-color:#FFE7A0; text-align:center') :css('font-weight','bold') :wikitext(translate("stageinfobox",thistable.header,womenrace_bool)) for key, value in ipairs(thistable.order) do --value is the name of the class local v=thistable[value] if v['link'] then local a1 a1, jersey_name, jerseyWPID = jersey_infobox( value, race, timeOfRace) if a1~='' then v['jersey'] = a1 end if v['speed'] then if wiki == 'fo' then v['speed'] = string.gsub(v['speed'], "%.", ",") else local lang = mw.language.getContentLanguage() v['speed'] = '('.. lang:formatNum(v['speed'])..translate("unit",5,womenrace_bool)..')' end end if v['points'] then if v['points'] > 1 then temp=translate("unit",7,womenrace_bool) else temp=translate("unit",6,womenrace_bool) end v['points'] = v['points']..temp end local title, k = string.gsub(translate("stageinfobox",v['translation'],womenrace_bool), " ", "&nbsp;") if k > 0 then title = string.gsub(title, "&nbsp;", "<br>", 1) end --&#32; --Create an empty column on the left tRow=tTab:tag('tr'):css('vertical-align','top') tCell=tRow:tag('td') :css('font-weight','bold') if v['team']~=nil or v['speed'] ~=nil then tCell:attr('rowspan','2') end tCell:cssText("width:1%;background-color:#fff2cc;text-align:" .. textalign .. ";padding:0 2px 0 2px;white-space:nowrap") if value_order~='annex' and v['translation']~=40 and v['translation']~=41 then -- Cima Coppi, Cima Pantani with a line break if v['jersey'] == nil then if (value_order=='results') and (value=='winner_fighting' or value=='winner_fighting2' or value=='cima_coppi' or value=='cima_pantanii') then tCell:wikitext(translate("stageinfobox",v['translation'],womenrace_bool)) else tCell:wikitext(number(v['genre'], key, wiki)) end else if jerseyWPID=='' then temp='' else temp="|link="..jerseyWPID end tCell:wikitext("[[File:"..v['jersey'].."|20px|"..title..temp.."]]") end else if v['jersey'] == nil then tCell:wikitext(title) else if jerseyWPID=='' then if jersey_name ~= '' then temp = "|"..jersey_name else temp='' end else temp= "|link="..jerseyWPID end tCell:wikitext("[[File:"..v['jersey'].."|20px"..temp.."]]" .. title) end end tRow:tag('td'):cssText("padding:0 0.5em 0 0.5em;"..v['rank']) :wikitext( v['link']) tCell=tRow:tag('td'):cssText('text-align:right;font-size:85%;white-space:nowrap') if v['time'] then tCell:wikitext(calculateTime(v['time'])) end if v['gap'] then tCell:wikitext('+ '.. calculateTime(v['gap'])) end tCell:wikitext(v['points']) end tCell=tTab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2') if v['team']~=nil and v['speed'] ~=nil then -- team row tTab2=tCell:tag('table'):attr('cellpadding','0'):attr('cellspacing','0'):css('width','100%') tRow = tTab2:tag('tr') tRow:tag('td'):cssText('width:100%;text-align:" .. textalign .. ";padding-left:2px') :wikitext("("..v['team']..")") --add the team tRow:tag('td'):cssText('font-size:85%;vertical-align:top;white-space:nowrap') :wikitext(v['speed']) else if v['team']~=nil or v['speed'] ~=nil then tCell:cssText("text-align:" .. textalign .. ";padding-left:2px") if v['team'] ~= nil then tCell:wikitext("("..v['team']..")") --add the team end tCell:tag('span'):cssText("float:right;font-size:85%;"):wikitext(v['speed']) end end end end end infoFillOthersMap(tab, others) tab:node(getPreviousNextLine(entityID,true)) wdDoc(tab, "d:Wikidata:WikiProject Cycling/Documentation/stageinfobox", translate("stageinfobox",39,womenrace_bool), frame.args[1]) return tab end --== E) List of teams function p.listofteams(frame) local raceID = frame.args[1] local teams = {} -- values will be {teamLink, teamCat, sortkey, index} local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja") local timeOfRace, errorMessage = getTimeOfRace(raceID) if not timeOfRace then return errorMessage end local womenrace_bool=isWomenrace(raceID) local teamCats = { -- {c,d,e} c = singular team type, d = plural team type, e = print order of the team types ["Q6154783"] = {4,5,1}, -- WorldTeam ["Q80425135"] = {4,5,2}, -- UCI Women’s WorldTeam ["Q20638319"] = {6,7,3}, -- ProTeam (2005-2014) ["Q78464255"] = {6,7,4}, -- ProTeam (2020-) ["Q382927"] = {8,9,5}, -- UCI Professional Continental Team (2005-2019) ["Q1756006"] = {10,11,6}, -- UCI Continental Team ["Q20639847"] = {16,17,7}, -- professional cycling team ["Q20653563"] = {20,21,8}, -- Groupe Sportif I ["Q20653564"] = {22,23,9}, -- Groupe Sportif II ["Q20653566"] = {24,25,10}, -- Groupe Sportif III ["Q2466826"] = {28,29,11}, -- UCI Women’s Team ["Q23726798"] = {12,13,12}, -- national cycling team ["Q99658502"] = {12,13,13}, -- national cycling team "B" ["Q20738667"] = {12,13,14}, -- national cycling team U23 ["Q54555994"] = {12,13,15}, -- national cycling team U19 ["Q28492441"] = {12,13,16}, -- national cycling team with sponsor name ["Q20652655"] = {18,19,17}, -- amateur cycling team ["Q26849121"] = {30,31,18}, -- Women's amateur cycling team ["Q20639848"] = {14,15,19}, -- club and region cycling team ["Q20653570"] = {14,15,20}, -- club and region cycling team } local p1923 = mw.wikibase.getBestStatements(raceID, 'P1923') -- P1923 is participating teams local no = 0 -- Index used for stable sorting for _, v in pairs(p1923) do if v.mainsnak.snaktype == 'value' then no = no + 1 local teamLink, teamCat, countryID = getTeamLinkCat(v.mainsnak.datavalue.value.id, timeOfRace, true, true) local flagImage = countryID and flag(countryID, timeOfRace) or '' teams[#teams + 1] = {flagImage .. ' ' .. teamLink, teamCat, teamCats[teamCat] and teamCats[teamCat][3] or 999, no} end end table.sort(teams, function(a,b) if a[3] < b[3] then return true end -- First sort key: Order from table teamCats if a[3] > b[3] then return false end return a[4] < b[4] -- Second key is the index to ensure stable sorting end) local function getHeader(CatID, count) local header, sitelink if teamCats[CatID] then local done=false if CatID=="Q2466826" then --name changed after 2020 local year = timeOfRace and tonumber(string.sub(timeOfRace, 2, 5)) if year and year>2019 then if count == 1 then header_label = translate("headoftableIII",32, womenrace_bool) -- singular name else header_label = translate("headoftableIII",33, womenrace_bool) -- plural name end done=true end end if done==false then if count == 1 then header_label = translate("headoftableIII",teamCats[CatID][1], womenrace_bool) -- singular name else header_label = translate("headoftableIII",teamCats[CatID][2], womenrace_bool) -- plural name end end if CatID=='Q78464255' then sitelink=wikibase.getSitelink('Q382927') --continental else sitelink=wikibase.getSitelink(CatID) end if sitelink ~= nil then header = '[['..sitelink..'|'..header_label..']]' else header= header_label end end local tHeader= mw.html.create('span'):css('font-size','1.2em'):css('font-weight','bold') if not header then -- Unknown team category. Get the label for the entity to display if possible header = (CatID and getLabelFallback(CatID, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'})) or 'Unknown team category' tHeader:css('text-transform','capitalize') end tHeader:wikitext(header) -- Set parameter to show team count in front of each category local tTag='' local showcounter = 2 if count >= showcounter then tTag=mw.html.create('small'):wikitext(' (' .. count ..')') end return tostring(tHeader)..tostring(tTag) end local oldOrder = 0 local oldCatID local count = 0 local list = '' local header local resultTable = mw.html.create('table') :cssText("max-width:95%; padding:0.5em; margin-right:1em; border:1px solid rgb(200,200,200)") local tCell = resultTable:tag('tr'):tag('td') for _, team in ipairs(teams) do local order = team[3] if order ~= oldOrder then --new cat if oldOrder > 0 then header = getHeader(oldCatID, count) tCell:wikitext(header) tCell:node(tOl) end count = 1 oldOrder = order tOl = mw.html.create('ul') --reinit else count = count + 1 end oldCatID = team[2] tOl:tag('li') :cssText("width:20em;display:inline-block;vertical-align:text-top") :wikitext(team[1]) end --add last row header = getHeader(oldCatID, count) tCell:wikitext(header) tCell:node(tOl) local wd_link = mw.html.create('span'):css('float',floattable):wikitext(wdLink(raceID .. '#P1923')) if arwiki_totemplate then wd_link = wdLink(raceID .. '#P1923') end local tableFooter1=mw.html.create('tr') tCell=tableFooter1:tag('td') :addClass('navigation-only') :cssText('border-top: 2px '..backgroundColor..' solid; font-size: 80%;') tCell:wikitext(tostring(wd_link)) resultTable:node(tableFooter1) return resultTable end --== F) Classifications function p.UCIclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 19, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P3494', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row display_team=false, max_rank_displayed=1000 --unlimited the whole team must be displayed } return new_classification(frame, s) end function p.pointsclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 10, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P3494', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.teamsclassificationbytime(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 14, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {3, 2, 4}, -- translations 3, 2, 4 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = frame.args[1], property = 'P3497', -- property to use for this table team_classification = true, -- it is a team classification table, its not a rider classification table background = 'strong', -- there is no background color for the first row, but the first row is formated strong max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.teamsclassificationbypoints(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 15, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {3, 2, 7}, -- translations 3, 2, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = frame.args[1], property = 'P3496', -- property to use for this table team_classification = true, -- it is a team classification table, its not a rider classification table background = 'strong', -- there is no background color for the first row, but the first row is formated strong max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.stageclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 8, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 4}, -- translations 1, 2, 3, 4 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = frame.args[1], property = 'P2417', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = false, -- there is no background color for the first row display_ref = tonumber(frame.args[2]) == 0 and 0 or 1, max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.generalclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 9, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 4}, -- translations 1, 2, 3, 4 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = frame.args[1], property = 'P2321', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row display_ref = tonumber(frame.args[2]) == 0 and 0 or 1, max_rank_displayed=25, } return new_classification(frame, s) end function p.generalclassificationpoint(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 9, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = frame.args[1], property = 'P2321', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row display_ref = tonumber(frame.args[2]) == 0 and 0 or 1, max_rank_displayed=25 } return new_classification(frame, s) end function p.generalclassificationforttt(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 9, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {3, 2, 4, 5, 6}, -- translations 3, 2, 4, 5, 6 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = frame.args[1], property = 'P2321', -- property to use for this table team_classification = true, -- it is a team classification table, its not a rider classification table background = false, -- there is no background color for the first row display_ref = tonumber(frame.args[2]) == 0 and 0 or 1, max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.teamtimetrialclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 8, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {3, 2, 4, 5, 6}, -- translations 3, 2, 4, 5, 6 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = frame.args[1], property = 'P2417', -- property to use for this table team_classification = true, -- it is a team classification table, its not a rider classification table background = false, -- there is no background color for the first row display_ref = tonumber(frame.args[2]) == 0 and 0 or 1, max_rank_displayed=25 } return new_classification(frame, s) end function p.mountainsclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 11, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P4320', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.sprintsclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 12, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P4322', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.bestyoungclassificationbypoints(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 13, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P4323', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.bestyoungclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 13, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 4}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P4323', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.u23classification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 18, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 4}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P4323', -- property to use for this table (same as best young classification) team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.combinationclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 16, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P4324', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.combativeclassification(frame) local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_1 = 17, -- translation 10 in function headoftableII is printed in the upper part of the table header header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = 'P4321', -- property to use for this table team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.custompointsclassification(frame) local team_title if frame.args[4] and string.find(frame.args[4],"{{{")==nil then team_title=string.gsub(frame.args[4], "%c", "") end local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_2 = {1, 2, 3, 7}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header header_1_text=string.gsub(frame.args[3], "%c", ""), item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = string.gsub(frame.args[2], "%c", ""), -- property to use for this table team_title=team_title, --for old races where there was no team, only bike brands team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function p.customtimeclassification(frame) local team_title if frame.args[4] and string.find(frame.args[4],"{{{")==nil then team_title=string.gsub(frame.args[4], "%c", "") end local s = { header_function = "headoftableII", -- translations are in function headoftableII header_2 = {1, 2, 3, 4}, -- translations 1, 2, 3, 7 in function headoftableII are printed in this order in the lower part of the table header header_1_text=string.gsub(frame.args[3], "%c", ""), item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), property = string.gsub(frame.args[2], "%c", ""), -- property to use for this table team_title=team_title, --for old races where there was no team, only bike brands team_classification = false, -- it is not a team classification table, its a rider classification table background = 'color', -- there is a background color for the first row max_rank_displayed=10 } return new_classification(frame, s) end function new_classification(frame, s) local country = true for _, value in pairs(no_country_classification) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then country = false end end local raceID = s.item local womenrace_bool=isWomenrace(raceID) --[=[ It is possible to give the classification tables in the article commands to change the standard behaviour. They could look like this: {{Cycling race/teamsclassificationbytime|Q18574623|newline=false|country=true}} {{Cycling race/teamsclassificationbytime|Q18574623|country= false|newline=false}} {{Cycling race/teamsclassificationbypoints|Q18574623|newline =true|country=true}} {{Cycling race/teamsclassificationbypoints|Q18574623|newline= true}} {{Cycling race/teamsclassificationbypoints|Q18574623|newline = false|country=false}} {{Cycling race/teamsclassificationbytime|Q18574623|newline=true|country=true}} One additional parameter is "newline" with the values "true" or "false". "newline" says, if there is a line brake after the table. Standard is no line break after the tables stageclassification and teamtimetrialclassification. The second parameter is "country" with the values "true" or "false". "country" tells the module to print the country column or not. Most wikis have as standard to print the country columns, some wikis prefer as standard not to show the country column. A few lines above, the command "if wiki == 'da' then country = false end" tells that daWiki do not want to see the country colums as standard. You can add your wiki here in, if you do not want to see them as standard. With the new parameter editors are able to tell the module in the article what to do. ]=] local timeOfRace, errorMessage = getTimeOfRace(raceID) if not timeOfRace then return errorMessage end local plus = '' if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end if localframe.args[1] ~= nil then localframe.args[1] = string.gsub(localframe.args[1], "%c", "") end if localframe.args.country ~= nil then -- switch country column on or off in the article if localframe.args.country == 'true' then country = true end if localframe.args.country == 'false' then country = false end end local tableHeader2_size = #s.header_2 local max_rank_displayed=s.max_rank_displayed if localframe.args['max_rank_displayed'] and localframe.args['max_rank_displayed'] ~= '' then max_rank_displayed=tonumber(localframe.args['max_rank_displayed']) end if s.header_1_text ==nil then s.header_1_text=translate(s.header_function,s.header_1,womenrace_bool) end --for custom title local team_translation_index=3 if s.team_title == nil then s.team_title=translate(s.header_function,team_translation_index,womenrace_bool) end --translation for team has index "3" local tableBody = mw.html.create('table') :addClass('sortable') :attr('cellpadding', '0') :attr('cellspacing', '0') :css('border' , '0') local wd_link = wdLink( raceID .. '#' .. s.property ) local wd_span = mw.html.create('span'):css('float','left'):wikitext(wd_link) if wiki == "ar" then if arwiki_totemplate then wd_span = wd_link else wd_span = mw.html.create('span'):css('float','right'):wikitext(wd_link) end end tableBody:tag('tr'):tag('th') :attr('colspan', tostring(tableHeader2_size + 1)):cssText("padding:2px 2px; text-align:center; background-color:"..backgroundColor) :wikitext(tostring(wd_span)..s.header_1_text) header= tableBody:tag('tr'):cssText("text-align:center;padding:2px 2px;white-space:nowrap") for i, k in ipairs(s.header_2) do if i ~= 2 or (country and available_list) then local header_text if k == team_translation_index then --for team header_text=s.team_title else header_text=translate(s.header_function,k,womenrace_bool) end local head =header:tag('th'):wikitext(header_text) if i == 1 then head:attr('colspan','2') end end end local t_Body = {} --contains all rows local tCell, bg_color, tStyle, temp, temp2 local claims = mw.wikibase.getAllStatements(raceID, s.property) for l, m in pairs(claims) do -- look into all statements if m.mainsnak.snaktype == 'value' then local riderID = m.mainsnak.datavalue.value.id local q = m.qualifiers or {} local rank, riderLink, gender, countryID, teamLink local flagLink, countryName = '', '' local h = { jersey = {}, -- lots of jerseyID value = {'', '', '', ''} -- points, time, time_gap, speed } if q.P1352 and q.P1352[1].snaktype == 'value' then -- P1352 is ranking rank = tonumber(q.P1352[1].datavalue.value.amount) else rank = '' end if q.P1534 and q.P1534[1].snaktype == 'value' then local dnf=q.P1534[1].datavalue.value.id if dnf=='Q1210380' then riderDNF =translate("startlist",6,womenrace_bool)--"HD","NP","DQ" elseif dnf=='Q54881674' or dnf=='Q7113430' then riderDNF =translate("startlist",7,womenrace_bool) elseif dnf=='Q1210382' then riderDNF =translate("startlist",8,womenrace_bool) elseif dnf=='Q1229261' then riderDNF =translate("startlist",9,womenrace_bool) else riderDNF='' end else riderDNF='' end local cancelled=isdisqualified(m,q) if wiki == 'es' or wiki == 'fr' or wiki == 'ast' then --[[ These wikis need the gender to display the rank correct. Other wikis can skip this. ]] gender = getGenderCode(riderID, 'n') end h.value[1] = qualifieramount(m, 'P1358') h.value[2] = qualifieramount(m, 'P2781') if q.P2911 and q.P2911[1].snaktype == 'value' then -- P2911 is time gap h.value[3] = tonumber(q.P2911[1].datavalue.value.amount) plus = '+ ' end h.value[4] = qualifieramount(m, 'P2052') if q.P2912 then -- P2912 is distinctive jersey for _, v in pairs(q.P2912) do if v.snaktype == 'value' then table.insert(h.jersey, v.datavalue.value.id) end end end if s.team_classification then local _ teamLink, _, countryID = getTeamLinkCat(riderID, timeOfRace, true) else riderLink = getRiderLink(riderID,timeOfRace)..(getReference(m) or '') teamLink = getTeam(riderID, timeOfRace, q) countryID = getNationality(riderID, timeOfRace,q) end if countryID then flagLink = flag(countryID, timeOfRace) if available_list and country then if type(translations.list) == "function" then countryName = translations.list(countryID) end if countryName == '' then local label, lang = mw.wikibase.getLabelWithLang(countryID) --[[ Uses standard language fallback. Should not be nil, as all countries have English labels. ]] if lang == wikilang then countryName = label else countryName = label .. ' (' .. lang .. ')' end end end end -- find the right background color if a rider has more then one jersey -- see Wikidata:WikiProject Cycling/Kit to translate/Jerseys bg_color=nil if h.jersey[1] then for _, jersey in pairs(h.jersey) do if bg_color_table[jersey] then bg_color = bg_color_table[jersey] break end end end tStyle='' if rank == 1 then if s.background then -- values are 'strong' or 'color' tStyle = tStyle ..'font-weight:bold;' -- winner is formated bold if s.background == 'color' then if h.jersey[1] and bg_color then -- background color of winner depending on jersey tStyle = tStyle .. 'background-color:' ..bg_color end end end end local tBody = mw.html.create('tr'):cssText(tStyle) -- a row tBody:tag('td'):cssText("text-align:center;padding:2px 0.5em 2px 0.5em;white-space:nowrap;"..cancelled) :wikitext(number(gender, rank, wiki)) tCell= tBody:tag('td'):cssText("text-align:" .. textalign .. ";padding:0 0.2em 0 0.2em;"..cancelled) if not s.team_classification then if not teamLink then teamLink = '' end if not available_list then tCell:wikitext(flagLink .. ' '.. riderLink .. jersey(h.jersey)) if s.display_team~=false then tBody:tag('td'):wikitext(teamLink) end else if country == true then tCell:wikitext(riderLink .. jersey(h.jersey) ) tBody:tag('td'):wikitext( flagLink ..' '.. countryName) else tCell:wikitext(flagLink .. ' ' .. riderLink .. jersey(h.jersey)) end if s.display_team~=false then tBody:tag('td'):cssText("text-align:".. textalign ..";padding:0 0.2em 0 0.2em") :wikitext(teamLink) end end else --team if available_list==true and country then tCell:wikitext(teamLink .. jersey(h.jersey)) tBody:tag('td'):wikitext(flagLink .. ' ' .. countryName) else tCell:wikitext(flagLink .. ' ' .. teamLink .. jersey(h.jersey)) end end if s.header_2[4] == 4 then -- for table stageclassification, generalclassification, adds time and time gap if riderDNF=='' then if rank == 1 and h.value[2] then temp=calculateTime(h.value[2]) elseif rank == 1 and h.value[3]==nil then --avoid a plus with nothing temp='' else temp=plus .. calculateTime(h.value[3]) end else temp=riderDNF end tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em"):wikitext(temp) end if s.header_2[4] == 7 or (s.header_2[3] == 7 and s.header_2[1] == 1) then -- for table pointsclassification, adds points --trick for UCI classification if riderDNF=='' then if h.value[1] then temp=h.value[1] else temp='' end tCell=tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em") :wikitext(temp) if type(h.value[1]) == "number" then if h.value[1] > 1 then temp2=translate("unit",7,womenrace_bool) else temp2=translate("unit",6,womenrace_bool) end tCell:tag('span'):cssText("font-size:80%"):wikitext(temp2) end else tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em"):wikitext(riderDNF) end end if s.header_2[3] == 4 then if s.property == 'P2417' or s.property == 'P2321' then -- for tables teamtimetrialclassification or generaltttclassification, adds time tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em") :wikitext(calculateTime(h.value[2])) end end if s.property == 'P3497' then -- for table teambytimeclassification, adds time and time gap if rank == 1 then temp=calculateTime(h.value[2]) else temp=plus .. calculateTime(h.value[3]) end tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em"):wikitext(temp) end if s.property == 'P3496' then -- for table teambypointsclassification, adds points tCell=tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em") :wikitext(h.value[1]) if type(h.value[1]) == "number" then if h.value[1] > 1 then temp2=translate("unit",7,womenrace_bool) else temp2=translate("unit",6,womenrace_bool) end tCell:tag('span'):cssText("font-size:80%"):wikitext(temp2) end end if s.header_2[4] == 5 then -- for table teamtimetrialclassification, adds time gap if l > 1 then temp= plus else temp='' end tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em"):wikitext(temp..calculateTime(h.value[3])) end if s.header_2[5] == 6 then -- for table teamtimetrialclassification, adds speed tCell=tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.2em 0 0.2em") if type(h.value[4]) == "number" then tCell:wikitext(mw.ustring.format('%.3f', h.value[4])) :tag('span'):cssText("font-size:80%"):wikitext(translate("unit",5,womenrace_bool)) end end if rank~='' and rank<=max_rank_displayed then --else no display if riderDNF=='' then t_Body[#t_Body + 1] = {(type(rank) == 'number') and rank or 999, tostring(tBody)} else --disqualified should be higher than not disqualified if the ranking was revided t_Body[#t_Body + 1] = {(type(rank) == 'number') and rank-0.1 or 999, tostring(tBody)} end end end end tableBody=sortAndConcat(t_Body, tableBody) local tableFooter1,tableFooter2 if s.display_ref == 1 or wiki == "ar" then tableFooter1=mw.html.create('tr') tCell=tableFooter1:tag('td') :addClass('navigation-only') :cssText('border-top: 2px '..backgroundColor..' solid; font-size: 80%;') tableFooter2=mw.html.create('tr') tCell=tableFooter2:tag('td') :cssText("text-align:right") tCell:tag('small') :wikitext(race_reference(raceID)) end --general table style and last line local tableStyle, tableNewline if localframe.args.newline == 'false' then -- parameter newline in WP article is 'false' tableStyle = "float:" .. floattable .. "; margin-right:0.5em; border:1px solid rgb(200,200,200)" tableNewline = '' end if localframe.args.newline == 'true' then -- parameter newline in WP article is 'true' tableStyle = "border:1px solid rgb(200,200,200)" tableNewline = '<br style="clear:left;">' end if localframe.args.newline == nil then -- no second parameter, compatible to the old code if s.property == 'P2417' then --stageclassification tableStyle = "float:"..floattable.."; margin-right:0.5em; border:1px solid rgb(200,200,200)" tableNewline = '' else tableStyle = "border:1px solid rgb(200,200,200)" tableNewline = '<br style="clear:left;">' -- everything else end end local finalTable= mw.html.create('table'):cssText(tableStyle) finalTable:tag('tr'):tag('td') :node(tableBody) if tableFooter1 then finalTable:node(tableFooter1) finalTable:node(tableFooter2) end return tostring(finalTable)..tableNewline end --=== G) Infobox === function p.infobox(frame) return infobox_main(frame,0) end function p.infoboxseason(frame) return infobox_main(frame,1) end function p.infoboxChamp(frame) return infobox_main(frame,2) end function infobox_main(frame, selector) localframe = frame -- If true, winners will have Wikidata logos with link to Wikidata local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja") -- If true, winners will the team of the cyclist local team = true local details, others, winners local entityID = mw.text.trim(frame.args[1]) if type(entityID) ~= 'string' then error('parameter must be a string') end if not entityID:match('Q%d+') then error ('parameter must be a valid Wikidata item (ex: Q42)') end local womenrace_bool=isWomenrace(entityID) if selector==0 then --normal infobox details = { { name = translate("infobox",2,womenrace_bool)}, -- course { name = translate("infobox",3,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",4,womenrace_bool)}, -- competition { name = translate("infobox",5,womenrace_bool)}, -- stages { name = translate("infobox",6,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",7,womenrace_bool)}, -- date { name = translate("infobox",8,womenrace_bool)}, -- distance { name = translate("infobox",9,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",10,womenrace_bool)}, -- country { name = translate("infobox",11,womenrace_bool)}, -- start place { name = translate("infobox",12,womenrace_bool)}, -- endplace { name = translate("infobox",13,womenrace_bool)}, -- teams { name = translate("infobox",14,womenrace_bool)}, -- participants at start { name = translate("infobox",15,womenrace_bool)}, -- participants at end { name = translate("infobox",16,womenrace_bool)}, -- speed { name = translate("infobox",43,womenrace_bool)}, -- elevation { name = translate("infobox",17,womenrace_bool)}, -- cost { name = translate("infobox",32,womenrace_bool), special = true}, -- special 1 { name = translate("infobox",33,womenrace_bool), special = true}, -- special 2 } elseif selector==1 then --season infobox details = { { name = translate("infobox",46,womenrace_bool)}, -- edition (1) { name = translate("infobox",3,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",4,womenrace_bool)}, -- competition (2) { name = translate("infobox",6,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",7,womenrace_bool)}, -- date (3) { name = translate("infobox",45,womenrace_bool)}, -- rasing (4) { name = translate("infobox",47,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",48,womenrace_bool)}, -- location (country) (5) { name = translate("infobox",49,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",50,womenrace_bool)}, -- organizer (6) { name = translate("infobox",63,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",63,womenrace_bool)}, -- team class (7) { name = translate("infobox",32,womenrace_bool), special = true}, -- special 1 { name = translate("infobox",33,womenrace_bool), special = true}, -- special 2 } else --champ details = { { name = translate("infobox",46,womenrace_bool)}, -- edition (1) { name = translate("infobox",6,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",7,womenrace_bool)}, -- date (2) { name = translate("infobox",9,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",10,womenrace_bool)}, -- country (3) { name = translate("infobox",67,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",68,womenrace_bool)}, -- location (city) (4) { name = translate("infobox",61,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",62,womenrace_bool)}, -- arena / stadion (5) { name = translate("infobox",60,womenrace_bool)}, -- medals (6) { name = translate("infobox",13,womenrace_bool)}, -- team (7) { name = translate("infobox",49,womenrace_bool), name_plural = translate("infobox",50,womenrace_bool)}, -- organizer (8) { name = translate("infobox",32,womenrace_bool), special = true}, -- special 1 { name = translate("infobox",33,womenrace_bool), special = true}, -- special 2 } end others = { --same for 3 infobox { name = translate("infobox",29,womenrace_bool)}, -- picture { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption { name = translate("infobox",31,womenrace_bool)}, -- map { name = 'sectional'}, -- sectional { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption map { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption sectional } if selector==0 then winners = { { name = translate("infobox",19,womenrace_bool), QID = 'Q20882667' }, -- first { name = translate("infobox",20,womenrace_bool), QID = 'Q20882668' }, -- second { name = translate("infobox",21,womenrace_bool), QID = 'Q20882669' }, -- third { name = translate("infobox",22,womenrace_bool), QID = 'Q20883007' }, -- points { name = translate("infobox",23,womenrace_bool), QID = 'Q20883212' }, -- mountains { name = translate("infobox",24,womenrace_bool), QID = 'Q20883328' }, -- sprints { name = translate("infobox",25,womenrace_bool), QID = 'Q20883139' }, -- youth { name = translate("infobox",26,womenrace_bool), QID = 'Q101246973' }, -- supercombativity { name = translate("infobox",26,womenrace_bool), QID = 'Q20893983' }, -- combativity { name = translate("infobox",35,womenrace_bool), QID = 'Q27067359' }, -- volantes { name = translate("infobox",36,womenrace_bool), QID = 'Q27067170' }, -- regularity { name = translate("infobox",27,womenrace_bool), QID = 'Q20893979' }, -- combination { name = translate("infobox",38,womenrace_bool), QID = 'Q27907715' }, -- breakaway { name = translate("infobox",39,womenrace_bool), QID = 'Q27907747' }, -- azzurri { name = translate("infobox",40,womenrace_bool), QID = 'Q28092831' }, -- rookie { name = translate("infobox",28,womenrace_bool), QID = 'Q20882921' }, -- teams { name = translate("infobox",37,womenrace_bool), QID = 'Q27104269' }, -- teamspoints { name = translate("infobox",41,womenrace_bool), QID ='Q61976850' },-- amateur { name = translate("infobox",42,womenrace_bool), QID ='Q61976872' } --nationality } elseif selector==1 then winners = { { name = translate("infobox",52,womenrace_bool), QID = 'Q20882667' }, -- individual (first) { name = translate("infobox",53,womenrace_bool), QID = 'Q20883139' }, -- youth { name = translate("infobox",54,womenrace_bool), QID = 'Q27104269' }, -- team (teamspoints) { name = translate("infobox",55,womenrace_bool), QID = 'Q98959152' }, -- team GS-I { name = translate("infobox",56,womenrace_bool), QID = 'Q98959153' }, -- team GS-II { name = translate("infobox",57,womenrace_bool), QID = 'Q98959155' }, -- team GS-III { name = translate("infobox",58,womenrace_bool), QID = 'Q72068715' }, -- country { name = translate("infobox",59,womenrace_bool), QID = 'Q72068724' } -- country U23 } end --Champ has no winners local localframe if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end getLocalContent(details, localframe.args) getLocalContent(others, localframe.args) if selector==0 or selector==1 then getLocalContent(winners, localframe.args) end local timeOfRace, class local icon = (firstValue(entityID, 'P641','id') == "Q3609") and -- P641 is 'sport', Q3609 is 'road bicycle racing' ' [[File:Cycling (road) pictogram.svg|35px]]' or '' local name = getLabelFallback(entityID, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) or '' infoGetOthers(others, entityID) if not details[1].content then -- course -- For FR Wiki and Wikidata, exception that permit to display 1er, 2e... for the edition number ; -- for RU -й is written after the value of P393 local nr = firstValue(entityID, 'P393') -- P393 is 'edition number' if nr then if wiki == 'fr' then nr = (nr == 1) and "1<sup>re</sup> " or (nr .. "<sup>e</sup> ") elseif wiki == "nl" then nr = nr .. "e " elseif wiki == "ru" then nr = nr .. "-й " elseif wiki == "eo" then nr = nr .. "-a " elseif wiki == "hu" then nr = nr .. ". " else nr = nr .. ". " end end local is_a local classID = firstValue(entityID, 'P279', 'id') --fallback if classID then class = classLinkFn(classID) else for _, p31 in statements(entityID, 'P31') do -- P31 is 'instance of' local instanceOf = p31.mainsnak.datavalue.value.id if instanceOf ~= "Q27020041" and class_dic[instanceOf] then class = classLinkFn(instanceOf) break end end end local season = firstValue(entityID, 'P3450', 'id') -- P3450 is 'sports season of league or competition' if season then is_a = raceLink(season) else for _, p31 in statements(entityID, 'P31') do -- P31 is 'instance of' local instanceOf = p31.mainsnak.datavalue.value.id if instanceOf ~= 'Q27968055' and instanceOf ~= 'Q27020041' and class_dic[instanceOf] == nil then -- Q27020041 is 'sports season' is_a = raceLink(instanceOf) break end end end if nr and is_a then details[1].content = nr .. ' ' .. is_a end end if selector==0 or selector==1 then if not details[2].content then -- competition -- Class of a cycling race. Class is: 1.UWT, 2.UWT, 1.HC, ... add new classes, no problem -- Competition of the cycling race : UCI World Tour 2016, UCI Europe Tour 2016... local tours = {} for _, p361 in statements(entityID, 'P361') do -- P361 is 'part of' tours[#tours + 1] = raceLink(p361.mainsnak.datavalue.value.id) end if tours[1] then if #tours > 1 then details[2].name = details[2].name_plural end if class then tours[1] = tours[1] .. ' ' .. class end details[2].content = table.concat(tours, '<br/>') end end end if selector==0 then if not details[3].content then -- stages local stages = #wikibase.getAllStatements(entityID, 'P527') -- P527 is 'has part' if stages > 0 then details[3].content = stages end end end local index_date if selector==0 then index_date=4 elseif selector==1 then index_date=3 else index_date=2 end if selector==0 or selector==1 then if not details[index_date].content then -- date local sTime = firstValue(entityID, 'P580', 'time') -- P580 is 'start time' local eTime = firstValue(entityID, 'P582', 'time') -- P582 is 'end time' if sTime and eTime then local startTime, endTime = getStartEndTime(sTime, eTime) details[index_date].content = startTime .. ' – ' .. endTime details[index_date].name = details[index_date].name_plural timeOfRace = eTime else -- This function give a format to dates when P585 (date) is used in a single day race local pTime = firstValue(entityID, 'P585', 'time') -- P585 is 'point in time' if pTime then details[index_date].content = funcDate(pTime, 'long') timeOfRace = pTime end end end end --from this point the functions differ fundamentally if selector==0 then local kmdistance if not details[5].content then details[5].content, kmdistance = getDistance(entityID, true) end -- distance infoGetCountry(details,6, entityID, timeOfRace) infoGetStartEnd(details,7, entityID, timeOfRace) if not details[9].content then -- teams local teams = #wikibase.getBestStatements(entityID, 'P1923') -- P1923 is 'participating teams' if teams > 0 then details[9].content = teams end end infoGetParticipants(details,10, entityID) if not details[10].content or not details[11].content then local Allp710= wikibase.getAllStatements(entityID, 'P710') if Allp710 and #Allp710~=0 then if not details[10].content then details[10].content=#Allp710 end if not details[11].content then local maxrank=1 for _, p710 in pairs(Allp710) do -- look into all statements local q = p710.qualifiers if q and q.P1352 and q.P1352[1].snaktype == 'value' then -- P1352 is ranking local riderRank = tonumber(q.P1352[1].datavalue.value.amount) if riderRank > maxrank then maxrank = riderRank end end end if maxrank~=1 then details[11].content=maxrank end end end end if not details[12].content then details[12].content = getSpeed(entityID, true, kmdistance, 'P2321') end --speed if not details[13].content then local elevation=getElevation(entityID) if elevation then details[13].content =elevation else details[13].content = nil end end --Elevation if not details[14].content then -- cost local cost = firstValue(entityID, 'P2130') -- P2130 is cost if cost then details[14].content = dispmoney(cost.amount, cost.unit) end end elseif selector==1 then if not details[4].content then -- racing local stages = #wikibase.getAllStatements(entityID, 'P527') -- P527 is 'has part' if stages > 0 then details[4].content = stages end end if not details[5].content then -- location infoGetPlace(details,5, entityID, timeOfRace) --in GAN version, the separator is , not <br /> end if not details[6].content then -- organizer sitelink listWPlink(details, 6, entityID,'P644',true) --org end if not details[7].content then -- organizer sitelink listWPlink(details, 7, entityID,'P2670',true) --team ???? end else --champ infoGetCountry(details,3, entityID, timeOfRace) if not details[4].content then -- location infoGetPlace(details,4, entityID, timeOfRace) --in GAN version, the separator is , not <br /> end if not details[5].content then -- arena / stadion listWPlink(details, 5, entityID,'P115',true) end if not details[6].content then -- racing local stages = #wikibase.getAllStatements(entityID, 'P527') -- P527 is 'has part' if stages > 0 then details[6].content = stages end end if not details[7].content then -- teams local teams = #wikibase.getBestStatements(entityID, 'P1923') -- P1923 is 'participating teams' if teams > 0 then details[7].content = teams end end if not details[8].content then -- organizer sitelink listWPlink(details, 8, entityID,'P644',true) --org end end tab = infoInitTab("300px", name, icon) infoFillOthersDetails(tab, others, details,translate("infobox",1,womenrace_bool)) if selector==0 or selector==1 then --no winners for champ local winRows='' local win = {} for _, v in pairs(winners) do if not v.content then win[v.QID] = '' end end winner(entityID, win, timeOfRace, false, WDlink_on, team, true) for _, v in pairs(winners) do if not v.content then if win[v.QID] ~= '' then v.content = win[v.QID] end end if v.content then tRow= mw.html.create('tr') :css('vertical-align','top') tRow:tag('td'):css('font-weight','bold'):wikitext(v.name) tRow:tag('td'):wikitext(v.content) winRows=winRows..tostring(tRow) --not elegant end end if winRows~= '' then tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2') :cssText('border-bottom:5px solid white; background-color:'..backgroundColor..'; text-align:center') :css('font-weight','bold') :wikitext(translate("infobox",18,womenrace_bool)) tab:wikitext(winRows) end end if others[3].content then -- map tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') :wikitext("[[File:".. others[3].content .. "|center|300px]]") if others[5].content then -- caption tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center'):css('font-size','80%') :wikitext(others[5].content) end end tab:node(getPreviousNextLine(entityID)) wdDoc(tab, "d:Wikidata:WikiProject Cycling/Documentation/infobox", translate("infobox",34,womenrace_bool), entityID) return tab end --=== H) race infobox function p.raceinfobox(frame) localframe = frame local lang = contentLanguage -- If true, winners will have Wikidata logos with link to Wikidata local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja") local tRace = {race={ raceId, raceDate, future, }, vainqueur= {}, lastEditionMonth, lastEditionYear, numberOfEditions, lastLink, nextLink, lastWinner, maxWinner, } local entityID = mw.text.trim(frame.args[1]) if type(entityID) ~= 'string' then error('parameter must be a string') end if not entityID:match('Q%d+') then error('parameter must be a valid Wikidata item (ex: Q42)') end local womenrace_bool=isWomenrace(entityID) local details = { { name = translate("raceinfobox",4,womenrace_bool)}, -- sport { name = translate("raceinfobox",5,womenrace_bool)}, -- creation date { name = translate("raceinfobox",6,womenrace_bool)}, -- disparition date { name = translate("raceinfobox",7,womenrace_bool)}, -- number of editions { name = translate("raceinfobox",8,womenrace_bool)}, -- periodicity { name = translate("raceinfobox",9,womenrace_bool)}, -- type , name_plural = translate("infobox",10) { name = translate("raceinfobox",33,womenrace_bool), name_plural = translate("raceinfobox",34,womenrace_bool)}, --country { name = translate("raceinfobox",10,womenrace_bool), name_plural = translate("raceinfobox",11,womenrace_bool)}, -- place { name = translate("raceinfobox",12,womenrace_bool), name_plural = translate("raceinfobox",13,womenrace_bool)}, --org { name = translate("raceinfobox",27,womenrace_bool), name_plural = translate("raceinfobox",28,womenrace_bool)}, --race director { name = translate("raceinfobox",14,womenrace_bool)}, -- official web site { name = translate("raceinfobox",15,womenrace_bool), name_plural = translate("raceinfobox",16,womenrace_bool)}, -- Cat { name = translate("raceinfobox",17,womenrace_bool)}, -- circuit } local others = { { name = translate("infobox",29,womenrace_bool)}, -- picture { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption { name = translate("infobox",31,womenrace_bool)}, -- map { name = 'sectional'}, -- sectional { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption map { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption sectional } local name = getLabelFallback(entityID, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) or '' infoGetOthers(others, entityID) local localframe if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end getLocalContent(details, localframe.args) getLocalContent(others, localframe.args) local timeOfRace, class local listOfNames=getFormerNames(entityID, 'P1448') local sport_id=firstValue(entityID, 'P641', 'id') local icon = (sport_id == "Q3609") and -- P641 is 'sport', Q3609 is 'road bicycle racing' ' [[File:Cycling (road) pictogram.svg|35px]]' or '' --1st ist sport if not details[1].content and sport_id then details[1].content = WPlinkpure(sport_id) end --creation local creation=firstValue(entityID, 'P571', 'time') if not details[2].content and creation then details[2].content = funcDate(creation, "Y" ) end --disparition local disparition=firstValue(entityID, 'P576', 'time') if not details[3].content and disparition then details[3].content = funcDate(disparition,"Y") end --populate tRace listOfWinners(entityID, tRace) --number of editions if not details[4].content and tRace.numberOfEditions and tRace.lastEditionYear then details[4].content = tostring(tRace.numberOfEditions).." (" .. translate("raceinfobox",31,womenrace_bool) .. " "..tostring(tRace.lastEditionYear)..")" end --periodicity if not details[5].content then details[5].content = getPeriodicity(entityID, tRace) end --type if not details[6].content then details[6].content = getType(entityID) end timeOfRace=nil --could be from last edition if not details[7].content then infoGetCountry(details,7, entityID, timeOfRace) end if not details[8].content then infoGetPlace(details,7, entityID, timeOfRace) end if not details[9].content then listWPlinkChrono(details, 9, entityID, {'P664'}, true, initialYear) --organiser end if not details[10].content then listWPlinkChrono(details, 10, entityID, {'P488'}, 'rider', initialYear) --race dir end if not details[11].content then details[11].content = officialSite(entityID) end --Class and circuit local classContent, circuitLink, numberClass= getClass(entityID) if not details[12].content then details[12].content = classContent if numberClass >1 then details[12].name = details[12].name_plural end end if not details[13].content then details[13].content = circuitLink end --Build the table tab = infoInitTab("300px", name, icon) --former names wiki_listOfNamesAtBottom={'ru'} local listOfNamesAtBottom = false for _, value in pairs(wiki_listOfNamesAtBottom) do -- if value == wiki then listOfNamesAtBottom = true end end --picture at the top infoFillOthersDetails(tab, others, nil,translate("raceinfobox",19,womenrace_bool),"260px") if not listOfNamesAtBottom then if listOfNames and #listOfNames>1 then tab:node(addATitle(translate("raceinfobox",18,womenrace_bool))) for _, v in pairs(listOfNames) do tab:node(addARow(v[2],v[3])) --period, name end end end infoFillOthersDetails(tab, nil, details,translate("raceinfobox",19,womenrace_bool),"260px") if listOfNamesAtBottom then if listOfNames and #listOfNames>0 then -- except for the ru-wiki, no one uses the display of official names at the bottom anyway tab:node(addATitle(translate("raceinfobox",18,womenrace_bool))) for _, v in pairs(listOfNames) do tab:node(addARow(v[2],v[3])) --period, name end end end if (tRace.lastWinner and tRace.lastWinner~='') or (tRace.maxWinner and tRace.maxWinner~='') then tab:node(addATitle(translate("raceinfobox",20,womenrace_bool))) if (tRace.lastWinner and tRace.lastWinner~='') then tab:node(addARow(translate("raceinfobox",21,womenrace_bool),tRace.lastWinner)) end if (tRace.maxWinner and tRace.maxWinner~='') then tab:node(addARow(translate("raceinfobox",22,womenrace_bool),tRace.maxWinner)) end end if tRace.nextLink or tRace.lastLink then tab:node(addATitle(translate("raceinfobox",23,womenrace_bool))) local outTable if tRace.lastLink then outTable = mw.html.create('tr') local tCell=outTable:tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') local lastText="[[File:Crystal Clear app kworldclock.png|left|37px]]".. translate("raceinfobox",24,womenrace_bool).. ":<br>'''".. tRace.lastLink.."'''" tCell:wikitext(lastText) tab:node(outTable) end if tRace.nextLink then outTable = mw.html.create('tr') local tCell=outTable:tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') local nextText = "[[File:Crystal Clear app kworldclock.png|left|37px]]".. translate("raceinfobox",25,womenrace_bool).. ":<br>'''".. tRace.nextLink.."'''" tCell:cssText("text-align:center"):wikitext(nextText) tab:node(outTable) end end wdDoc(tab, "d:Wikidata:WikiProject Cycling/Documentation/raceinfobox", translate("raceinfobox",26,womenrace_bool), entityID) return tab end --=== I) Team roster function p.teamroster(frame) localframe=frame local squadID if frame.args[1] then squadID = string.gsub(frame.args[1], "%c", "") end local flags, pays = {}, {} local riderName, riderBirthday,riderTeam, timeTeam, correctlanguage,riderStart, riderEnd local riderPosition, riderReason, riderRef, errortext local riderReasonTable, riderTablecorrect, riderTablenotcorrect, riderTable = {}, {}, {}, {} local labelMissing = false local teamID, startOfSeason, stagiaire local slavicWikis = {mk = true, ru = true} local wikiIsSlavic = slavicWikis[wiki] local WDlink_on = wiki == "mk" or wiki == "ja" or wiki == "ru" or wiki == "he" local tableEndText = '' local sort --[[ The word 'sort' is used to sort the riders after the surname. It could look like this in the Wikipedia article {{Cycling race/teamroster|Q21769847 | sort }} A rider called 'Laurens De Vreese' is sorted after 'De Vreese Laurens'. If you want to sort after 'Vreese Laurens De' change that in the code. In lv mkWiki and ruWiki sorting is standard, there is no need to switch sorting on in the article ]] if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end if localframe.args[2] ~= nil then if mw.ustring.find(mw.ustring.lower(localframe.args[2]), "sort") then sort = true else sort = false end end if wiki == "lv" or wiki == "mk" or wiki == "ru" then sort = true end local womenrace_bool=isWomenrace(squadID) local temp = firstValue(squadID, 'P361', 'id') if temp then teamID = temp end temp = firstValue(squadID, 'P580', 'time') if temp then startOfSeason = temp else local Sitelink=getSitelinkFallback(squadID,{'en', 'fr', 'de'}) if Sitelink == nil then return '> Wikidata is missing data about the start time (P580) and end time (P582) of the season' else startOfSeason = '+'..string.match(Sitelink, '%d%d%d%d' ) ..'-01-01T00:00:00Z' end end for _, p527 in statements(squadID, 'P527') do --re-init riderName, riderBirthday, correctlanguage=nil, nil, nil riderTeam, timeTeam, riderReason, riderRef=nil, nil, nil, nil riderStart, riderEnd=nil, nil local riderID = p527.mainsnak.datavalue.value.id riderName, correctlanguage =getRiderLink(riderID, startOfSeason) --label if WDlink_on==true then riderName=riderName..wdLink(riderID) end local timeOfRace = startOfSeason _, startOfSeasonYear, startOfSeasonMonth, startOfSeasonDay, _=parseDate(startOfSeason, '2040', '12', '31', '','') riderBirthday=firstValue(riderID, 'P569','time') if not wikiIsSlavic then correctlanguage=true end --actually we never take a cyrillic name if no latin is found local sortkey = findSortKey(riderID, correctlanguage, wikiIsSlavic) for _, q in qualifiers(p527, 'P580') do local startdate = q.value['time'] timeOfRace = startdate riderStart = funcDate(trans(startdate,'01', '01') or '', 'small') end for _, q in qualifiers(p527, 'P582') do local enddate=q.value['time'] riderEnd = funcDate(trans(enddate,'12', '31') or '', 'small') end riderPosition=getPosition(riderPosition,p527) riderReason, riderRef=getReason(riderReason,riderRef,p527, timeOfRace,enddate) local beginYear, beginMonth, beginDay, endYear, endMonth, endDay, beginDate, endDate, endDatefound, endDatetemp local changedTime = '+0000-00-00' if teamID == nil then local p54 = getStatementForTime(riderID, 'P54', timeOfRace) if p54 then teamID = p54.mainsnak.datavalue.value.id end else for _, v in statements(riderID, 'P54') do -- look into all P54 teams stagiaire=nil errortext='' local thisteamID = v.mainsnak.datavalue.value.id if thisteamID == teamID then endDatefound=true beginDate, endDate = getStartEndfromQuali(v.qualifiers) beginDate, beginYear, beginMonth, beginDay, errortext = parseDate(beginDate, '2040', '01', '01', errortext, ' missing qualifiers by rider') if not endDate then endDatefound=false end endDate, endYear, endMonth, endDay, _ = parseDate(endDate, beginYear, '12', '31', errortext,'') riderReason, riderRef=getReason(riderReason,riderRef,v,timeOfRace,endDate) if (beginYear == startOfSeasonYear or endYear == startOfSeasonYear) and ((beginYear == startOfSeasonYear and (beginMonth ~= '01' or beginDay ~= '01')) or (endYear == startOfSeasonYear and (endMonth ~= '12' or endDay ~= '31'))) then -- riders who start after 1 January or end earlier then 31 December in the season riderStart = funcDate(beginDate, 'small') if endDatefound then riderEnd = funcDate(endDate, 'small') else riderEnd = funcDate('+'..beginYear..'-12-31T00:00:00Z', 'small') end riderPosition=getPosition(riderPosition,v) end else for _, q in qualifiers(v, 'P39') do stagiaire =q.value.id end if not stagiaire then endDatefound=true beginDate, endDatetemp=getStartEndfromQuali(v.qualifiers) if not endDatetemp then endDatefound=false end beginDate, beginYear, beginMonth, beginDay, errortext = parseDate(beginDate, '2040', '01', '01', errortext, ' missing qualifiers by rider') endDate, endYear, endMonth, endDay, _ = parseDate(endDatetemp, beginYear, '12', '31', errortext, '') if beginYear < startOfSeasonYear or (beginYear == startOfSeasonYear and beginMonth < startOfSeasonMonth) or (beginYear == startOfSeasonYear and beginMonth == startOfSeasonMonth and beginDay < startOfSeasonDay) then -- start time < season time if endDatefound then if (endDate or '') >= changedTime then -- find maximum end time -- Case Pierre-Roger Latour: Chambéry CF (2012 - 2014), time season at 2013 -- Task: changedTime should be after start time, but before startOfSeason if endYear > startOfSeasonYear then changedTime = '+'..startOfSeasonYear..'-12-31T00:00:00Z' else changedTime = endDate or '' end end end end if changedTime ~= '+0000-00-00' then riderTeam = getTeam(riderID, changedTime, nil) local _, _, endYear, _, _ = string.find(changedTime, "(%d+)-(%d+)-(%d+)") timeTeam = ' ('..endYear..')' if wiki == "ar" then timeTeam = endYear end end end end end end --get the country local countryID = getNationality(riderID, timeOfRace,q) if countryID then pays = getCountryName(countryID) flags = flag(countryID, timeOfRace) end --save local tRider={ sortkey=sortkey, riderName=riderName, riderBirthday=riderBirthday, riderTeam=riderTeam, timeTeam=timeTeam, riderStart=riderStart, riderEnd=riderEnd, riderPosition=riderPosition, riderReason=riderReason, riderRef=riderRef, errortext=errortext, pays=pays, flags=flags } if correctlanguage == true then table.insert(riderTablecorrect,tRider ) else table.insert(riderTablenotcorrect, tRider) end end -- sorting names -- if sort == true and #riderTablecorrect~=0 and #riderTablenotcorrect~=0 then -- It was if sort == true and #riderTablecorrect==0 and #riderTablenotcorrect==0 then -- replaced with this to display the team roster in the ru-wiki table.sort(riderTablecorrect, function(a,b) return a[1]<b[1] end) table.sort(riderTablenotcorrect, function(a,b) return a[1]<b[1] end) end --merge for _, v in pairs (riderTablecorrect) do table.insert(riderTable, v) end for _, v in pairs (riderTablenotcorrect) do table.insert(riderTable, v) end local wd_link = mw.html.create('span'):css('float','left'):wikitext(wdLink(frame.args[1]..'#P527')) if arwiki_totemplate then wd_link = wdLink(frame.args[1] .. '#P527') end local outTable = mw.html.create('table') :addClass('sortable') :attr('cellpadding', '2') :attr('cellspacing', '0') :css('border' , '1px solid rgb(200,200,200)') :css('padding', '3px') local th_colspan = 4 if wiki == "ar" then th_colspan = 5 end outTable:tag('tr'):css('line-height','1.8em') :css('background-color',backgroundColor) :tag('th'):attr('colspan', th_colspan):cssText('text-align:center;white-space:nowrap') :wikitext(tostring(wd_link)) :wikitext(translate("getSquadTableColumn",7,womenrace_bool)) local header = outTable:tag('tr') header:tag('th'):cssText('text-align:center;padding:2px 20px 2px 2px;white-space:nowrap'):wikitext(translate("getSquadTableColumn",1,womenrace_bool)) local textalign = 'center' if wiki=='ar' then textalign = 'right' end header:tag('th'):cssText('text-align:'..textalign..';padding:2px 20px 2px 2px;white-space:nowrap'):wikitext(translate("getSquadTableColumn",2,womenrace_bool)) if available_list and wiki ~= 'lv' then header:tag('th'):cssText('text-align:center;padding:2px 20px 2px 2px;white-space:nowrap'):wikitext(translate("getSquadTableColumn",6,womenrace_bool)) end if wiki == "ar" then header:tag('th'):attr('colspan', 2):cssText('text-align:center;padding:2px 20px 2px 2px;white-space:nowrap'):wikitext(translate("getSquadTableColumn",3,womenrace_bool)) else header:tag('th'):cssText('text-align:center;padding:2px 20px 2px 2px;white-space:nowrap'):wikitext(translate("getSquadTableColumn",3,womenrace_bool)) end local temp local iii = 1 for i, v in pairs (riderTable) do local tRow=outTable:tag('tr'):css('line-height','1.8em') local tCell= tRow:tag('td'):cssText("padding:0 1em 0 0;white-space:nowrap") if not available_list or wiki == 'lv' then temp=v['flags']..' ' else temp='' end tCell:wikitext(temp..v['riderName']):attr('data-sort-value',v['sortkey']) if v['riderStart']~=nil or v['riderEnd']~=nil then tCell:tag('span'):cssText("font-size:80%; color:#686868") local note='' if v['riderReason'] ~= nil then note = ', [[#tr_'..i..frame.args[1]..'|'..translate("getSquadTableColumn",4,womenrace_bool)..']]' if wiki == "ar" then note = '، [[#tr_'..i..frame.args[1]..'|'..translate("getSquadTableColumn",4,womenrace_bool)..']]' end end tCell:wikitext(' ('..(v['riderStart'] or '')..'–'..(v['riderEnd'] or '') .. (v['riderPosition'] or '')..note..')') elseif v['riderReason'] then tCell:tag('span'):cssText("font-size:80%; color:#686868") :wikitext('([[#tr_'..i..frame.args[1]..'|'..translate("getSquadTableColumn",4,womenrace_bool)..']]'.. ')') end tCell=tRow:tag('td'):cssText("text-align:right;white-space:nowrap") if wiki == 'lv' then local _, _, beginYear, beginMonth, beginDay = string.find(startOfSeason,"(%d+)-(%d+)-0*(%d+)") local _, _, endYear, endMonth, endDay = string.find(v['riderBirthday'] or '',"(%d+)-(%d+)-0*(%d+)") tCell:wikitext(frame:expandTemplate{ title = 'Template:Birth date and age2', args = { beginYear, beginMonth, beginDay, endYear, endMonth, endDay } }) else tCell:wikitext(funcDate(v['riderBirthday'] or '', 'long')) if available_list then tRow:tag('td'):wikitext(v['flags'].. ' '..v['pays']) end end if wiki =='he' then local isRtl = (mw.ustring.find(v['riderTeam'], '|.*[א-ת]') or (not mw.ustring.find(v['riderTeam'], '|') and mw.ustring.find(riderTeam, '[א-ת]'))) if isRtl then tCell=tRow:tag('td'):cssText("padding:0 0.5em; text-align:right") else labelMissing = true -- FIXME: labelMissing is not functional in most languages. once we have infra support for it, move it there tCell=tRow:tag('td'):cssText("padding:0 0.5em; text-align:left") end else if wiki == "ar" then tCell=tRow:tag('td'):cssText("padding:0 0.5em") else tCell=tRow:tag('td'):cssText("padding:0 0.5em; text-align:left") end end if v['riderTeam'] then if wiki == "ar" then tCell:wikitext( v['riderTeam'] ) tCell=tRow:tag('td'):cssText("padding:0 0.5em") tCell:wikitext( v['timeTeam']..v['errortext'] ) else tCell:wikitext(v['riderTeam'].. v['timeTeam']..v['errortext']) end end --tableEndText is not a table if v['riderReason'] ~= nil or v['errortext'] ~= '' then local temp=(v['riderReason'] or '')..(v['errortext'] or '') if iii == 1 then tableEndText = tableEndText.. translate("getSquadTableColumn",5,womenrace_bool)..': '.. v['riderName'].. temp else tableEndText = tableEndText.. '<span style="color:white">'.. translate("getSquadTableColumn",5,womenrace_bool)..': </span>'.. riderName.. temp end iii = iii + 1 if riderRef ~= nil then tableEndText = tableEndText.. frame:extensionTag{name='ref', content=v['riderRef'], args = {name='tr_'..iii..frame.args[1]}} end tableEndText = tableEndText.. '<br>' end end if labelMissing then outTable:wikitext(getMissingLabelTrackingCategory()) end local UCIlink if wiki=="fr" then UCIlink="https://www.uci.org/fr/route/%C3%A9quipe" else UCIlink="https://www.uci.org/road/teams" end outTable:tag('tr'):tag('td'):addClass("navigation-only") :attr('data-sort-value','zz') :attr('colspan',th_colspan) :cssText("border-top: 2px "..backgroundColor.." solid; font-size: 80%;") :tag('tr') :tag('td'):attr('colspan',th_colspan) :attr('data-sort-value','zzz') :cssText("text-align:right") :tag('small'):wikitext(translate("race_reference", 1,womenrace_bool).."["..UCIlink..' UCI]') return tostring(outTable)..tableEndText end --== J) List of winners == function p.listofwinners(frame) local winnersProperty = {'Q20882667','Q20882668','Q20882669'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnersyoung(frame) local winnersProperty = {'Q20883139','Q72099969','Q72099972'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[4]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=tonumber(frame.args[5]), -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnersChamp(frame) local winnersProperty = {'Q20882667','Q20882668','Q20882669'} local s = { countryflag=false, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), winnersProperty=winnersProperty, display_team = false, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end --listofwinnerssecondpart and so on can be coded with p.listofwinners function p.listofwinnersnowiki(frame) local winnersProperty = {'Q20882667','Q20882668','Q20882669'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return frame:extensionTag{ name = 'nowiki', content = listofwinners_main(frame, s)} end function p.listofwinnersteamofpoint(frame) local winnersProperty = {'Q27104269','Q72065970','Q72065977'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnersGSI(frame) local winnersProperty = {'Q98959152','Q98959192','Q98959196'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnersGSII(frame) local winnersProperty = {'Q98959153','Q98959194','Q98959197'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnersGSIII(frame) local winnersProperty = {'Q98959155','Q98959195','Q98959198'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnerscountry(frame) local winnersProperty = {'Q72068715','Q72068718','Q72068721'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnerscountryU23(frame) local winnersProperty = {'Q72068724','Q72068725','Q72068729'} local display_team = false -- display of a rider without a team if tonumber(frame.args[5]) ==1 then display_team = true end -- display of the rider with the team local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team=display_team, -- since the answer is "args[4]" winnersProperty=winnersProperty, custom=false } return listofwinners_main(frame, s) end function p.listofwinnerscustom(frame) local winnersProperty ={} --general if frame.args[5] ~= nil and tonumber(frame.args[5]) ==1 then table.insert( winnersProperty,'Q20882667') end --podium if frame.args[6] ~= nil and tonumber(frame.args[6]) ==1 then table.insert( winnersProperty,'Q20882668') table.insert( winnersProperty,'Q20882669') end --points if frame.args[7] ~= nil and tonumber(frame.args[7]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q20883007' ) end --mounstain if frame.args[8] ~= nil and tonumber(frame.args[8]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q20883212' ) end -- sprints if frame.args[9] ~= nil and tonumber(frame.args[9]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q20883328' ) end -- youth if frame.args[10] ~= nil and tonumber(frame.args[10]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q20883139' ) end -- supercombativity if frame.args[11] ~= nil and tonumber(frame.args[11]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q101246973' ) end -- combativity if frame.args[11] ~= nil and tonumber(frame.args[11]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q20893983' ) end -- volante if frame.args[12] ~= nil and tonumber(frame.args[12]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q27067359' ) end -- regularity if frame.args[13] ~= nil and tonumber(frame.args[13]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q27067170' ) end -- combination if frame.args[14] ~= nil and tonumber(frame.args[14]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q20893979' ) end -- breakaway if frame.args[15] ~= nil and tonumber(frame.args[15]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q27907715' ) end -- azzurri if frame.args[16] ~= nil and tonumber(frame.args[16]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q27907747' ) end -- rookie if frame.args[17] ~= nil and tonumber(frame.args[17]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q28092831' ) end -- teams if frame.args[18] ~= nil and tonumber(frame.args[18]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q20882921' ) end -- teamspoints if frame.args[19] ~= nil and tonumber(frame.args[19]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q27104269' ) end -- amateur if frame.args[20] ~= nil and tonumber(frame.args[20]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q61976850' ) end --nationality if frame.args[21] ~= nil and tonumber(frame.args[21]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q61976872' ) end -- country if frame.args[22] ~= nil and tonumber(frame.args[22]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q72068715' ) end -- country U-23 if frame.args[23] ~= nil and tonumber(frame.args[23]) ==1 then table.insert( winnersProperty, 'Q72068724' ) end local s = { countryflag=true, beginyear=tonumber(frame.args[2]), endyear=tonumber(frame.args[3]), shapka=tonumber(frame.args[4]), display_team = false, winnersProperty=winnersProperty, custom=true } return listofwinners_main(frame, s) end function listofwinners_main(frame, s) local rows = {} frame.args[1] = string.gsub(frame.args[1], "%c", "") local raceID = frame.args[1] local WDlink_on = (wiki == "mk") or (wiki == "ja") or (wiki == "ru") -- WDlink_on is used to decide if a Wikidata logo will be shown local WPcontent = { row ={}, code = {} } local beginyear=s.beginyear or 0 local endyear=s.endyear or 0 local shapka=s.shapka or 0 local titletable local womenrace_bool=isWomenrace(raceID) if s.custom then titletable={ [ 'Q20882667' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- winner [ 'Q20882668' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second [ 'Q20882669' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third [ 'Q20883007' ]=translate("listofwinners",5, womenrace_bool), -- points [ 'Q20883212' ]=translate("listofwinners",6, womenrace_bool), -- mountains [ 'Q20883328' ]=translate("listofwinners",7, womenrace_bool), -- sprints [ 'Q20883139' ]=translate("listofwinners",8, womenrace_bool), -- youth [ 'Q101246973' ]=translate("listofwinners",9, womenrace_bool), -- supercombativity [ 'Q20893983' ]=translate("listofwinners",9, womenrace_bool), -- combativity [ 'Q20893979' ]=translate("listofwinners",10, womenrace_bool), -- combination [ 'Q20882921' ]=translate("listofwinners",11, womenrace_bool), -- teams [ 'Q27067359' ]=translate("listofwinners",12, womenrace_bool), -- volantes [ 'Q27067170' ]=translate("listofwinners",13, womenrace_bool), -- regularity [ 'Q27104269' ]=translate("listofwinners",14, womenrace_bool), -- teamspoints [ 'Q27907715' ]=translate("listofwinners",15, womenrace_bool), -- breakaway [ 'Q27907747' ]=translate("listofwinners",16, womenrace_bool), -- azzurri [ 'Q28092831' ]=translate("listofwinners",17, womenrace_bool), -- rookie [ 'Q61976850' ]=translate("listofwinners",18, womenrace_bool), -- amateur [ 'Q61976872' ]=translate("listofwinners",19, womenrace_bool), -- nationality [ 'Q72068715' ]=translate("listofwinners",23, womenrace_bool), -- winner country [ 'Q72068724' ]=translate("listofwinners",24, womenrace_bool), -- winner countryU23 } else --main titletable={ -- winner: [ 'Q20882667' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- winner [ 'Q20883007' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- points [ 'Q20883212' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- mountains [ 'Q20883328' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- sprints [ 'Q20883139' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- youth (time or point) [ 'Q101246973' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- supercombativity [ 'Q20893983' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- combativity [ 'Q20893979' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- combination [ 'Q20882921' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- team (time) [ 'Q27067359' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- volantes [ 'Q27067170' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- regularity [ 'Q27104269' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- teampoints [ 'Q27907715' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- breakaway [ 'Q27907747' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- azzurri [ 'Q28092831' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- rookie [ 'Q61976850' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- amateur [ 'Q61976872' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- nationality [ 'Q72068715' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- winner country [ 'Q72068724' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- winner countryU23 [ 'Q98959152' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- winner team GS-I [ 'Q98959153' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- winner team GS-II [ 'Q98959155' ]=translate("listofwinners",2, womenrace_bool), -- winner team GS-III -- 2 place: [ 'Q20882668' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second [ 'Q72065970' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second teampoints [ 'Q72099969' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- youth (time or point) [ 'Q72068718' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second country [ 'Q72068725' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second countryU23 [ 'Q98959192' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second team GS-I [ 'Q98959194' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second team GS-II [ 'Q98959195' ]=translate("listofwinners",3, womenrace_bool), -- second team GS-III -- 3 place: [ 'Q20882669' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third [ 'Q72065977' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third teampoints [ 'Q72099972' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- youth (time or point) [ 'Q72068721' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third country [ 'Q72068729' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third countryU23 [ 'Q98959196' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third team GS-I [ 'Q98959197' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third team GS-II [ 'Q98959198' ]=translate("listofwinners",4, womenrace_bool), -- third team GS-III } end --localframe defined as global for references if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end if localframe.args[1] then localframe.args[1] = string.gsub(localframe.args[1], "%c", "") end --[=[ It is possible to give the table listofwinners in the article commands. It could look like this: {{Cycling race/listofwinners|Q18574623 | above row 1: '''[[aaa bbb ccc]]''' xxx }} "above row x" inserts a new row above row x into the table. Content is what is behind the ":". ]=] if localframe.args[2] then for num, _ in pairs(localframe.args) do if num > 1 and mw.ustring.find(mw.ustring.lower(localframe.args[num]), 'row') then local _, _, kebeginYear, val = mw.ustring.find(localframe.args[num], "([^:]+)%s*:%s*(%C+)") local _, _, key01, kebeginYear1, kebeginYear2 = mw.ustring.find(kebeginYear, "(%a+)%s*(%a+)%s*(%d+)") kebeginYear2 = tonumber(kebeginYear2) kebeginYear1 = mw.ustring.lower(key01..kebeginYear1) if kebeginYear1 == 'aboverow' then WPcontent.row[kebeginYear2] = val WPcontent.code[kebeginYear2] = 0 end --0 is above if kebeginYear1 == 'belowrow' then WPcontent.row[kebeginYear2] = val WPcontent.code[kebeginYear2] = 1 end --0 is above end end end local firstyeartodisplay=2100 local parts = mw.wikibase.getAllStatements(raceID, 'P527') -- P527 is 'has part' for _, part in ipairs(parts) do if part.rank ~= 'deprecated' and part.mainsnak.snaktype == 'value' then local partID = part.mainsnak.datavalue.value.id local timeOfRace=getTimeOfRace(partID) --original P585 and P580 inverted here local year = timeOfRace and string.sub(timeOfRace, 2, 5) or '?' local month = timeOfRace and string.sub(timeOfRace, 7, 8) or '01' if year == "?" then mw.log("no year at " .. partID ) end if endyear==0 or (tonumber(year) or 0)<=endyear then if (tonumber(year) or 0) >= beginyear then local thereisawinner=false local sitelink = mw.wikibase.getSitelink(partID) if sitelink then sitelink = '[[' .. sitelink .. '|' .. year .. ']]' else sitelink = year end if WDlink_on then sitelink = sitelink .. ' ' .. wdLink(partID) end local winners = {} for _, property in ipairs(s.winnersProperty) do winners[property]='' end local tCell local tCellstr='' local temp=firstValue(partID, 'P1346','id') if temp and temp=='Q30108381' then --race cancelled local cancelledlabel = getLabelFallback('Q30108381', {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) tCell=mw.html.create('td'):attr('colspan','4') :cssText('text-align:center; font-style: italic') :wikitext(cancelledlabel) tCellstr=tostring(tCell) else winner(partID, winners, timeOfRace, not s.countryflag, WDlink_on,s.display_team,true) for _, property in ipairs(s.winnersProperty) do tCell=mw.html.create('td'):wikitext(winners[property]) if winners[property]~='' then thereisawinner=true if tonumber(year)<firstyeartodisplay then firstyeartodisplay=tonumber(year) end end tCellstr= tCellstr..tostring(tCell) end end if firstyeartodisplay<=tonumber(year) then rows[#rows+1]={year..month, sitelink, tCellstr} end end end end end table.sort(rows, function(a, b) return a[1] < b[1] end) -- Sort by year local clear = "left" if wiki == "ar" then clear = "right" end --do not use hw.html here otherwise the begin and end year won't work local table_first = "<table cellpadding='4' cellspacing='0' style='"..standardtablecss.."'>" local tTitleRow=mw.html.create('tr') :css('text-align','center') :css('background-color',backgroundColor) local tCell=tTitleRow:tag('th') local wd_link = mw.html.create('span'):css('float','left'):wikitext(wdLink(raceID .. "#P527")) if arwiki_totemplate then wd_link = wdLink(tostring(raceID) .. "#P527") end if WDlink_on == false then tCell:wikitext(tostring(wd_link)) end tCell:wikitext(translate("listofwinners",1,womenrace_bool)) --year for _, pp in ipairs(s.winnersProperty) do tTitleRow:tag('th'):wikitext(titletable[pp]) end local table_center='' local nb_year_inrow=1 local lastyear for i, row in ipairs(rows) do sitelink=row[2] local tRowWD=mw.html.create('tr') local tCell=tRowWD:tag('td'):css('text-align','left') if lastyear and mw.ustring.sub(row[1],1,4)==lastyear then nb_year_inrow=nb_year_inrow+1 tCell:wikitext(sitelink..' ('..tostring(nb_year_inrow)..')') else tCell:wikitext(sitelink) nb_year_inrow=1 end lastyear=mw.ustring.sub(row[1],1,4) tRowWD:node(row[3]) --add the end of the row if WPcontent.row[i] then tRow=mw.html.create('tr'):tag('td'):attr('colspan','4') :css('text-align','center') tRow:wikitext(WPcontent.row[i]) if WPcontent.code[i]==0 then --above table_center=table_center..tostring(tRow) table_center=table_center..tostring(tRowWD) else --below table_center=table_center..tostring(tRowWD) table_center=table_center..tostring(tRow) end else table_center=table_center..tostring(tRowWD) end end --firstpart with header no foot if shapka == 1 then -- standard header return table_center .. "</table>" elseif shapka == 2 then -- you need to add a title and you can add text at the beginning return table_center else -- you need to add a title and you can add anything and anywhere return table_first .. tostring(tTitleRow) .. table_center .. "</table>" end end --== K) List of stages function p.listofstages(frame) -- WDlink_on is used to decide if a Wikidata logo will be shown local WDlink_on = wiki == "mk" or wiki == "ja" local WPcontent = {} local raceID = frame.args[1] local thereiselevation=false local result, tableBody local localframe if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end if localframe.args[1] then localframe.args[1] = string.gsub(localframe.args[1], "%c", "") end local womenrace_bool=isWomenrace(raceID) --[=[ It is possible to give the table listofstages in the article commands which overwrites data from Wikidata. It could look like this: {{Cycling race/listofstages|Q18574623 | RoW 1: locaTION Ab : [[1a1b]] | after row 1 : date : 99 août | after row 1 : icon : [[File:Stage rest day.svg|vbght frthzt fdgtr]] | after row 1: text : rest day at [[aaa bbb ccc]] | row 4: location A : [[4a4a]]abc | row 3 : winner a : <sup>tzhgt</sup> | row 4 : winner b : kjuzhgt<br />bbjje | row 4 : icon : [[File:Mediummountainstage.svg|xcvbbgf fgtr]] | row 4 : distance : <s>141.8</s> 122<ref>test</ref> }} The first paramer is "row x" or "after row x". "after row" adds a new row after row x into the table to print e.g. a rest day. The second parameters are "location [a/b/ab]", "date", "icon", "text", "winner [a/b]" and "distance". "a" and "b" means the first and the second location or winner. "ab" could be used if start location and end location are the same. The file data for the icon looks this way: [[File:Stage rest day.svg|any text]] ]=] if localframe.args[2] then local WProw, WPnew_row, WPcourse, WPtext, WPdate, WPwinner, WPicon, WPdistance = 'row', 'afterrow', 'location', 'text', 'date', 'winner', 'icon', 'distance' local _, kebeginYear, key2, val local key01, kebeginYear1, kebeginYear2 local key21, key22 for num, var in pairs(localframe.args) do if num > 1 and mw.ustring.find(mw.ustring.lower(var), WProw) then _, _, kebeginYear, key2, val = mw.ustring.find(var, "([^:]+)%s*:?%s*([^:]*)%s*:%s*(%C+)") _, _, key01, kebeginYear1, kebeginYear2 = mw.ustring.find(kebeginYear, "(%a+)%s*(%a+)%s*(%d+)") kebeginYear2 = tonumber(kebeginYear2) kebeginYear1 = mw.ustring.lower(key01 .. kebeginYear1) key2 = mw.ustring.lower(mw.text.trim(key2)) _, _, key21, key22 = mw.ustring.find(key2, "(%a+)%s*(%a*)") if not WPcontent[kebeginYear2] then WPcontent[kebeginYear2] = {} end if kebeginYear1 == WProw and key21 == WPcourse then WPcontent[kebeginYear2][key22] = val end if kebeginYear1 == WPnew_row and key2 == WPdate then WPcontent[kebeginYear2]['date'] = val WPcontent[kebeginYear2]['text'] = WPcontent[kebeginYear2]['text'] or '' WPcontent[kebeginYear2]['icon (new row)'] = WPcontent[kebeginYear2]['icon (new row)'] or '' end if kebeginYear1 == WPnew_row and key2 == WPtext then WPcontent[kebeginYear2]['text'] = val WPcontent[kebeginYear2]['date'] = WPcontent[kebeginYear2]['date'] or '' WPcontent[kebeginYear2]['icon (new row)'] = WPcontent[kebeginYear2]['icon (new row)'] or '' end if kebeginYear1 == WPnew_row and key2 == WPicon then val = string.gsub(val, "|", "|border|right|20px|", 1) WPcontent[kebeginYear2]['icon (new row)'] = val WPcontent[kebeginYear2]['date'] = WPcontent[kebeginYear2]['date'] or '' WPcontent[kebeginYear2]['text'] = WPcontent[kebeginYear2]['text'] or '' end if kebeginYear1 == WProw and key21 == WPwinner and key22 == 'a' then WPcontent[kebeginYear2]['stage winner'] = val end if kebeginYear1 == WProw and key21 == WPwinner and key22 == 'b' then WPcontent[kebeginYear2]['general winner'] = val end if kebeginYear1 == WProw and key21 == WPicon then val = string.gsub(val, "|", "|border|right|20px|", 1) WPcontent[kebeginYear2]['icon'] = val end if kebeginYear1 == WProw and key21 == WPdistance then WPcontent[kebeginYear2]['distance'] = val end end end end local countries = wikibase.getAllStatements(raceID, 'P17') local onecountry, firstcountryID if countries and #countries>1 then onecountry=false if countries[1] then firstcountryID=countries[1].mainsnak.datavalue.value.id end else onecountry=true end local rows = {} local stages = mw.wikibase.getBestStatements(raceID, 'P527') -- P527 is 'has part' for _, v in pairs(stages) do if v.mainsnak.snaktype == 'value' then local stageID = v.mainsnak.datavalue.value.id local p = mw.wikibase.getBestStatements(stageID, 'P1545') -- P1545 is 'series ordinal' local sOrdinal = p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' and p[1].mainsnak.datavalue.value or '' local _, _, sNumber, sLetter = string.find(sOrdinal, '(%d+)(.*)') if not sNumber then sNumber = '' end if not sLetter then sLetter = '' end local WDLink = WDlink_on and wdLink(stageID) or '' local sitelink = mw.wikibase.getSitelink(stageID) local timeOfRace =getTimeOfRace(stageID) or '' local sPointID = firstValue(stageID, 'P1427', 'id') local sPoint = (sPointID and getPlaceLink(sPointID, timeOfRace)) or '' if sPointID and not onecountry and timeOfRace then local startcountry= getStatementForTime(sPointID, 'P17',timeOfRace) if startcountry then local startcountryID = startcountry.mainsnak.datavalue.value.id if firstcountryID ~= startcountryID then local sflag = flag(startcountryID, timeOfRace) sPoint = sflag.." "..sPoint end end end local dPointID = firstValue(stageID, 'P1444', 'id') local dPoint = (dPointID and getPlaceLink(dPointID, timeOfRace)) or '' if dPointID and not onecountry and timeOfRace then local dcountry= getStatementForTime(dPointID, 'P17',timeOfRace) if dcountry then local dcountryID = dcountry.mainsnak.datavalue.value.id if firstcountryID ~= dcountryID then local dflag = flag(dcountryID, timeOfRace) dPoint = dflag.." "..dPoint end end end local sDistance = getDistance(stageID, false) or '' local sElevation = getElevation(stageID) if sElevation then thereiselevation=true end local winners = { Q20882747 = '', -- Q20882747 is 'stage winner' Q20882763 = '', -- Q20882763 is 'overall leader at the end of the stage' Q20882667 = '', -- Q20882667 is 'overall winner' not supposed to be used } winner(stageID, winners, timeOfRace, false, WDlink_on) -- find the type of stage local sType = typeofstagelogo(stageID) local label, section_title if sOrdinal == "0" then label, section_title = translate("func_prologue"), "#" .. translate("func_prologue") else label, section_title = stageLink(sOrdinal, sNumber, sLetter) end -- if there is a Wikipedia article of that stage show it or show the section local sLink = sitelink and ("[[" .. sitelink .. "|" .. label .. "]]") or ("[[" .. section_title .. "|" .. label .. "]]") local sDate = funcDate(timeOfRace, 'small') local tempoverall if winners['Q20882763']~='' then tempoverall=winners['Q20882763'] else tempoverall=winners['Q20882667'] end rows[#rows + 1] = { tonumber(sNumber) or 0, sLetter, -- Sort keys sLink, sDate, WDLink, sPoint, dPoint, sType, sDistance, sElevation, winners['Q20882747'], tempoverall -- Content } end end table.sort(rows, function(a, b) if a[1] ~= b[1] then return a[1] < b[1] end return a[2] < b[2] end) local Id = ((not WDlink_on and wdLink(string.gsub(raceID, '%s', '') .. "#P527")) or "") tab=mw.html.create('table') :attr('cellpadding','4' ) :attr('cellspacing','0') :cssText(standardtablecss) local tRow=tab:tag('tr'):css('background-color',backgroundColor) :css('text-align','center') tRow:tag('th'):css('white-space','nowrap') :wikitext(Id..translate("headoftable",1,womenrace_bool)) tRow:tag('th'):wikitext(translate("headoftable",2,womenrace_bool)) tRow:tag('th'):wikitext(translate("headoftable",3,womenrace_bool)) tRow:tag('th'):css('color',backgroundColor):wikitext("type") tRow:tag('th'):wikitext(translate("headoftable",4,womenrace_bool)) if thereiselevation then tRow:tag('th'):wikitext(translate("headoftable",7,womenrace_bool)) end tRow:tag('th'):wikitext(translate("headoftable",5,womenrace_bool)) tRow:tag('th'):wikitext(translate("headoftable",6,womenrace_bool)) local header = tostring(tRow) for num, row in pairs(rows) do local sLink, sDate, WDLink, sPoint, dPoint, sType, sDistance, sElevation, sSWin, sGWin = row[3], row[4], row[5], row[6], row[7], row[8], row[9], row[10], row[11], row[12] local WPc = WPcontent[num] if WPc then if WPc['a'] then sPoint = WPc['a'] end if WPc['b'] then dPoint = WPc['b'] end if WPc['ab'] then sPoint, dPoint = WPc['ab'], '' end if WPc['icon'] then sType = WPc['icon'] end if WPc['distance'] then sDistance = WPc['distance'] end end local tRow = tab:tag('tr') local tCell= tRow:tag('td'):cssText('text-align:center; white-space:nowrap'):wikitext(sLink) tCell:tag('span'):css('white-space','nowrap'):wikitext("&nbsp;".. WDLink ) tRow:tag('td'):css('white-space','nowrap'):cssText("text-align:right; padding-right:0px") :wikitext(sDate) tCell=tRow:tag('td'):cssText("padding-right:0px"):wikitext( sPoint) if dPoint ~= '' then tCell:wikitext(" – " .. dPoint) end tRow:tag('td'):cssText("padding-right:0px"):wikitext(sType) tRow:tag('td'):css('text-align','center'):wikitext( sDistance) if thereiselevation then tRow:tag('td'):css('text-align','center'):wikitext(sElevation) end if WPc and WPc['stage winner'] then tRow:tag('td'):css('text-align',textalign):wikitext( WPc['stage winner']) else tRow:tag('td'):wikitext(sSWin) end if WPc and WPc['general winner'] then tRow:tag('td'):css('text-align',textalign):wikitext( WPc['general winner']) else tRow:tag('td'):wikitext(sGWin) end if WPc and (WPc['date'] or WPc['text'] or WPc['icon (new row)']) then tRow = tab:tag('tr') tRow:tag('td') --empty if WPc['icon (new row)'] == '' then tRow:tag('td'):cssText('text-align:right; padding:3px 0px 10px 0px;white-space:nowrap') :wikitext(WPc['date']) tRow:tag('td'):cssText("text-align:" .. textalign .. "; padding:3px 4px 10px") :wikitext(WPc['text']) else tRow:tag('td'):cssText('text-align:right; padding-right:0px') :wikitext(WPc['date']) tRow:tag('td'):cssText("text-align:" .. textalign) :wikitext(WPc['text']) end tRow:tag('td'):css('padding-top','10px'):wikitext(WPc['icon (new row)']) tRow:tag('td'):attr('colspan','3') end end if arwiki_totemplate then tab = change_listofstages(tab, raceID, header, Id) end return tab end function p.stagetitle(frame) -- WDlink_on is used to decide if a Wikidata logo will be shown local stageID = frame.args[1] -- from to local p = mw.wikibase.getBestStatements(stageID, 'P1427') -- P1427 is 'start point' local sPointID = p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' and p[1].mainsnak.datavalue.value.id local sPoint = sPointID and getPlaceLink(sPointID) or '' p = mw.wikibase.getBestStatements(stageID, 'P1444') -- P1444 is 'destination point' local dPointID = p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' and p[1].mainsnak.datavalue.value.id local dPoint = dPointID and getPlaceLink(dPointID) or '' local sDistance = getDistance(stageID, true) or '' -- find the type of stage local sType = typeofstagelogo(stageID) tab=mw.html.create('table') tab:tag('th'):wikitext(sPoint.." - "..dPoint) tab:tag('td'):wikitext(sType) tab:tag('td'):css('font-weight','bold'):wikitext("("..sDistance..")") return tab end local function champtitle(h) --!h is h.jersey local road, ITT, result local hcountry, hnotcountry = {},{} local womenrace_bool=nil --to be defined if needed --the jersey for a stage race and the jersey from national championship should be differentiated --to avoid to look every time, below is a list of all national championships if type(h) == 'table' and h[1] then for _, v in ipairs(h) do roadtemp=false ITTtemp=false if womenNcRoadtable[v] or menNcRoadtable[v] then road = true roadtemp=true elseif womenNcITTtable[v] or menNcITTtable[v] then ITT = true ITTtemp=true else local raceLabel = mw.wikibase.getLabelByLang(v,"fr") if raceLabel then local testMenRoadrace, testMenITT, testWomenRoadrace, testWomenITT local raceLabelmod = string.gsub(raceLabel, '-', 'x') testMenRoadrace = string.find( raceLabel, 'Course en ligne masculine aux' ) testMenITT = string.find( raceLabelmod, 'Contrexlaxmontre masculin aux' ) testWomenRoadrace = string.find( raceLabel, 'Course en ligne féminine aux' ) testWomenITT = string.find( raceLabelmod, 'Contrexlaxmontre féminin aux' ) if testWomenRoadrace or testMenRoadrace then road = true roadtemp=true end if testWomenITT or testMenITT then ITT = true ITTtemp=true end end end if roadtemp or ITTtemp then table.insert(hcountry,v) else table.insert(hnotcountry,v) end end end if road and ITT then local image = {} for ii, v in ipairs(hcountry) do local p18 = mw.wikibase.getBestStatements(v, 'P18') if p18[1] and p18[1].mainsnak.snaktype == 'value' then local temp = p18[1].mainsnak.datavalue.value local alreadythere = 0 for _, vv in ipairs(image) do if vv==temp then alreadythere = 1 end end if alreadythere==0 then table.insert(image,temp) else hcountry[ii] = nil end end end --avoid double display of jersey result = "<small>("..translate("startlist",10,womenrace_bool).." "..translate("startlist",12,womenrace_bool).." "..translate("startlist",11,womenrace_bool)..")</small>" elseif road then result = "<small>("..translate("startlist",10,womenrace_bool)..")</small>" elseif ITT then result = "<small>("..translate("startlist",11,womenrace_bool)..")</small>" else result = "" end return jersey(hcountry)..result..jersey(hnotcountry) end -- L) List of stages classification local function winnerjersey(raceID, winners) local jerseytable, bgcolortable={}, {} local p1346 = wikibase.getAllStatements(raceID, 'P1346') -- P1346 is 'winner' for _, winner in pairs(p1346) do local wOf, thisjersey, bg_color local q = winner.qualifiers if q then if q.P642 and q.P642[1].snaktype == 'value' then wOf = q.P642[1].datavalue.value.id -- P642 is 'of' end if q.P2912 and q.P2912[1].snaktype == 'value' then thisjersey=q.P2912[1].datavalue.value.id if bg_color_table[thisjersey] then bg_color = bg_color_table[thisjersey] end end end if winners[wOf] and thisjersey then jerseytable={} table.insert(jerseytable,thisjersey) winners[wOf] = jersey(jerseytable) bgcolortable[wOf] = bg_color end end return winners, bgcolortable end function p.listofstagesclassification(frame) -- WDlink_on is used to decide if a Wikidata logo will be shown local WDlink_on = wiki == "mk" or wiki == "ja" local displaytypeofstage = true local stageinfotable = {} local raceID = frame.args[1] local womenrace_bool=isWomenrace(raceID) local sType local localframe if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end if localframe.args[1] then localframe.args[1] = string.gsub(localframe.args[1], "%c", "") end --link for Grand Tour local GTid={['Q33881']=true,['Q33861']=true,['Q33937']=true} local thisGT for _, p31 in statements(raceID, 'P31') do if GTid[p31.mainsnak.datavalue.value.id]==true then thisGT=p31.mainsnak.datavalue.value.id break end end local Sitelink,overallname, pointsname, mountainname, youngname, teamname, combativityname, supercombativityname, combinedname if thisGT then if thisGT=='Q33881' then Sitelink = wikibase.getSitelink('Q2267539') if Sitelink then overallname="[["..Sitelink .."|"..translate("headoftableII",9,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q175399') if Sitelink then pointsname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",22,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q927157') if Sitelink then mountainname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",23,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q641662') if Sitelink then youngname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",25,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q1436680') if Sitelink then teamname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",28,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q2094179') if Sitelink then combativityname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",26,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q2094179') if Sitelink then supercombativityname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",26,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q1835362') if Sitelink then combinedname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",27,womenrace_bool).."]]" end elseif thisGT=='Q33861' then Sitelink = wikibase.getSitelink('Q1164275') if Sitelink then overallname="[["..Sitelink .."|"..translate("headoftableII",9,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q641083') if Sitelink then pointsname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",22,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q641060') if Sitelink then mountainname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",23,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q641662') if Sitelink then youngname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",25,womenrace_bool).."]]" end else Sitelink = wikibase.getSitelink('Q2532554') if Sitelink then overallname="[["..Sitelink .."|"..translate("headoftableII",9,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q2241695') if Sitelink then pointsname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",22,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q1118296') if Sitelink then mountainname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",23,womenrace_bool).."]]" end Sitelink = wikibase.getSitelink('Q2330008') if Sitelink then combinedname="[["..Sitelink .."|"..translate("infobox",27,womenrace_bool).."]]" end end end local winners = { { name = translate("infobox",19,womenrace_bool), QID = 'Q20882747'}, -- stage { name = overallname or translate("headoftableII",9,womenrace_bool), QID = 'Q20882763' }, -- overall { name = pointsname or translate("infobox",22,womenrace_bool), QID = 'Q20883008' }, -- points { name = mountainname or translate("infobox",23,womenrace_bool), QID = 'Q20883213' }, -- mountains { name = translate("infobox",24,womenrace_bool), QID= 'Q20883329' }, -- sprints { name = youngname or translate("infobox",25,womenrace_bool), QID='Q20883140' }, -- youth { name = combativityname or translate("infobox",26,womenrace_bool), QID= 'Q21686770' }, -- combativity { name = supercombativityname or translate("infobox",26,womenrace_bool), QID= 'Q20893984' }, -- combativity { name = translate("infobox",35,womenrace_bool), QID= 'Q27104688' }, -- volantes { name = translate("infobox",36,womenrace_bool), QID= 'Q27104684' }, -- regularity { name = combinedname or translate("infobox",27,womenrace_bool), QID='Q20965880' }, -- combination { name = translate("infobox",38,womenrace_bool), QID='Q27907714' }, -- breakaway { name = translate("infobox",39,womenrace_bool), QID='Q27907748' }, -- azzurri { name = translate("infobox",40,womenrace_bool), QID='Q28096780'}, -- rookie { name = teamname or translate("infobox",28,womenrace_bool), QID='Q20882922' }, -- teams { name = translate("infobox",37,womenrace_bool), QID ='Q27104271' }, -- teamspoints { name = translate("infobox",41,womenrace_bool), QID ='Q61976847' },-- amateur { name = translate("infobox",42,womenrace_bool), QID ='Q61976871' } --nationality } local winnersgen = { { QID = 'Q20882667' }, -- overall { QID = 'Q20883007' }, -- points { QID = 'Q20883212' }, -- mountains { QID = 'Q20883328' }, -- sprints { QID = 'Q20883139' }, -- youth { QID = 'Q101246973' }, -- supercombativity { QID = 'Q20893983' }, -- combativity { QID = 'Q27067359' }, -- volantes { QID = 'Q27067170' }, -- regularity { QID = 'Q20893979' }, -- combination { QID = 'Q27907715' }, -- breakaway { QID = 'Q27907747' }, -- azzurri { QID = 'Q28092831' }, -- rookie { QID = 'Q20882921' }, -- teams { QID = 'Q27104269' }, -- teamspoints { QID = 'Q61976850' }, -- amateur { QID = 'Q61976872' } --nationality } local generaltoleader = { ['Q20882747']= nil, ['Q20882667']= 'Q20882763', -- overall ['Q20883007']= 'Q20883008', -- points ['Q20883212']= 'Q20883213', -- mountains ['Q20883328']= 'Q20883329', -- sprints ['Q20883139']= 'Q20883140', -- youth ['Q20893983']= 'Q20893984', -- combativity ['Q101246973']= 'Q21686770', -- supercombativity ['Q27067359']= 'Q27104688', -- volantes ['Q27067170']= 'Q27104684', -- regularity ['Q20893979']= 'Q20965880', -- combination ['Q27907715']= 'Q27907714', -- breakaway ['Q27907747']= 'Q27907748', -- azzurri ['Q28092831']= 'Q28096780', -- rookie ['Q20882921']= 'Q20882922', -- teams ['Q27104269']= 'Q27104271', -- teamspoints ['Q61976850']= 'Q61976847', -- amateur ['Q61976872']= 'Q61976871' --nationality } --read stages local stages = mw.wikibase.getBestStatements(raceID, 'P527') -- P527 is 'has part' local columntable, jerseytable, bgcolortable={}, {}, {} for ii, v in ipairs(winners) do if v.QID then local t = {key=ii, name=v.name, jersey='', bg_color='', used=false} for jj = 1, #stages+1 do t[jj] = { {}, {}, {} } -- leader, first stage, number of stages consecutive (for rowspan) end columntable[v.QID] = t end end --to have the columns in the same order as defined, otherwise they would be sorted according to the order in wikidata --make "Q123", "Q456" --> 1, 2 local function itercolumns(columntable) local keys = {} for k, v in pairs(columntable) do keys[v.key] = k --v.key is just the order of the columns end local upto = 1 return function () while keys[upto] do upto = upto + 1 return columntable[keys[upto-1]] end end end local timeOfRace for ii, v in pairs(stages) do if v.mainsnak.snaktype == 'value' then local somewinner = false --show the stage local stageID = v.mainsnak.datavalue.value.id local sitelink = mw.wikibase.getSitelink(stageID) if displaytypeofstage==true then sType = typeofstagelogo(stageID) end local p = mw.wikibase.getBestStatements(stageID, 'P1545') -- P1545 is 'series ordinal' local sOrdinal = p[1] and p[1].mainsnak.snaktype == 'value' and p[1].mainsnak.datavalue.value or '' local _, _, sNumber, sLetter = string.find(sOrdinal, '(%d+)(.*)') sNumber=sNumber or '' sLetter=sLetter or '' local label, section_title if sOrdinal == "0" then label, section_title = translate("func_prologue"), "#" .. translate("func_prologue") else label, section_title = stageLink(sOrdinal, sNumber, sLetter) end -- If there is a Wikipedia article of that stage show it or show the section. local sLink = sitelink and ("[[" .. sitelink .. "|" .. label .. "]]") or ("[[" .. section_title .. "|" .. label .. "]]") timeOfRace =getTimeOfRace(stageID) local win= {} for _, v in pairs(winners) do win[v.QID] = '' if ii==1 then jerseytable[v.QID]='' end end winner(stageID, win, timeOfRace, false, WDlink_on, false, false) --fill win table if ii==1 then --only first stage jerseytable, bgcolortable=winnerjersey(stageID, jerseytable) end for _, v in pairs(winners) do if v.QID and win[v.QID] ~= '' then --column info somewinner=true columntable[v.QID][ii]["leader"]=win[v.QID] if ii==1 then --first stage columntable[v.QID][ii]["start"]=1 --start at row 1 columntable[v.QID][ii]["rowspan"]=1 --1 consecutive stage elseif columntable[v.QID][ii-1]["leader"]==win[v.QID] then --same winner as past stage ,make previous longer and delete this one local initialstage=columntable[v.QID][ii-1]["start"] columntable[v.QID][ii]["start"]=initialstage --need because of the row above columntable[v.QID][initialstage]["rowspan"]=columntable[v.QID][initialstage]["rowspan"]+1 --one more consecutive stage columntable[v.QID][ii]["rowspan"]=0 else --new winner columntable[v.QID][ii]["start"]=ii --start at this row/stage columntable[v.QID][ii]["rowspan"]=1 --1 consecutive stage end columntable[v.QID].used=true if ii==1 then --read the jersey in the first stage of a race columntable[v.QID].jersey=jerseytable[v.QID] columntable[v.QID].bg_color=bgcolortable[v.QID] end end end table.insert(stageinfotable,{sLink=sLink, sType=sType, somewinner=somewinner}) end end --read parent local win= {} for _, v in pairs(winnersgen) do if v.QID then win[v.QID] = '' jerseytable[v.QID]='' end end local thiskey somewinner = false jerseytable, bgcolortable=winnerjersey(raceID, jerseytable) winner(raceID, win, timeOfRace, false, WDlink_on, false, false) for _, v in pairs(winnersgen) do if win[v.QID] and win[v.QID] ~= '' then somewinner=true thiskey=generaltoleader[v.QID] --fill the final classification columntable[thiskey][#stages+1]["leader"]=win[v.QID] columntable[thiskey][#stages+1]["start"]=#stages+1 columntable[thiskey][#stages+1]["rowspan"]=1 --#stages is the last stage if (type(columntable[thiskey][#stages]["leader"])~="string" --combativity is not extrapolated and thiskey~='Q20893984') then --check nil actually, but it is a table.. columntable[thiskey][#stages]["leader"]= win[v.QID] --extrapolate the winner if (type(columntable[thiskey][#stages-1]["leader"])=="string" and win[v.QID]==columntable[thiskey][#stages-1]["leader"]) then --if there is a leader at forelast stage local initialstage=columntable[thiskey][#stages-1]["start"] columntable[thiskey][#stages]["start"]=initialstage --needed because of row above columntable[thiskey][initialstage]["rowspan"]=columntable[thiskey][initialstage]["rowspan"]+1 columntable[thiskey][#stages]["rowspan"]=0 else columntable[thiskey][#stages]["start"]=#stages columntable[thiskey][#stages]["rowspan"]=1 end end if jerseytable[v.QID] and jerseytable[v.QID]~='' then columntable[thiskey].jersey=jerseytable[v.QID] columntable[thiskey].bg_color=bgcolortable[v.QID] end end end table.insert(stageinfotable,{sLink=translate("listofstagesclassification",2,womenrace_bool), sType=nil, somewinner=somewinner}) --build the table local tab=mw.html.create('table') :attr('cellpadding','4' ) :attr('cellspacing','0') :cssText(standardtablecss) local tRow=tab:tag('tr'):css('background-color',backgroundColor) :css('text-align','center') tRow:tag('th'):css('white-space','nowrap') :wikitext(((not WDlink_on and wdLink(string.gsub(raceID, '%s', '') .. "#P527")) or "").. translate("headoftable",1,womenrace_bool)) if displaytypeofstage==true then tRow:tag('th') end for v in itercolumns(columntable) do if v.used == true then if v.jersey == '' then v.jersey = "_" end tRow:tag('th'):wikitext(v.name.."<br />"..v.jersey) end end local style --then fill the table for ii, v in pairs(stageinfotable) do --one stage=one row --stages link tRow=tab:tag('tr') local tCell=tRow:tag('td') if ii==#stageinfotable then tCell:attr('colspan','2'):cssText('font-weight:bold; border-top: 2px black solid;') end tCell:wikitext(v.sLink) if displaytypeofstage == true then tCell=tRow:tag('td') if ii==#stageinfotable then --general row tCell:cssText('font-weight:bold; border-top: 2px black solid;') end if v.sType then tCell:wikitext(v.sType) --picture type of stage end end --add winners for y in itercolumns(columntable) do if y.used==true and not (ii==#stageinfotable and columntable['Q20882747']==y) then --only display used QID if type(y[ii]["leader"])=="string" and type(y[ii]["rowspan"])=="number" then --actually check nil but it is a table style="" if y[ii]["rowspan"]~=0 and (columntable['Q20882747']==y)==false then if ii~=1 and ii~=#stageinfotable then style=style.." border-top:1px gray solid;" end if y.bg_color then style=style.." background-color:"..y.bg_color..";" end if ii==#stageinfotable then style=style.."font-weight:bold; border-top: 2px black solid;" end tRow:tag('td'):attr('rowspan',tostring(y[ii]["rowspan"])):cssText(style):wikitext(y[ii]["leader"]) elseif (columntable['Q20882747']==y) then --no rowspan for stages tRow:tag('td'):wikitext(y[ii]["leader"]) end else tCell=tRow:tag('td') if ii~=#stageinfotable and v.somewinner==true then tCell:wikitext(translate("listofstagesclassification",1,womenrace_bool)) --not attributed elseif ii~=#stageinfotable then --empty elseif v.somewinner==true then --general row tCell:cssText('border-top: 2px black solid') :wikitext(translate("listofstagesclassification",1,womenrace_bool)) --not attributed else tCell:cssText('border-top: 2px black solid') --empty end end end end end return tab end --M) Start list function p.startlist(frame) local IDtemp if frame.args[1] ~= nil then IDtemp=string.gsub(frame.args[1], "%c", "") end local womenrace_bool=isWomenrace(IDtemp) local s = { header_function = "startlist", header_1 = 1, -- translation 1 in function victories is printed in the upper part of the table header header_2 = {2, 3,4,5}, item=IDtemp, title="Start list", data_sort_type={'unsortable', 'unsortable', 'unsortable'}, property ='P710', no_roll_startlist=no_roll_startlist, womenrace_bool=womenrace_bool } local resultTable, tag = tableB(s) return startlist_main(s, resultTable, tag) end function p.startlisttable(frame) local IDtemp if frame.args[1] ~= nil then IDtemp=string.gsub(frame.args[1], "%c", "") end local womenrace_bool=isWomenrace(IDtemp) local s = { header_function = "startlisttable", header_1 = 1, -- translation 1 in function victories is printed in the upper part of the table header header_2 = {2, 3,4,5},-- translations 2, 3, 4, 5, 6 in function victories are printed in this order item=IDtemp, title="Start list", -- in the lower part of the table header. The second value 3 in {4, 3} tells where the icon will go. no_country ={'fr'}, data_sort_type={'', '', ''}, property ='P710', no_roll_startlist=no_roll_startlist, womenrace_bool=womenrace_bool } return startlisttable_main(s, tableA(s)) end local function startlist_sub(p710, timeOfRace, WDlink_on, istable,womenrace_bool) local h, resultTable= {}, {} local tBody = '' --row in our case local riderID, riderTeamLink, riderTeamID, riderDossard, riderLink, riderRank local q, gender, riderTeamCode, riderDNF, DSQ, catID, countryID, national_team_boolean riderID = p710.mainsnak.datavalue.value.id q= p710.qualifiers riderLink= getRiderLink(riderID, timeOfRace) if WDlink_on then riderLink=riderLink..wdLink(riderID) end if q and q.P1618 and q.P1618[1].snaktype == 'value' then riderDossard = q.P1618[1].datavalue.value or '' else riderDossard = '' end riderDNF='' riderRank = '' DSQ='' if q and q.P1352 and q.P1352[1].snaktype == 'value' then -- P1352 is ranking riderRank = tonumber(q.P1352[1].datavalue.value.amount) --look for DSQ-- DSQ=isdisqualified(p710, q) else --look for DNF... if q and q.P1534 and q.P1534[1].snaktype == 'value' then local dnf=q.P1534[1].datavalue.value.id if dnf=='Q1210380' then riderDNF =translate("startlist",6,womenrace_bool)--"HD","NP","DQ" elseif dnf=='Q54881674' or dnf=='Q7113430' then riderDNF =translate("startlist",7,womenrace_bool) elseif dnf=='Q1210382' then riderDNF =translate("startlist",8,womenrace_bool) elseif dnf=='Q1229261' then riderDNF =translate("startlist",9,womenrace_bool) else riderDNF='' end if q.P1545 and q.P1545[1].snaktype == 'value' then local stageofdnf=q.P1545[1].datavalue.value if stageofdnf and string.len(stageofdnf)>1 then riderDNF='<small>'..riderDNF.."-"..stageofdnf..'</small>' else riderDNF=riderDNF.."-"..stageofdnf end end end end h = { jersey = {}, -- lots of jerseyID value = {'', '', '', ''} -- points, time, time_gap, speed } if q and q.P2912 then -- P2912 is distinctive jersey for _, v in pairs(q.P2912) do if v.snaktype == 'value' then table.insert(h.jersey, v.datavalue.value.id) end end end if wiki == 'es' or wiki == 'fr' or wiki == 'ast' then --[[ These wikis need the gender to display the rank correct. Other wikis can skip this. ]] gender = getGenderCode(riderID, 'n') end local countryID = getNationality(riderID, timeOfRace,q) local uciCode='' local jerseytemp='' if countryID then if wiki ~= "ar" then uciCode=uciCodeCountry(countryID) end riderLink = flag(countryID, timeOfRace) ..' '.. riderLink end if h.jersey[1] then jerseytemp=champtitle(h.jersey) -- champtitle manages also the jersey end riderTeamLink, riderTeamID, catID, countryID, national_team_boolean = getTeam(riderID, timeOfRace, q) riderTeamID=seasonToTeamID(riderTeamID) riderTeamCode= getTeamCode(riderID, timeOfRace, q) --Custom display for national selection if national_team_boolean and countryID then if riderTeamCode and wikibase.getSitelink(countryID) then --for the refugee case riderTeamCode='[['..wikibase.getSitelink(countryID)..'|'..riderTeamCode..']]' end riderTeamLink=flag(countryID, timeOfRace)..' '..riderTeamLink else --for non national selection display "ridername (FRA)"" riderLink =riderLink..uciCode end riderLink =riderLink..jerseytemp if riderTeamLink == nil then riderTeamLink ="" end local sortkey = riderDossard == "" and 0 or tonumber(riderDossard) tBody = mw.html.create('tr'):cssText("line-height: 1.8em; padding: 5px;") tBody:tag('td'):cssText("text-align:right;padding:0 0.5em"):wikitext(riderDossard) tBody:tag('td'):cssText('text-align:'..textalign.. ';padding:0 0.5em;'..DSQ):wikitext(riderLink) local td_css = "text-align:left;padding:0 0.5em" if wiki == "ar" then td_css = "text-align:right;padding:0 0.5em" end if istable then tBody:tag('td'):cssText(td_css):wikitext(riderTeamLink) end tBody:tag('td'):cssText('text-align:'..textalign.. ';padding:0 0.5em;'..DSQ):wikitext(number(gender,riderRank,wiki)..riderDNF) table.insert(resultTable, {sortkey=sortkey, riderTeamLink=riderTeamLink,riderTeamID=riderTeamID,riderTeamCode=riderTeamCode, tBody=tBody}) return resultTable end function startlist_main(s, resultTable, tag) local ridertable, DStable, subtable = {}, {}, {} local DSID, DSLink, DSteamID, DSteam local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja" or wiki == "ru") local timeOfRace=getTimeOfRace(s.item) local womenrace_bool=isWomenrace(s.item) for _,p286 in statements(s.item, 'P286') do--look for DS DSID = p286.mainsnak.datavalue.value.id DSLink= getRiderLink(DSID, timeOfRace) q= p286.qualifiers if q.P642 and q.P642[1].snaktype == 'value' then DSteamID=q.P642[1].datavalue.value.id DSteamID=seasonToTeamID(DSteamID) end table.insert(DStable, {DSLink=DSLink, DSteamID=DSteamID}) end for _, p710 in statements(s.item, 'P710') do -- P710 is participants subtable=startlist_sub(p710, timeOfRace, WDlink_on, false,womenrace_bool) ridertable[#ridertable + 1] = { subtable[1].sortkey, riderTeamLink=subtable[1].riderTeamLink, riderTeamID=subtable[1].riderTeamID, riderTeamCode=subtable[1].riderTeamCode, tBody=subtable[1].tBody } end --sort table.sort(ridertable, function(a, b) return a[1] < b[1] end) local thisTableRow, thisTeamTable, thisDS, insideTable, test local tSubtitle, tTitle if wiki == "ar" then tSubtitle=mw.html.create('tr') tSubtitle:tag('td'):attr('width','30px') :css("align:right;text-align:right") :wikitext(translate("startlist",2,womenrace_bool)) tSubtitle:tag('td'):attr('width','200px') :css("align:right;text-align:right") :wikitext(translate("startlist",3,womenrace_bool)) tSubtitle:tag('td'):attr('width','85px') :css("align:right;text-align:right") :wikitext(translate("startlist",4,womenrace_bool)) else tSubtitle=mw.html.create('tr') tSubtitle:tag('td'):attr('width','30px'):wikitext(translate("startlist",2,womenrace_bool)) tSubtitle:tag('td'):attr('width','250px'):wikitext(translate("startlist",3,womenrace_bool)) tSubtitle:tag('td'):attr('width','35px'):wikitext(translate("startlist",4,womenrace_bool)) end --look for transition between teams local numberofteam=0 local tDS if #ridertable==0 then--empty table return nil else for ii=1,#ridertable do if ridertable[ii].riderTeamLink==nil then ridertable[ii].riderTeamLink=translate("startlist",13,womenrace_bool) end if ii~=1 and ridertable[ii].riderTeamID and ridertable[ii].riderTeamID==ridertable[ii-1].riderTeamID then test=0 else test=1 end--team change --new team if test==1 or ii==1 then if thisDS and ii~=1 then tDS=insideTable:tag('tr') tDS:tag('td'):attr('colspan','3'):attr('align','center') :wikitext(translate("startlist",5,womenrace_bool).." "..thisDS) thisDS=nil end numberofteam=numberofteam+1 if math.fmod(numberofteam, 3 )==1 then if ii~=1 then tag:node(thisTableRow) --a row with 3 tables inside, save and re-init end thisTableRow=mw.html.create('tr') end thisTeamTable= thisTableRow:tag('td'):cssText("width:33%;"):attr('valign','top') insideTable=thisTeamTable:tag('table') --reinit :attr('cellpadding','4') --solid rgb(200,200,200) :attr('background-color','rgb(255, 255, 255)') :attr('margin', '0 0 0.5em 0') :attr('padding','5px') :attr('float','left') :attr('text-align',textalign) :attr('line-height','1.8em') :attr('clear',floattable) tTitle = mw.html.create('tr') :css("background-color",backgroundColor) :attr('align','center') local tCell=tTitle:tag('th'):attr('colspan','3') tCell:tag('big'):wikitext(ridertable[ii].riderTeamLink.."<br/>"..(ridertable[ii].riderTeamCode or "___")) insideTable:node(tTitle) insideTable:node(tSubtitle) tDS=nil --look for the DS of this team for _,v in pairs(DStable) do if v.DSteamID==ridertable[ii].riderTeamID then if not thisDS then thisDS=v.DSLink else thisDS=thisDS..", "..v.DSLink end end end end insideTable:node(ridertable[ii].tBody) end --last DS if thisDS then tDS=insideTable:tag('tr') tDS:tag('td'):attr('colspan','3'):attr('align','center') :wikitext(translate("startlist",5,womenrace_bool).." "..thisDS) end tag:node(thisTableRow) return resultTable end end function startlisttable_main(s, resultTable) local t_Body = {} local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja" or wiki == "ru") local timeOfRace=getTimeOfRace(s.item) for _, p710 in statements(s.item, 'P710') do -- P710 is participants local subtable=startlist_sub(p710, timeOfRace, WDlink_on, true) t_Body[#t_Body + 1] = {subtable[1].sortkey, tostring(subtable[1].tBody)} end return sortAndConcat(t_Body, resultTable) end -- N) Rider ranking local function checkminmaxyear(minmaxyear,thisyear) if minmaxyear.minimum ==0 or thisyear<minmaxyear.minimum then minmaxyear.minimum=thisyear end if minmaxyear.maximum==0 or thisyear>minmaxyear.maximum then minmaxyear.maximum=thisyear end return minmaxyear end function p.riderranking(frame) local s = { item = string.gsub(frame.args[1] or frame:getParent().args[1], "%c", ""), } return riderranking_main(frame, s) end function riderranking_main(frame,s) local thisCompetition, rank, thisyear, sitelink, q, gender, DSQ local resultTable, listofcalendar, UCImaster, UCImasterlimist={},{},{},{} local minmaxyear= { minimum = 0, -- lots of jerseyID maximum = 0 -- points, time, time_gap, speed } local calendarlistpresent={ ["UCIwomen"]=false, ["UCImen"]=false } local UCI = {} --inverse the table for k,v in pairs(data.UCIYearToQ) do UCI[k]={} for kk, vv in pairs(v) do UCI[k][vv]=kk end end local UCImaster=data.UCImaster local gender=getGenderCode(s.item, 'm') local womenrace_bool=false if gender=="f" then womenrace_bool=true end UCImastername={ ["women"]= translate("riderranking",2,womenrace_bool), ['WWT']= translate("riderranking",3,womenrace_bool), ['WWC']= translate("riderranking",4,womenrace_bool), ["UWT"]= translate("riderranking",5,womenrace_bool), ["europe"]= translate("riderranking",6,womenrace_bool), ["asia"]= translate("riderranking",7,womenrace_bool), ["oceania"]=translate("riderranking",8,womenrace_bool), ["america"]=translate("riderranking",9,womenrace_bool) , ["africa"]= translate("riderranking",10,womenrace_bool), ["WR"]= translate("riderranking",11,womenrace_bool), ["WC"]= translate("riderranking",12,womenrace_bool), ["UPT"]= translate("riderranking",13,womenrace_bool), --WC is world calendar here ["UCImen"]= translate("riderranking",14,womenrace_bool), ["WCmen"]= translate("riderranking",15,womenrace_bool), --UCImen = UCI ranking 1984-2004, WC= World cup men ["Pernod"]= translate("riderranking",16,womenrace_bool), ["Desgrange"]=translate("riderranking",17,womenrace_bool), } UCImasterlimit={ ["women"]= {b=1989, e=0}, --women=Calendrier international féminin UCI, begin/end 0 = no end ["WWT"]= {b=2016, e=0}, ["WWC"]= {b=1998, e=2015}, ["UWT"]= {b=2011, e=2018}, ["europe"]= {b=2005, e=0}, ["asia"]= {b=2005, e=0}, ["oceania"]={b=2005, e=0}, ["america"]={b=2005, e=0}, ["africa"]= {b=2005, e=0}, ["WR"]= {b=2016, e=0}, ["WC"]= {b=2009, e=2010}, ["UPT"]= {b=2005, e=2008}, ["UCImen"]= {b=1984, e=2004}, ["WCmen"]= {b=1989, e=2004}, ["Pernod"]= {b=1959, e=1987}, ["Desgrange"]= {b=1948, e=1958}, } local listofwomencalendar={"women","WWC", "WWT"} --"women" is in fact UCIwomen local listofmencalendar={"Desgrange","Pernod","UCImen","WCmen","UPT", "WC","UWT","WR","europe","asia","america","oceania","africa","Pro"} if gender=="f" then listofcalendar=listofwomencalendar else listofcalendar=listofmencalendar end --init table for ii=1900,2100,1 do resultTable[tostring(ii)]={} for _, calendar in pairs(listofcalendar) do resultTable[tostring(ii)][calendar]={ rank=nil, sitelink=nil } end end --build the table for _, p1344 in statements(s.item, 'P1344') do thisCompetition = p1344.mainsnak.datavalue.value.id for _, calendar in pairs(listofcalendar) do if UCI[calendar][thisCompetition] then thisyear=UCI[calendar][thisCompetition] minmaxyear=checkminmaxyear(minmaxyear,thisyear) q = p1344.qualifiers if q and q.P1352 and q.P1352[1].snaktype == 'value' then --rank rank = tonumber(q.P1352[1].datavalue.value.amount) DSQ = isdisqualified(p1344, q) else rank= nil end if rank then resultTable[thisyear][calendar]["rank"]=tostring(rank) resultTable[thisyear][calendar]["DSQ"]=DSQ or "" calendarlistpresent[calendar]=true sitelink=mw.wikibase.getSitelink(thisCompetition) resultTable[thisyear][calendar]["sitelink"]=sitelink end end end end --display result if minmaxyear.minimum~=0 then local finalTable =mw.html.create('table'):attr('cellspacing','0') :attr("align","center"):cssText("text-align:center; border: 1px solid #999; line-height: 1.8em;") local wdLin = wdLink(string.gsub(s.item, '%s', '') .. "#P1344") local tRow= finalTable:tag('tr'):tag('th') :css("background-color",backgroundColor) :wikitext(wdLin..' '..translate("riderranking",1,womenrace_bool)) for ii=minmaxyear.minimum,minmaxyear.maximum,1 do tRow:tag('th'):attr("width","50px") :css('background-color',backgroundColor) :css("text-align","center") :css("padding","1px 1px") :wikitext(tostring(ii)) end for _, calendar in pairs(listofcalendar) do if calendarlistpresent[calendar] then sitelink=mw.wikibase.getSitelink(UCImaster[calendar]) local tRow=finalTable:tag('tr') local tCell = tRow:tag('th'):cssText("text-align:" .. textalign .. ";") -- left if sitelink then tCell:wikitext('[['..sitelink..'|'..UCImastername[calendar]..']]') else tCell:wikitext(UCImastername[calendar]) end for yy=minmaxyear.minimum,minmaxyear.maximum,1 do thisyear=tostring(yy) color="white" if resultTable[ thisyear][calendar]["rank"] then if resultTable[thisyear][calendar]["rank"]=="1" then color="gold" elseif (2<=tonumber(resultTable[thisyear][calendar]["rank"])) and (tonumber(resultTable[thisyear][calendar]["rank"])<=3) then color="YellowGreen" elseif (4<=tonumber(resultTable[thisyear][calendar]["rank"])) and (tonumber(resultTable[thisyear][calendar]["rank"])<=10) then color="silver" end tCell=tRow:tag('td'):attr("bgcolor",color):cssText(resultTable[thisyear][calendar]["DSQ"]) local rank=tonumber(resultTable[thisyear][calendar]["rank"]) rank=number(gender,rank,wiki) if resultTable[thisyear][calendar]["sitelink"] then tCell:wikitext('[['..resultTable[thisyear][calendar]["sitelink"]..'|'..rank..']]') else tCell:wikitext(rank) end --this ranking exist for this year, but the rider is not ranked elseif yy>=UCImasterlimit[calendar].b and (UCImasterlimit[calendar].e==0 or yy<=UCImasterlimit[calendar].e) then if wiki=="fr" then tRow:tag('td'):wikitext(' nc ') else tRow:tag('td'):wikitext(' - ') end --this ranking does not exist for this year else tRow:tag('td'):css('background-color',backgroundColorLight) end end end end local UCIlink, legend if wiki=="fr" then UCIlink="https://www.uci.org/fr/route/classements" legend= " Légende : nc = non classé" else UCIlink="https://www.uci.org/road/rankings" legend="" end local tableyearsize=minmaxyear.maximum-minmaxyear.minimum+2 finalTable:tag('tr'):tag('td'):addClass("navigation-only") :attr('colspan',tostring(tableyearsize)) :cssText("border-top: 2px "..backgroundColor.." solid; font-size: 80%;") tCell=finalTable:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan',tostring(tableyearsize)) :tag('small') tCell:tag('span'):css("float","left") :wikitext(legend) tCell:tag('span'):css("float","right") :wikitext(translate("race_reference", 1,womenrace_bool).."["..UCIlink..' UCI]') return finalTable end end local function toboolean(str) if str=="true" then return true elseif str=="false" then return false else return str end end --=== O) Rider infobox local function convertDate(date1, beginOrEnd, initialYear, finalYear) if not date1 then if beginOrEnd==0 then --begin y1=tostring(initialYear) m1="01" d1="01" else y1=tostring(finalYear) m1="12" d1="31" end else _, _, y1,m1,d1 = string.find(date1, "(%d+)-(%d+)-(%d+)") if m1 ==nil or m1=="00" then if beginOrEnd==0 then --begin m1="01" d1="01" else--end m1="12" d1="31" end end end return '+'..y1.."-"..m1.."-"..d1.."T00:00:00Z" end local function listofTeam(itemID, initialYear, finalYear, PID) --first we have to read P54 of the rider --alternative P6087 for managed team local riderteam={} local stagiaire for ii, p54 in statements(itemID, PID) do --itemID loaded in presentTeam if p54 then teamId=p54.mainsnak.datavalue.value.id else teamId=nil end local q = p54.qualifiers if q then local sTime, eTime=getStartEndfromQuali(q) sTime=convertDate(sTime, 0, initialYear, finalYear) eTime=convertDate(eTime, 1, initialYear, finalYear) if q.P39 and q.P39[1] and q.P39[1].snaktype == 'value' then stagiaire = q.P39[1].datavalue.value else stagiaire = nil end dis=checkDis(q) table.insert(riderteam,{teamId=teamId, startTime=sTime, endTime=eTime, stagiaire=stagiaire, dis=dis}) end end return riderteam end --format the date for display of the team local function riderFormatDate(thisDate) if thisDate=='' then return '' else local month=math.ceil(thisDate['month']/2) if month==12 or month==1 then return thisDate['year'] else local date1='+'..thisDate['year'].."-"..month.."-".."01".."T00:00:00Z" -- local newobj = Complexedate.splitDate(date1) if month == 0 or month==nil then return thisDate['year'] else return month..'.'..thisDate['year'] end end end end local function getTeamInfo(teamId,mm,yy,dd,managedTeam) --get the nature and name of the team for the date mm,yy mm=tostring(mm) yy=tostring(yy) dd=tostring(dd) if mw.ustring.len(mm)==1 then mm='0'..mm end if mw.ustring.len(dd)==1 then dd='0'..dd end thistime='+'..yy.."-"..mm.."-"..dd.."T00:00:00Z" local sitelink, teamNature=getTeamLinkCat(teamId, thistime, false) local cat, boolean if managedTeam then cat=nationalcat else cat=amateurcat end if cat[teamNature] then --club boolean=true--amateur / national selection else boolean=false--pro / not national selection end return boolean, sitelink end --for managed team, the table should be splat, as we can be national trainer and team trainer at the same time local function analyzeManagedTeam(teamRider, initialYear,finalYear) local natTeamOut, managedTeamOut={},{} local dis="road" local managedTeam=true for i=1,24 do --init table natTeamOut[i]={} managedTeamOut[i]={} for j=initialYear,finalYear do natTeamOut[i][j]={ amateurTeam, link, stagiaire=nil} managedTeamOut[i][j]={amateurTeam,link, stagiaire=nil} end end local teamId, natTeam, sitelink local sYear, sMonth,eYear, eMonth, sDay, eDay if teamRider==nil then return nil end for _, v in pairs(teamRider) do --for each team where was the rider if v['dis']==dis then --exception managed at the reading _, _, sYear,sMonth,sDay = string.find(v['startTime'], "(%d+)-(%d+)-(%d+)") _, _, eYear,eMonth,eDay = string.find(v['endTime'], "(%d+)-(%d+)-(%d+)") sYear=tonumber(sYear) sMonth=tonumber(sMonth) eYear=tonumber(eYear) eMonth=tonumber(eMonth) if sYear<=eYear then --test of congruence for yy=sYear,eYear do for mm=1,12 do local mmindex=(mm-1)*2+1 --avoid reading info where the team is not the one of the rider getinfo=true if (yy==sYear and mm<sMonth) or (yy==eYear and mm>eMonth) then getinfo=false end if getinfo then if (yy==sYear) and (mm==sMonth) and (sDay~='01' and sDay~='00' and sDay~=nil)then natTeam, sitelink=getTeamInfo(v['teamId'],mm,yy,sDay, managedTeam) if natTeam then natTeamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']=true natTeamOut[mmindex+1][yy]['link']=sitelink else managedTeamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']=false managedTeamOut[mmindex+1][yy]['link']=sitelink end else natTeam, sitelink=getTeamInfo(v['teamId'],mm,yy,'01', managedTeam) if natTeam then natTeamOut[mmindex][yy]['amateurTeam']=true natTeamOut[mmindex][yy]['link']=sitelink if natTeamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']==nil or v['stagiaire'] then --to avoid problem with team name change during the month natTeam, sitelink=getTeamInfo(v['teamId'],mm,yy,'28',managedTeam) natTeamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']=true --a nat team stays a nat team natTeamOut[mmindex+1][yy]['link']=sitelink end else managedTeamOut[mmindex][yy]['amateurTeam']=false managedTeamOut[mmindex][yy]['link']=sitelink if managedTeamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']==nil or v['stagiaire'] then --to avoid problem with team name change during the month natTeam, sitelink=getTeamInfo(v['teamId'],mm,yy,'28',managedTeam) managedTeamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']=false --a nat team stays a nat team managedTeamOut[mmindex+1][yy]['link']=sitelink end end end end end end end end end return natTeamOut, managedTeamOut --a filled matrix with the link and nature of the teams end local function analyzeTeam(teamRider, initialYear,finalYear, dis) local teamOut={} local managedTeam=false for i=1,24 do --init table teamOut[i]={} for j=initialYear,finalYear do teamOut[i][j]={ amateurTeam, link, stagiaire} end end local teamId, amateurTeam, sitelink local sYear, sMonth,eYear, eMonth, sDay, eDay if teamRider==nil then return nil end for _, v in pairs(teamRider) do --for each team where was the rider if v['dis']==dis then --exception managed at the reading _, _, sYear,sMonth,sDay = string.find(v['startTime'], "(%d+)-(%d+)-(%d+)") _, _, eYear,eMonth,eDay = string.find(v['endTime'], "(%d+)-(%d+)-(%d+)") sYear=tonumber(sYear) sMonth=tonumber(sMonth) eYear=tonumber(eYear) eMonth=tonumber(eMonth) if sYear<=eYear then --test of congruence for yy=sYear,eYear do for mm=1,12 do local mmindex=(mm-1)*2+1 --avoid reading info where the team is not the one of the rider getinfo=true if (yy==sYear and mm<sMonth) or (yy==eYear and mm>eMonth) then getinfo=false end if getinfo then if (yy==sYear) and (mm==sMonth) and (sDay~='01' and sDay~='00' and sDay~=nil)then amateurTeam, sitelink=getTeamInfo(v['teamId'],mm,yy,sDay, managedTeam) teamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']=amateurTeam teamOut[mmindex+1][yy]['link']=sitelink teamOut[mmindex+1][yy]['stagiaire']=v['stagiaire'] else amateurTeam, sitelink=getTeamInfo(v['teamId'],mm,yy,'01', managedTeam) teamOut[mmindex][yy]['amateurTeam']=amateurTeam teamOut[mmindex][yy]['link']=sitelink teamOut[mmindex][yy]['stagiaire']=v['stagiaire'] if teamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']==nil or v['stagiaire'] then --to avoid problem with team name change during the month amateurTeam, sitelink=getTeamInfo(v['teamId'],mm,yy,'28',managedTeam) teamOut[mmindex+1][yy]['amateurTeam']=amateurTeam teamOut[mmindex+1][yy]['link']=sitelink teamOut[mmindex+1][yy]['stagiaire']=v['stagiaire'] end end end end end end end end return teamOut --a filled matrix with the link and nature of the teams end local function insertTeam(teamAmateur,teamPro,sDate,eDate,v) local sDate2=riderFormatDate(sDate) local eDate2=riderFormatDate(eDate) local ins = {link=v['link'], sDate=sDate2,eDate=eDate2,stagiaire=v['stagiaire']} if v['amateurTeam'] then table.insert(teamAmateur,ins) else table.insert(teamPro,ins) end return teamAmateur,teamPro end local function synthetizeTable(analyzedTeam, initialYear,finalYear) local teamPro, teamAmateur, tempTeam, tempsDate, tempeDate={}, {},{},{},{} local empty=true local active=false --bring together successive month with identical content for yy=initialYear,finalYear do for mm=1,24 do local v=analyzedTeam[mm][yy] if v['amateurTeam']~=nil then if empty then --first line active=true empty=false tempTeam=v tempsDate['month']=mm tempsDate['year']=yy else if tempTeam['amateurTeam']==v['amateurTeam'] and tempTeam['link']==v['link'] and tempTeam['stagiaire']==v['stagiaire'] then --no change if yy==finalYear and mm==24 then--present team teamAmateur,teamPro=insertTeam(teamAmateur,teamPro,tempsDate,'',tempTeam) end else--change --save the old if active then --if active false then it was already saved if mm==1 then tempeDate['year']=yy-1 tempeDate['month']=24 else tempeDate['year']=yy tempeDate['month']=mm-1 end teamAmateur,teamPro=insertTeam(teamAmateur,teamPro,tempsDate,tempeDate,tempTeam) end --save the new active=true tempTeam=v tempsDate['month']=mm tempsDate['year']=yy end --change end--first line elseif active then --there was a team and now there is an empty period active=false --save the old if mm==1 then tempeDate['year']=yy-1 tempeDate['month']=24 else tempeDate['year']=yy tempeDate['month']=mm-1 end teamAmateur,teamPro=insertTeam(teamAmateur,teamPro,tempsDate,tempeDate,tempTeam) tempTeam['link']=nil --avoid problem if the rider comes back in the same team end end-- for mm end--for yy return teamAmateur,teamPro end local function listOfManagedTeamTable(itemID, initialYear,finalYear) local managedTeamRider = listofTeam(itemID, initialYear,finalYear,'P6087')--raw list of team if not managedTeamRider then return nil, nil end local natTeamOut, managedTeamOut=analyzeManagedTeam(managedTeamRider, initialYear,finalYear) --table with links and nature of teams local nationalTeam,_=synthetizeTable(natTeamOut, initialYear,finalYear) local _,managedTeam=synthetizeTable(managedTeamOut, initialYear,finalYear) return nationalTeam,managedTeam end local function listOfTeamTable(itemID, initialYear,finalYear) local teamRider = listofTeam(itemID, initialYear,finalYear,'P54')--raw list of team if not teamRider then return nil, nil end local analyzedTeam1=analyzeTeam(teamRider, initialYear,finalYear, "road") --table with links and nature of teams local teamAmateur,teamPro=synthetizeTable(analyzedTeam1, initialYear,finalYear) --table formated, global local analyzedTeam2=analyzeTeam(teamRider, initialYear,finalYear, "mountainBike") local _, teamMountainBike=synthetizeTable(analyzedTeam2, initialYear,finalYear) local analyzedTeam3=analyzeTeam(teamRider, initialYear,finalYear, "cycloCross") local _, teamCycloCross=synthetizeTable(analyzedTeam3, initialYear,finalYear) local analyzedTeam4=analyzeTeam(teamRider, initialYear,finalYear, "track") local _, teamTrack=synthetizeTable(analyzedTeam4, initialYear,finalYear) return teamAmateur,teamPro, teamMountainBike, teamCycloCross, teamTrack end function getBirthDeathDate(entityID, display_age) local birthDate=firstValue(entityID, 'P569', 'time') local deathDate=firstValue(entityID, 'P570', 'time') local temp2, temp3, birth, death, initialYear, finalYear, age local gender=getGenderCode(entityID, 'm') local womenrace_bool=false if gender=="f" then womenrace_bool=true end if birthDate then local birthDateFormatted= funcDate(birthDate, 'long') age, initialYear, finalYear=calculateAge(birthDate) local birthPlace = firstValue(entityID, 'P19', 'id') local birthPlaceLink='' if birthPlace then birthPlaceLink=getPlaceLink(birthPlace, birthDate) end local plural, gen_singular, gen_plural = plural(age) local ans if gen_singular then ans=translate("riderinfobox",48,womenrace_bool) elseif gen_plural then ans=translate("riderinfobox",49,womenrace_bool) else ans=translate("riderinfobox",50,womenrace_bool) end if not deathDate and display_age~=false then temp2=' ('..tostring(age)..' '..ans..')<br/>' else temp2='<br/>' end birth=birthDateFormatted..temp2..birthPlaceLink else birth=nil end if deathDate then local deathDateFormatted= funcDate(deathDate, 'long') local deathPlace= firstValue(entityID, 'P20', 'id') local deathPlaceLink='' if deathPlace then deathPlaceLink=getPlaceLink(deathPlace, deathDate) end if birthDate then local age=calculateAge(birthDate, deathDate) local plural, gen_singular, gen_plural = plural(age) local ans if gen_singular then ans=translate("riderinfobox",48,womenrace_bool) elseif gen_plural then ans=translate("riderinfobox",49,womenrace_bool) else ans=translate("riderinfobox",50,womenrace_bool) end if display_age==false then temp2='<br/>' else temp2=' ('..tostring(age)..' '..ans..')<br/>' end else temp2='<br/>' end death=deathDateFormatted..temp2..deathPlaceLink else death=nil end return birth, death, initialYear, finalYear end local function presentTeam(itemID) local tToday=os.date("*t") if mw.ustring.len(tToday["month"])==1 then tToday["month"]='0'..tToday["month"] end if mw.ustring.len(tToday["day"])==1 then tToday["day"]='0'..tToday["day"] end local today='+'..tToday["year"].."-"..tToday["month"].."-"..tToday["day"].."T00:00:00Z" local plural=false local teamId, result, teamLink, teamLinkRoad, row for _, s in statements(itemID, 'P54') do p54 =checktime(s, s.qualifiers, today) --present Team if p54 then teamId= p54.mainsnak.datavalue.value.id teamLink=getTeamLinkCat(teamId, today) dis=checkDis(p54.qualifiers) row=nil if dis=='road' then teamLinkRoad=teamLink elseif dis=='mountainBike' then row=teamLink..' (VTT)' elseif dis=='cycloCross' then row=teamLink..' (cyclo-cross)' else row=teamLink..' (piste)' end if row then if not result then result = row else result= result..'<br/>'..row plural = true end end end end if teamLinkRoad and result then --put road first result = teamLinkRoad..' (route)<br/>'..result plural= true elseif teamLinkRoad then result = teamLinkRoad end return result, plural end local function getSomeNames(details,entityID, PID, index, display_language) local rows={} if not details[index].content then local listOfNames=getFormerNames(entityID, PID) if listOfNames then for _, v in pairs(listOfNames) do rows[#rows + 1]=v[3] if v[2] and v[2]~='' then rows[#rows]=rows[#rows]..' <small>('..v[2]..')</small>' end if display_language then rows[#rows]=rows[#rows]..' <b><small>('..v[4]..')</small></b>' end end if #rows>0 then details[index].content = table.concat(rows, '<br/>') end end end end --for wikidata input function teamTable(tab, teamAmateur, title_singular, title_plural) if teamAmateur and #teamAmateur>0 then if #teamAmateur==1 then tab:node(addATitle(title_singular)) else tab:node(addATitle(title_plural)) end for _, v in pairs(teamAmateur) do local nametemp=v['link'] if v['sDate']==v['eDate'] then periodtemp=v['sDate'] else periodtemp=v['sDate']..'-'..v['eDate'] end if v['stagiaire'] then local stagiaire = string.gsub(wikibase.label('Q2328847'), "%b()", "") or getLabelFallback('Q2328847',{'en', 'fr', 'de'}) nametemp=nametemp..' ('..stagiaire..')' end tab:node(addARow(periodtemp or '',nametemp)) --period, name end end end --for local data function localTeamTable(tab, names, periods, title_singular, title_plural) if names then names = mw.text.split(names, '<br />') periods = mw.text.split(periods or '', '<br />') if #names==1 then tab:node(addATitle(title_singular)) else tab:node(addATitle(title_plural)) end for i, name in pairs(names) do tab:node(addARow(periods[i] or '', name)) end end end function p.riderinfobox(frame) local frame = frame local lang = contentLanguage -- If true, winners will have Wikidata logos with link to Wikidata local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja") local localframe if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end local entityID = mw.text.trim(frame.args[1]) if type(entityID) ~= 'string' then error('parameter must be a string') end if not entityID:match('Q%d+') then error('parameter must be a valid Wikidata item (ex: Q42)') end local gender=getGenderCode(entityID, 'm') local womenrace_bool=false if gender=="f" then womenrace_bool=true end local details = { { name = translate("riderinfobox",1,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",2,womenrace_bool)}, -- birth name { name = translate("riderinfobox",3,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",4,womenrace_bool)}, -- nick name { name = translate("riderinfobox",5,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",6,womenrace_bool)}, -- official name { name = translate("riderinfobox",7,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",8,womenrace_bool)}, -- official name { name = translate("riderinfobox",9,womenrace_bool) }, -- birth translate("riderinfobox",9) { name = translate("riderinfobox",10,womenrace_bool)}, -- death { name = translate("riderinfobox",11,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",12,womenrace_bool)}, -- country { name = translate("riderinfobox",13,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",14,womenrace_bool)}, -- present team { name = translate("riderinfobox",15,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",16,womenrace_bool)}, -- speciality { name = translate("riderinfobox",17,womenrace_bool) }, -- lateralisation { name = translate("riderinfobox",18,womenrace_bool) }, -- blood group { name = translate("riderinfobox",19,womenrace_bool) }, -- height { name = translate("riderinfobox",20,womenrace_bool) }, -- weight { name = translate("riderinfobox",21,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",22,womenrace_bool)}, -- awards } local teams = { { name = translate("riderinfobox",23,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",24,womenrace_bool)}, -- directed teams { name = translate("riderinfobox",25,womenrace_bool)}, -- directed years { name = translate("riderinfobox",26,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",27,womenrace_bool)}, -- amateur names { name = translate("riderinfobox",28,womenrace_bool)}, -- amateur periods { name = translate("riderinfobox",29,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",30,womenrace_bool)}, -- nonUCI names { name = translate("riderinfobox",31,womenrace_bool)}, -- nonUCI periods { name = translate("riderinfobox",32,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",33,womenrace_bool)}, -- pro names { name = translate("riderinfobox",34,womenrace_bool)}, -- pro periods { name = translate("riderinfobox",35,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",36,womenrace_bool)}, -- UCI names { name = translate("riderinfobox",37,womenrace_bool)}, -- UCI periods { name = translate("riderinfobox",52,womenrace_bool), name_plural =translate("riderinfobox",53,womenrace_bool)}, -- national selections { name = translate("riderinfobox",54,womenrace_bool)}, -- national selection years } --separated to have a title local subtitle = { { name = translate("riderinfobox",51,womenrace_bool)}, -- insertion of a sub-title } --separated to have a title local victories = { { name = translate("riderinfobox",38,womenrace_bool)}, -- main victories } --separated to have a title local medals = { { name = translate("riderinfobox",47,womenrace_bool)}, -- main victories } local others = { { name = translate("infobox",29,womenrace_bool)}, -- picture { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption { name = translate("infobox",31,womenrace_bool)}, -- map { name = 'sectional'}, -- sectional { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption map { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption sectional } local name = getLabelFallback(entityID, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) or '' local display_birthnameastitle=false for _, value in pairs(display_birthnameastitle_in_riderinfobox) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then display_birthnameastitle=true end end getLocalContent(subtitle, localframe.args) if not subtitle[1].content and display_birthnameastitle then local p1477 = mw.wikibase.getBestStatements(entityID, "P1477") if p1477[1] and p1477[1].mainsnak.snaktype == 'value' then subtitle[1].content = p1477[1].mainsnak.datavalue.value.text..' <b><small>('.. p1477[1].mainsnak.datavalue.value.language..')</small></b>' end if not subtitle[1].content then local p1559 = mw.wikibase.getBestStatements(entityID, "P1559") -- P580 is start time if p1559[1] and p1559[1].mainsnak.snaktype == 'value' then subtitle[1].content = p1559[1].mainsnak.datavalue.value.text..' <b><small>('.. p1559[1].mainsnak.datavalue.value.language..')</small></b>' end end end infoGetOthers(others, entityID) getLocalContent(details, localframe.args) getLocalContent(teams, localframe.args) getLocalContent(others, localframe.args) getLocalContent(victories, localframe.args) getLocalContent(medals, localframe.args) local listOfBirthNames, listOfNickNames, listOfOfficialNames, listOfShortNames local icon = ' [[File:Cycling (road) pictogram.svg|35px]]' local display_language=false for _, value in pairs(display_language_in_riderinfobox) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then display_language=true end end local display_age=true for _, value in pairs(display_noage_in_riderinfobox) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then display_age=false end end -- getSomeNames(details, entityID, 'P1477', 1, display_language) --birthname --less prio than P1477 getSomeNames(details, entityID, 'P1559', 1, display_language) --birthname, bis getSomeNames(details, entityID, 'P1449', 2, display_language) --nick name getSomeNames(details, entityID, 'P1448', 3, display_language) --official name getSomeNames(details, entityID, 'P1813', 4, display_language) --short name local birth, death, initialYear, finalYear=getBirthDeathDate(entityID, display_age) if not details[5].content then details[5].content=birth end if not details[6].content then details[6].content= death end local display_flag=false for _, value in pairs(display_flag_in_riderinfobox) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then display_flag=true end end listWPlinkChrono(details, 7, entityID, {'P1532','P27'}, 'country', initialYear, display_flag) if not details[8].content then local plural details[8].content, plural=presentTeam(entityID) if plural then details[8].name = details[8].name_plural end end --speciality listWPlink(details, 9, entityID, 'P413',false) --lateralisation, for cycling not very interesting --listWPlink(details, 10, entityID, 'P552',false) --blood group, idem --listWPlink(details, 11, entityID, 'P1853',false) --height if not details[12].content then details[12].content=getHeight(entityID) end local display_weight=true for _, value in pairs(display_noweight_in_riderinfobox) do -- get data if country should be printed in this wiki if value == wiki then display_weight=false end end --weight if not details[13].content and display_weight then details[13].content=getWeight(entityID) end --award, should be table --awards look weird --if not details[14].content then -- listWPlink(details, 14, entityID, 'P166',false) --end local amateurTeam, nonUCITeam, proTeam, UCITeam --local data local amateurWD=true local proWD=true local managedWD=true local teamAmateur,teamPro, teamMountainBike, teamCycloCross, teamTrack=listOfTeamTable(entityID, initialYear, finalYear) local nationalTeam, managedTeam=listOfManagedTeamTable(entityID, initialYear, finalYear) local managedTeam_names, managedTeam_periods, amateurTeam_names, amateurTeam_periods local nonUCITeam_names, nonUCITeam_periods, proTeam_names, proTeam_periods local nationalTeam_names, nationalTeam_periods local UCITeam_names, UCITeam_periods if teams[1].content then managedTeam_names=teams[1].content managedTeam_periods=teams[2].content managedWD=false end if teams[3].content then amateurWD=false amateurTeam_names=teams[3].content amateurTeam_periods=teams[4].content end if teams[5].content then amateurWD=false nonUCITeam_names=teams[5].content nonUCITeam_periods=teams[6].content end if teams[7].content then proWD=false proTeam_names=teams[7].content proTeam_periods=teams[8].content end if teams[9].content then proWD=false UCITeam_names=teams[9].content UCITeam_periods=teams[10].content end if teams[11].content then nationalTeam_names=teams[11].content nationalTeam_periods=teams[12].content managedWD=false end --plate and grab tab = infoInitTab("300px", name, icon, 2) if subtitle[1].content then tCell=tab:tag('tr'):tag('td'):attr('colspan','2') :cssText('solid white; text-align:center') :wikitext(subtitle[1].content) end infoFillOthersDetails(tab, others, details,translate("riderinfobox",55,womenrace_bool),"260px") if amateurWD then teamTable(tab, teamAmateur, translate("riderinfobox",26,womenrace_bool), translate("riderinfobox",27,womenrace_bool)) else localTeamTable(tab,amateurTeam_names, amateurTeam_periods, translate("riderinfobox",26,womenrace_bool), translate("riderinfobox",27,womenrace_bool)) localTeamTable(tab,nonUCITeam_names, nonUCITeam_periods, translate("riderinfobox",29,womenrace_bool), translate("riderinfobox",30,womenrace_bool)) end if proWD then teamTable(tab, teamPro, translate("riderinfobox",45,womenrace_bool),translate("riderinfobox",46,womenrace_bool)) teamTable(tab, teamMountainBike, translate("riderinfobox",39,womenrace_bool), translate("riderinfobox",40,womenrace_bool)) teamTable(tab, teamCycloCross, translate("riderinfobox",41,womenrace_bool), translate("riderinfobox",42,womenrace_bool)) teamTable(tab, teamTrack, translate("riderinfobox",43,womenrace_bool), translate("riderinfobox",44,womenrace_bool)) else localTeamTable(tab,proTeam_names, proTeam_periods,translate("riderinfobox",45,womenrace_bool), translate("riderinfobox",46,womenrace_bool)) localTeamTable(tab,UCITeam_names, UCITeam_periods, translate("riderinfobox",35,womenrace_bool), translate("riderinfobox",36,womenrace_bool)) end --managed teams if managedWD then teamTable(tab, nationalTeam, translate("riderinfobox",52,womenrace_bool), translate("riderinfobox",53,womenrace_bool)) teamTable(tab, managedTeam, translate("riderinfobox",23,womenrace_bool), translate("riderinfobox",24,womenrace_bool)) else localTeamTable(tab,managedTeam_names, managedTeam_periods,translate("riderinfobox",23,womenrace_bool), translate("riderinfobox",24,womenrace_bool)) end if victories[1].content then tab:node(addATitle(translate("riderinfobox",38,womenrace_bool))) tab:tag('tr'):tag('td') :css('vertical-align','top'):attr('colspan','2') :wikitext(victories[1].content) end if medals[1].content then tab:node(addATitle(translate("riderinfobox",47,womenrace_bool))) tab:tag('tr'):tag('td') :css('vertical-align','top'):attr('colspan','2') :wikitext(medals[1].content) end wdDoc(tab, "d:Wikidata:WikiProject Cycling/Documentation/riderinfobox", translate("raceinfobox",26,womenrace_bool), entityID) return tab end --=== P) Team infobox function p.teaminfobox(frame) localframe = frame local lang = contentLanguage -- If true, winners will have Wikidata logos with link to Wikidata local WDlink_on = (wiki == "mk" or wiki == "ja") local entityID = mw.text.trim(frame.args[1]) if type(entityID) ~= 'string' then error('parameter must be a string') end if not entityID:match('Q%d+') then error('parameter must be a valid Wikidata item (ex: Q42)') end local womenrace_bool=isWomenrace(entityID) local tRace = {race={ raceId, raceDate, future, }, lastEditionMonth, lastEditionYear, numberOfEditions, lastLink, nextLink, } local details = { { name = translate("teaminfobox",2,womenrace_bool)}, -- sport { name = translate("teaminfobox",3,womenrace_bool), name_plural = translate("teaminfobox",4,womenrace_bool)}, -- type { name = translate("teaminfobox",5,womenrace_bool), name_plural = translate("teaminfobox",6,womenrace_bool)}, -- UCI-cod { name = translate("teaminfobox",7,womenrace_bool), name_plural = translate("teaminfobox",8,womenrace_bool)}, -- сountry { name = translate("teaminfobox",9,womenrace_bool)}, -- creation date { name = translate("teaminfobox",10,womenrace_bool)}, -- disparition date { name = translate("teaminfobox",11,womenrace_bool)}, -- number of season { name = translate("teaminfobox",13,womenrace_bool)}, -- official web site { name = translate("teaminfobox",24,womenrace_bool), name_plural = translate("teaminfobox",25,womenrace_bool) }, -- bike { name = translate("teaminfobox",26,womenrace_bool)}, -- budget } local others = { { name = translate("infobox",29,womenrace_bool)}, -- picture { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption { name = translate("infobox",31,womenrace_bool)}, -- map { name = 'sectional'}, -- sectional { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption map { name = translate("infobox",30,womenrace_bool)}, -- caption sectional } local managers ={ { name = translate("teaminfobox",14,womenrace_bool), name_plural = translate("teaminfobox",15,womenrace_bool)}, -- manager --country { name = translate("teaminfobox",16,womenrace_bool), name_plural = translate("teaminfobox",17,womenrace_bool)}, -- sports director } local name = getLabelFallback(entityID, {wikilang, 'en', 'fr', 'de'}) or '' infoGetOthers(others, entityID) local localframe if string.match(frame:getParent():getTitle(), '%P+') == mw.site.namespaces.Template.name then localframe = frame:getParent() else localframe = frame end getLocalContent(details, localframe.args) getLocalContent(others, localframe.args) getLocalContent(managers, localframe.args) local listOfNames=getFormerNames(entityID, 'P1448') local sport_id=firstValue(entityID, 'P641', 'id') local icon = (sport_id == "Q3609") and -- P641 is 'sport', Q3609 is 'road bicycle racing' ' [[File:Cycling (road) pictogram.svg|35px]]' or '' --1st ist sport if not details[1].content and sport_id then details[1].content = WPlinkpure(sport_id) end local creation=firstValue(entityID, 'P571', 'time') local initialYear=string.sub(creation,2,5) -- type listWPlinkChrono(details, 2, entityID, {'P31'}, 'rider', initialYear)--it is not a rider, but we need link + official name --UCI code listWPlinkChrono(details, 3, entityID, {'P1998'}, 'UCIcode', initialYear, nil, true) -- сountry local display_flag=true listWPlinkChrono(details, 4, entityID, {'P1532','P17'}, 'country', initialYear, display_flag) --creation date if not details[5].content and creation then details[5].content = funcDate(creation, "Y" ) end -- disparition date local disparition=firstValue(entityID, 'P576', 'time') if not details[6].content and disparition then details[6].content = funcDate(disparition,"Y") end --populate tRace listOfWinners(entityID, tRace,true) -- number of season if not details[7].content and tRace.numberOfEditions and tRace.lastEditionYear then details[7].content = tostring(tRace.numberOfEditions).." (" .. translate("teaminfobox",12,womenrace_bool) .. " "..tostring(tRace.lastEditionYear)..")" end -- official site if not details[8].content then details[8].content = officialSite(entityID) end --9 is bike (no Wikidata input) --10 budget listWPlinkChrono(details, 10, entityID, {'P2769'}, 'money', initialYear) -- manager listWPlinkChrono(managers, 1, entityID, {'P505'}, 'rider', initialYear) -- sports director listWPlinkChrono(managers, 2, entityID, {'P286'}, 'rider', initialYear) --Build the table tab = infoInitTab("300px", name, icon, 2) --former names wiki_listOfNamesAtBottom={'ru'} local listOfNamesAtBottom = false for _, value in pairs(wiki_listOfNamesAtBottom) do -- if value == wiki then listOfNamesAtBottom = true end end --picture at the top infoFillOthersDetails(tab, others, details, translate("teaminfobox",1,womenrace_bool),"260px") if managers[1].content or managers[2].content then tab:node(addATitle(translate("teaminfobox",18,womenrace_bool))) for _, row in ipairs(managers) do tab:node(addARow(row.name, row.content)) --node check itself if nil end end if listOfNames and #listOfNames>0 then --Always display a list of names tab:node(addATitle(translate("teaminfobox",19,womenrace_bool))) for _, v in pairs(listOfNames) do tab:node(addARow(v[2],v[3])) --period, name end end -- an empty line with a title under the form in the form of an image or third-party template if frame.args[2] then -- if the jersey is not specified, then the JERSEY header is not displayed tab:node(addATitle(translate("teaminfobox",20,womenrace_bool))) local outTable = mw.html.create('tr') local tCell=outTable:tag('td'):attr('colspan','3'):css('text-align','center') tCell:wikitext(frame.args[2]) -- adding a form via "argument 2" by an image or an extraneous template tab:node(outTable) end -- adding a link to articles about the last and current seasons (the same as for the race) if tRace.nextLink or tRace.lastLink then tab:node(addATitle(translate("teaminfobox",21,womenrace_bool))) local outTable if tRace.lastLink then outTable = mw.html.create('tr') local tCell=outTable:tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') local lastText="[[File:Crystal Clear app kworldclock.png|left|37px]]".. translate("teaminfobox",22,womenrace_bool).. ":<br>'''".. tRace.lastLink.."'''" tCell:wikitext(lastText) tab:node(outTable) end if tRace.nextLink then outTable = mw.html.create('tr') local tCell=outTable:tag('td'):attr('colspan','2'):css('text-align','center') local nextText = "[[File:Crystal Clear app kworldclock.png|left|37px]]".. translate("teaminfobox",23,womenrace_bool).. ":<br>'''".. tRace.nextLink.."'''" tCell:cssText("text-align:center"):wikitext(nextText) tab:node(outTable) end end wdDoc(tab, "d:Wikidata:WikiProject Cycling/Documentation/raceinfobox", translate("raceinfobox",26,womenrace_bool), entityID) return tab end --=== Z) Miscellaneous / Other / Tests --[[ Give access to a local variable. Used by other modules. ]] function p.getLocal(name) if name == 'getTeamLinkCat' then return getTeamLinkCat end if name == 'getStatementForTime' then return getStatementForTime end end function p.testlocal(frame) --function to test local functions local function_name=frame.args[1] local argu=frame.args local temp, temp2 if function_name=='firstValue' then return firstValue(argu[2],argu[3],argu[4]) elseif function_name=='getOfficialName' then temp, temp2 =getOfficialName(argu[2],argu[3],argu[4]) return temp elseif function_name=='getRiderLink' then if argu[3]=="nil" then arg3=nil else arg3=argu[3] end temp=getRiderLink(argu[2],arg3) --only first arg returned return temp elseif function_name=='funcDate' then return funcDate(argu[2],argu[3]) elseif function_name=='funcDateFigure' then return funcDateFigure(argu[2],argu[3]) elseif function_name=='getStartEndTime1' then temp, temp2=getStartEndTime(argu[2],argu[3],argu[4]) return temp elseif function_name=='getStartEndTime2' then temp, temp2=getStartEndTime(argu[2],argu[3],argu[4]) return temp2 elseif function_name=='getPeriodSub' then temp, temp2=getPeriodSub(argu[2],argu[3],toboolean(argu[4])) return temp elseif function_name=='getTeam' then temp=getTeam(argu[2],argu[3],argu[4]) if temp then return temp else return 'nil' end elseif function_name=='getStatementForTime' then temp=getStatementForTime(argu[2],argu[3],argu[4]) if temp then return temp.mainsnak.datavalue.value.id else return 'nil' end elseif function_name=='getTeamLinkCat' then temp=getTeamLinkCat(argu[2],argu[3],toboolean(argu[4]),toboolean(argu[5])) if temp then return temp else return 'nil' end elseif function_name=='getPlaceLink' then if argu[3]=="nil" then arg3=nil else arg3=argu[3] end return getPlaceLink(argu[2],arg3) elseif function_name=='getPlaceLink2' then return getPlaceLink(argu[2],argu[3],nil,true) elseif function_name=='seasonToTeamID' then if argu[2]=="nil" then arg2=nil else arg2=argu[2] end return tostring(seasonToTeamID(arg2)) elseif function_name=='translate' then return translate(argu[2],tonumber(argu[3]),toboolean(argu[4])) elseif function_name=="classLinkFn" then return classLinkFn(argu[2]) elseif function_name=='raceLink' then return tostring(raceLink(argu[2])) elseif function_name=='getMainRaceLink' then if argu[5]=="nil" then arg5=nil else arg5=argu[5] end if argu[3]=='stage' then arg3='stage' else arg3=tonumber(argu[3]) end return tostring(getMainRaceLink(argu[2],arg3,argu[4], arg5,argu[6])) elseif function_name=='getYear' then return getYear(argu[2]) elseif function_name=='getCountryName' then return tostring(getCountryName(argu[2])) elseif function_name=='getTeamCodeCat' then return tostring(getTeamCodeCat(argu[2],argu[3])) elseif function_name=='getTeamCode' then return tostring(getTeamCode(argu[2],argu[3],argu[4])) elseif function_name=='getCountryBool' then return tostring(getCountryBool({argu[2],argu[3]})) elseif function_name=='WPlinkpure' then return WPlinkpure(argu[2]) elseif function_name=='uciCodeCountry' then return uciCodeCountry(argu[2]) elseif function_name=='isHuman' then return tostring(isHuman(argu[2])) elseif function_name=='isCountry' then return tostring(isCountry(argu[2])) elseif function_name=='isWomenrace' then return tostring(isWomenrace(argu[2])) elseif function_name=='commaStage' then temp =commaStage(argu[2],argu[3]) return temp["prefix"] elseif function_name=='number' then return number(argu[2],tonumber(argu[3]), argu[4]) elseif function_name=='classToCircuit' then return classToCircuit(argu[2], argu[3], toboolean(argu[5]), nil) elseif function_name=='getGenderCode' then return tostring(getGenderCode(argu[2], argu[3])) elseif function_name=='calculateTime' then return calculateTime(argu[2]) elseif function_name=='getClass1' then temp, temp2 = getClass(argu[2]) return temp elseif function_name=='getClass2' then temp, temp2 = getClass(argu[2]) return temp2 elseif function_name=='infoGetPlace' then local details = {{ name = "test", name_plural="tests"}} -- course / not used infoGetPlace(details,1, argu[2], argu[3], argu[4]) return details[1].content elseif function_name=='getFormerNames1' then temp=getFormerNames(argu[2],'P1448') if temp[1] then return temp[1][2] --period else return "" end elseif function_name=='getFormerNames2' then temp=getFormerNames(argu[2],'P1448') if temp[1] then return temp[1][3] --name else return "" end elseif function_name=='getType' then return getType(argu[2]) elseif function_name=='compareDate' then return tostring(compareDate(argu[2])) elseif function_name=='officialSite' then return officialSite(argu[2]) elseif function_name=='trans' then return tostring(trans(argu[2], argu[3], argu[4])) elseif function_name=='parseDate1' then temp1, temp2, temp3, temp4, temp5= parseDate(argu[2], argu[3], argu[4], argu[5], "", "error text") return temp1 elseif function_name=='parseDate2' then temp1, temp2, temp3, temp4, temp5= parseDate(argu[2], argu[3], argu[4], argu[5], "", "error text") return temp2 elseif function_name=='parseDate5' then temp1, temp2, temp3, temp4, temp5= parseDate(argu[2], argu[3], argu[4], argu[5], "", "error text") return temp5 elseif function_name=='findLastName' then return findLastName(argu[2],wiki) elseif function_name=='findSortKey' then if wiki=="ru" or wiki=="mk" then return findSortKey(argu[2],false, true) else return findSortKey(argu[2],true, false) end elseif function_name=='calculateAge' then temp1, _, _ =calculateAge(argu[2]) return temp1 elseif function_name=='getBirthDeathDate1' then temp1, temp2 = getBirthDeathDate(argu[2]) return temp1 elseif function_name=='getBirthDeathDate2' then temp1, temp2 = getBirthDeathDate(argu[2]) return temp2 elseif function_name=='getLocalContent' then local details = { { name = argu[2], name_plural= argu[3]} } local arguments = {} arguments[argu[4]]="test" getLocalContent(details, arguments) return details[1].content elseif function_name=='plural1' then _, temp1, temp2=plural(tonumber(argu[2])) return temp1 elseif function_name=='plural2' then _, temp1, temp2=plural(tonumber(argu[2])) return temp2 elseif function_name=='getNationality' then return getNationality(argu[2], argu[3]) elseif function_name=='getClassCalendar_sub' then return getClassCalendar_sub(argu[2]) end end function p.test_import(frame) local function_name=frame.args[1] local argu=frame.args if function_name=='class_dic' then return tostring(class_dic[argu[2]]) elseif function_name=="class_sort" then return tostring(class_sort[argu[2]]) elseif function_name=='bg_color_table' then local temp = bg_color_table[argu[2]] temp=string.gsub(temp,'#',"") return temp end end return p 0cvq8tiqwfvngbxy7t29t7arqtkbvsf Pasaules izstāde Parīzē (1937) 0 309473 3672462 3269810 2022-08-18T19:51:08Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Paris-1937Expo.jpg" aizvietots ar "Exposition_Internationale_des_Arts_et_Techniques_dans_la_Vie_Moderne_(Paris-1937).jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name)"). wikitext text/x-wiki [[Attēls:Exposition Internationale des Arts et Techniques dans la Vie Moderne (Paris-1937).jpg|thumb|200px|Atklātne ar izstādes kopskatu.]] [[Attēls:Baltijas valstu paviljons 1937. gada Pasaules izstādē.jpg|thumb|200px|Baltijas valstu paviljons.]] '''1937. gada Pasaules izstāde Parīzē''' ({{val|fr|Exposition Internationale des Arts et Techniques dans la Vie Moderne}}) bija [[Pasaules izstāde]], kas notika [[Francija]]s galvaspilsētā no [[1937]]. gada 25. maija līdz 25. novembrim. Izstādes uzsvars bija uz mākslas un tehnikas nozīmi modernajā dzīvē, tajā piedalījās 44 valstis, īpaša sacensība izvērtās starp pretī stāvošajiem [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] paviljoniem. Izstādes halles bija izvietotas ap [[Eifeļa tornis|Eifeļa torni]] [[Marsa lauks|Marsa laukā]] (''Champ-de-Mars''), [[Trokadero pils]] (''palais du Trocadéro'') dārzā un [[Sēna]]s krastos, kopumā aizņemot 101 [[hektārs|hektāru]]. To apmeklēja 34 miljoni skatītāju, ieejas biļete dienā maksāja 6 [[Franks (naudas vienība)|frankus]]. == Baltijas valstu paviljons == Igauņu arhitekta Aleksandra Nirnberga (''Nürnberg'') funkcionālisma stilā projektētais Baltijas valstu kopīgais paviljons atradās nelielā pakalniņā pie Trokadero pils pa kreisi no ieejas izstādē, starp Norvēģijas un Dienvidslāvijas paviljoniem. Visu trīs valstu oficiālas delegācijas to plašai publikai atvēra 1937. gada 17. jūnijā. 16 m platas kāpnes veda uz ieeju paviljonā, ko veidoja 14 m plata un 9,5 m augsta stikla siena ar trīs stikla durvīm, virs kurām bija novietoti trīs Baltijas valstu ģerboņi. Tumši zaļos toņos ieturētajā priekštelpā atradās latviešu tēlnieka G. Kaņepa veidota 4,5 m augsta skulptūra ar trīs karavīriem, kas uzlikuši rokas uz viena zobena. No priekštelpas pa labi veda durvis uz Igaunijas telpu ar nacionālā karoga krāsās dekorētām sienām. Tajā bija eksponēti Lietišķās mākslas asociālijas sagatavoti tepiķi, keramika, ādas izstrādājumi, audumi un gleznas. Igaunija sevi pozicionēja kā tūrismam pievilcīgu zemi, tomēr īpaša vieta bija ierādīta arī degakmens rūpniecībai. Izstādes Zelta diplomus saņēma fotoiztāde, gobelēni, stikla gravīras, keramika, juvelierizstrādājumi, bet Lielo balvu ieguva arhitekts A. Nirnbergs par paviljona projektu, dizaineris E. Taska par ādas dekoru, gleznotājs O. Raunams par paviljona halles gleznojumu. Vidū esošajā Latvijas telpā ar sarkanbaltsarkanām sienām bija eksponēti latviešu tautas mākslas priekšmeti. Īpašu uzmanību peisaistīja [[VEF]] ekspozīcija ar minikameru ''VEF Minox'' un 16 mm projektoru. Lielo balvu saņēma radioaparāts ''VEF Super Lux MD/37'' un [[Romāns Suta]] par skicēm uz kristāla, bet Zelta medaļas tā dizaineris [[Ādolfs Irbītis]], grafiķis [[Ansis Cīrulis]]. Pa kreisi izvietotajā Lietuvas telpā dominējošo vietu ieņēma tēlnieka [[Juozas Mikėnas|J. Mikēna]] no milzu ozola veidota Kristus statuja ar ēršķu kroni galvā. Vitrīnās izvietotas lelles lietuviešu tautas tērpos, fotogrāfijas, kokgriezumi, tautiski audumi un rotas lietas.<ref>[https://em.gov.lv/resources/web/ministrija/3lapa.jpg N. Štūls. Baltijas valstu paviljons Parīzē]{{Novecojusi saite}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Paris-expo-1937-le Trocadéro-01.jpg|Skats no ''Trocadéro'' Paris-expo-1937-pavillon du Bois-23.jpg|Koka paviljons Paris-expo-1937-pavillon du Tourisme-21.jpg|Tūrisma paviljons Paris-expo-1937-pavillon de l'Allemagne-02.jpg|Trešā Reiha paviljons Paris-expo-1937-pavillon de l'URSS-13.jpg|PSRS paviljons Paris-expo-1937-pavillon des USA-05.jpg|ASV paviljons Paris-expo-1937-pavillon de l'Egypte-04.jpg|Ēģiptes paviljons Paris-expo-1937-pavillons de la Tchéchoslovaquie et de la Suède-11.jpg|Čehoslovakijas un Zviedrijas paviljoni Paris-expo-1937-pavillon de la Suisse-12.jpg|Šveices paviljons Paris-expo-1937-pavillon de la Roumanie-10.jpg|Rumānijas paviljons Baltijas valstu paviljons 1937. gada Pasaules izstādē.jpg|Baltijas valstu kopīgais paviljons </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1937. gads]] [[Kategorija:Parīze]] [[Kategorija:Parīzes vēsture]] [[Kategorija:Francija]] 74uj9flzmss9orxy7incifml2ncfh9a Bumbieru iela (Rīga) 0 312776 3672606 3649546 2022-08-19T08:16:09Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Bumbieru iela|Bumbieru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Bumbieru iela |attēls = Bumbieru iela (Rīga).JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Bumbieru iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 120 m |atklāta = 1963. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Bumbieru iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Ielas garums ir 120 metri un tā visā garumā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Tā sākas krustojumā ar [[Ķiršu iela (Rīga)|Ķiršu ielu]] un, nekrustojot citas ielas izbeidzas aiz [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Stomatoloģijas institūta ēkas (šeit savienojums gājējiem, pa kuru iespējams sasniegt [[Dzirciema iela|Dzirciema ielu]]). Bumbieru ielā ir tikai savrupmāju apbūve. == Vēsture == Bumbieru iela ir izveidota 1963. gadā ar tagadējo nosaukumu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/ Dzirciema ielu katalogs (A - L)] Cita Rīga</ref> == Ielu savienojumi == Bumbieru iela ir savienota ar [[Ķiršu iela (Rīga)|Ķiršu ielu]] (T veida krustojums). == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}} {{coord|56.9555|24.056|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] pndmhc7hen1gttva49oc3nsft415qg6 Anna Jagailiete 0 317911 3672316 2702674 2022-08-18T18:01:33Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Kober Anna Jagiellon in coronation robes.jpg|thumb|200px|Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.)]] '''Anna Jagailiete''' ({{val-lt|Ona Jogailaitė}}, {{val-pl|Anna Jagiellonka}}; 1523—1596) bija no [[Jagaiļa dinastija]]s cēlusies [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" ({{val-la|Anna Dei Gratia Rex Poloniae}}) un valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] sieva (1575—1586). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Batory Jagiellonka.jpg|thumb|200px|Stefans Batorijs un Anna Jagailiete ar saviem ģerboņiem (Jans Matejko, ap 1875).]] Dzimusi 1523. gada 18. oktobrī [[Krakova|Krakovā]] [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] un [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Sigismunds I Vecais|Sigismunda I]] un viņa sievas [[Bona Sforca|Bonas Sforcas]] ģimenē, dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] mazmazmeita. Pēc tēva nāves 1548. gadā par Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali kļuva viņas vecākais brālis [[Sigismunds II Augusts]] (1520-1572), princese Anna kopā ar jaunāko māsu Katrīnu pārcēlās uz dzīvi [[Mazovija|Mazovijā]]. Par spīti viņas mātes un brāļa mēģinājumiem izprecināt viņu dažādu Eiropas valstu valdniekiem, Anna palika neprecēta. 1557. gada sākumā viņa kopā ar māsu Katrīnu pārcēlās uz dzīvi brāļa galmā Viļņā. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā princesi Annu mēģināja izprecināt Somijas hercogam [[Juhans III|Juhanam]], Dānijas princim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], Livonijas ordeņa lielmestram [[Gothards Ketlers|Gothardam]]. Tomēr, kad Somijas hercogs Juhans ieradās Viļņas pilī, viņš uzstāja uz precībām ar Annas jaunāko māsu Katrīnu. Princese Anna piekrita atteikties un 1562. gada 4. oktobrī [[Viļņa]]s pilī notika viņas māsas Katrīnas laulības ar hercogu Juhanu, kas pūrā saņēma astoņus pilsnovadus ([[Paide|Paidi]], [[Helmetas pils|Helmi]], [[Karkuses pils|Karksi]], Tarvastu, [[Burtnieku viduslaiku pils|Burtniekus]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātu]], [[Ērģemes pils|Ērģemi]] un [[Rūjienas pils|Rūjienu]]) īsi pirms tam izveidotajā [[Pārdaugavas hercogiste|Livonijas Pārdaugavas hercogistē]], kas bija personālūnijā ar Lietuvas dižkunigaitiju. Princese Anna pārcēlās uz dzīvi Varšavas pilī un palika neprecēta. 1569. gada 1. jūlijā [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī]] ([[Ļubļinas ūnija]]). Pēc karaļa Sigismunda II Augusta nāves 1572. gadā Annas jaunākā māsa Katrīna nesekmīgi mēģināja panākt, lai par jauno karali Seims ievēlētu viņas mazgadīgo dēlu Sigismundu. 1573. gadā Francijas princis Anrī solīja precēt princesi Annu, ja tiktu ievēlēts par Polijas karali, tomēr savu solījumu nepildīja. Pēc tam, kad Anrī 1575. gadā atteicās no Polijas-Lietuvas valdnieka pienākumiem un aizbrauca atpakaļ uz Franciju, Seims Annai piešķīra Polijas karalistes infantes titulu (''Anna, Dei Gratia Infans Regni Poloniae''). 1575. gada decembrī infante Anna tika ievēlēta par Polijas karali un 52 gadu vecumā piekrita apprecēties ar [[Transilvānija]]s vaivadu [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]]. 1576. gada 1. maijā Krakovas Vāvela katedrālē abi tika kronēti par Polijas-Lietuvas līdzvaldniekiem. Viņas vīrs bija aizņemts Livonijas karā līdz 1582. gadam, bet karaliene Anna ar galmu uzturējās Varšavas pilī. Pēc karaļa nāves 1586. gada decembrī viņa atteicās no valdīšanas un atbalstīja māsasdēla Sigismunda III ievēlēšanu. Mirusi Varšavā 1596. gada 9. septembrī, apglabāta Krakovas katedrālē. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jagailiete, Anna}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Jagellonu dinastija]] iaewl7cfh8bj4u65oj8kr879xsaa1ig Dosons 0 321520 3672138 2530598 2022-08-18T12:44:41Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā wikitext text/x-wiki '''Dosons''' var būt: * [[Maikls Dosons]]; * [[Tomass Dosons]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] hl8fmiqxdky7wqpwop60m2zsx0o7ldo Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3672534 3671899 2022-08-19T03:05:21Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Ukraina]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Daugava]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Boriss Berezovskis]]''| ''[[Kārlis Ulmanis]]''| ''[[Krima]]''| ''[[Lauris Dārziņš]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/18 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> fuy34d6uz3zxl7nnjo00xcywbwzqtm1 Livonijas vietvalži 0 334639 3672337 3464352 2022-08-18T18:10:26Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:POL Inflanty IRP COA.svg|thumb|200px|1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim.]] '''Livonijas vietvalži''' jeb '''Livonijas administratori''' ({{val-de|Statthalter von Livland}}, {{val-be|намеснік караля у Інфлянтах}}), oficiāli "Viņa majestātes [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] vietvaldis un gubernators Livonijā" bija [[Livonijas hercogiste]]s pārvaldnieki pēc [[Viļņas ūnija]]s parakstīšanas 1562. gada 5. martā līdz karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāvei 1586. gada 12. decembrī, kad [[Georgs Radvils]] pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus. No 1566. gada Livonijas vietvaldi sauca par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru. Pēc Livonijas kara beigām 1582. gadā tika izdota Livonijas satversme (''Constitutiones Livoniae''), kas regulēja Livonijas hercogistes valsts iekārtu, paredzot, ka iekšējās lietas izlems [[Livonijas landtāgs]]. Province tika sadalīta trīs prezidijos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kurus pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās Livonijas vietvaldim. == Gothards Ketlers (1562–1566) == {{Vairāki attēli | image1 = Gotthard Kettler.jpg | width1 = {{#expr: (153 * 320 / 304) round 0}} | caption1 = Gothards Ketlers, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā. | image2 = Mikołaj Radziwiłł Czarny.JPG | width2 = {{#expr: (117 * 337 / 297) round 0}} | caption2 = Nikolajs Radivils, Rīgas arhibīskapijas administrators. }} 1557. gadā [[Livonijas ordenis]] [[Livonijas konfederācija]]s vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]] par savstarpēju palīdzību karā pret [[Krievijas cariste|Krieviju]]. 1558. gadā, sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]] ordeņa mestra koadjūtors [[Gothards Ketlers]] devās uz [[Viļņa|Viļņu]], kur veda sarunas par protekcijas līguma noslēgšanu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. 31. augustā tika noslēgts padošanās līgums, kurā ordenis ieķīlāja Lietuvai [[Bauska]]s, [[Rēzekne]]s, [[Ludza]]s, [[Daugavpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] cietokšņus. 1560. gadā Krievijas caristes karaspēks sakāva ordeņa karaspēku [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsis|Cēsu]] un [[Pērnava]]s cietokšņus. 1561. gadā pēdējais Livonijas ordeņa meistars Ketlers [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu (Viļņas ūniju), bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa meistars un pavēlnieki ratificēja Viļņas ūniju. Kā atlīdzību par savu uzticību G. Ketlers un viņa pēcnācēji saņēma mantojumā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemi un Zemgali]], kuru pārvaldīja kā [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] un Polijas karaļa vasaļi. Oficiāli viņš [[1562]]. gada [[5. marts|5. martā]] [[Rīga]]s pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Lietuvas kancleram [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajam Radvilam Melnajam]], pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni. No 1562. gada G. Ketlers sevi titulēja kā: "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Kurzemes un Zemgales kungs Livonijā, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā" ({{val|de|von gottes gnaden wir Gothartt in Lieffland zu Curlandt und Semigalien Herr der königlichenn majestedt zu Poln über Liefflandt stadthalter und gubernator}}). Par savu rezidenci hercogs izvēlējās [[Rīgas pils|Rīgas pili]], pēc tam [[Sēlpils pils|Sēlpili]]. == Nikolajs Radvils (1563—1565) == 1562. gada janvārī Lietuvas kanclers [[Nikolajs Radvils Melnais]] ieradās [[Rīgas pils|Rīgas pilī]], lai organizētu Livonijas ordeņa likvidāciju. Livonijas ordeņa pēdējais mestrs [[Gothards Ketlers]] 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Nikolajam Radvilam, pretī saņemot Kurzemes un Zemgales hercoga kroni. Pēc arhibīskapa [[Brandenburgas Vilhelms|Vilhelma]] nāves 1563. gadā sākās Lietuvas cīņa ar Zviedriju, kas beidzās ar Lietuvas uzvaru un [[Nikolajs Radvils Melnais|N. Radvila]] kļūšanu par [[Rīgas arhibīskapija]]s administratoru. == Jānis Hodkevičs (1566–1578) == [[Attēls:Jan Chadkievič. Ян Хадкевіч (XIX).jpg|thumb|150px|Jānis Hodkevičs, Livonijas hetmanis un ģenerāladministrators.]] Pēc [[Vidzemes bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas ("Sigismunda Augusta privilēģija") 1566. gadā Livonijas Pārdaugavas daļa tika nosaukta par "Livonijas hercogisti". Pēc N. Radvila nāves 1566. gadā [[Sigismunds II Augusts]] par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru iecēla Žemaitijas ģenerālstārastu [[Jānis Hodkevičs|Jāni Hodkeviču]].<ref>''Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.</ref> Pēc tam, kad 1566. gada beigās [[Lietuvas Seims|Lietuvas Seimā]] [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]],<ref>''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.</ref> 10. decembrī viņš [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāgā]] [[Cēsis|Cēsīs]] vienojās ar provinces kārtām par šīs ūnijas ratificēšanu. 1566. gada 26. decembrī Livonijas hercogistei piešķīra jaunu ģerboni: sarkanā laukā uz labo pusi ejošs ar zeltu kronēts sudraba [[grifs]] ar zobenu labajā ķetnā, kam uz krūtīm monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). Šis ģerbonis kļuva par pamatu [[Hodkeviču dzimta]]s ģerbonim. Par J. Hodkeviča rezidenci kļuva agrākā Livonijas ordeņa maršalu [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pils]]. 1569. gadā Ļubļinā tika parakstīta reālūnija starp Poliju un Lietuvu un izveidota [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], kurai atteicās pievienoties [[Rīgas brīvpilsēta]]. Šajos apstākļos daļa Pārdaugavas Livonijas augstmaņu sāka atbalstīt domu pāriet Krievijas protekcijā. Vidzemes muižnieki Taube un Krūze Maskavā izkārtoja, ka Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais|Ivans IV]] (Jānis Briesmīgais) piedāvāja Kurzemes un Sāmsalas bīskapam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] kļūt par Livonijas karali. Magnuss šo piedāvājumu pieņēma un 1570.-1579. gadā lietoja titulu ''Magnus, Divine Gratia Rex Livoniae Dominus Esthoniae et Littia'' (Magnuss, Livonijas ķēniņš, igauņu un latviešu zemju kungs). Tādējādi krievu varā esošajā Livonijas teritorijā nodibinājās [[Livonijas ķēniņvalsts]]. == Georgs Radvils (1578–1586) == [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|thumb|150px|Georgs Radivils, Livonijas hercogistes administrators, kardināla tērpā.]] Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] 1578. gadā par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru iecēla [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]], tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. 1582. gadā tika izdota [[Livonijas satversme]] (''Constitutiones Livoniae''), kas regulēja hercogistes valsts iekārtu, paredzot, ka iekšējās lietas izlems [[Livonijas landtāgs]]. Province tika sadalīta trīs prezidijos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas), kurus pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās gubernatoram. Līvu un latviešu apdzīvotās teritorijas uz ziemeļiem no [[Gauja]]s tika iekļautas Pērnavas prezidijā. 1583. gadā tika atjaunota katoliska [[Livonijas bīskapija]] ar centru Cēsīs, jo Rīga aktīvi pretojās pretreformācijai. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] nāves 1583. gadā G. Radvils lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589). 1583. un 1584.-1586. gada [[muiža|muižu]] revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca [[Vidzemes landtāgs|Livonijas seimeli]] (''provincialis conventus''), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps [[Vilhelms Brandenburgs]] vai administrators [[Jānis Hodkevičs]].<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.</ref> 1586. gada 14. jūlijā Georgu Radvilu svinīgi iesvētīja par [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]]. Pēc karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 1586. gada 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus. 1598. gadā Livonijas prezidiji tika pārdēvēti par vaivadijām, atbilstoši provinču nosaukumiem visā kopvalstī. Par pirmo [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadu]] iecēla [[Jirgens fon Fārensbahs|Jirgenu fon Fārensbahu]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] tk6y5pux61km49cans57dfkrhwt5xkh Frederiks II 0 336100 3672327 3670808 2022-08-18T18:05:42Z Bai-Bot 60304 /* Dzīvesgājums */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox royalty | vārds =Frederiks II | vārds_orģ = ''Frederik 2.'' | attēls =1581 Frederik 2..jpg | amats =[[Dānijas karalis]], [[Norvēģijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1559|1|1}} | term_beigas = {{dat|1588|4|4}} | kronēšana = | priekštecis =[[Kristiāns III]] | pēctecis =[[Kristiāns IV]] | dzim_dati = {{dat|1534|7|1}} | dzim_vieta =''Haderslevhus'', [[Hāderleva]], {{DEN}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{Miršanas datums un vecums|1588|4|4|1534|7|1}} | mir_vieta =[[Antvorskova]], {{DEN}} | tēvs =[[Kristiāns III]] | māte =[[Saksijas-Lauenburgas Doroteja]] | dinastija =[[Oldenburgu dinastija]] | dzīvesb = *[[Mēklenburgas-Gistrovas Sofija]] | bērni = *[[Dānijas Elizabete]] *[[Dānijas Anna]] *[[Kristiāns IV]] *Dānijas Ulriks *Hanss Augusts *[[Dānijas Augusta]] *[[Dānijas Hedviga]] *Hanss | reliģija =[[luterisms]] | apglabāts =[[Roskildes katedrāle]], [[Roskilde]], {{DEN}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Frederiks II''' ({{val|da|Frederik 2.}}; dzimis {{dat|1534|7|1}}, miris {{dat|1588|4|4}}) bija [[Dānija]]s un [[Norvēģija]]s karalis no 1559. līdz 1588. gadam. Frederika II valdīšanas laikā Dānija iesaistījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] un [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]] (1563-1570). [[Tiho Brahe]]s draugs un atbalstītājs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[1534]]. gadā Hāderlevā [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas un Norvēģijas karaļa]] [[Kristiāns III|Kristiāna III]] un viņa sievas Saksijas-Lauenburgas princeses Dorotejas ģimenē kā pirmais dēls. Cerot uz Dānijas aizsardzību, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1558. gada 5. jūlijā pēdējais [[Tērbata]]s bīskaps Hermanis oficiāli piedāvāja viņa tēvam Kristiānam III piešķirt [[Tērbatas bīskapija]]s troni viņa otrajam dēlam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], jau agrāk līdzīgu piedāvājumu bija paudis arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]]. Kad pēc tēva nāves 1559. gadā Frederiks II kļuva par Dānijas karali, viņš lika samaksāt Kurzemes un Sāmsalas bīskapam Johanam IV 30 tūkstošus dālderu par atteikšanos no troņa. Savukārt Magnuss 1559. gada 10. decembrī oficiāli atteicās no savas mantojuma daļas Šlēzvigā un Holšteinā. Jaunais karalis iecēla savu jaunāko brāli Magnusu par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. 1562. gada 7. augustā viņš [[Možaiska|Možaiskā]] noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Krievijas caru [[Ivans IV|Ivanu IV]], kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz Igauniju, Sāmsalu un Kurzemi ([[Možaiskas līgums]]). Tas bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses, kas beidzās ar ''[[status quo ante bellum]]''. 1570. gadā Krievijas cars [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētajās zemēs par [[Livonijas karalis|Livonijas karali]] (Livonijas ordeņa mestra pēcteci) piedāvāja atzīt Magnusu. Tomēr 1577. gadā Ivans IV sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību lika viņu apcietināt un atsavināt viņa valdījumus. 1578. gadā tika noslēgts Dānijas un Krievijas pamiers uz 15 gadiem, kurā Dānija atzina cara tiesības uz Livoniju, saglabājot vienīgi Sāmsalu un Muhu salu. Magnuss atteicās no Livonijas karaļa titula, padevās [[Polijas–Lietuvas kopvalsts]] valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] aizsardzībā, pameta lēņus Igaunijā un Vidzemē un apmetās Kurzemes bīskapijas galvaspilsētā [[Piltene|Piltenē]]. Dānijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]], pēc kura 1585. gadā Kroneborgas miera līgumā Dānija pilnībā atteicās no šīs teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Frederick II of Denmark|Frederiks II}} {{kastes sākums}} {{Oldenburgas dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristiāns III]]| virsraksts = [[Dānijas karalis]] | periods = 1559. — 1588. | pēc = [[Kristiāns IV]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristiāns III]]| virsraksts = [[Norvēģijas karalis]] | periods = 1559. — 1588. | pēc = [[Kristiāns IV]]}} {{kastes beigas}} {{Dānija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Norvēģijas valdnieki}} {{Dānijas valdnieki}} {{Islandes valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1577. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1648. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oldenburgas dinastija]] [[Kategorija:Dānijas monarhi]] [[Kategorija:Norvēģijas monarhi]] tpjgkoadfdbpyhajfnbp29oafq2ghy7 Lokomotīves iela (Rīga) 0 338431 3672195 2628109 2022-08-18T14:09:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Lokomotīves iela |attēls = Lokomotīves iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 5307 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1959. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]] |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Lokomotīves iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils]] un [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 5307 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 1959. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/|title=Ķengaraga ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Lokomotīves iela krustojas ar šādām ielām: * [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] * [[Rušonu iela (Rīga)|Rušonu iela]] * [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] * [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu iela]] * [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] * [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 0gb3q3ztnrd9x4efzddfdp9xf7gp780 Ikšķiles iela (Rīga) 0 338514 3672148 3480863 2022-08-18T12:54:11Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ikšķiles iela |attēls = Riga trolleybus 17651 2020-03.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 647 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1968. g. |vēst nosaukumi = Orlova iela (1968—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Ikšķiles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. Kopējais ielas garums ir 647 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Ikšķiles iela izveidota 1968. gadā ar nosaukumu '''Orlova iela'''. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva tikai 1991. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Ķengarags.|date=October 15, 2015}}</ref> == Ielu savienojumi == Ikšķiles iela krustojas ar šādām ielām: * [[Rumbas iela (Rīga)|Rumbas iela]] * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] * [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] * [[Festivāla iela (Rīga)|Festivāla iela]] * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] q5ikxjujjublc37nm9dprm6y91fjdre Plostu iela (Rīga) 0 338515 3672206 2628049 2022-08-18T14:23:22Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Plostu iela |attēls = Plostu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 502 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1932. g. |vēst nosaukumi = Salaspils iela (1932—1942) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Plostu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]]. Plostu iela ir sadalīta divās daļās. Kopējais ielas garums ir 502 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1932. gadā ar nosaukumu '''Salaspils iela''', bet 1942. gadā pārdēvēta par Plostu ielu. [[Salaspils]] ir pilsēta [[Salaspils novads|Salaspils novadā]], kas atrodas 18 km attālumā no Rīgas. == Ielu savienojumi == Plostu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] * [[Kviešu iela (Rīga)|Kviešu iela]] * [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] * [[Saites iela (Rīga)|Saites iela]] * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] jiyhyl4pyfvk51jeqootz80wsittt7t Pelnu iela (Rīga) 0 338658 3672204 2628544 2022-08-18T14:21:33Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Pelnu iela |attēls = Pelnu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 243 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1959. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pelnu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. Kopējais ielas garums ir 647 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1959. gadā ar savu tagadējo nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Pelnu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] * [[Pārmiju iela (Rīga)|Pārmiju iela]] * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] is8csmpzzo1rqajdhwj8unzvcqltz5m Pārmiju iela (Rīga) 0 338659 3672202 2628545 2022-08-18T14:20:29Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Pārmiju iela |attēls = Pārmiju iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 929 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1955. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pārmiju iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 929 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1955. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Pārmiju iela krustojas ar šādām ielām: * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] * [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] * [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] jb38r4czck694ul1mogv8up0w9f8zg2 Dubnas iela (Rīga) 0 338660 3672144 2629557 2022-08-18T12:49:49Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Dubnas iela |attēls = Dubnas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 183 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dubnas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 183 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Dubnas iela tika izveidota 1955. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela tika nosaukta apdzīvotās vietas – [[Dubna]]s vārdā, [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/|title=Ķengaraga ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Dubnas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] * [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] lc9p9jrmmwa572fhzqk33hclkljv1ti Eglaines iela (Rīga) 0 338661 3672145 2628550 2022-08-18T12:50:49Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Eglaines iela |attēls = Eglaines iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 523 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Eglaines iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]]. Eglaines iela ir sadalīta divās daļās. Kopējais ielas garums ir 523 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/|title=Ķengaraga ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Eglaines iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] * [[Kviešu iela (Rīga)|Kviešu iela]] * [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] * [[Saites iela (Rīga)|Saites iela]] * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] hhom20nn5rqjqpgbpw6sx6lt9kwf9t0 Kviešu iela (Rīga) 0 338662 3672151 3453409 2022-08-18T12:59:44Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kviešu iela |attēls = Kviešu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 110 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1955. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kviešu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Plostu iela (Rīga)|Plostu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 110 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela bija izveidota 1955. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/|title=Ķengaraga ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Kviešu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] * [[Plostu iela (Rīga)|Plostu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] hp4c7nn8olcgsbmeskun4xo7z3swbel Naujenes iela (Rīga) 0 338664 3672199 2628637 2022-08-18T14:17:04Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Naujenes iela |attēls = Naujienas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 122 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1936. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Naujenes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 122 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1936. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela tika nosaukta [[Naujene]]s (apdzīvota vieta [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]) vārdā. == Ielu savienojumi == Naujenes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] phef87cd7d7qfzv197sn4zbk9ny3f95 3672200 3672199 2022-08-18T14:17:19Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Naujenes iela |attēls = Naujienas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 122 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1936. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Naujenes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 122 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1936. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela tika nosaukta [[Naujene]]s (apdzīvota vieta [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]) vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Naujenes iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] dm0dsf98uwzqpscp6eb6mj7l7hr1ga8 Rasas iela (Rīga) 0 338668 3672209 2628562 2022-08-18T14:26:46Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Rasas iela |attēls = Rasas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 670 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1932. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Rasas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]]. Rasas iela ir sadalīta divās daļās. Kopējais ielas garums ir 670 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Rasas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] * [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] * [[Festivāla iela (Rīga)|Festivāla iela]] * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] ius5hf4iscax2v5sujlhu5neonxjuon Spaļu iela (Rīga) 0 338670 3672450 2628566 2022-08-18T19:34:56Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Spaļu iela |attēls = Spalu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 101 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Spaļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un beidzas stupceļā. Kopējais ielas garums ir 101 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Izveidota 1955. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Spaļu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 3vgciua9vx59lccz9cmo0z4nzwxq20r 3672451 3672450 2022-08-18T19:35:09Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Spaļu iela |attēls = Spalu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 101 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1955. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Spaļu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maltas iela (Rīga)|Maltas ielu]] un beidzas stupceļā. Kopējais ielas garums ir 101 metrs.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Izveidota 1955. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Spaļu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maltas iela (Rīga)|Maltas iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] t1u5dhl1q8gvm66va6ewj9awr203mnt Kvadrāta iela 0 338673 3672150 2758716 2022-08-18T12:56:19Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kvadrāta iela |attēls = Kvadrāta iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 959 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 2000. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kvadrāta iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 959 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 2000. gadā un savu nosaukumu laiku gaitā nav mainijusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/|title=Ķengaraga ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Kvadrāta iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] * [[Vīteņu iela (Rīga)|Vīteņu iela]] * [[Urgu iela (Rīga)|Urgu iela]] * [[Randu iela (Rīga)|Randu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 9s6rk287rpowk8kkhjywnzjxbxjmx0p Vīteņu iela (Rīga) 0 338674 3672455 2758717 2022-08-18T19:40:35Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vīteņu iela |attēls = Vīteņu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 261 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 2000. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vīteņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas un arī beidzas krustojumā ar [[Kvadrāta iela (Rīga)|Kvadrāta ielu]]. Kopējais ielas garums ir 261 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 2000. gadā un savu nosaukumu laiku gaitā nav mainijusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Vīteņu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Kvadrāta iela (Rīga)|Kvadrāta iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] snpyk246aen65l5ylo0xpyi8v6fanht Urgu iela 0 338675 3672452 2758715 2022-08-18T19:37:36Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Urgu iela |attēls = Urgu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 262 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 2000. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Urgu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas un arī beidzas krustojumā ar [[Kvadrāta iela (Rīga)|Kvadrāta ielu]]. Kopējais ielas garums ir 262 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 2000. gadā un savu nosaukumu laiku gaitā nav mainijusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Urgu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Kvadrāta iela (Rīga)|Kvadrāta iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu U}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] c33uxqsqdr3xvznr2n3angsebgs5hnm Randu iela (Rīga) 0 338676 3672207 2758714 2022-08-18T14:24:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Randu iela |attēls = Randu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 238 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 2000. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Randu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas un arī beidzas krustojumā ar [[Kvadrāta iela (Rīga)|Kvadrāta ielu]]. Kopējais ielas garums ir 238 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 2000. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Randu iela krustojas ar šādām ielām: * [[Kvadrāta iela (Rīga)|Kvadrāta iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] dd0xyddom41p76a7z4ms5lqzme9j43q Linavas iela 0 338678 3672194 2628660 2022-08-18T14:08:11Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Linavas iela |attēls = Linavas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 67 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1936. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Linavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 67 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 1936. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/|title=Ķengaraga ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Linavas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] tqr2mcddk4mzojv73wj4jrtd0ij99x4 Vizlas iela (Rīga) 0 338679 3672454 2628585 2022-08-18T19:39:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vizlas iela |attēls = Vizlas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 85 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1957. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vizlas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu ielu]] un beidzas strupceļā. Kopējais ielas garums ir 85 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 1957. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Vizlas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] aestmsov0vfs2erv5dvl00b8g9eu540 Saites iela 0 338680 3672210 2628662 2022-08-18T14:27:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Saites iela |attēls = Saites iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 736 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1955. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saites iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Bultu iela (Rīga)|Bultu ielu]] un beidzas krustojumā ar pievadceļu. [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] Saites ielu sadala divās daļās. Kopējais ielas garums ir 736 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Izveidota 1955. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/2/|title=Ķengaraga ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Ielu savienojumi == Saites iela krustojas ar šādām ielām: * [[Bultu iela (Rīga)|Bultu iela]] * [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] jjv4xiit698bt6244hpqyeuzm5mxqsk Festivāla iela (Rīga) 0 338681 3672146 3596410 2022-08-18T12:51:12Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Festivāla iela|Festivāla iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Festivāla iela |attēls = Festivāla iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = 430 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Festivāla iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas ielu]] un [[Rasas iela (Rīga)|Rasas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles ielu]]. Kopējais ielas garums ir 430 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Festivāla ielā ir dažāda veida dzīvojamā apbūve. == Vēsture == Festivāla iela ir izveidota 1961. gadā ar tagadējo nosaukumu.<ref>[https://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/ Ķengaraga ielu katalogs (A — L)] Cita Rīga</ref> == Ielu savienojumi == Festivāla iela krustojas ar šādām ielām: * [[Aviācijas iela (Rīga)|Aviācijas iela]] * [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] * [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu F}} {{coord|56.9029|24.2039|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 4qi95ojv4q2krz2657bo02vfxgjt3qh Kristiāns III 0 338783 3672333 3441661 2022-08-18T18:08:34Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infobox royalty | vārds =Kristiāns III | vārds_orģ = ''Christian 3.'' | attēls =Christian III of Denmark.jpg | amats =[[Dānijas karalis]], [[Norvēģijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1534|7|4|N}} | term_beigas = {{dat|1559|1|1|N}} | kronēšana = | priekštecis =[[Frederiks I]] | pēctecis =[[Frederiks II]] | dzim_dati = {{dat|1503|8|12}} | dzim_vieta =[[Gotorpa]], [[Holšteina-Gotorpa]]<br />([[Šlēzviga-Holšteina]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{Miršanas datums un vecums|1559|1|1|1503|8|12}} | mir_vieta =[[Koldinga]], {{DEN}} | tēvs =[[Frederiks I]] | māte =[[Barndenburgas Anna]] | dinastija =[[Oldenburgu dinastija]] | dzīvesb = *[[Saksijas-Lauenburgas Doroteja]] | bērni = *[[Dānijas Anna, Saksijas kūrfirste]] *[[Frederiks II]] *[[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] *[[Hanss Jaunākais]] *[[Dānijas Doroteja]] | reliģija =[[luterisms]] | apglabāts =[[Roskildes katedrāle]], [[Roskilde]], {{DEN}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Kristiāns III''' ({{val|da|Christian 3.}}; dzimis {{dat|1503|8|12}}, miris {{dat|1559|1|1}}) bija [[Dānija]]s (no 1534. gada) un [[Norvēģija]]s karalis (no 1537. gada) līdz nāvei 1559. gadā. Kristiāna III valdīšanas laikā pēc uzvaras 1534./36. gada pilsoņu karā jeb t.s. Grāfu ķildā (''Grevens Fejde''), Dānijā un Norvēģijā tika ieviesta [[luterticība]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Oldenburgas dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Frederiks I]]| virsraksts = [[Dānijas karalis]] | periods = 1534. — 1559. | pēc = [[Frederiks II]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Frederiks I]]| virsraksts = [[Norvēģijas karalis]] | periods = 1534. — 1559. | pēc = [[Frederiks II]]}} {{kastes beigas}} {{Dānija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Norvēģijas valdnieki}} {{Dānijas valdnieki}} {{Islandes valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1503. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1559. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oldenburgas dinastija]] [[Kategorija:Dānijas monarhi]] [[Kategorija:Norvēģijas monarhi]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] 1bfrzgbcqghllsw7cgizgw2js1s2j19 Ludzas pilsētas vidusskola 0 344855 3672257 3490036 2022-08-18T16:47:53Z 62.63.163.121 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Ludzas pilsētas ģimnāzija |logo = |seal_image = |image = |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Blaumaņa iela 4, [[Ludza]], [[Ludzas novads]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 32 | lats = 28.4274 | latNS = N | longd = 27 | longm = 43 | longs = 0.6708 | longEW = E |schooltype = Publiskā vidusskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = |opened = |founder = |status = Aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = Septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmaster =Andris Joksts |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = 52 |employees = |key_people = |grades = 1.—12. klase |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = 500 |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |language = Latviešu |schedtyp = Dienas skola |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_label = |free_text = |homepage = {{url|http://www.ludzasgimnazija.lv/}} }} '''Ludzas pilsētas vidusskola''' ir [[Ludzas novads|Ludzas novada]] pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. == Vēsture == [[Attēls:Ludzas ģimnāzija pēc 1927. gada.jpg|thumb|left|200px|Ludzas ģimnāzijas vecā ēka pēc uzbūvēšanas 1927. gadā.]] {{dat|1921|10|3}} Ludzā tika atvērta ģimnāzija. {{dat|1925|}} aprīlī skolu savā pārziņā pārņēma valsts, tās nosaukums laikā no {{dat|1925|}} līdz 1940. gadam bija Ludzas Valsts ģimnāzija. {{dat|1927|}} ģimnāzija darbu sāka jaunuzbūvētajā ēkā, kuru atklāja toreizējais izglītības ministrs [[Rainis]]. Otrā pasaules kara laikā skolas telpās tika izvietots vācu armijas hospitālis. {{dat|1944|}}, vācu armijai atkāpjoties, skolas ēku uzspridzināja. Šajā pašā gadā tika atjaunota skolas darbība dažādās pilsētas ēkās un mainīts nosaukums - Ludzas 1. vidusskola. {{dat|1961|}} uzcēla jaunu skolas ēku Blaumaņa ielā 4 ar 600 skolēnu vietām. {{dat|1989|}} Ludzas vidusskola tika reorganizēta, izveidojot Ludzas 1. vidusskolu (ar latviešu mācībvalodu) un [[Ludzas 2. vidusskola|Ludzas 2. vidusskolu]] (ar krievu mācībvalodu). Telpu trūkuma un lielā skolēnu skaita dēļ mācību darbs notika divās maiņās. {{dat|1999|}} skola pēc akreditācijas kļuva par Ludzas pilsētas ģimnāziju. {{dat|2000|}} par [[Pasaules banka|Pasaules bankas]] līdzekļiem un ar pašvaldības atbalstu skolā tika veikti renovācijas darbi. {{dat|2008|}} skola ieguva otro korpusu, kas deva iespēju mācību darbu organizēt vienā maiņā. {{dat|2008|}} 2. korpusā tika ierīkota pašvaldības finansēta skolas ēdnīca. {{dat|2012|}} skolā ierīkoja slidotavu, {{dat|2013|}} rekonstruēja skolas stadionu, 2014. gadā pie stadiona ierīkoja āra trenažieru laukumu, {{dat|2016|}} skola saņēma statusu "Veselību veicinoša izglītības iestāde". == Izglītības programmas == Skola īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas mācību programmas: *pamatizglītības programma (IP kods 21011111) *vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (IP kods 31013011) *vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (IP kods 31011011) *speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (IP kods 21015611) Skola un izglītības programmas akreditētas līdz 2021.gada 16.aprīlim. ===Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi=== Skolēniem ir iespēja darboties ārpusstundu aktivitātēs un interešu izglītības pulciņos: *pamatskolas koris, zēnu koris, 9. –12. klašu koris „Campanella”, *folkloras ansamblis, *tautas deju kolektīvs „Žiks” (5 grupas), *sports un koriģējošā vingrošana, *jaunsargu kustība ar stabilām tradīcijām, *''Junior Achievement'' skolēnu mācību uzņēmumu programma, *Vislatvijas skolu projekts „Esi Līderis!”, *datorika, legotronika, *skolas mācību priekšmetu metodisko komisiju izglītojošie pasākumi skolēniem. == Direktori == *Felicija Brice (1921 - 1923) *Jānis Turkopuls (1923 - 1939) *Kārlis Sangovičs (1939 - 1940) *Staņislavs Rasnačs (1940 - 1941) *Osvalds Jansons (1941 - 1944) *Vladislavs Minčenoks (1944 - 1945) *Jānis Pārpucis (1945 - 1946) *Jāzeps Zīmelis (1946) *Veronika Turčina (1946 - 1961) *Zofija Vekša (1961 - 1962) *Leonīds Bogdanovs (1962 - 1966) *Jevģēnijs Lazarevs (1966 - 1989) *Janīna Kušnere (1989 - 1993) *Veronika Putāne (1993 - 2006) *Dzidra Dukšta (2006 - 2020) *Andris Joksts 2021 - == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170329051954/http://ludzasgimnazija.lv/index.php/kontakti Ludzas pilsētas ģimnāzija] {{Ludzas novada skolas}} [[Kategorija:Ludza]] d7cmtgx5hohz7ecymyvnm1d4aiyonz8 3672263 3672257 2022-08-18T16:59:02Z 62.63.163.121 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Ludzas pilsētas vidusskola | logo = | seal_image = | image = | image size = | alt = | caption = | motto = | location = Blaumaņa iela 4, [[Ludza]], [[Ludzas novads]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 32 | lats = 28.4274 | latNS = N | longd = 27 | longm = 43 | longs = 0.6708 | longEW = E | schooltype = Publiskā vidusskola | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = | opened = | founder = | status = Aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = Septembris—maijs | schoolnumber = | school code = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | director = | headmaster = Andris Joksts | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | custodian = | staff = | teaching_staff = 52 | employees = | key_people = | grades = 1.—12. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | pupils = 500 | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | language = Latviešu | schedtyp = Dienas skola | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_label = | free_text = | homepage = {{url|http://www.ludzasgimnazija.lv/}} }} '''Ludzas pilsētas vidusskola''' ir [[Ludzas novads|Ludzas novada]] pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. == Vēsture == [[Attēls:Ludzas ģimnāzija pēc 1927. gada.jpg|thumb|left|200px|Ludzas ģimnāzijas vecā ēka pēc uzbūvēšanas 1927. gadā.]] {{dat|1921|10|3}} Ludzā tika atvērta ģimnāzija. {{dat|1925|}} aprīlī skolu savā pārziņā pārņēma valsts, tās nosaukums laikā no {{dat|1925|}} līdz 1940. gadam bija Ludzas Valsts ģimnāzija. {{dat|1927|}} ģimnāzija darbu sāka jaunuzbūvētajā ēkā, kuru atklāja toreizējais izglītības ministrs [[Rainis]]. Otrā pasaules kara laikā skolas telpās tika izvietots vācu armijas hospitālis. {{dat|1944|}}, vācu armijai atkāpjoties, skolas ēku uzspridzināja. Šajā pašā gadā tika atjaunota skolas darbība dažādās pilsētas ēkās un mainīts nosaukums - Ludzas 1. vidusskola. {{dat|1961|}} uzcēla jaunu skolas ēku Blaumaņa ielā 4 ar 600 skolēnu vietām. {{dat|1989|}} Ludzas vidusskola tika reorganizēta, izveidojot Ludzas 1. vidusskolu (ar latviešu mācībvalodu) un [[Ludzas 2. vidusskola|Ludzas 2. vidusskolu]] (ar krievu mācībvalodu). Telpu trūkuma un lielā skolēnu skaita dēļ mācību darbs notika divās maiņās. {{dat|1999|}} skola pēc akreditācijas kļuva par Ludzas pilsētas ģimnāziju. {{dat|2000|}} par [[Pasaules banka|Pasaules bankas]] līdzekļiem un ar pašvaldības atbalstu skolā tika veikti renovācijas darbi. {{dat|2008|}} skola ieguva otro korpusu, kas deva iespēju mācību darbu organizēt vienā maiņā. {{dat|2008|}} 2. korpusā tika ierīkota pašvaldības finansēta skolas ēdnīca. {{dat|2012|}} skolā ierīkoja slidotavu, {{dat|2013|}} rekonstruēja skolas stadionu, 2014. gadā pie stadiona ierīkoja āra trenažieru laukumu, {{dat|2016|}} skola saņēma statusu "Veselību veicinoša izglītības iestāde". == Izglītības programmas == Skola īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas mācību programmas: *pamatizglītības programma (IP kods 21011111) *vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (IP kods 31013011) *vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (IP kods 31011011) *speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (IP kods 21015611) Skola un izglītības programmas akreditētas līdz 2021.gada 16.aprīlim. ===Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi=== Skolēniem ir iespēja darboties ārpusstundu aktivitātēs un interešu izglītības pulciņos: *pamatskolas koris, zēnu koris, 9. –12. klašu koris „Campanella”, *folkloras ansamblis, *tautas deju kolektīvs „Žiks” (5 grupas), *sports un koriģējošā vingrošana, *jaunsargu kustība ar stabilām tradīcijām, *''Junior Achievement'' skolēnu mācību uzņēmumu programma, *Vislatvijas skolu projekts „Esi Līderis!”, *datorika, legotronika, *skolas mācību priekšmetu metodisko komisiju izglītojošie pasākumi skolēniem. == Direktori == *Felicija Brice (1921 - 1923) *Jānis Turkopuls (1923 - 1939) *Kārlis Sangovičs (1939 - 1940) *Staņislavs Rasnačs (1940 - 1941) *Osvalds Jansons (1941 - 1944) *Vladislavs Minčenoks (1944 - 1945) *Jānis Pārpucis (1945 - 1946) *Jāzeps Zīmelis (1946) *Veronika Turčina (1946 - 1961) *Zofija Vekša (1961 - 1962) *Leonīds Bogdanovs (1962 - 1966) *Jevģēnijs Lazarevs (1966 - 1989) *Janīna Kušnere (1989 - 1993) *Veronika Putāne (1993 - 2006) *Dzidra Dukšta (2006 - 2020) *Andris Joksts (2021 - 2022) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170329051954/http://ludzasgimnazija.lv/index.php/kontakti Ludzas pilsētas ģimnāzija] {{Ludzas novada skolas}} [[Kategorija:Ludza]] agzvs0yerpymbenaycp2ft9js1n99pg 3672265 3672263 2022-08-18T17:02:26Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Ludzas pilsētas vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Blaumaņa iela 4, [[Ludza]], [[Ludzas novads]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 32 | lats = 28.4274 | latNS = N | longd = 27 | longm = 43 | longs = 0.6708 | longEW = E |schooltype = Publiskā vidusskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = |opened = |founder = |status = Aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = Septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmaster =Andris Joksts |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = 52 |employees = |key_people = |grades = 1.—12. klase |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = 500 |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |language = Latviešu |schedtyp = Dienas skola |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_label = |free_text = |homepage = {{URL|https://lpvsk.lv/}} }} '''Ludzas pilsētas vidusskola''' ir [[Ludzas novads|Ludzas novada]] pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. == Vēsture == [[Attēls:Ludzas ģimnāzija pēc 1927. gada.jpg|thumb|left|200px|Ludzas ģimnāzijas vecā ēka pēc uzbūvēšanas 1927. gadā.]] {{dat|1921|10|3}} Ludzā tika atvērta ģimnāzija. {{dat|1925|}} aprīlī skolu savā pārziņā pārņēma valsts, tās nosaukums laikā no {{dat|1925|}} līdz 1940. gadam bija Ludzas Valsts ģimnāzija. {{dat|1927|}} ģimnāzija darbu sāka jaunuzbūvētajā ēkā, kuru atklāja toreizējais izglītības ministrs [[Rainis]]. Otrā pasaules kara laikā skolas telpās tika izvietots vācu armijas hospitālis. {{dat|1944|}}, vācu armijai atkāpjoties, skolas ēku uzspridzināja. Šajā pašā gadā tika atjaunota skolas darbība dažādās pilsētas ēkās un mainīts nosaukums — Ludzas 1. vidusskola. {{dat|1961|}} uzcēla jaunu skolas ēku Blaumaņa ielā 4 ar 600 skolēnu vietām. {{dat|1989|}} Ludzas vidusskola tika reorganizēta, izveidojot Ludzas 1. vidusskolu (ar latviešu mācībvalodu) un [[Ludzas 2. vidusskola|Ludzas 2. vidusskolu]] (ar krievu mācībvalodu). Telpu trūkuma un lielā skolēnu skaita dēļ mācību darbs notika divās maiņās. {{dat|1999|}} skola pēc akreditācijas kļuva par Ludzas pilsētas ģimnāziju. {{dat|2000|}} par [[Pasaules banka]]s līdzekļiem un ar pašvaldības atbalstu skolā tika veikti renovācijas darbi. {{dat|2008|}} skola ieguva otro korpusu, kas deva iespēju mācību darbu organizēt vienā maiņā. {{dat|2008|}} 2. korpusā tika ierīkota pašvaldības finansēta skolas ēdnīca. {{dat|2012|}} skolā ierīkoja slidotavu, {{dat|2013|}} rekonstruēja skolas stadionu, 2014. gadā pie stadiona ierīkoja āra trenažieru laukumu, {{dat|2016|}} skola saņēma statusu "Veselību veicinoša izglītības iestāde". 2021. gadā skolai atgriezts vidusskolas nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpvsk.lv/index.php/par-izglitibas-iestadi/vesture|title=Vēsture|website=lpvsk.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Izglītības programmas == Skola īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas mācību programmas: * pamatizglītības programma (IP kods 21011111) * vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (IP kods 31013011) * vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (IP kods 31011011) * speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (IP kods 21015611) Skola un izglītības programmas akreditētas līdz 2021.gada 16.aprīlim. === Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi === Skolēniem ir iespēja darboties ārpusstundu aktivitātēs un interešu izglītības pulciņos: * pamatskolas koris, zēnu koris, 9. —12. klašu koris „Campanella”, * folkloras ansamblis, * tautas deju kolektīvs „Žiks” (5 grupas), * sports un koriģējošā vingrošana, * jaunsargu kustība ar stabilām tradīcijām, * ''Junior Achievement'' skolēnu mācību uzņēmumu programma, * Vislatvijas skolu projekts „Esi Līderis!”, * datorika, legotronika, * skolas mācību priekšmetu metodisko komisiju izglītojošie pasākumi skolēniem. == Direktori == * Felicija Brice (1921—1923) * Jānis Turkopuls (1923—1939) * Kārlis Sangovičs (1939—1940) * Staņislavs Rasnačs (1940—1941) * Osvalds Jansons (1941—1944) * Vladislavs Minčenoks (1944—1945) * Jānis Pārpucis (1945—1946) * Jāzeps Zīmelis (1946) * Veronika Turčina (1946—1961) * Zofija Vekša (1961—1962) * Leonīds Bogdanovs (1962—1966) * Jevģēnijs Lazarevs (1966—1989) * Janīna Kušnere (1989—1993) * Veronika Putāne (1993—2006) * Dzidra Dukšta (2006—2020) * Andris Joksts (2021—) == Ārējās saites == * [https://lpvsk.lv/ Vidusskolas mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ludzas novada skolas}} [[Kategorija:Ludza]] 5cke8vxly5ri1nzju3kcm05dwk4jug9 3672266 3672265 2022-08-18T17:02:58Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Ludzas pilsētas ģimnāzija]] uz [[Ludzas pilsētas vidusskola]]: Mainīts nosaukums wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Ludzas pilsētas vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |alt = |caption = |motto = |location = Blaumaņa iela 4, [[Ludza]], [[Ludzas novads]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 32 | lats = 28.4274 | latNS = N | longd = 27 | longm = 43 | longs = 0.6708 | longEW = E |schooltype = Publiskā vidusskola |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = |approx = |founded = |opened = |founder = |status = Aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = Septembris—maijs |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmaster =Andris Joksts |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |teaching_staff = 52 |employees = |key_people = |grades = 1.—12. klase |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = 500 |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio = |language = Latviešu |schedtyp = Dienas skola |schedule = |Hours_in_Day = |classrooms = |colors = |slogan = |song = |sports = |accreditation = |ranking = |national_ranking = |publication = |newspaper = |yearbook = |products = |endowment = |budget = |fees = |revenue = |graduates = |year = |alumni = |free_label = |free_text = |homepage = {{URL|https://lpvsk.lv/}} }} '''Ludzas pilsētas vidusskola''' ir [[Ludzas novads|Ludzas novada]] pašvaldības dibināta vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. == Vēsture == [[Attēls:Ludzas ģimnāzija pēc 1927. gada.jpg|thumb|left|200px|Ludzas ģimnāzijas vecā ēka pēc uzbūvēšanas 1927. gadā.]] {{dat|1921|10|3}} Ludzā tika atvērta ģimnāzija. {{dat|1925|}} aprīlī skolu savā pārziņā pārņēma valsts, tās nosaukums laikā no {{dat|1925|}} līdz 1940. gadam bija Ludzas Valsts ģimnāzija. {{dat|1927|}} ģimnāzija darbu sāka jaunuzbūvētajā ēkā, kuru atklāja toreizējais izglītības ministrs [[Rainis]]. Otrā pasaules kara laikā skolas telpās tika izvietots vācu armijas hospitālis. {{dat|1944|}}, vācu armijai atkāpjoties, skolas ēku uzspridzināja. Šajā pašā gadā tika atjaunota skolas darbība dažādās pilsētas ēkās un mainīts nosaukums — Ludzas 1. vidusskola. {{dat|1961|}} uzcēla jaunu skolas ēku Blaumaņa ielā 4 ar 600 skolēnu vietām. {{dat|1989|}} Ludzas vidusskola tika reorganizēta, izveidojot Ludzas 1. vidusskolu (ar latviešu mācībvalodu) un [[Ludzas 2. vidusskola|Ludzas 2. vidusskolu]] (ar krievu mācībvalodu). Telpu trūkuma un lielā skolēnu skaita dēļ mācību darbs notika divās maiņās. {{dat|1999|}} skola pēc akreditācijas kļuva par Ludzas pilsētas ģimnāziju. {{dat|2000|}} par [[Pasaules banka]]s līdzekļiem un ar pašvaldības atbalstu skolā tika veikti renovācijas darbi. {{dat|2008|}} skola ieguva otro korpusu, kas deva iespēju mācību darbu organizēt vienā maiņā. {{dat|2008|}} 2. korpusā tika ierīkota pašvaldības finansēta skolas ēdnīca. {{dat|2012|}} skolā ierīkoja slidotavu, {{dat|2013|}} rekonstruēja skolas stadionu, 2014. gadā pie stadiona ierīkoja āra trenažieru laukumu, {{dat|2016|}} skola saņēma statusu "Veselību veicinoša izglītības iestāde". 2021. gadā skolai atgriezts vidusskolas nosaukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpvsk.lv/index.php/par-izglitibas-iestadi/vesture|title=Vēsture|website=lpvsk.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Izglītības programmas == Skola īsteno Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas mācību programmas: * pamatizglītības programma (IP kods 21011111) * vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (IP kods 31013011) * vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (IP kods 31011011) * speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (IP kods 21015611) Skola un izglītības programmas akreditētas līdz 2021.gada 16.aprīlim. === Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi === Skolēniem ir iespēja darboties ārpusstundu aktivitātēs un interešu izglītības pulciņos: * pamatskolas koris, zēnu koris, 9. —12. klašu koris „Campanella”, * folkloras ansamblis, * tautas deju kolektīvs „Žiks” (5 grupas), * sports un koriģējošā vingrošana, * jaunsargu kustība ar stabilām tradīcijām, * ''Junior Achievement'' skolēnu mācību uzņēmumu programma, * Vislatvijas skolu projekts „Esi Līderis!”, * datorika, legotronika, * skolas mācību priekšmetu metodisko komisiju izglītojošie pasākumi skolēniem. == Direktori == * Felicija Brice (1921—1923) * Jānis Turkopuls (1923—1939) * Kārlis Sangovičs (1939—1940) * Staņislavs Rasnačs (1940—1941) * Osvalds Jansons (1941—1944) * Vladislavs Minčenoks (1944—1945) * Jānis Pārpucis (1945—1946) * Jāzeps Zīmelis (1946) * Veronika Turčina (1946—1961) * Zofija Vekša (1961—1962) * Leonīds Bogdanovs (1962—1966) * Jevģēnijs Lazarevs (1966—1989) * Janīna Kušnere (1989—1993) * Veronika Putāne (1993—2006) * Dzidra Dukšta (2006—2020) * Andris Joksts (2021—) == Ārējās saites == * [https://lpvsk.lv/ Vidusskolas mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ludzas novada skolas}} [[Kategorija:Ludza]] 5cke8vxly5ri1nzju3kcm05dwk4jug9 Diskusija:Ludzas pilsētas vidusskola 1 348447 3672268 2682361 2022-08-18T17:02:59Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Diskusija:Ludzas pilsētas ģimnāzija]] uz [[Diskusija:Ludzas pilsētas vidusskola]]: Mainīts nosaukums wikitext text/x-wiki Šajā rakstā - ''1921. gada 3. oktobrī Ludzā tika atvērta ģimnāzija.'' Tomēr [http://www.ludzas2vsk.lv/Skolas_vesture.html Ludzas 2. vidusskolas lapā] rakstīts ''1917. gadā - pirmo reizi tiek vērtas ģimnāzijas durvis.'' Kad Ludzā īsti atvēra pirmo vidusskolu? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 10. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST) 0k9qtntc3gmb3iuptvj7akzvame49mr Cesvaines draudzes novads 0 355851 3672319 3520802 2022-08-18T18:02:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce (6), [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cesvaines draudzes novads 1798.jpg|thumb|250px|Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798).]] [[Attēls:Cesvaine kihelkonna mõisad (1903).jpg|thumb|250px|Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).]] '''Cesvaines draudzes novads''' ({{val-de|Kirchspiel Sesswegen}}) bija viens no 16 [[Vidzemes guberņa]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. == Vēsture == [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] pirms 1420. gada Cesvaines novadā pie tur esošās pilsētiņas uzcēla savu mūra [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]]. 1456. gadā arhibīskaps Silvestrs no Cesvaines atdalīja [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes draudzes novadu]].<ref>[[Indriķis Šterns]]. “Latvijas vēsture 1290—1500”. Daugava, 1997. ISBN 9984531503 27. lpp.</ref> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā Cesvaini, ko krievi dēvēja par ''Чествин'', ieņēma Krievijas karaspēks un atdeva [[Livonijas karalis|Livonijas karalim]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]]. 1577. gadā krievi nopostīja Cesvaines pili, jo tās aizstāvji esot atteikušies padoties. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami, [[Zviedru Vidzeme]]s piļu revīzijā minēts, ka 1633. gadā Cesvaines pils vēl bijusi labs cietoksnis. 1656. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks pilsētiņu un pili pilnīgi nopostīja. [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra]] epidēmijā Cesvaines draudzes novadā no 4734 iedzīvotājiem nomira 1891 (39,9%).<ref>[http://meklejotsaknes.blogspot.in/2013/03/1710-gada-meris-madonas-apkaime.html]{{Novecojusi saite}} J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710. gadā. Rīga, 1935.</ref> Senākā [[Cesvaines luterāņu baznīca]] celta 1649. gadā, mūra baznīca 1765. gadā, bet tagadējā baznīca iesvētīta 1879. gadā. 1964. gadā draudze pārtrauca darbību, atjaunota 1989. gadā.<ref>[http://cesvainesdraudze.lv/v11/dievnama-vesture/ Dievnama vēsture] Cesvaines evaņģēliski luteriskā draudze</ref> Pēc tam, kad [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušais]] [[brāļu draudzes]] [[priesteris]] [[Dāvis Balodis]] Ļaudonā nodibināja pirmo [[Latvijas pareizticīgo baznīca|latviešu pareizticīgo draudzi]], arī aptuveni 2000 Cesvaines draudzes locekļu 1845.–1847. gadā pārgāja pareizticībā un nodibināja [[Bučauska]]s un [[Līdēre]]s pareizticīgo draudzes.<ref>{{LKV|II.|3676}}</ref> ==Muižas== Cesvaines draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=August Wilhelm Hupel|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=195-198|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA195,M1|accessdate={{dat|2017|07|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA195,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=267–268 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref> *[[Cesvaines mācītājmuiža]] (''Sesswegen Pastorat'') *[[Cesvaines pils]]muiža (''Sesswegen Schloß, Sesswegen'') *[[Dzelzavas muiža]] (''Selsau'') *[[Bučauska|Bučauskas muiža]] (''Butzkowsky'') *[[Kārzdaba|Kārzdabas muiža]] (''Kerstenbehm''), kroņa muiža *[[Biksēres muiža]] (''Libbien, Libien'') *[[Kusa|Kusas muiža]] (''Kussen'') *[[Līdēre|Līderes muiža]] (''Lüdern, Lüder, Lubei''), kroņa muiža *[[Lode (Aronas pagasts)|Lodes muiža]] (''Thielen, Lodenhof'') *[[Aizkuja|Aizkujas muiža]] (''Aiskuje'') *[[Kraukļi (Cesvaines pagasts)|Kraukļu muiža]] (''Grawendahl, Grafenthal''), arī Grāvenderi, Grāvendāle, *[[Kroņmuiža (Dzelzavas pagasts)|Kroņamuiža]] (''Cronenhof, Kronenhof'') *[[Graši (Cesvaines pagasts)|Grašu muiža]] (''Alt-Geistershof'') *[[Kārkli (ciems)|Kārklu muiža]] (''Neu-Geistershof'') *[[Apeltiena|Apeltienas muiža]] (''Appeltheen, Appelthen'') *[[Englārtes muiža (Cesvaines pagasts)]] (''Engelhardtshof, Urdau, Urtau''), Kurānu pusmuiža, Kāpostiņu muiža [[Attēls:Cesvaines luterāņu baznīca 2000-04-21.jpg|thumb|250px|Cesvaines luterāņu baznīca (2000).]] [[Attēls:Bučauskas pareizticīgo baznīca.JPG|thumb|250px|Bučauskas pareizticīgo baznīca (2008).]] <gallery> Cesvaines pilsdrupas 1661.jpg|Cesvaines pilsdrupas (pēc 1661) Dzelzava mõis 2013.JPG|Dzelzavas muiža (2013) Biksēres_muiža.JPG|Biksēres muiža (2007) Grašu muižas pils 2000-05-27.jpg|Grašu muiža (2000) Lodes muiža Aronas pagastā 2001-08-25.jpg|Lodes muiža Aronas pagastā (2001) </gallery> == Ārējās saites == *{{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=379 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA379,M1 }} *{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=August Wilhelm Hupel|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=193-198|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|accessdate={{dat|2017|07|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA193,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} *{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=267–268 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA267,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} *{{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=230–239 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA230,M1 |accessdate={{dat|2017|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA230,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Cēsu apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Cēsu apriņķa draudžu novadi]] 3jxlqxs3mk8b9k8015lz7mtq89uxt75 Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads 0 355926 3672357 3611426 2022-08-18T18:20:43Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: [[Magnuss| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads.jpg|thumb|250px|Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798).]] [[Attēls:Ērgļi-Ogre kihelkonna mõisad (1903).jpg|thumb|250px|Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904).]] '''Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads''' ({{val|de|Kirchspiel Erlaa-Ogershof}}) bija viens no 16 [[Vidzemes guberņa]]s [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[draudzes novadi]]em. == Vēsture == 1229. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens]] [[Ērgļu pils]]novadu izlēņoja savam vasalim [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenam]]. 1375. gadā Lietuvas lielkungs [[Ķēstutis]] astoņas dienas postīja Lakstenes, Bērzaunes, Ērgļu, Piebalgas, Cesvaines un Baltavas draudžu novadus.<ref>[[Indriķis Šterns]]. “Latvijas vēsture 1290—1500”. Daugava, 1997. — 192 lpp.</ref> Ērgļu mūra pils pirmo reizi rakstos minēta 1397. gadā. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā Ērgļu pils padevās Livonijas karalim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], tādēļ [[Maskavija]]s karaspēks Ērļu pili (''Эрл'') atriebjoties nopostīja. Zināms, ka senākā [[Ērgļu luterāņu baznīca]] nopostīta Livonijas kara laikā, atjaunota 1598. gadā, mūra dievnams uzbūvēts [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1679. gadā. Novads panīka pēc [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra epidēmijas]], kad nomira ap 60 % novada iedzīvotāju. Uz vecās baznīcas pamatiem 1864. gadā uzcelta jauna baznīca, kas sagrauta [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Otrā pasaules kara Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada augustā, drupu vietā uzcēla Ērgļu LKP komitejas ēku. == Muižas == Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:<ref>{{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=265 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA265,M1 |accessdate={{dat|2017|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA265,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=August Wilhelm Hupel|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=183-185|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA187,M1|accessdate={{dat|2017|08|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA187,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}}</ref> * [[Ērgļu mācītājmuiža]] (''Erlaa Pastorat''); * [[Ērgļu muiža]] (''Erlaa''); * [[Ogresmuiža]] (''Ogershof''); * [[Jumurdas muiža]] (''Jummerdehn''); * [[Vējava (Jumurdas pagasts)|Vējavas muiža]] (''Fehgen''); * [[Cirsti|Cirstu muiža]] (''Zirßten''); * [[Mazozolu muiža]] (''Oselhof''); * [[Katrīna (ciems)|Katrīnas muiža]] (''Cathrinhof''). [[Attēls:Ērgļu luterāņu baznīca pirms Pirmā pasaules kara.jpg|thumb|250px|Ērgļu luterāņu baznīca (pirms Pirmā pasaules kara).]] [[Attēls:Ērgļu luterāņu baznīca Broce 1797.jpg|thumb|250px|Ērgļu luterāņu baznīca ([[Broce]], 1797).]] <gallery> BM07156Am.jpg|Ērgļu baznīca ([[Broce]], 1797) Ergli vasallilinnus 1.jpg|Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs.) Ergli vasallilinnus 2.jpg|Ērgļu pilsmuižas un baznīcas kopskats ([[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|V. Z. Štafenhāgena]] gravīra) Jumurdas muiža 1866.jpg|Jumurdas muižas kungu māja (V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866) Mazozolu muižas pils 2003-08-16.jpg|Mazozolu muižas kungu māja (2003) Cirstu muiža - panoramio.jpg|Cirstu muižas kungu māja (2014) </gallery> == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce |title=Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765|last=Büsching |first=Anton Friedrich |authorlink=Anton Friedrich Büsching|coauthors= |year=1773 |publisher=Johann Jacob Curt|location=Halle |isbn= |pages=378 |url=http://books.google.ee/books?id=tG8OAAAAQAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA378,M1 }} * {{grāmatas atsauce|title=Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band|last=Hupel|first=August Wilhelm|authorlink=August Wilhelm Hupel|coauthors=|year=1782|publisher=zu finden bey [[Johann Friedrich Hartknoch]]|location=Riga|isbn=|pages=183-185|url=http://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA187,M1|accessdate={{dat|2017|08|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170805015057/https://books.google.ee/books?id=86lKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA187,M1|archivedate={{dat|2017|08|05||bez}}}} * {{grāmatas atsauce |title=Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland |last=Bienenstamm |first=H. von |authorlink=Herbord Carl Friedrich von Bienenstamm |coauthors= |year=1826 |publisher=Deubner |location=Riga |isbn= |pages=265 |url=http://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA265,M1 |accessdate={{dat|2017|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170804214419/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA265,M1 |archivedate={{dat|2017|08|04||bez}} }} * {{grāmatas atsauce |title=Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1 |last=von Hagemeister |first=Heinrich |authorlink=Heinrich von Hagemeister |coauthors= |year=1836 |publisher=Eduard Frantzen |location=Riga |isbn= |pages=217–220 |url=http://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA217,M1 |accessdate={{dat|2017|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170822222904/https://books.google.ee/books?id=KqRKAAAAcAAJ&printsec=titlepage&hl=en#PPA217,M1 |archivedate={{dat|2017|08|22||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Cēsu apriņķa draudžu novadi}} [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Cēsu apriņķa draudžu novadi]] 9i90sevd7vcno1vg21scr0ihes68esq Regnārs Vaivars 0 362557 3672538 3097507 2022-08-19T04:23:36Z 2A03:EC00:B140:7453:EC91:26E8:ADD0:9D42 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Regnārs Vaivars-Vāgentroncs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1973|12|22}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[režisors]] | darbības gadi = 1997 - pašlaik | dzīvesbiedrs = Daiga Kažociņa<br>Zane Aļļēna<br>Lāsma Pintere<br>Anita Sproģe<br>Kristīne Krūze<br>[[Madara Botmane]] (2010 - pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Regnārs Vaivars-Vāgentroncs''' (dzimis Regnārs Vaivars{{dat|1973|12|22}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[režisors]]. Mācījies [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kuru beidzis 1997. gadā un ieguvis diplomu aktiera un režisora specialitātē. <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://dailesteatris.lv/rezisors/223/|title=Dailes teātris :: Regnārs Vaivars|publisher=Dailes teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaivars, Regnārs}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] cckfyli8sjvxjvfwvllapk0p35igyt6 3672539 3672538 2022-08-19T04:39:12Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Regnārs Vaivars-Vāgentrocs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1973|12|22}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[režisors]] | darbības gadi = 1997 - pašlaik | dzīvesbiedrs = Daiga Kažociņa<br>Zane Aļļēna<br>Lāsma Pintere<br>Anita Sproģe<br>Kristīne Krūze<br>[[Madara Botmane]] (2010 - pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Regnārs Vaivars-Vāgentrocs''' (dzimis Regnārs Vaivars{{dat|1973|12|22}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un [[režisors]]. Mācījies [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kuru beidzis 1997. gadā un ieguvis diplomu aktiera un režisora specialitātē. <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://dailesteatris.lv/rezisors/223/|title=Dailes teātris :: Regnārs Vaivars|publisher=Dailes teātris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vaivars, Regnārs}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 3c5h2pgjbf6y6rz31xjrj0yvl59sdv8 Madara Botmane 0 362578 3672537 3329826 2022-08-19T04:22:32Z 2A03:EC00:B140:7453:EC91:26E8:ADD0:9D42 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Madara Botmane-Vāgentroca | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1987|11|25}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = 2011 – pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Regnārs Vaivars]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Madara Botmane-Vāgentroca''' (dzimusi Madara Botmane {{dat|1987|11|25}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un kostīmu māksliniece. Augusi [[Kandava|Kandavā]], mācījusies [[Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola|Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolā]], kā arī [[Kandavas Mākslas un mūzikas skola|Kandavas Mākslas un mūzikas skolā]]. 2011. gadā beigusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]]; tajā pašā gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktrisi. Teātrī darbojas ne vien kā aktrise, bet arī kā kostīmu māksliniece. 2017. gadā absolvēta arī [[Latvijas Mākslas akadēmija]]. 2016. gadā nominēta [[Spēlmaņu nakts 2015/2016|Spēlmaņu nakts]] balvai kā [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] par Tamāras lomu [[Valters Sīlis|Valtera Sīļa]] izrādē "Svina garša".<ref>[https://teatris.lv/izrade/svina-garsa Svina garša] Latvijas Nacionālais teātris</ref> 2020. gadā saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu "Gada kostīmu mākslinieks" par izrādēm "Alise Brīnumzemē" (Latvijas Nacionālais teātris) un "Purva bridējs ugunī" (Liepājas teātris). Precējusies ar režisoru [[Regnārs Vaivars|Regnāru Vaivaru-Vāgentroncu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/personibas/225263-madara-botmane-pieaugsana-nobriesana-nepadosanas.htm|title=Madara Botmane. Pieaugšana. Nobriešana. Nepadošanās|publisher=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Botmane, Madara}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] hhweayk6rjso6wb04ry1znen91427gu 3672540 3672537 2022-08-19T04:40:49Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Madara Botmane-Vāgentroca | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|1987|11|25}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]] | darbības gadi = 2011 – pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Regnārs Vaivars]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Madara Botmane-Vāgentroca''' (dzimusi Madara Botmane {{dat|1987|11|25}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un kostīmu māksliniece. Augusi [[Kandava|Kandavā]], mācījusies [[Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola|Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolā]], kā arī [[Kandavas Mākslas un mūzikas skola|Kandavas Mākslas un mūzikas skolā]]. 2011. gadā beigusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]]; tajā pašā gadā kļuvusi par [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktrisi. Teātrī darbojas ne vien kā aktrise, bet arī kā kostīmu māksliniece. 2017. gadā absolvēta arī [[Latvijas Mākslas akadēmija]]. 2016. gadā nominēta [[Spēlmaņu nakts 2015/2016|Spēlmaņu nakts]] balvai kā [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] par Tamāras lomu [[Valters Sīlis|Valtera Sīļa]] izrādē "Svina garša".<ref>[https://teatris.lv/izrade/svina-garsa Svina garša] Latvijas Nacionālais teātris</ref> 2020. gadā saņēmusi [[Spēlmaņu nakts]] balvu "Gada kostīmu mākslinieks" par izrādēm "Alise Brīnumzemē" (Latvijas Nacionālais teātris) un "Purva bridējs ugunī" (Liepājas teātris). Precējusies ar režisoru [[Regnārs Vaivars|Regnāru Vaivaru-Vāgentrocu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/personibas/225263-madara-botmane-pieaugsana-nobriesana-nepadosanas.htm|title=Madara Botmane. Pieaugšana. Nobriešana. Nepadošanās|publisher=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Botmane, Madara}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] 7z5ohwct4apfrwesylfqd249yrcf4ni Saldus iela (Rīga) 0 364123 3672639 3217386 2022-08-19T09:47:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Saldus iela |attēls = Riga, Saldus iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 349 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1882. g. |vēst nosaukumi = Tirgoņu iela (1882—1899) |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saldus iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. Saldus iela sākas krustojumā ar [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Dagmāras iela (Rīga)|Dagmāras]] un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] Tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Ielas kopējais garums ir 349 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela izveidota ap 1882. gadu ar nosaukumu '''Tirgoņu iela''' ({{val|de|Kaufstraße}}). 1899. gadā tā tika pārsaukta par Saldus ielu ({{val|ru|Фрауенбургская улица}}). [[Saldus]] ir pilsēta [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Ciecere]]s upes krastos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/|title=Dzirciema ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielu savienojumi == Saldus iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] * [[Dagmāras iela (Rīga)|Dagmāras iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Ātsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] kym5wtw827p4s7tt7yd5dt17wr6oiv6 Jānis Vītoliņš 0 378558 3672460 3440301 2022-08-18T19:48:23Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Jānis Vītoliņš''' var būt: * [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]] (1937—2000) — latviešu aktieris un režisors; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1956) — latviešu komponists; * [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] (1954) — latviešu politiķis. {{Nozīmju atdalīšana}} enx3p5irghbgkfy2m54q7e2brt855ry Valmieras vēsture 0 379189 3672351 3622463 2022-08-18T18:17:56Z Bai-Bot 60304 /* Livonijas laikmets */sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Volmari ordulinnus.gif|thumb|200px|Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.)]] [[Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|thumb|200px|Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva).]] [[Attēls:Valmieras aplenkums 16.gs.jpg|thumb|200px|Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri.]] [[Attēls:Skats uz Valmieru.jpg|thumb|200px|Skats uz Valmieras pils sienu un Sv. Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara.]] [[Attēls:Skats uz Rīgas ielu Valmierā 1910.jpg|thumb|200px|Skats uz Rīgas ielu no Sv. Sīmaņa baznīcas torņa (1910).]] '''Valmieras vēsture''' aptver laika periodu no [[Valmiera]]s dibināšanas pie senā [[Gauja]]s tirdzniecības ceļa līdz mūsdienām. == Pirmsākumi == Arheoloģiskie izrakumi liecina par to, ka [[Lucas kalns|Lucas kalnā]] atradusies [[letgaļi|letgaļu]] nocietinātā apmetne ar upurvietu Elku saliņā. Valmieru uzskata par vienu no [[Beverīnas pils]] iespējamām atrašanas vietām.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/21502/ Latvijas Nacionālā bibliotēka, zudusī Latvija]</ref> Valmieras nosaukuma izcelsmi saista ar dāņu ķēniņu [[Valdemārs II|Valdemāru]] vai ar [[Pleskavas kņazs|Pleskavas kņazu]] [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru]], kas 1214. gadā apmetās [[Metimnes pilskalns|Metimnes pilskalnā]]. Iespējams, ka tā atradusies uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. 1224. gadā [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līguma]] rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. "[[Gaujas koridors]]") nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] kontrolē. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1237. gadā Valmieru pārņēma [[Livonijas ordenis]]. == Livonijas laikmets == [[Baltazara Rusova hronika|Baltazara Rusova hronikā]] teikts, ka Valmieras pils uzcelta Livonijas ordeņa mestra Vileikina fon Endorpes (1281—1287) valdīšanas laikā. [[1283]]. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps]] veica Valmieras pils (''Wolmar'') un [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Sv. Sīmaņa baznīcas]] celtniecību [[Gauja]]s krastos. [[1323]]. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā "Valdemāra pilsēta". 14. gs. tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību un tirdzniecības pieaugumu. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu: "No turienes [Siguldas] uz priekšu es vienmēr devos pa minēto Livonijas zemi no vienas pilsētas uz otru, pa starpām arī pa pilīm, nocietinātām vietām un komandantūrām, kas piederēja [[Livonijas ordeņa mestri|minētā ordeņa mestram]], un es nonācu kādā lielā nocietinātā pilsētā, vārdā Cēsis, un arī Valmierā (''Weldemaer''), kas ir nocietināta pilsēta un komandantūra (''ville fermée et commanderie'')."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |title=Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse). |access-date={{dat|2014|05|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131109042845/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lanua/teksts/spekke.htm |archivedate={{dat|2013|11|09||bez}} }}</ref> 14.—16. gadsimtā Valmierā sanāca vairākas [[landtāgs|landtāgu]] un pilsētu pārstāvju sapulces. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā krievu karaspēks vaivada Pētera Šuiska vadība aplenca un bombardēja Valmieru, tomēr cietoksni ieņemt nespēja. Atkārtotā uzbrukumā 1562. gadā krievi atkal nespēja pārvarēt labi nocietinātā Valmieras cietokšņa sienas, toties izpostīja pilsētas apkārtni. 1577. gada sākumā [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] un Krievijas cars [[Ivans IV]] nolēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas visas agrākās Magnusa tiesības uz zemēm Livonijā, kas atradās uz ziemeļiem no Gaujas. Pēc Magnusa 24. augusta uzsaukuma viņam padevās Valmieras un citu Vidzemes piļu aizstāvji. Tomēr drīz vien Valmieras cietoksni septembra sākumā atkal aplenca krievu karaspēks, pilsētas aizstāvji piekrita sarunām, tomēr tika sagūstīti un apmēram 70 no viņiem tika sacirsti gabalos. Pārējos aizveda gūstā uz Krieviju, 1577.-1582. gadā cietoksnī atradās krievu karaspēks. Pilī esot uzturējies arī Ivans IV, no kurienes viņš 1577. gadā rakstīja vēstuli Lietuvas pusē pārgājušajam kņazam Kurbskim.<ref>[http://www.castle.lv/latvija/valmiera.html www.castle.lv] (krieviski)</ref> Pēc kara beigām 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līguma]] sarunu laikā krievi Valmieras pili ({{val-la|arx Volodimericia}}) dēvēja par ''Волнур'' vai ''Володимерец'',<ref>[http://vostlit.info/Texts/rus12/Russow/text42.phtml?id=1300/ CHRONICA DER PROVINTZ LYFFLANDT] tulkojums krieviski: БАЛЬТАЗАР РУССОВ. ХРОНИКА ПРОВИНЦИИ ЛИВОНИЯ. 54. Мир между Польшей и Россией, 1582.</ref> pēc līguma noslēgšanas Valmieras novadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijā]]. == Zviedrijas un Krievijas lielvalstu pakļautībā == 1622. gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] Valmiera nonāca [[Zviedrija]]s valsts kanclera [[Aksels Oksenšerna]]s pārvaldījumā, viņa dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni. [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā 1601. gada 19. decembrī Valmieru pēc aplenkuma ieņēma Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa [[Jans Zamoiskis|Jana Zamoiska]] vadībā. 1702. gadā krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/ |title=Valmieras muzejs |access-date={{dat|2018|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014105053/http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/ |archivedate={{dat|2013|10|14||bez}} }}</ref>[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] un tam sekojošās [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijas]] rezultātā pilsēta panīka. 1738. gadā [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] Valmierā atvēra [[brāļu draudzes|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. [[1785]]. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 1790. gadā atklāja [[Valmieras apriņķa skola]]s ("kreisskolas") ēku. Saimniecisko uzplaukumu veicināja pirmais koka tilts pār Gauju 1865. gadā, kā arī [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīgas—Pēterburgas dzelzceļa]] (1899) un [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes dzelzceļa]] (1911—1912) izveide. Tika dibinātas pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas. 1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva [[latvieši]] (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu [[Georgs Apinis|Georgu Apini]]. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Valmierā tika nodibinātas vairākas mācību iestādes, piemēram, [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas-Valmieras skolotāju seminārs]], sieviešu ģimnāzija (tagadējā Valmieras pamatskola), tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru. === Seni pilsētas skati no J. K. Broces zīmējumu krājuma === <gallery> Attēls:BM06028Am.jpg|Gaujas pārceltuve pie Valmieras 1795. gadā Attēls:Bm04216am.jpg|Apriņķa pilsētas Valmieras panorāma 1791. gadā Attēls:BM08159Am.jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1799 (2).jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā Attēls:BM08172Am.jpg|Valmiera no Gaujas puses 1797. gadā </gallery> == Pēc Latvijas valsts nodibināšanas == Starpkaru periodā lielākais uzņēmums pilsētā bija "Bekona eksporta" fabrika. Darbojās Ziemeļlatvijas teātris, notika dažādi kultūras un sporta pasākumi, arī soļošanas sacensības, kurās piedalījās pasaules rekordists soļošanā [[Jānis Daliņš]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma]] ("Rīgas operācijas") laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Ir saglabājusies vecākā koka ēka Valmierā — Vecā aptieka. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Valmiera]] [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] r6q5kz3av8bw7tkecph4e245cqip0rj 660. gads 0 380050 3672309 2822315 2022-08-18T18:01:05Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|660}} {{Gads citos kalendāros|660}} '''660. gads''' ({{Rom sk gadam|660}}) bija [[garais gads]], kas sākās [[Trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[Bizantijas Impērija]]s valdnieks [[Konstants II]] nogalināja savu jaunāko brāli Teodosiju. == Dzimuši == * [[Akka]], [[Heksama]]s bīskaps (aptuvens datums) * [[Genmeja]], [[Japāna]]s imperatore (mirusi {{dat|721}}) == Miruši == * [[Bogiss]], [[Akvitānija]]s valdnieks (aptuvens datums) * [[Magnuss no Aviņonas|Magnuss]], [[Aviņona]]s bīskaps * [[Zīgeberts III]], [[Austrāzija]]s karalis * [[Zīgeberts II]], [[Eseksas karaliste]]s valdnieks <ref>Lewis, Miracula, 388</ref> ==Atsauces== {{atsauces}} {{commonscat|660}} [[Kategorija:660. gads]] gxqihx0c1vxsq00pp5n2xqk4mxgjb7y Brīvības prospekts 0 382268 3672659 2904827 2022-08-19T11:23:33Z Eremu1 102242 /* Ielu savienojumi */ wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Brīvības prospekts |attēls = Brivibas propekts.jpg |attēla paraksts = Brīvības prospekts |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzintari]], [[Bulduri]] |ielas garums = 3070 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Brīvības prospekts''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], kas savieno [[Dzintari|Dzintaru]] un [[Bulduri|Bulduru]] apkaimes. Brīvības prospekts sākas krustojumā ar [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Aizputes iela (Jūrmala)|Aizputes ielu]]. Prospekts galvenokārt iet caur mežu un gar dzelzceļu. Kopējais ielas garums ir 3070 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Brīvības prospektā satiksmes kustība notiek vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Ielu savienojumi == Brīvības prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]] (T veida krustojums) * [[Teātra iela (Jūrmala)|Teātra iela]] * [[Jaunā iela (Jūrmala)|Jaunā iela]] *[[Konkordijas iela]] * [[Jāņa Pliekšāna iela (Jūrmala)|J. Pliekšāna iela]] * [[Viktorijas iela (Jūrmala)|Viktorijas iela]] * [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]] *[[Skujienes iela (Jūrmala)|Skujienes iela]] (T veida krustojums) *[[Saules iela (Jūrmala)|Saules iela]] (T veida krustojums) *[[Mārkalnes iela (Jūrmala)|Mārkalnes iela]] (T veida krustojums) *[[Skaistkalnes iela (Jūrmala)|Skaistkalnes iela]] (T veida krustojums) *[[Trikātas iela (Jūrmala)|Trikātas iela]] (T veida krustojums) * [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Kr. Barona iela]] * [[Dārzkopības iela (Jūrmala)|Dārzkopības iela]] * [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] (T veida krustojums) * [[Jasmīnu iela (Jūrmala)|Jasmīnu iela]] (T veida krustojums) *[[Vienības prospekts]] * [[Bauskas iela (Jūrmala)|Bauskas iela]] (T veida krustojums) * [[Aizputes iela (Jūrmala)|Aizputes iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bulduri]] * [[Dzintari]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]] g6ow9h99ttrk1sczb6pds6os62ae1cg Glūdas iela (Rīga) 0 382494 3672147 3219691 2022-08-18T12:53:13Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Glūdas iela|Glūdas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Glūdas iela |attēls = Glūdas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Donas iela (1900—1923) |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Glūdas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Glūdas iela krustojas ar Ķengaraga promenādi un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama ap 1900. gadu ar nosaukumu '''Donas iela'''. 1923. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Nosaukta [[Glūda]]s (apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]) vārdā. == Ielu savienojumi == Glūdas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] sbxe9cvt0io48ppwewdkpda79502217 Aviācijas iela (Rīga) 0 382495 3672140 2835261 2022-08-18T12:45:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Aviācijas iela |attēls = Aviācijas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aviācijas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags (Rīga)|Ķengaragā]]. Aviācijas iela robežojas ar [[Plostu iela (Rīga)|Plostu]], [[Dubnas iela (Rīga)|Dubnas]], [[Rasas iela (Rīga)|Rasas]] un [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles ielu]]. == Vēsture == Tā izveidota 1961. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Ķengarags.|date=October 15, 2015}}</ref> == Skatīt arī == * [[Ķengarags (Rīga)|Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] bq5tjvp3deomgh1d601ivu0slabi3qq Austuves iela (Rīga) 0 382579 3672139 3273781 2022-08-18T12:45:03Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Austuves iela |attēls = Austuves iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Vērpšanas jeb Vērptuves, Baltijas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Austuves iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags|Ķengargā]], netālu no [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]]. Austuves iela ir viena no Ķengaraga mikrorajona iekškvartālu ielām un savienota tikai ar [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga ielu]]. == Vēsture == Austuves iela Rīgas ielu sarakstā ir jau kopš 19. gadsimta 90. gadiem, kad tās nosaukums vēl bija '''Vērpšanas''' jeb '''Vērptuves iela'''. Tā saukta arī par '''Baltijas ielu'''. Ielas nosaukums cēlies no tai līdzās esošās "[[Baltijas linu audeklu manufaktūras kompānija|Baltijas linu manufaktūras]]". 1923. gadā tā pārdēvēta par Austuves ielu. Pēckara gados iela ir tikusi pagarināta, šķērsojot kādreizējo [[Vīberta sala|Vīberta salu]], kas līdz pat 19. gadsimta beigām bija "[[bruņniecības muižiņa]]s" teritorija, kas, savukārt, Rīgas pilsētai pievienota 1899. gadā. Izveidotais ielas turpinājums līdz [[Daugava]]i likvidēts 80. gados, izbūvējot noliktavas un garāžas.<ref >{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36119/|title=Rīga, Austuves iela.|access-date={{dat|2018|04|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180710021138/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36119/|archivedate={{dat|2018|07|10||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Dienvidu tilts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] bspcjp6f49cce6v1bv14s8eyk74rixy Ķengaraga iela (Rīga) 0 382583 3672193 3174316 2022-08-18T14:07:07Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Ķengaraga iela |attēls = Ķengaraga iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]] |ielas garums = |atklāta = |vēst nosaukumi = Kišiņevas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ķengaraga iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]. Ķengaraga iela ir viena no Ķengaraga mikrorajona raksturīgākajām ielām un robežojas ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas]], [[Austuves iela (Rīga)|Austuves]], [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera ielu]] un [[Ķengaraga promenāde|Ķengaraga promenādi]]. Ķengaraga un Maskavas ielas stūrī atrodas [[Ķengaraga tirgus]]. == Vēsture == Ķengaraga iela pirmo reizi Rīgas kartēs parādās 19. gs. beigās ar nosaukumu '''Kišiņevas iela'''. 1923. gadā tā pārdēvēta par Ķengaraga ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Ķengarags.|date=October 15, 2015}}</ref> Pie Ķengaraga ielas atradās 1817. gadā dibinātā A/S "Baltijas Linu manufaktūra" (''A/G Baltische Leinenmanufactur''). Tās mūra korpusi Ķengaragā atklāti 1860. gadā, manufaktūras produkcija saņēma apbalvojumus 1867. gadā Parīzē, 1870. Pēterburgā un 1883. Rīgā. Ap rūpnīcu izveidojās Kišiņevas (vēlāk Ķengaraga), Voroņežas (vēlāk Mazā Ķengaraga), Donas (vēlāk Glūdas), Baltijas (vēlāk Austuves) ielas. 1928. gadā to pārdēvēta par Baltijas linu manufaktūru A/S "Ķengerags", kas ražoja linu audumu, diegus, bet pēc 1935. gada zvejas tīklus, sporta tīklus, tamzu un lāpāmos diegus. 1939. gadā uz uzņēmuma bāzes izveidoja Rīgas tīklu aušanas fabriku "Ķengarags", ko 1960. gadā pārdēvēta par Rīgas zvejas rīku fabriku, 1969. gadā par Rīgas eksperimentālo zvejas rīku un plastmasas izstrādājumu rūpnīcu, kas 1993. gadā pārtrauca savu darbību. == Skatīt arī == * [[Ķengarags]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Ķengaraga promenāde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 0hgzihsdkedxhh2h2mxtvz20bjb6ur2 Edinburgas prospekts 0 382892 3672660 2915347 2022-08-19T11:23:50Z Eremu1 102242 /* Ielu savienojumi */ wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Edinburgas prospekts |attēls = Edinburgas prospekts.jpg |attēla paraksts = Edinburgas prospekts |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |kartes paraksts = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzintari]], [[Bulduri]] |ielas garums = 2820 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Edinburgas prospekts''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], kas savieno [[Dzintari|Dzintaru]] un [[Bulduri|Bulduru]] apkaimes. Edinburgas prospekts sākas krustojumā ar [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas ielu]] un beidzas līkumā ar [[Vienības prospekts|Vienības prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 2820 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Edinburgas prospektā satiksmes kustība divās joslās. Ielā ir savrupmāju apbūve. Edinburgas prospekts iet gar [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju]], kas savieno [[Tukums|Tukumu]] un [[Rīga|Rīgu]]. Uz prospekta atrodas [[Dzintari (stacija)|Dzintaru]] un [[Bulduri (stacija)|Bulduru]] dzelzceļa stacijas. Tāpat uz Edinburgas prospekta atrodas [[Bulduru bibliotēka]] un [[Jūrmalas būvvalde]]. == Ielu savienojumi == Edinburgas prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) * [[Carnikavas iela (Jūrmala)|Carnikavas iela]] (T veida krustojums) *[[Skujienes iela (Jūrmala)|Skujienes iela]] (T veida krustojums) *[[Ropažu iela (Jūrmala)|Ropažu iela]] (T veida krustojums) * [[Dikļu iela (Jūrmala)|Dikļu iela]] (T veida krustojums) * [[Alojas iela (Jūrmala)|Alojas iela]] (T veida krustojums) *[[Kalsnavas iela (Jūrmala)|Kalsnavas iela]] (T veida krustojums) * [[Piestātnes iela (Jūrmala)|Piestātnes iela]] (T veida krustojums) * [[Indras iela (Jūrmala)|Indras iela]] (T veida krustojums) * [[Aglonas iela (Jūrmala)|Aglonas iela]] (T veida krustojums) * [[Krāslavas iela (Jūrmala)|Krāslavas iela]] (T veida krustojums) * [[Ludzas iela (Jūrmala)|Ludzas iela]] (T veida krustojums) * [[Ilūkstes iela (Jūrmala)|Ilūkstes iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Jūrmala)|Balvu iela]] (T veida krustojums) * [[Dagdas iela (Jūrmala)|Dagdas iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Kr. Barona iela]] (T veida krustojums) * [[1. līnija (Jūrmala)|1. līnija]] (T veida krustojums) * [[2. līnija (Jūrmala)|2. līnija]] (T veida krustojums) * [[3. līnija (Jūrmala)|3. līnija]] (T veida krustojums) * [[4. līnija (Jūrmala)|4. līnija]] (T veida krustojums) * [[5. līnija (Jūrmala)|5. līnija]] (T veida krustojums) * [[6. līnija (Jūrmala)|6. līnija]] (T veida krustojums) * [[Vienības prospekts]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Pa Edinburgas prospektu kursē [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4. autobuss]]. == Skatīt arī == * [[Dzintari]] * [[Bulduri]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]] knc4ky9nlhooxh1p4zomizo7m4wi807 Jūrmalas ielu uzskaitījums 0 383719 3672662 3475151 2022-08-19T11:25:02Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki '''Jūrmalas pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 696 [[Jūrmala]]s [[iela]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003036?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Jūrmala|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2018|4|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[1. līnija (Jūrmala)|1. līnija]] * [[2. līnija (Jūrmala)|2. līnija]] * [[3. līnija (Jūrmala)|3. līnija]] * [[4. līnija (Jūrmala)|4. līnija]] * [[5. līnija (Jūrmala)|5. līnija]] * [[6. līnija (Jūrmala)|6. līnija]] * [[7. līnija (Jūrmala)|7. līnija]] * [[8. līnija (Jūrmala)|8. līnija]] * [[9. līnija (Jūrmala)|9. līnija]] * [[10. līnija (Jūrmala)|10. līnija]] * [[11. līnija (Jūrmala)|11. līnija]] * [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]] * [[13. līnija (Jūrmala)|13. līnija]] * [[14. līnija (Jūrmala)|14. līnija]] * [[15. līnija (Jūrmala)|15. līnija]] * [[16. līnija (Jūrmala)|16. līnija]] * [[17. līnija (Jūrmala)|17. līnija]] * [[18. līnija (Jūrmala)|18. līnija]] * [[19. līnija (Jūrmala)|19. līnija]] * [[20. līnija (Jūrmala)|20. līnija]] * [[21. līnija (Jūrmala)|21. līnija]] * [[22. līnija (Jūrmala)|22. līnija]] * [[23. līnija (Jūrmala)|23. līnija]] * [[24. līnija (Jūrmala)|24. līnija]] * [[25. līnija (Jūrmala)|25. līnija]] * [[26. līnija (Jūrmala)|26. līnija]] * [[27. līnija (Jūrmala)|27. līnija]] * [[28. līnija (Jūrmala)|28. līnija]] * [[29. līnija (Jūrmala)|29. līnija]] * [[30. līnija (Jūrmala)|30. līnija]] * [[31. līnija (Jūrmala)|31. līnija]] * [[32. līnija (Jūrmala)|32. līnija]] * [[33. līnija (Jūrmala)|33. līnija]] * [[35. līnija (Jūrmala)|35. līnija]] * [[36. līnija (Jūrmala)|36. līnija]] * [[1905. gada iela (Jūrmala)|1905. gada iela]] * [[Abavas iela (Jūrmala)|Abavas iela]] * [[Ābeļu iela (Jūrmala)|Ābeļu iela]] * [[Acāliju iela (Jūrmala)|Acāliju iela]] * [[Admirāļu iela (Jūrmala)|Admirāļu iela]] * [[Aglonas iela (Jūrmala)|Aglonas iela]] * [[Ainažu iela (Jūrmala)|Ainažu iela]] * [[Airu iela (Jūrmala)|Airu iela]] * [[Aiviekstes iela (Jūrmala)|Aiviekstes iela]] * [[Aizkraukles iela (Jūrmala)|Aizkraukles iela]] * [[Aizputes iela (Jūrmala)|Aizputes iela]] * [[Aizupes iela (Jūrmala)|Aizupes iela]] * [[Akāciju iela (Jūrmala)|Akāciju iela]] * [[Akaču iela (Jūrmala)|Akaču iela]] * [[Alauksta iela (Jūrmala)|Alauksta iela]] * [[Alberta Kronenberga iela]] * [[Alejas iela (Jūrmala)|Alejas iela]] * [[Aleksandra iela (Jūrmala)|Aleksandra iela]] * [[Alfrēda Amtmaņa-Briedīša iela]] * [[Alfrēda Kalniņa iela (Jūrmala)|Alfrēda Kalniņa iela]] * [[Alkšņu iela (Jūrmala)|Alkšņu iela]] * [[Allažu iela (Jūrmala)|Allažu iela]] * [[Alojas iela (Jūrmala)|Alojas iela]] * [[Alūksnes iela (Jūrmala)|Alūksnes iela]] * [[Aļņu iela (Jūrmala)|Aļņu iela]] * [[Amatas iela (Jūrmala)|Amatas iela]] * [[Amulas iela (Jūrmala)|Amulas iela]] * [[Andreja iela (Jūrmala)|Andreja iela]] * [[Andreja Upīša iela (Jūrmala)|Andreja Upīša iela]] * [[Annas iela (Jūrmala)|Annas iela]] * [[Apes iela (Jūrmala)|Apes iela]] * [[Apiņu iela (Jūrmala)|Apiņu iela]] * [[Apšu iela (Jūrmala)|Apšu iela]] * [[Āraišu iela (Jūrmala)|Āraišu iela]] * [[Ārijas iela]] * [[Artilērijas iela (Jūrmala)|Artilērijas iela]] * [[Artūra iela (Jūrmala)|Artūra iela]] * [[Asaru prospekts]] * [[Asnu iela (Jūrmala)|Asnu iela]] * [[Aspazijas iela (Jūrmala)|Aspazijas iela]] * [[Asteru iela (Jūrmala)|Asteru iela]] * [[Atbalss iela (Jūrmala)|Atbalss iela]] * [[Ātrā iela]] * [[Audēju iela (Jūrmala)|Audēju iela]] * [[Augļu iela (Jūrmala)|Augļu iela]] * [[Augusta iela (Jūrmala)|Augusta iela]] * [[Ausekļa iela (Jūrmala)|Ausekļa iela]] * [[Ausmas iela (Jūrmala)|Ausmas iela]] * [[Auzu iela (Jūrmala)|Auzu iela]] * [[Aveņu iela (Jūrmala)|Aveņu iela]] * [[Avotu iela (Jūrmala)|Avotu iela]] * [[Babītes iela (Jūrmala)|Babītes iela]] * [[Baldones iela (Jūrmala)|Baldones iela]] * [[Baložu iela (Jūrmala)|Baložu iela]] * [[Baltās kāpas iela]] * [[Baltezera iela (Jūrmala)|Baltezera iela]] * [[Balvu iela (Jūrmala)|Balvu iela]] * [[Baļķu iela]] * [[Bangu iela (Jūrmala)|Bangu iela]] * [[Bārbeļu iela (Jūrmala)|Bārbeļu iela]] * [[Bārtas iela (Jūrmala)|Bārtas iela]] * [[Bauskas iela (Jūrmala)|Bauskas iela]] * [[Baznīcas iela (Jūrmala)|Baznīcas iela]] * [[Bažciema iela]] * [[Bebru iela (Jūrmala)|Bebru iela]] * [[Bernātu iela (Jūrmala)|Bernātu iela]] * [[Bērzaunes iela (Jūrmala)|Bērzaunes iela]] * [[Bērzu iela (Jūrmala)|Bērzu iela]] * [[Bezdelīgu iela (Jūrmala)|Bezdelīgu iela]] * [[Birzes iela (Jūrmala)|Birzes iela]] * [[Bišu iela (Jūrmala)|Bišu iela]] * [[Blāzmas iela (Jūrmala)|Blāzmas iela]] * [[Bocmaņu iela]] * [[Bolderājas iela (Jūrmala)|Bolderājas iela]] * [[Brankciema iela]] * [[Braslas iela (Jūrmala)|Braslas iela]] * [[Bražuciema iela]] * [[Brekšu iela (Jūrmala)|Brekšu iela]] * [[Briežu iela (Jūrmala)|Briežu iela]] * [[Brikšķu iela]] * [[Brīvības prospekts]] * [[Brīzes iela (Jūrmala)|Brīzes iela]] * [[Brocēnu iela (Jūrmala)|Brocēnu iela]] * [[Brūkleņu iela (Jūrmala)|Brūkleņu iela]] * [[Bulduru prospekts]] * [[Buļļupes iela]] * [[Burtnieku iela (Jūrmala)|Burtnieku iela]] * [[Buru iela (Jūrmala)|Buru iela]] * [[Carnikavas iela (Jūrmala)|Carnikavas iela]] * [[Caunu iela (Jūrmala)|Caunu iela]] * [[Celmu iela (Jūrmala)|Celmu iela]] * [[Celtnieku iela (Jūrmala)|Celtnieku iela]] * [[Ceriņu iela (Jūrmala)|Ceriņu iela]] * [[Ceru iela (Jūrmala)|Ceru iela]] * [[Cēsu iela (Jūrmala)|Cēsu iela]] * [[Cesvaines iela (Jūrmala)|Cesvaines iela]] * [[Cidoniju iela (Jūrmala)|Cidoniju iela]] * [[Ciļņu iela]] * [[Cīniju iela (Jūrmala)|Cīniju iela]] * [[Ciņu iela (Jūrmala)|Ciņu iela]] * [[Circeņu iela (Jūrmala)|Circeņu iela]] * [[Cīruļu iela (Jūrmala)|Cīruļu iela]] * [[Čiekuru iela (Jūrmala)|Čiekuru iela]] * [[Dadžu iela (Jūrmala)|Dadžu iela]] * [[Dadžupes iela]] * [[Dagdas iela (Jūrmala)|Dagdas iela]] * [[Dagnijas iela]] * [[Dāliju iela (Jūrmala)|Dāliju iela]] * [[Dambja iela (Jūrmala)|Dambja iela]] * [[Darba iela (Jūrmala)|Darba iela]] * [[Dārzkopības iela]] * [[Dārzu iela (Jūrmala)|Dārzu iela]] * [[Daugavas iela (Jūrmala)|Daugavas iela]] * [[Daugavpils iela (Jūrmala)|Daugavpils iela]] * [[Dāvja iela]] * [[Dikļu iela (Jūrmala)|Dikļu iela]] * [[Dīķu iela (Jūrmala)|Dīķu iela]] * [[Diļļu iela]] * [[Draudzes iela]] * [[Draudzības iela (Jūrmala)|Draudzības iela]] * [[Dreiliņu iela (Jūrmala)|Dreiliņu iela]] * [[Drosmes iela]] * [[Drustu iela (Jūrmala)|Drustu iela]] * [[Druvu iela (Jūrmala)|Druvu iela]] * [[Dubultu prospekts]] * [[Dumbrāju iela (Jūrmala)|Dumbrāju iela]] * [[Dundagas iela (Jūrmala)|Dundagas iela]] * [[Dūņezera iela (Jūrmala)|Dūņezera iela]] * [[Dūņu ceļš]] * [[Durbes iela (Jūrmala)|Durbes iela]] * [[Dzegužu iela (Jūrmala)|Dzegužu iela]] * [[Dzeldas iela]] * [[Dzelmes iela (Jūrmala)|Dzelmes iela]] * [[Dzelzceļa iela (Jūrmala)|Dzelzceļa iela]] * [[Dzeņu iela (Jūrmala)|Dzeņu iela]] * [[Dzērveņu iela (Jūrmala)|Dzērveņu iela]] * [[Dzērvju iela (Jūrmala)|Dzērvju iela]] * [[Dzilnas iela (Jūrmala)|Dzilnas iela]] * [[Dzimtenes iela]] * [[Dzintaru prospekts]] * [[Dzirksteles iela]] * [[Dzirnavu iela (Jūrmala)|Dzirnavu iela]] * [[Edinburgas prospekts]] * [[Eduarda Veidenbauma iela (Jūrmala)|Eduarda Veidenbauma iela]] * [[Eglaines iela (Jūrmala)|Eglaines iela]] * [[Egļu iela (Jūrmala)|Egļu iela]] * [[Eiženijas iela (Jūrmala)|Eiženijas iela]] * [[Emelīnas iela]] * [[Emīla Dārziņa iela (Jūrmala)|Emīla Dārziņa iela]] * [[Emīlijas iela (Jūrmala)|Emīlijas iela]] * [[Engures iela (Jūrmala)|Engures iela]] * [[Enkuru iela (Jūrmala)|Enkuru iela]] * [[Ērgļu iela (Jūrmala)|Ērgļu iela]] * [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Jūrmala)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] * [[Ernesta iela]] * [[Ezeru iela (Jūrmala)|Ezeru iela]] * [[Ežu iela (Jūrmala)|Ežu iela]] * [[Fabrikas iela (Jūrmala)|Fabrikas iela]] * [[Friča Brīvzemnieka iela (Jūrmala)|Friča Brīvzemnieka iela]] * [[Gaidas iela]] * [[Gaileņu iela (Jūrmala)|Gaileņu iela]] * [[Gaismas iela (Jūrmala)|Gaismas iela]] * [[Gaiziņa iela (Jūrmala)|Gaiziņa iela]] * [[Ganību ceļš (Jūrmala)|Ganību ceļš]] * [[Ganību iela (Jūrmala)|Ganību iela]] * [[Ganu iela (Jūrmala)|Ganu iela]] * [[Garkalnes iela (Jūrmala)|Garkalnes iela]] * [[Gāršas iela (Jūrmala)|Gāršas iela]] * [[Gaujas iela (Jūrmala)|Gaujas iela]] * [[Gleznotāja Miervalža Ķemera gatve]] * [[Glūdas iela (Jūrmala)|Glūdas iela]] * [[Gončarova iela]] * [[Graudu iela (Jūrmala)|Graudu iela]] * [[Grāvju iela (Jūrmala)|Grāvju iela]] * [[Griežu iela]] * [[Griķu iela]] * [[Grīšļa iela]] * [[Grīvas iela (Jūrmala)|Grīvas iela]] * [[Grobiņas iela (Jūrmala)|Grobiņas iela]] * [[Gulbenes iela (Jūrmala)|Gulbenes iela]] * [[Gulbju iela (Jūrmala)|Gulbju iela]] * [[Gundegas iela (Jūrmala)|Gundegas iela]] * [[Ģertrūdes prospekts]] * [[Ģirta iela]] * [[Hercoga Jēkaba iela]] * [[Iecavas iela (Jūrmala)|Iecavas iela]] * [[Ievu iela (Jūrmala)|Ievu iela]] * [[Ikšķiles iela (Jūrmala)|Ikšķiles iela]] * [[Ilgas iela (Jūrmala)|Ilgas iela]] * [[Ilūkstes iela (Jūrmala)|Ilūkstes iela]] * [[Imantas iela (Jūrmala)|Imantas iela]] * [[Indrānu iela (Jūrmala)|Indrānu iela]] * [[Indras iela (Jūrmala)|Indras iela]] * [[Induļa iela (Jūrmala)|Induļa iela]] * [[Ineša iela (Jūrmala)|Ineša iela]] * [[Irbju iela (Jūrmala)|Irbju iela]] * [[Īves iela (Jūrmala)|Īves iela]] * [[Jāņa iela (Jūrmala)|Jāņa iela]] * [[Jāņa Pliekšāna iela]] * [[Jaņa Rozentāla iela (Jūrmala)|Jaņa Rozentāla iela]] * [[Jāņa Sudrabkalna iela]] * [[Jāņupītes iela (Jūrmala)|Jāņupītes iela]] * [[Jasmīnu iela (Jūrmala)|Jasmīnu iela]] * [[Jaunā iela (Jūrmala)|Jaunā iela]] * [[Jaunatnes iela (Jūrmala)|Jaunatnes iela]] * [[Jaunaudzes iela (Jūrmala)|Jaunaudzes iela]] * [[Jaunedinburgas iela]] * [[Jaunjelgavas iela (Jūrmala)|Jaunjelgavas iela]] * [[Jaunķemeru ceļš]] * [[Jēkaba iela (Jūrmala)|Jēkaba iela]] * [[Jēkabpils iela (Jūrmala)|Jēkabpils iela]] * [[Jelgavas iela (Jūrmala)|Jelgavas iela]] * [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas iela]] * [[Juglas iela (Jūrmala)|Juglas iela]] * [[Jura Alunāna iela (Jūrmala)|Jura Alunāna iela]] * [[Jūras iela (Jūrmala)|Jūras iela]] * [[Jurģu iela (Jūrmala)|Jurģu iela]] * [[Jūrkalnes iela (Jūrmala)|Jūrkalnes iela]] * [[Jūrmalas iela (Jūrmala)|Jūrmalas iela]] * [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku iela]] * [[Kadiķu iela (Jūrmala)|Kadiķu iela]] * [[Kaiju iela (Jūrmala)|Kaiju iela]] * [[Kalēju iela (Jūrmala)|Kalēju iela]] * [[Kalmju iela (Jūrmala)|Kalmju iela]] * [[Kalnciema iela (Jūrmala)|Kalnciema iela]] * [[Kalnu iela (Jūrmala)|Kalnu iela]] * [[Kalsnavas iela (Jūrmala)|Kalsnavas iela]] * [[Kameņu iela (Jūrmala)|Kameņu iela]] * [[Kanālu iela (Jūrmala)|Kanālu iela]] * [[Kandavas iela (Jūrmala)|Kandavas iela]] * [[Kantora iela (Jūrmala)|Kantora iela]] * [[Kaņiera iela (Jūrmala)|Kaņiera iela]] * [[Kapsētas iela (Jūrmala)|Kapsētas iela]] * [[Kapteiņa Zolta iela]] * [[Kāpu iela (Jūrmala)|Kāpu iela]] * [[Kārklu iela (Jūrmala)|Kārklu iela]] * [[Kārļa iela (Jūrmala)|Kārļa iela]] * [[Karogu iela]] * [[Kārsas iela]] * [[Katedrāles iela (Jūrmala)|Katedrāles iela]] * [[Kaudzīšu iela (Jūrmala)|Kaudzīšu iela]] * [[Kaugurciema iela]] * [[Kauguru iela (Jūrmala)|Kauguru iela]] * [[Kauņas iela (Jūrmala)|Kauņas iela]] * [[Kazeņu iela (Jūrmala)|Kazeņu iela]] * [[Kleistes iela]] * [[Klints iela (Jūrmala)|Klints iela]] * [[Klīves iela]] * [[Klusā iela (Jūrmala)|Klusā iela]] * [[Kļavu iela (Jūrmala)|Kļavu iela]] * [[Kokles iela (Jūrmala)|Kokles iela]] * [[Kokneses iela (Jūrmala)|Kokneses iela]] * [[Kolkas iela (Jūrmala)|Kolkas iela]] * [[Konkordijas iela]] * [[Krāču iela (Jūrmala)|Krāču iela]] * [[Krāslavas iela (Jūrmala)|Krāslavas iela]] * [[Krasta iela (Jūrmala)|Krasta iela]] * [[Kraukļukalna iela]] * [[Kreimeņu iela (Jūrmala)|Kreimeņu iela]] * [[Kriķu iela (Jūrmala)|Kriķu iela]] * [[Krimuldas iela (Jūrmala)|Krimuldas iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Jūrmala)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Krīvu iela (Jūrmala)|Krīvu iela]] * [[Kronvalda iela (Jūrmala)|Kronvalda iela]] * [[Krūkļu iela (Jūrmala)|Krūkļu iela]] * [[Krūmu iela (Jūrmala)|Krūmu iela]] * [[Krusas iela (Jūrmala)|Krusas iela]] * [[Krūzes iela (Jūrmala)|Krūzes iela]] * [[Kuģu iela (Jūrmala)|Kuģu iela]] * [[Kuldīgas iela (Jūrmala)|Kuldīgas iela]] * [[Kuršu iela (Jūrmala)|Kuršu iela]] * [[Kurzemes iela (Jūrmala)|Kurzemes iela]] * [[Kuteru iela]] * [[Kviešu iela (Jūrmala)|Kviešu iela]] * [[Ķeguma iela (Jūrmala)|Ķeguma iela]] * [[Ķeistuta iela]] * [[Ķemeru iela (Jūrmala)|Ķemeru iela]] * [[Ķiršu iela (Jūrmala)|Ķiršu iela]] * [[Ķīšu iela (Jūrmala)|Ķīšu iela]] * [[Lāčplēša iela (Jūrmala)|Lāčplēša iela]] * [[Lāču iela (Jūrmala)|Lāču iela]] * [[Laidzes iela (Jūrmala)|Laidzes iela]] * [[Laimas iela (Jūrmala)|Laimas iela]] * [[Laimdotas iela (Jūrmala)|Laimdotas iela]] * [[Laipu iela (Jūrmala)|Laipu iela]] * [[Laivu iela (Jūrmala)|Laivu iela]] * [[Lapegļu iela (Jūrmala)|Lapegļu iela]] * [[Lapotnes iela (Jūrmala)|Lapotnes iela]] * [[Lapsu iela (Jūrmala)|Lapsu iela]] * [[Lapu iela (Jūrmala)|Lapu iela]] * [[Lašu iela (Jūrmala)|Lašu iela]] * [[Latgales iela (Jūrmala)|Latgales iela]] * [[Lauku iela (Jūrmala)|Lauku iela]] * [[Lauztuves iela]] * [[Lazdonas iela (Jūrmala)|Lazdonas iela]] * [[Lēdurgas iela (Jūrmala)|Lēdurgas iela]] * [[Lefkoju iela (Jūrmala)|Lefkoju iela]] * [[Lejas iela (Jūrmala)|Lejas iela]] * [[Leona Paegles iela (Jūrmala)|Leona Paegles iela]] * [[Lībiešu iela (Jūrmala)|Lībiešu iela]] * [[Līču iela (Jūrmala)|Līču iela]] * [[Līdaku iela (Jūrmala)|Līdaku iela]] * [[Liedaga iela (Jūrmala)|Liedaga iela]] * [[Lielais prospekts (Jūrmala)|Lielais prospekts]] * [[Lielupes iela (Jūrmala)|Lielupes iela]] * [[Lienes iela (Jūrmala)|Lienes iela]] * [[Liepājas iela (Jūrmala)|Liepājas iela]] * [[Liepu iela (Jūrmala)|Liepu iela]] * [[Liesmas iela (Jūrmala)|Liesmas iela]] * [[Līgatnes iela (Jūrmala)|Līgatnes iela]] * [[Limbažu iela (Jūrmala)|Limbažu iela]] * [[Linu iela (Jūrmala)|Linu iela]] * [[Līņu iela (Jūrmala)|Līņu iela]] * [[Litenes iela (Jūrmala)|Litenes iela]] * [[Līvu iela (Jūrmala)|Līvu iela]] * [[Loču iela (Jūrmala)|Loču iela]] * [[Lorupes iela (Jūrmala)|Lorupes iela]] * [[Lubānas iela (Jūrmala)|Lubānas iela]] * [[Ludzas iela (Jūrmala)|Ludzas iela]] * [[Lūšu iela (Jūrmala)|Lūšu iela]] * [[Ļaudonas iela (Jūrmala)|Ļaudonas iela]] * [[Madonas iela (Jūrmala)|Madonas iela]] * [[Magoņu iela (Jūrmala)|Magoņu iela]] * [[Maigas iela]] * [[Mālpils iela (Jūrmala)|Mālpils iela]] * [[Maltas iela (Jūrmala)|Maltas iela]] * [[Mangaļu iela]] * [[Māras iela (Jūrmala)|Māras iela]] * [[Marijas iela (Jūrmala)|Marijas iela]] * [[Mārkalnes iela (Jūrmala)|Mārkalnes iela]] * [[Mārupes iela (Jūrmala)|Mārupes iela]] * [[Mastu iela (Jūrmala)|Mastu iela]] * [[Matildes iela]] * [[Matīsa iela (Jūrmala)|Matīsa iela]] * [[Matrožu iela (Jūrmala)|Matrožu iela]] * [[Mazā Draudzības iela]] * [[Mazā Dzilnas iela]] * [[Mazā Dzirnavu iela]] * [[Mazā Jelgavas iela]] * [[Mazā Kāpu iela (Jūrmala)|Mazā Kāpu iela]] * [[Mazā Nometņu iela (Jūrmala)|Mazā Nometņu iela]] * [[Mazā Slokas iela]] * [[Mazā Vidzemes iela]] * [[Mazirbes iela (Jūrmala)|Mazirbes iela]] * [[Mazpulku iela]] * [[Mednieku iela (Jūrmala)|Mednieku iela]] * [[Medņu iela (Jūrmala)|Medņu iela]] * [[Medus iela (Jūrmala)|Medus iela]] * [[Meistaru iela (Jūrmala)|Meistaru iela]] * [[Melderu iela (Jūrmala)|Melderu iela]] * [[Meldru iela (Jūrmala)|Meldru iela]] * [[Melitas iela]] * [[Melleņu iela (Jūrmala)|Melleņu iela]] * [[Mellužu prospekts]] * [[Melnezera iela (Jūrmala)|Melnezera iela]] * [[Mēmeles iela (Jūrmala)|Mēmeles iela]] * [[Mencu iela (Jūrmala)|Mencu iela]] * [[Mērsraga iela (Jūrmala)|Mērsraga iela]] * [[Mētru iela (Jūrmala)|Mētru iela]] * [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] * [[Mežciema iela (Jūrmala)|Mežciema iela]] * [[Mežmalas iela (Jūrmala)|Mežmalas iela]] * [[Mežotnes iela (Jūrmala)|Mežotnes iela]] * [[Mežrozīšu iela (Jūrmala)|Mežrozīšu iela]] * [[Mežsargu iela]] * [[Miera iela (Jūrmala)|Miera iela]] * [[Miežu iela (Jūrmala)|Miežu iela]] * [[Miglas iela (Jūrmala)|Miglas iela]] * [[Milteņu iela]] * [[Mirdzas iela (Jūrmala)|Mirdzas iela]] * [[Muižas iela (Jūrmala)|Muižas iela]] * [[Murdu iela (Jūrmala)|Murdu iela]] * [[Mūsas iela (Jūrmala)|Mūsas iela]] * [[Mūzikas iela]] * [[Nākotnes iela (Jūrmala)|Nākotnes iela]] * [[Neretas iela (Jūrmala)|Neretas iela]] * [[Nīcas iela (Jūrmala)|Nīcas iela]] * [[Niedru iela (Jūrmala)|Niedru iela]] * [[Noliktavas iela (Jūrmala)|Noliktavas iela]] * [[Nomales iela (Jūrmala)|Nomales iela]] * [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] * [[Noras iela (Jūrmala)|Noras iela]] * [[Odu ceļš]] * [[Ogres iela (Jūrmala)|Ogres iela]] * [[Olaines iela (Jūrmala)|Olaines iela]] * [[Olgas iela (Jūrmala)|Olgas iela]] * [[Oļģerta iela]] * [[Oļu iela (Jūrmala)|Oļu iela]] * [[Omnibusa iela]] * [[Orhideju iela (Jūrmala)|Orhideju iela]] * [[Ormaņu iela (Jūrmala)|Ormaņu iela]] * [[Oskara Kalpaka prospekts]] * [[Oškalna iela (Jūrmala)|Oškalna iela]] * [[Ošu iela (Jūrmala)|Ošu iela]] * [[Otas iela (Jūrmala)|Otas iela]] * [[Otīlijas iela]] * [[Ozolu iela (Jūrmala)|Ozolu iela]] * [[Paegļu iela (Jūrmala)|Paegļu iela]] * [[Palangas iela (Jūrmala)|Palangas iela]] * [[Palienes iela]] * [[Palu iela (Jūrmala)|Palu iela]] * [[Papardes iela (Jūrmala)|Papardes iela]] * [[Parka iela (Jūrmala)|Parka iela]] * [[Pārslas iela (Jūrmala)|Pārslas iela]] * [[Partizānu iela (Jūrmala)|Partizānu iela]] * [[Pasta iela (Jūrmala)|Pasta iela]] * [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]] * [[Pavasara iela (Jūrmala)|Pavasara iela]] * [[Pāvila iela (Jūrmala)|Pāvila iela]] * [[Pededzes iela (Jūrmala)|Pededzes iela]] * [[Peldu iela (Jūrmala)|Peldu iela]] * [[Peoniju iela]] * [[Pērkona iela (Jūrmala)|Pērkona iela]] * [[Pērļu iela (Jūrmala)|Pērļu iela]] * [[Pērnavas iela (Jūrmala)|Pērnavas iela]] * [[Pērses iela (Jūrmala)|Pērses iela]] * [[Pētera Beltes iela]] * [[Pētera iela (Jūrmala)|Pētera iela]] * [[Pētera Pāvila iela]] * [[Piebalgas iela (Jūrmala)|Piebalgas iela]] * [[Piejūras iela (Jūrmala)|Piejūras iela]] * [[Piekrastes iela (Jūrmala)|Piekrastes iela]] * [[Pieneņu iela (Jūrmala)|Pieneņu iela]] * [[Piestātnes iela (Jūrmala)|Piestātnes iela]] * [[Pīlādžu iela (Jūrmala)|Pīlādžu iela]] * [[Pils iela (Jūrmala)|Pils iela]] * [[Pilsoņu iela (Jūrmala)|Pilsoņu iela]] * [[Piltenes iela (Jūrmala)|Piltenes iela]] * [[Plūdu iela (Jūrmala)|Plūdu iela]] * [[Pļaviņu iela (Jūrmala)|Pļaviņu iela]] * [[Pļavu iela (Jūrmala)|Pļavu iela]] * [[Poruka prospekts]] * [[Prāmju iela (Jūrmala)|Prāmju iela]] * [[Priežu iela (Jūrmala)|Priežu iela]] * [[Prīmulu iela (Jūrmala)|Prīmulu iela]] * [[Promenādes iela (Jūrmala)|Promenādes iela]] * [[Pūces iela (Jūrmala)|Pūces iela]] * [[Puķu iela (Jūrmala)|Puķu iela]] * [[Pulkveža Brieža iela (Jūrmala)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Pumpuru iela (Jūrmala)|Pumpuru iela]] * [[Pūpolu iela (Jūrmala)|Pūpolu iela]] * [[Pureņu iela (Jūrmala)|Pureņu iela]] * [[Pūres iela (Jūrmala)|Pūres iela]] * [[Purvu iela (Jūrmala)|Purvu iela]] * [[Puškina iela (Jūrmala)|Puškina iela]] * [[Putnu iela (Jūrmala)|Putnu iela]] * [[Putu iela (Jūrmala)|Putu iela]] * [[Raga iela]] * [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] * [[Rāmavas iela (Jūrmala)|Rāmavas iela]] * [[Rankas iela (Jūrmala)|Rankas iela]] * [[Rapšu iela (Jūrmala)|Rapšu iela]] * [[Rasas iela (Jūrmala)|Rasas iela]] * [[Raudas iela (Jūrmala)|Raudas iela]] * [[Raunas iela (Jūrmala)|Raunas iela]] * [[Rautenberga iela]] * [[Rāznas iela (Jūrmala)|Rāznas iela]] * [[Ražas iela (Jūrmala)|Ražas iela]] * [[Reiņu iela (Jūrmala)|Reiņu iela]] * [[Rembates iela (Jūrmala)|Rembates iela]] * [[Rendas iela (Jūrmala)|Rendas iela]] * [[Reņģu iela (Jūrmala)|Reņģu iela]] * [[Rēzeknes pulka iela]] * [[Riekstu iela (Jūrmala)|Riekstu iela]] * [[Rīgas iela (Jūrmala)|Rīgas iela]] * [[Rītupes iela (Jūrmala)|Rītupes iela]] * [[Robežu iela (Jūrmala)|Robežu iela]] * [[Rojas iela (Jūrmala)|Rojas iela]] * [[Roņu iela (Jūrmala)|Roņu iela]] * [[Ropažu iela (Jūrmala)|Ropažu iela]] * [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas iela]] * [[Rožu iela (Jūrmala)|Rožu iela]] * [[Rubeņu iela (Jūrmala)|Rubeņu iela]] * [[Rucavas iela (Jūrmala)|Rucavas iela]] * [[Rūdolfa Blaumaņa iela (Jūrmala)|Rūdolfa Blaumaņa iela]] * [[Rudzu iela (Jūrmala)|Rudzu iela]] * [[Rūjienas iela (Jūrmala)|Rūjienas iela]] * [[Ruļļu iela (Jūrmala)|Ruļļu iela]] * [[Rūpniecības iela (Jūrmala)|Rūpniecības iela]] * [[Rūsiņa iela (Jūrmala)|Rūsiņa iela]] * [[Sabiles iela (Jūrmala)|Sabiles iela]] * [[Salacas iela (Jūrmala)|Salacas iela]] * [[Salas iela (Jūrmala)|Salas iela]] * [[Salaspils iela (Jūrmala)|Salaspils iela]] * [[Saldus iela (Jūrmala)|Saldus iela]] * [[Salnas iela (Jūrmala)|Salnas iela]] * [[Sarmas iela (Jūrmala)|Sarmas iela]] * [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]] * [[Saules iela (Jūrmala)|Saules iela]] * [[Saulgriežu iela (Jūrmala)|Saulgriežu iela]] * [[Sedas iela (Jūrmala)|Sedas iela]] * [[Sēkļu iela (Jūrmala)|Sēkļu iela]] * [[Selgas iela (Jūrmala)|Selgas iela]] * [[Sēļu iela (Jūrmala)|Sēļu iela]] * [[Semafora iela]] * [[Senatnes iela (Jūrmala)|Senatnes iela]] * [[Sēravotu iela (Jūrmala)|Sēravotu iela]] * [[Sesavas iela]] * [[Sienāžu iela]] * [[Siguldas iela (Jūrmala)|Siguldas iela]] * [[Silu iela (Jūrmala)|Silu iela]] * [[Skaistkalnes iela (Jūrmala)|Skaistkalnes iela]] * [[Skautu iela (Jūrmala)|Skautu iela]] * [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas iela]] * [[Skolotāju iela (Jūrmala)|Skolotāju iela]] * [[Skrundas iela (Jūrmala)|Skrundas iela]] * [[Skudru iela (Jūrmala)|Skudru iela]] * [[Skujienes iela (Jūrmala)|Skujienes iela]] * [[Skuju iela (Jūrmala)|Skuju iela]] * [[Skultes iela (Jūrmala)|Skultes iela]] * [[Slēperu iela]] * [[Slimnīcas iela (Jūrmala)|Slimnīcas iela]] * [[Slīteres iela]] * [[Slocenes iela (Jūrmala)|Slocenes iela]] * [[Slokas iela (Jūrmala)|Slokas iela]] * [[Smilgu iela (Jūrmala)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Jūrmala)|Smilšu iela]] * [[Smiltenes iela (Jūrmala)|Smiltenes iela]] * [[Spāru iela (Jūrmala)|Spāru iela]] * [[Spīdolas iela (Jūrmala)|Spīdolas iela]] * [[Spilves iela (Jūrmala)|Spilves iela]] * [[Sporta iela (Jūrmala)|Sporta iela]] * [[Sputņika iela]] * [[Stabu iela (Jūrmala)|Stabu iela]] * [[Staburaga iela (Jūrmala)|Staburaga iela]] * [[Stacijas iela (Jūrmala)|Stacijas iela]] * [[Staiceles iela (Jūrmala)|Staiceles iela]] * [[Stārķu iela (Jūrmala)|Stārķu iela]] * [[Staru iela (Jūrmala)|Staru iela]] * [[Steķu iela (Jūrmala)|Steķu iela]] * [[Stendes iela (Jūrmala)|Stendes iela]] * [[Stigas iela (Jūrmala)|Stigas iela]] * [[Stirnu iela (Jūrmala)|Stirnu iela]] * [[Strādnieku iela (Jūrmala)|Strādnieku iela]] * [[Straumes iela (Jūrmala)|Straumes iela]] * [[Strauta iela (Jūrmala)|Strauta iela]] * [[Strazdu iela (Jūrmala)|Strazdu iela]] * [[Strēlnieku prospekts (Jūrmala)|Strēlnieku prospekts]] * [[Stropu iela (Jūrmala)|Stropu iela]] * [[Studentu iela (Jūrmala)|Studentu iela]] * [[Stūres iela (Jūrmala)|Stūres iela]] * [[Stūrmaņu iela (Jūrmala)|Stūrmaņu iela]] * [[Sudraba iela (Jūrmala)|Sudraba iela]] * [[Sūnu iela (Jūrmala)|Sūnu iela]] * [[Sveķu iela (Jūrmala)|Sveķu iela]] * [[Svētes iela (Jūrmala)|Svētes iela]] * [[Svitenes iela]] * [[Šalku iela (Jūrmala)|Šalku iela]] * [[Šarlotes iela (Jūrmala)|Šarlotes iela]] * [[Tālavas iela (Jūrmala)|Tālavas iela]] * [[Tālivalža iela (Jūrmala)|Tālivalža iela]] * [[Tallinas iela (Jūrmala)|Tallinas iela]] * [[Talsu šoseja]] * [[Tauvu iela]] * [[Teātra iela (Jūrmala)|Teātra iela]] * [[Teiču iela]] * [[Telšu iela]] * [[Tērauda iela (Jūrmala)|Tērauda iela]] * [[Tērbatas iela (Jūrmala)|Tērbatas iela]] * [[Tērces iela (Jūrmala)|Tērces iela]] * [[Tērvetes iela (Jūrmala)|Tērvetes iela]] * [[Tīklu iela (Jūrmala)|Tīklu iela]] * [[Tiltu iela]] * [[Tīreļa iela (Jūrmala)|Tīreļa iela]] * [[Tīreļa taka]] * [[Tirgoņu iela (Jūrmala)|Tirgoņu iela]] * [[Tirgus iela (Jūrmala)|Tirgus iela]] * [[Tirgus laukuma iela]] * [[Tīruma iela (Jūrmala)|Tīruma iela]] * [[Tirzas iela (Jūrmala)|Tirzas iela]] * [[Tobago iela (Jūrmala)|Tobago iela]] * [[Trikātas iela (Jūrmala)|Trikātas iela]] * [[Tukuma iela (Jūrmala)|Tukuma iela]] * [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]] * [[Tūristu iela (Jūrmala)|Tūristu iela]] * [[Tvaikoņu iela (Jūrmala)|Tvaikoņu iela]] * [[Ūdru iela (Jūrmala)|Ūdru iela]] * [[Undīnes iela]] * [[Upeņu iela (Jūrmala)|Upeņu iela]] * [[Upes iela (Jūrmala)|Upes iela]] * [[Upmalas iela (Jūrmala)|Upmalas iela]] * [[Usmas iela (Jūrmala)|Usmas iela]] * [[Uzvaras iela (Jūrmala)|Uzvaras iela]] * [[Vaidavas iela (Jūrmala)|Vaidavas iela]] * [[Vaidelotes iela (Jūrmala)|Vaidelotes iela]] * [[Vaiņodes iela (Jūrmala)|Vaiņodes iela]] * [[Vaivaru iela (Jūrmala)|Vaivaru iela]] * [[Vakara iela (Jūrmala)|Vakara iela]] * [[Valkas iela (Jūrmala)|Valkas iela]] * [[Valmieras iela (Jūrmala)|Valmieras iela]] * [[Valtera prospekts]] * [[Vanagu iela (Jūrmala)|Vanagu iela]] * [[Vangažu iela (Jūrmala)|Vangažu iela]] * [[Varavīksnes iela (Jūrmala)|Varavīksnes iela]] * [[Varkaļu iela (Jūrmala)|Varkaļu iela]] * [[Vārnu iela (Jūrmala)|Vārnu iela]] * [[Vārnukroga ceļš]] * [[Varoņu iela (Jūrmala)|Varoņu iela]] * [[Vārpu iela (Jūrmala)|Vārpu iela]] * [[Vasaras iela (Jūrmala)|Vasaras iela]] * [[Vasarnīcu iela (Jūrmala)|Vasarnīcu iela]] * [[Vasku iela (Jūrmala)|Vasku iela]] * [[Vāveru iela (Jūrmala)|Vāveru iela]] * [[Vecā Pils iela]] * [[Vecais ceļš (Jūrmala)|Vecais ceļš]] * [[Vēju iela (Jūrmala)|Vēju iela]] * [[Vendu iela]] * [[Ventas iela (Jūrmala)|Ventas iela]] * [[Ventspils šoseja (Jūrmala)|Ventspils šoseja]] * [[Veselības iela (Jūrmala)|Veselības iela]] * [[Veseru iela]] * [[Vēsmas iela (Jūrmala)|Vēsmas iela]] * [[Vētras iela (Jūrmala)|Vētras iela]] * [[Vēžu iela (Jūrmala)|Vēžu iela]] * [[Vidus prospekts (Jūrmala)|Vidus prospekts]] * [[Vidzemes iela (Jūrmala)|Vidzemes iela]] * [[Vienības prospekts]] * [[Viesītes iela (Jūrmala)|Viesītes iela]] * [[Viestura iela (Jūrmala)|Viestura iela]] * [[Vijas iela]] * [[Vijolīšu iela (Jūrmala)|Vijolīšu iela]] * [[Vikingu iela]] * [[Vīksnas iela (Jūrmala)|Vīksnas iela]] * [[Viktorijas iela (Jūrmala)|Viktorijas iela]] * [[Vīķu iela (Jūrmala)|Vīķu iela]] * [[Vilhelma Purvīša iela (Jūrmala)|Vilhelma Purvīša iela]] * [[Viļņu iela (Jūrmala)|Viļņu iela]] * [[Viļuma iela (Jūrmala)|Viļuma iela]] * [[Viņķu iela]] * [[Virgas iela (Jūrmala)|Virgas iela]] * [[Virsaišu iela (Jūrmala)|Virsaišu iela]] * [[Viršu iela (Jūrmala)|Viršu iela]] * [[Vītolu iela (Jūrmala)|Vītolu iela]] * [[Vizbuļu iela (Jūrmala)|Vizbuļu iela]] * [[Zaķu iela (Jūrmala)|Zaķu iela]] * [[Zalkšu iela (Jūrmala)|Zalkšu iela]] * [[Zaļā iela (Jūrmala)|Zaļā iela]] * [[Zāļu iela (Jūrmala)|Zāļu iela]] * [[Zaru iela (Jūrmala)|Zaru iela]] * [[Zaubes iela (Jūrmala)|Zaubes iela]] * [[Zēģeles iela]] * [[Zemeņu iela (Jūrmala)|Zemeņu iela]] * [[Zemes iela (Jūrmala)|Zemes iela]] * [[Zemgales iela (Jūrmala)|Zemgales iela]] * [[Ziedoņa iela (Jūrmala)|Ziedoņa iela]] * [[Ziedu iela (Jūrmala)|Ziedu iela]] * [[Ziemeļu iela (Jūrmala)|Ziemeļu iela]] * [[Zigfrīda Meierovica prospekts]] * [[Zīlīšu iela (Jūrmala)|Zīlīšu iela]] * [[Zīriņu iela (Jūrmala)|Zīriņu iela]] * [[Zivju iela (Jūrmala)|Zivju iela]] * [[Zušu iela (Jūrmala)|Zušu iela]] * [[Zvaigžņu iela (Jūrmala)|Zvaigžņu iela]] * [[Zvanu iela (Jūrmala)|Zvanu iela]] * [[Zvārtas iela (Jūrmala)|Zvārtas iela]] * [[Zvejas iela (Jūrmala)|Zvejas iela]] * [[Zvejnieku iela (Jūrmala)|Zvejnieku iela]] * [[Zvīņu iela (Jūrmala)|Zvīņu iela]] * [[Zvirbuļu iela (Jūrmala)|Zvirbuļu iela]] * [[Žubītes iela (Jūrmala)|Žubītes iela]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Jūrmala]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā| ]] [[Kategorija:Jūrmala|Ielas]] nl7xded9zyb45pyk2bstpws4f54cq6o Šibenika 0 384700 3672463 3399062 2022-08-18T19:52:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šibenika | official_name = ''Šibenik'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Pogled iz gradu 2.JPG | image_caption = | image_flag = Sibenik flag.JPG | image_seal = | image_shield = Sibenik coat of arms.jpg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Horvātija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CRO}} | subdivision_type1 = Županija | subdivision_name1 = [[Šibenikas-Kninas županija]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 459 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 46332 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 44 | lats = | latNS = N | longd = 15 | longm = 54 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 22 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.sibenik.hr/}} | footnotes = }} '''Šibenika''' ({{val|hr|Šibenik}}, {{izrunā|ʃîbeniːk}}) ir pilsēta [[Horvātija]]s dienvidos, [[Šibenikas-Kninas županija|Šibenikas-Kninas županijā]]. Atrodas [[Adrijas jūra]]s krastā, pie [[Krka (upe)|Krkas]] upes ietekas tajā. 2011. gadā Šibenikā dzīvoja 46,3 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to tā trešā lielākā pilsēta vēsturiskajā [[Dalmācija]]s reģionā. Tā ir vecākā [[Horvātija]]s pilsēta jūras krastā. Pilsētā atrodas [[Svētā Jēkaba katedrāle]], kas ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Horvātijas pilsētas]] [[Kategorija:Šibenikas-Kninas župānija]] ojqlb656k10wv1fk62c9lzdxkcq6yko 3672465 3672463 2022-08-18T19:52:45Z ZANDMANIS 91184 /* Ievērojamas personības */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šibenika | official_name = ''Šibenik'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Pogled iz gradu 2.JPG | image_caption = | image_flag = Sibenik flag.JPG | image_seal = | image_shield = Sibenik coat of arms.jpg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Horvātija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CRO}} | subdivision_type1 = Županija | subdivision_name1 = [[Šibenikas-Kninas županija]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 459 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 46332 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 44 | lats = | latNS = N | longd = 15 | longm = 54 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 22 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.sibenik.hr/}} | footnotes = }} '''Šibenika''' ({{val|hr|Šibenik}}, {{izrunā|ʃîbeniːk}}) ir pilsēta [[Horvātija]]s dienvidos, [[Šibenikas-Kninas županija|Šibenikas-Kninas županijā]]. Atrodas [[Adrijas jūra]]s krastā, pie [[Krka (upe)|Krkas]] upes ietekas tajā. 2011. gadā Šibenikā dzīvoja 46,3 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to tā trešā lielākā pilsēta vēsturiskajā [[Dalmācija]]s reģionā. Tā ir vecākā [[Horvātija]]s pilsēta jūras krastā. Pilsētā atrodas [[Svētā Jēkaba katedrāle]], kas ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Šibenikā dzimuši vai dzīvojuši: * == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Horvātijas pilsētas]] [[Kategorija:Šibenikas-Kninas župānija]] ji8t01ouzx306fvgwf8tzta98mgd8fp 3672467 3672465 2022-08-18T19:54:20Z ZANDMANIS 91184 /* Ievērojamas personības */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šibenika | official_name = ''Šibenik'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Pogled iz gradu 2.JPG | image_caption = | image_flag = Sibenik flag.JPG | image_seal = | image_shield = Sibenik coat of arms.jpg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Horvātija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CRO}} | subdivision_type1 = Županija | subdivision_name1 = [[Šibenikas-Kninas županija]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 459 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 46332 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 44 | lats = | latNS = N | longd = 15 | longm = 54 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 22 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.sibenik.hr/}} | footnotes = }} '''Šibenika''' ({{val|hr|Šibenik}}, {{izrunā|ʃîbeniːk}}) ir pilsēta [[Horvātija]]s dienvidos, [[Šibenikas-Kninas županija|Šibenikas-Kninas županijā]]. Atrodas [[Adrijas jūra]]s krastā, pie [[Krka (upe)|Krkas]] upes ietekas tajā. 2011. gadā Šibenikā dzīvoja 46,3 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to tā trešā lielākā pilsēta vēsturiskajā [[Dalmācija]]s reģionā. Tā ir vecākā [[Horvātija]]s pilsēta jūras krastā. Pilsētā atrodas [[Svētā Jēkaba katedrāle]], kas ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Šibenikā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Dražens Petrovičs]] (horvātu: Dražen Petrović; 1964—1993) bija profesionāls dienvidslāvu un horvātu basketbolists, spēlēja uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Horvātijas pilsētas]] [[Kategorija:Šibenikas-Kninas župānija]] a5jugmhfgd6nhi7iy816u2lf1zejmni 3672468 3672467 2022-08-18T19:55:00Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šibenika | official_name = ''Šibenik'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Pogled iz gradu 2.JPG | image_caption = | image_flag = Sibenik flag.JPG | image_seal = | image_shield = Sibenik coat of arms.jpg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Horvātija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CRO}} | subdivision_type1 = Županija | subdivision_name1 = [[Šibenikas-Kninas županija]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 459 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 46332 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 44 | lats = | latNS = N | longd = 15 | longm = 54 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 22 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|http://www.sibenik.hr/}} | footnotes = }} '''Šibenika''' ({{val|hr|Šibenik}}, {{izrunā|ʃîbeniːk}}) ir pilsēta [[Horvātija]]s dienvidos, [[Šibenikas-Kninas županija|Šibenikas-Kninas županijā]]. Atrodas [[Adrijas jūra]]s krastā, pie [[Krka (upe)|Krkas]] upes ietekas tajā. 2011. gadā Šibenikā dzīvoja 46,3 tūkstoši iedzīvotāju, līdz ar to tā trešā lielākā pilsēta vēsturiskajā [[Dalmācija]]s reģionā. Tā ir vecākā [[Horvātija]]s pilsēta jūras krastā. Pilsētā atrodas [[Svētā Jēkaba katedrāle]], kas ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Šibenikā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Dražens Petrovičs]] (horvātu: Dražen Petrović; 1964—1993) bija profesionāls dienvidslāvu un horvātu basketbolists, spēlēja uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Horvātija-aizmetnis}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Horvātijas pilsētas]] [[Kategorija:Šibenikas-Kninas župānija]] ld8sm61yjcnff59ol6t99jhe6ng42np Ivana Vuleta 0 385569 3672542 3655100 2022-08-19T05:20:01Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Ivana Španoviča]] uz [[Ivana Vuleta]]: uzvārda maiņa wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Ivana Španoviča | vārds_orig = ''Ivana Španović'' | attēls = Ivana Španović (2017).jpg | att_izm = | paraksts = Ivana Španoviča 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1990|5|10}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SRB}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=63}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 7,10 m | PR1_d = Tāllēkšana (stadions) | PR2 = 7,24 m | PR2_d = Tāllēkšana (telpas) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ivana Španoviča''' ({{val|sr|Ивана Шпановић}}; dzimusi {{dat|1990|5|10}}) ir serbu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Trīs reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}), 2016. gadā [[Riodežaneiro]] izcīnījusi bronzas medaļu. Ir divu bronzas medaļu laureāte Pasaules čempionātā (2013, 2015). Pasaules čempionātā telpās izcīnījusi visu trīs kalumu medaļas. Španoviča ir Eiropas čempione gan stadionā, gan telpās. Divas reizes atzīta par Serbijas gada labāko sportisti (2013, 2015). Ir valsts rekorda tāllēkšanā īpašniece. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Španoviča, Ivana}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Centrālbanatas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] cop5qmwopf665ejhkdgesj0j9y115kg 3672546 3672542 2022-08-19T05:26:25Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Ivana Vuleta | vārds_orig = ''Ивана Вулета'' | attēls = Ivana Španović (2017).jpg | att_izm = | paraksts = Ivana Španoviča 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1990|5|10}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SRB}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=63}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 7,10 m | PR1_d = Tāllēkšana (stadions) | PR2 = 7,24 m | PR2_d = Tāllēkšana (telpas) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ivana Vuleta''' ({{val|sr|Ивана Шпановић}}; dzimusi '''Španoviča''' (''Шпановић'') {{dat|1990|5|10}}) ir serbu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Četras reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}), 2016. gadā [[Riodežaneiro]] izcīnījusi bronzas medaļu. Ir divu bronzas medaļu laureāte Pasaules čempionātā (2013, 2015). Pasaules čempionātā telpās izcīnījusi visu trīs kalumu medaļas. Španoviča ir Eiropas čempione gan stadionā, gan telpās. Divas reizes atzīta par Serbijas gada labāko sportisti (2013, 2015). Ir valsts rekorda tāllēkšanā īpašniece. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vuleta, Ivana}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Centrālbanatas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] oyeonsj6go6kssiw2sj44ml17usyo9h 3672550 3672546 2022-08-19T05:37:43Z Vylks 50297 medaļas wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Ivana Vuleta | vārds_orig = ''Ивана Вулета'' | attēls = Ivana Španović (2017).jpg | att_izm = | paraksts = Ivana Španoviča 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1990|5|10}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SRB}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=63}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 7,10 m | PR1_d = Tāllēkšana (stadions) | PR2 = 7,24 m | PR2_d = Tāllēkšana (telpas) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{SRB}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|Tāllēkšana]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pekina 2015]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Silver|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Cīrihe 2014]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Belgrada 2022|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|Birmingema 2018|Tāllēkšana}} {{Medal|Silver|Portlenda 2016|Tāllēkšana}} {{Medal|Bronze|Sopota 2014|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Glāzgova 2019|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|Belgrada 2017|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|Prāga 2015|Tāllēkšana}} }} '''Ivana Vuleta''' ({{val|sr|Ивана Шпановић}}; dzimusi '''Španoviča''' (''Шпановић'') {{dat|1990|5|10}}) ir serbu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Četras reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}), 2016. gadā [[Riodežaneiro]] izcīnījusi bronzas medaļu. Ir divu bronzas medaļu laureāte Pasaules čempionātā (2013, 2015). Pasaules čempionātā telpās izcīnījusi visu trīs kalumu medaļas. Španoviča ir Eiropas čempione gan stadionā, gan telpās. Divas reizes atzīta par Serbijas gada labāko sportisti (2013, 2015). Ir valsts rekorda tāllēkšanā īpašniece. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vuleta, Ivana}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Centrālbanatas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] ibp48e6qgev10yzwz1ee1hfo6yuvpxb 3672599 3672550 2022-08-19T07:41:14Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Ivana Vuleta | vārds_orig = ''Ивана Вулета'' | attēls = Ivana Španović (2017).jpg | att_izm = | paraksts = Ivana Španoviča 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1990|5|10}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SRB}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = {{mērvienība|kg=63}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 7,10 m | PR1_d = Tāllēkšana (stadions) | PR2 = 7,24 m | PR2_d = Tāllēkšana (telpas) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{SRB}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana sievietēm|Tāllēkšana]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Bronze|[[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pekina 2015]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Maskava 2013]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Silver|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Cīrihe 2014]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Belgrada 2022|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|Birmingema 2018|Tāllēkšana}} {{Medal|Silver|Portlenda 2016|Tāllēkšana}} {{Medal|Bronze|Sopota 2014|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Glāzgova 2019|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|Belgrada 2017|Tāllēkšana}} {{Medal|Gold|Prāga 2015|Tāllēkšana}} }} '''Ivana Vuleta''' ({{val|sr|Ивана Вулета}}; dzimusi '''Španoviča''' (''Шпановић'') {{dat|1990|5|10}}) ir serbu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Četras reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}), 2016. gadā [[Riodežaneiro]] izcīnījusi bronzas medaļu. Ir divu bronzas medaļu laureāte Pasaules čempionātā (2013, 2015). Pasaules čempionātā telpās izcīnījusi visu trīs kalumu medaļas. Španoviča ir Eiropas čempione gan stadionā, gan telpās. Divas reizes atzīta par Serbijas gada labāko sportisti (2013, 2015). Ir valsts rekorda tāllēkšanā īpašniece. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vuleta, Ivana}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Centrālbanatas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Serbijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] 0kf4nyhh7um3wvtz19y8p6n73vfnx92 Diskusija:Ivana Vuleta 1 385570 3672544 2854722 2022-08-19T05:20:02Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Diskusija:Ivana Španoviča]] uz [[Diskusija:Ivana Vuleta]]: uzvārda maiņa wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2018 |dalībnieks = Edgars2007 |valsts = Serbija |tēma = Sievietes |tēma2 = Sports }} 1q58e4lb152wqx7glnnk2d8e9sn981d Dawson 0 394152 3672136 2864129 2022-08-18T12:44:01Z Biafra 13794 Pāradresācija nomainīta no [[Tomass Dosons]] uz [[Dosons]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dosons]] bnpwtdsppb0chzwlr551d40m7jgjbj8 2018. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi 0 395999 3672403 3662016 2022-08-18T18:42:48Z Bai-Bot 60304 /* {{Fb|Urugvaja}} */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Līdz 2018. gada 14. maijam komandām bija jāizziņo pagaidu sastāvi 30 līdz 35 cilvēku sastāvā. Gala komandas sastāvs [[FIFA]] bija jāiesniedz līdz 2018. gada 4. jūnijam. Kopā kausam ir pieteikti 736 spēlētāji. Pasaules kausam ir pieteikti tādi spēlētāji kā [[Krištianu Ronaldu]], [[Lionels Mesi]], [[Tomass Millers]], [[Neimars]] un [[Mohameds Salāhs]]. 200 no 736 futbolistiem ir spēlējuši arī iepriekšējos FIFA Pasaules kausos. 186 no tiem spēlēja [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Brazīlijā (2014)]], 61 futbolists spēlēja [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|Dienvidāfrikā (2010)]], 21 — [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Vācijā (2006)]] un viens bija [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Japānā/Dienvidkorejā (2002)]]. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] aizsargs [[Rafaels Markess]] ir piedalījies visos pēdējos četros kausos; šis viņam būs piektais kauss. Visi 23 [[Anglijas futbola izlase]]s spēlētāji ikdienā pārstāv [[Anglija]]s futbola klubus. [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasē]] ir 21 pašmāju futbolists, bet [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas komandā]] spēlē 20 spēlētāji no pašmāju klubiem. Savukārt [[Senegālas futbola izlase|Senegālas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēs nav neviena spēlētāju no pašmāju klubiem. Katra spēlētāja vecums norādīts uz 2018. gada 14. jūniju, turnīra sākuma datumu. == A grupa == === {{Fb|Krievija}} === Treneris: {{flagicon|RUS}} [[Staņislavs Čerčesovs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Igors Akinfejevs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|8|df=y}}|caps=105|goals=0|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mariu Fernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Iļja Kutepovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|29|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Sergejs Ignaševičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1979|7|14|df=y}}|caps=121|goals=8|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Andrejs Semjonovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|24|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Akhmat Grozny|Akhmat Grozny]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Čeriševs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|12|26|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Dalers Kuzjajevs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|15|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Jurijs Gazinskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|20|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Alans Dzagojevs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|17|df=y}}|caps=56|goals=9|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Fjodors Smolovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|5|df=y}}|caps=31|goals=12|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Romans Zobņins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|2|11|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Andrejs Luņovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|11|13|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Fjodors Kudrjašovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|5|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Vladimirs Granats]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|22|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Aleksejs Mirančuks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|10|17|df=y}}|caps=17|goals=4|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS|latest=}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Antons Mirančuks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|10|17|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Aleksandrs Golovins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|5|30|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jurijs Žirkovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|8|20|df=y}}|caps=83|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Aleksandrs Samedovs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|7|19|df=y}}|caps=47|goals=6|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=20|pos=GK|name=[[Vladimirs Gabulovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|10|19|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Aleksandrs Jerohins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|10|13|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Artjoms Dzjuba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|22|df=y}}|caps=23|goals=11|club=[[Tulas "Arsenal"|Arsenal Tula]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Igors Smoļņikovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|8|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs end}} === {{Fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flagicon|ESP}} [[Huans Antonio Pici]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Abdulahs al-Majofs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|23|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mansoors al-Harbi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|10|19|df=y}}|caps=39|goals=1|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Osama Havsavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|3|31|df=y}}|caps=134|goals=7|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ali al-Bulaihi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|21|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Omārs Havsavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|27|df=y}}|caps=41|goals=3|club=[[Al-Nassr]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Mohameds al-Breiks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Salmans al-Farādžs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|1|df=y}}|caps=42|goals=3|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Jahja al-Šehri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|26|df=y}}|caps=56|goals=8|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Hatans Bahebri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|16|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Shabab]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mohameds al-Salavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|10|df=y}}|caps=39|goals=28|club=[[Al-Nassr]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Abdulmaleks al-Kaibri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|13|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Mohameds Kanno]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|22|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jasers al-Šahrani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|25|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Abdulahs Otaifs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|3|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Al-Hilal]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Abdullahs al-Kaibari]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|8|16|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Shabab]]|clubnat=SAU|latest=}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Huseins al-Mogavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|24|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Taisirs al-Jasims]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|7|25|df=y}}|caps=131|goals=18|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Salems al-Davsari]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|19|df=y}}|caps=32|goals=4|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Fahads al-Muvalads]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|14|df=y}}|caps=44|goals=10|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Muhannads Asiri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|14|df=y}}|caps=18|goals=4|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Jasers al Mosailems]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|2|27|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Mohameds al-Ovaiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Motazs Havsavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|17|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs end}} === {{Fb|Ēģipte}} === Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Ektors Kupers]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Esams El Hadari]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1973|1|15|df=y}}|caps=157|goals=0|club=[[Al-Taawoun]]|clubnat=SAU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ali Gabrs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|1|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ahmeds El Mohamadi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|9|df=y}}|caps=77|goals=2|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Omars Gabers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|30|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Sams Morsi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ahmeds Hegazi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|1|25|df=y}}|caps=44|goals=1|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Ahmeds Fathi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|10|df=y}}|caps=125|goals=3|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tareks Hameds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|24|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Zamalek]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Marvans Mohsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|26|df=y}}|caps=23|goals=4|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|15|df=y}}|caps=57|goals=33|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kahraba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|13|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[Al-Ittihad]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Ajmans Ašrafs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|9|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Mohameds Abdels Šafi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|1|df=y}}|caps=50|goals=1|club=[[Al-Fateh]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ramadāns Sobhi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|1|23|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mahmuds Hamdi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|6|1|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Zamalek]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Šerifs Ekrami]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|10|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Mohameds Elneni]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|11|df=y}}|caps=60|goals=5|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Šikabala]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|5|df=y}}|caps=29|goals=2|club=[[Al-Raed]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Abdallahs Saīds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|13|df=y}}|caps=35|goals=6|club=[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|clubnat=FIN}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Saads Samirs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|4|1|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Trezegē (ēģiptiešu futbolists)|Trezegē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|1|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Amrs Varda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|17|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mohameds El Šenavi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|18|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs end}} === {{Fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flagicon|URU}} [[Oskars Tavaress]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Fernando Muslera]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|16|df=y}}|caps=96|goals=0|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|20|df=y}}|caps=41|goals=4|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Djego Godins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|16|df=y}}|caps=115|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Giljermo Varela]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|24|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Peñarol]]|clubnat=URY}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|12|2|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kristiāns Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|30|df=y}}|caps=104|goals=11|club=[[Peñarol]]|clubnat=URY}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Naitans Nandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|12|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|24|df=y}}|caps=97|goals=50|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Džordžians De Arasketa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|1|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Belu Orizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kristiāns Stjani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|12|df=y}}|caps=40|goals=5|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Martins Kampana]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|29|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Gastons Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|3|5|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Lukass Torreira]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|11|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Matiass Vesino]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|24|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Maksi Pereira]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|8|df=y}}|caps=124|goals=3|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Djegu Laksalts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|7|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Genoa C.F.C.|Genoa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Maksi Gomess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|8|14|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Sevastjans Koatess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|7|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Džonatans Uretaviskaja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Edinsons Kavani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|14|df=y}}|caps=100|goals=42|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Martins Kaseress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|7|df=y}}|caps=75|goals=4|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Martins Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|3|25|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Riodežaneiro "Vasco da Gama"|Vasco de Gama]]|clubnat=BRA}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{Fb|Portugāle}} === Treneris: {{flagicon|POR}} [[Fernandu Santušs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Rui Patrisiu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|15|df=y}}|caps=68|goals=0|club=[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Brunu Alvešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|11|27|df=y}}|caps=95|goals=11|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pepi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|2|26|df=y}}|caps=92|goals=5|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Manuels Fernandešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|5|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rafaels Gerreiru]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|12|22|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Žuzē Fonti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|12|22|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Dalian Yifang]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|5|df=y}}|caps=149|goals=81|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Žuau Moutiņu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|8|df=y}}|caps=107|goals=7|club=[[AS Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Andrē Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|6|df=y}}|caps=20|goals=11|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žuau Mariu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|19|df=y}}|caps=33|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|10|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Antonijs Lopešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|1|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|14|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Viljams Karvaļu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|7|df=y}}|caps=40|goals=2|club=[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Rikardu Pereira]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|6|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|8|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|11|29|df=y}}|caps=7|goals=1|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Želsons Martinšs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|5|11|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Lisabonas "Sporting"|Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Mariu Rui]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Rikardu Kvarežma]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|9|26|df=y}}|caps=74|goals=9|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Sedriks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|31|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Betu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|6|1|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Göztepe S.K.|Göztepe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Adriens Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|15|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{Fb|Spānija}} === Treneris: {{flagicon|ESP}} [[Fernando Jerro]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dāvids de Hea]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|7|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG|other=}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dani Karvahals]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|11|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Žerārs Pikē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|2|df=y}}|caps=96|goals=5|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Načo Fernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|18|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Serhio Busketss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|7|16|df=y}}|caps=102|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Andress Injesta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|11|df=y}}|caps=125|goals=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Sauls Nigess]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|11|21|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|8|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rodrigo (futbolists)|Rodrigo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|6|df=y}}|caps=4|goals=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Tiagu Alkantara]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|11|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Minhenes "Bayern"]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Lukass Vaskess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|1|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Alvaro Odriosola]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|14|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kepa Arisabalaga]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|3|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Bilbao "Athletic"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Sesars Aspilikveta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|28|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Serhio Ramoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|30|df=y}}|caps=151|goals=13|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Načo Monreāls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|26|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Jago Aspass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|8|1|df=y}}|caps=8|goals=4|club=[[Bigo "Celta"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žordi Alba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|21|df=y}}|caps=60|goals=8|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Djegu Kosta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|7|df=y}}|caps=18|goals=7|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Marko Asensio]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|21|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Davids Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|1|8|df=y}}|caps=119|goals=35|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Isko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|21|df=y}}|caps=27|goals=10|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Hosē Manuels Reina|Pepe Reina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|8|31|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} === {{Fb|Maroka}} === Treneris: {{flagicon|FRA}} [[Ervē Renārs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jasīns Bunū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|5}}|caps=11|goals=0|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|11|4}}|caps=10|goals=1|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hamze Mendīls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|21}}|caps=13|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Manuels da Košta]]|sortname=Da Costa, Manuel|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|6}}|caps=28|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Medhī Benatja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|17}}|caps=57|goals=2|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Romēns Saiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|26}}|caps=24|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Hakīms Ziješs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|19}}|caps=18|goals=9|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Karims El Ahmadī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|1|27}}|caps=51|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aijūbs el Kaabī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|6|25}}|caps=10|goals=11|club=[[Renaissance Sportive de Berkane|RS Berkane]]|clubnat=MAR}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Jūness Belhanda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|25}}|caps=47|goals=5|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Faisals Fadžrs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|1}}|caps=23|goals=2|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Muņirs Muhameds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|10}}|caps=27|goals=0|club=[[CD Numancia|Numancia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Hālids Butaībs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|24}}|caps=18|goals=7|club=[[Yeni Malatyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Mbārks Būsūfa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|8|15}}|caps=59|goals=7|club=[[Al Jazira Club|Al-Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Jūsefs Aits Bennāsers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|7|7}}|caps=14|goals=0|club=[[Stade Malherbe Caen|Caen]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Nordins Amrabats]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|31}}|caps=44|goals=4|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Nebīls Dirārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|25}}|caps=34|goals=3|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Amīns Hārīts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|18}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jūsefs en Nesīrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|1}}|caps=16|goals=2|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Azīzs Buhadūzs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|30}}|caps=15|goals=3|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Sofjāns Amrābats]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|8|21}}|caps=6|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Redā Tagnautī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|5}}|caps=2|goals=0|club=[[Ittihad Tanger|IR Tanger]]|clubnat=MAR}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Mehdī Karsela]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|1}}|caps=20|goals=1|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs end}} === {{Fb|Irāna}} === Treneris: {{flagicon|POR}} [[Karlušs Keirošs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alireza Beiranvands]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|21|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Teherānas "Persepolis"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Madi Torabi]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|10|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[Karadžas "Saipa"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Ehsāns Hādžsafī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|25|df=y}}|caps=92|goals=6|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=GRC}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rozbehs Češmi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|24|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Teherānas "Esteghlal"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Milads Mohamedi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|29|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Groznijas "Akhmat"]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Sajeds Ezatollāhī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|10|1|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Permas "Amkar"]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Masuds Šodžaejs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|9|df=y}}|caps=72|goals=8|club=[[Atēnu AEK]]|clubnat=GRC|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Morteza Puraligandži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|19|df=y}}|caps=25|goals=2|club=[[Dohas "Al Sadd"|Al Sadd]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Omīds Ebrāhīmī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|16|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Teherānas "Esteghlal"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Karīms Ansārifards]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|3|df=y}}|caps=62|goals=16|club=[[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]]|clubnat=GRC}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Vahīds Amīrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|2|df=y}}|caps=34|goals=1|club=[[Teherānas "Persepolis"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Rašīds Mazaheri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|18|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Isfahānas "Zob Ahan"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Mohamads Kanzadehs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|11|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Mešhedas "Padideh"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Samans Godoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|6|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Östersunds FK|Östersunds]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Pedžmans Montazeri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|6|df=y}}|caps=46|goals=1|club=[[Teherānas "Esteghlal"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Reza Gočanedžads]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|20|df=y}}|caps=41|goals=17|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Mehdī Tāremī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|18|df=y}}|caps=24|goals=11|club=[[Dohas "Al-Gharafa"]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Alīreza Džahānbahšs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|8|11|df=y}}|caps=36|goals=4|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Madžids Hoseini]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|6|20|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Teherānas "Esteghlal"]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Sardārs Azmūns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|1|df=y}}|caps=31|goals=23|club=[[Kazaņas "Rubin"]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Aškāns Dežāga]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|5|df=y}}|caps=44|goals=8|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Amirs Abedžadehs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|26|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[C.S. Marítimo|Marítimo]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Ramins Rezaejans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|21|df=y}}|caps=26|goals=2|club=[[KV Oostende|Oostende]]|clubnat=BEL}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{Fb|Francija}} === Treneris: {{flagicon|FRA}} [[Didjē Dešāns]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|26|df=y}}|caps=96|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|3|28|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Presnels Kimpembe]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|8|13|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Varāns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|25|df=y}}|caps=41|goals=2|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Samuēls Umtiti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|11|14|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Pols Pogba]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|15|df=y}}|caps=51|goals=9|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|21|df=y}}|caps=51|goals=19|club=[[Madrides "Atletico"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomā Lemārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|12|df=y}}|caps=10|goals=3|club=[[AS Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Olivjē Žirū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|30|df=y}}|caps=71|goals=30|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|12|20|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|15|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|latest=}} {{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Korentēns Toliso]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|3|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Minhenes "Bayern"]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|29|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Blēzs Matuidi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|9|df=y}}|caps=64|goals=9|club=[[Turīnas "Juventus"]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Stīvens N'Zonzi]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|15|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Stīvs Mandanda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|3|28|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Marseļas "Olympique"]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Adils Rāmī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|12|27|df=y}}|caps=33|goals=1|club=[[Marseļas "Olympique"]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Nebīls Fekīrs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|18|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Lionas "Olympique"]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Džibrils Sidibē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|29|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[AS Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Florians Tovēns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|26|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Marseļas "Olympique"]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|14|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Madrides "Atletico"]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Benžamēns Mendī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|7|17|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfons Areola]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|27|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{Fb|Austrālija}} === Treneris: {{flagicon|NED}} [[Berts van Marveiks]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Metjū Raiens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|8|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Milošs Degaņeks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|28|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Yokohama F. Marinos]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Džeims Meredits]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=FW|name=[[Tims Kehils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1979|12|6|df=y}}|caps=105|goals=50|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Marks Milligans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|4|df=y}}|caps=70|goals=6|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Metjū Jurmans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|8|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Metjū Lekijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|4|df=y}}|caps=52|goals=8|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Masimo Longo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|25|df=y}}|caps=35|goals=5|club=[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Tomi Juričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|21|df=y}}|caps=34|goals=8|club=[[FC Luzern|Luzern]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Robijs Krūzs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|5|df=y}}|caps=63|goals=5|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Endrjū Nabots]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|17|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JAP|latest=}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Breds Džonss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|3|19|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ārons Mojī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|15|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Džeimijs Maklārens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|29|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mails Jedinaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|8|3|df=y}}|caps=75|goals=18|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Azizs Behičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|12|16|df=y}}|caps=22|goals=2|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Daniels Arzani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1999|1|4|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Melbourne City F.C.|Melbourne City]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Denijs Vukovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|3|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Džošs Risdons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|27|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Trents Sansburijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|5|df=y}}|caps=34|goals=3|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Dmitrijs Petrāts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|11|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Newcastle Jets F.C.|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džeksons Irvins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|7|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Toms Rogičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|16|df=y}}|caps=36|goals=7|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs end}} === {{Fb|Peru}} === Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Rikardo Gareka]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Pedro Galjese]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|23|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alverto Huniors Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|31|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Sporting Cristal]]|clubnat=PER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Aldo Korso]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|20|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Club Universitario de Deportes|Universitario]]|clubnat=PER}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Andersons Santamarija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|10|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Club Puebla|Puebla]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Migels Arauho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Alianza Lima]]|clubnat=PER}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Migels Trauko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|25|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Paolo Urtado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|27|df=y}}|caps=30|goals=3|club=[[Vitória S.C.|Vitória]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Čristjans Kveva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|11|23|df=y}}|caps=42|goals=8|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Paolo Gerrero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|1|df=y}}|caps=87|goals=34|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=BRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Džefersons Farfans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|26|df=y}}|caps=82|goals=25|club=[[Maskavas "Lokomotiv"]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rauls Ruidiass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|25|df=y}}|caps=30|goals=4|club=[[Monarcas Morelia|Morelia]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karloss Saseda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Deportivo Municipal]]|clubnat=PER}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Renato Tapija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|7|28|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Endijs Polo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|29|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Čristjans Ramoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|11|4|df=y}}|caps=64|goals=3|club=[[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Vilders Kartagena]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|23|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Tiburones Rojos de Veracruz|Veracruz]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Luiss Advinkula]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|2|df=y}}|caps=63|goals=0|club=[[Lobos BUAP]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Andrē Karriljo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|14|df=y}}|caps=43|goals=4|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Josimars Jotuns]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|7|df=y}}|caps=71|goals=2|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Edisons Floress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|14|df=y}}|caps=27|goals=9|club=[[AaB Fodbold|AaB]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Hosē Karvalju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|1|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Universidad Técnica de Cajamarca|UTC]]|clubnat=PER}} {{Nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Nilsons Lojola]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|26|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FBC Melgar]]|clubnat=PER}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Pedro Akinu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|4|13|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Lobos BUAP]]|clubnat=MEX}} {{nat fs end}} === {{Fb|Dānija}} === Treneris: {{flagicon|NOR}} [[Oge Hāreide]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kaspers Šmeihels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|11|5|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Mikāls Krons-Deli]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|6|6|df=y}}|caps=58|goals=6|club=[[Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Janniks Vestergords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|8|13|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Simons Kērs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|26|df=y}}|caps=77|goals=3|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jonass Kundsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|16|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Andreass Kristensens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|10|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Viljams Kvists]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|24|df=y}}|caps=79|goals=2|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tomass Dileinijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|3|df=y}}|caps=26|goals=4|club=[[Werder Bremen]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Nikolajs Jergensens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|1|15|df=y}}|caps=30|goals=8|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kristians Eriksens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|14|df=y}}|caps=77|goals=21|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Martins Braitvaits]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|5|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=FRA|latest=}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Kaspers Dolbergs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|6|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Matīass Jergensens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|23|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Henriks Dalsgords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|27|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Viktors Fišers]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|9|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Jonass Lesls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Jenss Strigers Larsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|21|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Lūkass Leragers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|12|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lase Šēne]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|27|df=y}}|caps=35|goals=3|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Jusufs Poulsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|15|df=y}}|caps=27|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Andrēass Korneliuss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|16|df=y}}|caps=18|goals=4|club=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Frederiks Rennovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|4|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Pione Sisto]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|4|df=y}}|caps=13|goals=1|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{Fb|Argentīna}} === Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Horhe Sampaoli]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nahuels Guzmans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|10|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gabriels Merkado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|18|df=y}}|caps=20|goals=3|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nikolass Taljafiko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|31|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kristians Ansaldi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|20|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Lukass Biglia]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|1|30|df=y}}|caps=36|goals=1|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Federiko Fasio]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|30|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Evers Banega]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|29|df=y}}|caps=61|goals=6|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Markoss Akunja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|28|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Lisabonas "Sporting"|Sporting]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gonsalo Igvains]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|12|10|df=y}}|caps=70|goals=31|club=[[Turīnas "Juventus"]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Lionels Mesi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|6|24|df=y}}|caps=123|goals=61|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Anhels Di Marija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|21|df=y}}|caps=93|goals=19|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Franko Armani]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|16|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Maksimiljano Mesa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Havjers Maskerano]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|8|df=y}}|caps=142|goals=3|club=[[Hebei China Fortune F.C.|Hebei China Fortune]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Enso Peress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|22|df=y}}|caps=23|goals=1|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Markoss Roho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|28|df=y}}|caps=55|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Nikolass Otamendi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|7|5|df=y}}|caps=53|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Edvardo Salvio]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|13|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Serhio Agvero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|2|df=y}}|caps=84|goals=36|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG|latest=}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Džovani Lo Selso]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|9|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Paulo Divala]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|11|15|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Turīnas "Juventus"]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kristians Pavons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Buenosairesas "Boca Juniors"|Boca Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Villijs Kavaljero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|9|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG|other=}} {{nat fs end}} === {{Fb|Islande}} === Treneris: {{flagicon|ISL}} [[Heimirs Hadlgrimsons]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Hanness Haldorsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|4|28|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[Randers FC]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Birkirs Saivarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|11|df=y}}|caps=87|goals=1|club=[[Valur]]|clubnat=ISL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Samuels Fridjensons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|22|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Vålerenga Fotball|Vålerenga]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=4|pos=FW|name=[[Alberts Gudmundsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|15|df=y}}|caps=4|goals=3|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Sverrirs Ingasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|8|5|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[FC Rostov]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ragnars Sigurdsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|19|df=y}}|caps=75|goals=3|club=[[FC Rostov]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Johans Gudmundsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|27|df=y}}|caps=65|goals=7|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Birkirs Bjarnasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|27|df=y}}|caps=65|goals=9|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Bjerns Sigurdarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|26|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Rostov]]|clubnat=RUS|latest=}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ģilfi Sigirdsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|9|8|df=y}}|caps=55|goals=18|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Alfreds Finnbogasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|1|df=y}}|caps=45|goals=11|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Frederiks Šrams]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|19|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Roskilde]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Runars Alekss Runarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|18|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Nordsjælland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Kāri Amasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|10|13|df=y}}|caps=65|goals=4|club=[[Aberdeen FC]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Helmars Eijelfsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|8|6|df=y}}|caps=9|goals=2|club=[[Sofijas "Levski"]]|clubnat=Bulgārija}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Olafurs Ingi Skūlasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|4|1|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[Kardemir Karabükspor|Kardemir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ārons Gunnarsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|4|22|df=y}}|caps=77|goals=2|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Herdurs Magnusons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|11|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[Bristol City F.C.|Bristol City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Rūriks Gīslasons]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|25|df=y}}|caps=45|goals=3|club=[[SV Sandhausen]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Emils Halfrēdsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|6|29|df=y}}|caps=62|goals=1|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ardnors Treistasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|30|df=y}}|caps=18|goals=5|club=[[Malmes FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Jons Bedvarsonss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|25|df=y}}|caps=36|goals=2|club=[[Reading F.C.|Reading]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Āri Skūlasons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|14|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs end}} === {{Fb|Horvātija}} === Treneris: {{flagicon|CRO}} [[Zlatko Daličs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|9|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Šime Vrsaļko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|10|df=y}}|caps=35|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ivans Striničs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|17|df=y}}|caps=42|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|2|df=y}}|caps=65|goals=17|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vedrans Čorluka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|5|df=y}}|caps=98|goals=4|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dejans Lovrens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|5|df=y}}|caps=38|goals=2|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ivans Rakitičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|10|df=y}}|caps=91|goals=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|6|df=y}}|caps=40|goals=1|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|19|df=y}}|caps=30|goals=8|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|9|df=y}}|caps=105|goals=12|club=[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marcelo Brozovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|11|16|df=y}}|caps=34|goals=6|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Lovre Kaliničs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|3|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Tins Jedvajs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|28|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Filips Bradaričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|11|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|9|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Nikola Kaliničs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|5|df=y}}|caps=41|goals=15|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Mario Mandžukičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|21|df=y}}|caps=82|goals=30|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ante Rebičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|21|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Milans Badeļs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|25|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA|latest=}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Marko Pjaca]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|5|6|df=y}}|caps=16|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Domagojs Vida]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|4|29|df=y}}|caps=58|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Josips Pivaričs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|30|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Danijels Subašičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|10|27|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA|other=}} {{nat fs end}} === {{Fb|Nigērija}} === Treneris: {{flagicon|DEU}} [[Gernots Rors]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ikečukvu Ezenva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|16|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Enyimba]]|clubnat=NGA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Braians Idovu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|18|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[FC Amkar Perm|Amkar Perm]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Eldersons Ečiedžile]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|20|df=y}}|caps=61|goals=3|club=[[Cercle Brugge K.S.V.|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Vilfreds Ndidi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|12|16|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Viljams Trosts-Ekongs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|1|df=y}}|caps=21|goals=1|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Leons Baloguns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|28|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ahmeds Musa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|10|14|df=y}}|caps=71|goals=13|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ogenekaro Etobo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|11|9|df=y}}|caps=14|goals=1|club=[[UD Las Palmas|Las Palmas]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Odions Igalo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|16|df=y}}|caps=18|goals=4|club=[[Changchun Yatai]]|clubnat=Ķīna|latest=}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džons Obi Mikels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|22|df=y}}|caps=84|goals=6|club=[[Tianjin TEDA]]|clubnat=Ķīna|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Viktors Mouzess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|12|12|df=y}}|caps=33|goals=11|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Šehu Abdulahi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Simeons Nvankvo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|7|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[F.C. Crotone|Crotone]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Keleči Iheneačo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|10|3|df=y}}|caps=17|goals=8|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džoels Obi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|22|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Danjels Akpeji]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|8|3|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Chippa United]]|clubnat=ZAF}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Odženi Onazi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|25|df=y}}|caps=52|goals=1|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Alekss Ivobi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|5|3|df=y}}|caps=18|goals=5|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Džons Ogu]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|20|df=y}}|caps=19|goals=2|club=[[Hapoel Be'er Sheva]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Čidozi Avazems]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|1|1|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Tairons Ebuehi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|12|16|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[ADO Den Haag]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Kenets Omero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|17|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Fransiss Uzoho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|10|28|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Deportivo Fabril]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}} == E grupa == === {{Fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flagicon|BRA}} [[Titi]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|10|2|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tiagu Silva]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|9|22|df=y}}|caps=69|goals=5|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Miranda (futbolists)|Miranda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|9|7|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Pedru Žeromels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|9|21|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|23|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Filipi Luišs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|9|df=y}}|caps=31|goals=2|club=[[Atletico Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Duglašs Kosta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|14|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Renatu Augustu]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|8|df=y}}|caps=28|goals=5|club=[[Beijing Sinobo Guoan]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Žezuss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|4|3|df=y}}|caps=15|goals=9|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Neimars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|5|df=y}}|caps=83|goals=53|club=[[PSG]]|clubnat=FRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Filipi Koutinju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|12|df=y}}|caps=35|goals=9|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Marselu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|21|df=y}}|caps=52|goals=6|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Markiņoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|14|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Danilu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|15|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Paulinju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|7|25|df=y}}|caps=48|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Kasiu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|6|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Corinthians]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fernandu Luišs Roza|Fernandinju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|5|4|df=y}}|caps=42|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Fredži (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Fredži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Doņeckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Viljans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|9|df=y}}|caps=55|goals=8|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Robertu Firminu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|2|df=y}}|caps=19|goals=5|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Taisons (futbolists)|Taisons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|13|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Doņeckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Fagners]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|11|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Sanpaulu "Corinthians Paulista"|Corinthians]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Edersons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|8|17|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{Fb|Šveice}} === Treneris: {{flagicon|BIH}} [[Vladimirs Petkovičs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jans Zommers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|17|df=y}}|caps=35|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Štefans Lihtšteiners]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|16|df=y}}|caps=99|goals=8|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransuā Mubandžs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|21|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Toulouse FC|FC]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|9|30|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|7|19|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Mihaels Langs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|8|df=y}}|caps=24|goals=2|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|2|14|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Froilers]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|15|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hariss Seferovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|22|df=y}}|caps=50|goals=11|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|27|df=y}}|caps=61|goals=9|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG|latest=}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Valons Behrami]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|4|19|df=y}}|caps=78|goals=2|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|6|6|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|25|df=y}}|caps=52|goals=4|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Stīvens Cūbers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|8|17|df=y}}|caps=11|goals=3|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Blerims Džemaili]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|12|df=y}}|caps=64|goals=9|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Želsons Fernandešs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|2|df=y}}|caps=67|goals=2|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|11|20|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Mario Gavranovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|24|df=y}}|caps=13|goals=5|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Josips Drmičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|8|df=y}}|caps=28|goals=9|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Johans Džurū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|18|df=y}}|caps=74|goals=2|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Romāns Birki]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|14|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|12|20|df=y}}|caps=38|goals=7|club=[[Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džerdans Šaķiri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|10|df=y}}|caps=69|goals=20|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{Fb|Kostarika}} === Treneris: {{flagicon|Kostarika}} [[Oskars Ramiress]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Keilors Navass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|15|df=y}}|caps=78|goals=0|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Džonijs Akošta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|21|df=y}}|caps=67|goals=2|club=[[Rionegro Águilas]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jankarlo Gonsaless]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|8|df=y}}|caps=67|goals=2|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ians Smitss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|3|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[IFK Norrköping|Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Selso Borhess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|27|df=y}}|caps=110|goals=21|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Oskars Dvarte]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|3|df=y}}|caps=37|goals=2|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kristians Bolanjoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|30|df=y}}|caps=79|goals=6|club=[[Deportivo Saprissa]]|clubnat=CRI}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Braiens Ovjedo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|18|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Daniels Kolindress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|5|28|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Deportivo Saprissa]]|clubnat=CRI}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Braiens Ruiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|18|df=y}}|caps=109|goals=23|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Johans Venegass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|11|27|df=y}}|caps=44|goals=9|club=[[Deportivo Saprissa]]|clubnat=CRI}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Džoels Kempbels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|26|df=y}}|caps=76|goals=14|club=[[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Rodnijs Volless]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|17|df=y}}|caps=30|goals=4|club=[[New York City FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Rendels Azofeifa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|12|30|df=y}}|caps=57|goals=3|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRI}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Fransisko Kalvo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|8|df=y}}|caps=35|goals=3|club=[[Minnesota United]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Kristiāns Gamboa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|10|24|df=y}}|caps=65|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Jelcins Teheda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|17|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[FC Lausanne-Sport|Lausanne]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Patriks Pembertons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|5|24|df=y}}|caps=39|goals=0|club=[[Alajuelense]]|clubnat=CRI}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Kendals Vastons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|1|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Dāvids Gusmans]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|18|df=y}}|caps=40|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Marko Urenja]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|5|df=y}}|caps=62|goals=15|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ronalds Matarita]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|7|9|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[New York City FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Leonels Moreira]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|2|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRI}} {{nat fs end}} === {{Fb|Serbija}} === Treneris: {{flagicon|SER}} [[Mladens Krstajičs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vladimirs Stojkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|28|df=y}}|caps=79|goals=0|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rukavina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|26|df=y}}|caps=45|goals=0|club=[[Villarreal CF|VIllarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Duško Tošičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|1|19|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Luka Milivojevičs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|7|df=y}}|caps=26|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Urošs Spajičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|13|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Branislavs Ivanovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|2|22|df=y}}|caps=102|goals=12|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Andrija Živkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|7|11|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Aleksandars Prijovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|21|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksandrs Mitrovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|16|df=y}}|caps=35|goals=13|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Dušans Tadičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|11|20|df=y}}|caps=51|goals=13|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=DF|name=[[Aleksandars Kolarovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|11|10|df=y}}|caps=74|goals=10|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Predrags Rajkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|10|31|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Milošs Veļkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|9|26|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Milans Rodičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|2|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nikola Milenkovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Marko Grujičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|13|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Cardiff City F.C.|Cardiff City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Filips Kostičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|11|1|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Nemaņa Radoņičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|15|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Luka Jovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|12|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Sergejs Milinkovičs-Savičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|27|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nemaņa Matičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|1|df=y}}|caps=38|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Adems Ļajičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|29|df=y}}|caps=27|goals=5|club=[[Torino F.C.|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Marko Dmitrovičs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[SD Eibar|Eibar]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{Fb|Vācija}} === Treneris: {{flagicon|DEU}} [[Joahims Lēvs]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|27|df=y}}|caps=74|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Marvins Platenhārts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|26|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jonass Hektors]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|5|27|df=y}}|caps=37|goals=3|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Matiass Ginters]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|1|19|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Matss Hummelss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|12|16|df=y}}|caps=63|goals=5|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Sāmi Hedīra]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|4|df=y}}|caps=74|goals=7|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Jūliāns Drakslers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|20|df=y}}|caps=43|goals=6|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tonijs Kross]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|4|df=y}}|caps=82|goals=12|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|3|6|df=y}}|caps=13|goals=7|club=[[RB Leipzig|Leipzig]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Mesuts Ezils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|15|df=y}}|caps=90|goals=23|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Marko Reiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|31|df=y}}|caps=30|goals=9|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kevins Traps]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|8|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Tomass Millers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|7|df=y}}|caps=90|goals=38|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|6|df=y}}|caps=15|goals=6|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niklass Zīle]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|9|3|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|3|df=y}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Žeroms Boatengs]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|9|3|df=y}}|caps=70|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Jozua Kimmihs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|8|df=y}}|caps=28|goals=3|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Sebastjans Rūdijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|28|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Jūliāns Brants]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|5|2|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|24|df=y}}|caps=25|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Marks Andrē ter Štēgens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|30|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[FC Barcelona]]|clubnat=ESP|latest=}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Mario Gomess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|10|df=y}}|caps=74|goals=31|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=DEU}} {{nat fs end}} === {{Fb|Meksika}} === Treneris: {{flagicon|COL}} [[Huans Karloss Osorio]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Korona]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|1|26|df=y}}|caps=52|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ugo Ajala]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|31|df=y}}|caps=42|goals=1|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Karloss Salsedo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|29|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Markess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1979|2|13|df=y}}|caps=144|goals=18|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Eriks Gutjerress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|6|15|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džonatans dos Santoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|26|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Migels Lajuns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|25|df=y}}|caps=63|goals=6|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Marko Fabians]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|21|df=y}}|caps=38|goals=9|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rauls Himeness]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|5|df=y}}|caps=63|goals=13|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džovani dos Santoss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|5|11|df=y}}|caps=104|goals=19|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Karloss Vela]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|1|df=y}}|caps=68|goals=18|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Alfredo Talavera]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|9|18|df=y}}|caps=27|goals=0|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Giljermo Očoa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|13|df=y}}|caps=93|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Havjers Ernandess Balkasars|Havjers Ernandess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|1|df=y}}|caps=101|goals=49|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ektors Moreno]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|1|17|df=y}}|caps=91|goals=3|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Ektors Errera]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|19|df=y}}|caps=65|goals=5|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Hesuss Korona]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|6|df=y}}|caps=35|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Andress Gvardado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|28|df=y}}|caps=144|goals=25|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Oribe Peralta]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|12|df=y}}|caps=66|goals=26|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Havjers Akino]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|11|df=y}}|caps=53|goals=0|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Edsons Alvaress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|24|df=y}}|caps=12|goals=1|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Irvings Lozano]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|7|30|df=y}}|caps=27|goals=7|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED|latest=}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Hesuss Galjardo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|15|df=y}}|caps=22|goals=0|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=MEX}} {{nat fs end}} === {{Fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flagicon|Zviedrija}} [[Janne Andešons]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Robins Ulsens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|8|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[FC Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mīkaels Lustigs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|13|df=y}}|caps=64|goals=6|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|7|17|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Andrēass Grankvists]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|4|16|df=y}}|caps=70|goals=6|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Martins Ulsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|17|df=y}}|caps=42|goals=5|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ludvigs Āgustinsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|21|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Sebastians Lāšons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|6|6|df=y}}|caps=98|goals=6|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Albins Ēkdāls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|28|df=y}}|caps=32|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Berjs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|8|17|df=y}}|caps=55|goals=18|club=[[Al Ain F.C.|Al Ain]]|clubnat=ARE}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ēmils Fošbergs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|10|23|df=y}}|caps=34|goals=6|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jons Gvideti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|15|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Deportivo Alavés]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karls Jūhans Jonsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|28|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[En Avant de Guingamp|Guingamp]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Gustavs Svensons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|2|7|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Seattle Sounders FC|Seattle Sounders]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Fīlips Hēlanders]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|22|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Oskars Hijemarks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|28|df=y}}|caps=20|goals=2|club=[[Genoa C.F.C.|Genoa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Emīls Krafts]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|8|2|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Viktors Klāsons]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|2|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[FK Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Pontuss Jānsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|13|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Leeds United A.F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Markuss Rodēns]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|11|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[F.C. Crotone|Crotone]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ola Toivonens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|7|3|df=y}}|caps=57|goals=13|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Džimijs Durmass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|22|df=y}}|caps=44|goals=3|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Aizaks Tēlins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|24|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Waasland-Beveren]]|clubnat=BEL|latest=}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|6|23|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa}} {{nat fs end}} === {{Fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: {{flagicon|KOR}} [[Sins Thejons]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|30|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[I Jons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|12|24|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Čons Sinhjons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|4|3|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Sagan Tosu]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[O Bansoks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|20|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Jeju United]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Juns Jonsons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|4|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Seongnam FC|Seongnam]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Paks Čuho]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|16|df=y}}|caps=36|goals=0|club=[[Ulsan Hyundai]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|8|df=y}}|caps=67|goals=21|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ču Sedžons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|30|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Asan Mugunghwa]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kims Sinuks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|14|df=y}}|caps=50|goals=10|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[I Sinu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|1|6|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Hvans Hijčhans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|26|df=y}}|caps=14|goals=2|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Kims Minu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|25|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Sangju Sangmu]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ku Čačhols]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|2|27|df=y}}|caps=68|goals=19|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hons Čhols]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|17|df=y}}|caps=14|goals=0|club=[[Sangju Sangmu]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Čons Ujons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|14|df=y}}|caps=30|goals=1|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Ki Sonjons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|24|df=y}}|caps=102|goals=10|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[I Česons]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|10|df=y}}|caps=35|goals=6|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Muns Sonmins]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|9|df=y}}|caps=3|goals=1|club=[[Incheon United]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Kims Jongvons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|27|df=y}}|caps=53|goals=2|club=[[Guangzhou Evergrande]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Čans Hjonsu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|28|df=y}}|caps=51|goals=3|club=[[FC Tokyo|Tokyo]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Kims Činhjons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|6|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ko Johans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|10|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[FC Seoul|Seoul]]|clubnat=KOR|latest=}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|25|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Daegu FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{Fb|Beļģija}} === Treneris: {{flagicon|ESP}} [[Roberto Martiness]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|11|df=y}}|caps=56|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tobijs Alderveirelds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|2|df=y}}|caps=72|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tomass Vermālens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=64|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Vensāns Kompanī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|10|df=y}}|caps=74|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Vertongens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|4|24|df=y}}|caps=100|goals=8|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|1|12|df=y}}|caps=85|goals=9|club=[[Tianjin Quanjian]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|28|df=y}}|caps=57|goals=13|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marvāns Felainī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|11|22|df=y}}|caps=79|goals=16|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|5|13|df=y}}|caps=64|goals=30|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Edens Azārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|1|7|df=y}}|caps=82|goals=21|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Janiks Karasko]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|4|df=y}}|caps=23|goals=5|club=[[Dalian Yifang]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Simons Miņolē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|3|6|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Kūns Kastēlss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|6|25|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Drīss Mertenss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|6|df=y}}|caps=65|goals=13|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|9|12|df=y}}|caps=23|goals=5|club=[[PSG]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Torgans Azārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|29|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Juri Tielemans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|7|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Adnans Januzajs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|5|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Musa Dembele]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|16|df=y}}|caps=74|goals=5|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Dedriks Bojata]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|28|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Miši Batšuaji]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|2|df=y}}|caps=13|goals=5|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Nāsers Šādlī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|2|df=y}}|caps=41|goals=4|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Leanders Dendonkers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|4|15|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs end}} === {{Fb|Panama}} === Treneris: {{flagicon|COL}} [[Ernans Dario Gomess]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Haime Penedo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|9|26|df=y}}|caps=130|goals=0|club=[[FC Dinamo Bukareste|Dinamo București]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Amirs Murillo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|2|15|df=y}}|caps=21|goals=2|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Herolds Kamingss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|1|df=y}}|caps=51|goals=0|club=[[San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fidels Eskobars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|1|9|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[New York Red Bulls]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Romans Torress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|20|df=y}}|caps=110|goals=10|club=[[Seattle Sounders FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Gabriels Gomess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|5|29|df=y}}|caps=143|goals=12|club=[[Atlético Bucaramanga]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Blass Peress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|3|13|df=y}}|caps=117|goals=43|club=[[C.S.D. Municipal|Municipal]]|clubnat=GTM}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Edgars Barsenass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|23|df=y}}|caps=28|goals=0|club=[[Cafetaleros de Tapachula|Tapachula]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Torress]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|10|31|df=y}}|caps=71|goals=14|club=[[Huachipato]]|clubnat=CHL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ismaels Diass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|5|12|df=y}}|caps=10|goals=2|club=[[Deportivo Fabril]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Armando Kūpers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|11|26|df=y}}|caps=97|goals=7|club=[[Universidad de Chile]]|clubnat=CHL}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Hosē Kalderons (futbolists)|Hosē Kalderons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|8|14|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Unión Deportivo Universitario|Chorrillo]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Adolfo Mačado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|14|df=y}}|caps=75|goals=1|club=[[Houston Dynamo]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Valentins Pimentels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|30|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[Plaza Amador]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Eriks Deiviss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|31|df=y}}|caps=37|goals=0|club=[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|Dunajská Streda]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Abdiels Arrojo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|12|13|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Liga Deportiva Alajuelense]]|clubnat=CRI}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Luiss Ovalle]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|9|7|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[CD Olimpia]]|clubnat=HON}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Luiss Tehada]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1982|3|28|df=y}}|caps=105|goals=43|club=[[Sport Boys]]|clubnat=PER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Rikardo Avila]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|2|4|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Anibals Godojs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|2|10|df=y}}|caps=88|goals=2|club=[[San Jose Earthquakes]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|6|19|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Alekss Rodrigess Ledesma|Alekss Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|8|5|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[San Francisco F.C.|San Francisco]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Felipe Balojs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1981|2|24|df=y}}|caps=102|goals=3|club=[[C.S.D. Municipal|Municipal]]|clubnat=GTM|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs end}} === {{Fb|Tunisija}} === Treneris: {{flagicon|TUN}} [[Nebīls Maalūls]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Faruks ben Mustafa]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|7|1|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Al-Shabab]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Siāms Ben Jusefs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|31|df=y}}|caps=41|goals=1|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Johans Beneluāne]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|3|28|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jasine Meriā]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|2|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Usama Hadadi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|28|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Dijon FCO|Dijon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Rami Beduī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|19|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Saifedine Hauī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|4|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Fahredīns Ben Jūsefs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|23|df=y}}|caps=38|goals=5|club=[[Al-Ettifaq]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Anīse Badrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|18|df=y}}|caps=6|goals=2|club=[[Espérance]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Vahbī Hazrī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|2|8|df=y}}|caps=35|goals=12|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=DF|name=[[Dilans Bronss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|6|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Alī Maalūls]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|1|df=y}}|caps=45|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ferdžānī Sāsī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|18|df=y}}|caps=38|goals=3|club=[[Al-Nassr]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Muhameds Amīns Ben Amors]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|3|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Al-Ahli]]|clubnat=SAU}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ahmeds Halils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|12|21|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Aimens Matlūtī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|9|14|df=y}}|caps=69|goals=0|club=[[Al-Batin]]|clubnat=SAU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Eljess Shiri]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|5|10|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Basems Srarfi]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|6|25|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Sabers Halifa]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|10|14|df=y}}|caps=43|goals=7|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Gajlene Šalali]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|2|28|df=y}}|caps=6|goals=1|club=[[Espérance]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Hamdi Naguezs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|10|28|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Muezs Hasens]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|3|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[LB Châteauroux|Châteauroux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Naims Sliti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|27|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[Dijon FCO|Dijon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}} === {{Fb|Anglija}} === Treneris: {{flagicon|ENG}} [[Gerets Sautgeits]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|3|7|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|5|28|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Denijs Rouzs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|7|2|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ēriks Daiers]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|1|15|df=y}}|caps=25|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Džons Stounss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|28|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Harijs Magvairs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džese Lingārds]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|15|df=y}}|caps=10|goals=1|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|6|17|df=y}}|caps=38|goals=0|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs g player|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|7|28|df=y}}|caps=24|goals=13|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG|pos=FW|no=10|name=[[Harijs Keins]]}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Rahīms Stērlings]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|12|8|df=y}}|caps=37|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Džeimijs Vārdijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|1|11|df=y}}|caps=21|goals=7|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjērs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|9|19|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Džeks Batlends]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|10|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Denijs Velbeks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|26|df=y}}|caps=37|goals=15|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Gērijs Kehils]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|12|19|df=y}}|caps=58|goals=4|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fils Džonss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|2|21|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Fabians Delfs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|21|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Ešlijs Jangs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|7|9|df=y}}|caps=33|goals=7|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|10|31|df=y}}|caps=17|goals=2|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Dele Alli]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|11|df=y}}|caps=23|goals=2|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Rubens Loftuss Čīks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|1|23|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Trents Aleksandrs Arnolds]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|10|7|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Niks Poups]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|19|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{Fb|Polija}} === Treneris: {{flagicon|Polija}} [[Adams Navalka]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|18|df=y}}|caps=33|goals=0|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mihals Pazdans]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|9|21|df=y}}|caps=31|goals=0|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Jendžejčiks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|11|4|df=y}}|caps=35|goals=3|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tiagu Cjoneks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|21|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Bednareks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|4|12|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jaceks Guralskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|9|21|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Arkadiušs Miliks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|2|28|df=y}}|caps=38|goals=12|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Karols Lineti]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|2|df=y}}|caps=19|goals=1|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Roberts Levandovskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|21|df=y}}|caps=93|goals=52|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Gžegožs Krihovjaks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|1|29|df=y}}|caps=49|goals=2|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Kamils Grosickis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|8|df=y}}|caps=56|goals=12|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Bartošs Bjalkovskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|7|6|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Macejs Ribuss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|8|19|df=y}}|caps=49|goals=2|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Lukašs Teodorčiks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|3|df=y}}|caps=15|goals=4|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kamils Gliks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|2|3|df=y}}|caps=57|goals=4|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jakubs Blaščikovskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|12|14|df=y}}|caps=97|goals=19|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Slavomirs Peško]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|2|19|df=y}}|caps=43|goals=2|club=[[Lechia|Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Bartošs Berešinskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|12|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|5|20|df=y}}|caps=31|goals=4|club=[[S.S.C. Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Lukašs Piščeks]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|6|3|df=y}}|caps=61|goals=3|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Rafals Kužava]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|29|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|4|18|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=Velsa|latest=}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Davids Kovnackis]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1997|3|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} === {{Fb|Senegāla}} === Treneris: {{flagicon|SEN}} [[Aliū Sisē]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Abdulajs Dialo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|3|30|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Saliū Siss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|9|15|df=y}}|caps=17|goals=0|club=[[Valenciennes FC|Valenciennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidu Kulibali]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|6|20|df=y}}|caps=23|goals=0|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kara Mbodžs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|11|11|df=y}}|caps=51|goals=5|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrisa Gveje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|9|26|df=y}}|caps=58|goals=1|club=[[Liverpūles "Everton"|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Salifs Sanē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|8|25|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[Hannover 96]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Musa Sovs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|1|19|df=y}}|caps=50|goals=18|club=[[Bursaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Šeihu Kujate]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|21|df=y}}|caps=46|goals=2|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mamē Diofs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|12|16|df=y}}|caps=46|goals=10|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|4|10|df=y}}|caps=51|goals=14|club=[[Liverpool FC]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Šeihs N'Doje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|3|29|df=y}}|caps=23|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Jūsefs Sabalī]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|3|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Alfrēds N'Diaje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|3|6|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Musa Konate]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|4|3|df=y}}|caps=26|goals=9|club=[[Amiens SC|Amiens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Diafra Sako]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|12|24|df=y}}|caps=9|goals=3|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Hadims N'Diaje]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|11|30|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Horoya AC|Horoya]]|clubnat=GIN}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Bado Ndiaje]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|10|27|df=y}}|caps=17|goals=1|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ismails Sārs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|2|25|df=y}}|caps=13|goals=2|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Mbajī Niangs]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|12|19|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Keita Baldē]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|3|8|df=y}}|caps=16|goals=3|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lamins Gasama]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|10|20|df=y}}|caps=34|goals=0|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Musa Vagū]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1998|10|4|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[K.A.S. Eupen|Eupen]]|clubnat=BEL|latest=}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Alfrēds Gomiss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|9|5|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[S.P.A.L. 2013|SPAL]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} === {{Fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flagicon|ARG}} [[Hosē Pekermans]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Ospina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|31|df=y}}|caps=86|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Kristjans Sapata]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|30|df=y}}|caps=55|goals=2|club=[[AC Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Oskars Muriljo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|4|18|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Santjago Ariass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|1|13|df=y}}|caps=41|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Vilmars Barrioss]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|10|16|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Karloss Sančess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|6|df=y}}|caps=85|goals=0|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Karloss Baka]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|8|df=y}}|caps=45|goals=14|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Avels Agilars]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|1|6|df=y}}|caps=70|goals=7|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Radamels Falkao]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|2|10|df=y}}|caps=73|goals=29|club=[[AS Monaco|Monaco]]|clubnat=FRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hamess Rodrigess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|7|12|df=y}}|caps=63|goals=21|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Kvadrado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|5|26|df=y}}|caps=70|goals=7|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kamilo Vargass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|9|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jerri Mina]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|9|23|df=y}}|caps=12|goals=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Luiss Murjels]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|4|16|df=y}}|caps=18|goals=2|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mateuss Urive]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|21|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džefersons Lerma]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|25|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Hoans Mohika]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|8|21|df=y}}|caps=4|goals=1|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Farids Diass]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|7|20|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Migels Borha]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|26|df=y}}|caps=7|goals=2|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Huans Fernando Kintero]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|18|df=y}}|caps=15|goals=2|club=[[River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hosē Iskjerdo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|7|df=y}}|caps=5|goals=1|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Hosē Fernando Kvadrado]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1985|6|1|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Once Caldas]]|clubnat=COL|latest=}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1996|6|12|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}} === {{Fb|Japāna}} === Treneris: {{flagicon|JAP}} [[Akira Nišino]] {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Eidži Kavašima]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1983|3|20|df=y}}|caps=84|goals=0|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Naomiči Ueda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1994|10|24|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Gens Šodži]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|12|11|df=y}}|caps=11|goals=1|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Keisuke Honda]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|6|13|df=y}}|caps=95|goals=36|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jūto Nagatomo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|9|12|df=y}}|caps=105|goals=3|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Vataru Endo]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|2|9|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Gaku Šibasaki]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|28|df=y}}|caps=18|goals=3|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Genki Haraguči]]|other=|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|5|9|df=y}}|caps=33|goals=6|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Šindži Okadzaki]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|4|16|df=y}}|caps=113|goals=50|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Šindži Kagava]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1989|3|17|df=y}}|caps=92|goals=30|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Takaši Usami]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|5|6|df=y}}|caps=24|goals=3|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Masaaki Higašiguči]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1986|5|12|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Jošinori Muto]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1992|7|15|df=y}}|caps=24|goals=2|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Takaši Inui]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|6|2|df=y}}|caps=27|goals=4|club=[[SD Eibar|Eibar]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Jūja Osako]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|5|18|df=y}}|caps=29|goals=7|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Hotaru Jamaguči]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|11|6|df=y}}|caps=42|goals=2|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Makoto Hasebe]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1984|1|18|df=y}}|caps=110|goals=2|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=DEU|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Rjota Ošima]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1993|1|23|df=y}}|caps=5|goals=0|club=[[Kawasaki Frontale]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Hiroki Sakai]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1990|4|12|df=y}}|caps=43|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Tomoaki Makino]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1987|5|11|df=y}}|caps=32|goals=4|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JAP}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Gotoku Sakai]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1991|3|14|df=y}}|caps=41|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=DEU}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Maja Jošida]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1988|8|24|df=y}}|caps=82|goals=10|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kosuke Nakamura]]|age={{birth date and age2|2018|6|14|1995|2|27|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=JAP}} {{nat fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180619164139/https://tournament.fifadata.com/documents/FWC/2018/pdf/FWC_2018_SQUADLISTS.PDF 2018. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi] {{en ikona}}, ''fifadata.com'' {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa izlašu sastāvi]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] qnlwuwgsva3m5vsqbpfbo4e5ssiozjf Rokenrola slavas zāle 0 397699 3672258 2881549 2022-08-18T16:51:55Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016)<ref>2015-2016_annual_report1.pdf</ref> | president= Gregs Heriss | publictransit = | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] m66mqx4eup41yob5ih924s94f0dwoxd 3672259 3672258 2022-08-18T16:53:31Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016) | president= Gregs Heriss | publictransit = {{rail-interchange|cleveland}} {{stn|East 9th–North Coast}} | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] 4e8cfq79f9x48lhxflhgg47ifl2zo8j 3672262 3672259 2022-08-18T16:58:42Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016) | president= Gregs Heriss | publictransit = | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Slavas zāles dalībnieki == Mākslinieki tiek uzņemti Rokenrola slavas zālē ikgadējā uzņemšanas ceremonijā. Gadu gaitā lielākā daļa ceremoniju ir notikušas Waldorf-Astoria viesnīcā Ņujorkā. Tomēr 1993. gada 12. janvārī ceremonija notika Losandželosā un tur atkal notika 2013. gadā. 1997. gada 6. maijā, aptuveni pusotru gadu pēc Rokenrola slavas zāles un muzeja atklāšanas, ceremonija notika Klīvlendā. Tā atgriezās Klīvlendā 2009. gadā un vēlreiz 2012. gadā. Pašreizējie plāni paredz, ka ceremonija Klīvlendā notiks ik pēc trim gadiem. Parasti katru gadu iecelto skaits svārstās no apmēram pusduca līdz ducim. Gandrīz visi dzīvie uzņemtie ir apmeklējuši ceremonijas, un viņiem Slavas zāles balvu pasniedz mākslinieks, kuru ietekmēja šī uzņemtā mūzika. Ceremonijās, kas ietver arī daudzus muzikālus priekšnesumus, uzstājas gan prezentācijas vadītājs, gan klātesošais. 2021. gada februārī amatā bija 338[46]. Pirmajā amatā uzņemto grupā, kas tika uzņemta 1986. gada 23. janvārī, bija Elviss Preslijs[47], Džeimss Brauns, Litls Ričards, Fats Domino, Rejs Čārlzs, Čaks Berijs[48] Sems Kuks, The Everly Brothers, Badijs Holijs un Džerijs. Lī Lūiss. Roberts Džonsons, Džimijs Rodžerss un Džimijs Jansijs tika uzņemti kā agrīnās ietekmes, Džons Hemonds saņēma balvu par mūža ieguldījumu, bet Alans Frīds un Sems Filipss tika uzņemti kā neizpildītāji.[49] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] 33bpqu3qzc0w7r4ijdf92rsg52d30jr 3672264 3672262 2022-08-18T17:01:07Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016) | president= Gregs Heriss | publictransit = | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Slavas zāles dalībnieki == Mākslinieki tiek uzņemti Rokenrola slavas zālē ikgadējā uzņemšanas ceremonijā. Gadu gaitā lielākā daļa ceremoniju ir notikušas [[Waldorf-Astoria viesnīcā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tomēr 1993. gada 12. janvārī ceremonija notika [[Losandželosa|Losandželosā]] un tur atkal notika 2013.gadā. 1997. gada 6. maijā, aptuveni pusotru gadu pēc Rokenrola slavas zāles un muzeja atklāšanas, ceremonija notika Klīvlendā. Tā atgriezās Klīvlendā 2009. gadā un vēlreiz 2012. gadā. Pašreizējie plāni paredz, ka ceremonija [[Klīvlenda|Klīvlendā]] notiks ik pēc trim gadiem. Parasti katru gadu iecelto skaits svārstās no apmēram pusduca līdz ducim. Gandrīz visi dzīvie uzņemtie ir apmeklējuši ceremonijas, un viņiem Slavas zāles balvu pasniedz mākslinieks, kuru ietekmēja šī uzņemtā mūzika. Ceremonijās, kas ietver arī daudzus muzikālus priekšnesumus, uzstājas gan prezentācijas vadītājs, gan klātesošais. 2021. gada februārī amatā bija 338[46]. Pirmajā amatā uzņemto grupā, kas tika uzņemta 1986. gada 23. janvārī, bija Elviss Preslijs[47], Džeimss Brauns, Litls Ričards, Fats Domino, Rejs Čārlzs, Čaks Berijs[48] Sems Kuks, The Everly Brothers, Badijs Holijs un Džerijs. Lī Lūiss. Roberts Džonsons, Džimijs Rodžerss un Džimijs Jansijs tika uzņemti kā agrīnās ietekmes, Džons Hemonds saņēma balvu par mūža ieguldījumu, bet Alans Frīds un Sems Filipss tika uzņemti kā neizpildītāji.[49] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] 2u3rgznr9jbrzmnoc8y3py4ol6xleb1 3672272 3672264 2022-08-18T17:05:40Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016) | president= Gregs Heriss | publictransit = | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Slavas zāles dalībnieki == Mākslinieki tiek uzņemti Rokenrola slavas zālē ikgadējā uzņemšanas ceremonijā. Gadu gaitā lielākā daļa ceremoniju ir notikušas [[Waldorf-Astoria viesnīcā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tomēr 1993. gada 12. janvārī ceremonija notika [[Losandželosa|Losandželosā]] un tur atkal notika 2013.gadā. 1997. gada 6. maijā, aptuveni pusotru gadu pēc Rokenrola slavas zāles un muzeja atklāšanas, ceremonija notika Klīvlendā. Tā atgriezās Klīvlendā 2009. gadā un vēlreiz 2012. gadā. Pašreizējie plāni paredz, ka ceremonija [[Klīvlenda|Klīvlendā]] notiks ik pēc trim gadiem. Parasti katru gadu iecelto skaits svārstās no apmēram pusduča līdz ducim. Gandrīz visi dzīvie uzņemtie ir apmeklējuši ceremonijas, un viņiem Slavas zāles balvu pasniedz mākslinieks, kuru ietekmēja šī nominanta radītā mūzika. Ceremonijās, kas ietver arī daudzus muzikālus priekšnesumus, uzstājas gan prezentācijas vadītājs, gan klātesošais. Līdz 2021. gada februārim ir 338 nominētie mākslinieki<ref>https://www.rockhall.com/inductees/a-z</ref>. Pirmajā amatā uzņemto grupā, kas tika uzņemta 1986. gada 23. janvārī, bija Elviss Preslijs[47], Džeimss Brauns, Litls Ričards, Fats Domino, Rejs Čārlzs, Čaks Berijs[48] Sems Kuks, The Everly Brothers, Badijs Holijs un Džerijs. Lī Lūiss. Roberts Džonsons, Džimijs Rodžerss un Džimijs Jansijs tika uzņemti kā agrīnās ietekmes, Džons Hemonds saņēma balvu par mūža ieguldījumu, bet Alans Frīds un Sems Filipss tika uzņemti kā neizpildītāji.[49] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] qqz9j18ozwoumao4l79b6xrnlbu4bqc 3672275 3672272 2022-08-18T17:07:56Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016) | president= Gregs Heriss | publictransit = | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Slavas zāles dalībnieki == Mākslinieki tiek uzņemti Rokenrola slavas zālē ikgadējā uzņemšanas ceremonijā. Gadu gaitā lielākā daļa ceremoniju ir notikušas [[Waldorf-Astoria viesnīcā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tomēr 1993. gada 12. janvārī ceremonija notika [[Losandželosa|Losandželosā]] un tur atkal notika 2013.gadā. 1997. gada 6. maijā, aptuveni pusotru gadu pēc Rokenrola slavas zāles un muzeja atklāšanas, ceremonija notika Klīvlendā. Tā atgriezās Klīvlendā 2009. gadā un vēlreiz 2012. gadā. Pašreizējie plāni paredz, ka ceremonija [[Klīvlenda|Klīvlendā]] notiks ik pēc trim gadiem. Parasti katru gadu iecelto skaits svārstās no apmēram pusduča līdz ducim. Gandrīz visi dzīvie uzņemtie ir apmeklējuši ceremonijas, un viņiem Slavas zāles balvu pasniedz mākslinieks, kuru ietekmēja šī nominanta radītā mūzika. Ceremonijās, kas ietver arī daudzus muzikālus priekšnesumus, uzstājas gan prezentācijas vadītājs, gan klātesošais nominants. Līdz 2021. gada februārim ir 338 uzņemtie mākslinieki<ref>https://www.rockhall.com/inductees/a-z</ref>. Pirmajā slavas zālē uzņemto grupā, kas tika uzņemta 1986. gada 23. janvārī, bija [[Elviss Preslijs]], [[Džeimss Brauns]], [[Litls Ričards]], [[Fats Domino]], [[Rejs Čārlzs]], [[Čaks Berijs]] Sems Kuks, [[The Everly Brothers]], [[Badijs Holijs]] un [[Džerijs Lī Lūiss]]. Roberts Džonsons, Džimijs Rodžerss un Džimijs Jansijs tika uzņemti kā agrīnās ietekmes, Džons Hemonds saņēma balvu par mūža ieguldījumu, bet Alans Frīds un Sems Filipss tika uzņemti kā neizpildītāji.[49] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] hd0nome0tsbgx4d2bcyg5hfn4rsprje 3672278 3672275 2022-08-18T17:09:58Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016) | president= Gregs Heriss | publictransit = | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Slavas zāles dalībnieki == Mākslinieki tiek uzņemti Rokenrola slavas zālē ikgadējā uzņemšanas ceremonijā. Gadu gaitā lielākā daļa ceremoniju ir notikušas [[Waldorf-Astoria viesnīcā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tomēr 1993. gada 12. janvārī ceremonija notika [[Losandželosa|Losandželosā]] un tur atkal notika 2013.gadā. 1997. gada 6. maijā, aptuveni pusotru gadu pēc Rokenrola slavas zāles un muzeja atklāšanas, ceremonija notika Klīvlendā. Tā atgriezās Klīvlendā 2009. gadā un vēlreiz 2012. gadā. Pašreizējie plāni paredz, ka ceremonija [[Klīvlenda|Klīvlendā]] notiks ik pēc trim gadiem. Parasti katru gadu iecelto skaits svārstās no apmēram pusduča līdz ducim. Gandrīz visi dzīvie uzņemtie ir apmeklējuši ceremonijas, un viņiem Slavas zāles balvu pasniedz mākslinieks, kuru ietekmēja šī nominanta radītā mūzika. Ceremonijās, kas ietver arī daudzus muzikālus priekšnesumus, uzstājas gan prezentācijas vadītājs, gan klātesošais nominants. Līdz 2021. gada februārim ir 338 uzņemtie mākslinieki<ref>https://www.rockhall.com/inductees/a-z</ref>. Pirmajā slavas zālē uzņemto grupā, kas tika uzņemta 1986. gada 23. janvārī, bija [[Elviss Preslijs]], [[Džeimss Brauns]], [[Litls Ričards]], [[Fats Domino]], [[Rejs Čārlzs]], [[Čaks Berijs]]<ref>https://www.npr.org/2020/01/14/796012607/women-make-up-less-than-8-of-rock-and-roll-hall-of-fame-inductees</ref> Sems Kuks, [[The Everly Brothers]], [[Badijs Holijs]] un [[Džerijs Lī Lūiss]]. Roberts Džonsons, Džimijs Rodžerss un Džimijs Jansijs tika uzņemti kā agrīnās ietekmes, Džons Hemonds saņēma balvu par mūža ieguldījumu, bet Alans Frīds un Sems Filipss tika uzņemti kā neizpildītāji.[49] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] l0j0puswqhoc5rvucegdxye9vcdalag 3672279 3672278 2022-08-18T17:11:52Z ZANDMANIS 91184 /* Slavas zāles dalībnieki */ wikitext text/x-wiki {{Infobox museum | name = Rokenrola slavas zāle | image = Rock and Roll Hall of Fame, May 2016.jpg | coordinates = {{nowrap|{{coord|41|30|30.2|N|81|41|43.8|W|region:US-OH_type:landmark|display=it}}}} | established = 1983 | location = {{vieta|ASV|Ohaio štats|Klīvlenda}} | visitors = 543 000 (2016) | president= Gregs Heriss | publictransit = | website = {{URL|rockhall.com}} }} '''Rokenrola slavas zāle''' ({{val|en|The Rock and Roll Hall of Fame}}) ir [[slavas zāle]], kas veltīta [[rokenrols|rokenrola]] vislabāk zināmo, ietekmīgāko mākslinieku, producentu un citu ar to saistīto personu piemiņai. Slavas zāle pašlaik atrodas [[Ēri ezers|Ēri ezera]] krastā [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio štats|Ohaio]], [[ASV]]. To {{dat|1983|4|20||bez}} dibināja ''[[Atlantic Records]]'' dibinātājs Ahmets Erteguns. 1986. gadā Klīvlenda tika izvēlēta par slavas zāles pastāvīgās atrašanās vietu. Kompleksa arhitekts ir [[Bei Juimins]]. "Izpildītāju" kategorijā kopumā uzņemti vairāk nekā 320 mākslinieku. == Slavas zāles dalībnieki == Mākslinieki tiek uzņemti Rokenrola slavas zālē ikgadējā uzņemšanas ceremonijā. Gadu gaitā lielākā daļa ceremoniju ir notikušas [[Waldorf-Astoria viesnīcā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tomēr 1993. gada 12. janvārī ceremonija notika [[Losandželosa|Losandželosā]] un tur atkal notika 2013.gadā. 1997. gada 6. maijā, aptuveni pusotru gadu pēc Rokenrola slavas zāles un muzeja atklāšanas, ceremonija notika Klīvlendā. Tā atgriezās Klīvlendā 2009. gadā un vēlreiz 2012. gadā. Pašreizējie plāni paredz, ka ceremonija [[Klīvlenda|Klīvlendā]] notiks ik pēc trim gadiem. Parasti katru gadu iecelto skaits svārstās no apmēram pusduča līdz ducim. Gandrīz visi dzīvie uzņemtie ir apmeklējuši ceremonijas, un viņiem Slavas zāles balvu pasniedz mākslinieks, kuru ietekmēja šī nominanta radītā mūzika. Ceremonijās, kas ietver arī daudzus muzikālus priekšnesumus, uzstājas gan prezentācijas vadītājs, gan klātesošais nominants. Līdz 2021. gada februārim ir 338 uzņemtie mākslinieki<ref>https://www.rockhall.com/inductees/a-z</ref>. Pirmajā slavas zālē uzņemto grupā, kas tika uzņemta 1986. gada 23. janvārī, bija [[Elviss Preslijs]], [[Džeimss Brauns]], [[Litls Ričards]], [[Fats Domino]], [[Rejs Čārlzs]], [[Čaks Berijs]]<ref>https://www.npr.org/2020/01/14/796012607/women-make-up-less-than-8-of-rock-and-roll-hall-of-fame-inductees</ref> Sems Kuks, [[The Everly Brothers]], [[Badijs Holijs]] un [[Džerijs Lī Lūiss]]. Roberts Džonsons, Džimijs Rodžerss un Džimijs Jansijs tika uzņemti kā agrīnās ietekmes veidotāji, [[Džons Hemonds]] saņēma balvu par mūža ieguldījumu, bet [[Alans Frīds]] un [[Sems Filipss]] tika uzņemti kā neizpildītāji. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website|www.rockhall.com}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Slavas zāles]] dy5ukpanss0r7zkm7ltjx3jpxrytznr Meža prospekts (Jūrmala) 0 398760 3672661 2954788 2022-08-19T11:24:08Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Meža prospekts|Meža prospekts}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Meža prospekts |attēls = Meza prospekts.jpg |attēla paraksts = Meža prospekts |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |kartes paraksts = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Dzintari]] * [[Bulduri]] * [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] |ielas garums = 5800 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4, 2, 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] |mikroautobuss = * [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1.]] * [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7.]] |cits = }} '''Meža prospekts''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], kas savieno [[Dzintari|Dzintaru]], [[Bulduri|Bulduru]] un [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimes. Meža prospekts sākas krustojumā ar [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku ielu]]. Kopējais ielas garums ir 5800 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Posmā no Turaidas ielas līdz Dzintaru ceļa pārvadam Meža prospektā satiksmes kustība norit četrās joslās; gar ceļa pārvadu satiksme norit vienā joslā, bet pēc tam līdz pat prospekta beigām satiksme norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju apbūve. Meža prospekts iet gar Dzintaru mežaparku. == Ielu savienojumi == Meža prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Turaidas iela (Jūrmala)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) * [[Carnikavas iela (Jūrmala)|Carnikavas iela]] (T veida krustojums) *[[Skujienes iela (Jūrmala)|Skujienes iela]] *[[Ropažu iela (Jūrmala)|Ropažu iela]] (T veida krustojums) * [[Dikļu iela (Jūrmala)|Dikļu iela]] (T veida krustojums) * [[Madonas iela (Jūrmala)|Madonas iela]] (T veida krustojums) * [[Kalsnavas iela (Jūrmala)|Mālpils iela]] (T veida krustojums) * [[Piestātnes iela (Jūrmala)|Piestātnes iela]] *[[Kalsnavas iela (Jūrmala)|Kalsnavas iela]] (T veida krustojums) * [[Indras iela (Jūrmala)|Indras iela]] (T veida krustojums) * [[Aglonas iela (Jūrmala)|Aglonas iela]] (T veida krustojums) * [[Krāslavas iela (Jūrmala)|Krāslavas iela]] (T veida krustojums) * [[Ludzas iela (Jūrmala)|Ludzas iela]] (T veida krustojums) * [[Ilūkstes iela (Jūrmala)|Ilūkstes iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Jūrmala)|Balvu iela]] (T veida krustojums) * [[Dagdas iela (Jūrmala)|Dagdas iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Krišjāņa Barona iela]] (T veida krustojums) * [[1. līnija (Jūrmala)|1. līnija]] * [[2. līnija (Jūrmala)|2. līnija]] * [[3. līnija (Jūrmala)|3. līnija]] * [[4. līnija (Jūrmala)|4. līnija]] * [[5. līnija (Jūrmala)|5. līnija]] (T veida krustojums) * [[6. līnija (Jūrmala)|6. līnija]] * [[7. līnija (Jūrmala)|7. līnija]] (T veida krustojums) * [[Vienības prospekts]] * [[8. līnija (Jūrmala)|8. līnija]] (T veida krustojums) * [[9. līnija (Jūrmala)|9. līnija]] (T veida krustojums) * [[11. līnija (Jūrmala)|11. līnija]] (T veida krustojums) * [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]] (T veida krustojums) * [[13. līnija (Jūrmala)|13. līnija]] (T veida krustojums) * [[14. līnija (Jūrmala)|14. līnija]] (T veida krustojums) * [[15. līnija (Jūrmala)|15. līnija]] (T veida krustojums) * [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]] * [[Mežotnes iela (Jūrmala)|Mežotnes iela]] (T veida krustojums) * [[Oskara Kalpaka prospekts]] * [[Burtnieku iela (Jūrmala)|Burtnieku iela]] (T veida krustojums) *[[Vaidelotes iela (Jūrmala)|Vaidelotes iela]] (T veida krustojums) * [[Krīvu iela (Jūrmala)|Krīvu iela]] (T veida krustojums) * [[22. līnija (Jūrmala)|22. līnija]] (T veida krustojums) * [[23. līnija (Jūrmala)|23. līnija]] (T veida krustojums) * [[28. līnija (Jūrmala)|28. līnija]] (T veida krustojums) * [[30. līnija (Jūrmala)|30. līnija]] (T veida krustojums) * [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku iela]] (T veida krustojums) == Iestādes == Meža prospektā 36 atrodas Bulduru pasta nodaļa. Tāpat uz Meža prospekta atrodas viesnīcas, pārtikas veikals un ēdināšanas iestādes. == Sabiedriskais transports == Pa Meža prospektu kursē [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1. mikroautobusu maršruts]], [[7. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|7. mikroautobusu maršruts]] un [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4. autobusu maršruts]]. == Skatīt arī == * [[Dzintari]] * [[Bulduri]] * [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]] 8ekk52209cfooyyx222dznukwn5utty Skujienes iela (Jūrmala) 0 399719 3672656 2954792 2022-08-19T11:18:32Z Eremu1 102242 Eremu1 pārvietoja lapu [[Skujienes iela]] uz [[Skujienes iela (Jūrmala)]]: Iela ar tādu nosaukumu ir arī Rīgā. wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Skujienes iela |attēls = Skujienes iela.jpg |attēla paraksts = Skujienes iela |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Dzintari]] |ielas garums = 140 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Skujienes iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dzintari|Dzintaru]] apkaimē. Skujienes iela sākas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Brīvības prospekts|Brīvības prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 140 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Skujienes ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. == Ielu savienojumi == Skujienes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums) * [[Edinburgas prospekts]] * [[Brīvības prospekts]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzintari]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]] j8wepyzxy3uaqjvt9xypz4hlbuujpb8 Konsula iela (Rīga) 0 401089 3672611 3626628 2022-08-19T08:25:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Konsula iela |attēls = Konsula iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 500 metri |atklāta = 1882. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Konsula iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. Konsula iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un beidzas pie [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s, kur iela pārtop par [[Mazā Dārza iela (Rīga)|Mazo Dārza ielu]]. Ielas kopējais garums ir 500 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Konsula ielā ir dzīvojamā apbūve, bet tās pāra numuru pusē atrodas [[Rīgas 41. vidusskola]]s (Slokas ielā 49A) un [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s ([[Dzirciema iela|Dzirciema ielā]] 16) teritorijas. RSU būvē jaunu studiju un zinātnes centru Konsula ielā 21.<ref>[https://www.rsu.lv/studiju-un-zinatnes-centrs-konsula-iela Studiju un zinātnes centrs Konsula ielā] RSU</ref> == Vēsture == Konsula iela ir izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/|title=Dzirciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-05-28}}</ref> == Ielu savienojumi == Konsula iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] (T veida krustojums) * [[Skrīveru iela (Rīga)|Skrīveru iela]] (T veida krustojums) * [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] (caur RSU autostāvvietu) * [[Mazā Dārza iela (Rīga)|Mazā Dārza iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9524|24.0592|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 2fpgw7ft01mshvgzg6xfw19jm7jjobo Skrīveru iela (Rīga) 0 401094 3672641 3236632 2022-08-19T09:49:51Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Skrīveru iela |attēls = Skrīveru iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 50 metri |atklāta = 1882. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Skrīveru iela''' ir iela [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]], kas sākas krustojumā ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Konsula iela (Rīga)|Konsula ielu]]. Skrīveru iela ir viena no īsākām Dzirciema ielām, tās garums ir nepilni 50 metri. == Vēsture == Iela tika izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Писарская улица}}), kas laika gaitā nav mainījies. [[Skrīveri]] ir ciems [[Vidzeme|Vidzemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/|title=Dzirciema ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielu savienojumi == Skrīveru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Jūrmalas gatve]] * [[Konsula iela (Rīga)|Konsula iela]] == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180223003419/http://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/ Dzirciema ielas Citariga.lv] {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] agdgli5jnnxa4sim49myk3z0vz1qmv1 3672642 3672641 2022-08-19T09:50:21Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Skrīveru iela |attēls = Skrīveru iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 50 metri |atklāta = 1882. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Skrīveru iela''' ir iela [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]], kas sākas krustojumā ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Konsula iela (Rīga)|Konsula ielu]]. Skrīveru iela ir viena no īsākām Dzirciema ielām, tās garums ir nepilni 50 metri. == Vēsture == Iela tika izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Писарская улица}}), kas laika gaitā nav mainījies. [[Skrīveri]] ir ciems [[Vidzeme|Vidzemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/|title=Dzirciema ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielu savienojumi == Skrīveru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Jūrmalas gatve]] * [[Konsula iela (Rīga)|Konsula iela]] == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] qlvpfk1gvcyp81cnc8wemzs6rd4oyda Mazā Dārza iela (Rīga) 0 401096 3672613 3307644 2022-08-19T08:28:17Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Mazā Dārza iela|Mazā Dārza iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Dārza iela |attēls = Mazā Dārza iela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 130 metri |atklāta = 1963. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Dārza iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciemā]]. Mazā Dārza iela sākas krustojumā ar [[Dzirciema iela|Dzirciema ielu]] un beidzas pie [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s, kur iela pārtop par [[Konsula iela (Rīga)|Konsula ielu]]. Ielas kopējais garums ir 130 metri. Lielāko tiesu [[grants]] segums, tikai ielas pašā sākumā [[asfaltbetons]]. == Vēsture == Iela tika izveidota 1963. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/|title=Dzirciema ielu katalogs (M – Z)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielu savienojumi == Mazā Dārza iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzirciema iela]] (T veida krustojums) * [[Konsula iela (Rīga)|Konsula iela]] == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} {{coord|56.9527|24.0546|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] ffht5gucsguqa9fh7ixz6v4alw7z94c Doloresa O'Riordana 0 405835 3672225 3577229 2022-08-18T15:39:24Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Doloresa O'Riordana | Vārds_orig = ''Dolores O'Riordan'' | Attēls = Dolores O'Riordan performing in May 2012.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1971|9|6}} | Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Limerikas grāfiste|Ballibrikena}} | Miris = {{mdv|2018|1|15|1971|9|6}} | Vieta_mr = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls ([[mecosoprāns]]) | Gadi = 1989–2018 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = ''[[The Cranberries]]'', [[D.A.R.K.]] | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Doloresa Mary Eileen O'Riordana''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|ga|Dolores O'Riordan}}, dzimusi {{dat|1971|9|6}}, mirusi {{dat|2018|1|15}}) bija [[Īrija]]s dziedātāja un dziesmu autore, mūzikas grupas ''[[The Cranberries]]'' soliste no 1990. līdz 2003. gadam, kā arī no 2009. līdz 2018. gadam. Doloresa O'Riordana nomira {{dat|2018|1|15||bez}}, [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] noslīkstot vannā viesnīcas numuriņā, [[Londona|Londonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Īrija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:O'Riordana, Doloresa}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īru dziedātāji]] 7xf872oj2h5an9rkf4207uk8smuewro 3672226 3672225 2022-08-18T15:43:54Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Doloresa O'Riordana | Vārds_orig = ''Dolores O'Riordan'' | Attēls = Dolores O'Riordan performing in May 2012.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1971|9|6}} | Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Limerikas grāfiste|Ballibrikena}} | Miris = {{mdv|2018|1|15|1971|9|6}} | Vieta_mr = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, mūziķe | Instrumenti = vokāls ([[mecosoprāns]]), ģitāra, taustiņinstrumenti | Gadi = 1989–2018 |Izdevējkompānija = Sanctuary, Cooking Vinyl | Darbojies_arī = ''[[The Cranberries]]'', [[D.A.R.K.]] | Mlapa = doloresoriordanofficial.com | Dzimums = S }} '''Doloresa Mary Eileen O'Riordana''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|ga|Dolores O'Riordan}}, dzimusi {{dat|1971|9|6}}, mirusi {{dat|2018|1|15}}) bija [[Īrija]]s dziedātāja un dziesmu autore, mūzikas grupas ''[[The Cranberries]]'' soliste no 1990. līdz 2003. gadam, kā arī no 2009. līdz 2018. gadam. Doloresa O'Riordana nomira {{dat|2018|1|15||bez}}, [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] noslīkstot vannā viesnīcas numuriņā, [[Londona|Londonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Īrija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:O'Riordana, Doloresa}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īru dziedātāji]] egg1h3eif87lcjqj65f9f8kwsr4mnz1 3672227 3672226 2022-08-18T15:44:27Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Doloresa O'Riordana | Vārds_orig = ''Dolores O'Riordan'' | Attēls = Dolores O'Riordan performing in May 2012.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1971|9|6}} | Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Limerikas grāfiste|Ballibrikena}} | Miris = {{mdv|2018|1|15|1971|9|6}} | Vieta_mr = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, mūziķe | Instrumenti = vokāls ([[mecosoprāns]]), ģitāra, taustiņinstrumenti | Gadi = 1989–2018 |Izdevējkompānija = Sanctuary, Cooking Vinyl | Darbojies_arī = ''[[The Cranberries]]'', [[D.A.R.K.]] | Mlapa = https://doloresoriordanofficial.com/ | Dzimums = S }} '''Doloresa Mary Eileen O'Riordana''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|ga|Dolores O'Riordan}}, dzimusi {{dat|1971|9|6}}, mirusi {{dat|2018|1|15}}) bija [[Īrija]]s dziedātāja un dziesmu autore, mūzikas grupas ''[[The Cranberries]]'' soliste no 1990. līdz 2003. gadam, kā arī no 2009. līdz 2018. gadam. Doloresa O'Riordana nomira {{dat|2018|1|15||bez}}, [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] noslīkstot vannā viesnīcas numuriņā, [[Londona|Londonā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Īrija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:O'Riordana, Doloresa}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īru dziedātāji]] ab9gstn237anz1xk8msb5yfxxyusc2e 3672229 3672227 2022-08-18T15:46:16Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Doloresa O'Riordana | Vārds_orig = ''Dolores O'Riordan'' | Attēls = Dolores O'Riordan performing in May 2012.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1971|9|6}} | Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Limerikas grāfiste|Ballibrikena}} | Miris = {{mdv|2018|1|15|1971|9|6}} | Vieta_mr = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, mūziķe | Instrumenti = vokāls ([[mecosoprāns]]), ģitāra, taustiņinstrumenti | Gadi = 1989–2018 |Izdevējkompānija = Sanctuary, Cooking Vinyl | Darbojies_arī = ''[[The Cranberries]]'', [[D.A.R.K.]] | Mlapa = https://doloresoriordanofficial.com/ | Dzimums = S }} '''Doloresa Mary Eileen O'Riordana''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|ga|Dolores O'Riordan}}, dzimusi {{dat|1971|9|6}}, mirusi {{dat|2018|1|15}}) bija [[Īrija]]s dziedātāja un dziesmu autore, mūzikas grupas ''[[The Cranberries]]'' soliste no 1990. līdz 2003. gadam, kā arī no 2009. līdz 2018. gadam. Doloresa O'Riordana nomira {{dat|2018|1|15||bez}}, [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] noslīkstot vannā viesnīcas numuriņā, [[Londona|Londonā]].<ref>https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-45434898</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Īrija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} == Atsauces == {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:O'Riordana, Doloresa}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īru dziedātāji]] njcxe8rokjryqte8dqn960icdf31lwo 3672230 3672229 2022-08-18T15:47:00Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Doloresa O'Riordana | Vārds_orig = ''Dolores O'Riordan'' | Attēls = Dolores O'Riordan performing in May 2012.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = 2012. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1971|9|6}} | Vieta_dz = {{vieta|Īrija|Limerikas grāfiste|Ballibrikena}} | Miris = {{mdv|2018|1|15|1971|9|6}} | Vieta_mr = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, mūziķe | Instrumenti = vokāls ([[mecosoprāns]]), ģitāra, taustiņinstrumenti | Gadi = 1989–2018 |Izdevējkompānija = Sanctuary, Cooking Vinyl | Darbojies_arī = ''[[The Cranberries]]'', [[D.A.R.K.]] | Mlapa = https://doloresoriordanofficial.com/ | Dzimums = S }} '''Doloresa Mary Eileen O'Riordana''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|ga|Dolores O'Riordan}}, dzimusi {{dat|1971|9|6}}, mirusi {{dat|2018|1|15}}) bija [[Īrija]]s dziedātāja un dziesmu autore, mūzikas grupas ''[[The Cranberries]]'' soliste no 1990. līdz 2003. gadam, kā arī no 2009. līdz 2018. gadam. Doloresa O'Riordana nomira {{dat|2018|1|15||bez}}, [[alkohola reibums|alkohola reibumā]] noslīkstot vannā viesnīcas numuriņā, [[Londona|Londonā]].<ref>https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-45434898</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Īrija-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:O'Riordana, Doloresa}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mansterā dzimušie]] [[Kategorija:Īru dziedātāji]] hj6upbhfdfcnin87i6ghubv57mgnwrl Grīvas iela (Rīga) 0 410339 3672647 3316425 2022-08-19T09:56:19Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Grīvas iela |attēls = Grīvas iela, Iļģuciems, Rīga .JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Dagmaras iela karte.png --> |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]] |ielas garums = 470 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Grīvas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]] (jeb [[Nordeķi|Nordeķos]]). Grīvas iela sākas krustojumā ar [[Vecā Buļļu iela|Veco Buļļu ielu]], krustojas ar [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes ielu]] un [[Vērdiņu iela (Rīga)|Vērdiņu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 470 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Grīvas ielā ir pārsvarā daudzdzīvokļu namu apbūve (tā sauktais Grīvas masīvs), kā arī savrupmājas un sabiedriskās ēkas, tostarp [[Rīgas 71. vidusskola]] (viena no skolas ēkām, kur atrodas 1.—4. klases un Bērnu rehabilitācijas centrs; skola ir specializējusies pamatizglītības programmu veikšanā izglītojamajiem ar [[garīgās attīstības traucējumi]]em) un Rīgas 81. pirmsskolas izglītības iestāde. == Vēsture == 1880. gadā Rīgas kartēs sastopama [[Luīzes iela]], tagadējā Grīvas iela bija daļa no šīs ielas. 1889. gadā Grīvas iela jau minēta kā pastāvīga iela ({{val|ru|Гривенская улица}}), bet otra Luīzes ielas daļa tika nosaukta par [[Kauņas iela (Rīga)|Kauņas ielu]]. Laika gaitā Grīvas ielas nosaukums vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ilguciems/ielas/1/|title=Iļģuciema ielu katalogs (A – L)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-19}}</ref> == Ielu savienojumi == Grīvas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecā Buļļu iela]] * [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] * [[Vērdiņu iela (Rīga)|Vērdiņu iela]] * [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]] == Skatīt arī == * [[Iļģuciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} {{coord|56.9649|24.0505|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] drx831rehrabpbayuuwhr7gihprmb19 Rīgas Aviācijas muzejs 0 411765 3672535 3534165 2022-08-19T03:14:31Z Pirags 3757 /* ievads */ atj wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = [[Latvija]], [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir liels [[aviācija]]s iekārtu muzejs Latvijā un viens no lielākajiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko padomju lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. Muzeja vēsture aizsākusies ar [[Frīdrihs Canders|Fridriha Candera]] vārdā Jauno lidotāju kluba izveidošanu 1965. gadā. Muzejs tika atklāts 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes jūras aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Fridriha Candera Jauno lidotāju kluba]] pastāvīga direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai tika piešķirta teritorija [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. Tas atrodas pa labi no lidostas termināla. Muzeja teritorija lidostā "Rīga" bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} re3j4n6lddux92vm0u2mvb21i1pqm4i 3672536 3672535 2022-08-19T03:17:25Z Pirags 3757 Atj wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir liels [[aviācija]]s iekārtu muzejs Latvijā un viens no lielākajiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko padomju lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. Muzeja vēsture aizsākusies ar [[Frīdrihs Canders|Fridriha Candera]] vārdā Jauno lidotāju kluba izveidošanu 1965. gadā. Muzejs tika atklāts 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes jūras aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Fridriha Candera Jauno lidotāju kluba]] pastāvīga direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai tika piešķirta teritorija [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskajā lidostā "Rīga"]]. Tas atrodas pa labi no lidostas termināla. Muzeja teritorija lidostā "Rīga" bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} esw78s7ftj12jasnylm4ocmxkkjlvwk 3672560 3672536 2022-08-19T06:11:40Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir liels [[aviācija]]s iekārtu muzejs Latvijā un viens no lielākajiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko padomju lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. == Vēsture == 1965. gadā nodibināja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā nosaukto Jauno lidotāju klubu. Muzeju atklāja 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba]] direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai piešķīra teritoriju pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] termināla. Sakarā ar lidostas "Rīga" pārbūvi muzeja teritorija bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} 7cfcuolrnbygd4d7oexmsyc2klx5gez 3672561 3672560 2022-08-19T06:12:16Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir [[aviācija]]s iekārtu muzejs Latvijā un viens no lielākajiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko padomju lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. == Vēsture == 1965. gadā nodibināja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā nosaukto Jauno lidotāju klubu. Muzeju atklāja 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba]] direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai piešķīra teritoriju pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] termināla. Sakarā ar lidostas "Rīga" pārbūvi muzeja teritorija bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} 33fzm23fofrfsqb1paryjvpyedz95lw 3672565 3672561 2022-08-19T06:31:59Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir privāts [[aviācija]]s iekārtu muzejs Latvijā un viens no lielākajiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko padomju lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. == Vēsture == 1965. gadā nodibināja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā nosaukto Jauno lidotāju klubu. Muzeju atklāja 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba]] direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai piešķīra teritoriju pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] termināla. Sakarā ar lidostas "Rīga" pārbūvi muzeja teritorija bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} 6s921d5rzlqzgu8dsxlbffyd0tbl4cs 3672566 3672565 2022-08-19T06:33:47Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir privāts muzejs Latvijā un viens no lielākajiem [[aviācija]]s iekārtu muzejiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko padomju lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. == Vēsture == 1965. gadā nodibināja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā nosaukto Jauno lidotāju klubu. Muzeju atklāja 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba]] direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai piešķīra teritoriju pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] termināla. Sakarā ar lidostas "Rīga" pārbūvi muzeja teritorija bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} g1qy72a4prjinp19wxnd4ksefwd4wkn 3672567 3672566 2022-08-19T06:36:10Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir privāts muzejs [[Skulte (Mārupes novads)|Skultē]], to uzskata par vienu no lielākajiem [[aviācija]]s iekārtu muzejiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko padomju lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. == Vēsture == 1965. gadā nodibināja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā nosaukto Jauno lidotāju klubu. Muzeju atklāja 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba]] direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai piešķīra teritoriju pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] termināla. Sakarā ar lidostas "Rīga" pārbūvi muzeja teritorija bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} t15qszhlr19lqzlhhkdgbdm9awwjd6k 3672568 3672567 2022-08-19T06:37:35Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir privāts muzejs [[Skulte (Mārupes novads)|Skultē]], to uzskata par vienu no lielākajiem [[aviācija]]s iekārtu muzejiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko [[PSRS]] ražoto lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. == Vēsture == 1965. gadā nodibināja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā nosaukto Jauno lidotāju klubu. Muzeju atklāja 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba]] direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai piešķīra teritoriju pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] termināla. Sakarā ar lidostas "Rīga" pārbūvi muzeja teritorija bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | Mi-8T | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} 0f6ls3nz3o2zjiedc3vm6wl2vo0x9ib 3672570 3672568 2022-08-19T06:40:08Z Pirags 3757 /* Helikopteri */ wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Rīgas Aviācijas muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = | map_caption = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = |lat_dir =N |lat_deg =56.9189 |lat_min = |lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =23.9604 |lon_min = |lon_sec = |region = LV |CoordScale =10000 | established = [[1997. gads|1997. gadā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://aviamuseum.org/RU/index.html |title=Par muzeju {{val{{!}}ru{{!}}О музее}} |access-date={{dat|2018|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130917010209/http://aviamuseum.org/RU/index.html |archivedate={{dat|2013|09|17||bez}} }}</ref> | dissolved = | location = Skultes iela 35, Skulte, [[Mārupes novads]] | type = | collection = | visitors = | director = [[Viktors Talpa]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = [http://airmuseum.lv/home/ http://airmuseum.lv/home/] }} '''Rīgas aviācijas muzejs''' ir privāts muzejs [[Skulte (Mārupes novads)|Skultē]], to uzskata par vienu no lielākajiem [[aviācija]]s iekārtu muzejiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|title=Rīgas Aviācijas muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=muzeji.lv|access-date=2018-11-05|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181025142215/http://www.muzeji.lv/lv/museums/riga-aviation-museum/|archivedate=2018-10-25}}</ref> <!--[ieslēpju faktu ar atsauci, jo ir Igaunijas Aviācijas muzejs pie Tartu] Tas ir vienīgais šāda veida muzejs Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/3009-rigas-aviacijas-tehnikas-muzejs|title=Rīgas aviācijas tehnikas muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-05|language=en}}</ref> --> Muzejs ietver lielāko [[PSRS]] ražoto lidaparātu, lidmašīnu un helikopteru kolekciju ārpus [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]]. == Vēsture == 1965. gadā nodibināja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā nosaukto Jauno lidotāju klubu. Muzeju atklāja 1997. gadā pēc [[Viktors Talpa|Viktora Talpas]], bijušā PSRS Melnās jūras flotes aviācijas militārā inženiera, [[Latvijas Civilās aviācijas pārvalde]]s [[Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs|Frīdriha Candera Jauno lidotāju kluba]] direktora un lidmašīnu An-24, Tu-154B [[bortinženieris|bortinženiera]] iniciatīvas. Muzeja izvietošanai piešķīra teritoriju pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|starptautiskās lidostas "Rīga"]] termināla. Sakarā ar lidostas "Rīga" pārbūvi muzeja teritorija bija jāatbrīvo līdz 2021. gada 31. martam.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/virs-ar-dzelzs-putniem-14255693 Vīrs ar dzelzs putniem]</ref><ref>[https://iauto.lv/zinas/latvija/36955-rigas-aviacijas-muzejam-lidz-marta-beigam-no-eksponatiem-jaatbrivo-pasreizeja-teritorija Rīgas Aviācijas muzejam līdz marta beigām no eksponātiem jāatbrīvo pašreizējā teritorija]</ref> Tika vākti ziedojumi piemērota zemes gabala iegādei.<ref>[https://www.facebook.com/Vitalij.Borshch/posts/10222520555675734 Latvijas Aviācijas muzejam nepieciešama palīdzība!]</ref> Pēc vienošanās ar lidostu "Rīga" muzeja eksponātus 2021. gada 24. augustā pārvietoja uz [[Skulte (Mārupes novads)|Skulti]], uz teritoriju blakus autoceļam [[V14]].<ref>[https://www.tvnet.lv/7214274/rigas-aviacijas-muzeju-parcels-uz-lidostas-riga-teritoriju-skultes-puse Rīgas Aviācijas muzeju pārcels uz lidostas "Rīga" teritoriju Skultes pusē]</ref> == Eksponāti == [[Attēls:Rīgas aviācijas muzeja panorāma.jpeg|thumb|1130px|[[Rīgas Aviācijas muzejs|Rīgas Aviācijas muzeja]] panorāma 2020.gadā]] 2012. gadā muzeja brīvdabas ekspozīcijā varēja apskatīt 40 [[lidmašīna]]s un [[helikopters|helikopterus]], kā arī [[lidlauks|lidlauka]] tehniku, šobrīd (2018) muzejā ir 47 eksponāti. === Helikopteri === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | [[Attēls:Ka-26 Riga.jpg|200px]] | Kamov Ka-26 | СССР-24057 | vieglais daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:MI-1 museum in Riga.JPG|200px]] |[[Mi-1]] | 17 | vieglais triecienhelikopters |- | |[[Mi-2]] | 21 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-2 Riga.jpg|200px]] |[[Mi-2]] | 22 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-4 Riga.jpg|200px]] | Mi-4 | СССР-31449 | daudzmērķu helikopters |- | [[Attēls:Mi-6 Riga.jpg|200px]] | Mi-6 | 09 | smagais transporta helikopters |- | [[Attēls:Mi-8 Riga.jpg|200px]] | [[Mi-8T]] | 17 | transporta-desanta helikopters |- | [[Attēls:Mi-24 Riga.jpg|200px]] | Mi-24A | 20 | vieglais triecienhelikopters |} === Lidmašīnas === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | |[[An-2]] | 22 | vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | | An-14 | 01 |vieglā daudzmērķu īsas pacelšanās-nolaišanās (STOL jeb ''Short take-off and landing)'' lidmašīna |- | [[Attēls:An-24B_Latavio_YL-LCD.jpg|200px]] | An-24B | СССР-46400 | pasažieru lidmašīna reģionālajām aviolīnijām |- | | Aero L-29 Delfin | 22 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 26 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 38 | mācību lidmašīna |- | | Aero L-29 Delfin | 92 | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 14 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-15УТИ | 58 | | mācību lidmašīna |- | | MiG-21бис | 76 | iznīcinātājs |- | | MiG-21СМТ | 10 | iznīcinātājs |- | | MiG-21УМ | 94 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-21УС | 06 | mācību-treniņu iznīcinātājs |- | | MiG-23БМ | с/н 3910601 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | MiG-23М | 74 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-23МФ | 16 | iznīcinātājs-pārtvērējs |- | | MiG-25РБС | 34 | taktiskā izlūklidmašīna-bumbvedējs |- | | MiG-29УБ | 52 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Sukhoi Su-7 | 27 | iznīcinātājs-bumbvedējs |- | | Sukhoi Su-7У | 43 | mācību-kaujas iznīcinātājs |- | | Tu-22M | 53 | tālās darbības bumbvedēja prototips |- | | Тu-134А-3 | RA-65717 | pasažieru lidmašīna |- | | Yak-18T | CCCP-38342 | mācību-treniņu lidmašīna |- | [[Attēls:Yak-28 Riga.jpg|200px]] | Yak-28P | 22 | izlūklidmašīna |- | | Cessna 150 | с/н 15059081 | vieglā lidmašīna |- | | Zlín Z-37A | OK-ZKC | vieglā lauksaimniecības lidmašīna |} ===[[Planieris|Planieri]]=== {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Let L-13 Blaník | 47 | treniņu planieris |- | | Let L-13 Blaník | 72 | treniņu planieris |} === Lidmašīnu kabīnes === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | Su-24M | s/n 0515318 | frontes bumbvedējs |- | | Su-24M | s/n 0915306 | frontes bumbvedējs |- | | Т-10 (Su-27 prototips) | s/n 02-04 | iznīcinātāja prototips |- | | Tu-104A | СССР-42328 | pasažieru lidmašīna |- | | Tu-104B | СССР-65698 | pasažieru lidmašīna |} === Cita tehnika === {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center" |- ! style="width:20%;"| Attēls ! style="width:20%;"| Tips ! style="width:20%;"| Borta numurs ! style="width:40%;"| Apraksts |- | | TRUMP D40-D | | automobilis lidmašīnu pretapledošanas apstrādei |- | | АА-60 (7310), modelis 160.01 | | lidlauka ugunsdzēsēju automobilis |- | | РСП-7Т | | lidmašīnu nolaišanās radiolokācijas sistēma |- | | СКП-9МВ | | starta komandpunkts |} == Atsauces == {{commonscat|Riga Aviation Museum|Rīgas Aviācijas muzejs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/glabsimsparnus Glābsim spārnus!] * [https://web.archive.org/web/20181113001111/http://airmuseum.lv/par-muzeju/ Rīgas aviācijas muzejs] * [https://web.archive.org/web/20180228204638/http://yakunin-anton.livejournal.com/5696.html Фотообзор экспонатов Рижского авиамузея] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Aviācija]] {{Latvijas muzeji}} a353ctxpjpyute6kifhjf0wvgbnm5pp Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3672308 3671777 2022-08-18T18:01:00Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-18 18:01:00{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 38 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 38 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 36 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 31 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 17 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 15 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 10 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- | {{page-multi|page=Dalībnieka diskusija:Wandelndes Lexicon|t|h|d}} || 2022-08-18 11:18:43 || 0 || {{U|Lexmehl}} || <nowiki>speedy deletion</nowiki> || not longer needed || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> n1nuedalxi71qhskph9npefwxabt1ji Ansis 0 417283 3672122 3460902 2022-08-18T12:12:01Z Dukurs 12542 /* Mūziķa karjera */ gram. wikitext text/x-wiki {{Mazais burts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ansis | Attēls = | Att_izm = 250px | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = Ansis Kolmanis | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|8}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}} | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, [[producents (mūzika)|producents]] | Gadi = 2003—pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Dirty Deal Audio]]'' | Darbojies_arī = [[PKI]]<br />[[Kreisais krasts]]<br />[[Riekstu Armija]]<br />[[Lāzeri (apvienība)|Lāzeri]] <br /> [[Netīrās Cilpas]] <br /> [[Ritmiskās Runas]] <br /> [[rolands če|rolandu če]] | Mlapa = http://ansis.co/ | Dzimums = V }} '''ansis''' (īstajā vārdā '''Ansis Kolmanis''', dzimis {{dat|1987|5|8}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir [[Latvija]]s [[hiphops|hiphopa]] mūziķis, bītkmeikeris un mūzikas producents. Par albumu "[[Liela māksla]]" (2020) saņēmis nozīmīgāko [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]] 2021. gada balvu kategorijā labākais albums, kā arī tas atzīts par [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labāko hiphop mūzikas albumu]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53026269|title=Pasniegtas 'Zelta mikrofona' balvas. Gada albums – ansis 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-03-17|date=2021-03-17|language=lv}}</ref> Šo balvu saņēmis arī par albumu "Balzams" (2018), savukārt 2019. gadā viņa dziesma "Zemes stunda" atzīta par labāko iedzīvotāju balsojumā ("Origo Zelta dziesma"). == Biogrāfija == Dzimis [[Ķemeri|Ķemeros]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] 1987. gada 8. maijā. Viņš audzis radošu cilvēku ģimenē: māte [[Ieva Kolmane]] ir [[literatūrzinātne|literatūrkritiķe]] un [[tulkošana|tulkotāja]], tēvs ir rotkalis.<ref name="Satori">{{Tīmekļa atsauce|title=Ansis Kolmanis: Kā dabūt akmeni sniega pikā iekšā|publisher=Satori.lv|date=19.07.2018.|first=Uldis|last=Rudaks|url=https://www.satori.lv/article/ansis-kolmanis-ka-dabut-akmeni-sniega-pika-ieksa|accessdate=17.01.2019}}</ref> Brālis [[Kārlis Kolmanis]], pazīstams arī kā ''181h'', arī bītkmeikeris, sadarbojas kopā ar ansi apvienībā [[Netīrās Cilpas]].<ref name="TVNET"/> Precējies ar dejotāju un modeli Līvu Kolmani,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/319649-vina-ir-ka-glezna-man-blakus-popularajam-reperim-ansim-varen-efektiga-sieva|title="Viņa ir kā glezna man blakus" - populārajam reperim ansim varen efektīga sieva|website=Jauns.lv|access-date=2020-10-17|language=lv}}</ref> kura ir arī mūziķa menedžere.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izglitiba.riga.lv/lv/izglitiba?target=news_item&news_item=ciemos-reperis-ansis-2586|title=Ciemos reperis Ansis|website=izglitiba.riga.lv|access-date=2021-04-10}}</ref> Pašlaik dzīvo Rīgā. == Mūziķa karjera == Pirmos soļus mūzikā sācis ap 2003.—2004. gadu. Tad arī izlēmis, ka viņa pseidonīms būs ''ansis'', ko rakstījis ar mazajiem burtiem, jo šādi uzrakstot, viņaprāt, izskatījies labāk. Turklāt šādi varot vieglāk nošķirt mūziķi "ansi" no "Anša", ierindas cilvēka.<ref name="TVNET">{{Tīmekļa atsauce|title=Reperis ansis atklāj, kāpēc viņa vārds jāraksta ar mazo burtu|publisher=[[tvnet.lv]]|date=4.03.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4533560/reperis-ansis-atklaj-kapec-vina-vards-jaraksta-ar-mazo-burtu|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2005. gadā izdevis debijas soloalbumu ''[[111 (albums)|111]]''. Vēlāk iesaistījies dažādās hiphopa mūziķu apvienībās kā [[PKI]], [[Kreisais krasts]] un [[Riekstu Armija]]. 2013. gadā kopā ar [[Oriole|Orioli]] izdevis otro albumu ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]''.<ref name=":0" /> 2017. gadā izdevis trešo albumu "Balzams".<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title=Bio|publisher=ansis.co|url=http://ansis.co/bio|accessdate=17.01.2019|archive-date=25.08.2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180825225407/http://ansis.co/bio}}</ref> Par to mūziķis 2018. gadā ieguva balvu [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]] nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums|Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais hiphop mūzikas albums]] un tika nominēts [[Austras balva]]i.<ref name="TVNET2">{{Tīmekļa atsauce|first=Krista|last=Tuča|title=«Zelta mikrofona» ieguvējs ansis: «Hiphops šobrīd Latvijā ir ļoti spēcīgs»|publisher=[[tvnet.lv]]|date=27.02.2018.|url=https://www.tvnet.lv/4518559/zelta-mikrofona-ieguvejs-ansis-hiphops-sobrid-latvija-ir-loti-specigs|accessdate=17.01.2019}}</ref> 2018. gadā kopā ar dziedātāju Kristīni Pāži izdeva dziesmu "Zemes stunda", kas 2019. gada Zelta mikrofons balvā iedzīvotāju balsojumā atzīta par "Origo Zelta dziesmu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/272714-zelta-mikrofonu-par-gada-albumu-sanem-instrumenti.htm|title="Zelta mikrofonu" par gada albumu saņem "Instrumenti"|website=nra.lv|access-date=2020-10-17|language=lv}}</ref> 2020. gadā 30. oktobrī izdeva ceturto albumu "Liela māksla"''.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52613255|title=Iznācis hiphopa mākslinieka anša jaunais albums 'Liela māksla'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-10-31|date=2020-10-30|language=lv}}</ref> Albums stāsta gan par repera pagātni, gan par viņa redzējumu par mūsdienu pasauli. Albums "Liela māksla" tika atzīts par 2020. gada labāko Latvijas albumu gan Latvijas gada balvā "Zelta mikrofons", gan mūzikas apskata portāla intro.lv un [[Austras balva|Austras balvas]] žūrijas vērtējumā, kā arī saņēma Zelta mikrofona balvu kā labākais hiphopa mūzikas albums.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://intro.lv/zinas/intro_lv_2020_gada_labako_latvijas_albumu_top_15|title=Intro.lv 2020. gada labāko Latvijas albumu TOP 15|website=intro.lv|access-date=2021-02-23|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53304317|title='Austras balvu 2021' par labāko albumu iegūst reperis ansis|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2021-08-20|date=2021-06-16|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == Kā solo mākslinieks: '''Albumi''' * ''[[111 (albums)|111]]'' (2005) * ''[[Himnas (albums)|#Himnas]]'' (2013; kopā ar [[Oriole|Orioli]]) * ''[[Standarti (albums)|Standarti]]'' (izlase; 2017) * ''[[Balzams (albums)|Balzams]]'' (2017) * ''[[Liela māksla]]'' (2020) '''Miksteipi''' * ''[[Dekadansis (1. daļa)]]'' (2013) * ''[[Dekadansis (2. daļa)]]'' (2013) * ''[[1004 LENTE]]'' (2014) * ''[[PROJEKTS "MĪNUSS"]]'' (2016) '''Singli''' * [[Zemes stunda (dziesma)|Zemes stunda]] (2018, piedaloties [[Kristīne Pāže|Kristīnei Pāžei]]) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ansis.co Oficiālā mājaslapa] * [https://ansis.bandcamp.com/ ''Bandcamp'' profils] * {{tviteris|ansishh}} * [https://www.facebook.com/ansisHH/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCgnwYP5Xx-WLetHB-AFvwEg ''Youtube'' oficiālais kanāls] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu reperi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] t3z2fzdlk1x5w52gf9rni11kxkvncbo Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 427065 3672170 3667015 2022-08-18T13:20:29Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br /> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br /> [[Zīgfrīds Flešs]] <br /> Haršteins <br /> [[Kamillo Millers]] <br /> [[Milans Neraličs]] <br /> [[Heinrihs Rištofs]] <br /> van der Stopens <br /> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br /> [[Rihards fon Foregers]] <br /> [[Karls Ruberls]] <br /> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br /> [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | [[Karls Ruberls]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | [[Oto Vāle]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || ― || '''2''' |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8 |- | Haršteins || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | [[Milans Neraličs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 <small>(5. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] | [[Oto Vāle]] || align=center|15:27.0 || align=center|2 <small>(3. kvalifikācija)</small> ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2:56.0 || align=center|1 <small>(3. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}} |- | rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0 || align=center|2 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4 |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2:56.1 || align=center|1 <small>(2. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] moltz7rd3a6oxzpqe1r2egwider9neh 3672171 3672170 2022-08-18T13:20:37Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} [[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]] '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br /> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br /> [[Zīgfrīds Flešs]] <br /> Haršteins <br /> [[Kamillo Millers]] <br /> [[Milans Neraličs]] <br /> [[Heinrihs Rištofs]] <br /> van der Stopens <br /> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br /> [[Rihards fon Foregers]] <br /> [[Karls Ruberls]] <br /> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br /> [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | [[Karls Ruberls]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | [[Oto Vāle]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || ― || '''2''' |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8 |- | Haršteins || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | [[Milans Neraličs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 <small>(5. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] | [[Oto Vāle]] || align=center|15:27.0 || align=center|2 <small>(3. kvalifikācija)</small> ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2:56.0 || align=center|1 <small>(3. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}} |- | rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0 || align=center|2 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4 |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2:56.1 || align=center|1 <small>(2. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] f9bt4nqztygbacxeviupl0qbmzbbrb1 3672585 3672171 2022-08-19T07:13:26Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = AUT | NOCname = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 16 (visi vīrieši) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 16 | gold = 0 | silver = 3 | bronze = 3 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} [[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]] '''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi. Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā. Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] <br /> [[Žoržs de Zogebs]]}} | — | '''2''' |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] <br /> [[Zīgfrīds Flešs]] <br /> Haršteins <br /> [[Kamillo Millers]] <br /> [[Milans Neraličs]] <br /> [[Heinrihs Rištofs]] <br /> van der Stopens <br /> [[Heinrihs fon Tenners]]}} | — | '''8''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br /> [[Rihards fon Foregers]] <br /> [[Karls Ruberls]] <br /> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] <br /> [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}} | — | '''2''' |- ! Kopā || 16 || 0 || 16 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}</ref> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left|[[Karls Ruberls]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Oto Vāle]] || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || — || 2 || ― || '''2''' |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4''' |- ! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana === * Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51 |- | rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]] | [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |- | [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28 |} === [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana === * Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] | [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8 |- | [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan="8" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] | [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Heinrihs fon Teners]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(B pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7 |- | [[Kamillo Millers]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8 |- | Haršteins || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 <small>(A pusfināls)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] | [[Milans Neraličs]] || colspan="2" {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 <small>(grupa)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="2" {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 <small>(A pusfināls)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}} |} === [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana === * Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 <small>(5. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}} |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan="2" {{n/a|Nestartēja}} |- | [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 <small>(4. kvalifikācija)</small> || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] | [[Oto Vāle]] || align=center|15:27.0 || align=center|2 <small>(3. kvalifikācija)</small> ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan="2" {{n/a|Nefinišēja}} |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|2:56.0 || align=center|1 <small>(3. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}} |- | rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] | [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0 || align=center|2 <small>(1. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4 |- | [[Oto Vāle]] || align=center|2:56.1 || align=center|1 <small>(2. kvalifikācija)</small> ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}} |} {| class="wikitable sortable" ! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta |- | [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] | [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13 |} === [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] | [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Austrija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]] ghu7d91438oh0k630128ceixrxuh9cf Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 429505 3672162 3669258 2022-08-18T13:12:39Z Kleivas 2704 /* 20px Teniss */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)</small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)</small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan="4" {{n/a| }} || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] 52kbsx5un3labtljst719gl0jmqrqac 3672164 3672162 2022-08-18T13:13:53Z Kleivas 2704 /* 20px Vieglatlētika */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)</small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)</small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] qku6b4l6dkzrbdrj2l8fffl6owjmt8g 3672166 3672164 2022-08-18T13:15:38Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums pa sporta veidiem */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Jauktā komanda">Izcīnīja pārstāvot [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jaukto komandu]].</ref> || '''2''' |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)</small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)</small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] rv5g8o14te2noysp1g4t0xiafocp24f 3672168 3672166 2022-08-18T13:16:57Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Jauktā komanda">Izcīnīja pārstāvot [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jaukto komandu]].</ref> || '''2''' |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)</small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)</small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] 95x1q9q5jracfbm9pcm2daokkjz8ask 3672169 3672168 2022-08-18T13:17:14Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = BOH | NOCname = [[Čehijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 7 (6 vīrieši un 1 sieviete) | sports = 4 | flagbearer = | rank = 19 | gold = 0 | silver = 1 | bronze = 1 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Bohēmija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1900 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' }} [[File:František Janda-Suk.jpg|200px|right|thumb| [[Františeks Janda-Suks]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu.]] '''[[Bohēmijas Karaliste|Bohēmija]] (Bohēmijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija pirmās [[vasaras olimpiskās spēles]], kurās tā startēja. Šajās olimpiskajās spēlēs Bohēmiju pārtāvēja 7 sportisti (6 vīrieši un 1 sieviete), kuri startēja četros sporta veidos — [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]], [[teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā]], [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]. Visos šajos sporta veidos tā bija pirmo reizi pārstāvēta. Bohēmija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu ieguva vieglatlēts [[Františeks Janda-Suks]], savukārt bronzas medaļu ieguva tenisiste [[Hedviga Rozenbaumova]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 27. jūlijs |title=Bohemia at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 27. jūlijs}}</ref> [[Hedviga Rozenbaumova]] izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu kopā ar [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] tenisistu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]] kā [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] pārstāvji [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|jauktajās dubultspēlēs tenisā]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Hiršs]]}} | — | '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]]<ref>Startēja arī [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajā komandā]] kopā ar britu [[Arčibalds Vordens|Arčibaldu Vordenu]].</ref> }} | '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] <br/> [[Rihards fon Foregers]] <br/> [[Karls Ruberls]] <br/> [[Oto Vāle]]}} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Františeks Erbens]]}} | — | '''1''' |- ! Kopā || 6 || 1 || 7 |} == Medaļu ieguvēji == * '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Františeks Janda-Suks]] || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |} ; Medaļnieki Jauktās komandas sastāvā {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Hedviga Rozenbaumova]] un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/singles-women |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: singles women|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Jauktā komanda">Izcīnīja pārstāvot [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jaukto komandu]].</ref> || '''2''' |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- ! Kopā || 0 || 1 || 1 || 2 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Cycling pictogram.svg|20px]] Riteņbraukšana === * Skatīt arī: ''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sprints vīriešiem|Sprints]] | [[Františeks Hiršs]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/8 <small>(1. grupa)</small>|| colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|Sieviešu vienspēles]] | [[Hedviga Rozenbaumova]] || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (6–1 ; 6–1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Pusfināls || colspan=2| Atkārtojuma skrējiens || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] | [[Vāclavs Novi]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 4/5 <small>(3. grupa)</small> || colspan="4" {{n/a| }} || colspan="2" {{n/a|Nekvalificējās}} |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] | [[Ondržejs Pukls]] || colspan="6" {{n/a| }} || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 7/9 |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] | [[Karels Nedveds]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center| 3 <small>(1. grupa)</small> || colspan="6" {{n/a|Nekvalificējās}} |} ; Laukuma disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] | [[Františeks Janda-Suks]] || align=center|35.04 m || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|35.14 m || align=center| {{silver02}} |} === [[File:Gymnastics (artistic) pictogram.svg|20px]] Vingrošana === * Skatīt arī: ''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportists || Rezultāts || Vieta |- | [[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa vīriešiem|Individuālā daudzcīņa]] | [[Františeks Erbens]] || align=center|249 punkti || align=center|32/34 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062536/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/BOH/summer/1900/ Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/countries/BOH/editions/2 Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Bohēmijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Bohēmija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bohēmija olimpiskajās spēlēs|1900]] f7xx9knoy15sna9qs4d6cgpu4lgo86h Katerina Stefanidi 0 430435 3672596 3654915 2022-08-19T07:27:37Z Vylks 50297 medaļas wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Katerina Stefanidi | vārds_orig = Κατερίνα Στεφανίδη | attēls = Katerina Stefanidi..png | att_izm = | paraksts = Katerina Stefanidi 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|4}} | dz_viet = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GRE}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = {{mērvienība|kg=59}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 4,91 m | PR1_d = kārtslēkšana | PR2 = 4,90 m | PR2_d = kārtslēkšana telpās | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{GRE}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|Kārtslēkšana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|Kārtslēkšana}} {{MedalBronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Kārtslēkšana}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Cīrihe 2014]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Silver|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalBronze|Portlenda 2016|Kārtslēkšana}} {{MedalBronze|Birmingema 2018|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Belgrada 2017|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|Prāga 2015|Kārtslēkšana}} }} '''Katerina Stefanidi''' ({{val|el|Κατερίνα Στεφανίδη}}; dzimusi {{dat|1990|2|4}} [[Atēnas|Atēnās]]) ir [[Grieķija|grieķu]] [[kārtslēkšana|kārtslēcēja]], [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpisko spēļu]] čempione. Viņa tiek plaši uzskatīta par izcilāko sievieti Grieķijas sporta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.novasports.gr/alla-sports/stivos/article/400156/stathera-stin-korufi-i-stefanidi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190524174055/http://www.novasports.gr/alla-sports/stivos/article/400156/stathera-stin-korufi-i-stefanidi/ }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.avgi.gr/athlitika/250418_katerina-stefanidi-pagkosmio-fainomeno-i-koryfaia-ellinida-olon-ton-epohon|title=ΣΤΙΒΟΣ - ΚΑΤΕΡΙΝΑ ΣΤΕΦΑΝΙΔΗ / Κατερίνα Στεφανίδη: Παγκόσμιο "φαινόμενο" η κορυφαία Ελληνίδα όλων των εποχών!|date=2017. gada 14. aug.|website=Αυγή}}</ref> Stefanidi vecāki arī ir bijuši vieglatlēti. Viņa sasniedza pasaules rekordus visās vecuma grupās no 11 līdz 14 gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://spikes.iaaf.org/post/ekaterini-stefanidi-reaches-new-heights |title=NEW HEIGHTS |accessdate=2019-05-24 |work= |publisher=spikes.iaaf.org |date={{dat|2014|11|5||bez}} }}</ref> viņas rekordi vecuma grupās līdz 13 un līdz 14 gadiem vēl aizvien nav pārspēti. Viņas pirmās starptautiskās sacensības bija 2005. gada pasaules jauniešu čempionāts, kurā viņa 15 gadu vecumā uzvarēja ar rezultātu 4,30 m. 2007. gada pasaules jauniešu čempionātā viņa ieguva sudraba medaļu ar rezultātu 4,25 m. 2008. gadā viņa ieguva bronzas medaļu pasaules junioru čempionātā ar rezultātu 4,25 m. 2011. gadā Stefanidi ieguva sudraba medaļu Eiropas U23 čempionātā ar rezultātu 4,45 m. 2012. gadā viņa piedalījās savās pirmajās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], nepārvarot kvalifikācijas kārtu. 2014. gadā viņa ieguva sudraba medaļu [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] ar rezultātu 4,60 m, zaudējot tikai [[Andželika Sidorova|Andželikai Sidorovai]]. Nedēļu pirms čempionāta viņa bija uzlekusi 4,71 m, kas bija atkārtots Grieķijas rekords. [[2015. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2015. gada Eiropas čempionātā telpās]] viņa atkal ieguva sudraba medaļu, šoreiz ar rezultātu 4,75 m. {{dat|2016|2|20||bez}} viņa uzstādīja savu personīgo un arī Grieķijas rekordu telpās — 4,90 m. Tajā pašā gadā viņa ieguva bronzas medaļu [[2016. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]], kā arī kļuva par [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempioni]] ar rezultātu 4,81 m. [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] Stefanidi ar lēcienu 4,85 m kļuva par olimpisko čempioni. Tajā pašā gadā viņa uzvarēja [[IAAF Dimanta līga|Dimanta līgas]] kopvērtējumu. 2017. gadā viņas sekmīgie rezultāti turpinājās, viņa kļuva par [[2017. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempioni telpās]], kā arī par [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempioni]] ar rezultātu 4,91 m, kas kļuva par viņas personīgo, kā arī Grieķijas rekodu. 2018. gadā viņa ieguva bronzas medaļu [[2018. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]], kā arī kļuva par [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempioni]] ar rezultātu 4,85 m, kas ir čempionāta rekords. Stefanidi ir ieguvusi [[bakalaura grāds|bakalaura grādu]] cilvēka bioloģijā [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitātē]], kā arī [[maģistra grāds|maģistra grādu]] [[Kognitīvā psiholoģija|kognitīvajā psiholoģijā]] [[Arizonas štata Universitāte|Arizonas štata Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://onassisusa.org/bio/katerina-stefanidi-1 |title=Katerina Stefanidi |accessdate=2019-05-24 |work= |publisher=onassisusa.org |date= |archive-date=2019-05-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190524174054/https://onassisusa.org/bio/katerina-stefanidi-1 }}</ref> 2015. gadā viņa apprecējās ar amerikāņu kārtslēcēju Mičelu Krājeru, kurš kļuva arī par viņas treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.agonasport.com/agonasport-allnews/stefanidis-journey-to-stardom |title=AGONA SPOTLIGHT: KATERINA STEFANIDI, HER JOURNEY TO STARDOM |accessdate=2019-05-24 |work= |publisher=agonasport.com |date= }}</ref> Viņa dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Stefanidi, Katerina}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] mfqtdus5vj2bgj2ofc0bovmigud6iim 3672597 3672596 2022-08-19T07:35:46Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Katerina Stefanidi | vārds_orig = Κατερίνα Στεφανίδη | attēls = 2019 Birmingham Grand Prix - Katerina Stefanidi.jpg | att_izm = | paraksts = Katerina Stefanidi 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|4}} | dz_viet = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GRE}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=173}} | svars = {{mērvienība|kg=59}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 4,91 m | PR1_d = kārtslēkšana | PR2 = 4,90 m | PR2_d = kārtslēkšana telpās | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{GRE}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana sievietēm|Kārtslēkšana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|Kārtslēkšana}} {{MedalBronze|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Kārtslēkšana}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Cīrihe 2014]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Silver|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalBronze|Portlenda 2016|Kārtslēkšana}} {{MedalBronze|Birmingema 2018|Kārtslēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Belgrada 2017|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|Prāga 2015|Kārtslēkšana}} }} '''Katerina Stefanidi''' ({{val|el|Κατερίνα Στεφανίδη}}; dzimusi {{dat|1990|2|4}} [[Atēnas|Atēnās]]) ir [[Grieķija|grieķu]] [[kārtslēkšana|kārtslēcēja]], [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpisko spēļu]] čempione. Viņa tiek plaši uzskatīta par izcilāko sievieti Grieķijas sporta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.novasports.gr/alla-sports/stivos/article/400156/stathera-stin-korufi-i-stefanidi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190524174055/http://www.novasports.gr/alla-sports/stivos/article/400156/stathera-stin-korufi-i-stefanidi/ }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.avgi.gr/athlitika/250418_katerina-stefanidi-pagkosmio-fainomeno-i-koryfaia-ellinida-olon-ton-epohon|title=ΣΤΙΒΟΣ - ΚΑΤΕΡΙΝΑ ΣΤΕΦΑΝΙΔΗ / Κατερίνα Στεφανίδη: Παγκόσμιο "φαινόμενο" η κορυφαία Ελληνίδα όλων των εποχών!|date=2017. gada 14. aug.|website=Αυγή}}</ref> Stefanidi vecāki arī ir bijuši vieglatlēti. Viņa sasniedza pasaules rekordus visās vecuma grupās no 11 līdz 14 gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://spikes.iaaf.org/post/ekaterini-stefanidi-reaches-new-heights |title=NEW HEIGHTS |accessdate=2019-05-24 |work= |publisher=spikes.iaaf.org |date={{dat|2014|11|5||bez}} }}</ref> viņas rekordi vecuma grupās līdz 13 un līdz 14 gadiem vēl aizvien nav pārspēti. Viņas pirmās starptautiskās sacensības bija 2005. gada pasaules jauniešu čempionāts, kurā viņa 15 gadu vecumā uzvarēja ar rezultātu 4,30 m. 2007. gada pasaules jauniešu čempionātā viņa ieguva sudraba medaļu ar rezultātu 4,25 m. 2008. gadā viņa ieguva bronzas medaļu pasaules junioru čempionātā ar rezultātu 4,25 m. 2011. gadā Stefanidi ieguva sudraba medaļu Eiropas U23 čempionātā ar rezultātu 4,45 m. 2012. gadā viņa piedalījās savās pirmajās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], nepārvarot kvalifikācijas kārtu. 2014. gadā viņa ieguva sudraba medaļu [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] ar rezultātu 4,60 m, zaudējot tikai [[Andželika Sidorova|Andželikai Sidorovai]]. Nedēļu pirms čempionāta viņa bija uzlekusi 4,71 m, kas bija atkārtots Grieķijas rekords. [[2015. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2015. gada Eiropas čempionātā telpās]] viņa atkal ieguva sudraba medaļu, šoreiz ar rezultātu 4,75 m. {{dat|2016|2|20||bez}} viņa uzstādīja savu personīgo un arī Grieķijas rekordu telpās — 4,90 m. Tajā pašā gadā viņa ieguva bronzas medaļu [[2016. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]], kā arī kļuva par [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempioni]] ar rezultātu 4,81 m. [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] Stefanidi ar lēcienu 4,85 m kļuva par olimpisko čempioni. Tajā pašā gadā viņa uzvarēja [[IAAF Dimanta līga|Dimanta līgas]] kopvērtējumu. 2017. gadā viņas sekmīgie rezultāti turpinājās, viņa kļuva par [[2017. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempioni telpās]], kā arī par [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempioni]] ar rezultātu 4,91 m, kas kļuva par viņas personīgo, kā arī Grieķijas rekodu. 2018. gadā viņa ieguva bronzas medaļu [[2018. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]], kā arī kļuva par [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempioni]] ar rezultātu 4,85 m, kas ir čempionāta rekords. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieguva bronzas medaļu. [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] Tokijā ieņēma 4. vietu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] Minhenē izcīnīja sudrabu, piekāpjoties tikai Somijas kārtlēcējai [[Vilma Murto|Vilmai Murto]]. Stefanidi ir ieguvusi [[bakalaura grāds|bakalaura grādu]] cilvēka bioloģijā [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitātē]], kā arī [[maģistra grāds|maģistra grādu]] [[Kognitīvā psiholoģija|kognitīvajā psiholoģijā]] [[Arizonas štata Universitāte|Arizonas štata Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://onassisusa.org/bio/katerina-stefanidi-1 |title=Katerina Stefanidi |accessdate=2019-05-24 |work= |publisher=onassisusa.org |date= |archive-date=2019-05-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190524174054/https://onassisusa.org/bio/katerina-stefanidi-1 }}</ref> 2015. gadā viņa apprecējās ar amerikāņu kārtslēcēju Mičelu Krājeru, kurš kļuva arī par viņas treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.agonasport.com/agonasport-allnews/stefanidis-journey-to-stardom |title=AGONA SPOTLIGHT: KATERINA STEFANIDI, HER JOURNEY TO STARDOM |accessdate=2019-05-24 |work= |publisher=agonasport.com |date= }}</ref> Viņa dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Stefanidi, Katerina}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atēnās dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] kd7tkheioao2pvzo1mg58fjktsz6lqy Vimmers 0 437719 3672487 3092102 2022-08-18T20:29:50Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā wikitext text/x-wiki '''Vimmers''' var būt: * [[Herberts Vimmers]]; * [[Kevins Vimmers]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] msfe6r35qgghs8ztawznf2cci8vuphv Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3672531 3671896 2022-08-19T03:00:53Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|18|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 436797 skatījumu * [[:en:Nábrók|Nábrók]] (7 iw) — 365929 skatījumu * [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (31 iw) — 195016 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (12 iw) — 180545 skatījumu * [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 136030 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 126368 skatījumu * [[:en:Jim Ratcliffe|Jim Ratcliffe]] (12 iw) — 115112 skatījumu * [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (3 iw) — 109935 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (17 iw) — 101676 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (22 iw) — 94291 skatījumu * [[:en:Wednesday (TV series)|Wednesday (TV series)]] (11 iw) — 88904 skatījumu * [[:en:Krishna Janmashtami|Krishna Janmashtami]] (35 iw) — 87571 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 87365 skatījumu * [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 83145 skatījumu * [[:en:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 81217 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 80992 skatījumu * [[:en:Jenna Ortega|Jenna Ortega]] (24 iw) — 76719 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 69017 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (53 iw) — 60390 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 57749 skatījumu * [[:en:Look Both Ways (2022 film)|Look Both Ways (2022 film)]] (1 iw) — 56277 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 55275 skatījumu * [[:en:She-Hulk|She-Hulk]] (25 iw) — 53931 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 53681 skatījumu * [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 50259 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 48651 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (22 iw) — 48272 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (19 iw) — 47900 skatījumu * [[:en:Darius Campbell Danesh|Darius Campbell Danesh]] (10 iw) — 47357 skatījumu * [[:en:Embracer Group|Embracer Group]] (9 iw) — 46885 skatījumu * [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 45191 skatījumu * [[:en:Morgan Gibbs-White|Morgan Gibbs-White]] (17 iw) — 44281 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 43039 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 41775 skatījumu * [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 41454 skatījumu * [[:en:The Addams Family|The Addams Family]] (28 iw) — 41278 skatījumu * [[:en:George Stinney|George Stinney]] (27 iw) — 41115 skatījumu * [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (11 iw) — 39491 skatījumu * [[:en:Harriet Hageman|Harriet Hageman]] (2 iw) — 38529 skatījumu * [[:en:Amol Rajan|Amol Rajan]] (1 iw) — 37531 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 36952 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 36780 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (46 iw) — 36702 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 36306 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 35901 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 35103 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 34912 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 34640 skatījumu * [[:en:John Fetterman|John Fetterman]] (9 iw) — 34218 skatījumu * [[:en:Richard Engel|Richard Engel]] (5 iw) — 33731 skatījumu * [[:en:Ratan Tata|Ratan Tata]] (34 iw) — 33499 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 33300 skatījumu * [[:en:Keke Palmer|Keke Palmer]] (42 iw) — 33167 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 33160 skatījumu * [[:en:Deshaun Watson|Deshaun Watson]] (11 iw) — 33135 skatījumu * [[:en:Melanie Blatt|Melanie Blatt]] (13 iw) — 32847 skatījumu * [[:en:Maitreyi Ramakrishnan|Maitreyi Ramakrishnan]] (24 iw) — 31194 skatījumu * [[:en:Lili Reinhart|Lili Reinhart]] (37 iw) — 31185 skatījumu * [[:en:Google Classroom|Google Classroom]] (33 iw) — 31096 skatījumu * [[:en:Alexis Bledel|Alexis Bledel]] (54 iw) — 30973 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 30660 skatījumu * [[:en:Alex Wagner|Alex Wagner]] (2 iw) — 30557 skatījumu * [[:en:Brett Baty|Brett Baty]] (2 iw) — 30495 skatījumu * [[:en:Luke Rockhold|Luke Rockhold]] (14 iw) — 29628 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 29580 skatījumu * [[:en:Lee Pace|Lee Pace]] (40 iw) — 28439 skatījumu * [[:en:Darren Barnet|Darren Barnet]] (11 iw) — 28403 skatījumu * [[:en:Sacheen Littlefeather|Sacheen Littlefeather]] (19 iw) — 28209 skatījumu * [[:en:Jameela Jamil|Jameela Jamil]] (31 iw) — 28141 skatījumu * [[:en:Rakesh Jhunjhunwala|Rakesh Jhunjhunwala]] (7 iw) — 28036 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 27822 skatījumu * [[:en:Mary Cheney|Mary Cheney]] (12 iw) — 26865 skatījumu * [[:en:Mithran Jawahar|Mithran Jawahar]] (4 iw) — 26421 skatījumu * [[:en:UFC 278|UFC 278]] (2 iw) — 26344 skatījumu * [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (23 iw) — 26296 skatījumu * [[:en:Terry Crews|Terry Crews]] (54 iw) — 26257 skatījumu * [[:en:Luis Guzmán|Luis Guzmán]] (33 iw) — 25830 skatījumu * [[:en:Tommy Dorfman|Tommy Dorfman]] (15 iw) — 25358 skatījumu * [[:en:Zooko's triangle|Zooko's triangle]] (3 iw) — 25193 skatījumu * [[:en:Bellamy salute|Bellamy salute]] (18 iw) — 25155 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 25017 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (6 iw) — 24902 skatījumu * [[:en:Karthikeya (film)|Karthikeya (film)]] (1 iw) — 24693 skatījumu * [[:en:Ineos|Ineos]] (17 iw) — 24509 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 24387 skatījumu * [[:en:Titania (Marvel Comics)|Titania (Marvel Comics)]] (7 iw) — 24358 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 24292 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 24133 skatījumu * [[:en:Locke & Key (TV series)|Locke & Key (TV series)]] (23 iw) — 24118 skatījumu * [[:en:Wilmer Valderrama|Wilmer Valderrama]] (31 iw) — 23869 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 23594 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 23542 skatījumu * [[:en:Beast (2022 American film)|Beast (2022 American film)]] (13 iw) — 23488 skatījumu * [[:en:Martin Short|Martin Short]] (47 iw) — 23316 skatījumu * [[:en:Chris Eubank|Chris Eubank]] (14 iw) — 23310 skatījumu * [[:en:Subhas Chandra Bose|Subhas Chandra Bose]] (61 iw) — 22903 skatījumu * [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (6 iw) — 22697 skatījumu * [[:en:Wednesday Addams|Wednesday Addams]] (9 iw) — 22580 skatījumu * [[:en:Brian Stelter|Brian Stelter]] (4 iw) — 22486 skatījumu * [[:en:Florence Pugh|Florence Pugh]] (40 iw) — 22121 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Konstanze Klosterhalfen|Konstanze Klosterhalfen]] (16 iw) — 55867 skatījumu * [[:de:Jan Hempel|Jan Hempel]] (10 iw) — 50579 skatījumu * [[:de:Das Boot (Film)|Das Boot (Film)]] (40 iw) — 32155 skatījumu * [[:de:Gina Lückenkemper|Gina Lückenkemper]] (15 iw) — 22030 skatījumu * [[:de:Schloss Drakensteyn|Schloss Drakensteyn]] (8 iw) — 21780 skatījumu * [[:de:Adèle Milloz|Adèle Milloz]] (5 iw) — 20942 skatījumu * [[:de:Liberace|Liberace]] (35 iw) — 17910 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 16867 skatījumu * [[:de:LWL-Steckverbinder|LWL-Steckverbinder]] (12 iw) — 15589 skatījumu * [[:de:Frank Busemann|Frank Busemann]] (13 iw) — 15341 skatījumu * [[:de:Kal David|Kal David]] (4 iw) — 14448 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 13654 skatījumu * [[:de:Tessa Thompson|Tessa Thompson]] (44 iw) — 12794 skatījumu * [[:de:Django Asül|Django Asül]] (6 iw) — 11829 skatījumu * [[:de:Tobias Potye|Tobias Potye]] (5 iw) — 11703 skatījumu * [[:de:Königreich Westphalen|Königreich Westphalen]] (44 iw) — 11552 skatījumu * [[:de:Tatort: Reifezeugnis|Tatort: Reifezeugnis]] (3 iw) — 10416 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 10313 skatījumu * [[:de:Oliver Janich|Oliver Janich]] (11 iw) — 9339 skatījumu * [[:de:Mikojan-Gurewitsch MiG-31|Mikojan-Gurewitsch MiG-31]] (50 iw) — 9286 skatījumu * [[:de:Alexis Bledel|Alexis Bledel]] (54 iw) — 8707 skatījumu * [[:de:Ricimer|Ricimer]] (38 iw) — 8293 skatījumu * [[:de:Franziska van Almsick|Franziska van Almsick]] (22 iw) — 8268 skatījumu * [[:de:Schlacht von Saratoga|Schlacht von Saratoga]] (32 iw) — 7983 skatījumu * [[:de:Alexandra Burghardt|Alexandra Burghardt]] (10 iw) — 7876 skatījumu * [[:de:Zoropsis spinimana|Zoropsis spinimana]] (15 iw) — 7360 skatījumu * [[:de:Scott Thorson|Scott Thorson]] (5 iw) — 7231 skatījumu * [[:de:Sacheen Littlefeather|Sacheen Littlefeather]] (19 iw) — 7091 skatījumu * [[:de:Universalmonarchie|Universalmonarchie]] (6 iw) — 7071 skatījumu * [[:de:Nastassja Kinski|Nastassja Kinski]] (50 iw) — 7054 skatījumu * [[:de:Danny Ecker|Danny Ecker]] (14 iw) — 6999 skatījumu * [[:de:Brand in Thessaloniki 1917|Brand in Thessaloniki 1917]] (10 iw) — 6966 skatījumu * [[:de:Der Gesang der Flusskrebse|Der Gesang der Flusskrebse]] (6 iw) — 6628 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 6477 skatījumu * [[:de:Izabella Scorupco|Izabella Scorupco]] (35 iw) — 6450 skatījumu * [[:de:Almila Bagriacik|Almila Bagriacik]] (6 iw) — 6437 skatījumu * [[:de:Charly Hübner|Charly Hübner]] (4 iw) — 6373 skatījumu * [[:de:Jürgen Thumann|Jürgen Thumann]] (1 iw) — 6195 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (22 iw) — 6104 skatījumu * [[:de:Die satanischen Verse|Die satanischen Verse]] (53 iw) — 6101 skatījumu * [[:de:Famke Janssen|Famke Janssen]] (60 iw) — 5986 skatījumu * [[:de:Falco|Falco]] (44 iw) — 5915 skatījumu * [[:de:Anne Gellinek|Anne Gellinek]] (2 iw) — 5614 skatījumu * [[:de:Liberace – Zu viel des Guten ist wundervoll|Liberace – Zu viel des Guten ist wundervoll]] (22 iw) — 5514 skatījumu * [[:de:Gottfried John|Gottfried John]] (21 iw) — 5485 skatījumu * [[:de:Geiselnahme von Gladbeck|Geiselnahme von Gladbeck]] (8 iw) — 5393 skatījumu * [[:de:Übergewinnsteuer|Übergewinnsteuer]] (3 iw) — 5373 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 5285 skatījumu * [[:de:Niklas Kaul|Niklas Kaul]] (14 iw) — 5249 skatījumu * [[:de:Gandhi (Film)|Gandhi (Film)]] (57 iw) — 5085 skatījumu * [[:de:Reaktivpanzerung|Reaktivpanzerung]] (24 iw) — 4887 skatījumu * [[:de:Owen Ansah|Owen Ansah]] (1 iw) — 4855 skatījumu * [[:de:Roberto Blanco|Roberto Blanco]] (8 iw) — 4827 skatījumu * [[:de:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 4718 skatījumu * [[:de:Mori Hanae|Mori Hanae]] (10 iw) — 4677 skatījumu * [[:de:Christian Quadflieg|Christian Quadflieg]] (2 iw) — 4650 skatījumu * [[:de:Christian Schmidt|Christian Schmidt]] (22 iw) — 4606 skatījumu * [[:de:John Ecker|John Ecker]] (2 iw) — 4574 skatījumu * [[:de:Mateusz Przybylko|Mateusz Przybylko]] (10 iw) — 4436 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4419 skatījumu * [[:de:Carolin Schäfer|Carolin Schäfer]] (12 iw) — 4408 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 4371 skatījumu * [[:de:Gianmarco Tamberi|Gianmarco Tamberi]] (26 iw) — 4303 skatījumu * [[:de:Rea Garvey|Rea Garvey]] (9 iw) — 4273 skatījumu * [[:de:Jazmin Sawyers|Jazmin Sawyers]] (8 iw) — 4210 skatījumu * [[:de:Frank Plasberg|Frank Plasberg]] (3 iw) — 4181 skatījumu * [[:de:Maria Furtwängler|Maria Furtwängler]] (18 iw) — 4150 skatījumu * [[:de:Klaus Wennemann|Klaus Wennemann]] (10 iw) — 4146 skatījumu * [[:de:She-Hulk: Die Anwältin|She-Hulk: Die Anwältin]] (31 iw) — 4136 skatījumu * [[:de:Florian Dietz|Florian Dietz]] (4 iw) — 4126 skatījumu * [[:de:Umweltkatastrophe in der Oder 2022|Umweltkatastrophe in der Oder 2022]] (10 iw) — 4126 skatījumu * [[:de:Ina Müller|Ina Müller]] (9 iw) — 4087 skatījumu * [[:de:Mark Forster|Mark Forster]] (17 iw) — 4065 skatījumu * [[:de:Leuchtturm Bremerhaven|Leuchtturm Bremerhaven]] (4 iw) — 4005 skatījumu * [[:de:Lienzer Kosakentragödie|Lienzer Kosakentragödie]] (8 iw) — 3982 skatījumu * [[:de:Manti Teʻo|Manti Teʻo]] (7 iw) — 3978 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 3958 skatījumu * [[:de:Bill Kaulitz|Bill Kaulitz]] (31 iw) — 3947 skatījumu * [[:de:Anshu Jain|Anshu Jain]] (8 iw) — 3912 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 3848 skatījumu * [[:de:Jim Ratcliffe|Jim Ratcliffe]] (12 iw) — 3841 skatījumu * [[:de:Vincent Kartheiser|Vincent Kartheiser]] (23 iw) — 3791 skatījumu * [[:de:Martin Semmelrogge|Martin Semmelrogge]] (4 iw) — 3779 skatījumu * [[:de:Die purpurnen Flüsse (Film)|Die purpurnen Flüsse (Film)]] (23 iw) — 3758 skatījumu * [[:de:Ch-47M2 Kinschal|Ch-47M2 Kinschal]] (26 iw) — 3751 skatījumu * [[:de:Katja Krasavice|Katja Krasavice]] (4 iw) — 3706 skatījumu * [[:de:Nina Mittelham|Nina Mittelham]] (4 iw) — 3696 skatījumu * [[:de:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 3652 skatījumu * [[:de:Olympiastadion München|Olympiastadion München]] (49 iw) — 3615 skatījumu * [[:de:European Championships|European Championships]] (13 iw) — 3607 skatījumu * [[:de:Michael Boris|Michael Boris]] (6 iw) — 3588 skatījumu * [[:de:Reiner Haseloff|Reiner Haseloff]] (14 iw) — 3581 skatījumu * [[:de:The Voice of Germany|The Voice of Germany]] (5 iw) — 3538 skatījumu * [[:de:Sean Bean|Sean Bean]] (61 iw) — 3502 skatījumu * [[:de:Manfred Genditzki|Manfred Genditzki]] (1 iw) — 3460 skatījumu * [[:de:Elsa Morante|Elsa Morante]] (43 iw) — 3399 skatījumu * [[:de:IPEX-Syndrom|IPEX-Syndrom]] (8 iw) — 3371 skatījumu * [[:de:Kira Walkenhorst|Kira Walkenhorst]] (13 iw) — 3361 skatījumu * [[:de:Embracer Group|Embracer Group]] (9 iw) — 3348 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3336 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Bernard Campan|Bernard Campan]] (10 iw) — 36653 skatījumu * [[:fr:Liberace|Liberace]] (35 iw) — 17819 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (8 iw) — 13660 skatījumu * [[:fr:Ophélia Kolb|Ophélia Kolb]] (5 iw) — 12433 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 11358 skatījumu * [[:fr:She-Hulk : Avocate|She-Hulk : Avocate]] (31 iw) — 8809 skatījumu * [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (53 iw) — 8236 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 8093 skatījumu * [[:fr:Arbeit macht frei|Arbeit macht frei]] (38 iw) — 7762 skatījumu * [[:fr:Mercredi (série télévisée)|Mercredi (série télévisée)]] (11 iw) — 7636 skatījumu * [[:fr:Stéphane Diagana|Stéphane Diagana]] (16 iw) — 7542 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 7505 skatījumu * [[:fr:Virginie Despentes|Virginie Despentes]] (28 iw) — 7123 skatījumu * [[:fr:Nafissatou Thiam|Nafissatou Thiam]] (31 iw) — 7000 skatījumu * [[:fr:Gandhi (film)|Gandhi (film)]] (57 iw) — 6866 skatījumu * [[:fr:Jenna Ortega|Jenna Ortega]] (24 iw) — 6818 skatījumu * [[:fr:Pascal Martinot-Lagarde|Pascal Martinot-Lagarde]] (19 iw) — 6763 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (22 iw) — 6739 skatījumu * [[:fr:Ma vie avec Liberace|Ma vie avec Liberace]] (22 iw) — 6417 skatījumu * [[:fr:Pierre Gustave Toutant de Beauregard|Pierre Gustave Toutant de Beauregard]] (34 iw) — 6194 skatījumu * [[:fr:Nelson Monfort|Nelson Monfort]] (2 iw) — 5555 skatījumu * [[:fr:Embuscade d'Uzbin|Embuscade d'Uzbin]] (6 iw) — 5191 skatījumu * [[:fr:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 5107 skatījumu * [[:fr:Konstanze Klosterhalfen|Konstanze Klosterhalfen]] (16 iw) — 5050 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 5017 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 4880 skatījumu * [[:fr:Le Lion (film, 2020)|Le Lion (film, 2020)]] (2 iw) — 4686 skatījumu * [[:fr:Priscilla Betti|Priscilla Betti]] (13 iw) — 4667 skatījumu * [[:fr:Futoshi Matsunaga|Futoshi Matsunaga]] (8 iw) — 4654 skatījumu * [[:fr:Patrick Bruel|Patrick Bruel]] (33 iw) — 4586 skatījumu * [[:fr:Quentin Bigot|Quentin Bigot]] (11 iw) — 4579 skatījumu * [[:fr:Eugénie Grandet|Eugénie Grandet]] (26 iw) — 4128 skatījumu * [[:fr:Raphaël Enthoven|Raphaël Enthoven]] (7 iw) — 4107 skatījumu * [[:fr:David Douillet|David Douillet]] (24 iw) — 4088 skatījumu * [[:fr:N'oubliez pas les paroles !|N'oubliez pas les paroles !]] (1 iw) — 3945 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3939 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 3910 skatījumu * [[:fr:Festival de Cannes 2015|Festival de Cannes 2015]] (25 iw) — 3909 skatījumu * [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 3831 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 3777 skatījumu * [[:fr:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 3683 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3668 skatījumu * [[:fr:Jim Ratcliffe|Jim Ratcliffe]] (12 iw) — 3617 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3609 skatījumu * [[:fr:Pierre Richard|Pierre Richard]] (36 iw) — 3569 skatījumu * [[:fr:Miss Hulk|Miss Hulk]] (25 iw) — 3565 skatījumu * [[:fr:Ons Jabeur|Ons Jabeur]] (28 iw) — 3540 skatījumu * [[:fr:Issa Kaboré|Issa Kaboré]] (17 iw) — 3532 skatījumu * [[:fr:Dark store|Dark store]] (4 iw) — 3469 skatījumu * [[:fr:Real Humans : 100 % humain|Real Humans : 100 % humain]] (15 iw) — 3460 skatījumu * [[:fr:Horcruxe|Horcruxe]] (32 iw) — 3450 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (14 iw) — 3411 skatījumu * [[:fr:Gary Hunt|Gary Hunt]] (8 iw) — 3377 skatījumu * [[:fr:La Famille Addams|La Famille Addams]] (16 iw) — 3312 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3301 skatījumu * [[:fr:Homme au masque de fer|Homme au masque de fer]] (33 iw) — 3180 skatījumu * [[:fr:Joseph Delaney|Joseph Delaney]] (19 iw) — 3146 skatījumu * [[:fr:Tramadol|Tramadol]] (40 iw) — 3135 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3115 skatījumu * [[:fr:Helen McCrory|Helen McCrory]] (43 iw) — 3041 skatījumu * [[:fr:Gianmarco Tamberi|Gianmarco Tamberi]] (26 iw) — 3034 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 3008 skatījumu * [[:fr:Vanessa Guide|Vanessa Guide]] (1 iw) — 2991 skatījumu * [[:fr:Bruno Wolkowitch|Bruno Wolkowitch]] (6 iw) — 2949 skatījumu * [[:fr:Florent Marchet|Florent Marchet]] (4 iw) — 2935 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 2898 skatījumu * [[:fr:Hernando de Soto (conquistador)|Hernando de Soto (conquistador)]] (62 iw) — 2861 skatījumu * [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 2769 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 2764 skatījumu * [[:fr:Charlotte Durif|Charlotte Durif]] (4 iw) — 2763 skatījumu * [[:fr:Camping Paradis|Camping Paradis]] (2 iw) — 2743 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (52 iw) — 2728 skatījumu * [[:fr:Élodie Gossuin|Élodie Gossuin]] (12 iw) — 2719 skatījumu * [[:fr:Embracer Group|Embracer Group]] (9 iw) — 2710 skatījumu * [[:fr:Borna Ćorić|Borna Ćorić]] (34 iw) — 2699 skatījumu * [[:fr:Jean-Jacques Goldman|Jean-Jacques Goldman]] (31 iw) — 2697 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 2671 skatījumu * [[:fr:Vesper Chronicles|Vesper Chronicles]] (1 iw) — 2665 skatījumu * [[:fr:Marie-Julie Bonnin|Marie-Julie Bonnin]] (1 iw) — 2659 skatījumu * [[:fr:Mejdi Schalck|Mejdi Schalck]] (1 iw) — 2655 skatījumu * [[:fr:Record du monde du saut en hauteur|Record du monde du saut en hauteur]] (9 iw) — 2655 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2646 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2636 skatījumu * [[:fr:Alexis Lebrun|Alexis Lebrun]] (1 iw) — 2592 skatījumu * [[:fr:Yvan Buravan|Yvan Buravan]] (1 iw) — 2592 skatījumu * [[:fr:Sasha Zhoya|Sasha Zhoya]] (5 iw) — 2576 skatījumu * [[:fr:Luis Guzmán (acteur)|Luis Guzmán (acteur)]] (33 iw) — 2576 skatījumu * [[:fr:Bonifacien|Bonifacien]] (5 iw) — 2555 skatījumu * [[:fr:Marignana|Marignana]] (33 iw) — 2530 skatījumu * [[:fr:IAM|IAM]] (12 iw) — 2530 skatījumu * [[:fr:Mikoyan-Gourevitch MiG-31|Mikoyan-Gourevitch MiG-31]] (50 iw) — 2523 skatījumu * [[:fr:L'Affaire Rachel Singer|L'Affaire Rachel Singer]] (24 iw) — 2481 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (54 iw) — 2458 skatījumu * [[:fr:Évelyne Dhéliat|Évelyne Dhéliat]] (2 iw) — 2455 skatījumu * [[:fr:FBI: Most Wanted|FBI: Most Wanted]] (9 iw) — 2453 skatījumu * [[:fr:Khaby Lame|Khaby Lame]] (30 iw) — 2453 skatījumu * [[:fr:Booba|Booba]] (21 iw) — 2446 skatījumu * [[:fr:Méba-Mickaël Zézé|Méba-Mickaël Zézé]] (9 iw) — 2439 skatījumu * [[:fr:Philippe Katerine|Philippe Katerine]] (11 iw) — 2403 skatījumu * [[:fr:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 2399 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Синявская, Тамара Ильинична|Синявская, Тамара Ильинична]] (7 iw) — 23109 skatījumu * [[:ru:Адана Демирспор|Адана Демирспор]] (25 iw) — 20341 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (39 iw) — 17723 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 17601 skatījumu * [[:ru:Бельбек (аэропорт)|Бельбек (аэропорт)]] (17 iw) — 14830 skatījumu * [[:ru:Преображение Господне|Преображение Господне]] (59 iw) — 14386 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14241 skatījumu * [[:ru:МиГ-31|МиГ-31]] (50 iw) — 12484 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 12062 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 11997 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 10654 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10254 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9603 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 8629 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8263 skatījumu * [[:ru:Яблочный Спас|Яблочный Спас]] (4 iw) — 7578 skatījumu * [[:ru:Ройзман, Евгений Вадимович|Ройзман, Евгений Вадимович]] (13 iw) — 7048 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 6767 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6507 skatījumu * [[:ru:ICEYE|ICEYE]] (5 iw) — 6307 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (34 iw) — 6260 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 6070 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (49 iw) — 5476 skatījumu * [[:ru:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 5431 skatījumu * [[:ru:Война миров (фильм Стивена Спилберга)|Война миров (фильм Стивена Спилберга)]] (45 iw) — 5346 skatījumu * [[:ru:Магомаев (телесериал)|Магомаев (телесериал)]] (3 iw) — 5243 skatījumu * [[:ru:Женщина-Халк: Адвокат|Женщина-Халк: Адвокат]] (31 iw) — 5077 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 5061 skatījumu * [[:ru:Дом Дракона|Дом Дракона]] (28 iw) — 4993 skatījumu * [[:ru:Бикович, Милош|Бикович, Милош]] (14 iw) — 4904 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (22 iw) — 4770 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4721 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (54 iw) — 4702 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4617 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 4594 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4552 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (19 iw) — 4548 skatījumu * [[:ru:Моррисон, Томми|Моррисон, Томми]] (25 iw) — 4327 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 4290 skatījumu * [[:ru:Атомная энергетика Украины|Атомная энергетика Украины]] (9 iw) — 4194 skatījumu * [[:ru:Фурцева, Екатерина Алексеевна|Фурцева, Екатерина Алексеевна]] (23 iw) — 3902 skatījumu * [[:ru:Высоцкая, Юлия Александровна|Высоцкая, Юлия Александровна]] (12 iw) — 3798 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 3782 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 3769 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3747 skatījumu * [[:ru:Антоненко, Ирина Игоревна|Антоненко, Ирина Игоревна]] (16 iw) — 3710 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3550 skatījumu * [[:ru:С-400|С-400]] (44 iw) — 3537 skatījumu * [[:ru:Эстли, Рик|Эстли, Рик]] (53 iw) — 3530 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3530 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3522 skatījumu * [[:ru:Динамическая защита|Динамическая защита]] (24 iw) — 3461 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3452 skatījumu * [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 3432 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3374 skatījumu * [[:ru:Родня|Родня]] (12 iw) — 3347 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3345 skatījumu * [[:ru:Тимоново (Белгородская область)|Тимоново (Белгородская область)]] (5 iw) — 3343 skatījumu * [[:ru:Тайна «Чёрных дроздов»|Тайна «Чёрных дроздов»]] (8 iw) — 3325 skatījumu * [[:ru:Fouga СМ.170 Magister|Fouga СМ.170 Magister]] (23 iw) — 3256 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3203 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 3134 skatījumu * [[:ru:Демоны «Гоетии»|Демоны «Гоетии»]] (5 iw) — 3118 skatījumu * [[:ru:Марцинкевич, Максим Сергеевич|Марцинкевич, Максим Сергеевич]] (12 iw) — 3116 skatījumu * [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 3085 skatījumu * [[:ru:Гринфилд|Гринфилд]] (24 iw) — 3060 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (15 iw) — 3050 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3035 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2997 skatījumu * [[:ru:Ниеми, Лиза|Ниеми, Лиза]] (17 iw) — 2993 skatījumu * [[:ru:Взрыв в торговом центре «Сурмалу»|Взрыв в торговом центре «Сурмалу»]] (8 iw) — 2970 skatījumu * [[:ru:Монеточка|Монеточка]] (9 iw) — 2965 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2965 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 2908 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2856 skatījumu * [[:ru:Папа-досвидос|Папа-досвидос]] (23 iw) — 2844 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 2834 skatījumu * [[:ru:Рикроллинг|Рикроллинг]] (35 iw) — 2823 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (25 iw) — 2808 skatījumu * [[:ru:Хабаров, Антон Олегович|Хабаров, Антон Олегович]] (2 iw) — 2804 skatījumu * [[:ru:Т-14|Т-14]] (39 iw) — 2769 skatījumu * [[:ru:Роанок|Роанок]] (32 iw) — 2763 skatījumu * [[:ru:Хороший доктор (телесериал, 2017)|Хороший доктор (телесериал, 2017)]] (36 iw) — 2740 skatījumu * [[:ru:Надувание гусениц|Надувание гусениц]] (1 iw) — 2686 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2684 skatījumu * [[:ru:Червона калина (песня)|Червона калина (песня)]] (17 iw) — 2673 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2659 skatījumu * [[:ru:Гасилин, Алексей Евгеньевич|Гасилин, Алексей Евгеньевич]] (7 iw) — 2572 skatījumu * [[:ru:Нагиев, Дмитрий Владимирович|Нагиев, Дмитрий Владимирович]] (16 iw) — 2571 skatījumu * [[:ru:Т-72Б3|Т-72Б3]] (3 iw) — 2556 skatījumu * [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (6 iw) — 2545 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 2541 skatījumu * [[:ru:Способы самоубийства|Способы самоубийства]] (19 iw) — 2511 skatījumu * [[:ru:Ортега, Дженна|Ортега, Дженна]] (24 iw) — 2486 skatījumu * [[:ru:Бутина, Мария Валерьевна|Бутина, Мария Валерьевна]] (14 iw) — 2454 skatījumu * [[:ru:Чертаново (футбольный клуб)|Чертаново (футбольный клуб)]] (10 iw) — 2451 skatījumu * [[:ru:130-мм пушка М-46|130-мм пушка М-46]] (19 iw) — 2432 skatījumu * [[:ru:Ребёнок Розмари (роман)|Ребёнок Розмари (роман)]] (12 iw) — 2427 skatījumu * [[:ru:Боевик (киножанр)|Боевик (киножанр)]] (58 iw) — 2412 skatījumu * [[:ru:Слободской район (Харьков)|Слободской район (Харьков)]] (3 iw) — 2401 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 66 skatījumu * [[:be:Касцянева|Касцянева]] (4 iw) — 55 skatījumu * [[:be:Заходняя Беларусь|Заходняя Беларусь]] (24 iw) — 52 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:be:Сяргей Іванавіч Грахоўскі|Сяргей Іванавіч Грахоўскі]] (3 iw) — 38 skatījumu * [[:be:Less|Less]] (20 iw) — 30 skatījumu * [[:be:Паперня (Лідскі раён)|Паперня (Лідскі раён)]] (5 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Уладзімір Дубоўка|Уладзімір Дубоўка]] (7 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Таццяна Ціханаўна Ліцкевіч|Таццяна Ціханаўна Ліцкевіч]] (1 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Вуліца Леніна (Мінск)|Вуліца Леніна (Мінск)]] (3 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Бітва на Бярэзіне (1920)|Бітва на Бярэзіне (1920)]] (2 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Лілія Сямёнаўна Кучур|Лілія Сямёнаўна Кучур]] (1 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Леў Пятровіч Вітгенштэйн|Леў Пятровіч Вітгенштэйн]] (9 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Макар Краўцоў|Макар Краўцоў]] (5 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (17 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Батальён імя Аўраама Лінкальна|Батальён імя Аўраама Лінкальна]] (5 iw) — 19 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Нобэль (Зарычнэнскі раён)|Нобэль (Зарычнэнскі раён)]] (8 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 17 skatījumu * [[:be:XV інтэрбрыгада імя Аўраама Лінкальна|XV інтэрбрыгада імя Аўраама Лінкальна]] (9 iw) — 17 skatījumu * [[:be:XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага|XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага]] (7 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Фальскі тып|Фальскі тып]] (2 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Сухапутныя войскі Рэспублікі Беларусь|Сухапутныя войскі Рэспублікі Беларусь]] (9 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Крэсы ўсходнія|Крэсы ўсходнія]] (28 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Магдалена Рудэншольд|Магдалена Рудэншольд]] (6 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Мікалай Людвігавіч Светлік|Мікалай Людвігавіч Светлік]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 15 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Любоў Ціханаўна Мазоль|Любоў Ціханаўна Мазоль]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Уладзімір Іванавіч Хільмановіч|Уладзімір Іванавіч Хільмановіч]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Нобель (возера)|Нобель (возера)]] (5 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Выбух у гандлёвым цэнтры «Сурмалу»|Выбух у гандлёвым цэнтры «Сурмалу»]] (8 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Заходняе аператыўнае камандаванне|Заходняе аператыўнае камандаванне]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Маляваныя дываны|Маляваныя дываны]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Беларускі арабскі алфавіт|Беларускі арабскі алфавіт]] (18 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Мікалай Фёдаравіч Пагодзін|Мікалай Фёдаравіч Пагодзін]] (17 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Яблычны Спас|Яблычны Спас]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Вялікія Канюшаны|Вялікія Канюшаны]] (3 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Васіль Емяльянавіч Макух|Васіль Емяльянавіч Макух]] (10 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Квасоўка|Квасоўка]] (5 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Пажаскі корпус|Пажаскі корпус]] (14 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Міхаіл Паўлавіч Шышкін|Міхаіл Паўлавіч Шышкін]] (22 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дзяніс Яўгенавіч Івашын|Дзяніс Яўгенавіч Івашын]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Фюльбер Юлу|Фюльбер Юлу]] (27 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Карэйская народная армія|Карэйская народная армія]] (43 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Альберт Анкер|Альберт Анкер]] (26 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Сялец (Лідскі раён)|Сялец (Лідскі раён)]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Віталь Віктаравіч Лютыч|Віталь Віктаравіч Лютыч]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Кацярына Парфір’еўна Ляснічая|Кацярына Парфір’еўна Ляснічая]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Усходняя Беласточчына|Усходняя Беласточчына]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аснежыцы|Аснежыцы]] (7 iw) — 11 skatījumu * [[:be:СТБ|СТБ]] (6 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Віроіды|Віроіды]] (46 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Інгеборга Шведская|Інгеборга Шведская]] (22 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Мы выйдзем шчыльнымі радамі|Мы выйдзем шчыльнымі радамі]] (15 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Палубнікі|Палубнікі]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Міцкевічаўскі батальён|Міцкевічаўскі батальён]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Рэвалюцыйнае дзеянне|Рэвалюцыйнае дзеянне]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Die Brücke|Die Brücke]] (41 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Планкаўская чорная дзірка|Планкаўская чорная дзірка]] (28 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Інтэрвенцыя Арганізацыі Варшаўскага дагавора ў Чэхаславакію|Інтэрвенцыя Арганізацыі Варшаўскага дагавора ў Чэхаславакію]] (34 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Карл IV Прыгожы|Карл IV Прыгожы]] (58 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Голдава|Голдава]] (6 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Б’ярні Бенедыктсан (1970)|Б’ярні Бенедыктсан (1970)]] (33 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вольжава|Вольжава]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Паланэз Агінскага|Паланэз Агінскага]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беатус|Беатус]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:About.com|About.com]] (27 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Залессе (Баранавіцкі раён)|Залессе (Баранавіцкі раён)]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Томас Чэк|Томас Чэк]] (47 iw) — 9 skatījumu * [[:be:АМАП (Беларусь)|АМАП (Беларусь)]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Жан-Марк Нацье|Жан-Марк Нацье]] (27 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пескі (Лідскі раён)|Пескі (Лідскі раён)]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Чорны кот (арганізацыя)|Чорны кот (арганізацыя)]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рыхард Мюлер (мастак)|Рыхард Мюлер (мастак)]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ваверка|Ваверка]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларуская кухня|Беларуская кухня]] (26 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вадзім Францавіч Гігін|Вадзім Францавіч Гігін]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рычард Джонс|Рычард Джонс]] (3 iw) — 9 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 45119 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 26282 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 19924 skatījumu * [[:pl:Ewa Bem|Ewa Bem]] (3 iw) — 8921 skatījumu * [[:pl:Wojciech Nowicki (lekkoatleta)|Wojciech Nowicki (lekkoatleta)]] (26 iw) — 8596 skatījumu * [[:pl:Adrianna Sułek|Adrianna Sułek]] (8 iw) — 8202 skatījumu * [[:pl:Michał Szpak|Michał Szpak]] (26 iw) — 6071 skatījumu * [[:pl:Ewa Różańska|Ewa Różańska]] (3 iw) — 5154 skatījumu * [[:pl:Joanna Fiodorow|Joanna Fiodorow]] (14 iw) — 5110 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Markowski|Grzegorz Markowski]] (1 iw) — 5037 skatījumu * [[:pl:Katarzyna Nosowska|Katarzyna Nosowska]] (9 iw) — 4696 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 4295 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 3823 skatījumu * [[:pl:Ivi López|Ivi López]] (10 iw) — 3694 skatījumu * [[:pl:Ch-47M2 Kindżał|Ch-47M2 Kindżał]] (26 iw) — 3558 skatījumu * [[:pl:Jan Borysewicz|Jan Borysewicz]] (2 iw) — 3381 skatījumu * [[:pl:MiG-31|MiG-31]] (50 iw) — 3128 skatījumu * [[:pl:Prymnesium parvum|Prymnesium parvum]] (4 iw) — 3067 skatījumu * [[:pl:Natalia Przybysz|Natalia Przybysz]] (5 iw) — 3017 skatījumu * [[:pl:Pałac Saski w Warszawie|Pałac Saski w Warszawie]] (18 iw) — 2902 skatījumu * [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (10 iw) — 2843 skatījumu * [[:pl:Natalia Kaczmarek|Natalia Kaczmarek]] (18 iw) — 2811 skatījumu * [[:pl:Dariusz Siatkowski|Dariusz Siatkowski]] (2 iw) — 2788 skatījumu * [[:pl:Tarantula ukraińska|Tarantula ukraińska]] (18 iw) — 2705 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 2666 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 2569 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Europejskie 2022|Mistrzostwa Europejskie 2022]] (8 iw) — 2516 skatījumu * [[:pl:Hubert Wagner|Hubert Wagner]] (7 iw) — 2493 skatījumu * [[:pl:Sebastian Karaś|Sebastian Karaś]] (1 iw) — 2482 skatījumu * [[:pl:Kombi (zespół muzyczny)|Kombi (zespół muzyczny)]] (4 iw) — 2352 skatījumu * [[:pl:Margaret (piosenkarka)|Margaret (piosenkarka)]] (24 iw) — 2246 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 2200 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Skawiński|Grzegorz Skawiński]] (2 iw) — 2103 skatījumu * [[:pl:Magdalena Ogórek|Magdalena Ogórek]] (12 iw) — 1976 skatījumu * [[:pl:Ług (chemia)|Ług (chemia)]] (24 iw) — 1965 skatījumu * [[:pl:Euzebiusz Smolarek|Euzebiusz Smolarek]] (40 iw) — 1925 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 1825 skatījumu * [[:pl:Jarosław Obremski|Jarosław Obremski]] (1 iw) — 1796 skatījumu * [[:pl:Anna Kiełbasińska|Anna Kiełbasińska]] (14 iw) — 1714 skatījumu * [[:pl:Paulina Przybysz|Paulina Przybysz]] (1 iw) — 1693 skatījumu * [[:pl:Pectus|Pectus]] (2 iw) — 1693 skatījumu * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 1689 skatījumu * [[:pl:Miejski Stadion Piłkarski Raków w Częstochowie|Miejski Stadion Piłkarski Raków w Częstochowie]] (3 iw) — 1640 skatījumu * [[:pl:Marek Papszun|Marek Papszun]] (2 iw) — 1638 skatījumu * [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 1606 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 1592 skatījumu * [[:pl:Patrycja Markowska|Patrycja Markowska]] (3 iw) — 1588 skatījumu * [[:pl:Bovska|Bovska]] (1 iw) — 1558 skatījumu * [[:pl:Krystyna Zachwatowicz|Krystyna Zachwatowicz]] (8 iw) — 1524 skatījumu * [[:pl:Gąska sosnowa|Gąska sosnowa]] (30 iw) — 1521 skatījumu * [[:pl:Mery Spolsky|Mery Spolsky]] (2 iw) — 1518 skatījumu * [[:pl:Femke Bol|Femke Bol]] (20 iw) — 1494 skatījumu * [[:pl:Andrzej Piaseczny|Andrzej Piaseczny]] (15 iw) — 1486 skatījumu * [[:pl:Marcel Heinig|Marcel Heinig]] (3 iw) — 1470 skatījumu * [[:pl:Boeing B-52 Stratofortress|Boeing B-52 Stratofortress]] (63 iw) — 1443 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1420 skatījumu * [[:pl:Lady Pank|Lady Pank]] (24 iw) — 1413 skatījumu * [[:pl:Angelika Cichocka|Angelika Cichocka]] (16 iw) — 1410 skatījumu * [[:pl:Wacław Kuchar|Wacław Kuchar]] (10 iw) — 1393 skatījumu * [[:pl:Żelazny Most (zbiornik odpadów)|Żelazny Most (zbiornik odpadów)]] (2 iw) — 1346 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1345 skatījumu * [[:pl:KGHM Polska Miedź|KGHM Polska Miedź]] (11 iw) — 1332 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1319 skatījumu * [[:pl:Natasza Urbańska|Natasza Urbańska]] (7 iw) — 1314 skatījumu * [[:pl:Liliana Komorowska|Liliana Komorowska]] (8 iw) — 1309 skatījumu * [[:pl:Kamila Skolimowska|Kamila Skolimowska]] (30 iw) — 1298 skatījumu * [[:pl:Dudelange|Dudelange]] (40 iw) — 1288 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1282 skatījumu * [[:pl:Memoriał Huberta Jerzego Wagnera|Memoriał Huberta Jerzego Wagnera]] (5 iw) — 1273 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1268 skatījumu * [[:pl:Perfect (zespół muzyczny)|Perfect (zespół muzyczny)]] (7 iw) — 1256 skatījumu * [[:pl:Grubson|Grubson]] (2 iw) — 1232 skatījumu * [[:pl:Piotr Mochnaczewski|Piotr Mochnaczewski]] (2 iw) — 1203 skatījumu * [[:pl:Paweł Storożyński|Paweł Storożyński]] (3 iw) — 1191 skatījumu * [[:pl:Piwo kozicowe|Piwo kozicowe]] (1 iw) — 1181 skatījumu * [[:pl:Piotr Lisek|Piotr Lisek]] (19 iw) — 1180 skatījumu * [[:pl:Ewa Drzyzga|Ewa Drzyzga]] (2 iw) — 1177 skatījumu * [[:pl:Przemysław Czarnek|Przemysław Czarnek]] (4 iw) — 1171 skatījumu * [[:pl:Grażyna Błęcka-Kolska|Grażyna Błęcka-Kolska]] (5 iw) — 1143 skatījumu * [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (10 iw) — 1142 skatījumu * [[:pl:Księżniczka i żołnierz|Księżniczka i żołnierz]] (3 iw) — 1136 skatījumu * [[:pl:Mecenas She-Hulk|Mecenas She-Hulk]] (31 iw) — 1134 skatījumu * [[:pl:Nafissatou Thiam|Nafissatou Thiam]] (31 iw) — 1129 skatījumu * [[:pl:Kinga Rusin|Kinga Rusin]] (3 iw) — 1115 skatījumu * [[:pl:Sylwia Juszczak-Krawczyk|Sylwia Juszczak-Krawczyk]] (2 iw) — 1097 skatījumu * [[:pl:Giorgio Armani|Giorgio Armani]] (49 iw) — 1088 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 1082 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 1056 skatījumu * [[:pl:Daria Zawiałow|Daria Zawiałow]] (4 iw) — 1053 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 1049 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1008 skatījumu * [[:pl:F91 Dudelange w europejskich pucharach|F91 Dudelange w europejskich pucharach]] (1 iw) — 1002 skatījumu * [[:pl:Sebastian Chmara|Sebastian Chmara]] (11 iw) — 997 skatījumu * [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 995 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 994 skatījumu * [[:pl:Kombii|Kombii]] (1 iw) — 990 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 980 skatījumu * [[:pl:Jeremi Wiśniowiecki|Jeremi Wiśniowiecki]] (19 iw) — 969 skatījumu * [[:pl:Memoriał Huberta Jerzego Wagnera 2022|Memoriał Huberta Jerzego Wagnera 2022]] (2 iw) — 927 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 926 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 661 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 640 skatījumu * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 325 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 309 skatījumu * [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 229 skatījumu * [[:lt:Rokas Giedraitis|Rokas Giedraitis]] (8 iw) — 201 skatījumu * [[:lt:Dainius Kreivys|Dainius Kreivys]] (7 iw) — 195 skatījumu * [[:lt:Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje|Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje]] (7 iw) — 187 skatījumu * [[:lt:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 187 skatījumu * [[:lt:Rokas Jokubaitis|Rokas Jokubaitis]] (8 iw) — 145 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 133 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 129 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (16 iw) — 117 skatījumu * [[:lt:Panevėžio termofikacinė elektrinė|Panevėžio termofikacinė elektrinė]] (1 iw) — 116 skatījumu * [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 102 skatījumu * [[:lt:Aukštkiemiai|Aukštkiemiai]] (2 iw) — 101 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 99 skatījumu * [[:lt:Žemuoginė avietė|Žemuoginė avietė]] (12 iw) — 98 skatījumu * [[:lt:Kristupas Žemaitis|Kristupas Žemaitis]] (3 iw) — 96 skatījumu * [[:lt:Mikoyan-Gurevich MiG-31|Mikoyan-Gurevich MiG-31]] (50 iw) — 95 skatījumu * [[:lt:Lietuvos energetika|Lietuvos energetika]] (6 iw) — 93 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 88 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 85 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 85 skatījumu * [[:lt:KuPS (moterys)|KuPS (moterys)]] (3 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Juozas Petkevičius (1948)|Juozas Petkevičius (1948)]] (1 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Visagino atominė elektrinė|Visagino atominė elektrinė]] (11 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (14 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Gytis Masiulis|Gytis Masiulis]] (4 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Julius Veselka|Julius Veselka]] (5 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Ilgakojai uodai|Ilgakojai uodai]] (51 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Robertas Giedraitis|Robertas Giedraitis]] (5 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Lukas Lekavičius|Lukas Lekavičius]] (11 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Sisters on Wire|Sisters on Wire]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Alytaus Dzūkija|Alytaus Dzūkija]] (5 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Marius Grigonis|Marius Grigonis]] (13 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Darius Jurgelevičius|Darius Jurgelevičius]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Ilgaliežuvis sfinksas|Ilgaliežuvis sfinksas]] (38 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Vilhelmina Augustinavičiūtė-Bardauskienė|Vilhelmina Augustinavičiūtė-Bardauskienė]] (10 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Paprastoji medūza|Paprastoji medūza]] (52 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Namibijos herbas|Namibijos herbas]] (40 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Marius Žaliūkas|Marius Žaliūkas]] (18 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Algirdas Ramanauskas|Algirdas Ramanauskas]] (2 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Smūginė banga|Smūginė banga]] (49 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Ričardas Gavelis|Ričardas Gavelis]] (10 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Leonidas Donskis|Leonidas Donskis]] (9 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Antanas Sireika|Antanas Sireika]] (11 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Valdas Tutkus|Valdas Tutkus]] (4 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:UKS SMS Łódź (moterys)|UKS SMS Łódź (moterys)]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Martynas Pocius (1986)|Martynas Pocius (1986)]] (16 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Narcisizmas|Narcisizmas]] (65 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Donatas Motiejūnas|Donatas Motiejūnas]] (22 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Giminė|Giminė]] (66 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Paulavos respublika|Paulavos respublika]] (9 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Arvydas Sekmokas|Arvydas Sekmokas]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Drąsius Kedys|Drąsius Kedys]] (7 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Referendumas dėl Ignalinos atominės elektrinės darbo pratęsimo|Referendumas dėl Ignalinos atominės elektrinės darbo pratęsimo]] (8 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Kryžiuočiai (gentis)|Kryžiuočiai (gentis)]] (30 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Vydas Gedvilas|Vydas Gedvilas]] (7 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:LEO LT|LEO LT]] (3 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Trumas|Trumas]] (42 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:TV3|TV3]] (11 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Ona Celietė|Ona Celietė]] (18 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:X Faktorius|X Faktorius]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Arnas Butkevičius|Arnas Butkevičius]] (5 iw) — 38 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Andrus Öövel|Andrus Öövel]] (6 iw) — 1466 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 441 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 436 skatījumu * [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 325 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 304 skatījumu * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 301 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 237 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 234 skatījumu * [[:et:Ultima Thule (Eesti ansambel)|Ultima Thule (Eesti ansambel)]] (4 iw) — 216 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 209 skatījumu * [[:et:Gedly Tugi|Gedly Tugi]] (3 iw) — 200 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 187 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 183 skatījumu * [[:et:Tantsud tähtedega|Tantsud tähtedega]] (3 iw) — 177 skatījumu * [[:et:Karelehelised|Karelehelised]] (63 iw) — 165 skatījumu * [[:et:Keelpillide loend|Keelpillide loend]] (2 iw) — 161 skatījumu * [[:et:Janek Õiglane|Janek Õiglane]] (8 iw) — 160 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 134 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 132 skatījumu * [[:et:Mikk Marran|Mikk Marran]] (1 iw) — 129 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 121 skatījumu * [[:et:Vladimir Žavoronkov|Vladimir Žavoronkov]] (1 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Olga Pärn|Olga Pärn]] (2 iw) — 119 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 117 skatījumu * [[:et:Priit Pärn|Priit Pärn]] (13 iw) — 117 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 104 skatījumu * [[:et:Jääretk|Jääretk]] (9 iw) — 104 skatījumu * [[:et:India keiser|India keiser]] (36 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 100 skatījumu * [[:et:Kõrgeim õhutemperatuur|Kõrgeim õhutemperatuur]] (9 iw) — 99 skatījumu * [[:et:2022. aasta meeste rannavõrkpalli Euroopa meistrivõistlused|2022. aasta meeste rannavõrkpalli Euroopa meistrivõistlused]] (8 iw) — 96 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (8 iw) — 91 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (54 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Metsatustumine|Metsatustumine]] (68 iw) — 84 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Tõnu Kilgas|Tõnu Kilgas]] (6 iw) — 81 skatījumu * [[:et:Tarmo Pihlap|Tarmo Pihlap]] (4 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Karusõrg|Karusõrg]] (46 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Kolõvan|Kolõvan]] (18 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Marilyn Kerro|Marilyn Kerro]] (1 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Loomade loendid|Loomade loendid]] (5 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (6 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Rein Kilk|Rein Kilk]] (2 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Ekstravertsus ja introvertsus|Ekstravertsus ja introvertsus]] (44 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Aino Pervik|Aino Pervik]] (8 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Raivo Trass|Raivo Trass]] (2 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Eesti Vabariigi aastapäev|Eesti Vabariigi aastapäev]] (12 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Martin Järveoja|Martin Järveoja]] (8 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Kusti Nõlvak|Kusti Nõlvak]] (3 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Kamov Ka-52|Kamov Ka-52]] (21 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Jüri Pihl|Jüri Pihl]] (12 iw) — 54 skatījumu * [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Füüsikaliste suuruste loend|Füüsikaliste suuruste loend]] (16 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Maicel Uibo|Maicel Uibo]] (15 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Enteroviirus|Enteroviirus]] (28 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Keelkondade loend|Keelkondade loend]] (38 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 51 skatījumu * [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (3 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Vormel 1 pilootide loend|Vormel 1 pilootide loend]] (34 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Taavi Veskimägi|Taavi Veskimägi]] (4 iw) — 49 skatījumu * [[:et:MMS|MMS]] (18 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Ellen Kaarma|Ellen Kaarma]] (2 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Hele Kõrve|Hele Kõrve]] (5 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Mari Klaup|Mari Klaup]] (4 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Narva rahvastik|Narva rahvastik]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Kergejõustiku Eesti rekordid|Kergejõustiku Eesti rekordid]] (3 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Piibli tegelaste loend|Piibli tegelaste loend]] (11 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 44 skatījumu {{div col end}} 4m74t4yahbj2kybl7autlmrnc6cmpf4 Ludzas 1. vidusskola 0 450576 3672270 3169265 2022-08-18T17:03:31Z Egilus 27634 Pāradresācija nomainīta no [[Ludzas pilsētas ģimnāzija]] uz [[Ludzas pilsētas vidusskola]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ludzas pilsētas vidusskola]] 9jjfkrotgjvjoqk330h124dzj53j5ku COVID-19 diagnosticēšana 0 452343 3672666 3665706 2022-08-19T11:40:12Z Vitaly P 25520 /* Latvijā veikto diagnostisko testu dinamika */ atjaunots wikitext text/x-wiki [[Attēls:Covid-19-Time-Course-05.gif|thumb|270px|Skaidrojums par vīrusa daudzuma (apakšējā līkne) un pret to vērsto antivielu IGM un IgG koncentrācijas (augšējās līknes) izmaiņām mēneša laikā pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2.]] [[Attēls:CDC COVID-19 test kit.jpg|thumb|270px|[[ASV]] pieejamais [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] RT-PĶR laboratoriskais tests.]] '''COVID-19 (2019. gada koronavīrusa slimības) diagnosticēšana''' balstās uz šīs slimības klīniskajām pazīmēm ([[klepus]], [[drudzis]] un [[aizdusa]]) un pozitīviem [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] [[laboratorija|laboratoriskajiem]] testiem. Krūšukurvja [[datortomogrāfija]] (CT) palīdz diagnosticēt COVID-19 pacientiem ar [[pneimonija|plaušu karsoni]]. [[Honkonga]]s slimību kontroles centrs izveidoja universālu shēmu, kurā visi aizdomās turētie pacienti drīkstēja palikt mājās, gaidot neatliekamās palīdzības darbinieku, kas viņiem iedeva SARS-CoV-2 vīrusa testa mēģeni parauga iespļaušanai, kas tūlīt tika nosūtīta uz centralizētu laboratoriju. Arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Nacionālais veselības dienests (NHS) paziņoja, ka sāks pārbaudīt aizdomīgus gadījumus mājās, kas ietaupa risku inficēt citus, ja viņi nonāk slimnīcā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=NHS pilots home testing for coronavirus |url=https://www.mobihealthnews.com/news/europe/nhs-pilots-home-testing-coronavirus |website=MobiHealthNews |language=en |date=24 February 2020}}</ref> [[Ķīna]]s uzņēmumi 2020. gada 25. februārī sāka ražot 1,7 miljonus COVID-19 laboratorisko testa komplektu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=China Makes Over 1.7 Million Covid-19 Testing Kits per Day, Official Says |url=https://yicaiglobal.com/news/china-makes-over-17-million-covid-19-testing-kits-per-day-official-says |website=Yicai Global}}</ref> == Laboratoriskie testi == [[Attēls:Fig4-positivity-rate(1).png|thumb|270px|Pozitīva RT-PĶR testa iespējas samazināšanās pēc pirmo COVID-19 simptomu parādīšanās.]] COVID-19 laboratorisko pārbaudi var veikt ar reālā laika [[polimerāzes ķēdes reakcija]]s (RT-PĶR) metodi, [[nukleīnskābes|nukleīnskābju]] testiem un [[ELISA]] metodes [[antivielas|antivielu]] un [[antigēni|antigēnu]] testiem, kuriem pieejami komerciāli komplekti. === PĶR testi === Pirmo SARS-CoV-2 vīrusa RT-PĶR testu izstrādāja [[Vācija]]s zinātnieki 2020. gada janvārī, izgatavojot 250 000 testa komplektus [[Pasaules Veselības organizācija]]s PVO vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sheridan |first1=Cormac |title=Coronavirus and the race to distribute reliable diagnostics |url=https://www.nature.com/articles/d41587-020-00002-2 |website=Nature Biotechnology |language=en |doi=10.1038/d41587-020-00002-2 |date=19 February 2020}}</ref> 28. janvārī arī [[Dienvidkoreja]]s ''Kogenebiotech'' izstrādāja savu koronavīrusu noteikšanas RT-PĶR komplektu ar nosaukumu ''PowerChek Coronavirus'', kas nosaka gan betakoronavīrusa E gēnu, gan SARS-CoV-2 vīrusam raksturīgo RdRp gēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kogene.co.kr/eng/about_us/news/listbody.php?h_gcode=board&h_code=7&po_no=288 |title=NEW PRODUCT / COVID-19 KIT |access-date={{dat|2020|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200607150451/http://www.kogene.co.kr/eng/about_us/news/listbody.php?h_gcode=board&h_code=7&po_no=288 }}</ref> 2020. gada februārī arī citi uzņēmumi, piemēram, ''Seegene'' un ''Solgent'' izstrādāja savus komerciālos diagnostiskos komplektus ar nosaukumiem ''DiaPlexQ'' un ''Allplex 2019-nCoV Assay''.<ref>[http://www.seegene.com/ Seegene]</ref><ref>[http://www.solgent.com/ Solgent]</ref> 23. aprīlī Latvijas valdība pieņēma lēmumu sākt izmantot ātros COVID-19 testus, kuriem testēšanas process aizņem tikai 45 minūtes agrāko 3 līdz 6 stundu vietā. Šos testus sāka veikt [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]] (RAKUS), kuras sastāvā atrodas Nacionālā references laboratorija. Tas deva iespēju slimnīcām saņemt analīžu rezultātus īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamos gadījumos, piemēram, ja slimnīcā būs ievests pacients, kuram nepieciešama steidzama [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija, vai pie noteiktām indikācijām, piemēram, [[infarkts]] vai [[insults]], [[dialīze]]s, kā arī citos gadījumos. Lielā starptautiskā pieprasījuma dēļ Latvija mēnesī varēja saņemt 2000 testus no ražotāja rūpnīcas Zviedrijā, vidēji dienā varēja veikt aptuveni 70 ātro COVID-19 testu.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/6297_latvija_laboratorijas_vares_izmantot_atros_molekulari_biolog Latvijā laboratorijas varēs izmantot ātros molekulāri bioloģiskos COVID-19 testus] Veselības ministrija, 23.04.2020.</ref> 6. maijā FDA deva Ārkārtas lietošanas autorizāciju (EUA) SARS-CoV-2 nukleīnskābju noteikšanai augšējo elpceļu uztriepēs, kas balstīta uz CRISPR tehnoloģiju.<ref>[https://www.fda.gov/media/137747/download Emergency Use Authorization (EUA) for the Sherlock CRISPR SARS-CoV-2 Kit] FDA 2020. gada 6. maijā</ref> === Antivielu testi === [[Attēls:IgGIgM-Covid19-Test.jpg|thumb|270px|Negatīvs (pa kreisi) un pozitīvs (pa labi) anti-SARS-CoV-2 IgG/IgM antivielu testa rezultāts.]] Jau 2020. gada 28. februārī Dienvidkorejas uzņēmums ''PCL'' piedāvāja pretvīrusa antivielu noteikšanas komplektu ''COVID-19 Ag GICA Rapid'', kas varētu noteikt infekcijas diagnozi 10 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pclchip.com/main/main_ing.php |title=PCL |access-date={{dat|2020|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200229033837/http://www.pclchip.com/main/main_ing.php }}</ref> 2020. gada maijā<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/388477-latvija-apgriezienus-uznem-covid-19-antivielu-testesana-ko-ta-atklaj Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj?] 2020. gada 31. maijā LTV "de facto"</ref> [[E. Gulbja Laboratorija]] sāka veikt SARS-CoV-(COVID-19) [[IgA]] un [[IgG]] antivielu semikvantitatīvu noteikšanu ar EUROIMMUN (Vācija) izstrādāto testēšanas sistēmu, paredzot tos ar molekulāro [[PĶR]] metodi pārbaudītās un apstiprinātās personas imunās atbildes noskaidrošanai uz SARS-Cov-2 un tiem ir epidemioloģiska nozīme sabiedrības kopējās imunitātes noskaidrošanā. Analīzes Anti-SARS-CoV-2 IgA un IgG cena bija EUR 41,50, atsevišķi Anti-SARS-CoV-2 IgG noteikšanas cena EUR 21,65. Pētījumi par reakcijas precizitāti bija veikti saskaņā ar CLSI vadlīnijām Nr. EPO-A3, testēšanas metodei bija CE sertifikāts.<ref>[https://www.egl.lv/sars-cov-2-covid-19-diagnostika-e-gulbja-laboratorija/ SARS-CoV-2 (COVID-19) diagnostika E. Gulbja Laboratorijā] 2020. gada 16. oktobrī</ref> === Antigēnu testi === 2020. gada 8. martā [[Ķīnas Republika|Taivāna]]s ''Academia Sinica'' paziņoja, ka 19 dienu laikā izveidots un notestēts monoklonāls jaunā koronavīrusa nukleokapsīdas antigēns, kas var palīdzēt atklāt vīrusa klātbūtni 15-20 minūšu laikā. Par paraugu tika izmantots [[gripa]]s ātrais diagnostiskais tests. 2020. gada 26. augustā ASV kompānija ''Abbott'' paziņoja, ka saņēmusi no ''U.S. Food and Drug Administration'' (FDA) steidzamības kārtas ''Emergency Use Authorization'' (EUA) atļauju ''BinaxNOW™ COVID-19 Ag Card'' ātrā testa ražošanai.<ref>[https://abbott.mediaroom.com/2020-08-26-Abbotts-Fast-5-15-Minute-Easy-to-Use-COVID-19-Antigen-Test-Receives-FDA-Emergency-Use-Authorization-Mobile-App-Displays-Test-Results-to-Help-Our-Return-to-Daily-Life-Ramping-Production-to-50-Million-Tests-a-Month ABBOTT'S FAST, $5, 15-MINUTE, EASY-TO-USE COVID-19 ANTIGEN TEST RECEIVES FDA EMERGENCY USE AUTHORIZATION; MOBILE APP DISPLAYS TEST RESULTS TO HELP OUR RETURN TO DAILY LIFE; RAMPING PRODUCTION TO 50 MILLION TESTS A MONTH] abbott.mediaroom.com 2020. gada 26. augustā</ref> 13. oktobrī [[Šveice]]s kompānija ''Roche'' paziņoja, ka sāks SARS-CoV-2 antigēnu testa Elecsys® ražošanu plaša mēroga testēšanai, kas kļūs pieejama 2020. gada beigās. Tests bija ieguvis [[CE sertifikāts|CE sertifikātu]] un iesniegts [[FDA]] steidzamai izskatīšanai, balstoties uz ''Emergency Use Authorisation'' (EUA) regulu.<ref>[https://www.roche.com/media/releases/med-cor-2020-10-13.htm Roche to launch laboratory SARS-CoV-2 antigen test to support high-volume testing of suspected COVID-19 patients] Basel, 13 October 2020</ref> == Attēldiagnostika == Krūšukurvja [[datortomogrāfija]] (CT) ļauj precīzi diagnosticēt COVID-19 96,1% gadījumu, tādēļ tā iesakāma kā papildu izmeklējums pacientiem ar plaušu karsoni (pneimoniju).<ref>[https://www.ajronline.org/doi/10.2214/AJR.20.22954 Coronavirus Disease 2019 (COVID-19): Role of Chest CT in Diagnosis and Management] American Journal of Roentgenology: 1—7. 10.2214/AJR.20.22954 {{en}}</ref> <gallery widths="200" heights="100" mode="packed"> COVID19CT2.webp|<small>Tipiskie "matstikla" aizēnojumi krūšukurvja [[datortomogrāfija|datortomogrāfijā]] (CT) pacientam ar sākotnēju COVID-19 [[pneimonija|pneimoniju]]</small> COVID19CT1.webp|<small>Aizēnojumi krūšukurvja datortomogrāfijā (CT) pacientam ar progresējošu COVID-19 pneimoniju</small> </gallery> == Latvijā veikto diagnostisko testu dinamika == [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā]] nelielos apjomos sāka veikt jau pirms 27. februāra. Sākotnēji testus [[SPKC]] neveica visiem Latvijas robežās šķērsotājiem, bet fokusējās un atklāto gadījumu kontaktu apzināšanu. Testēšanas apjoms ievērojamo pieauga slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC">[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, 2020. gada 21. novembrī</ref> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais<br>laboratorisko <br>izmeklējumu<br>skaits ! style="width:20px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:20px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 26.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 25.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 24.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 23.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 22.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 21.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 20.08.2022. | align="center"| | align="right" | | align="right" | |- | 19.08.2022. | align="center"|7 453 101 | align="right" |3657 | align="right" |1144 |- | 18.08.2022. | align="center"|7 449 444 | align="right" |4469 | align="right" |1466 |- | 17.08.2022. | align="center"|7 444 975 | align="right" |4838 | align="right" |1736 |- | 16.08.2022. | align="center"|7 440 137 | align="right" |6090 | align="right" |1679 |- | 15.08.2022. | align="center"|7 434 047 | align="right" |1430 | align="right" |273 |- | 14.08.2022. | align="center"|7 432 617 | align="right" |2524 | align="right" |850 |- | 13.08.2022. | align="center"|7 430 093 | align="right" |4127 | align="right" |1488 |- | 12.08.2022. | align="center"|7 425 966 | align="right" |4469 | align="right" |1539 |- | 11.08.2022. | align="center"|7 421 497 | align="right" |4934 | align="right" |1779 |- | 10.08.2022. | align="center"|7 416 563 | align="right" |5596 | align="right" |1881 |- | 9.08.2022. | align="center"|7 410 967 | align="right" |6590 | align="right" |1731 |- | 8.08.2022. | align="center"|7 404 377 | align="right" |1572 | align="right" |306 |- | 7.08.2022. | align="center"|7 402 805 | align="right" |2539 | align="right" |907 |- | 6.08.2022. | align="center"|7 400 266 | align="right" |4397 | align="right" |1696 |- | 5.08.2022. | align="center"|7 395 869 | align="right" |4667 | align="right" |1605 |- | 4.08.2022. | align="center"|7 391 202 | align="right" |4792 | align="right" |1767 |- | 3.08.2022. | align="center"|7 386 410 | align="right" |5075 | align="right" |1775 |- | 2.08.2022. | align="center"|7 381 335 | align="right" |5634 | align="right" |1705 |- | 1.08.2022. | align="center"|7 375 701 | align="right" |1411 | align="right" |278 |- | 31.07.2022. | align="center"|7 374 290 | align="right" |1971 | align="right" |524 |- | 30.07.2022. | align="center"|7 372 319 | align="right" |4355 | align="right" |1803 |- | 29.07.2022. | align="center"|7 367 964 | align="right" |4125 | align="right" |1421 |- | 28.07.2022. | align="center"|7 363 839 | align="right" |4527 | align="right" |1575 |- | 27.07.2022. | align="center"|7 359 312 | align="right" |5510 | align="right" |2111 |- | 26.07.2022. | align="center"|7 353 802 | align="right" |4669 | align="right" |1368 |- | 25.07.2022. | align="center"|7 349 133 | align="right" |1327 | align="right" |264 |- | 24.07.2022. | align="center"|7 347 806 | align="right" |1936 | align="right" |603 |- | 23.07.2022. | align="center"|7 345 870 | align="right" |4018 | align="right" |1699 |- | 22.07.2022. | align="center"|7 341 852 | align="right" |3788 | align="right" |1250 |- | 21.07.2022. | align="center"|7 338 064 | align="right" |4190 | align="right" |1631 |- | 20.07.2022. | align="center"|7 333 874 | align="right" |5354 | align="right" |2093 |- | 19.07.2022. | align="center"|7 328 520 | align="right" |4248 | align="right" |1179 |- | 18.07.2022. | align="center"|7 324 272 | align="right" |1202 | align="right" |119 |- | 17.07.2022. | align="center"|7 323 070 | align="right" |1697 | align="right" |433 |- | 16.07.2022. | align="center"|7 321 373 | align="right" |3158 | align="right" |998 |- | 15.07.2022. | align="center"|7 318 215 | align="right" |3062 | align="right" |838 |- | 14.07.2022. | align="center"|7 315 153 | align="right" |3488 | align="right" |1107 |- | 13.07.2022. | align="center"|7 311 665 | align="right" |3675 | align="right" |908 |- | 12.07.2022. | align="center"|7 307 990 | align="right" |3957 | align="right" |995 |- | 11.07.2022. | align="center"|7 304 033 | align="right" |1284 | align="right" |214 |- | 10.07.2022. | align="center"|7 302 749 | align="right" |1576 | align="right" |349 |- | 9.07.2022. | align="center"|7 301 173 | align="right" |2725 | align="right" |723 |- | 8.07.2022. | align="center"|7 298 448 | align="right" |2465 | align="right" |595 |- | 7.07.2022. | align="center"|7 295 983 | align="right" |2857 | align="right" |694 |- | 6.07.2022. | align="center"|7 293 126 | align="right" |2862 | align="right" |685 |- | 5.07.2022. | align="center"|7 290 264 | align="right" |3541 | align="right" |690 |- | 4.07.2022. | align="center"|7 286 723 | align="right" |1209 | align="right" |131 |- | 3.07.2022. | align="center"|7 285 514 | align="right" |1412 | align="right" |196 |- | 2.07.2022. | align="center"|7 284 102 | align="right" |2240 | align="right" |596 |- | 1.07.2022. | align="center"|7 281 862 | align="right" |2253 | align="right" |462 |- | 30.06.2022. | align="center"|7 279 609 | align="right" |3486 | align="right" |645 |- | 29.06.2022. | align="center"|7 276 123 | align="right" |2942 | align="right" |617 |- | 28.06.2022. | align="center"|7 273 181 | align="right" |3588 | align="right" |824 |- | 27.06.2022. | align="center"|7 269 593 | align="right" |1098 | align="right" |69 |- | 26.06.2022. | align="center"|7 268 495 | align="right" |1365 | align="right" |111 |- | 25.06.2022. | align="center"|7 267 130 | align="right" |774 | align="right" |66 |- | 24.06.2022. | align="center"|7 266 356 | align="right" |818 | align="right" |149 |- | 23.06.2022. | align="center"|7 265 538 | align="right" |1972 | align="right" |432 |- | 22.06.2022. | align="center"|7 263 566 | align="right" |2035 | align="right" |399 |- | 21.06.2022. | align="center"|7 261 531 | align="right" |2747 | align="right" |317 |- | 20.06.2022. | align="center"|7 258 784 | align="right" |1095 | align="right" |49 |- | 19.06.2022. | align="center"|7 257 689 | align="right" |1283 | align="right" |121 |- | 18.06.2022. | align="center"|7 256 406 | align="right" |1874 | align="right" |271 |- | 17.06.2022. | align="center"|7 254 532 | align="right" |1932 | align="right" |206 |- | 16.06.2022. | align="center"|7 252 600 | align="right" |2250 | align="right" |273 |- | 15.06.2022. | align="center"|7 250 350 | align="right" |2570 | align="right" |271 |- | 14.06.2022. | align="center"|7 247 780 | align="right" |3037 | align="right" |279 |- | 13.06.2022. | align="center"|7 244 743 | align="right" |1208 | align="right" |77 |- | 12.06.2022. | align="center"|7 243 535 | align="right" |1325 | align="right" |96 |- | 11.06.2022. | align="center"|7 242 210 | align="right" |2181 | align="right" |244 |- | 10.06.2022. | align="center"|7 240 029 | align="right" |1844 | align="right" |205 |- | 9.06.2022. | align="center"|7 238 185 | align="right" |2292 | align="right" |225 |- | 8.06.2022. | align="center"|7 235 893 | align="right" |2645 | align="right" |211 |- | 7.06.2022. | align="center"|7 223 248 | align="right" |3105 | align="right" |215 |- | 6.06.2022. | align="center"|7 230 143 | align="right" |1160 | align="right" |31 |- | 5.06.2022. | align="center"|7 228 983 | align="right" |1380 | align="right" |71 |- | 4.06.2022. | align="center"|7 227 603 | align="right" |2123 | align="right" |180 |- | 3.06.2022. | align="center"|7 225 480 | align="right" |2082 | align="right" |145 |- | 2.06.2022. | align="center"|7 223 398 | align="right" |2433 | align="right" |176 |- | 1.06.2022. | align="center"|7 220 965 | align="right" |2779 | align="right" |208 |- | 31.05.2022. | align="center"|7 218 186 | align="right" |3274 | align="right" |208 |- | 30.05.2022. | align="center"|7 214 912 | align="right" |1389 | align="right" |38 |- | 29.05.2022. | align="center"|7 213 523 | align="right" |1571 | align="right" |80 |- | 28.05.2022. | align="center"|7 211 952 | align="right" |2080 | align="right" |211 |- | 27.05.2022. | align="center"|7 209 872 | align="right" |2228 | align="right" |188 |- | 26.05.2022. | align="center"|7 207 644 | align="right" |3520 | align="right" |190 |- | 25.05.2022. | align="center"|7 204 124 | align="right" |3205 | align="right" |262 |- | 24.05.2022. | align="center"|7 200 919 | align="right" |3663 | align="right" |236 |- | 23.05.2022. | align="center"|7 197 256 | align="right" |1293 | align="right" |51 |- | 22.05.2022. | align="center"|7 195 963 | align="right" |1608 | align="right" |96 |- | 21.05.2022. | align="center"|7 194 355 | align="right" |2240 | align="right" |198 |- | 20.05.2022. | align="center"|7 192 115 | align="right" |2308 | align="right" |121 |- | 19.05.2022. | align="center"|7 189 807 | align="right" |2823 | align="right" |229 |- | 18.05.2022. | align="center"|7 186 984 | align="right" |3269 | align="right" |164 |- | 17.05.2022. | align="center"|7 183 715 | align="right" |4033 | align="right" |304 |- | 16.05.2022. | align="center"|7 179 682 | align="right" |1439 | align="right" |45 |- | 15.05.2022. | align="center"|7 178 243 | align="right" |1847 | align="right" |73 |- | 14.05.2022. | align="center"|7 176 396 | align="right" |2501 | align="right" |221 |- | 13.05.2022. | align="center"|7 173 895 | align="right" |2805 | align="right" |229 |- | 12.05.2022. | align="center"|7 171 090 | align="right" |3212 | align="right" |198 |- | 11.05.2022. | align="center"|7 167 878 | align="right" |3721 | align="right" |346 |- | 10.05.2022. | align="center"|7 164 157 | align="right" |4416 | align="right" |291 |- | 9.05.2022. | align="center"|7 159 741 | align="right" |1672 | align="right" |75 |- | 8.05.2022. | align="center"|7 158 069 | align="right" |2211 | align="right" |178 |- | 7.05.2022. | align="center"|7 155 858 | align="right" |3031 | align="right" |336 |- | 6.05.2022. | align="center"|7 152 827 | align="right" |4094 | align="right" |314 |- | 5.05.2022. | align="center"|7 148 733 | align="right" |1719 | align="right" |198 |- | 4.05.2022. | align="center"|7 147 014 | align="right" |4447 | align="right" |424 |- | 3.05.2022. | align="center"|7 142 567 | align="right" |4236 | align="right" |384 |- | 2.05.2022. | align="center"|7 138 331 | align="right" |1712 | align="right" |72 |- | 1.05.2022. | align="center"|7 136 619 | align="right" |1930 | align="right" |156 |- | 30.04.2022. | align="center"|7 134 689 | align="right" |3646 | align="right" |485 |- | 29.04.2022. | align="center"|7 131 043 | align="right" |4174 | align="right" |411 |- | 28.04.2022. | align="center"|7 126 869 | align="right" |4634 | align="right" |527 |- | 27.04.2022. | align="center"|7 122 235 | align="right" |5311 | align="right" |614 |- | 26.04.2022. | align="center"|7 116 924 | align="right" |4868 | align="right" |591 |- | 25.04.2022. | align="center"|7 112 056 | align="right" |1860 | align="right" |123 |- | 24.04.2022. | align="center"|7 110 196 | align="right" |2485 | align="right" |322 |- | 23.04.2022. | align="center"|7 107 711 | align="right" |3956 | align="right" |696 |- | 22.04.2022. | align="center"|7 103 755 | align="right" |5194 | align="right" |765 |- | 21.04.2022. | align="center"|7 098 561 | align="right" |5970 | align="right" |1133 |- | 20.04.2022. | align="center"|7 092 591 | align="right" |5958 | align="right" |985 |- | 19.04.2022. | align="center"|7 086 633 | align="right" |2820 | align="right" |413 |- | 18.04.2022. | align="center"|7 083 813 | align="right" |1233 | align="right" |67 |- | 17.04.2022. | align="center"|7 082 580 | align="right" |2377 | align="right" |566 |- | 16.04.2022. | align="center"|7 080 203 | align="right" |1481 | align="right" |195 |- | 15.04.2022. | align="center"|7 078 722 | align="right" |4625 | align="right" |958 |- | 14.04.2022. | align="center"|7 074 097 | align="right" |4897 | align="right" |960 |- | 13.04.2022. | align="center"|7 069 200 | align="right" |5950 | align="right" |1277 |- | 12.04.2022. | align="center"|7 063 250 | align="right" |5930 | align="right" |1136 |- | 11.04.2022. | align="center"|7 057 320 | align="right" |2246 | align="right" |278 |- | 10.04.2022. | align="center"|7 055 074 | align="right" |2806 | align="right" |570 |- | 9.04.2022. | align="center"|7 052 368 | align="right" |4319 | align="right" |1121 |- | 8.04.2022. | align="center"|7 048 049 | align="right" |5621 | align="right" |1114 |- | 7.04.2022. | align="center"|7 042 428 | align="right" |5623 | align="right" |1240 |- | 6.04.2022. | align="center"|7 036 805 | align="right" |5851 | align="right" |1223 |- | 5.04.2022. | align="center"|7 030 954 | align="right" |7189 | align="right" |1614 |- | 4.04.2022. | align="center"|7 023 765 | align="right" |2481 | align="right" |418 |- | 3.04.2022. | align="center"|7 021 284 | align="right" |2840 | align="right" |556 |- | 2.04.2022. | align="center"|7 018 844 | align="right" |4821 | align="right" |1318 |- | 1.04.2022. | align="center"|7 013 623 | align="right" |7035 | align="right" |1796 |- | 31.03.2022. | align="center"|7 006 588 | align="right" |7507 | align="right" |2008 |- | 30.03.2022. | align="center"|6 999 081 | align="right" |8669 | align="right" |2447 |- | 29.03.2022. | align="center"|6 990 412 | align="right" |9270 | align="right" |2903 |- | 28.03.2022. | align="center"|6 981 142 | align="right" |3233 | align="right" |931 |- | 27.03.2022. | align="center"|6 977 909 | align="right" |3928 | align="right" |1138 |- | 26.03.2022. | align="center"|6 973 981 | align="right" |6659 | align="right" |2513 |- | 25.03.2022. | align="center"|6 967 322 | align="right" |8052 | align="right" |2822 |- | 24.03.2022. | align="center"|6 959 270 | align="right" |9247 | align="right" |3324 |- | 23.03.2022. | align="center"|6 950 023 | align="right" |10 141 | align="right" |3634 |- | 22.03.2022. | align="center"|6 939 882 | align="right" |11 955 | align="right" |4817 |- | 21.03.2022. | align="center"|6 927 927 | align="right" |3999 | align="right" |1352 |- | 20.03.2022. | align="center"|6 923 928 | align="right" |5131 | align="right" |1911 |- | 19.03.2022. | align="center"|6 918 797 | align="right" |8669 | align="right" |3838 |- | 18.03.2022. | align="center"|6 910 128 | align="right" |10 146 | align="right" |4225 |- | 17.03.2022. | align="center"|6 899 982 | align="right" |12 946 | align="right" |5259 |- | 16.03.2022. | align="center"|6 887 036 | align="right" |12 548 | align="right" |5141 |- | 15.03.2022. | align="center"|6 874 488 | align="right" |13 822 | align="right" |6264 |- | 14.03.2022. | align="center"|6 860 666 | align="right" |4905 | align="right" |2098 |- | 13.03.2022. | align="center"|6 855 761 | align="right" |6256 | align="right" |2729 |- | 12.03.2022. | align="center"|6 849 505 | align="right" |14 606 | align="right" |6535 |- | 11.03.2022. | align="center"|6 834 899 | align="right" |15 699 | align="right" |6232 |- | 10.03.2022. | align="center"|6 819 200 | align="right" |16 310 | align="right" |7066 |- | 9.03.2022. | align="center"|6 802 890 | align="right" |16 506 | align="right" |7547 |- | 8.03.2022. | align="center"|6 786 384 | align="right" |17 209 | align="right" |8158 |- | 7.03.2022. | align="center"|6 769 175 | align="right" |5872 | align="right" |2594 |- | 6.03.2022. | align="center"|6 763 303 | align="right" |8346 | align="right" |3992 |- | 5.03.2022. | align="center"|6 754 957 | align="right" |16 567 | align="right" |7754 |- | 4.03.2022. | align="center"|6 738 390 | align="right" |18 103 | align="right" |7676 |- | 3.03.2022. | align="center"|6 720 287 | align="right" |19 452 | align="right" |8900 |- | 2.03.2022. | align="center"|6 700 835 | align="right" |22 016 | align="right" |10 574 |- | 1.03.2022. | align="center"|6 678 819 | align="right" |19 333 | align="right" |9524 |- | 28.02.2022. | align="center"|6 659 486 | align="right" |7649 | align="right" |3616 |- | 27.02.2022. | align="center"|6 651 837 | align="right" |11 653 | align="right" |5427 |- | 26.02.2022. | align="center"|6 640 184 | align="right" |22 819 | align="right" |10 117 |- | 25.02.2022. | align="center"|6 617 365 | align="right" |22 269 | align="right" |9952 |- | 24.02.2022. | align="center"|6 595 096 | align="right" |24 236 | align="right" |11 088 |- | 23.02.2022. | align="center"|6 570 860 | align="right" |23 639 | align="right" |11 320 |- | 22.02.2022. | align="center"|6 547 221 | align="right" |23 803 | align="right" |11 837 |- | 21.02.2022. | align="center"|6 523 418 | align="right" |8445 | align="right" |3819 |- | 20.02.2022. | align="center"|6 514 973 | align="right" |14 604 | align="right" |6776 |- | 19.02.2022. | align="center"|6 500 369 | align="right" |28 210 | align="right" |11 992 |- | 18.02.2022. | align="center"|6 472 159 | align="right" |23 648 | align="right" |10 285 |- | 17.02.2022. | align="center"|6 448 511 | align="right" |26 943 | align="right" |11 595 |- | 16.02.2022. | align="center"|6 421 568 | align="right" |24 550 | align="right" |11 425 |- | 15.02.2022. | align="center"|6 397 018 | align="right" |24 001 | align="right" |11 105 |- | 14.02.2022. | align="center"|6 373 017 | align="right" |9431 | align="right" |4144 |- | 13.02.2022. | align="center"|6 363 586 | align="right" |17 799 | align="right" |7789 |- | 12.02.2022. | align="center"|6 345 787 | align="right" |26 001 | align="right" |10 707 |- | 11.02.2022. | align="center"|6 319 786 | align="right" |28 049 | align="right" |11 797 |- | 10.02.2022. | align="center"|6 291 737 | align="right" |26 506 | align="right" |11 599 |- | 9.02.2022. | align="center"|2 265 231 | align="right" |32 433 | align="right" |11 835 |- | 8.02.2022. | align="center"|6 232 798 | align="right" |25 110 | align="right" |11 144 |- | 7.02.2022. | align="center"|6 207 688 | align="right" |9396 | align="right" |3646 |- | 6.02.2022. | align="center"|6 198 292 | align="right" |17 261 | align="right" |7234 |- | 5.02.2022. | align="center"|6 181 031 | align="right" |27 098 | align="right" |10 501 |- | 4.02.2022. | align="center"|6 153 933 | align="right" |26 767 | align="right" |10 137 |- | 3.02.2022. | align="center"|6 127 166 | align="right" |25 514 | align="right" |9831 |- | 2.02.2022. | align="center"|6 101 652 | align="right" |27 869 | align="right" |10 610 |- | 1.02.2022. | align="center"|6 073 783 | align="right" |22 944 | align="right" |9028 |- | 31.01.2022. | align="center"|6 050 839 | align="right" |9411 | align="right" |3775 |- | 30.01.2022. | align="center"|6 041 428 | align="right" |17 535 | align="right" |6860 |- | 29.01.2022. | align="center"|6 023 893 | align="right" |28 166 | align="right" |9626 |- | 28.01.2022. | align="center"|5 995 727 | align="right" |25 514 | align="right" |8682 |- | 27.01.2022. | align="center"|5 970 213 | align="right" |25 893 | align="right" |9087 |- | 26.01.2022. | align="center"|5 944 320 | align="right" |28 009 | align="right" |9143 |- | 25.01.2022. | align="center"|5 916 311 | align="right" |23 504 | align="right" |6097 |- | 24.01.2022. | align="center"|5 892 807 | align="right" |14 510 | align="right" |3953 |- | 23.01.2022. | align="center"|5 878 297 | align="right" |20 455 | align="right" |4753 |- | 22.01.2022. | align="center"|5 857 842 | align="right" |26 854 | align="right" |5789 |- | 21.01.2022. | align="center"|5 830 988 | align="right" |25 399 | align="right" |5972 |- | 20.01.2022. | align="center"|5 805 589 | align="right" |23 669 | align="right" |4885 |- | 19.01.2022. | align="center"|5 781 920 | align="right" |22 489 | align="right" |5082 |- | 18.01.2022. | align="center"|5 759 431 | align="right" |18 712 | align="right" |3706 |- | 17.01.2022. | align="center"|5 740 719 | align="right" |7171 | align="right" |1560 |- | 16.01.2022. | align="center"|5 733 548 | align="right" |10 994 | align="right" |2140 |- | 15.01.2022. | align="center"|5 722 554 | align="right" |21 269 | align="right" |3065 |- | 14.01.2022. | align="center"|5 701 285 | align="right" |17 801 | align="right" |2628 |- | 13.01.2022. | align="center"|5 683 484 | align="right" |16 854 | align="right" |2566 |- | 12.01.2022. | align="center"|5 666 630 | align="right" |14 053 | align="right" |2439 |- | 11.01.2022. | align="center"|5 652 577 | align="right" |13 969 | align="right" |2241 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 10.01.2022. | align="center"|5 638 608 | align="right" |5780 | align="right" |864 |- | 9.01.2022. | align="center"|5 632 828 | align="right" |7822 | align="right" |1010 |- | 8.01.2022. | align="center"|5 625 006 | align="right" |10 798 | align="right" |1815 |- | 7.01.2022. | align="center"|5 614 208 | align="right" |11 587 | align="right" |1877 |- | 6.01.2022. | align="center"|5 602 621 | align="right" |11 287 | align="right" |1994 |- | 5.01.2022. | align="center"|5 591 334 | align="right" |12 766 | align="right" |1835 |- | 4.01.2022. | align="center"|5 578 568 | align="right" |11 691 | align="right" |1628 |- | 3.01.2022. | align="center"|5 566 877 | align="right" |5586 | align="right" |671 |- | 2.01.2022. | align="center"|5 561 291 | align="right" |3128 | align="right" |180 |- | 1.01.2022. | align="center"|5 558 163 | align="right" |1674 | align="right" |167 |- | 31.12.2021. | align="center"|5 556 489 | align="right" |7801 | align="right" |1157 |- | 30.12.2021. | align="center"|5 548 688 | align="right" |9826 | align="right" |1246 |- | 29.12.2021. | align="center"|5 538 862 | align="right" |9906 | align="right" |1319 |- | 28.12.2021. | align="center"|5 528 956 | align="right" |9845 | align="right" |1186 |- | 27.12.2021. | align="center"|5 519 111 | align="right" |4251 | align="right" |335 |- | 26.12.2021. | align="center"|5 514 860 | align="right" |3132 | align="right" |203 |- | 25.12.2021. | align="center"|5 511 728 | align="right" |1769 | align="right" |122 |- | 24.12.2021. | align="center"|5 509 959 | align="right" |7874 | align="right" |948 |- | 23.12.2021. | align="center"|5 502 085 | align="right" |9284 | align="right" |954 |- | 22.12.2021. | align="center"|5 492 801 | align="right" |9045 | align="right" |748 |- | 21.12.2021. | align="center"|5 483 756 | align="right" |11 282 | align="right" |991 |- | 20.12.2021. | align="center"|5 472 474 | align="right" |4933 | align="right" |326 |- | 19.12.2021. | align="center"|5 467 541 | align="right" |5395 | align="right" |423 |- | 18.12.2021. | align="center"|5 462 146 | align="right" |11 727 | align="right" |910 |- | 17.12.2021. | align="center"|5 450 419 | align="right" |11 357 | align="right" |841 |- | 16.12.2021. | align="center"|5 439 062 | align="right" |11 563 | align="right" |934 |- | 15.12.2021. | align="center"|5 427 499 | align="right" |12 296 | align="right" |886 |- | 14.12.2021. | align="center"|5 415 203 | align="right" |11 911 | align="right" |930 |- | 13.12.2021. | align="center"|5 403 292 | align="right" |4210 | align="right" |271 |- | 12.12.2021. | align="center"|5 399 082 | align="right" |6083 | align="right" |481 |- | 11.12.2021. | align="center"|5 392 999 | align="right" |11 068 | align="right" |805 |- | 10.12.2021. | align="center"|5 381 931 | align="right" |9984 | align="right" |650 |- | 9.12.2021. | align="center"|5 371 947 | align="right" |11 714 | align="right" |793 |- | 8.12.2021. | align="center"|5 360 233 | align="right" |11 389 | align="right" |796 |- | 7.12.2021. | align="center"|5 348 844 | align="right" |11 804 | align="right" |860 |- | 6.12.2021. | align="center"|5 337 040 | align="right" |4167 | align="right" |230 |- | 5.12.2021. | align="center"|5 332 873 | align="right" |5890 | align="right" |477 |- | 4.12.2021. | align="center"|5 326 983 | align="right" |10 728 | align="right" |727 |- | 3.12.2021. | align="center"|5 316 255 | align="right" |10 106 | align="right" |723 |- | 2.12.2021. | align="center"|5 306 149 | align="right" |11 014 | align="right" |712 |- | 1.12.2021. | align="center"|5 295 1335 | align="right" |11 794 | align="right" |1031 |- | 30.11.2021. | align="center"|5 283 341 | align="right" |11 646 | align="right" |931 |- | 29.11.2021. | align="center"|5 271 695 | align="right" |3872 | align="right" |315 |- | 28.11.2021. | align="center"|5 267 823 | align="right" |5034 | align="right" |488 |- | 27.11.2021. | align="center"|5 262 789 | align="right" |10 245 | align="right" |919 |- | 26.11.2021. | align="center"|5 252 544 | align="right" |10 848 | align="right" |874 |- | 25.11.2021. | align="center"|5 241 696 | align="right" |12 530 | align="right" |1095 |- | 24.11.2021. | align="center"|5 229 166 | align="right" |12 609 | align="right" |1279 |- | 23.11.2021. | align="center"|5 216 557 | align="right" |13 477 | align="right" |1293 |- | 22.11.2021. | align="center"|5 203 080 | align="right" |4305 | align="right" |349 |- | 21.11.2021. | align="center"|5 198 775 | align="right" |5754 | align="right" |493 |- | 20.11.2021. | align="center"|5 193 021 | align="right" |5904 | align="right" |617 |- | 19.11.2021. | align="center"|5 187 117 | align="right" |3217 | align="right" |445 |- | 18.11.2021. | align="center"|5 183 900 | align="right" |12 708 | align="right" |1221 |- | 17.11.2021. | align="center"|5 171 192 | align="right" |12 059 | align="right" |1501 |- | 16.11.2021. | align="center"|5 159 133 | align="right" |14 409 | align="right" |1077 |- | 15.11.2021. | align="center"|5 144 724 | align="right" |5207 | align="right" |422 |- | 14.11.2021. | align="center"|5 139 517 | align="right" |8558 | align="right" |765 |- | 13.11.2021. | align="center"|5 130 959 | align="right" |17 183 | align="right" |1422 |- | 12.11.2021. | align="center"|5 112 776 | align="right" |16 707 | align="right" |1388 |- | 11.11.2021. | align="center"|5 097 069 | align="right" |15 562 | align="right" |1378 |- | 10.11.2021. | align="center"|5 081 507 | align="right" |14 488 | align="right" |1689 |- | 9.11.2021. | align="center"|5 067 019 | align="right" |16 447 | align="right" |1451 |- | 8.11.2021. | align="center"|5 050 572 | align="right" |5419 | align="right" |423 |- | 7.11.2021. | align="center"|5 045 153 | align="right" |8434 | align="right" |1255 |- | 6.11.2021. | align="center"|5 036 719 | align="right" |23 906 | align="right" |1888 |- | 5.11.2021. | align="center"|5 012 813 | align="right" |25 814 | align="right" |1821 |- | 4.11.2021. | align="center"|4 986 999 | align="right" |26 136 | align="right" |2347 |- | 3.11.2021. | align="center"|4 960 863 | align="right" |27 316 | align="right" |2718 |- | 2.11.2021. | align="center"|4 933 547 | align="right" |21 789 | align="right" |1884 |- | 1.11.2021. | align="center"|4 911 758 | align="right" |6892 | align="right" |772 |- | 31.10.2021. | align="center"|4 904 866 | align="right" |16 967 | align="right" |1800 |- | 30.10.2021. | align="center"|4 887 899 | align="right" |27 429 | align="right" |2879 |- | 29.10.2021. | align="center"|4 860 470 | align="right" |29 633 | align="right" |2758 |- | 28.10.2021. | align="center"|4 830 837 | align="right" |24 032 | align="right" |2919 |- | 27.10.2021. | align="center"|4 806 805 | align="right" |27 089 | align="right" |3206 |- | 26.10.2021. | align="center"|4 779 716 | align="right" |23 089 | align="right" |2117 |- | 25.10.2021. | align="center"|4 756 627 | align="right" |7279 | align="right" |887 |- | 24.10.2021. | align="center"|4 749 348 | align="right" |11 246 | align="right" |2252 |- | 23.10.2021. | align="center"|4 738 102 | align="right" |20 218 | align="right" |2932 |- | 22.10.2021. | align="center"|4 717 884 | align="right" |21 566 | align="right" |3133 |- | 21.10.2021. | align="center"|4 696 318 | align="right" |24 642 | align="right" |2935 |- | 20.10.2021. | align="center"|4 671 676 | align="right" |19 377 | align="right" |2599 |- | 19.10.2021. | align="center"|4 652 299 | align="right" |17 194 | align="right" |1853 |- | 18.10.2021. | align="center"|4 635 105 | align="right" |8365 | align="right" |1253 |- | 17.10.2021. | align="center"|4 626 740 | align="right" |15 971 | align="right" |2377 |- | 16.10.2021. | align="center"|4 610 769 | align="right" |23 816 | align="right" |2799 |- | 15.10.2021. | align="center"|4 586 953 | align="right" |20 050 | align="right" |2142 |- | 14.10.2021. | align="center"|4 566 903 | align="right" |21 504 | align="right" |2408 |- | 13.10.2021. | align="center"|4 545 399 | align="right" |21 731 | align="right" |2236 |- | 12.10.2021. | align="center"|4 523 668 | align="right" |15 630 | align="right" |1376 |- | 11.10.2021. | align="center"|4 508 038 | align="right" |7847 | align="right" |1002 |- | 10.10.2021. | align="center"|4 500 191 | align="right" |14 606 | align="right" |1359 |- | 9.10.2021. | align="center"|4 485 585 | align="right" |17 851 | align="right" |1669 |- | 8.10.2021. | align="center"|4 467 734 | align="right" |18 394 | align="right" |1695 |- | 7.10.2021. | align="center"|4 449 340 | align="right" |19 929 | align="right" |1752 |- | 6.10.2021. | align="center"|4 429 411 | align="right" |21 825 | align="right" |1671 |- | 5.10.2021. | align="center"|4 407 586 | align="right" |15 382 | align="right" |1010 |- | 4.10.2021. | align="center"|4 392 204 | align="right" |5242 | align="right" |479 |- | 3.10.2021. | align="center"|4 386 962 | align="right" |9075 | align="right" |1033 |- | 2.10.2021. | align="center"|4 377 887 | align="right" |20 656 | align="right" |1190 |- | 1.10.2021. | align="center"|4 357 231 | align="right" |25 460 | align="right" |1127 |- | 30.09.2021. | align="center"|4 331 771 | align="right" |28 442 | align="right" |1208 |- | 29.09.2021. | align="center"|4 303 329 | align="right" |28 400 | align="right" |1203 |- | 28.09.2021. | align="center"|4 274 929 | align="right" |25 902 | align="right" |804 |- | 27.09.2021. | align="center"|4 249 027 | align="right" |4813 | align="right" |290 |- | 26.09.2021. | align="center"|4 244 214 | align="right" |13 112 | align="right" |567 |- | 25.09.2021. | align="center"|4 231 102 | align="right" |30 587 | align="right" |816 |- | 24.09.2021. | align="center"|4 200 515 | align="right" |25 682 | align="right" |710 |- | 23.09.2021. | align="center"|4 174 833 | align="right" |26 731 | align="right" |776 |- | 22.09.2021. | align="center"|4 148 102 | align="right" |27 216 | align="right" |674 |- | 21.09.2021. | align="center"|4 120 886 | align="right" |24 518 | align="right" |494 |- | 20.09.2021. | align="center"|4 096 368 | align="right" |4785 | align="right" |189 |- | 19.09.2021. | align="center"|4 091 583 | align="right" |13 294 | align="right" |404 |- | 18.09.2021. | align="center"|4 078 289 | align="right" |34 150 | align="right" |542 |- | 17.09.2021. | align="center"|4 044 139 | align="right" |35 108 | align="right" |533 |- | 16.09.2021. | align="center"|4 009 031 | align="right" |32 915 | align="right" |596 |- | 15.09.2021. | align="center"|3 976 116 | align="right" |44 417 | align="right" |697 |- | 14.09.2021. | align="center"|3 931 699 | align="right" |43 206 | align="right" |460 |- | 13.09.2021. | align="center"|3 888 493 | align="right" |14 605 | align="right" |135 |- | 12.09.2021. | align="center"|3 873 888 | align="right" |10 437 | align="right" |393 |- | 11.09.2021. | align="center"|3 863 451 | align="right" |40 979 | align="right" |419 |- | 10.09.2021. | align="center"|3 822 472 | align="right" |44 118 | align="right" |489 |- | 09.09.2021. | align="center"|3 778 354 | align="right" |42 449 | align="right" |490 |- | 08.09.2021. | align="center"|3 735 905 | align="right" |52 580 | align="right" |459 |- | 07.09.2021. | align="center"|3 683 325 | align="right" |45 396 | align="right" |311 |- | 06.09.2021. | align="center"|3 637 929 | align="right" |7677 | align="right" |114 |- | 05.09.2021. | align="center"|3 630 252 | align="right" |12 861 | align="right" |358 |- | 04.09.2021. | align="center"|3 617 391 | align="right" |46 787 | align="right" |360 |- | 03.09.2021. | align="center"|3 570 604 | align="right" |26 960 | align="right" |354 |- | 02.09.2021. | align="center"|3 543 644 | align="right" |21 942 | align="right" |340 |- | 01.09.2021. | align="center"|3 521 702 | align="right" |54 975 | align="right" |469 |- | 31.08.2021. | align="center"|3 466 727 | align="right" |41 310 | align="right" |237 |- | 30.08.2021. | align="center"|3 425 417 | align="right" |19 147 | align="right" |81 |- | 29.08.2021. | align="center"|3 406 270 | align="right" |27 297 | align="right" |196 |- | 28.08.2021. | align="center"|3 378 973 | align="right" |39 511 | align="right" |256 |- | 27.08.2021. | align="center"|3 339 462 | align="right" |33 416 | align="right" |181 |- | 26.08.2021. | align="center"|3 306 046 | align="right" |23 697 | align="right" |150 |- | 25.08.2021. | align="center"|3 282 349 | align="right" |12 453 | align="right" |249 |- | 24.08.2021. | align="center"|3 269 896 | align="right" |9915 | align="right" |169 |- | 23.08.2021. | align="center"|3 259 981 | align="right" |3653 | align="right" |73 |- | 22.08.2021. | align="center"|3 256 328 | align="right" |7712 | align="right" |101 |- | 21.08.2021. | align="center"|3 248 616 | align="right" |10 782 | align="right" |160 |- | 20.08.2021. | align="center"|3 237 834 | align="right" |9231 | align="right" |133 |- | 19.08.2021. | align="center"|3 228 603 | align="right" |7873 | align="right" |146 |- | 18.08.2021. | align="center"|3 220 730 | align="right" |8537 | align="right" |180 |- | 17.08.2021. | align="center"|3 212 193 | align="right" |10 234 | align="right" |154 |- | 16.08.2021. | align="center"|3 201 959 | align="right" |4357 | align="right" |49 |- | 15.08.2021. | align="center"|3 197 602 | align="right" |8290 | align="right" |73 |- | 14.08.2021. | align="center"|3 189 312 | align="right" |11 084 | align="right" |108 |- | 13.08.2021. | align="center"|3 178 228 | align="right" |8135 | align="right" |127 |- | 12.08.2021. | align="center"|3 170 093 | align="right" |7759 | align="right" |107 |- | 11.08.2021. | align="center"|3 162 334 | align="right" |7590 | align="right" |120 |- | 10.08.2021. | align="center"|3 154 744 | align="right" |8839 | align="right" |125 |- | 9.08.2021. | align="center"|3 145 905 | align="right" |3606 | align="right" |41 |- | 8.08.2021. | align="center"|3 142 299 | align="right" |8501 | align="right" |74 |- | 7.08.2021. | align="center"|3 133 798 | align="right" |10 240 | align="right" |63 |- | 6.08.2021. | align="center"|3 123 558 | align="right" |7385 | align="right" |80 |- | 5.08.2021. | align="center"|3 116 173 | align="right" |6504 | align="right" |70 |- | 4.08.2021. | align="center"|3 109 669 | align="right" |7088 | align="right" |97 |- | 3.08.2021. | align="center"|3 102 581 | align="right" |8640 | align="right" |112 |- | 2.08.2021. | align="center"|3 093 941 | align="right" |3799 | align="right" |26 |- | 1.08.2021. | align="center"|3 090 142 | align="right" |8329 | align="right" |36 |- | 31.07.2021. | align="center"|3 081 813 | align="right" |11 303 | align="right" |64 |- | 30.07.2021. | align="center"|3 070 510 | align="right" |7308 | align="right" |82 |- | 29.07.2021. | align="center"|3 063 202 | align="right" |6974 | align="right" |67 |- | 28.07.2021. | align="center"|3 056 228 | align="right" |6881 | align="right" |78 |- | 27.07.2021. | align="center"|3 049 347 | align="right" |8102 | align="right" |68 |- | 26.07.2021. | align="center"|3 041 245 | align="right" |3381 | align="right" |23 |- | 25.07.2021. | align="center"|3 037 864 | align="right" |6915 | align="right" |56 |- | 24.07.2021. | align="center"|3 030 949 | align="right" |10 575 | align="right" |43 |- | 23.07.2021. | align="center"|3 020 374 | align="right" |7985 | align="right" |38 |- | 22.07.2021. | align="center"|3 012 389 | align="right" |6779 | align="right" |44 |- | 21.07.2021. | align="center"|3 005 610 | align="right" |6771 | align="right" |62 |- | 20.07.2021. | align="center"|2 998 839 | align="right" |7944 | align="right" |54 |- | 19.07.2021. | align="center"|2 990 895 | align="right" |3316 | align="right" |25 |- | 18.07.2021. | align="center"|2 987 579 | align="right" |7321 | align="right" |33 |- | 17.07.2021. | align="center"|2 980 258 | align="right" |9832 | align="right" |39 |- | 16.07.2021. | align="center"|2 970 426 | align="right" |7678 | align="right" |46 |- | 15.07.2021. | align="center"|2 962 746 | align="right" |6651 | align="right" |37 |- | 14.07.2021. | align="center"|2 956 097 | align="right" |7168 | align="right" |34 |- | 13.07.2021. | align="center"|2 948 929 | align="right" |8384 | align="right" |53 |- | 12.07.2021. | align="center"|2 940 545 | align="right" |3602 | align="right" |18 |- | 11.07.2021. | align="center"|2 936 943 | align="right" |6907 | align="right" |36 |- | 10.07.2021. | align="center"|2 930 036 | align="right" |9065 | align="right" |32 |- | 9.07.2021. | align="center"|2 920 971 | align="right" |6972 | align="right" |34 |- | 8.07.2021. | align="center"|2 913 999 | align="right" |6700 | align="right" |50 |- | 7.07.2021. | align="center"|2 907 299 | align="right" |6891 | align="right" |48 |- | 6.07.2021. | align="center"|2 900 408 | align="right" |8803 | align="right" |46 |- | 5.07.2021. | align="center"|2 891 605 | align="right" |3456 | align="right" |22 |- | 4.07.2021. | align="center"|2 888 149 | align="right" |7418 | align="right" |31 |- | 3.07.2021. | align="center"|2 880 731 | align="right" |9545 | align="right" |60 |- | 2.07.2021. | align="center"|2 871 186 | align="right" |7598 | align="right" |40 |- | 1.07.2021. | align="center"|2 863 588 | align="right" |8565 | align="right" |71 |- | 30.06.2021. | align="center"|2 855 023 | align="right" |8694 | align="right" |100 |- | 29.06.2021. | align="center"|2 846 329 | align="right" |11 409 | align="right" |89 |- | 28.06.2021. | align="center"|2 834 920 | align="right" |4023 | align="right" |30 |- | 27.06.2021. | align="center"|2 830 897 | align="right" |7924 | align="right" |41 |- | 26.06.2021. | align="center"|2 822 973 | align="right" |5332 | align="right" |39 |- | 25.06.2021. | align="center"|2 817 641 | align="right" |2361 | align="right" |20 |- | 24.06.2021. | align="center"|2 815 280 | align="right" |2246 | align="right" |33 |- | 23.06.2021. | align="center"|2 813 034 | align="right" |5829 | align="right" |102 |- | 22.06.2021. | align="center"|2 807 205 | align="right" |8333 | align="right" |125 |- | 21.06.2021. | align="center"|2 798 872 | align="right" |3159 | align="right" |40 |- | 20.06.2021. | align="center"|2 795 713 | align="right" |5023 | align="right" |74 |- | 19.06.2021. | align="center"|2 790 690 | align="right" |8381 | align="right" |84 |- | 18.06.2021. | align="center"|2 782 309 | align="right" |9922 | align="right" |108 |- | 17.06.2021. | align="center"|2 772 387 | align="right" |9644 | align="right" |141 |- | 16.06.2021. | align="center"|2 762 743 | align="right" |9053 | align="right" |156 |- | 15.06.2021. | align="center"|2 753 690 | align="right" |11 452 | align="right" |143 |- | 14.06.2021. | align="center"|2 742 238 | align="right" |3409 | align="right" |74 |- | 13.06.2021. | align="center"|2 738 829 | align="right" |6466 | align="right" |90 |- | 12.06.2021. | align="center"|2 732 363 | align="right" |8682 | align="right" |178 |- | 11.06.2021. | align="center"|2 723 681 | align="right" |10 362 | align="right" |178 |- | 10.06.2021. | align="center"|2 713 319 | align="right" |10 080 | align="right" |196 |- | 9.06.2021. | align="center"|2 703 239 | align="right" |12 810 | align="right" |244 |- | 8.06.2021. | align="center"|2 690 429 | align="right" |12 773 | align="right" |256 |- | 7.06.2021. | align="center"|2 677 656 | align="right" |2894 | align="right" |76 |- | 6.06.2021. | align="center"|2 674 762 | align="right" |5696 | align="right" |135 |- | 5.06.2021. | align="center"|2 669 066 | align="right" |9367 | align="right" |256 |- | 4.06.2021. | align="center"|2 659 699 | align="right" |10 774 | align="right" |259 |- | 3.06.2021. | align="center"|2 648 925 | align="right" |11 679 | align="right" |296 |- | 2.06.2021. | align="center"|2 637 246 | align="right" |10 427 | align="right" |348 |- | 1.06.2021. | align="center"|2 626 819 | align="right" |14 546 | align="right" |319 |- | 31.05.2021. | align="center"|2 612 273 | align="right" |3297 | align="right" |101 |- | 30.05.2021. | align="center"|2 608 976 | align="right" |4377 | align="right" |180 |- | 29.05.2021. | align="center"|2 604 599 | align="right" |10 929 | align="right" |306 |- | 28.05.2021. | align="center"|2 593 670 | align="right" |14 870 | align="right" |354 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 27.05.2021. | align="center"|2 578 800 | align="right" |13 512 | align="right" |348 |- | 26.05.2021. | align="center"|2 565 288 | align="right" |12 790 | align="right" |396 |- | 25.05.2021. | align="center"|2 552 498 | align="right" |16 463 | align="right" |435 |- | 24.05.2021. | align="center"|2 536 035 | align="right" |3898 | align="right" |134 |- | 23.05.2021. | align="center"|2 532 137 | align="right" |4742 | align="right" |233 |- | 22.05.2021. | align="center"|2 527 395 | align="right" |14 100 | align="right" |441 |- | 21.05.2021. | align="center"|2 513 295 | align="right" |15 458 | align="right" |477 |- | 20.05.2021. | align="center"|2 497 837 | align="right" |16 546 | align="right" |497 |- | 19.05.2021. | align="center"|2 481 291 | align="right" |14 728 | align="right" |609 |- | 18.05.2021. | align="center"|2 466 563 | align="right" |18 493 | align="right" |563 |- | 17.05.2021. | align="center"|2 448 070 | align="right" |4112 | align="right" |147 |- | 16.05.2021. | align="center"|2 443 958 | align="right" |5590 | align="right" |381 |- | 15.05.2021. | align="center"|2 438 368 | align="right" |14 560 | align="right" |544 |- | 14.05.2021. | align="center"|2 423 808 | align="right" |15 153 | align="right" |666 |- | 13.05.2021. | align="center"|2 408 665 | align="right" |16 417 | align="right" |698 |- | 12.05.2021. | align="center"|2 392 238 | align="right" |14 603 | align="right" |729 |- | 11.05.2021. | align="center"|2 377 635 | align="right" |17 957 | align="right" |659 |- | 10.05.2021. | align="center"|2 359 678 | align="right" |5769 | align="right" |338 |- | 9.05.2021. | align="center"|2 353 909 | align="right" |18 767 | align="right" |632 |- | 8.05.2021. | align="center"|2 335 142 | align="right" |18 694 | align="right" |786 |- | 7.05.2021. | align="center"|2 316 448 | align="right" |18 511 | align="right" |1036 |- | 6.05.2021. | align="center"|2 297 937 | align="right" |23 852 | align="right" |773 |- | 5.05.2021. | align="center"|2 274 085 | align="right" |3883 | align="right" |358 |- | 4.05.2021. | align="center"|2 270 202 | align="right" |5517 | align="right" |425 |- | 3.05.2021. | align="center"|2 264 685 | align="right" |2571 | align="right" |203 |- | 2.05.2021. | align="center"|2 262 114 | align="right" |3578 | align="right" |380 |- | 1.05.2021. | align="center"|2 258 536 | align="right" |12 637 | align="right" |812 |- | 30.04.2021. | align="center"|2 245 899 | align="right" |16 474 | align="right" |763 |- | 29.04.2021. | align="center"|2 229 425 | align="right" |18 021 | align="right" |696 |- | 28.04.2021. | align="center"|2 211 404 | align="right" |18 698 | align="right" |967 |- | 27.04.2021. | align="center"|2 192 706 | align="right" |19 951 | align="right" |596 |- | 26.04.2021. | align="center"|2 172 755 | align="right" |3461 | align="right" |220 |- | 25.04.2021. | align="center"|2 169 294 | align="right" |5439 | align="right" |361 |- | 24.04.2021. | align="center"|2 163 855 | align="right" |14 961 | align="right" |711 |- | 23.04.2021. | align="center"|2 148 894 | align="right" |15 300 | align="right" |683 |- | 22.04.2021. | align="center"|2 133 594 | align="right" |17 164 | align="right" |578 |- | 21.04.2021. | align="center"|2 116 430 | align="right" |19 150 | align="right" |759 |- | 20.04.2021. | align="center"|2 097 280 | align="right" |18 656 | align="right" |688 |- | 19.04.2021. | align="center"|2 078 624 | align="right" |2683 | align="right" |202 |- | 18.04.2021. | align="center"|2 075 941 | align="right" |4801 | align="right" |337 |- | 17.04.2021. | align="center"|2 071 140 | align="right" |15 192 | align="right" |654 |- | 16.04.2021. | align="center"|2 055 948 | align="right" |16 373 | align="right" |612 |- | 15.04.2021. | align="center"|2 039 575 | align="right" |17 233 | align="right" |643 |- | 14.04.2021. | align="center"|2 022 342 | align="right" |18 932 | align="right" |733 |- | 13.04.2021. | align="center"|2 003 410 | align="right" |20 618 | align="right" |537 |- | 12.04.2021. | align="center"|1 982 792 | align="right" |3209 | align="right" |210 |- | 11.04.2021. | align="center"|1 979 583 | align="right" |5386 | align="right" |368 |- | 10.04.2021. | align="center"|1 974 197 | align="right" |16 852 | align="right" |666 |- | 9.04.2021. | align="center"|1 957 345 | align="right" |18 589 | align="right" |658 |- | 8.04.2021. | align="center"|1 938 756 | align="right" |24 155 | align="right" |740 |- | 7.04.2021. | align="center"|1 914 601 | align="right" |23 143 | align="right" |643 |- | 6.04.2021. | align="center"|1 891 458 | align="right" |4987 | align="right" |309 |- | 5.04.2021. | align="center"|1 886 471 | align="right" |3139 | align="right" |119 |- | 4.04.2021. | align="center"|1 883 332 | align="right" |4196 | align="right" |238 |- | 3.04.2021. | align="center"|1 879 136 | align="right" |4324 | align="right" |279 |- | 2.04.2021. | align="center"|1 874 812 | align="right" |17 046 | align="right" |587 |- | 1.04.2021. | align="center"|1 857 766 | align="right" |18 174 | align="right" |638 |- | 31.03.2021. | align="center"|1 839 592 | align="right" |16 080 | align="right" |630 |- | 30.03.2021. | align="center"|1 823 512 | align="right" |18 937 | align="right" |526 |- | 29.03.2021. | align="center"|1 804 575 | align="right" |3517 | align="right" |167 |- | 28.03.2021. | align="center"|1 801 058 | align="right" |4591 | align="right" |324 |- | 27.03.2021. | align="center"|1 796 467 | align="right" |14 627 | align="right" |602 |- | 26.03.2021. | align="center"|1 781 840 | align="right" |17 881 | align="right" |638 |- | 25.03.2021. | align="center"|1 763 959 | align="right" |17 518 | align="right" |606 |- | 24.03.2021. | align="center"|1 746 441 | align="right" |16 899 | align="right" |776 |- | 23.03.2021. | align="center"|1 729 542 | align="right" |18 614 | align="right" |508 |- | 22.03.2021. | align="center"|1 710 928 | align="right" |3266 | align="right" |177 |- | 21.03.2021. | align="center"|1 707 662 | align="right" |4931 | align="right" |260 |- | 20.03.2021. | align="center"|1 702 731 | align="right" |13 840 | align="right" |625 |- | 19.03.2021. | align="center"|1 688 891 | align="right" |16 904 | align="right" |622 |- | 18.03.2021. | align="center"|1 671 987 | align="right" |16 008 | align="right" |482 |- | 17.03.2021. | align="center"|1 655 979 | align="right" |15 915 | align="right" |818 |- | 16.03.2021. | align="center"|1 640 064 | align="right" |16 419 | align="right" |643 |- | 15.03.2021. | align="center"|1 623 645 | align="right" |3635 | align="right" |178 |- | 14.03.2021. | align="center"|1 620 010 | align="right" |5990 | align="right" |297 |- | 13.03.2021. | align="center"|1 614 020 | align="right" |13 870 | align="right" |578 |- | 12.03.2021. | align="center"|1 600 150 | align="right" |18 026 | align="right" |632 |- | 11.03.2021. | align="center"|1 582 124 | align="right" |17 483 | align="right" |638 |- | 10.03.2021. | align="center"|1 564 641 | align="right" |16 705 | align="right" |639 |- | 9.03.2021. | align="center"|1 547 936 | align="right" |15 633 | align="right" |472 |- | 8.03.2021. | align="center"|1 532 303 | align="right" |3214 | align="right" |194 |- | 7.03.2021. | align="center"|1 529 089 | align="right" |5226 | align="right" |322 |- | 6.03.2021. | align="center"|1 523 863 | align="right" |12 859 | align="right" |595 |- | 5.03.2021. | align="center"|1 511 004 | align="right" |15 923 | align="right" |746 |- | 4.03.2021. | align="center"|1 495 081 | align="right" |15 156 | align="right" |646 |- | 3.03.2021. | align="center"|1 479 925 | align="right" |14 339 | align="right" |919 |- | 2.03.2021. | align="center"|1 465 586 | align="right" |14 225 | align="right" |645 |- | 1.03.2021. | align="center"|1 451 361 | align="right" |3451 | align="right" |272 |- | 28.02.2021. | align="center"|1 447 910 | align="right" |4839 | align="right" |376 |- | 27.02.2021. | align="center"|1 443 071 | align="right" |12 088 | align="right" |827 |- | 26.02.2021. | align="center"|1 430 983 | align="right" |12 715 | align="right" |724 |- | 25.02.2021. | align="center"|1 418 268 | align="right" |12 232 | align="right" |813 |- | 24.02.2021. | align="center"|1 406 036 | align="right" |12 591 | align="right" |983 |- | 23.02.2021. | align="center"|1 393 445 | align="right" |12 678 | align="right" |669 |- | 22.02.2021. | align="center"|1 380 767 | align="right" |3334 | align="right" |274 |- | 21.02.2021. | align="center"|1 377 433 | align="right" |4819 | align="right" |410 |- | 20.02.2021. | align="center"|1 372 614 | align="right" |11 165 | align="right" |1069 |- | 19.02.2021. | align="center"|1 361 449 | align="right" |10 915 | align="right" |689 |- | 18.02.2021. | align="center"|1 350 534 | align="right" |10 929 | align="right" |708 |- | 17.02.2021. | align="center"|1 339 605 | align="right" |12 251 | align="right" |946 |- | 16.02.2021. | align="center"|1 327 354 | align="right" |12 908 | align="right" |713 |- | 15.02.2021. | align="center"|1 314 446 | align="right" |3186 | align="right" |278 |- | 14.02.2021. | align="center"|1 311 260 | align="right" |4955 | align="right" |424 |- | 13.02.2021. | align="center"|1 306 305 | align="right" |10 157 | align="right" |773 |- | 12.02.2021. | align="center"|1 296 148 | align="right" |12 104 | align="right" |808 |- | 11.02.2021. | align="center"|1 284 044 | align="right" |12 340 | align="right" |842 |- | 10.02.2021. | align="center"|1 271 704 | align="right" |12 334 | align="right" |990 |- | 9.02.2021. | align="center"|1 259 370 | align="right" |13 108 | align="right" |781 |- | 8.02.2021. | align="center"|1 246 262 | align="right" |3327 | align="right" |288 |- | 7.02.2021. | align="center"|1 242 935 | align="right" |5152 | align="right" |480 |- | 6.02.2021. | align="center"|1 237 783 | align="right" |11 439 | align="right" |1044 |- | 5.02.2021. | align="center"|1 226 344 | align="right" |11 495 | align="right" |876 |- | 4.02.2021. | align="center"|1 214 849 | align="right" |11 818 | align="right" |742 |- | 3.02.2021. | align="center"|1 203 031 | align="right" |12 317 | align="right" |1231 |- | 2.02.2021. | align="center"|1 190 714 | align="right" |12 949 | align="right" |775 |- | 1.02.2021. | align="center"|1 177 765 | align="right" |3944 | align="right" |411 |- | 31.01.2021. | align="center"|1 173 821 | align="right" |5361 | align="right" |533 |- | 30.01.2021. | align="center"|1 168 460 | align="right" |9960 | align="right" |785 |- | 29.01.2021. | align="center"|1 158 500 | align="right" |11 507 | align="right" |931 |- | 28.01.2021. | align="center"|1 146 993 | align="right" |10 982 | align="right" |965 |- | 27.01.2021. | align="center"|1 136 011 | align="right" |12 197 | align="right" |1103 |- | 26.01.2021. | align="center"|1 123 814 | align="right" |12 552 | align="right" |693 |- | 25.01.2021. | align="center"|1 111 262 | align="right" |3901 | align="right" |223 |- | 24.01.2021. | align="center"|1 107 361 | align="right" |5506 | align="right" |512 |- | 23.01.2021. | align="center"|1 101 855 | align="right" |10 598 | align="right" |910 |- | 22.01.2021. | align="center"|1 091 257 | align="right" |12 397 | align="right" |876 |- | 21.01.2021. | align="center"|1 078 860 | align="right" |11 816 | align="right" |902 |- | 20.01.2021. | align="center"|1 067 044 | align="right" |12 732 | align="right" |1088 |- | 19.01.2021. | align="center"|1 054 312 | align="right" |13 629 | align="right" |812 |- | 18.01.2021. | align="center"|1 040 683 | align="right" |3423 | align="right" |244 |- | 17.01.2021. | align="center"|1 037 260 | align="right" |6576 | align="right" |567 |- | 16.01.2021. | align="center"|1 030 684 | align="right" |11 804 | align="right" |1031 |- | 15.01.2021. | align="center"|1 018 880 | align="right" |12 453 | align="right" |1084 |- | 14.01.2021. | align="center"|1 006 427 | align="right" |12 224 | align="right" |950 |- | 13.01.2021. | align="center"|994 203 | align="right" |12 293 | align="right" |1255 |- | 12.01.2021. | align="center"|981 910 | align="right" |12 516 | align="right" |878 |- | 11.01.2021. | align="center"|969 394 | align="right" |4179 | align="right" |331 |- | 10.01.2021. | align="center"|965 215 | align="right" |6336 | align="right" |616 |- | 9.01.2021. | align="center"|958 879 | align="right" |11 338 | align="right" |1170 |- | 8.01.2021. | align="center"|947 541 | align="right" |12 799 | align="right" |1237 |- | 7.01.2021. | align="center"|934 742 | align="right" |13 525 | align="right" |1374 |- | 6.01.2021. | align="center"|921 217 | align="right" |13 946 | align="right" |1229 |- | 5.01.2021. | align="center"|907 271 | align="right" |12 352 | align="right" |824 |- | 4.01.2021. | align="center"|894 919 | align="right" |5550 | align="right" |621 |- | 3.01.2021. | align="center"|889 369 | align="right" |5896 | align="right" |568 |- | 2.01.2021. | align="center"|883 473 | align="right" |2498 | align="right" |314 |- | 1.01.2021. | align="center"|880 975 | align="right" |3960 | align="right" |711 |- | 31.12.2020. | align="center"|877 015 | align="right" |12 395 | align="right" |1861 |- | 30.12.2020. | align="center"|864 620 | align="right" |11 971 | align="right" |1367 |- | 29.12.2020. | align="center"|852 649 | align="right" |11 207 | align="right" |838 |- | 28.12.2020. | align="center"|841 442 | align="right" |4437 | align="right" |508 |- | 27.12.2020. | align="center"|837 005 | align="right" |5054 | align="right" |511 |- | 26.12.2020. | align="center"|831 951 | align="right" |3001 | align="right" |399 |- | 25.12.2020. | align="center"|828 950 | align="right" |4029 | align="right" |666 |- | 24.12.2020. | align="center"|824 921 | align="right" |11 597 | align="right" |1270 |- | 23.12.2020. | align="center"|813 324 | align="right" |12 155 | align="right" |1145 |- | 22.12.2020. | align="center"|801 169 | align="right" |10 911 | align="right" |1004 |- | 21.12.2020. | align="center"|790 258 | align="right" |3730 | align="right" |395 |- | 20.12.2020. | align="center"|786 528 | align="right" |5545 | align="right" |643 |- | 19.12.2020. | align="center"|780 983 | align="right" |10 057 | align="right" |870 |- | 18.12.2020. | align="center"|770 926 | align="right" |9748 | align="right" |892 |- | 17.12.2020. | align="center"|761 178 | align="right" |10 344 | align="right" |1040 |- | 16.12.2020. | align="center"|750 834 | align="right" |9887 | align="right" |1023 |- | 15.12.2020. | align="center"| | align="right" |9400 | align="right" |587 |- | 14.12.2020. | align="center"| | align="right" |2811 | align="right" |210 |- | 13.12.2020. | align="center"| | align="right" |5391 | align="right" |629 |- | 12.12.2020. | align="center"| | align="right" |8936 | align="right" |660 |- | 11.12.2020. | align="center"| | align="right" |10 356 | align="right" |680 |- | 10.12.2020. | align="center"| | align="right" |9642 | align="right" |890 |- | 9.12.2020. | align="center"| | align="right" |8748 | align="right" |712 |- | 8.12.2020. | align="center"|685 653 | align="right" |9764 | align="right" |584 |- | 7.12.2020. | align="center"| | align="right" |3296 | align="right" |207 |- | 6.12.2020. | align="center"| | align="right" |5822 | align="right" |526 |- | 5.12.2020. | align="center"|666 771 | align="right" |8695 | align="right" |794 |- | 4.12.2020. | align="center"| | align="right" |8065 | align="right" |686 |- | 3.12.2020. | align="center"| | align="right" |8670 | align="right" |930 |- | 2.12.2020. | align="center"| | align="right" |9002 | align="right" |690 |- | 1.12.2020. | align="center"|632 339 | align="right" |7810 | align="right" |612 |- | 30.11.2020. | align="center"| | align="right" |2135 | align="right" |100 |- | 29.11.2020. | align="center"|622 394 | align="right" |4037 | align="right" |414 |- | 28.11.2020. | align="center"| | align="right" |7645 | align="right" |753 |- | 27.11.2020. | align="center"| | align="right" |7193 | align="right" |637 |- | 26.11.2020. | align="center"| | align="right" |8024 | align="right" |898 |- | 25.11.2020. | align="center"|595 495 | align="right" |8627 | align="right" |580 |- | 24.11.2020. | align="center"| | align="right" |7975 | align="right" |457 |- | 23.11.2020. | align="center"| | align="right" |2256 | align="right" |116 |- | 22.11.2020. | align="center"| | align="right" |4079 | align="right" |376 |- | 21.11.2020. | align="center"|572 558 | align="right" |7204 | align="right" |642 |- | 20.11.2020. | align="center"|565 354 | align="right" |7016 | align="right" |380 |- | 19.11.2020. | align="center"| | align="right" |3323 | align="right" |366 |- | 18.11.2020. | align="center"| | align="right" |7857 | align="right" |442 |- | 17.11.2020. | align="center"| | align="right" |6059 | align="right" |278 |- | 16.11.2020. | align="center"| | align="right" |2343 | align="right" |89 |- | 15.11.2020. | align="center"| | align="right" |4058 | align="right" |316 |- | 14.11.2020. | align="center"| | align="right" |6442 | align="right" |395 |- | 13.11.2020. | align="center"| | align="right" |6734 | align="right" |455 |- | 12.11.2020. | align="center"| | align="right" |6833 | align="right" |533 |- | 11.11.2020. | align="center"| | align="right" |7621 | align="right" |453 |- | 10.11.2020. | align="center"| | align="right" |6731 | align="right" |208 |- | 9.11.2020. | align="center"| | align="right" |2398 | align="right" |92 |- | 8.11.2020. | align="center"| | align="right" |3744 | align="right" |215 |- | 7.11.2020. | align="center"| | align="right" |6651 | align="right" |404 |- | 6.11.2020. | align="center"| | align="right" |7018 | align="right" |357 |- | 5.11.2020. | align="center"| | align="right" |7564 | align="right" |367 |- | 4.11.2020. | align="center"| | align="right" |7328 | align="right" |313 |- | 3.11.2020. | align="center"| | align="right" |5235 | align="right" |171 |- | 2.11.2020. | align="center"| | align="right" |2258 | align="right" |132 |- | 1.11.2020. | align="center"| | align="right" |3898 | align="right" |242 |- | 31.10.2020. | align="center"|454 193 | align="right" |5844 | align="right" |215 |- | 30.10.2020. | align="center"| | align="right" |5964 | align="right" |284 |- | 29.10.2020. | align="center"| | align="right" |5105 | align="right" |251 |- | 28.10.2020. | align="center"| | align="right" |6015 | align="right" |251 |- | 27.10.2020. | align="center"| | align="right" |5093 | align="right" |136 |- | 26.10.2020. | align="center"| | align="right" |2237 | align="right" |76 |- | 25.10.2020. | align="center"| | align="right" |4458 | align="right" |211 |- | 24.10.2020. | align="center"| | align="right" |5632 | align="right" |259 |- | 23.10.2020. | align="center"| | align="right" |5726 | align="right" |250 |- | 22.10.2020. | align="center"| | align="right" |5510 | align="right" |161 |- | 21.10.2020. | align="center"|402 669 | align="right" |5312 | align="right" |188 |- | 20.10.2020. | align="center"|397 357 | align="right" |4171 | align="right" |115 |- | 19.10.2020. | align="center"|393 186 | align="right" |2215 | align="right" |44 |- | 18.10.2020. | align="center"|390 971 | align="right" |2690 | align="right" |58 |- | 17.10.2020. | align="center"|388 281 | align="right" |5332 | align="right" |188 |- | 16.10.2020. | align="center"|382 949 | align="right" |4759 | align="right" |148 |- | 15.10.2020. | align="center"|378 190 | align="right" |4667 | align="right" |114 |- | 14.10.2020. | align="center"|373 523 | align="right" |5078 | align="right" |102 |- | 13.10.2020. | align="center"|368 445 | align="right" |4433 | align="right" |75 |- | 12.10.2020. | align="center"|364 012 | align="right" |2169 | align="right" |95 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 11.10.2020. | align="center"|361 843 | align="right" |3345 | align="right" |74 |- | 10.10.2020. | align="center"|358 498 | align="right" |4710 | align="right" |89 |- | 9.10.2020. | align="center"|353 788 | align="right" |4551 | align="right" |137 |- | 8.10.2020. | align="center"|349 237 | align="right" |4416 | align="right" |109 |- | 7.10.2020. | align="center"|344 821 | align="right" |4426 | align="right" |67 |- | 6.10.2020. | align="center"|340 395 | align="right" |3818 | align="right" |68 |- | 5.10.2020. | align="center"|336 577 | align="right" |1748 | align="right" |40 |- | 4.10.2020. | align="center"|334 829 | align="right" |2544 | align="right" |67 |- | 3.10.2020. | align="center"|332 285 | align="right" |3654 | align="right" |74 |- | 2.10.2020. | align="center"|328 631 | align="right" |3914 | align="right" |77 |- | 1.10.2020. | align="center"|324 717 | align="right" |4699 | align="right" |44 |- | 30.09.2020. | align="center"|320 018 | align="right" |4271 | align="right" |95 |- | 29.09.2020. | align="center"|315 747 | align="right" |3517 | align="right" |32 |- | 28.09.2020. | align="center"|312 230 | align="right" |1398 | align="right" |21 |- | 27.09.2020. | align="center"|310 832 | align="right" |1660 | align="right" |22 |- | 26.09.2020. | align="center"|309 172 | align="right" |2520 | align="right" |29 |- | 25.09.2020. | align="center"|306 652 | align="right" |2431 | align="right" |31 |- | 24.09.2020. | align="center"|304 221 | align="right" |2403 | align="right" |22 |- | 23.09.2020. | align="center"|301 818 | align="right" |2733 | align="right" |12 |- | 22.09.2020. | align="center"|299 085 | align="right" |2690 | align="right" |34 |- | 21.09.2020. | align="center"|296 395 | align="right" |1153 | align="right" |1 |- | 20.09.2020. | align="center"|295 242 | align="right" |1933 | align="right" |10 |- | 19.09.2020. | align="center"|293 309 | align="right" |2402 | align="right" |17 |- | 18.09.2020. | align="center"|290 907 | align="right" |2264 | align="right" |4 |- | 17.09.2020. | align="center"|288 643 | align="right" |2767 | align="right" |8 |- | 16.09.2020. | align="center"|285 876 | align="right" |3041 | align="right" |4 |- | 15.09.2020. | align="center"|282 835 | align="right" |2717 | align="right" |5 |- | 14.09.2020. | align="center"|280 118 | align="right" |1451 | align="right" |3 |- | 13.09.2020. | align="center"|278 667 | align="right" |1583 | align="right" |10 |- | 12.09.2020. | align="center"|277 084 | align="right" |2258 | align="right" |5 |- | 11.09.2020. | align="center"|274 826 | align="right" |2445 | align="right" |11 |- | 10.09.2020. | align="center"|272 381 | align="right" |2284 | align="right" |5 |- | 9.09.2020. | align="center"|270 097 | align="right" |2397 | align="right" |11 |- | 8.09.2020. | align="center"|267 700 | align="right" |2395 | align="right" |3 |- | 7.09.2020. | align="center"|265 305 | align="right" |1047 | align="right" |1 |- | 6.09.2020. | align="center"|264 258 | align="right" |1596 | align="right" |3 |- | 5.09.2020. | align="center"|262 662 | align="right" |1964 | align="right" |9 |- | 4.09.2020. | align="center"|260 698 | align="right" |1903 | align="right" |6 |- | 3.09.2020. | align="center"|258 795 | align="right" |2445 | align="right" |4 |- | 2.09.2020. | align="center"|256 350 | align="right" |2532 | align="right" |2 |- | 1.09.2020. | align="center"|253 818 | align="right" |2101 | align="right" |8 |- | 31.08.2020. | align="center"|251 717 | align="right" |1008 | align="right" |3 |- | 30.08.2020. | align="center"|250 709 | align="right" |1777 | align="right" |12 |- | 29.08.2020. | align="center"|248 932 | align="right" |2065 | align="right" |6 |- | 28.08.2020. | align="center"|246 867 | align="right" |2040 | align="right" |9 |- | 27.08.2020. | align="center"|244 827 | align="right" |2004 | align="right" |6 |- | 26.08.2020. | align="center"|242 823 | align="right" |2290 | align="right" |18 |- | 25.08.2020. | align="center"|240 533 | align="right" |2130 | align="right" |5 |- | 24.08.2020. | align="center"|238 403 | align="right" |926 | align="right" |0 |- | 23.08.2020. | align="center"|237 477 | align="right" |1180 | align="right" |4 |- | 22.08.2020. | align="center"|236 297 | align="right" |1777 | align="right" |3 |- | 21.08.2020. | align="center"|234 520 | align="right" |1602 | align="right" |3 |- | 20.08.2020. | align="center"|232 918 | align="right" |1997 | align="right" |1 |- | 19.08.2020. | align="center"|230 921 | align="right" |2163 | align="right" |3 |- | 18.08.2020. | align="center"|228 758 | align="right" |2234 | align="right" |0 |- | 17.08.2020. | align="center"|226 524 | align="right" |888 | align="right" |1 |- | 16.08.2020. | align="center"|225 636 | align="right" |1224 | align="right" |7 |- | 15.08.2020. | align="center"|224 412 | align="right" |1881 | align="right" |7 |- | 14.08.2020. | align="center"|222 531 | align="right" |1704 | align="right" |1 |- | 13.08.2020. | align="center"|220 827 | align="right" |2071 | align="right" |4 |- | 12.08.2020. | align="center"|218 756 | align="right" |2226 | align="right" |10 |- | 11.08.2020. | align="center"|216 530 | align="right" |2328 | align="right" |3 |- | 10.08.2020. | align="center"|214 202 | align="right" |668 | align="right" |0 |- | 9.08.2020. | align="center"|213 534 | align="right" |1597 | align="right" |2 |- | 8.08.2020. | align="center"|211 937 | align="right" |1891 | align="right" |7 |- | 7.08.2020. | align="center"|210 046 | align="right" |2137 | align="right" |6 |- | 6.08.2020. | align="center"|207 909 | align="right" |1829 | align="right" |18 |- | 5.08.2020. | align="center"|206 080 | align="right" |2212 | align="right" |8 |- | 4.08.2020. | align="center"|203 868 | align="right" |1871 | align="right" |3 |- | 3.08.2020. | align="center"|201 997 | align="right" |687 | align="right" |3 |- | 2.08.2020. | align="center"|201 310 | align="right" |1354 | align="right" |5 |- | 1.08.2020. | align="center"|199 956 | align="right" |1448 | align="right" |7 |- | 31.07.2020. | align="center"|198 508 | align="right" |1473 | align="right" |3 |- | 30.07.2020. | align="center"|197 035 | align="right" |1704 | align="right" |4 |- | 29.07.2020. | align="center"|195 331 | align="right" |1886 | align="right" |4 |- | 28.07.2020. | align="center"|193 445 | align="right" |1574 | align="right" |1 |- | 27.07.2020. | align="center"|191 871 | align="right" |801 | align="right" |0 |- | 26.07.2020. | align="center"|191 070 | align="right" |1345 | align="right" |13 |- | 25.07.2020. | align="center"|189 725 | align="right" |1240 | align="right" |2 |- | 24.07.2020. | align="center"|188 485 | align="right" |1510 | align="right" |2 |- | 23.07.2020. | align="center"|186 975 | align="right" |1752 | align="right" |6 |- | 22.07.2020. | align="center"|185 223 | align="right" |1613 | align="right" |4 |- | 21.07.2020. | align="center"|183 610 | align="right" |1385 | align="right" |1 |- | 20.07.2020. | align="center"|182 225 | align="right" |1297 | align="right" |0 |- | 19.07.2020. | align="center"|180 928 | align="right" |1292 | align="right" |3 |- | 18.07.2020. | align="center"|179 636 | align="right" |1751 | align="right" |4 |- | 17.07.2020. | align="center"|177 885 | align="right" |2189 | align="right" |6 |- | 16.07.2020. | align="center"|175 696 | align="right" |1639 | align="right" |1 |- | 15.07.2020. | align="center"|174 057 | align="right" |1979 | align="right" |4 |- | 14.07.2020. | align="center"|172 078 | align="right" |2135 | align="right" |0 |- | 13.07.2020. | align="center"|169 943 | align="right" |996 | align="right" |1 |- | 12.07.2020. | align="center"|168 947 | align="right" |1467 | align="right" |0 |- | 11.07.2020. | align="center"|167 480 | align="right" |1870 | align="right" |8 |- | 10.07.2020. | align="center"|165 610 | align="right" |1841 | align="right" |11 |- | 9.07.2020. | align="center"|163 769 | align="right" |1715 | align="right" |13 |- | 8.07.2020. | align="center"|162 054 | align="right" |1773 | align="right" |7 |- | 7.07.2020. | align="center"|160 281 | align="right" |1763 | align="right" |7 |- | 6.07.2020. | align="center"|158 518 | align="right" |692 | align="right" |3 |- | 5.07.2020. | align="center"|157 826 | align="right" |1042 | align="right" |1 |- | 4.07.2020. | align="center"|156 784 | align="right" |1185 | align="right" |1 |- | 3.07.2020. | align="center"|155 599 | align="right" |1105 | align="right" |0 |- | 2.07.2020. | align="center"|154 494 | align="right" |1716 | align="right" |1 |- | 1.07.2020. | align="center"|152 778 | align="right" |1941 | align="right" |3 |- | 30.06.2020. | align="center"|150 837 | align="right" |2060 | align="right" |1 |- | 29.06.2020. | align="center"|148 777 | align="right" |861 | align="right" |1 |- | 28.06.2020. | align="center"|147 916 | align="right" |1042 | align="right" |1 |- | 27.06.2020. | align="center"|146 874 | align="right" |1788 | align="right" |3 |- | 26.06.2020. | align="center"|145 086 | align="right" |2292 | align="right" |1 |- | 25.06.2020. | align="center"|142 794 | align="right" |1081 | align="right" |0 |- | 24.06.2020. | align="center"|141 713 | align="right" |1276 | align="right" |0 |- | 23.06.2020. | align="center"|140 437 | align="right" |1413 | align="right" |0 |- | 22.06.2020. | align="center"|139 024 | align="right" |1163 | align="right" |0 |- | 21.06.2020. | align="center"|137 861 | align="right" |1294 | align="right" |0 |- | 20.06.2020. | align="center"|136 567 | align="right" |1686 | align="right" |1 |- | 19.06.2020. | align="center"|134 881 | align="right" |1324 | align="right" |2 |- | 18.06.2020. | align="center"|133 557 | align="right" |1911 | align="right" |4 |- | 17.06.2020. | align="center"|131 646 | align="right" |1810 | align="right" |6 |- | 16.06.2020. | align="center"|129 836 | align="right" |1691 | align="right" |1 |- | 15.06.2020. | align="center"|128 145 | align="right" |695 | align="right" |0 |- | 14.06.2020. | align="center"|127 450 | align="right" |1396 | align="right" |0 |- | 13.06.2020. | align="center"|126 054 | align="right" |1392 | align="right" |1 |- | 12.06.2020. | align="center"|124 662 | align="right" |1298 | align="right" |2 |- | 11.06.2020. | align="center"|123 364 | align="right" |1581 | align="right" |2 |- | 10.06.2020. | align="center"|121 783 | align="right" |1731 | align="right" |3 |- | 9.06.2020. | align="center"|120 052 | align="right" |1730 | align="right" |1 |- | 8.06.2020. | align="center"|118 322 | align="right" |662 | align="right" |0 |- | 7.06.2020. | align="center"|117 660 | align="right" |1125 | align="right" |2 |- | 6.06.2020. | align="center"|116 535 | align="right" |1074 | align="right" |1 |- | 5.06.2020. | align="center"|115 461 | align="right" |1010 | align="right" |3 |- | 4.06.2020. | align="center"|114 451 | align="right" |1486 | align="right" |3 |- | 3.06.2020. | align="center"|112 965 | align="right" |1561 | align="right" |8 |- | 2.06.2020. | align="center"|111 404 | align="right" |1681 | align="right" |5 |- | 1.06.2020. | align="center"|109 723 | align="right" |652 | align="right" |0 |- | 31.05.2020. | align="center"|109 071 | align="right" |897 | align="right" |1 |- | 30.05.2020. | align="center"|108 174 | align="right" |1243 | align="right" |1 |- | 29.05.2020. | align="center"|106 931 | align="right" |1427 | align="right" |3 |- | 28.05.2020. | align="center"|105 504 | align="right" |1951 | align="right" |4 |- | 27.05.2020. | align="center"|103 553 | align="right" |1955 | align="right" |4 |- | 26.05.2020. | align="center"|101 598 | align="right" |1828 | align="right" |4 |- | 25.05.2020. | align="center"|99 770 | align="right" |721 | align="right" |2 |- | 24.05.2020. | align="center"|99 049 | align="right" |1203 | align="right" |1 |- | 23.05.2020. | align="center"|97 846 | align="right" |1480 | align="right" |16 |- | 22.05.2020. | align="center"|96 366 | align="right" |1745 | align="right" |5 |- | 21.05.2020. | align="center"|94 621 | align="right" |1025 | align="right" |9 |- | 20.05.2020. | align="center"|92 751 | align="right" |1783 | align="right" |4 |- | 19.05.2020. | align="center"|90 968 | align="right" |1845 | align="right" |3 |- | 18.05.2020. | align="center"|89 123 | align="right" |718 | align="right" |1 |- | 17.05.2020. | align="center"|88 405 | align="right" |1028 | align="right" |11 |- | 16.05.2020. | align="center"|87 377 | align="right" |1946 | align="right" |27 |- | 15.05.2020. | align="center"|85 431 | align="right" |2156 | align="right" |8 |- | 14.05.2020. | align="center"|83 275 | align="right" |2029 | align="right" |11 |- | 13.05.2020. | align="center"|81 246 | align="right" |2199 | align="right" |1 |- | 12.05.2020. | align="center"|79 047 | align="right" |1900 | align="right" |4 |- | 11.05.2020. | align="center"|77 147 | align="right" |555 | align="right" |7 |- | 10.05.2020. | align="center"|76 592 | align="right" |1021 | align="right" |9 |- | 9.05.2020. | align="center"|75 571 | align="right" |2555 | align="right" |2 |- | 8.05.2020. | align="center"|73 016 | align="right" |1947 | align="right" |19 |- | 7.05.2020. | align="center"|71 069 | align="right" |2442 | align="right" |9 |- | 6.05.2020. | align="center"|68 627 | align="right" |2477 | align="right" |4 |- | 5.05.2020. | align="center"|66 150 | align="right" |686 | align="right" |0 |- | 4.05.2020. | align="center"|65 464 | align="right" |1219 | align="right" |17 |- | 3.05.2020. | align="center"|64 245 | align="right" |1143 | align="right" |8 |- | 2.05.2020. | align="center"|63 102 | align="right" |1982 | align="right" |1 |- | 1.05.2020. | align="center"|61 120 | align="right" |3234 | align="right" |12 |- | 30.04.2020. | align="center"|57 886 | align="right" |3075 | align="right" |9 |- | 29.04.2020. | align="center"|54 811 | align="right" |3250 | align="right" |13 |- | 28.04.2020. | align="center"|51 561 | align="right" |2380 | align="right" |18 |- | 27.04.2020. | align="center"|49 181 | align="right" |1564 | align="right" |6 |- | 26.04.2020. | align="center"|47 617 | align="right" |1874 | align="right" |8 |- | 25.04.2020. | align="center"|45 743 | align="right" |2663 | align="right" |20 |- | 24.04.2020. | align="center"|43 080 | align="right" |2039 | align="right" |6 |- | 23.04.2020. | align="center"|41 041 | align="right" |1705 | align="right" |17 |- | 22.04.2020. | align="center"|39 336 | align="right" |1364 | align="right" |13 |- | 21.04.2020. | align="center"|37 972 | align="right" |1304 | align="right" |9 |- | 20.04.2020. | align="center"|36 668 | align="right" |787 | align="right" |12 |- | 19.04.2020. | align="center"|35 881 | align="right" |1184 | align="right" |15 |- | 18.04.2020. | align="center"|34 697 | align="right" |1860 | align="right" |30 |- | 17.04.2020. | align="center"|32 837 | align="right" |1535 | align="right" | 7 |- | 16.04.2020. | align="center"|31 302 | align="right" |1406 | align="right" | 9 |- | 15.04.2020. | align="center"|29 896 | align="right" | 878 | align="right" | 9 |- | 14.04.2020. | align="center"|29 018 | align="right" | 242 | align="right" | 3 |- | 13.04.2020. | align="center"|28 776 | align="right" | 562 | align="right" | 2 |- | 12.04.2020. | align="center"|28 214 | align="right" | 418 | align="right" |21 |- | 11.04.2020. | align="center"|27 796 | align="right" |1 140 | align="right" |18 |- | 10.04.2020. | align="center"|26 656 | align="right" |1 198 | align="right" |23 |- | 9.04.2020. | align="center"|25 458 | align="right" |1 422 | align="right" |12 |- | 8.04.2020. | align="center"|24 036 | align="right" |1 461 | align="right" |29 |- | 7.04.2020. | align="center"|22 575 | align="right" |1 122 | align="right" |6 |- | 6.04.2020. | align="center"|21 453 | align="right" |773 | align="right" |9 |- | 5.04.2020. | align="center"|20 680 | align="right" |1 300 | align="right" |24 |- | 4.04.2020. | align="center"|19 380 | align="right" |1 182 | align="right" |16 |- | 3.04.2020. | align="center"|18 198 | align="right" |1 364 | align="right" |35 |- | 2.04.2020. | align="center"|16 834 | align="right" |1 024 | align="right" |12 |- | 1.04.2020. | align="center"|15 810 | align="right" |1 003 | align="right" |48 |- | 31.03.2020. | align="center"|14 807 | align="right" |500 | align="right" |22 |- | 30.03.2020. | align="center"|14 307 | align="right" |502 | align="right" |29 |- | 29.03.2020. | align="center"|13 805 | align="right" |1 057 | align="right" |42 |- | 28.03.2020. | align="center"|12 748 | align="right" |1 046 | align="right" |25 |- | 27.03.2020. | align="center"|11 702 | align="right" |1 089 | align="right" |36 |- | 26.03.2020. | align="center"|8 774 | align="right" |817 | align="right" |23 |- | 25.03.2020. | align="center"|7 957 | align="right" |1 151 | align="right" |24 |- | 24.03.2020. | align="center"|6 806 | align="right" |692 | align="right" |17 |- | 23.03.2020. | align="center" |6 114 | align="right" |987 | align="right" |41 |- | 22.03.2020. | align="center" |5 127 | align="right" |681 | align="right" |15 |- | 21.03.2020. | align="center" |4 446 | align="right" |1 241 | align="right" |13 |- | 20.03.2020. | align="center" |3 205 | align="right" |528 | align="right" |25 |- | 19.03.2020. | align="center" | 2 677 | align="right" | 533 | align="right" | 15 |- | 18.03.2020. | align="center" | 2 144 | align="right" | 604 | align="right" | 11 |- | 17.03.2020. | align="center" | 1 538 | align="right" | 391 | align="right" | 26 |- | 16.03.2020. | align="center" | 1 147 | align="right" | 237 | align="right" | 4 |- | 15.03.2020. | align="center" | 910 | align="right" | 244 | align="right" | 4 |- | 14.03.2020. | align="center" | 666 | align="right" | 258 | align="right" | 9 |- | 13.03.2020. | align="center" | 408 | align="right" | 76 | align="right" | 1 |- | 12.03.2020. | align="center" | 332 | align="right" | 41 | align="right" | 6 |- | 11.03.2020. | align="center" | 291 | align="right" | 17 | align="right" | 2 |- | 10.03.2020. | align="center" | 274 | align="right" | 30 | align="right" | 2 |- | 9.03.2020. | align="center" | 244 | align="right" | 22 | align="right" | 4 |- | 8.03.2020. | align="center" | 222 | align="right" | 22 | align="right" | 2 |- | 7.03.2020. | align="center" | 200 | align="right" | 14 | align="right" | 0 |- | 6.03.2020. | align="center" | 186 | align="right" | 16 | align="right" | 0 |- | 5.03.2020. | align="center" | 170 | align="right" | 18 | align="right" | 0 |- | 4.03.2020. | align="center" | 152 | align="right" | 15 | align="right" | 0 |- | 3.03.2020. | align="center" | 137 | align="right" | 23 | align="right" | 0 |- | 2.03.2020. | align="center" | 114 | align="right" | 17 | align="right" | 1 |- | 1.03.2020. | align="center" | 97 | align="right" | 10 | align="right" | 0 |- | 29.02.2020. | align="center" | 87 | align="right" | 22 | align="right" | 0 |- | 28.02.2020. | align="center" | 65 | align="right" | 23 | align="right" | 0 |- | 27.02.2020. | align="center" | 42 | align="right" | | align="right" | 0 |} |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīrusi]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] scn14gzevfcyz1nn46lj9ktxnj3vz7o Čenstohovas "Raków" 0 458472 3672442 3655412 2022-08-18T18:51:52Z Adam Lutostański 11926 /* Sasniegumi */ aktualizacja wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''Raków Częstochowa'' | logo_links = RKS Raków Częstochowa.svg | logo_izm = 130px | pilns = ''RKS Raków Częstochowa SA'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Polija|Čenstohova}} | līga = ''[[Ekstraklasa]]'' | sez = 2020.—2021. | poz = 2. vieta | dib = 1921 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 15 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''MSP Raków'' | ietilp = 4200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Polija}} Vojcehs Cigans | tren = {{flaga|Polija}} Mareks Papšuns | kapteinis = | mediji = {{URL|https://rakow.com/}} | sadarbojas = |pattern_la1 = _rakow1819a |pattern_b1 = _rakow1819h |pattern_ra1 = _rakow1819a |leftarm1 = ff0000 |body1 = ff0000 |rightarm1 = ff0000 |shorts1 = 0000FF |socks1 = ff0000 |pattern_la2 = _guarabira17a |pattern_b2 = _rakow1819a |pattern_ra2 = _guarabira17a |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF |pattern_la3 = |pattern_b3 = _rakow1819t |pattern_ra3 = |leftarm3 = 0000FF |body3 = 0000FF |rightarm3 = 0000FF |shorts3 = 0000FF |socks3 = 0000FF }} '''Čenstohovas "Raków"''' ({{val|pl|Raków Częstochowa}}) ir [[Polija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Čenstohova]]s. Klubs ir dibināts 1921. gadā, pašlaik spēlē ''[[Ekstraklasa]]'', Polijas futbola augstākajā līgā. Augstākais sasniegums Polijas čempionātā ir 2. vieta 2020.—2021. gada sezonā. 2021 un 2022. gadā kļuva par [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausa]] ieguvējiem. Kopš 2020. gada jūlija klubu pārstāv Latvijas futbolists [[Vladislavs Gutkovskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7008605/gutkovskis-oficiali-pievienojies-ekstraklases-komandai-rakow |title=Gutkovskis oficiāli pievienojies ekstraklases komandai "Rakow" |date={{dat|2020|7|1||bez}} |accessdate={{dat|2020|8|13||bez}} |website=apollo.lv}}</ref> == Sasniegumi == * '''''[[Ekstraklasa]]''''' ** Vicečempioni (2): 2020–21, 2021-22 * '''[[Polijas kauss futbolā|Polijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/polcuphist.html |title=Poland - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2020|5|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 2020–21, 2021–22 ** Finālisti (1): 1966–67 * '''[[Polijas superkauss futbolā|Polijas superkauss]]''' ** SuperKausa ieguvēji (2): 2020–21, 2021–22 * '''Polijas 1. līga''' ** Uzvarētāji (2): 1993–94, 2018–19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://rakow.com/ Oficiālā mājaslapa] {{pl ikona}} * [http://www.90minut.pl/skarb.php?id_klub=330 Kluba profils vietnē ''90minut.pl''] {{pl ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=60566/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/poland/ks-rakow-czestochowa/3113/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Polija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Raków, Čenstohova}} [[Kategorija:Polijas futbola klubi]] 8kaoqusjkh0kxp4u62m5mh4lxzt79ft Clannad 0 459533 3672238 3270080 2022-08-18T16:03:00Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brennana]]<br />Kīrans Brennans<br />Pols Brennans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir [[tautas mūzika]]s grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Īrija|Īrijā]]. Clannad savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, tostarp [[Grammy balva|Grammy balvu]], [[BAFTA]], Ivor Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|Billboard mūzikas balvu]]. Viņi ir ierakstījuši sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 2v4xv54shklnbvu4qcs2wys0d1om954 3672239 3672238 2022-08-18T16:03:37Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brennana]]<br />Kīrans Brennans<br />Pols Brennans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir [[tautas mūzika]]s grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Īrija|Īrijā]]. ''''Clannad'''' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, tostarp [[Grammy balva|Grammy balvu]], [[BAFTA]], Ivor Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|Billboard mūzikas balvu]]. Viņi ir ierakstījuši sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] k8m58p8zalqabd35q9ihewpmgu8hhew 3672240 3672239 2022-08-18T16:03:53Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brennana]]<br />Kīrans Brennans<br />Pols Brennans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir [[tautas mūzika]]s grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Īrija|Īrijā]]. '''Clannad''' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, tostarp [[Grammy balva|Grammy balvu]], [[BAFTA]], Ivor Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|Billboard mūzikas balvu]]. Viņi ir ierakstījuši sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] pzspe79rw4pjda7afgj0c0tg0nbnoy2 3672241 3672240 2022-08-18T16:04:28Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brennana]]<br />Kīrans Brennans<br />Pols Brennans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir [[tautas mūzika]]s grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Īrija|Īrijā]]. '''Clannad''' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, tostarp [[Grammy balva|Grammy balvu]], [[BAFTA]], Ivor Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|Billboard mūzikas balvu]]. Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] ey3muh2tlnij2hdqc1p9uewwqcl1kdn 3672242 3672241 2022-08-18T16:05:19Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brennana]]<br />Kīrans Brennans<br />Pols Brennans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir [[tautas mūzika]]s grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Īrija|Īrijā]]. '''Clannad''' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, tostarp [[Grammy balva|Grammy balvu]], [[BAFTA]], Ivor Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|Billboard mūzikas balvu]]. Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] f866lujum7d5cclq2dsosroc3nr1duv 3672243 3672242 2022-08-18T16:06:49Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brennana]]<br />Kīrans Brennans<br />Pols Brennans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir [[tautas mūzika]]s grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Īrija|Īrijā]]. '''Clannad''' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, tostarp [[Grammy balva|Grammy balvu]], [[BAFTA]], Ivor Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|Billboard mūzikas balvu]]. Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā.<ref>https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-06-02-ca-42471-story.html</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] rs3gwp4okkm47t7976f3nceo4tjbhux 3672245 3672243 2022-08-18T16:08:26Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Atveidošana}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Clannad'' |Attēls = Clannad at Meteor Awards.jpg |Att_izm = 230px |Apraksts = |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Gvīdora]], [[Īrija]] |Žanrs = [[tautas mūzika]], ķeltu tautas mūzika, roks |Gadi = [[1970]]—pašlaik |Izdevējkompānija = BMG |Mlapa = [http://www.clannad.ie clannad.ie] |Dalībnieki = [[Moija Brennana]]<br />Kīrans Brennans<br />Pols Brennans<br />Noels Dugans }} '''''Clannad''''' ir [[tautas mūzika]]s grupa no [[Gvīdora]]s (''Gweedore''), [[Īrija|Īrijā]]. '''Clannad''' savas karjeras laikā ir ieguvuši daudzas balvas, tostarp [[Grammy balva|Grammy balvu]], [[BAFTA]], Ivor Novello balvu un [[Billboard mūzikas balva|Billboard mūzikas balvu]]<ref>https://web.archive.org/web/20071118195903/http://www.mdm.ie/artists/clannad.html</ref>. Viņi ir ierakstījuši mūziku sešās dažādās valodās un ieguvuši astoņus Lielbritānijas top 10 albumus. Viņi tiek uzskatīti par grupu, kas ir iepazīstinājusi ar īru mūziku un īru valodu plašāku auditoriju visā pasaulē, bieži gūstot lielākus panākumus ārzemēs, nekā savā dzimtajā Īrijā.<ref>https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1993-06-02-ca-42471-story.html</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Clannad (album)|Clannad]]'' (1973) * ''[[Clannad 2]]'' (1974) * ''[[Dúlamán (album)|Dúlamán]]'' (1976) * ''[[Crann Úll]]'' (1980) * ''[[Fuaim]]'' (1982) * ''[[Magical Ring]]'' (1983) * ''[[Legend (Robin of Sherwood soundtrack)|Legend]]'' (1984) * ''[[Macalla]]'' (1985) * ''[[Sirius (Clannad album)|Sirius]]'' (1987) * ''[[Atlantic Realm]]'' (1989) * ''[[The Angel and the Soldier Boy]]'' (1989) * ''[[Anam (album)|Anam]]'' (1990) * ''[[Banba (album)|Banba]]'' (1994) * ''[[Lore (Clannad album)|Lore]]'' (1996) * ''[[Landmarks (Clannad album)|Landmarks]]'' (1997) * ''[[Nádúr]]'' (2013) == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090301055039/http://www.clannad.ie/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] llu20hmuqy1amx7xp0jj7etxx4j7ita Sāmsalas bruņniecība 0 460552 3672347 3223106 2022-08-18T18:14:46Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rüütelkonna hoone.jpg|thumb|200px|Bijušais Sāmsalas bruņniecības nams [[Kuresāre|Kuresārē]] (2007).]] [[Attēls:Coat of arms of Osel.png|thumb|200px|Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga.]] '''Sāmsalas bruņniecība''' ({{val|de|Oeselsche Ritterschaft}}) bija [[Sāmsala]]s dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtu pašpārvaldes organizācija. Tās devīze bija citāts no Vecās Derības: "Dieva vārds paliek mūžīgi" ('''D'''as '''W'''ort '''G'''ottes '''B'''leibet '''E'''wiglich — D.W.G.B.E.). == Vēsture == Sāmsalas bruņniecība cēlusies no [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Sāmsalas vasaļiem. Pēc [[Livonijas konfederācija]]s sabrukuma pēdējais Sāmsalas—Vīkas katoļu bīskaps Jānis V fon Minhauzens [[1560]]. gada [[15. aprīlis|15. aprīlī]] savu bīskapiju pārdeva [[Dānijas karaļi|Dānijas karalim]] Frederikam II, kura jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], vēlākais [[Livonijas karalis]], tika ievēlēts par Sāmsalas un Kurzemes bīskapu. [[1645]]. gadā Sāmsala nokļuva [[Zviedrija]]s pakļautībā un ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr Sāmsalas bruņniecība nepievienojās [[Vidzemes bruņniecība]]i un tās delegāti regulāri pulcējās Sāmsalas landtāgos [[Ārensburgas pils|Ārensburgas pilī]]. No 1655. gada Sāmsalas bruņniecība vēlēja savu priekšstāvi (''Ritterschaftshauptmann''). Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Sāmsalas bruņniecība parakstīja pakļaušanās aktu [[Krievijas impērija]]i. 1741. gadā izveidoja Sāmsalas bruņniecībai piederīgo dzimtu matrikulu. No 1753. gada vēlēja bruņniecības landmāršalu (''Landmarschall'') 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Sāmsalas bruņniecība atbalstīja [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] kā [[Vācijas impērija]]s vasaļvalsts izveidošanu. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmāršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Savu publisko un tiesisko funkciju Sāmsalas bruņniecība zaudēja līdz ar Igaunijas Republikas nodibināšanos 1918. gadā un agrāro reformu 1919. gadā, tomēr turpināja pastāvēt kā sabiedriska organizācija "Sāmsalas vispārējā labuma apvienība" (''Oeselsche Gemeinnützige Verband''). 1939. gadā gandrīz visi Sāmsalas dižciltīgo ģimeņu pārstāvji bija spiesti Igauniju pamest. 1949. gadā kopā ar [[Igaunija]]s, [[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s dižciltīgo ģimeņu pārstāvjiem viņi izveidoja sabiedrisku organizāciju "''Verband der Baltischen Ritterschaften e. V.''". == Imatrikulētās dzimtas == Sākotnēji 1741. gada Sāmsalas bruņniecības martikulā bija šādas dzimtas:<ref>[https://www.baltische-ritterschaften-de.de/ritterschaften/oesel/genealogie/ baltische-ritterschaften-de.de]</ref> * [[Aderkasi]] (''Aderkas'') * [[Belingshauzeni]] (''Bellingshausen'') * [[Bergi|Bergi no Kandelas]] (''Berg a.d.H. Kandel'') * [[Bergi|Bergi no Karmelas]] (''Berg a.d.H. Carmel'') * Būrmeisteri (''Buhrmeister'') * [[Bukshēvedeni]] (''Buxhoeveden'') * Gāleni (''Curland gen. Gahlen'') * Eki (''Eck'') * Ekešparres (''Ekesparre'') * Flemingi (''Fleming'') * Gildenštubes (''Güldenstubbe'') * Hariji (''Harrien'') * [[Hoves]] (''Hove'') * [[Knoringi]] (''Knorring'') * Lageršernas (''Lagerstjerna'') * Lepsi (''Leps'') * Lodes (''Lode'') * [[Melleri]] (''Moeller'') * [[Nolkeni]] (''Nolcken'') * [[Ostenzakeni]] (''Osten gen. Sacken'') * Pēci (''Peetz'') * Polli (''Poll'') * Preisi (''Preis'') * Radingi (''Rading'') * Redkenhofi (''Redkenhof'') * Rēreni (''Rehren'') * [[Zasi]] (''Saß'') * Zēges fon Laurenbergi (''Sege v. Laurenberg'') * [[Štakelbergi]] (''Stackelberg'') * Šterki (''Stärk'') * Štegelingi (''Stegeling'') * Toisi (''Tois'') * Tolli (''Toll'') * [[Ikšķiļi]] (''Uexküll'') * [[Fītinghofi]] (''Vietinghoff'') * Vetbergi (''Wettberg'') * Veimarn (''Weymarn'') * [[Manteifeļi-Cēges]] (''Zoege von Manteuffel'') == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Nicolai von Essen (Hrsg.): ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften.'' Tartu 1935 [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000345/images/index.html?fip=193.174.98.30&seite=1&pdfseitex= (Digitalisat)]. * August Wilhelm Hupel: ''Materialen zu einer öselschen Adelsgeschichte.'' In: ''Nordische Miscellaneen'' St. 20–21, Riga 1790, [http://books.google.ee/books?id=PdwCAAAAYAAJ&pg=PA13#v=onepage&q&f=false S. 13–434]. * Georg von Krusenstjern: ''Die Landmarschälle und Landräte der Livländischen und der Öselschen Ritterschaft in Bildnissen.'' Hamburg 1963. * Odert von Poll: ''Oeselsche Ritterschaft. Ritterschafts-Protokolle 1699–1920 des Oeselschen Ritterschaftsarchivs.'' 1993. * ''Zur Geschichte der Ritterschaften von Livland und Oesel.'' hrsg. von der Livländischen Ritterschaft und von der Oeselschen Ritterschaft, Pfaffenhofen/Ilm 1974. * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 (vāciski) * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 * Carl Arvid von Klingspor: Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter. Stockholm 1882 [http://www.heraldikasrbija.com/galerija/main.php?g2_itemId=5905 Baltisches Wappenbuch, 1882] * Walther Freiherr von Ungern-Sternberg (1960). ''Geschichte der Baltischen Ritterschaften'', Limburg: Lahn * Heide W. Whelan (1999). ''Adapting to Modernity. Family, caste and Capitalism among the Baltic German Nobility'', Köln Weimar Wien: Böhlau Verlag == Ārējās saites == * [http://www.baltische-ritterschaften-de.de/ritterschaften/oesel/ Die Oeselsche Ritterschaft auf der Website des Verbandes der Baltischen Ritterschaften e.V.] == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Vidzemes bruņniecība]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sāmsalas bruņniecības dzimtas]] hqk3bguqpcc52vkmy35go8b9vapdlab Borkholmas pils 0 461758 3672317 3468468 2022-08-18T18:01:49Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Magnuss]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{coord|59|11|14|N|26|11|47|E|display=title}} [[Attēls:Porkuni E.Piirisild 2007.jpg|thumb|250px|Borkholmas pils rekonstrukcija.]] [[Attēls:Porkuni linnuse asendiplaan.jpg|thumb|250px|Pilsdrupu plāns (no [[Pauluči]] albuma).]] '''Borkholmas pils''' ({{val-de|Schloß Borkholm}}) jeb '''Porkuni bīskapa pils''' ({{val-et|Porkuni piiskopilinnus}}) bija [[Rēveles bīskapi|Rēveles bīskapa]] [[pils]] tagadējā [[Tapas pagasts|Tapas pagastā]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Līdz mūsdienām saglabājies viens pils tornis, tajā iekārtots muzejs. == Apraksts == Borkholmas pils cietokšņa stūros atradās artilērijas torņi, kas veidoja neregulāru četrstūri. Visu pils kompleksu ieskauj siena ar astoņiem torņiem. Četri no tiem bija apaļi un trīs taisnstūrveida. == Vēsture == Borkholmas ("Borha salas") pili 1477. — 1479. gadā cēlis Rēveles bīskaps [[Borhi|Simons fon der Borhs]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1558. gadā pili sagrāva [[Krievijas cariste]]s karaspēks. 1561. gada maijā un septembrī pili mēģināja pārņemt [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]]. 1582. gadā [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] latīņu tekstā pils dēvēta par ''Borcholm'', krieviski par ''Борхольм''. Pēc kara beigām Borkholmas pilsmuiža nonāca [[Zviedru Igaunija]]s sastāvā un piederēja [[Tīzenhauzeni]]em, [[Ungerni-Šternbergi|Ungerniem-Šternbergiem]], Baumgarteniem un [[Eseni]]em. 1869. - 1919. gadā muiža bija Rennenkampfu dzimtas īpašumā. Muižas kungu ēku 1870. – 1874. gadā uzcēla Ludvigs Otto fon Rennenkampfs, 1924. gadā tajā nodibināja skolu bērniem ar dzirdes traucējumiem. ==Attēli== <gallery> Porkuni linnuse väravatorn ja mõisa jääait.jpg| Porkuni mõisa peahoone 15846.jpg| Porkuni mõisa peahoone 2013.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Igaunijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Rietumviru apriņķis]] [[Kategorija:Igaunijas arheoloģiskie pieminekļi]] 5h4bx7tlhwqdam577nh6xwzzf93yhmo Kultūrdobe 0 464061 3672470 3667608 2022-08-18T20:01:36Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste |show_name=Kultūrdobe |website=https://ltv.lsm.lv/lv/kultura/kulturdobe/ |attēls=Kulturdobe1.png |language=latviešu |country={{LVA}} |distributor=[[Latvijas Televīzija|VSIA Latvijas Televīzija]] |presenter=Henrieta Verhoustinska |runtime=13 min |image_size= |executive_producer=Artis Dobrovoļskis |director=Gunta Gaidamaviča |composer=''[[Goran Gora]]'' |writer= |developer=[[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] Kultūras raidījumu redakcija |creator= |bgcolour=green|num_seasons=3|channel_LV=[[Latvijas Televīzija|LTV1]]|first_aired={{Dat|2020|7|4|N|bez}} — ''pašlaik''}} '''Kultūrdobe''' ir [[Latvijas Televīzija]]s raidījums, kas tiek pārraidīts [[LTV1]] kanālā. Tajā raidījuma veidotāja un vadītāja [[Henrieta Verhoustinska]] dodas ciemos pie kultūras darbiniekiem-dārzkopjiem uz viņu dārziem, lai raudzītos, kā viņiem veicas gan dārzkopības lauciņā, gan ārpus tā — ikdienas radošajā dzīvē [[COVID-19 pandēmija]]s apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/aktualitates/jauns-ltv-raidijums-kulturdobe--viesos-pie-kulturas-per?id=1687|title=Jauns LTV raidījums “Kultūrdobe” – viesos pie kultūras personībām, kuras vasarā rušinās dārzā|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Raidījuma saturs un formāts == Raidījuma "Kultūrdobe" ētera laiks ir [[Sestdiena|sestdienās]] plkst. 20.45 (pirmajā sezonā — plkst. 18.20), [[LTV1]] kanālā. Tā hronometrāža vidēji ir 13 minūtes. "Kultūrdobi" veido [[Latvijas Televīzija]]s Kultūras raidījumu redakcija. "Kultūrdobes" pirmā sezona tika noslēgta 2020. gada 29. augustā. Raidījuma pirmajā sezonā tika pārraidītas 9 epizodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/kultura/kulturdobe/visi/|title=Raidījuma visas epizodes (ltv.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Raidījums "Kultūrdobe" savu 2. sezonu aizsāka 2021. gada 26. jūnijā ar viesošanos pie modes mākslinieka Dāvida Andrejeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/26.06.2021-tv-jaunums-kulturdobe.-davida-sapnu-darzs-davinu-pagasta.id222384/|title=TV JAUNUMS! «Kultūrdobe». Dāvida sapņu dārzs Dāviņu pagastā}}</ref> "Kultūrdobes" otrā sezona tika noslēgta 2021. gada 21. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/21.08.2021-kulturdobe-gatis-gaga-un-vina-abeldarzs.id228495|title=Kultūrdobe. Gatis Gāga un viņa ābeļdārzs|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Raidījums "Kultūrdobe" savu 3. sezonu aizsāka 2022. gada 25. jūnijā. Vidēji vienu "Kultūrdobes" epizodi televīzijā 2022. gada jūnijā vēroja 116,1 tūkstotis skatītāju (konsolidētie reitingi). Tas ir par 35 tūkstošiem skatītāju vairāk nekā 2021. gada jūnijā, kad vidēji vienu epizodi televīzijā noskatījās 81,1 tūkstotis skatītāju (konsolidētie reitingi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kantar.lv/petijumu-dati/televizija/|title=Televīzijas raidījumu un kanālu reitingi. "Kantar".|access-date=07.08.2022.}}</ref> "Kultūrdobes" treša sezona tika noslēgta 2022. gada 13. augustā, bet šoreiz par vienu epizodi mazāk, nekā 2 sezonās. == Attēlu galerija == <gallery widths="130" heights="130" perrow="3" caption="Raidījuma &quot;Kultūrdobe&quot; uzņemšana"> Attēls:Kulturdobe2.jpg|<center><small>Raidījuma uzņemšanas komanda</small></center> Attēls:Kulturdobe3.jpg|<center><small>Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska, Egons Dombrovskis un raidījuma uzņemšanas komanda</small></center> Attēls:Kulturdobe8.jpg|<center><small>LTV raidījuma "Kultūrdobe" vadītāja Henrieta Vehoustinska (pa kreisi) un raidījuma režisore Gunta Gaidamaviča</small></center> </gallery> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" colspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | style="width:12px; background:#4b8b3b;"| | '''1''' | 9 | {{dat|2020|7|4|N|bez}} | {{dat|2020|8|29|N|bez}} |- | style="width:12px; background:#FFBA00;"| | '''2''' | 9 | {{dat|2021|6|26|N|bez}} | {{dat|2021|8|21|N|bez}} |- | style="width:12px; background:#f22416;"| | '''3''' | 8 | {{dat|2022|6|25|N|bez}} | {{dat|2022|8|13|N|bez}} |} == Raidījuma "Kultūrdobe" epizodes == === 1. sezona === {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;" |Nosaukums ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;" |Pirmā pārraide |- {{Episode list|EpisodeNumber=1|EpisodeNumber2=1|RTitle=««Kultūrdobe» pie Liepājas teātra aktiera Egona Dombrovska»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|4|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska viesojās pie [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktiera [[Egons Dombrovskis|Egona Dombrovska]] un viņa sievas, floristes un ziedu salona īpašnieces Evitas Dombrovskas. Raidījuma gaitā raidījuma vadītāja kopā ar Dombrovsku ģimeni iepazina viņu dārzu - kultūrdobi, īpaši akcentējot lielo [[peonijas|peoniju]] kolekciju.|LineColor=4b8b3b|}} {{Episode list|EpisodeNumber=2|EpisodeNumber2=2|RTitle=««Kultūrdobe». Brauca uz tomātiem, trāpīja uz gurķiem!»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|11|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska viesojās pie komponista [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] uz viņa [[Kurzeme|Kurzemes]] jūrmalas māju, lai savām acīm aplūkotu mūziķa izslavētos tomātus.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=3|EpisodeNumber2=3|RTitle=««Kultūrdobe». Dārzs, kurā turpinās mamma un tētis»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|18|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska ciemojās dzejnieces [[Inese Zandere|Ineses Zanderes]] dārzā [[Dobele|Dobelē]], kuru iestādīja viņas vecāki. Vadītāja kopā ar [[Inese Zandere|Zanderes]] kundzi apskata dārzu ("kultūrdobi"), uzzinot stāstus gan par iekopto dārzu un augļkokiem, gan bērnības ainas, kuras notikušas dārzā, gan dzeju un libretiem, kas tapuši šeit.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=4|EpisodeNumber2=4|RTitle=««Kultūrdobe». Runājos ar tomātiem kā bērniem»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|25|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska ciemojās aktrises [[Rēzija Kalniņa|Rēzijas Kalniņas]] un diriģenta [[Ainārs Rubiķis|Aināra Rubiķa]] dārzā [[Mārupe|Mārupē]], kuru mākslinieki izveidoja Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu laikā. Vadītāja kopā ar kultūrdobes saimniekiem apskata dārzu ("kultūrdobi"), iepazīstās ar gaidāmo ražu, kā arī ieklausās klavieru skaņās un dzejas rindās.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=5|EpisodeNumber2=5|RTitle=««Kultūrdobe».Ķiršu lietus starp persikiem, aprikozēm un nektarīniem»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|1|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja ciemojās komponista Jura Vaivoda un [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 3 - Klasika]] direktores Gundas Vaivodes dārzā [[Tukums|Tukumā]], kur apskatīja un iepazinās ar krāšņo, piesātināto un visai eksotisko kultūrdobi, kā arī nogaršoja gardu [[zemenes|zemeņu]] torti.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=6|EpisodeNumber2=6|RTitle=««Kultūrdobe». Kokus glābt, zemesvēzi dzirdēt, ozolā kāpt. Shipsea jeb Jānis Šipkēvics»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|8|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās mūziķa [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jāņa Šipkēvica]] dārzā. Raidījuma skatītāji tiek aicināti iepazīt mūziķa krāšņo dārzu, kuru mākslinieka ģimene pamazām apstāda un iekopj. [[Jānis Šipkēvics jaunākais|J. Šipkēvics]] prasmīgi demonstrē arī savas praktiskās dārza darbu iemaņas un prasmes.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=7|EpisodeNumber2=7|RTitle=««Kultūrdobe». Vai Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba ir direktors arī dzimtas dārzā?»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|15|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora [[Jānis Vimba|Jāņa Vimbas]] dārzā [[Ragana (ciems)|Raganā]]. «Kultūrdobes» ciemošanās reizē saimnieki lepojās ar dažādām [[Lauka pupa|pupām]], [[kartupelis|kartupeļiem]], garšaugiem, [[gurķis|gurķiem]] un [[tomāts|tomātiem]], kas tiek izaudzēti tādos apjomos, ka pietiek ne vien plašajai ģimenei, bet arī citiem svaigu dārzeņu cienītājiem.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=8|EpisodeNumber2=8|RTitle=««Kultūrdobe». Gleznotājas Avotiņas dārzu paplašina ar Liezēres ainavu»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|22|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās Avotiņu ģimenes dārzā [[Liezēre|Liezēres]] pusē. Māte un meita – Ilze un Kristīne Luīze Avotiņas Kalna Murēnos pie Liezēres pavada lielāko gada daļu. Jānis un Ilze Avotiņi māju nopirka pirms četrdesmit gadiem, un tā atradās gluži vai klajā laukā, bet šodien to rotā pašu stādītas egles, oši, liepas, valriekstu koks un neskaitāmi ogu krūmi. |LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=9|EpisodeNumber2=9|RTitle=««Kultūrdobe». Zane un Vilis Daudziņi «Turbās» potē ābeles un pļauj kalmes»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|29|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustisnka viesojās pie Zanes un Viļa Daudziņiem [[Valle|Vallē]]. Aktieru ģimene iekārtojusi īstu paradīzi ar pašu stādītām un potētām ābelēm, un ūdensrozēm smaržīgu kalmju ieskautā dīķī. «Kultūrdobes» ciemošanās reizēs abi negaidīti atcerējās bērnību un ievilka ēverģēlībās arī raidījuma vadītāju.|LineColor=4b8b3b}} |} === 2. sezona === {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background:#FFBA00; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#FFBA00; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#FFBA00; color:#fff;" |Nosaukums ! style="background:#FFBA00; color:#fff;" |Pirmā pārraide |- {{Episode list|EpisodeNumber=10|EpisodeNumber2=1|RTitle=«Kultūrdobe. Dāvida sapņu dārzs Dāviņu pagastā»|OriginalAirDate={{dat|2021|6|26|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie modes mākslinieka Dāvida Andrejeva un viņa sievas, podoloģes Antras Andrejevas. Raidījuma gaitā tā vadītāja kopā ar Andrejevu ģimeni iepazīst viņu dārzu — kultūrdobi, īpaši akcentējot vērienīgo tomātu siltumnīcu.|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=11|EpisodeNumber2=2|RTitle=«Kultūrdobe. Dobrovenska un Kaltiņas brīvais dārzs Ikšķilē»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|3|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie rakstniekiem Roalda Dobrovenskia un viņa sievas rakstnieces Veltas Kaltiņas. Dārzs jeb "kultūrdobe" raksturota kā "noslēpumaina, neparedzama un mazliet mežonīga".|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=12|EpisodeNumber2=3|RTitle=«Kultūrdobe. Sonitas Pāvuliņas dārzs jūras krastā»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|10|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie tērpu mākslinieces Sonitas Pāvuliņas. Raidījuma gaitā tā vadītāja kopā ar dārza saimniekiem iepazīst viņu kultūrdobi Zvejniekciema pusē, sevišķi akcentējot krāšņo peoniju kolekciju.|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=13|EpisodeNumber2=4|RTitle=«Kultūrdobe. Ģibuļu pagasta līdumu līdējs Intars Busulis»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|17|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" ciemojās pie dziedātāja [[Intars Busulis|Intara Busuļa]]. Raidījuma epizodē tā vadītāja kopā ar dārza saimnieku iepazīst viņa kultūrdobi [[Ģibuļi|Ģibuļos]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Epizodē vērojams plašais dārzs ar trīs dīķiem, ķiršu koki un bumbieres, kā arī maģisks bērzu aplis. |LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=14|EpisodeNumber2=5|RTitle=«Kultūrdobe. Aktieris Juris Hiršs – koku vārdotājs»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|24|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" devās pie [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktiera Jura Hirša un viņas sievas [[Latvijas Televīzija|LTV]] režisores Lauras Hiršas. Raidījuma gaitā H. Verhoustinska kopā ar dārza saimniekiem iepazīst viņu kultūrdobi Vecumnieku pusē, īpaši akcentējot krāšņo un plašo koku kolekciju — ozoli, egles, japānas kļava, kastanis, valriekstu koks.|LineColor=#FFBA00}} |} == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] nfvn4k7ptkicuvmx5ocfondmwlkopbv 3672509 3672470 2022-08-18T21:27:08Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste |show_name=Kultūrdobe |website=https://ltv.lsm.lv/lv/kultura/kulturdobe/ |attēls=Kulturdobe1.png |language=latviešu |country={{LVA}} |distributor=[[Latvijas Televīzija|VSIA Latvijas Televīzija]] |presenter=Henrieta Verhoustinska |runtime=13 min |image_size= |executive_producer=Artis Dobrovoļskis |director=Gunta Gaidamaviča |composer=''[[Goran Gora]]'' |writer= |developer=[[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] Kultūras raidījumu redakcija |creator= |bgcolour=green|num_seasons=3|channel_LV=[[Latvijas Televīzija|LTV1]]|first_aired={{Dat|2020|7|4|N|bez}} — ''pašlaik''}} '''Kultūrdobe''' ir [[Latvijas Televīzija]]s raidījums, kas tiek pārraidīts [[LTV1]] kanālā. Tajā raidījuma veidotāja un vadītāja [[Henrieta Verhoustinska]] dodas ciemos pie kultūras darbiniekiem-dārzkopjiem uz viņu dārziem, lai raudzītos, kā viņiem veicas gan dārzkopības lauciņā, gan ārpus tā — ikdienas radošajā dzīvē [[COVID-19 pandēmija]]s apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/aktualitates/jauns-ltv-raidijums-kulturdobe--viesos-pie-kulturas-per?id=1687|title=Jauns LTV raidījums “Kultūrdobe” – viesos pie kultūras personībām, kuras vasarā rušinās dārzā|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Raidījuma saturs un formāts == Raidījuma "Kultūrdobe" ētera laiks ir [[Sestdiena|sestdienās]] plkst. 20.45 (pirmajā sezonā — plkst. 18.20), [[LTV1]] kanālā. Tā hronometrāža vidēji ir 13 minūtes. "Kultūrdobi" veido [[Latvijas Televīzija]]s Kultūras raidījumu redakcija. "Kultūrdobes" pirmā sezona tika noslēgta 2020. gada 29. augustā. Raidījuma pirmajā sezonā tika pārraidītas 9 epizodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/kultura/kulturdobe/visi/|title=Raidījuma visas epizodes (ltv.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Raidījums "Kultūrdobe" savu 2. sezonu aizsāka 2021. gada 26. jūnijā ar viesošanos pie modes mākslinieka Dāvida Andrejeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/26.06.2021-tv-jaunums-kulturdobe.-davida-sapnu-darzs-davinu-pagasta.id222384/|title=TV JAUNUMS! «Kultūrdobe». Dāvida sapņu dārzs Dāviņu pagastā}}</ref> "Kultūrdobes" otrā sezona tika noslēgta 2021. gada 21. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/21.08.2021-kulturdobe-gatis-gaga-un-vina-abeldarzs.id228495|title=Kultūrdobe. Gatis Gāga un viņa ābeļdārzs|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Raidījums "Kultūrdobe" savu 3. sezonu aizsāka 2022. gada 25. jūnijā. Vidēji vienu "Kultūrdobes" epizodi televīzijā 2022. gada jūnijā vēroja 116,1 tūkstotis skatītāju (konsolidētie reitingi). Tas ir par 35 tūkstošiem skatītāju vairāk nekā 2021. gada jūnijā, kad vidēji vienu epizodi televīzijā noskatījās 81,1 tūkstotis skatītāju (konsolidētie reitingi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kantar.lv/petijumu-dati/televizija/|title=Televīzijas raidījumu un kanālu reitingi. "Kantar".|access-date=07.08.2022.}}</ref> "Kultūrdobes" trešā sezona tika noslēgta 2022. gada 13. augustā, šoreiz tajā bija par vienu epizodi mazāk, nekā pirmajās 2 sezonās. == Attēlu galerija == <gallery widths="130" heights="130" perrow="3" caption="Raidījuma &quot;Kultūrdobe&quot; uzņemšana"> Attēls:Kulturdobe2.jpg|<center><small>Raidījuma uzņemšanas komanda</small></center> Attēls:Kulturdobe3.jpg|<center><small>Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska, Egons Dombrovskis un raidījuma uzņemšanas komanda</small></center> Attēls:Kulturdobe8.jpg|<center><small>LTV raidījuma "Kultūrdobe" vadītāja Henrieta Vehoustinska (pa kreisi) un raidījuma režisore Gunta Gaidamaviča</small></center> </gallery> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" colspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | style="width:12px; background:#4b8b3b;"| | '''1''' | 9 | {{dat|2020|7|4|N|bez}} | {{dat|2020|8|29|N|bez}} |- | style="width:12px; background:#FFBA00;"| | '''2''' | 9 | {{dat|2021|6|26|N|bez}} | {{dat|2021|8|21|N|bez}} |- | style="width:12px; background:#f22416;"| | '''3''' | 8 | {{dat|2022|6|25|N|bez}} | {{dat|2022|8|13|N|bez}} |} == Raidījuma "Kultūrdobe" epizodes == === 1. sezona === {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;" |Nosaukums ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;" |Pirmā pārraide |- {{Episode list|EpisodeNumber=1|EpisodeNumber2=1|RTitle=««Kultūrdobe» pie Liepājas teātra aktiera Egona Dombrovska»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|4|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska viesojās pie [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktiera [[Egons Dombrovskis|Egona Dombrovska]] un viņa sievas, floristes un ziedu salona īpašnieces Evitas Dombrovskas. Raidījuma gaitā raidījuma vadītāja kopā ar Dombrovsku ģimeni iepazina viņu dārzu - kultūrdobi, īpaši akcentējot lielo [[peonijas|peoniju]] kolekciju.|LineColor=4b8b3b|}} {{Episode list|EpisodeNumber=2|EpisodeNumber2=2|RTitle=««Kultūrdobe». Brauca uz tomātiem, trāpīja uz gurķiem!»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|11|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska viesojās pie komponista [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] uz viņa [[Kurzeme|Kurzemes]] jūrmalas māju, lai savām acīm aplūkotu mūziķa izslavētos tomātus.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=3|EpisodeNumber2=3|RTitle=««Kultūrdobe». Dārzs, kurā turpinās mamma un tētis»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|18|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska ciemojās dzejnieces [[Inese Zandere|Ineses Zanderes]] dārzā [[Dobele|Dobelē]], kuru iestādīja viņas vecāki. Vadītāja kopā ar [[Inese Zandere|Zanderes]] kundzi apskata dārzu ("kultūrdobi"), uzzinot stāstus gan par iekopto dārzu un augļkokiem, gan bērnības ainas, kuras notikušas dārzā, gan dzeju un libretiem, kas tapuši šeit.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=4|EpisodeNumber2=4|RTitle=««Kultūrdobe». Runājos ar tomātiem kā bērniem»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|25|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska ciemojās aktrises [[Rēzija Kalniņa|Rēzijas Kalniņas]] un diriģenta [[Ainārs Rubiķis|Aināra Rubiķa]] dārzā [[Mārupe|Mārupē]], kuru mākslinieki izveidoja Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu laikā. Vadītāja kopā ar kultūrdobes saimniekiem apskata dārzu ("kultūrdobi"), iepazīstās ar gaidāmo ražu, kā arī ieklausās klavieru skaņās un dzejas rindās.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=5|EpisodeNumber2=5|RTitle=««Kultūrdobe».Ķiršu lietus starp persikiem, aprikozēm un nektarīniem»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|1|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja ciemojās komponista Jura Vaivoda un [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 3 - Klasika]] direktores Gundas Vaivodes dārzā [[Tukums|Tukumā]], kur apskatīja un iepazinās ar krāšņo, piesātināto un visai eksotisko kultūrdobi, kā arī nogaršoja gardu [[zemenes|zemeņu]] torti.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=6|EpisodeNumber2=6|RTitle=««Kultūrdobe». Kokus glābt, zemesvēzi dzirdēt, ozolā kāpt. Shipsea jeb Jānis Šipkēvics»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|8|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās mūziķa [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jāņa Šipkēvica]] dārzā. Raidījuma skatītāji tiek aicināti iepazīt mūziķa krāšņo dārzu, kuru mākslinieka ģimene pamazām apstāda un iekopj. [[Jānis Šipkēvics jaunākais|J. Šipkēvics]] prasmīgi demonstrē arī savas praktiskās dārza darbu iemaņas un prasmes.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=7|EpisodeNumber2=7|RTitle=««Kultūrdobe». Vai Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba ir direktors arī dzimtas dārzā?»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|15|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora [[Jānis Vimba|Jāņa Vimbas]] dārzā [[Ragana (ciems)|Raganā]]. «Kultūrdobes» ciemošanās reizē saimnieki lepojās ar dažādām [[Lauka pupa|pupām]], [[kartupelis|kartupeļiem]], garšaugiem, [[gurķis|gurķiem]] un [[tomāts|tomātiem]], kas tiek izaudzēti tādos apjomos, ka pietiek ne vien plašajai ģimenei, bet arī citiem svaigu dārzeņu cienītājiem.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=8|EpisodeNumber2=8|RTitle=««Kultūrdobe». Gleznotājas Avotiņas dārzu paplašina ar Liezēres ainavu»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|22|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās Avotiņu ģimenes dārzā [[Liezēre|Liezēres]] pusē. Māte un meita – Ilze un Kristīne Luīze Avotiņas Kalna Murēnos pie Liezēres pavada lielāko gada daļu. Jānis un Ilze Avotiņi māju nopirka pirms četrdesmit gadiem, un tā atradās gluži vai klajā laukā, bet šodien to rotā pašu stādītas egles, oši, liepas, valriekstu koks un neskaitāmi ogu krūmi. |LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=9|EpisodeNumber2=9|RTitle=««Kultūrdobe». Zane un Vilis Daudziņi «Turbās» potē ābeles un pļauj kalmes»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|29|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustisnka viesojās pie Zanes un Viļa Daudziņiem [[Valle|Vallē]]. Aktieru ģimene iekārtojusi īstu paradīzi ar pašu stādītām un potētām ābelēm, un ūdensrozēm smaržīgu kalmju ieskautā dīķī. «Kultūrdobes» ciemošanās reizēs abi negaidīti atcerējās bērnību un ievilka ēverģēlībās arī raidījuma vadītāju.|LineColor=4b8b3b}} |} === 2. sezona === {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background:#FFBA00; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#FFBA00; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#FFBA00; color:#fff;" |Nosaukums ! style="background:#FFBA00; color:#fff;" |Pirmā pārraide |- {{Episode list|EpisodeNumber=10|EpisodeNumber2=1|RTitle=«Kultūrdobe. Dāvida sapņu dārzs Dāviņu pagastā»|OriginalAirDate={{dat|2021|6|26|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie modes mākslinieka Dāvida Andrejeva un viņa sievas, podoloģes Antras Andrejevas. Raidījuma gaitā tā vadītāja kopā ar Andrejevu ģimeni iepazīst viņu dārzu — kultūrdobi, īpaši akcentējot vērienīgo tomātu siltumnīcu.|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=11|EpisodeNumber2=2|RTitle=«Kultūrdobe. Dobrovenska un Kaltiņas brīvais dārzs Ikšķilē»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|3|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie rakstniekiem Roalda Dobrovenskia un viņa sievas rakstnieces Veltas Kaltiņas. Dārzs jeb "kultūrdobe" raksturota kā "noslēpumaina, neparedzama un mazliet mežonīga".|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=12|EpisodeNumber2=3|RTitle=«Kultūrdobe. Sonitas Pāvuliņas dārzs jūras krastā»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|10|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie tērpu mākslinieces Sonitas Pāvuliņas. Raidījuma gaitā tā vadītāja kopā ar dārza saimniekiem iepazīst viņu kultūrdobi Zvejniekciema pusē, sevišķi akcentējot krāšņo peoniju kolekciju.|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=13|EpisodeNumber2=4|RTitle=«Kultūrdobe. Ģibuļu pagasta līdumu līdējs Intars Busulis»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|17|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" ciemojās pie dziedātāja [[Intars Busulis|Intara Busuļa]]. Raidījuma epizodē tā vadītāja kopā ar dārza saimnieku iepazīst viņa kultūrdobi [[Ģibuļi|Ģibuļos]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Epizodē vērojams plašais dārzs ar trīs dīķiem, ķiršu koki un bumbieres, kā arī maģisks bērzu aplis. |LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=14|EpisodeNumber2=5|RTitle=«Kultūrdobe. Aktieris Juris Hiršs – koku vārdotājs»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|24|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" devās pie [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktiera Jura Hirša un viņas sievas [[Latvijas Televīzija|LTV]] režisores Lauras Hiršas. Raidījuma gaitā H. Verhoustinska kopā ar dārza saimniekiem iepazīst viņu kultūrdobi Vecumnieku pusē, īpaši akcentējot krāšņo un plašo koku kolekciju — ozoli, egles, japānas kļava, kastanis, valriekstu koks.|LineColor=#FFBA00}} |} == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] hco95adqj4m23tufl6fc3kc1z6ogdu5 Vladislava Šķēle 0 464152 3672618 3658206 2022-08-19T08:40:46Z Vladislava Marāne 108401 /* ievads */ wikitext text/x-wiki '''Vladislava Marāne''' ir jaunatnes politikas un sociālās jomas eksperte, pasniedzēja, politiķe. == Biogrāfija == Dzimusi un dzīvojusi [[Ogre|Ogrē]], šobrīd dzīvo [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē Rīgā. Strādā [[Attīstībai/Par!|“Attīstībai/Par!”]] [[Saeima]]s frakcijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/kontaktinformacija|title=Kontaktinformācija|website=saeima.lv|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> un lasa lekcijas [[Daugavpils universitāte]]s un [[Liepājas universitāte]]s studentiem par [[Projektu vadība|projektu vadību]], [[Brīvprātīgais|brīvprātīgo darbu]], dažādības vadību un starpkultūru izglītību. [[Kustība Par!|Kustības “Par!”]] valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kustiba-par-par-valdes-priekssedetaju-atkartoti-iecel-pavlutu/|title=Kustība “Par!” par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ieceļ Pavļutu|website=LA.LV|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> un Rīgas nodaļas vadītāja vietniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/10/nodalas/|title=Nodaļas|website=Kustība Par!|access-date=2020-07-24|date=2019-10-22}}</ref>. Bijusi [[Anna Linde|Annas Lindes fonda]] Latvijas tīkla Vadības komitejas pārstāve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/annaslindesfondsLV/posts/583848055292227|title=Annas Lindes Fonda Latvijas tīkls|website=www.facebook.com|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> Strādājusi valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās, ilgstoši bijusi Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1816|title=Vladislava Šķēle|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>, vairojot Latvijas un Eiropas Savienības organizāciju kapacitāti darbā ar jaunatni, sociālo iekļaušanu, dažādības vadību un cilvēktiesību jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48939987|title=Vladislava Šķēle: Jauniešos ir potenciāls. Jaunatnes jomā ir vērts ieguldīt finansējumu|last=aģentūra|first=Vladislava Šķēle Jaunatnes starptautisko programmu|website=delfi.lv|access-date=2020-07-24|date=2017-06-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced|title=To reduce youth unemployment cross sectoral cooperation should be enchanced|last=IZM|first=|access-date=24.07.2020|date=25.02.2018|archive-date=24.07.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200724161756/https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/riga-notiks-konference-par-digitalo-jaunatnes-darbu-articleitem-38552/|title=Rīgā notiks konference par digitālo jaunatnes darbu|website=Biblioteka.lv|access-date=2020-07-24|date=2016-10-03|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://broceni.lv/sabiedriba/jaunatne/news/detail/News/gaidamas-jaunas-metodes-darba-ar-jauniesiem-pasvaldibas.html|title=Gaidāmas jaunas metodes darbā ar jauniešiem pašvaldībās|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>. Ieguvusi bakalaura grādu Āzijas studijās un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/vladislava-skele|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2020-07-24}}</ref> == Politiskā darbība == Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" kopīgā saraksta ar 6. kārtas numuru<ref name=":0" />, kā prioritātes izvirzot sociāli iekļaujošu pilsētu<ref>{{Atsauce|title=Attīstībai/Par Progresīvie on Facebook Watch|url=https://www.facebook.com/restarterigu/videos/daudziem-pils%C4%93tniekiem-r%C4%ABga-ir-k%C4%81-%C5%A1%C4%B7%C4%93r%C5%A1%C4%BCu-josla%EF%B8%8Ftie-ir-jaunie-vec%C4%81ki-cilv%C4%93ki-ar-/278895523429796/|accessdate=2020-07-24|language=lv}}</ref> un sakārtotu pilsētvidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.restarterigu.lv/skele.html|title=Vladislava Šķēle|website=Restartē Rīgu|access-date=2020-07-24|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Augstu vēlētāju atzinību V. Šķēle nesaņēma, paliekot pēdējā vietā sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šķēle, Vladislava}} [[Kategorija:Latvijas politiķi]] 7qqgz9z2w9nuf199v6cnqoqsy6w7buo 3672619 3672618 2022-08-19T08:46:02Z Vladislava Marāne 108401 /* ievads */ aktualizēts atbilstoši 2022..gadam wikitext text/x-wiki '''Vladislava Marāne''' ir jaunatnes politikas un sociālās jomas eksperte, pasniedzēja, politiķe. == Biogrāfija == Dzimusi un dzīvojusi [[Ogre|Ogrē]], šobrīd dzīvo [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē Rīgā. Šobrīd veselības ministra biroja vadītāja. Bijusi Rīgas mēra Mārtiņa Staķa padomniece, strādājusi [[Attīstībai/Par!|“Attīstībai/Par!”]] [[Saeima]]s frakcijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/kontaktinformacija|title=Kontaktinformācija|website=saeima.lv|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>. Lasījusi lekcijas [[Daugavpils universitāte]]s un [[Liepājas universitāte]]s studentiem par [[Projektu vadība|projektu vadību]], [[Brīvprātīgais|brīvprātīgo darbu]], dažādības vadību un starpkultūru izglītību. Bijusi [[Kustība Par!|Kustības “Par!”]] valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kustiba-par-par-valdes-priekssedetaju-atkartoti-iecel-pavlutu/|title=Kustība “Par!” par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ieceļ Pavļutu|website=LA.LV|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> , šobrīd Rīgas nodaļas vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/10/nodalas/|title=Nodaļas|website=Kustība Par!|access-date=2020-07-24|date=2019-10-22}}</ref>. Bijusi [[Anna Linde|Annas Lindes fonda]] Latvijas tīkla Vadības komitejas pārstāve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/annaslindesfondsLV/posts/583848055292227|title=Annas Lindes Fonda Latvijas tīkls|website=www.facebook.com|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> Strādājusi valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās, ilgstoši bijusi Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1816|title=Vladislava Šķēle|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>, vairojot Latvijas un Eiropas Savienības organizāciju kapacitāti darbā ar jaunatni, sociālo iekļaušanu, dažādības vadību un cilvēktiesību jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48939987|title=Vladislava Šķēle: Jauniešos ir potenciāls. Jaunatnes jomā ir vērts ieguldīt finansējumu|last=aģentūra|first=Vladislava Šķēle Jaunatnes starptautisko programmu|website=delfi.lv|access-date=2020-07-24|date=2017-06-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced|title=To reduce youth unemployment cross sectoral cooperation should be enchanced|last=IZM|first=|access-date=24.07.2020|date=25.02.2018|archive-date=24.07.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200724161756/https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/riga-notiks-konference-par-digitalo-jaunatnes-darbu-articleitem-38552/|title=Rīgā notiks konference par digitālo jaunatnes darbu|website=Biblioteka.lv|access-date=2020-07-24|date=2016-10-03|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://broceni.lv/sabiedriba/jaunatne/news/detail/News/gaidamas-jaunas-metodes-darba-ar-jauniesiem-pasvaldibas.html|title=Gaidāmas jaunas metodes darbā ar jauniešiem pašvaldībās|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>. Ieguvusi bakalaura grādu Āzijas studijās un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/vladislava-skele|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2020-07-24}}</ref> == Politiskā darbība == Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" kopīgā saraksta ar 6. kārtas numuru<ref name=":0" />, kā prioritātes izvirzot sociāli iekļaujošu pilsētu<ref>{{Atsauce|title=Attīstībai/Par Progresīvie on Facebook Watch|url=https://www.facebook.com/restarterigu/videos/daudziem-pils%C4%93tniekiem-r%C4%ABga-ir-k%C4%81-%C5%A1%C4%B7%C4%93r%C5%A1%C4%BCu-josla%EF%B8%8Ftie-ir-jaunie-vec%C4%81ki-cilv%C4%93ki-ar-/278895523429796/|accessdate=2020-07-24|language=lv}}</ref> un sakārtotu pilsētvidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.restarterigu.lv/skele.html|title=Vladislava Šķēle|website=Restartē Rīgu|access-date=2020-07-24|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Augstu vēlētāju atzinību V. Šķēle nesaņēma, paliekot pēdējā vietā sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šķēle, Vladislava}} [[Kategorija:Latvijas politiķi]] 38gfhuf6xtclorqk4nlfsmlz3wyisow 3672620 3672619 2022-08-19T08:48:29Z Vladislava Marāne 108401 /* ievads */ ievietota atsauce wikitext text/x-wiki '''Vladislava Marāne''' ir jaunatnes politikas un sociālās jomas eksperte, pasniedzēja, politiķe. == Biogrāfija == Dzimusi un dzīvojusi [[Ogre|Ogrē]], šobrīd dzīvo [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē Rīgā. Šobrīd veselības ministra biroja vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/darbinieki|title=Darbinieki {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-08-19}}</ref>. Bijusi Rīgas mēra Mārtiņa Staķa padomniece, strādājusi [[Attīstībai/Par!|“Attīstībai/Par!”]] [[Saeima]]s frakcijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/kontaktinformacija|title=Kontaktinformācija|website=saeima.lv|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>. Lasījusi lekcijas [[Daugavpils universitāte]]s un [[Liepājas universitāte]]s studentiem par [[Projektu vadība|projektu vadību]], [[Brīvprātīgais|brīvprātīgo darbu]], dažādības vadību un starpkultūru izglītību. Bijusi [[Kustība Par!|Kustības “Par!”]] valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kustiba-par-par-valdes-priekssedetaju-atkartoti-iecel-pavlutu/|title=Kustība “Par!” par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ieceļ Pavļutu|website=LA.LV|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> , šobrīd Rīgas nodaļas vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/10/nodalas/|title=Nodaļas|website=Kustība Par!|access-date=2020-07-24|date=2019-10-22}}</ref>. Bijusi [[Anna Linde|Annas Lindes fonda]] Latvijas tīkla Vadības komitejas pārstāve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/annaslindesfondsLV/posts/583848055292227|title=Annas Lindes Fonda Latvijas tīkls|website=www.facebook.com|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> Strādājusi valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās, ilgstoši bijusi Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1816|title=Vladislava Šķēle|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>, vairojot Latvijas un Eiropas Savienības organizāciju kapacitāti darbā ar jaunatni, sociālo iekļaušanu, dažādības vadību un cilvēktiesību jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48939987|title=Vladislava Šķēle: Jauniešos ir potenciāls. Jaunatnes jomā ir vērts ieguldīt finansējumu|last=aģentūra|first=Vladislava Šķēle Jaunatnes starptautisko programmu|website=delfi.lv|access-date=2020-07-24|date=2017-06-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced|title=To reduce youth unemployment cross sectoral cooperation should be enchanced|last=IZM|first=|access-date=24.07.2020|date=25.02.2018|archive-date=24.07.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200724161756/https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/riga-notiks-konference-par-digitalo-jaunatnes-darbu-articleitem-38552/|title=Rīgā notiks konference par digitālo jaunatnes darbu|website=Biblioteka.lv|access-date=2020-07-24|date=2016-10-03|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://broceni.lv/sabiedriba/jaunatne/news/detail/News/gaidamas-jaunas-metodes-darba-ar-jauniesiem-pasvaldibas.html|title=Gaidāmas jaunas metodes darbā ar jauniešiem pašvaldībās|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>. Ieguvusi bakalaura grādu Āzijas studijās un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/vladislava-skele|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2020-07-24}}</ref> == Politiskā darbība == Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" kopīgā saraksta ar 6. kārtas numuru<ref name=":0" />, kā prioritātes izvirzot sociāli iekļaujošu pilsētu<ref>{{Atsauce|title=Attīstībai/Par Progresīvie on Facebook Watch|url=https://www.facebook.com/restarterigu/videos/daudziem-pils%C4%93tniekiem-r%C4%ABga-ir-k%C4%81-%C5%A1%C4%B7%C4%93r%C5%A1%C4%BCu-josla%EF%B8%8Ftie-ir-jaunie-vec%C4%81ki-cilv%C4%93ki-ar-/278895523429796/|accessdate=2020-07-24|language=lv}}</ref> un sakārtotu pilsētvidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.restarterigu.lv/skele.html|title=Vladislava Šķēle|website=Restartē Rīgu|access-date=2020-07-24|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Augstu vēlētāju atzinību V. Šķēle nesaņēma, paliekot pēdējā vietā sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šķēle, Vladislava}} [[Kategorija:Latvijas politiķi]] qtdmsiofrizpjsoj76ps33ygq85ze6f 3672630 3672620 2022-08-19T09:25:23Z Papuass 88 politiķu nozīmības kritērijiem neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Politiķi]] wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} '''Vladislava Marāne''' ir jaunatnes politikas un sociālās jomas eksperte, pasniedzēja, politiķe. == Biogrāfija == Dzimusi un dzīvojusi [[Ogre|Ogrē]], šobrīd dzīvo [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] un [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē Rīgā. Šobrīd veselības ministra biroja vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vm.gov.lv/lv/darbinieki|title=Darbinieki {{!}} Veselības ministrija|website=www.vm.gov.lv|access-date=2022-08-19}}</ref>. Bijusi Rīgas mēra Mārtiņa Staķa padomniece, strādājusi [[Attīstībai/Par!|“Attīstībai/Par!”]] [[Saeima]]s frakcijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/kontaktinformacija|title=Kontaktinformācija|website=saeima.lv|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>. Lasījusi lekcijas [[Daugavpils universitāte]]s un [[Liepājas universitāte]]s studentiem par [[Projektu vadība|projektu vadību]], [[Brīvprātīgais|brīvprātīgo darbu]], dažādības vadību un starpkultūru izglītību. Bijusi [[Kustība Par!|Kustības “Par!”]] valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kustiba-par-par-valdes-priekssedetaju-atkartoti-iecel-pavlutu/|title=Kustība “Par!” par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ieceļ Pavļutu|website=LA.LV|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> , šobrīd Rīgas nodaļas vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/2019/10/nodalas/|title=Nodaļas|website=Kustība Par!|access-date=2020-07-24|date=2019-10-22}}</ref>. Bijusi [[Anna Linde|Annas Lindes fonda]] Latvijas tīkla Vadības komitejas pārstāve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/annaslindesfondsLV/posts/583848055292227|title=Annas Lindes Fonda Latvijas tīkls|website=www.facebook.com|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref> Strādājusi valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās, ilgstoši bijusi Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1816|title=Vladislava Šķēle|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>, vairojot Latvijas un Eiropas Savienības organizāciju kapacitāti darbā ar jaunatni, sociālo iekļaušanu, dažādības vadību un cilvēktiesību jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/48939987|title=Vladislava Šķēle: Jauniešos ir potenciāls. Jaunatnes jomā ir vērts ieguldīt finansējumu|last=aģentūra|first=Vladislava Šķēle Jaunatnes starptautisko programmu|website=delfi.lv|access-date=2020-07-24|date=2017-06-11|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced|title=To reduce youth unemployment cross sectoral cooperation should be enchanced|last=IZM|first=|access-date=24.07.2020|date=25.02.2018|archive-date=24.07.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200724161756/https://www.izm.gov.lv/en/highlights/403-to-reduce-youth-unemployment-cross-sectoral-cooperation-should-be-enhanced}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biblioteka.lv/riga-notiks-konference-par-digitalo-jaunatnes-darbu-articleitem-38552/|title=Rīgā notiks konference par digitālo jaunatnes darbu|website=Biblioteka.lv|access-date=2020-07-24|date=2016-10-03|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://broceni.lv/sabiedriba/jaunatne/news/detail/News/gaidamas-jaunas-metodes-darba-ar-jauniesiem-pasvaldibas.html|title=Gaidāmas jaunas metodes darbā ar jauniešiem pašvaldībās|access-date=2020-07-24|language=lv}}</ref>. Ieguvusi bakalaura grādu Āzijas studijās un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/vladislava-skele|website=rd2020.cvk.lv|access-date=2020-07-24}}</ref> == Politiskā darbība == Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" kopīgā saraksta ar 6. kārtas numuru<ref name=":0" />, kā prioritātes izvirzot sociāli iekļaujošu pilsētu<ref>{{Atsauce|title=Attīstībai/Par Progresīvie on Facebook Watch|url=https://www.facebook.com/restarterigu/videos/daudziem-pils%C4%93tniekiem-r%C4%ABga-ir-k%C4%81-%C5%A1%C4%B7%C4%93r%C5%A1%C4%BCu-josla%EF%B8%8Ftie-ir-jaunie-vec%C4%81ki-cilv%C4%93ki-ar-/278895523429796/|accessdate=2020-07-24|language=lv}}</ref> un sakārtotu pilsētvidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.restarterigu.lv/skele.html|title=Vladislava Šķēle|website=Restartē Rīgu|access-date=2020-07-24|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Augstu vēlētāju atzinību V. Šķēle nesaņēma, paliekot pēdējā vietā sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šķēle, Vladislava}} [[Kategorija:Latvijas politiķi]] btfm8p2i1mhgbhxcjpf4tucnjhuf1d4 Ādažu ielu uzskaitījums 0 464890 3672276 3287675 2022-08-18T17:08:05Z Lasks 38532 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada augusts}} '''Ādažu ciema ielu uzskaitījums''' iekļauj sevī 92 [[iela]]s, kas atrodas [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādaži|Ādažos]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100184227?type=village|title=Valsts adrešu reģistra dati: Ādaži, Ādažu nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2020|8|9||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Alīdas iela]] * [[Attekas iela (Ādaži)|Attekas iela]] * [[Bārdu iela]] * [[Bērzu iela (Ādaži)|Bērzu iela]] * [[Briežu iela (Ādaži)|Briežu iela]] * [[Cepļa iela (Ādaži)|Cepļa iela]] * [[Cielavu iela (Ādaži)|Cielavu iela]] * [[Čiekuru iela (Ādaži)|Čiekuru iela]] * [[Dadzīšu iela]] * [[Dārza iela (Ādaži)|Dārza iela]] * [[Daugavas iela (Ādaži)|Daugavas iela]] * [[Depo iela (Ādaži)|Depo iela]] * [[Draudzības iela (Ādaži)|Draudzības iela]] * [[Druvas iela (Ādaži)|Druvas iela]] * [[Dzirnavu iela (Ādaži)|Dzirnavu iela]] * [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas iela]] * [[Gaujmalas iela (Ādaži)|Gaujmalas iela]] * [[Graudu iela (Ādaži)|Graudu iela]] * [[Gredzenu iela]] * [[Gulbju iela (Ādaži)|Gulbju iela]] * [[Īsā iela (Ādaži)|Īsā iela]] * [[Jaunkūlu iela]] * [[Jaunstūrīšu iela]] * [[Jēkaba iela (Ādaži)|Jēkaba iela]] * [[Kalndores iela (Ādaži)|Kalndores iela]] * [[Kārklu iela (Ādaži)|Kārklu iela]] * [[Katlapu iela]] * [[Koku iela (Ādaži)|Koku iela]] * [[Krāču iela (Ādaži)|Krāču iela]] * [[Krastupes iela]] * [[Kroņu iela (Ādaži)|Kroņu iela]] * [[Krūkļu iela (Ādaži)|Krūkļu iela]] * [[Kumelīšu iela (Ādaži)|Kumelīšu iela]] * [[Kungu iela (Ādaži)|Kungu iela]] * [[Ķiršu iela (Ādaži)|Ķiršu iela]] * [[Lakstīgalu iela (Ādaži)|Lakstīgalu iela]] * [[Lauku iela (Ādaži)|Lauku iela]] * [[Lejupes iela (Ādaži)|Lejupes iela]] * [[Liepavotu iela]] * [[Loka iela (Ādaži)|Loka iela]] * [[Mazā iela (Ādaži)|Mazā iela]] * [[Mālnieku iela]] * [[Muižas iela (Ādaži)|Muižas iela]] * [[Muižkungu iela]] * [[Nostūrīšu iela]] * [[Nūrnieku iela]] * [[Ozolu iela (Ādaži)|Ozolu iela]] * [[Parka iela (Ādaži)|Parka iela]] * [[Pasta iela (Ādaži)|Pasta iela]] * [[Pauguru iela]] * [[Pirmā iela (Ādaži)|Pirmā iela]] * [[Plostnieku iela (Ādaži)|Plostnieku iela]] * [[Pļavu iela (Ādaži)|Pļavu iela]] * [[Podnieku iela (Ādaži)|Podnieku iela]] * [[Priežu iela (Ādaži)|Priežu iela]] * [[Puķu iela (Ādaži)|Puķu iela]] * [[Rasiņu iela]] * [[Remberģu iela]] * [[Rīgas gatve]] * [[Rožu iela (Ādaži)|Rožu iela]] * [[Saules iela (Ādaži)|Saules iela]] * [[Skolas iela (Ādaži)|Skolas iela]] * [[Skuju iela (Ādaži)|Skuju iela]] * Smilgu līnijas: ** [[Smilgu 1. līnija]] ** [[Smilgu 2. līnija]] ** [[Smilgu 3. līnija]] ** [[Smilgu 4. līnija]] ** [[Smilgu 5. līnija]] ** [[Smilgu 6. līnija]] * Smilgu šķērslīnijas: ** [[Smilgu 1. šķērslīnija]] ** [[Smilgu 2. šķērslīnija]] ** [[Smilgu 3. šķērslīnija]] * [[Stārķu iela (Ādaži)|Stārķu iela]] * [[Strazdu iela (Ādaži)|Strazdu iela]] * [[Stūrīšu iela (Ādaži)|Stūrīšu iela]] * [[Teiku iela (Ādaži)|Teiku iela]] * [[Ūbeļu iela (Ādaži)|Ūbeļu iela]] * [[Vainagu iela (Ādaži)|Vainagu iela]] * [[Vanagu iela (Ādaži)|Vanagu iela]] * [[Vārpu iela (Ādaži)|Vārpu iela]] * [[Veckūlu iela (Ādaži)|Veckūlu iela]] * [[Vēja iela (Ādaži)|Vēja iela]] * [[Vējavas iela (Ādaži)|Vējavas iela]] * [[Vējupes iela]] * [[Veldres iela (Ādaži)|Veldres iela]] * [[Veltas iela]] * [[Vītolu iela (Ādaži)|Vītolu iela]] * [[Zelmas iela (Ādaži)|Zelmas iela]] * [[Zelmeņu iela (Ādaži)|Zelmeņu iela]] * [[Ziedoņa iela (Ādaži)|Ziedoņa iela]] * [[Ziedu iela (Ādaži)|Ziedu iela]] * [[Zīļu iela (Ādaži)|Zīļu iela]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Ādaži]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Ādažos| ]] [[Kategorija:Ādaži|Ielas]] eea9cf3d1alepvd7mm8t8qjks6j6eq7 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas 0 465963 3672366 3635975 2022-08-18T18:26:04Z Bai-Bot 60304 /* Ievēlējamo deputātu skaits */sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | country = Latvija | previous_election = 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | previous_year = 2017 | next_election = 2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas | next_year = 11.09.2021 | election_date = {{dat|2021|6|5}} | turnout = 34,01% | image1 = | colour1 = | nominee1 = | leader1 = | leader_since1 = | alliance1 = | home_state1 = | leaders_seat1 = | running_mate1 = | last_election1 = | seats_before1 = | seats_needed1 = | electoral_vote1 = | states_carried1 = | seats1 = | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = | image2 = | colour2 = | nominee2 = | leader2 = | leader_since2 = | alliance2 = | home_state2 = | leaders_seat2 = | running_mate2 = | last_election2 = | seats_before2 = | seats_needed2 = | electoral_vote2 = | states_carried2 = | seats2 = | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = | poll1_date = | poll1_source = | poll1_nominee1 = | poll1_party1 = | poll2_date = | poll2_source = | poll2_nominee1 = | poll2_party1 = | poll1_nominee2 = | poll1_party2 = | poll2_nominee2 = | poll2_party2 = | map_image = Latvia local election 2021 result map.png | map_size = | map_alt = | map_caption = Visvairāk balsu ieguvusī partija pa novadiem.<br><div style="text-align:left; padding-left:15px;"> {{krāsa|#5AA02C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<br> {{krāsa|#225500}} [[Latvijas Zemnieku savienība]]<br> {{krāsa|#87de87}} [[Latvijas Zaļā partija]]<br> {{krāsa|#161650}} [[Latvijas Reģionu apvienība]]<br> {{krāsa|#ffcc00}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<br> {{krāsa|#7fff2a}} [[Jaunā Vienotība]]<br> {{krāsa|#ff0000}} [[Saskaņa]]<br> {{krāsa|#aa0000}} [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]<br> {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai]]<br> {{krāsa|#b3b3b3}} Reģionālas nozīmes partijas un nelielās partijas<br> {{krāsa|#white}} Vēlēšanas nenotika vai tika pārceltas </div> | title = | posttitle = | before_election = | before_colour = | after_election = | after_colour = | before_party = | after_party = | result = | candidate1 = | candidate2 = | candidate3 = | candidate4 = | candidate5 = | party1 = | party2 = | party3 = | party4 = | party5 = | votes1 = | votes2 = | votes3 = | votes4 = | votes5 = }} '''2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas''' notika {{dat||6|5}}. Domes vēlēja [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] izveidotajās 40 pašvaldībās — 6 valstspilsētās un 34 novados. Vēlēšanas organizēja [[Centrālā vēlēšanu komisija]]. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 5448 kandidāti — 3354 (61,6%) vīrieši un 2094 (38,4%) sievietes 318 sarakstos. Augstākā izglītība bija 3807 (69,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 1091 (20,0%) kandidātiem, pamatizglītība — 52 (1,0%) kandidātiem, bet 498 (9,1%) kandidāti savu izglītības pakāpi nebija norādījuši. 5444 (99,9%) bija Latvijas Republikas pilsonība, trim kandidātiem — ASV pilsonība, un diviem — Lietuvas pilsonība. Vēlēšanās kandidēja arī pa vienam Krievijas Federācijas, Bulgārijas, Īrijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonim.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021">[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021]</ref> Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet persona ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto valstu dubultpilsonību bija Viktorija Anna Graudiņa. === Vecums === Desmit jeb 0,2% kandidātiem bija 18 gadu, 10 jeb 0,2% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,1 gads. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 31—40 gadu grupa 1459 (26,1%), 41—50 gadu grupa 1377 (24,7%) un 51—60 gadu grupa 1414 (25,3%),<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021" /> jaunākā kandidāte bija 2003. gadā dzimusī [[Jēkabpils 2. vidusskola]]s 12.a klases skolniece Karina Isakova, kura kandidēja Jēkabpils novadā un kurai bija 18 gadu, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kurš kandidēja [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un kuram bija 91 gads.<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 4313 (79,2%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 245 (4,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 38 (0,7%) [[Latvijas poļi|poļi]], 26 (0,5%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 21 (0,4%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]], 16 (0,3%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 4 (0,1%) [[Latvijas ebreji|ebreji]], 4 (0,1%) [[lībieši]] (līvi), 4 (0,1%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], kā arī 3 [[Latvijas igauņi|igauņi]], 2 [[armēņi]], 2 [[baškīri]], 2 [[gruzīni]], 1 [[bulgāri|bulgārs]], 1 [[somi|soms]], 1 [[spāņi|spānis]] un 1 [[tatāri|tatārs]]. 764 (14,0%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021" /> == Ievēlējamo deputātu skaits == {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Skaits ! Valstspilsēta/novads ! Komentāri<ref>https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits</ref> |- | style="text-align:center;" |23 | [[Ogres novads]] | Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju |- | style="text-align:center;" |19 | [[Aizkraukles novads (2021)|Aizkraukles novads]], [[Bauskas novads (2021)|Bauskas novads]], [[Cēsu novads (2021)|Cēsu novads]], [[Dienvidkurzemes novads]], [[Dobeles novads (2021)|Dobeles novads]], [[Jelgavas novads (2021)|Jelgavas novads]], [[Jēkabpils novads (2021)|Jēkabpils novads]], [[Ķekavas novads (2021)|Ķekavas novads]], [[Madonas novads (2021)|Madonas novads]], [[Mārupes novads (2021)|Mārupes novads]], <s>[[Rēzeknes novads (2021)|Rēzeknes novads]]</s>, [[Ropažu novads (2021)|Ropažu novads]], [[Siguldas novads (2021)|Siguldas novads]], [[Talsu novads (2021)|Talsu novads]], [[Tukuma novads (2021)|Tukuma novads]], [[Valmieras novads]] | Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju |- | style="text-align:center;" |15 | [[Daugavpils]], [[Jelgava]], [[Jūrmala]], [[Liepāja]], [[Alūksnes novads]], [[Augšdaugavas novads]], [[Ādažu novads (2021)|Ādažu novads]], [[Balvu novads (2021)|Balvu novads]], [[Gulbenes novads]], [[Krāslavas novads (2021)|Krāslavas novads]], [[Kuldīgas novads (2021)|Kuldīgas novads]], [[Limbažu novads (2021)|Limbažu novads]], [[Līvānu novads]], [[Ludzas novads (2021)|Ludzas novads]], [[Olaines novads]], [[Preiļu novads (2021)|Preiļu novads]], [[Salaspils novads]], [[Saldus novads (2021)|Saldus novads]], [[Saulkrastu novads (2021)|Saulkrastu novads]], [[Smiltenes novads (2021)|Smiltenes novads]], [[Valkas novads]], <s>[[Varakļānu novads]]</s>, [[Ventspils novads]] | Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu |- | style="text-align:center;" |13 | [[Rēzekne]], [[Ventspils]] | Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju |} == Rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:95%;" |- style="background:#ccc; text-align:center;" |colspan="20"|'''Vēlētāju aktivitāte'''<ref name="CVK rezultāti">[https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanu 2021 rezultāti]</ref> |- |style="width:180px; text-align:center;"|[[Latvijas vēlēšanu apgabali]] |style="width:160px; text-align:center;"|Reģistrēto vēlētāju skaits<br> (balsstiesīgie) |style="width:100px; line-height:1em"|Nobalsojušie |style="width:100px; text-align:center;"|% no balsstiesīgajiem |style="width:100px; line-height:1em"|Derīgās zīmes |style="width:100px; text-align:center;"|% no nobalsojušajiem |- |align="left"|'''Kurzemes vēlēšanu apgabals''' |183 830||57 984||31,5%||57 419||99,0% |- |align="left"|'''Latgales vēlēšanu apgabals''' |175 878||59 892||34,1%||59 236||98,8% |- |align="left"|'''Vidzemes vēlēšanu apgabals''' |395 123||144 656||36,6%||143 295||99,1% |- |align="left"|'''Zemgales vēlēšanu apgabals''' |209 508||65 418||31,2%||64 781||99,0% |- |align="left"|'''Rīgas vēlēšanu apgabals''' ([[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|vēlēšanas]] notika 2020. gadā) ||||||||| |- style="background:#ccc;" |align="left"|'''Kopā''' |964 339||327 950||34,0%||324 731||99,0% |} === Novados neietilpstošās valstspilsētas === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Daugavpils]]''' || [[Saskaņa]] || 7498 || 42,2% {{palielinājās}} || [[Mūsu partija]] || 2506 || 14,12% || [[Latgales partija]]/[[Latvijas attīstībai]] || 2351 || 13,25% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jelgava]]''' || [[ZZS]] || 3746 || 32,27%{{samazinājās}} || [[Jaunā Vienotība]] || 1573 || 13,55% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1445 || 12,45%||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jūrmala]]''' || [[ZZS]] || 7327 || 50,56% {{palielinājās}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1692 || 11,67% || [[Saskaņa]] || 1408 || 9,72% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Liepāja]]''' || [[Liepājas partija]] || 5519 || 41,19% {{palielinājās}} || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 4143 || 30,92% || [[Saskaņa]] || 1583 || 11,81% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Rēzekne]]''' || [[Saskaņa]] || 4387 || 63,19% {{palielinājās}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]]<br>[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]]/<br>[[Latgales partija]] || 1338 || 19,27% || [[Jaunā konservatīvā partija]] || 633 || 9,12% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ventspils]]''' || [[Latvijai un Ventspilij]] || 4562 || 54,32% {{samazinājās}} || [[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1222 || 14,55% || [[Latvijas attīstībai]] || 988 || 11,76% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |} === Novadi === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Aizkraukles novads]]''' ||[[Latvijas attīstībai]]/[[Vidzemes partija]] || 3459 || 44,85% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1579 || 20,47% || [[Apvienība Iedzīvotāji]] || 693 || 8,99% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Alūksnes novads]]''' || [[ZZS]] || 1034 || 23,33% ||[[Jaunā Vienotība]] || 1022 || 23,05% || [[JKP]] || 943|| 21,27% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Augšdaugavas novads]]''' || [[Daugavpils novada partija]] || 2631 || 43,82% || [[Latgales partija]] || 1283 || 21,37% || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || 1062 || 17,69% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ādažu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 2701 || 44,36% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1472 || 24,17% || [[Jaunā konservatīvā partija]] || 684 || 11,23% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Balvu novads]]''' || [[Latgales partija]] || 2722 || 40,48% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1203 || 17,89% ||[[Latvijas Zaļā partija]] || 787 || 11,7% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Bauskas novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 4213 || 47,41% ||[[Latvijas attīstībai]] || 1112 || 12,51% ||[[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 995 || 11,2% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Cēsu novads]]''' || [[Jaunā Vienotība]] || 5766 || 45,43% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1481 || 11,67% || [[Vidzemes partija]] || 1429 || 11,26% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Dienvidkurzemes novads]]''' || [[ZZS]] || 4241 || 43,84% ||[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 2489 || 25,73% || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] || 1466 || 15,16% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Dobeles novads]]''' || [[ZZS]] || 3119 || 44,19% ||[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1293 || 18,32% ||[[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1135 || 16,08% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Gulbenes novads]]''' || [[Latvijas attīstībai]] || 1077 || 17,8% || [[ZZS]] || 907 || 16,29% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 844 || 15,16% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jelgavas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 2084 || 30,37% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 997 || 14,53% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 880 || 12,82% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jēkabpils novads]]''' ||[[Latvijas attīstībai]] || 2370 || 21,01% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1989 || 17,63% ||[[Apvienība iedzīvotāji]] || 1130 || 10,02% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Krāslavas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || 3028 || 51,74% || [[Saskaņa]] || 719 || 12,29% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 619 || 10,58% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Kuldīgas novads]]''' || [[Kuldīgas novadam]] || 3654 || 49,7% || [[ZZS]] || 981 || 13,34% || [[Latvijas attīstībai]] || 939 || 12,77% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ķekavas novads]]''' || [[Jaunā Vienotība]] || 1849 || 24,12% || [[Latvijas attīstībai]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] || 1543 || 20,13% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1173 || 15,3% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Limbažu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 3733 || 44,58% || [[ZZS]] || 1896 ||22,64% || [[Vidzemes partija]] || 807 || 9,64% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Līvānu novads]]''' || [[Latvijas attīstībai]] || 1865 || 60,47% || [[ZZS]] || 519 || 16,83% || [[Saskaņa]] || 343 || 11,12% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ludzas novads]]''' || [[ZZS]] || 3321 || 48,36% || [[Latgales partija]] || 2222 || 32,36% || [[Saskaņa]] || 797 || 11,61% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Madonas novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[ZZS]] || 3646 || 41,54% || [[Jaunā Vienotība]] || 1549 || 17,65% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1176 || 13,4% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Mārupes novads]]''' || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 1870 || 23,37% || [[ZZS]] || 1684 || 21,05% || [[Latvijas attīstībai]] || 1360 || 17% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ogres novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] || 8450 || 48,94% || [[Jaunā Vienotība]] || 1607 || 9,31% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1553 || 8,99% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Olaines novads]]''' || [[LSDSP]] || 2065 || 55,59% || [[Saskaņa]] || 397 || 10,69% || [[Latvijas attīstībai]] || 340 || 9,15% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Preiļu novads]]''' || [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]] || 1423 || 21,56% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1123 || 17,02% ||[[Apvienība Iedzīvotāji]]/[[Latvijas Reģionu Apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] || 1114 || 16,88% ||<ref name="CVK rezultāti"/><br /> |- | '''[[Rēzeknes novads]]''' || colspan=10|Balsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās |- | '''[[Ropažu novads]]''' || [[Latvijas attīstībai]] || 2398 || 31,72% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 792 || 10,47% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 657 || 8,69% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Salaspils novads]]''' || [[Jaunā Vienotība]] || 2219 || 47,25% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 859 || 18,29% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 814 || 17,33% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Saldus novads]]''' || [[Latvijas Zaļā partija]] || 2855 || 40,13% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1080 || 15,18% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1003 || 14,1% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Saulkrastu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1066 || 32,33% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 858 || 26,02% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] || 507 || 15,38% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Siguldas novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/,<br />[[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] || 5076 || 55,77% || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || 1091 || 11,99% || [[Jaunā Vienotība]] || 918 || 10,09% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Smiltenes novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1750 || 32,12% || [[Latvijas attīstībai]] || 1421 || 26,08% || [[Progresīvie]] || 683 || 12,53% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Talsu novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1980 || 21,83% || [[Mēs - Talsiem un novadam]] || 1689 || 18,62% || [[Jaunā Vienotība]] || 1471 || 16,22% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Tukuma novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 4533 || 37,39% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1850 || 15,5% || [[Tukuma pilsētai un novadam]] || 1384 || 11,6% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Valkas novads]]''' || [[Vidzemes partija]],<br />[[Latvijas attīstībai]] || 1314 || 53,13% || [[Jaunā Vienotība]],<br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 790 || 31,95% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 325 || 13,14% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Valmieras novads]]''' || [[Valmierai un Vidzemei]] || 8636 || 55,02% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 2675 || 17,04% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1785 || 11,37% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Varakļānu novads]]''' || colspan=10|Balsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās |- | '''[[Ventspils novads]]''' || [[ZZS]] || 1168 || 39,75% || [[Latvijas Reģionu Apvienība|LRA]] || 977 ||33,25% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 769 || 26,17% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas CVK informācija par vēlēšanām] {{Latvija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2021. gads Latvijā|Pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] m2f3w3m7iq9hhrixhhgvxq4wr8dz2wj Modulis:Cycling race/l10n 828 467792 3672651 3355662 2022-08-19T11:09:27Z Psemdel 63924 update Scribunto text/plain --Contains all translation for Module:Cycling race --To export to a local wiki use --https://www.wikidata.org/wiki/Module:Cycling_race/data_exporter --== IV) Translation == return { startlist_translate={"Starta saraksts", "#", "Braucējs","Rangs","Sporta direktors:","DNF","HD","NP","DQ","šoseja","ITT","un", "nav komandas","show","hide" }, startlist_women_translate={"Starta saraksts", "#", "Braucējs","Rangs","Sporta direktors:","DNF","HD","NP","DQ","šoseja","ITT","un", "nav komandas","show","hide" }, startlisttable_translate={"Starta saraksts", "#", "Braucējs","Komandas nosaukums","Rangs" }, startlisttable_women_translate={"Starta saraksts", "#", "Braucējs","Komandas nosaukums","Rangs" }, race_reference_translate={"Avots: ", "Avoti: " }, race_reference_women_translate={"Avots: ", "Avoti: " }, --title problem calendar_translate={"", "Datums", "#","Sacensības", "Valsts", "Kategorija", "Uzvarētājs","Otrais", "Trešais", "Kopvērtējuma līderis","UCI Women's World Tour","","UCI World Tour","UCI Europe Tour","UCI Asia Tour","UCI America Tour","UCI Africa Tour","UCI Oceania Tour","National championship","Road race","Individual time trial", "UCI ProSeries" }, calendar_women_translate={"", "Datums", "#","Sacensības", "Valsts", "Kategorija", "Uzvarētājs","Otrais", "Trešais", "Kopvērtējuma līderis","UCI Women's World Tour","","UCI World Tour","UCI Europe Tour","UCI Asia Tour","UCI America Tour","UCI Africa Tour","UCI Oceania Tour","National championship","Road race","Individual time trial", "UCI ProSeries" }, victories_translate={"Kopvērtējums", "Uzvaras", "Datums", "Sacensības", "Valsts", "Kategorija", "Uzvarētājs","posms","prologs" }, victories_women_translate={"Kopvērtējums", "Uzvaras", "Datums", "Sacensības", "Valsts", "Kategorija", "Uzvarētājs","posms","prologs" }, listofstagesclassification_translate={"not attributed","Final" }, listofstagesclassification_women_translate={"not attributed","Final" }, stageinfobox_translate={"Race details", "Race", "Type", "Date", "Dates", "Distance", "Country", "Countries", "Journey origin", "Lieu d'arrivée", "Starting riders", "Arriving riders", "Average speed", "Cost", "Stage results", "Winner", "Second", "Third", "Combative", "General classification after stage", "Leader", "Second", "Third", "Secondary classifications after stage", "Points", "Mountain", "Sprints", "Young", "Combativity", "Combinated", "Intermediate sprints", "Regularity", "Team", "Team by points", "Image", "Legend", "Card", "Sectional view", "Documentation", "Cima Coppi", "Cima Pantani", "Azzurri d'Italia", "Breakaway", "Elevation" }, stageinfobox_women_translate={"Race details", "Race", "Type", "Date", "Dates", "Distance", "Country", "Countries", "Journey origin", "Lieu d'arrivée", "Starting riders", "Arriving riders", "Average speed", "Cost", "Stage results", "Winner", "Second", "Third", "Combative", "General classification after stage", "Leader", "Second", "Third", "Secondary classifications after stage", "Points", "Mountain", "Sprints", "Young", "Combativity", "Combinated", "Intermediate sprints", "Regularity", "Team", "Team by points", "Image", "Legend", "Card", "Sectional view", "Documentation", "Cima Coppi", "Cima Pantani", "Azzurri d'Italia", "Breakaway", "Elevation" }, raceinfobox_translate={"yearly", "monthly", "Official site", "Sport", "Creation", "End", "Number of éditions", "Frequency", "Type", "Place", "Places", "Organisator", "Organisators", "Official web site", "Category","Categories", "Circuit", "Official names", "Race details","Palmares","Most recent","Most wins", "Present races"," for the last race ", " for the next race ", "Documentation", "Race director", "Race directors","victories","victories", "in","victory", "Country", "Countries" }, raceinfobox_women_translate={"yearly", "monthly", "Official site", "Sport", "Creation", "End", "Number of éditions", "Frequency", "Type", "Place", "Places", "Organisator", "Organisators", "Official web site", "Category","Categories", "Circuit", "Official names", "Race details","Palmares","Most recent","Most wins", "Present races"," for the last race ", " for the next race ", "Documentation", "Race director", "Race directors","victories","victories", "in", "Country", "Countries" }, riderinfobox_translate={"Birthname", "Birthnames", "Nickname", "Nicknames", "Official name", "Official names", "Short name", "Short names", "Born", "Death", "Country", "Countries", "Present team", "Present teams", "Speciality", "Specialities", "Lateralisation", "Blood group", "Height","Weight", "Award", "Awards", "Managerial team","Managerial teams","Managerial years", "Amateur team", "Amateur teams", "Amateur years", "non-UCI team", "non-UCI teams", "non-UCI years", "pro team", "pro teams", "pro years", "UCI team", "UCI teams", "UCI years","Main victories", "Mountain-Bike team","Mountain-Bike teams", "Cyclo-cross team","Cyclo-cross teams", "Track team","Track teams", "Professionnal team", "Professionnal teams", "Medals","year", "years", "years", "sub-title", "Managerial national team","Managerial national teams","Managerial national years","Information by rider" }, riderinfobox_women_translate={"Birthname", "Birthnames", "Nickname", "Nicknames", "Official name", "Official names", "Short name", "Short names", "Born", "Death", "Country", "Countries", "Present team", "Present teams", "Speciality", "Specialities", "Lateralisation", "Blood group", "Height","Weight", "Award", "Awards", "Managerial team","Managerial teams","Managerial years", "Amateur team", "Amateur teams", "Amateur years", "non-UCI team", "non-UCI teams", "non-UCI years", "pro team", "pro teams", "pro years", "UCI team", "UCI teams", "UCI years","Main victories", "Mountain-Bike team","Mountain-Bike teams", "Cyclo-cross team","Cyclo-cross teams", "Track team","Track teams", "Professionnal team", "Professionnal teams", "Medals","year", "years", "years", "sub-title", "Managerial national team","Managerial national teams","Managerial national years","Information by rider" }, teaminfobox_translate={"Informations", "Sport", "Category", "Categories", "UCI code", "UCI codes", "Country", "Countries", "Creation", "Disparition", "Seasons", "in", "Official site", "General manager", "General managers", "Sporting director", "Sporting director", "Staff", "Names", "Jersey", "Present season", " for the last season ", " for the next season ", "Bikes", "Bikes", "Budget" }, teaminfobox_women_translate={"Informations", "Sport", "Category", "Categories", "UCI code", "UCI codes", "Country", "Countries", "Creation", "Disparition", "Seasons", "in", "Official site", "General manager", "General managers", "Sporting director", "Sporting director", "Staff", "Names", "Jersey", "Present season", " for the last season ", " for the next season ", "Bikes", "Bikes", "Budget" }, getSquadTableColumn_translate={"Braucējs", "Dzimšanas datums", "Iepriekšējā komanda", "piezīme", "piezīme", "Valsts", "Komandas sastāvs" }, getSquadTableColumn_women_translate={"Braucējs", "Dzimšanas datums", "Iepriekšējā komanda", "piezīme", "piezīme", "Valsts", "Komandas sastāvs" }, infobox_translate={"Sacensību informācija", "Sacensības", "Kategorija", "Sacensības", "Posmi", "Datums", "Datumi", "Distance", "Valsts", "Valstis", "Starts", "Finišs", "Komandas", "Braucēji startā", "Braucēji finišā", "Vidējais ātrums", "Izmaksas", "Rezultāti", "Uzvarētājs", "Otrais", "Trešais", "Punkti", "Kalnu karalis", "Sprints", "Jaunais braucējs", "Cīnītājs", "Kombinācija", "Komanda", "Atēls", "Paraksts", "Karte", "Papildinformācija 1", "Papildinformācija 2", "Dokumentācija", "Metas volantes", "Regularidad", "Team points", "Breakaway", "Azzurri d'Italia", "Rookie", "Amateur","Nationality","Elevation", "Region", "Racing", "Edition", "Location", "Locations", "Organizer", "Organizers", "Winners ", "Individual", "Youth", "Team ", "Groupe Sportif I", "Groupe Sportif II", "Groupe Sportif III ", "Country", "Country U23", "Medals", "Arena", "Arenas ", "Team class", "Season details", "Championat details", "General", "City", "Cities" }, infobox_women_translate={"Sacensību informācija", "Sacensības", "Kategorija", "Sacensības", "Posmi", "Datums", "Datumi", "Distance", "Valsts", "Valstis", "Starts", "Finišs", "Komandas", "Braucēji startā", "Braucēji finišā", "Vidējais ātrums", "Izmaksas", "Rezultāti", "Uzvarētājs", "Otrais", "Trešais", "Punkti", "Kalnu karalis", "Sprints", "Jaunais braucējs", "Cīnītājs", "Kombinācija", "Komanda", "Atēls", "Paraksts", "Karte", "Papildinformācija 1", "Papildinformācija 2", "Dokumentācija", "Metas volantes", "Regularidad", "Team points", "Breakaway", "Azzurri d'Italia", "Rookie", "Amateur","Nationality","Elevation", "Region", "Racing", "Edition", "Location", "Locations", "Organizer", "Organizers", "Winners ", "Individual", "Youth", "Team ", "Groupe Sportif I", "Groupe Sportif II", "Groupe Sportif III ", "Country", "Country U23", "Medals", "Arena", "Arenas ", "Team class", "Season details", "Championat details", "General", "City", "Cities" }, unit_translate={"", "h ", "' ", '"', ' km/h', " pt", " pts" }, unit_women_translate={"", "h ", "' ", '"', ' km/h', " pt", " pts" }, headoftable_translate={"Posms", "Datums", "Maršruts", "Posma garums (km)", "Uzvarētājs", "Kopvērtējuma līderis","Elevation (m)" }, headoftable_women_translate={"Posms", "Datums", "Maršruts", "Posma garums (km)", "Uzvarētājs", "Kopvērtējuma līderis","Elevation (m)" }, headoftableII_translate={"Braucējs", "Valsts", "Komanda", "Laiks", "laika atstarpe", "Ātrums", "Punkti", "Posma rezultāti", "Kopvērtējums", "Punktu klasifikācija", "Kalnu klasifikācija", "Sprinta klasifikācija", "Jauno braucēju klasifikācija", "Komandu klasifikācija", "Komandu klasifikācija", "Kombinācijas klasifikācija", "Cīnītāja klasifikācija", "U23 klasifikācija","UCI klasifikācija" }, headoftableII_women_translate={"Braucējs", "Valsts", "Komanda", "Laiks", "laika atstarpe", "Ātrums", "Punkti", "Posma rezultāti", "Kopvērtējums", "Punktu klasifikācija", "Kalnu klasifikācija", "Sprinta klasifikācija", "Jauno braucēju klasifikācija", "Komandu klasifikācija", "Komandu klasifikācija", "Kombinācijas klasifikācija", "Cīnītāja klasifikācija", "U23 klasifikācija","UCI klasifikācija" }, headoftableIII_translate={"Komandas nosaukums", "Valsts", "Kods", "WorldTeam", "WorldTeam komandas", "ProTeam", "ProTeam komandas", "Profesionālā kontinentālā komanda", "Profesionālās kontinentālās komandas", "Kontinentālā komanda", "Kontinentālās komandas", "Nacionālā izlase", "Nacionālās izlases", "Reģionālā vai klubu komanda", "Reģionālās vai klubu komandas", "Profesionāla riteņbraukšanas komanda", "Profesionālas riteņbraukšanas komandas", "Amatieru riteņbraukšanas komanda", "Amatieru riteņbraukšanas komandas", "1. sporta grupa", "1. sporta grupa", "2. sporta grupa", "3. sporta grupa", "3. sporta grupa", "3. sporta grupa", "Jauktā komanda", "Jauktās komandas", "Profesionāla sieviešu komanda", "Profesionālas sieviešu komandas", "Amatieru sieviešu komanda", "Amatieru sieviešu komandas","UCI Women's continental team","UCI Women's continental teams" }, headoftableIII_women_translate={"Komandas nosaukums", "Valsts", "Kods", "WorldTeam", "WorldTeam komandas", "ProTeam", "ProTeam komandas", "Profesionālā kontinentālā komanda", "Profesionālās kontinentālās komandas", "Kontinentālā komanda", "Kontinentālās komandas", "Nacionālā izlase", "Nacionālās izlases", "Reģionālā vai klubu komanda", "Reģionālās vai klubu komandas", "Profesionāla riteņbraukšanas komanda", "Profesionālas riteņbraukšanas komandas", "Amatieru riteņbraukšanas komanda", "Amatieru riteņbraukšanas komandas", "1. sporta grupa", "1. sporta grupa", "2. sporta grupa", "3. sporta grupa", "3. sporta grupa", "3. sporta grupa", "Jauktā komanda", "Jauktās komandas", "Profesionāla sieviešu komanda", "Profesionālas sieviešu komandas", "Amatieru sieviešu komanda", "Amatieru sieviešu komandas","UCI Women's continental team","UCI Women's continental teams" }, --trick to be added listofwinners_translate={"Gads", "Uzvarētājs", "Otrais", "Trešais" }, listofwinners_women_translate={"Gads", "Uzvarētājs", "Otrais", "Trešais" }, riderranking_translate={"Gads", "UCI Ranking", "UCI World Tour","World Cup", "UCI World Tour","UCI Europe Tour", "UCI Asia Tour", "UCI Oceania Tour", "UCI America Tour", "UCI Africa Tour","World Ranking","UCI World Calendar", "UCI ProTour","UCI World Ranking","World Cup","Super Prestige Pernod","Challenge Desgrange-Colombo" }, riderranking_women_translate={"Gads", "UCI Ranking", "UCI World Tour","World Cup", "UCI World Tour","UCI Europe Tour", "UCI Asia Tour", "UCI Oceania Tour", "UCI America Tour", "UCI Africa Tour","World Ranking","UCI World Calendar", "UCI ProTour","UCI World Ranking","World Cup","Super Prestige Pernod","Challenge Desgrange-Colombo" }, func_prologue_translate={"Prologs" }, black_list={} } hp2uvnh8zsvxlwjfqid97mxfub8yamc Modulis:Cycling race/data 828 467793 3672652 3307301 2022-08-19T11:10:00Z Psemdel 63924 Scribunto text/plain --Contains all constants for Module:Cycling race return { class_sort={["Q22231106"]='01', ["Q22231107"]='01', ["Q23005601"]='01', ["Q23005603"]='01', ["Q22231115"]='01', -- 1.UWT, 2.UWT, 1.WWT, 2.WWT, 2.Ncup ["Q22231114"]='02', ["Q22231109"]='03', ["Q22231108"]='04', ["Q22231112"]='05', ["Q22231110"]='06', -- 1.Ncup, 2.HC, 1.HC, 2.1, 1.1 ["Q22231113"]='07', ["Q22231117"]='07', ["Q22231111"]='08', ["Q22231116"]='08', ["Q22231119"]='09', --2.2, 2.2U, 1.2, 1.2U, CN ["Q22231118"]='13', ["Q23015458"]='15', ["Q74275176"]='03', ["Q74275170"]='04' }, amateurcat={Q20639848=true,Q20652655=true,Q26849121=true}, nationalcat={Q23726798=true, Q20738667=true, Q54660600=true, Q54555994=true, Q99658502=true}, teamCats = { Q6154783 = true, Q20638319 = true, Q382927 = true, Q1756006 = true, Q23726798 = true, Q20738667 = true, Q28492441 = true, Q20639848 = true, Q20639847 = true, Q20652655 = true, Q20653563 = true, Q20653564 = true, Q20653566 = true, Q2466826 = true, Q26849121 = true, Q78464255 = true, Q80425135=true, Q54660600=true, Q54555994=true, Q99658502=true, Q20653570=true }, womenNcRoadtable= {Q934877=true, Q50064341=true,Q50061750=true,Q31271454=true,Q54315111=true,Q30894544=true, Q66082905=true,Q65965631=true,Q45083914=true,Q31271492=true,Q43286073=true,Q55185740=true,Q65371835=true, Q31094517=true,QQ27043949=true, Q30332924=true,Q30349395=true,Q53869580=true,Q31505332=true,Q30349364=true, Q31271605=true,Q43745198=true,Q30332844=true,Q30332239=true,Q30349468=true, Q30332737=true,Q55221006=true, Q32161692=true,Q33083546=true,Q30332988=true,Q30556990=true,Q32604159=true,Q30557561=true,Q64624273=true, Q30333102=true, Q31271010=true,Q31276622=true,Q45084873=true,Q32609249=true,Q31271644=true,Q31298588=true, Q45171831=true,Q30332625=true,Q30349432=true,Q31092105=true,Q30577809=true,Q30349499=true, Q45172931=true }, womenNcITTtable={Q2630733=true,Q50063172=true,Q50062728=true,Q31271381=true,Q54314912=true,Q30894543=true, QQ31093255=true,Q31271615=true,Q29642128=true,Q30349411=true,Q53869589=true, Q31506358=true,Q30349371=true,Q31271315=true,Q43745136=true,Q30332806=true, Q30332311=true,Q30349480=true,Q30332699=true,Q55220999=true,Q32163348=true, Q33083817=true,Q30333018=true,Q30556121=true,Q32603438=true,Q30557504=true, Q64624304=true,Q30333137=true,Q31271024=true,Q30456396=true,Q45084954=true, Q32611136=true,Q31272638=true,Q31300263=true,Q45171898=true,Q30332486=true, Q30349441=true,Q30584268=true,Q30577837=true,Q30349507=true,Q45172978=true }, menNcRoadtable={Q13603535=true,Q30894537=true,Q23069702=true,Q23889469=true, Q66250756=true, Q22284173=true, Q30967435=true, Q24617852=true, Q27043944=true, Q24628140=true,Q27056312=true,Q62024698=true,Q26960669=true,Q22951216=true, Q27048382=true,Q27133468=true,Q26971246=true,Q24621530=true,Q27048391=true, Q27048399=true,Q27681895=true,Q27681898=true,Q27055629=true,Q26976092=true, Q26985335=true,Q27048419=true,Q27043957=true,Q27055631=true,Q24050070=true, Q26973043=true,Q27133456=true,Q26834056=true,Q27043924=true,Q27048374=true, Q26972921=true,Q27043324=true,Q27056303=true,Q27042502=true,Q27042790=true, Q27133451=true,Q27056305=true,Q24731826=true,Q27230607=true,Q22680990=true, Q27043353=true,Q27048408=true,Q22303186=true,Q27042375=true,Q27133460=true, Q27133465=true,Q22680842=true,Q27230606=true,Q27230610=true,Q26972715=true, Q24718413=true,Q3754283=true,Q27230604=true,Q27043932=true,Q27230611=true, Q24733085=true,Q27055624=true,Q24731406=true,Q27056308=true }, menNcITTtable={Q2557477=true,Q33315723=true,Q22284183=true, Q31023710=true, Q24618030=true, Q27043945=true,Q24628162=true,Q27056389=true,Q26960674=true, Q5147941=true,Q27048383=true,Q27133626=true,Q26971248=true,Q24621627=true, Q27793536=true,Q27048400=true,Q27793536=true,Q27793496=true,Q27055699=true, Q26976108=true, Q26985336=true, Q27048421=true,Q27043958=true,Q27055700=true, Q26973044=true,Q27133617=true,Q26834055=true,Q27043925=true,Q24050074=true, Q27048375=true,Q26972922=true,Q27043325=true,Q27056383=true,Q27042506=true, Q17319607=true,Q27133615=true,Q17005940=true,Q24731829=true,Q27235634=true, Q22680998=true,Q3754388=true,Q27048410=true,Q22303252=true,Q27042376=true, Q27133620=true,Q27133623=true,Q22680863=true,Q7382088=true,Q27235638=true, Q26972716=true,Q24718416=true,Q27043341=true,Q27230443=true,Q27043933=true, Q27235639=true,Q24733090=true,Q27055696=true,Q24731482=true,Q27056386=true }, -- Class of a cycling race. Class is: 1.UWT, 2.UWT, 1.HC, ... add new classes, no problem --0 = champ, 1= single day race, 2=stage race class_dic = { Q60669124=0, -- Am ("Q60669124) Q60181400=0, -- NE ("Q60181400) Q106636610=0, -- CDC ("Q106636610) Q106636611=0, -- SPP ("Q106636611) Q23015458=0, -- CDM ("Q23015458) Q22231119=0, -- CN ("Q22231119) Q22231118=0, -- CC ("Q22231118) Q106636612=0, -- CM ("Q106636612) Q18536594=0, -- Olympic games Q22231110=1, -- 1.1 ("Q22231110) Q22231111=1, -- 1.2 ("Q22231111) Q30336909=1, -- 1.3 ("Q30336909) Q30339152=1, -- 1.4 ("Q30339152) Q98686837=1, -- 1.5 ("Q98686837) Q106636603=1, -- 1.6 ("Q106636603) Q60669131=1, -- 1.7.1 ("Q60669131) Q106636613=1, -- 1.7.2 ("Q106636613) Q106636614=1, -- 1.8 ("Q106636614) Q106636615=1, -- 1.9.1 ("Q106636615) Q106636616=1, -- 1.9.2 ("Q106636616) Q22231116=1, -- 1.2U ("Q22231116) Q22231114=1, -- 1.Ncup ("Q22231114) Q22231108=1, -- 1.HC ("Q22231108) Q74275170=1, -- 1.Pro ("Q74275170) Q101069484=1, -- 1.PT ("Q101069484) Q106637289=1, -- 1.HIS ("Q106637289) Q22231106=1, -- 1.UWT ("Q22231106) Q23005601=1, -- 1.WWT ("Q23005601) Q22231112=2, -- 2.1 ("Q22231112) Q22231113=2, -- 2.2 ("Q22231113) Q101052391=2, -- 2.3 ("Q101052391) Q101052353=2, -- 2.4 ("Q101052353) Q29866603=2, -- 2.5 ("Q29866603) Q101049923=2, -- 2.6 ("Q101049923) Q106636604=2, -- 2.7.1 ("Q106636604) Q106636606=2, -- 2.7.2 ("Q106636606) Q106636607=2, -- 2.8 ("Q106636607) Q106636608=2, -- 2.9.1 ("Q106636608) Q106636609=2, -- 2.9.2 ("Q106636609) Q22231117=2, -- 2.2U ("Q22231117) Q22231115=2, -- 2.Ncup ("Q22231115) Q22231109=2, -- 2.HC ("Q22231109) Q74275176=2, -- 2.Pro ("Q74275176) Q101052547=2, -- 2.PT ("Q101052547) Q106637288=2, -- 2.HIS ("Q106637288) Q22231107=2, -- 2.UWT ("Q22231107) Q23005603=2, -- 2.WWT ("Q23005603) }, UCI_Circuits = { Q1194340=true, -- Europa Q1063423=true, -- Asia Q1063430=true, -- America Q268357=true, -- Africa Q1039648=true, -- Oceania Q71580493=true, -- ProSeries Q1060092=true, -- Challenge Desgrange-Colombo Q27792093=true, -- Super Prestige Pernod Q428019=true, -- Road World Rankings Q786414=true, -- Road World Cup Q1329578=true, -- ProTour Q12270097=true, -- World Calendar Q635366=true, -- World Tour Q1693153=true, -- Women's Road World Rankings Q21075974=true, -- Wonen World Tour Q1517550=true, -- Women's Road World Cup Q1536617=true, -- Under 23 Nations' Cup Q2125347=true, -- Men Juniors Nations’ Cup Q23306961=true -- Women Junior Nations’ Cup }, stages = { Q18131152=true, Q20646667=true, Q20646670=true, Q20680270=true, Q20646668=true, Q20679712=true, Q2348250=true, Q2266066=true, Q485321=true }, standardtablecss_part1="border:1px solid rgb(200,200,200); color:black; margin:0 0 0.5em 0;".. "background-color:rgb(255, 255, 255); padding:5px; clear:left; text-align:", standardtablecss_part2="; font-size:85%; line-height:1.6em;", bg_color_table = { ["Q24257871"] ="#FFFF99" , -- Jersey yellow.svg (General) ["Q24257763"] ="#FFC0CB" , -- Jersey pink.svg (General) ["Q24257872"] ="#FF8666" , -- Jersey red.svg (General) ["Q24687408"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (General) ["Q24258056"] ="#FFD030" , -- Jersey orange.svg (General) ["Q26696171"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (General) ["Q24258125"] ="#BFFF80" , -- Jersey green 2.svg (General) ["Q24257991"] ="#FFD030" , -- Jersey gold.svg (General) ["Q24645208"] ="#90EE90" , -- Jersey green.svg (General) ["Q26945271"] ="#90EE90" , -- MaillotVolta.png (General) ["Q26945272"] ="#BF80FF" , -- Jersey violet.svg (General) ["Q29982321"] ="#FFFF99" , -- Jersey combined.svg (General) ["Q29594434"] ="#87CEEB" , -- Jersey green lines volta.svg (General) ["Q30132459"] ="#FFFF99" , -- Jersey yellow-bluebar.svg (General) ["Q85230888"] ="#FFD030" , -- Jersey orange.svg (General Tour Colombia) ["Q24645209"] ="#90EE90" , -- Jersey green.svg (Points) ["Q25831179"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (Points) ["Q26919974"] ="#FF8666" , -- Jersey red.svg (Points) ["Q24687409"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (Points) ["Q25265938"] ="#BF80FF" , -- Jersey violet.svg (Points) ["Q641083"] ="#BF80FF" , -- Jersey violet.svg (Points), Giro ["Q27114205"] ="#C0C0C0" , -- Jersey black.svg (Points) ["Q28546656"] ="#FFFF99" , -- Jersey yellow.svg (Points) ["Q28820618"] ="#87CEEB" , -- MaillotCyan.PNG (Points) ["Q29982764"] ="#FFD030" , -- Jersey orange.svg (Points) ["Q43276992"] ="#FFC0CB" , -- Jersey pink.svg (Points) ["Q47945989"] ="#6495ED" , -- Jersey dark blue.svg (Points) ["Q56449834"] ="#E0FFFF" , -- Jersey blue dotted.png (Points) ["Q56449834"] ="#DDDDDD" , -- Jersey silver.svg (Points) ["Q65557843"] ="#FF8666" , -- Jersey red-blackdots.svg (Points) ["Q62471242"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue lines volta.svg (Points) ["Q65665708"] ="#FFC0CB" , -- Jersey polkadot.svg (Points) ["Q25265958"] ="#FFC0CB" , -- Jersey polkadot.svg (Mountain) ["Q25265959"] ="#E0FFFF" , -- Jersey blue dotted.png (Mountain) ["Q25265960"] ="#FFC0CB" , -- Jersey climbing Dauphine.png (Mountain) ["Q27670178"] ="#FF8666" , -- Jersey red.svg (Mountain) ["Q27670182"] ="#90EE90" , -- Jersey green.svg (Mountain) ["Q27670174"] ="#FFD030" , -- Jersey orange.svg (Mountain) ["Q24790519"] ="#C0C0C0" , -- Jersey grey.svg (Mountain) ["Q27670105"] ="#C0C0C0" , -- Jersey blackdots.png (Mountain) ["Q28604413"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (Mountain) ["Q25266023"] ="#F5DEB3" , -- Jersey brown.svg (Mountain) ["Q27670126"] ="#FF8666" , -- Jersey granate.svg (Mountain) ["Q25831602"] ="#FF69B4" , -- Jersey rosa.svg (Mountain) ["Q29168665"] ="#FFC0CB" , -- Jersey pink.svg (Mountain) ["Q29823248"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (Mountain) ["Q28820591"] ="#F5DEB3" , -- Jersey red green.svg (Mountain) ["Q36859499"] ="#CCFFCC" , -- Jersey greendots.svg (Mountain) ["Q33060977"] ="#C0C0C0" , -- Jersey black.svg (Mountain) ["Q47537141"] ="#87CEEB" , -- MaillotCyan.PNG (Mountain) ["Q50822370"] ="#FFC0CB" , -- Jersey red lines volta.svg (Mountain) ["Q56246573"] ="#C0C0C0" , -- Jersey black white dotted.svg (Mountain) ["Q85231689"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (Mountain) ["Q99864759"] ="#99CBFF" , -- Jersey white dots on light blue.svg (Mountain) ["Q64441563"] ="#99CBFF" , -- Jersey white dots on blue.svg (Mountain) ["Q26858731"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (Combinated) ["Q28823004"] ="#FFFF99" , -- Jersey combined.svg (Combinated) ["Q28604421"] ="#FFD030" , -- Jersey orange.svg (Combinated) ["Q43098388"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (Combinated) ["Q24790627"] ="#FF8666" , -- Jersey red.svg (Sprints) ["Q25831754"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (Sprints) ["Q26806427"] ="#90EE90" , -- Jersey green.svg (Sprints) ["Q27478100"] ="#C0C0C0" , -- Jersey black.svg (Sprints) ["Q28060932"] ="#BF80FF" , -- Jersey violet.svg (Sprints) ["Q28483869"] ="#FFFF99" , -- Jersey yellow.svg (Sprints) ["Q33134180"] ="#FF69B4" , -- Jersey rosa.svg (Sprints) ["Q42532690"] ="#E0FFFF" , -- Jersey light blue.svg (Sprints) ["Q43278032"] ="#FFC0CB" , -- Jersey polkadot.svg (Sprints) ["Q47513277"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (Sprints) ["Q64814800"] ="#C0C0C0" , -- Jersey grey.svg (Sprints) ["Q65614883"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white-black strip.png (Sprints) ["Q50822390"] ="#FFD030" , -- Jersey orange lines volta.svg (Sprints) ["Q62471233"] ="#FFD030" , -- Jersey orange lines volta.svg (Best young) ["Q640430"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (Best young) ["Q26919967"] ="#90EE90" , -- Jersey green.svg (Best young) ["Q26209148"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (Best young) ["Q26696523"] ="#FFD030" , -- Jersey orange.svg (Best young) ["Q29229790"] ="#BF80FF" , -- Jersey violet.svg (Best young) ["Q29982765"] ="#FFC0CB" , -- Jersey pink.svg (Best young) ["Q33134078"] ="#FF8666" , -- Jersey red.svg (Best young) ["Q38929482"] ="#FFFF99" , -- Jersey yellow.svg (Best young) ["Q33026698"] ="#FF8666" , -- Jersey red.svg (Best young) ["Q56002706"] ="#87CEEB" , -- MaillotCyan.PNG (Best young) ["Q50822410"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue lines volta.svg (Best young) ["Q85231184"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (Best young) ["Q26953919"] ="#8FBC8F" , -- Jersey dark green.svg (Combativity) ["Q29957114"] ="#87CEEB" , -- MaillotCyan.PNG (Combativity) ["Q25265995"] ="#F5DEB3" , -- Jersey red green.svg (Combativity) ["Q29594765"] ="#C0C0C0" , -- Jersey black.svg (Combativity) ["Q30035039"] ="#FFD030" , -- Jersey orange.svg (Combativity) ["Q30035038"] ="#90EE90" , -- Jersey green.svg (Combativity) ["Q48691401"] ="#F2BC38" , -- Jersey Goldenrod.svg (Combativity) ["Q61710200"] ="#FF8666" , -- Jersey Red.svg (Combativity) ["Q31474628"] ="#99CBFF" , -- Jersey blue.svg (Nationality) ["Q27117411"] ="#FF8666" , -- Jersey red.svg (Best suisse) ["Q65935870"] ="#FFFFFF" , -- Jersey white.svg (Best suisse) ["Q27644112"] ="#FFFF99" , -- Jersey yellow number.svg (Team) }, formats = { [''] = { long = 'j F Y', small = 'j M', onlyday = 'j' }, ar = { long = 'j F Y', small = 'j F', onlyday = 'j' }, br = { long = 'j "a viz" F Y', small = 'j "a viz" M', onlyday = 'j' }, ca = { long = 'j "de" F "de" Y', small = 'j "de" M', onlyday = 'j' }, cs = { long = 'j. xg Y', small = 'j. M', onlyday = 'j' }, da = { long = 'j. F Y', small = 'j. M', onlyday = 'j.' }, -- copy of de de = { long = 'j. F Y', small = 'j. M', onlyday = 'j.' }, eo = { long = 'j"-a de" F Y', small = 'j"-a de" M', onlyday = 'j' }, en = { long = 'F d, Y', small = 'M d', onlyday = 'd' }, es = { long = 'j "de" F "de" Y', small = 'j "de" M', onlyday = 'j' }, -- copy of ca eu = { long = 'Y".eko" F"k" j', small = 'M"k" j', onlyday = 'j' }, fi = { long = 'j. F"ta" Y', small = 'j. M', onlyday = 'j.' }, fo = { long = 'j. F Y', small = 'j. M', onlyday = 'j.' }, -- copy of de he = { long = 'j xg Y', small = 'j F', onlyday = 'j' }, hu = { long = 'Y. F j.', small = 'M. j.', onlyday = 'j.' }, ja = { long = 'Y年m月d日', small = 'm月d日', onlyday = 'd日' }, lb = { long = 'j. F Y', small = 'j. M', onlyday = 'j.' }, lv = { long = 'Y. "gada" j. F', small = 'j. M', onlyday = 'j.' }, ru = { long = 'j xg Y', small = 'j M', onlyday = 'j' }, no = { long = 'j. F Y', small = 'j. M', onlyday = 'j.' }, -- copy of de }, UCImaster={["women"]='Q1693153', ['WWT']='Q21075974', ['WWC']='Q1517550', ["UWT"]='Q635366', ["europe"]='Q1194340', ["asia"]='Q1063423', ["oceania"]='Q1039648',["america"]='Q1063430' ,["africa"]='Q268357', ["WC"]='Q12270097', ['UPT']='Q1329578', --WC=world calendar, UPT= UCI pro tour ["WR"]='Q21857512', ["UCImen"]="Q428019", ["WCmen"]="Q786414", ["Pernod"]="Q481804",["Desgrange"]="Q1060092" }, UCIYearToQ={ --world ranking, since 2015 ["WR"]= { -- Q21857512 ['2021']='Q105130221', ['2020']='Q97367360',['2019']='Q60964153', ['2018']='Q47517245', ['2017']='Q30750603',['2016']='Q23056287' }, --world tour ["UWT"] = { -- Q635366 ['2022']='Q106203911', ['2021']='Q97926291', ['2020'] = 'Q66739340', ['2019'] = 'Q56966729',['2018'] = 'Q42317185',['2017'] = 'Q21857932', ['2016'] = 'Q20970765',['2015'] = 'Q18192726',['2014'] = 'Q14979277', ['2013'] = 'Q1031504',['2012'] = 'Q849059', ['2011'] = 'Q849092', }, ["europe"] = { -- Q1194340 ['2022']='Q108920739', ['2021']= 'Q103964987', ['2020'] = 'Q74842812', ['2019'] = 'Q59307576',['2018'] = 'Q44497477',['2017'] = 'Q27915850', ['2016'] = 'Q21029681',['2015'] = 'Q18342122',['2014'] = 'Q15041668', ['2013'] = 'Q1280387',['2012'] = 'Q961709',['2011'] = 'Q751208', ['2010'] = 'Q212197',['2009'] = 'Q1811548',['2008'] = 'Q1788011', ['2007'] = 'Q1780660',['2006'] = 'Q1455600',['2005'] = 'Q1431816' }, ["asia"] = { -- Q1063423 ['2022']='Q109000605', ['2021']='Q104212767', ['2020'] = 'Q74121688', ['2019'] = 'Q57267783',['2018'] = 'Q42204070',['2017'] = 'Q27679728', ['2016'] = 'Q21622227',['2015'] = 'Q18341318',['2014'] = 'Q15041671', ['2013'] = 'Q1606048',['2012'] = 'Q2117797',['2011'] = 'Q633349', ['2010'] = 'Q630798',['2009'] = 'Q565160',['2008'] = 'Q1506934', ['2007'] = 'Q966011',['2006'] = 'Q459817',['2005'] = 'Q469479', }, ["america"] = { -- Q1063430 ['2022']='Q109237212', ['2021']='Q104188809',['2020'] = 'Q73175384', ['2019'] = 'Q57267780',['2018'] = 'Q42199340',['2017'] = 'Q27704415', ['2016'] = 'Q21621040',['2015'] = 'Q18413668',['2014'] = 'Q15041669', ['2013'] = 'Q129177',['2012'] = 'Q1239608',['2011'] = 'Q1849269', ['2010'] = 'Q1303982',['2009'] = 'Q1536927',['2008'] = 'Q31716', ['2007'] = 'Q31714',['2006'] = 'Q1429246',['2005'] = 'Q1431880', }, ["africa"] = { -- Q268357 ['2022']='Q110375456', ['2021']= 'Q102251504', ['2020'] = 'Q74124131', ['2019'] = 'Q57267785',['2018'] = 'Q42202027',['2017'] = 'Q27679848', ['2016'] = 'Q21622217',['2015'] = 'Q18342124', ['2014'] = 'Q15041670', ['2013'] = 'Q327399', ['2012'] = 'Q2296721',['2011'] = 'Q1386870', ['2010'] = 'Q2067266', ['2009'] = 'Q1812465',['2008'] = 'Q676684', ['2007'] = 'Q1436886', ['2006'] = 'Q1758917',['2005'] = 'Q1759404', }, ["oceania"] = { -- Q1039648 ['2022']='Q110263933', ['2021']='Q104218422',['2020'] = 'Q74843575', ['2019'] = 'Q59310280',['2018'] = 'Q42205000', ['2017'] = 'Q27887426', ['2016'] = 'Q21559636',['2015'] = 'Q18413671', ['2014'] = 'Q15246814', ['2013'] = 'Q129134',['2012'] = 'Q1591132', ['2011'] = 'Q2298207', ['2010'] = 'Q665283',['2009'] = 'Q964517', ['2008'] = 'Q1788621', ['2007'] = 'Q1473640',['2006'] = 'Q1429165', ['2005'] = 'Q937636', }, ["WWT"] = { ['2022']='Q107093611', ['2021']='Q101436794', ['2020'] = 'Q70443700', ['2019'] = 'Q57277246', ['2018'] = 'Q41787783', ['2017'] = 'Q27431192', ['2016'] = 'Q21034783', }, ["women"] = { --UCI women ['2022']='Q109975945', ['2021']='Q103982710', ['2020'] = 'Q74127378', ['2019'] = 'Q57267790', ['2018'] = 'Q47005682', ['2017'] = 'Q27765666', ['2016'] = 'Q22696468', ['2015'] = 'Q18348936', ['2014'] = 'Q15831496', ['2013'] = 'Q6425932', ['2012'] = 'Q2466796', ['2011'] = 'Q2466792', ['2010'] = 'Q2933831', ['2009'] = 'Q2933830', ['2008'] = 'Q2933828', ['2007'] = 'Q3650627', ['2006'] = 'Q16154659',['2005'] = 'Q17000868', ['2004'] = 'Q16154608',['2003'] = 'Q97776002',['2002'] = 'Q97776065', ['2001'] = 'Q97776121',['2000'] = 'Q97776177',['1999'] = 'Q97776227' }, ["Pro"] = { ['2022']='Q108913985', ['2021']='Q101371171', ['2020'] = 'Q74279750', }, ["WWC"] = { ['2015']='Q18589848', ['2014']='Q15076094', ['2013']='Q3000659', ['2012']='Q326406',['2011']='Q326401', ['2010']='Q120210', ['2009']='Q326012',['2008']='Q326006',['2007']='Q326001', ['2006']='Q325995',['2005']='Q127681',['2004']='Q80792', ['2003']='Q16451', ['2002']='Q746107', ['2001']='Q979663', ['2000']='Q44096',['1999']='Q44095', ['1998']='Q39077' }, --missing men WC, UCI men ranking ["WC"]={ ['2010']='Q629591', ['2009']='Q926131' }, ["UPT"]={ ['2010']='Q644382', ['2009']='Q2466872', --2010 and before is pro tour ['2008']='Q1472589',['2007']='Q667654', ['2006']='Q1490763', ['2005']='Q388600' }, ["UCImen"]={ ['1984']="Q2976079", ['1985']="Q2976078", ['1986']="Q2976080", ['1987']="Q2976083", ['1988']="Q2976085", ['1989']="Q2976086", ['1990']="Q2976088", ['1991']="Q2976089", ['1992']="Q2976092", ['1993']="Q53843867", ['1994']="Q53844929", ['1995']="Q53844930", ['1996']="Q53844931", ['1997']="Q53844932", ['1998']="Q53844933", ['1999']="Q53844934", ['2000']="Q53844936", ['2001']="Q53844937", ['2002']="Q53844939", ['2003']="Q53844940", ['2004']="Q53844942", }, ["WCmen"]= { ["1989"]="Q2033019",["1990"]="Q2032964",["1991"]="Q2033000", ["1992"]="Q576817", ['1993']="Q1110391", ['1994']="Q1518208", ['1995']="Q1518196", ['1996']="Q538613", ['1997']="Q382630", ['1998']="Q1514635", ['1999']="Q826357", ['2000']="Q826543", ['2001']="Q826375", ['2002']="Q432453", ['2003']="Q1809220", ['2004']="Q1808779" }, ["Pernod"]={ ["1959"]="Q27792196", ["1960"]="Q27792197",["1961"]="Q27792200", ["1962"]="Q27792201", ["1963"]="Q27792202",["1964"]="Q27792206", ["1965"]="Q27792208", ["1966"]="Q27792209",["1967"]="Q27792211", ["1968"]="Q27792213", ["1969"]="Q27792214", ["1970"]="Q27792216", ["1971"]="Q27792218", ["1972"]="Q27792219", ["1973"]="Q27792221", ["1974"]="Q27792223", ["1975"]="Q27792225", ["1976"]="Q27792227", ["1977"]="Q27792229", ["1978"]="Q27792231", ["1979"]="Q27792234", ["1980"]="Q27792236", ["1981"]="Q27792237", ["1982"]="Q27792241", ["1983"]="Q27792242", ["1984"]="Q27792245", ["1985"]="Q27792246", ["1986"]="Q27792248", ["1987"]="Q27792250" }, ["Desgrange"]={ ['1948']="Q2395083", ["1949"]="Q2081502", ["1950"]="Q19787432", ["1951"]="Q19848484",["1952"]="Q19848483",["1953"]="Q19818874", ["1954"]="Q19848485",["1955"]="Q19848486",["1956"]="Q19848487", ["1957"]="Q19848490",["1958"]="Q19848488" } }, NationalRoadCyclingChampionships={ ["women"] = { ['2022']= 'Q110548921', ['2021']= 'Q104304845', ['2020']='Q78466304', ['2019'] = 'Q66362617', ['2018'] = 'Q66762475', ['2017'] = 'Q66762546', ['2016'] = 'Q66762540', ['2015'] = 'Q66762534', ['2014'] = 'Q66762524', ['2013'] = 'Q66762521', ['2012'] = 'Q66762511', ['2011'] = 'Q66762500', ['2010'] = 'Q66762491' }, --"men" missing }, NationalITTCyclingChampionships={ ["women"] = { ['2022']= 'Q110548922', ['2021']= 'Q104305086', ['2020'] = 'Q78466572', ['2019'] = 'Q66736271', ['2018'] = 'Q66762631', ['2017'] = 'Q66762614', ['2016'] = 'Q66762604', ['2015'] = 'Q66762597', ['2014'] = 'Q66762592', ['2013'] = 'Q66762584', ['2012'] = 'Q66762578', ['2011'] = 'Q66762569', ['2010'] = 'Q66762562' }, --"men" missing } } q76excib2vqly6uxw8t5e9tlh1tbm02 Džaners Erkins 0 471493 3672407 3481431 2022-08-18T18:43:46Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|10|4}} | nationalgoals3 = 4 | playername = Džaners Erkins | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2004–2007 | years2 = 2007–2010 | years3 = 2009–2010 | years4 = 2010–2016 | caps6 = 8 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | goals6 = 0 | years6 = 2016–2017 | nationalcaps3 = 7 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 53 | nationalgoals4 = 1 | ntupdate = {{dat|2020|11|27|SK|bez}} | nationalgoals5 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21 | nationalteam5 = {{fb|TUR}} | nationalyears3 = 2005–2006 | nationalyears4 = 2006–2012 | nationalyears5 = 2006– | caps7 = 79 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | goals7 = 4 | years7 = 2017–2020 | caps8 = 7 | goals8 = 0 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | name = | pcupdate = {{dat|2020|11|27|SK|bez}} | birth_place = | goals3 = 4 | caps1 = 43 | caps2 = 36 | caps3 = 29 | caps4 = 157 | clubnumber = 88 | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]] | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | countryofbirth = {{vieta|Turcija|Balikesira}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | goals1 = 4 | goals2 = 2 | goals4 = 9 | nationalcaps1 = 19 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]] | years5 = 2016–2017 | caps5 = 0 | goals5 = 0 | height = 180 | image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (355).jpg | caption = Erkins 2016. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 8 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18 | nationalyears2 = 2005 | nationalyears1 = 2004–2005 | years8 = 2020– }}'''Džaners Erkins''' ({{Val|tr|Caner Erkin}}, dzimis {{Dat|1988|10|4}}) ir [[Turcija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada Erkins pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Stambulas "Fenerbahçe"|Stambulas "''Fenerbahçe''"]]. [[Turcijas futbola izlase]]s sastāvā Erkins debitēja {{Dat|2005|5|26|5=bez}} spēlē pret [[Ganas futbola izlase|Ganu]]. Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == * '''Fenerbahçe''' ** [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] (2): 2010–11, 2013–14 ** [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]] (2): 2011–12, 2012–13 * '''CSKA Moscow''' ** [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]] (2): 2007–08, 2008–09 * '''Beşiktaş''' ** Turcijas Superlīga (1): 2016–17 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Erkins, Džaners}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Fenerbahçe" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Balikesiras ilā dzimušie]] fvrnuw8k07t7od61cgznzvlwxh3zquu Mazā Ūdens iela 0 471728 3672614 3424356 2022-08-19T08:30:30Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Ūdens iela |attēls = Mazā Ūdens iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 290 m |atklāta = 1882. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Ūdens iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Iela sākas no krustojuma ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] un [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens ielu]] un izbeidzas ar strupceļu [[Zunds (Rīga)|Zunda]] krastmalā. Ar pretējā Zunda krastā esošo [[Ķīpsala|Ķīpsalu]] tā ir savienota ar gājēju tiltu (šobrīd avārijas stāvoklī un slēgts). Kopējais ielas garums ir 290 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir saimnieciska rakstura apbūve, atrodas degvielas uzpildes stacija (Ūdens ielā 29). == Vēsture == Mazā Ūdens iela ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Малая Водяная улица}}), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/ Dzirciema ielu katalogs (M - V)] Cita Rīga</ref> == Ielu savienojumi == Mazā Ūdens iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} {{coord|56.9578|24.0734|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 7ortt4054blap39wkajg7ssb4e0rjtq Tomāšs Ūjfaluši 0 473067 3672438 3383926 2022-08-18T18:49:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|24}} | ntupdate = | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U21 | nationalteam2 = {{fb|CZE}} | nationalyears2 = 2001–2009 | nationalyears1 = 1997–1999 | nationalcaps1 = 26 | pcupdate = | name = | caption = Ujfaluši 2012. gadā | playername = Tomāšs Ūjfaluši | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1996–2000 | years2 = 2000–2004 | years3 = 2004–2008 | years4 = 2008–2011 | caps6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Čehija}} ''[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]'' | goals6 = 0 | nationalcaps2 = 78 | image = TomasUjfalusiAntalyaspor.JPG | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Spānija}} ''[[Atlético Madrid]]'' | caps1 = 100 | caps2 = 105 | caps3 = 123 | caps4 = 92 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Čehija}} ''[[Olomoucas "Sigma"|Sigma Olomouc]]'' | clubs2 = {{flaga|Vācija}} ''[[Hamburger SV]]'' | clubs3 = {{flaga|Itālija}} ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' | countryofbirth = {{vieta|Čehoslovākija|Rīmaržova}} | height = 185 | currentclub = | goals1 = 4 | goals2 = 2 | goals3 = 2 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'' | years5 = 2011–2013 | caps5 = 41 | goals5 = 1 | years6 = 2013–2014 }} '''Tomāšs Ūjfaluši''' ({{Val|cz|Tomáš Ujfaluši}}, dzimis {{Dat|1978|3|24}}) ir bijušais [[Čehija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā Ūjfalušiir spēlējis [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004.]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Hamburger SV''' * [[DFB-Ligapokal]]: 2003 '''Atlético Madrid''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2009—10 * [[UEFA Superkauss]]: 2010 '''Galatasaray''' * [[Süper Lig]]: 2011—12, 2012—13 * [[Turkish Super Cup]]: 2012 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Čehijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ujfaluši, Tomāšs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas futbolisti]] [[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabalā dzimušie]] ll8xpjr3ngjz7vked40wl8rrr9bmcos Morica iela 0 474938 3672615 3366276 2022-08-19T08:32:06Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Morica iela |attēls = Morica iela 15C.jpg |attēla paraksts = Heimrātu māja Morica ielā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 240 m |atklāta = 1882. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Morica iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. Morica iela sākas krustojumā ar [[Usmas iela (Rīga)|Usmas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules ielu]]. Kopējais ielas garums ir 240 metri un tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Morica ielā ir padomju laiku daudzstāvu dzīvojamo ēku ieskauta savrupmāju apbūve. Ēka Morica ielā 15C — tekstilmākslinieka [[Rūdolfs Heimrāts|Rūdolfa Heimrāta]] (Heimrātu ģimenes) 1957. gadā uzbūvētā māja — ir iekļauta [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|Kultūras pieminekļu sarakstā]].<ref>[https://www.la.lv/kulturas-piemineklu-saraksta-ieklauti-vairaki-jauni-objekti-ari-heimratu-gimenes-maja Kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti vairāki jauni objekti, arī Heimrātu ģimenes māja] LA.lv</ref> == Vēsture == Iela izveidota ap 1882. gadu ar savu tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Морицкая улица}}), kas laika gaitā nav mainījies.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/ Dzirciema ielu katalogs (M - V)] Cita Rīga</ref> == Ielu savienojumi == Morica iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Usmas iela (Rīga)|Usmas iela]] (T veida krustojums) * [[Jaunsaules iela (Rīga)|Jaunsaules iela]] (L veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} {{coord|56.9536|24.048|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] tgfvt5hcfl7u4i1wuaz1wtkn6hheda3 Mazsalaca (stacija) 0 476070 3672558 3670417 2022-08-19T06:02:27Z ScAvenger 1630 tā pati bilde ir galerijā wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | tips = Stacija | longm = 03 | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga-Rūjiena|Rīga-Rūjiena]] | latd = 57 | latm = 52 | lats = 04 | latNS = N | longd = 25 | nosaukums = Mazsalaca | longEW = E | longs = 13 | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | sliežu_ceļi = 1 | platformas = 1 | attālums_līdz_Rīgai = 130.8 | tuvākās_stacijas = [[Aloja (stacija)|Aloja]] (16 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Iģe (stacija)|Iģe]] (6 km)<br>[[Idus (stacija)|Idus]] (7 km) | karte = Latvijas dzelzceļi | citi_nosaukumi = Mazsalace }} '''Mazsalaca''' bija dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] starp [[Iģe (stacija)|Iģes]] un [[Idus (stacija)|Idus]] pieturām. Stacija atradās [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Mazsalaca|Mazsalacas pilsētā]]. Mūsdienās stacijas vietā nav saglabājušās nekādas būves. == Vēsture == Staciju svinīgi atklāja [[1937. gads|1937.]] gada 9. oktobrī, kad Rūjienas dzelzceļa līnijas būvi pabeidza līdz Mazsalacai. Sākumā pasažieriem ierīkoja nojumi un stacijas koka ēku, kuru Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā nopostīja vācu armija. Stacija atsāka darbu pēc dzelzceļa atjaunošanas [[1977. gads|1977.]] gadā. Staciju slēdza pēc vilcienu apturēšanas dzelzceļa posmā Aloja-Rūjiena [[1996. gads|1996.]] gadā. 2003. gadā demontēja dzelzceļa sliedes. == Attēli == <gallery> Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas 1937.jpg|Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas (1937) Dzelzceļa atklāšana Mazsalacas stacijā 1937.jpg|Dzelzceļa atklāšana Mazsalacas stacijā (1937) Pirmā vilciena sagaidīšana Mazsalacā 1937.jpg|Pirmā vilciena sagaidīšana Mazsalacā 1937. gada 9. oktobrī </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 189. lpp. [[Special:BookSources/978-9984-38-698-0|ISBN 978-9984-38-698-0]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=48&pid=9436#top_display_media Mazsalacas stacijas foto 1998.gadā] * [https://railwayz.info/photolines/station/3172 Railwayz.info] [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Mazsalaca]] 28o8kqqnpp2cigw9ymweu3la0gtfi11 Frederiks Tifelss 0 476386 3672595 3615913 2022-08-19T07:26:10Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Frederiks Tifelss | taut 1 = {{ih|GER}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[Vācijas hokeja līga|DEL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 167., 6. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Pitsburgas "Penguins"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2017—''pašlaik'' | balv = *[[Čempionu hokeja līga]]s vērtīgākais spēlētājs — 2022 | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|8|19||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Red Bull"]] | vārds_orig = ''Frederik Tiffels'' | mir_dat = | attēls = 2022-05-02 Eisbären Berlin gegen EHC Red Bull München (Deutsche Eishockey-Liga 2021-22, Playoff-Finale) by Sandro Halank–053.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|20}} | dz_viet = {{Vieta|Vācija|Ķelne}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2015 | kar_beig = | medaltemplates = }} '''Frederiks Tifelss''' ({{Val|de|Frederik Tiffels}}, dzimis {{Dat|1995|5|20}}) ir [[Vācija|Vācijas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Tifelss pārstāv [[Vācijas hokeja līga|Vācijas hokeja līgas]] komandu [[Minhenes "Red Bull"]]. == Karjera == [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Tifelsu ar 167. numuru sestajā kārtā izvēlējās [[Pitsburgas "Penguins"]]. Savas karjeras sākuma spēlējis gan [[USHL]], gan [[NCAA]] līgās. 2017. gadā spēlējis arī [[AHL]] komandā [[Skrentonas "Penguins"]]. No 2018. līdz 2021. gadam Tifelss spēlēja [[Ķelnes "Haie"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.haie.de/news/frederik-tiffels-kehrt-nach-koeln-zurueck|title=Frederik Tiffels kehrt nach Köln zurück {{!}} Kölner Haie|website=www.haie.de|access-date=2021-01-26}}</ref> [[Vācijas hokeja izlase|Vācijas hokeja izlasi]] Tifelss ir pārstāvējis [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017.]], [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018.]] un [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas hokejisti]] [[Kategorija:Ķelnes "Haie" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] {{DEFAULTSORT:Tifelss, Frederiks}} l8hmitae9ch5eli4w4pz82hjjxou9ay Ķiršu iela (Rīga) 0 481791 3672612 3424349 2022-08-19T08:26:24Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Ķiršu iela|Ķiršu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Ķiršu iela |attēls = Ķiršu iela.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 290 m |atklāta = 1977. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Ķiršu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Ielas garums ir 290 metri un tā visā garumā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Tā sākas krustojumā ar [[Dārza iela (Rīga)|Dārza ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas ielu]]. Ķiršu ielā ir tikai savrupmāju apbūve. == Vēsture == Ķiršu iela ir izveidota 1977. gadā ar tagadējo nosaukumu.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/1/ Dzirciema ielu katalogs (A - L)] Cita Rīga</ref> == Ielu savienojumi == Ķiršu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] (T veida krustojums) * [[Bumbieru iela (Rīga)|Bumbieru iela]] (T veida krustojums) * [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9554|24.0573|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] dz7s2v3tf44fh2xj80oqspr1j6a0exs 2021. gada Ogres novada domes vēlēšanas 0 483226 3672367 3563793 2022-08-18T18:26:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2021|6|5|N}} | attēls = 2021 Ogres novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Ogres novads]] | dome = [[Ogres novada dome]] | deputāti = 23 | uzvarētāji = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]],<br />[[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] (12) | citas partijas = [[Jaunā Vienotība]] (2)<br>[[Latvijas Reģionu apvienība]] (2)<br>[[Kustība Par!]] (2)<br> [[Latvijas attīstībai]], [[Vidzemes Partija]] (2)<br> [[Nacionālā Savienība Taisnīgums]] (2) | balsstiesīgie = 45133 | vēlētāji = 17278 (38,28% aktivitāte) | kandidāti = 243 | saraksti = 12 | atjaunots = {{Dat|2021|6|7}} }} '''[[2021. gads|2021]]. gada [[Ogres novads|Ogres novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ogres novada domē tika ievēlēti 23 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 12 kandidātu saraksti, kas kopā sastāv no 243 kandidātiem. == Vēlēšanu norise == Ogres novadā atradās 27 vēlēšanu iecirkņi. [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastā]] varēja nobalsot Birzgales Tautas namā, [[Ikšķile]]s pilsētā varēja nobalsot Ikšķiles novada pašvaldībā un Ikšķiles Tautas namā, [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagastā]] varēja nobalsot Jumpravas Kultūras namā, [[Krapes pagasts|Krapes pagastā]] varēja nobalsot Krapes pagasta pārvaldē (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), [[Ķegums|Ķeguma]] pilsētā varēja nobalsot Ķeguma Tautas namā, [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagastā]] varēja nobalsot Ķeipenes pirmsskolas izglītības iestādē "Saulīte", [[Lauberes pagasts|Lauberes pagastā]] varēs nobalsot Lauberes pagasta pārvaldē, [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagastā]] varēja nobalsot Lēdmanes Tautas namā, [[Lielvārde]]s pilsētā varēja nobalsot Lielvārdes Kultūras namā un Lielvārdes pamatskolā, [[Madlienas pagasts|Madlienas pagastā]] varēja nobalsot Madlienas administrācijas ēkā, [[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagastā]] varēja nobalsot Mazozolu pagasta pārvaldē, [[Meņģeles pagasts|Meņģeles pagastā]] varēja nobalsot Meņģeles Tautas namā, [[Ogre]]s valstspilsētā varēja nobalsot Ēkā Dārza ielā 25 (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), Jaunogres vidusskolā, Mācību centrā "Kursu bāze", Ogres Mūzikas skolā, Ogres novada sporta centrā (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), Ogres novada kultūras centrā un Ogres novada basketbola sporta skolā, [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastā]] varēja nobalsot Ciemupes Tautas namā un Ogresgala Tautas namā, [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]] varēja nobalsot Rembates Tautas namā (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), [[Suntažu pagasts|Suntažu pagastā]] varēja nobalsot Suntažu Tautas namā, [[Taurupes pagasts|Taurupes pagastā]] varēja nobalsot Taurupes pagasta pārvaldē (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem) un [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastā]] varēja nobalsot Tīnūžu Tautas namā, bet [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]] un [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] neatradās neviens iecirknis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}</ref> Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi bija atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēja arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēja nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tika izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos bija jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, ir jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tika ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}}}</ref> === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[Politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 23 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir vairāk par 60 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Ogres novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ogres novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ogres administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == {{Dat|2021|4|9}} tika izlozēti sarakstu kārtas numuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lat/velesanas_2021/?page=0&doc=40141|title=Izlozēti deputātu kandidātu sarakstu kārtas numuri|publisher=Ogres novads|access-date={{Dat|2021|4|9||bez}}|date={{Dat|2021|4|9||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418224638/https://www.ogresnovads.lv/lat/velesanas_2021/?page=0&doc=40141}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | <small>{{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}</small> ! <small>{{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}</small> ! <small>{{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}</small> |- | align="center" | 1 | [[Saskaņa]] | align="center" | 26 | Juris Laizāns | align="center" | 636 | align="center" | 3,68% | align="center" | 0 |- | align="center" | 2 | [[Apvienība Iedzīvotāji]] | align="center" | 26 | Edgars Logins | align="center" | 711 | align="center" | 4,12% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 3 | [[Nacionālā Savienība Taisnīgums]] | align="center" | 26 | Indulis Trapiņš | align="center" | 1016 | align="center" | 5,88% | align="center" | 2 |-bgcolor="gold" | align="center" | 4 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]],<br />[[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 26 | Egils Helmanis | align="center" | 8450 | align="center" | 48,94% | align="center" | 13 |-bgcolor="silver" | align="center" | 5 | [[Kustība Par!]] | align="center" | 19 | Santa Ločmele | align="center" | 1143 | align="center" | 6,62% | align="center" | 2 |- | align="center" | 6 | [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 24 | Ainars Bašķis | align="center" | 654 | align="center" | 3,79% | align="center" | 0 |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 1 | Dmitrijs Kapišņikovs | align="center" | 64 | align="center" | 0,37% | align="center" | 0 |- | align="center" | 8 | [[KPV LV]] | align="center" | 15 | Raimonds Pabrieža | align="center" | 232 | align="center" | 1,34% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 9 | [[Latvijas attīstībai]], [[Vidzemes partija]] | align="center" | 26 | Raivis Ūzuls | align="center" | 1019 | align="center" | 5,19% | align="center" | 2 |-bgcolor="silver" | align="center" | 10 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 26 | Rūdolfs Kudļa | align="center" | 1553 | align="center" | 8,99% | align="center" | 2 |-bgcolor="silver" | align="center" | 11 | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 26 | Dace Kļaviņa | align="center" | 1607 | align="center" | 9,31% | align="center" | 2 |- | align="center" | 12 | [[Jaunā Saskaņa]] | align="center" | 2 | Kristaps Rullis | align="center" | 17 | align="center" | 0,10% | align="center" | 0 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" ! '''Nr.''' ! '''Deputāts''' ! '''Saraksts''' |- |align=center| 1 | [[Egils Helmanis]] | rowspan=13 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/ogres-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk-latvijas-zemnieku-savieniba-latvijas-zala-partija], aplūkots {{dat|2021|6|6}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Gints Sīviņš]] |- |align=center| 3 | [[Dainis Širovs]] |- |align=center| 4 | [[Dzirkstīte Žindiga]] |- |align=center| 5 | [[Artūrs Mangulis]] |- |align=center| 6 | [[Atvars Lakstīgala]] |- |align=center| 7 | [[Jānis Siliņš (deputāts)|Jānis Siliņš]] |- |align=center| 8 | [[Ilmārs Zemnieks]] |- |align=center| 9 | [[Jānis Iklāvs]] |- |align=center| 10 | [[Andris Krauja]] |- |align=center| 11 | [[Dace Nikolaisone]] |- |align=center| 12 | [[Jānis Kaijaks]] |- |align=center| 13 | [[Pāvels Kotāns]] |- |align=center| 14 | [[Liene Cipule]] | rowspan=2 | [[Jaunā Vienotība]]<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/ogres-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba], aplūkots {{dat|2021|6|6}}</ref> |- |align=center| 15 | [[Dace Kļaviņa]] |- |align=center| 16 | [[Mariss Martinsons]] | rowspan=2 | [[Latvijas Reģionu apvienība]]<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/ogres-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba], aplūkots {{dat|2021|6|6}}</ref> |- |align=center| 17 | [[Toms Āboltiņš]] |- |align=center| 18 | [[Jānis Lūsis (deputāts)|Jānis Lūsis]] | rowspan=2 | [[Kustība Par!]]<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/ogres-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/kustiba-par], aplūkots {{dat|2021|6|6}}</ref> |- |align=center| 19 | [[Edgars Gribusts]] |- |align=center| 20 | [[Raivis Ūzuls]] | rowspan=2 | [[Latvijas attīstībai]], [[Vidzemes partija]]<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/ogres-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/latvijas-attistibai-vidzemes-partija], aplūkots {{dat|2021|6|6}}</ref> |- |align=center| 21 | [[Dace Māliņa]] |- |align=center| 22 | [[Indulis Trapiņš]] | rowspan=2 | [[Nacionālā Savienība Taisnīgums]]<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/ogres-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/nacionala-savieniba-taisnigums], aplūkots {{dat|2021|6|6}}</ref> |- |align=center| 23 | [[Valentīns Špēlis]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ogres-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/aktivitate Vēlētāju aktivitāte] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 3kixdo95zgdxf7n14aa9rv1xvhgabxp 1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona 0 483575 3672396 3613246 2022-08-18T18:40:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|MVP_link=|draft=|top_pick=|picked_by=|season=Eiropas kauss|season_champs=|season_champ_name=|league_champs={{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] (1. tituls)|league_champ_name=Uzvarētāji|second_place={{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]|MVP=|draft_link=|top_scorer_link=|color text=|league=[[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]|sport=[[Futbols]]|logo=The Charity Shield of 1974 at Wembley - geograph.org.uk - 620498.jpg|pixels=|caption=[[Vemblija stadions]] [[Londona|Londonā]], kur notika fināls|duration={{dat|1962|9|12|N|bez}}—{{dat|1963|5|22|N|bez}}|no_of_teams=30|attendance=|TV=|nak_sez=[[1963.—1964. gada Eiropas kausa sezona|1963.—1964.&nbsp;→]]|top_scorer={{flaga|Itālija}} [[Žuzē Altafīni]]<br /><small>(14 vārti)</small>|color=|seasonslistnames=Eiropas kausa|promote=|promoted_from=|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=|finals_runner-up=|finals_MVP=|finals_MVP_link=|seasonslist=|conf2-runner-up=|pag_sez=[[1961.—1962. gada Eiropas kausa sezona|←&nbsp;1961.—1962.]]|relegate=|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|no_of_games=59}}'''1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona''' bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 8. sezona. Sezona ilga no {{Dat|1962|9|12|Ģ|bez}} līdz {{Dat|1963|5|22|D|bez}}. Finālspēle norisinājās [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] [[Londona|Londonā]]. Par Eiropas kausa uzvarētājiem pirmo reizi kļuva Itālijas klubs ''[[AC Milan]]'', kas finālā uzvarēja pēdējo divu gadu čempioni, Portugāles klubu [[SL Benfica|''Benfica'']] ar rezultātu 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/61919--milan-vs-benfica/?iv=true|title=Milan-Benfica 1962 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-04-22|language=en}}</ref> ''AC Milan'' kļuva par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā. Šī bija pirmā reize, kad turnīrā piedalījās komanda no [[Albānija]]s. Par turnīra rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Žuzē Altafīni]] no ''[[AC Milan]]''. == Priekšsacīkšu kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[AC Milan|Milan]]'''|ITA|14–0|[[Union Luxembourg]]|LUX|8–0|6–0}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|1–14|'''[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]'''|ENG|1–4|0–10}} {{TwoLegResult|[[Bukarestes "Dinamo"|Dinamo București]]|ROU|1–4|'''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'''|TUR|1–1|0–3|var1=1952}} {{TwoLegResult|'''[[Polonia Bytom]]'''|POL|6–2|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–1|4–1|var2=old}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Red Flag]]'''|BUL|6–2|[[FK Partizan|Partizan]]|Dienvidslāvija|2–1|4–1}} {{TwoLegResult|[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|ESP|3–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|3–3|0–1|var1=1945}} {{TwoLegResult|[[Shelbourne F.C.|Shelbourne]]|IRE|1–7|'''[[Sporting CP]]'''|POR|0–2|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Dundee FC|Dundee]]'''|SCO|8–5|[[1. FC Köln|Köln]]|Rietumvācija|8–1|0–4}} {{TwoLegResult|[[Servette FC|Servette]]|SUI|4–4|'''[[Feyenoord]]'''|NED|1–3|3–1}} {{TwoLegResult|[[Fredrikstad FK|Fredrikstad]]|NOR|1–11|'''[[Vasas SC|Vasas]]'''|HUN|1–4|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[FK Austria Wien|Austria Wien]]'''|AUT|7–3|[[Helsinku IFK (futbols)|HIFK]]|FIN|5–3|2–0}} {{TwoLegResult|[[1. FC Frankfurt|Vorwärts Berlin]]|Austrumvācija|0–4|'''[[Dukla Prague]]'''|Čehoslovākija|0–3|0–1}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|1–2|'''[[Esbjerg fB|Esbjerg]]'''|DEN|1–2|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[IFK Norrköping|Norrköping]]'''|SWE|3–1|[[Tirānas "Partizani"|Partizani]]|ALB|2–0|1–1}} |} === Izslēgšanas spēle === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''[[Feyenoord]]'''|NED|3–1|[[Servette FC|Servette]]|SUI}} |} == Pirmā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[AC Milan|Milan]]'''|ITA|4–2|[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|ENG|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'''|TUR|4–2|[[Polonia Bytom]]|POL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Red Flag]]|BUL|2–4|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|2–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[Sporting CP]]|POR|2–4|'''[[Dundee FC|Dundee]]'''|SCO|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Feyenoord]]'''|NED|3–3|[[Vasas SC|Vasas]]|HUN|1–1|2–2}} {{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|3–7|'''[[Stade de Reims|Reims]]'''|FRA|3–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Esbjerg fB|Esbjerg]]|DEN|0–5|'''[[Dukla Prague]]'''|Čehoslovākija|0–0|0–5}} {{TwoLegResult|[[IFK Norrköping|Norrköping]]|SWE|2–6|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|1–1|1–5}} |} === Izslēgšanas spēle === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''[[Feyenoord]]'''|NED|1–0|[[Vasas SC|Vasas]]|HUN}} |} == Ceturtdaļfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|1–8|'''[[AC Milan|Milan]]'''|ITA|1–3|0–5}} {{TwoLegResult|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|2–6|'''[[Dundee FC|Dundee]]'''|SCO|1–4|1–2}} {{TwoLegResult|[[Stade de Reims|Reims]]|FRA|1–2|'''[[Feyenoord]]'''|NED|0–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|[[Dukla Prague]]|Čehoslovākija|2–1|0–0}} |} == Pusfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[AC Milan]]'''|ITA|5–2|[[Dundee FC|Dundee]]|SCO|5–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Feyenoord]]|NED|1–3|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|0–0|1–3}} |} == Fināls == {{futbola spēle|datums={{dat|1963|5|22|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[AC Milan|Milan]] {{flaga|ITA}}|rezultāts=2 — 1|komanda2={{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/61919--milan-vs-benfica/?iv=true (Informācija)]|vārti1=[[Žuzē Altafīni|Altafīni]] {{goal|58||66}}|vārti2=[[Eusebiu]] {{goal|18}}|stadions=[[Vemblija stadions]], [[Londona]]|skatītāji=45 700|tiesnesis=[[Artūrs Holands]] ([[Anglija]])}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/ UEFA mājaslapa]{{En ikona}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:1962. gads futbolā]] [[Kategorija:1963. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] qdx1qlojngry52thdvhtql116l762av 1963.—1964. gada Eiropas kausa sezona 0 483660 3672397 3613247 2022-08-18T18:40:55Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=1963.—1964. gada Eiropas kausa sezona|promote=|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=|finals_runner-up=|finals_MVP=|finals_MVP_link=|seasonslist=|seasonslistnames=Eiropas kausa|relegate=|pag_sez=[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|←&nbsp;1962.—1963.]]|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|promoted_from=|conf2-runner-up=|top_scorer_link=|top_scorer={{flaga|Dienvidslāvija}} [[Vladica Kovačevičs]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Sandro Macola]]<br />{{flaga|Spānija|1945}} [[Ferencs Puškāšs]]<br /><small>(7 vārti)</small>|draft=|top_pick=|picked_by=|season=Eiropas kauss|season_champs=|season_champ_name=|league_champs={{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] (1. tituls)|league_champ_name=Uzvarētāji|second_place={{flaga|Spānija|1945}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|MVP=|MVP_link=|color=|color text=|league=[[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]|sport=[[Futbols]]|logo=Práter (ma Ernst Happel) stadion. A IV. World Gymnaestrada megnyitója 1965. július 20-án. Fortepan 74382.jpg|pixels=|caption=[[Ernsta Hapela stadions|Prātera stadions]] [[Vīne|Vīnē]], kur notika fināls|duration={{dat|1963|9|10|N|bez}}—{{dat|1964|5|27|N|bez}}|no_of_teams=31|attendance=|TV=|draft_link=|nak_sez=[[1964.—1965. gada Eiropas kausa sezona|1964.—1965.&nbsp;→]]}}'''1963.—1964. gada Eiropas kausa sezona''' bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 9. sezona. Sezona ilga no {{Dat|1963|9|10|Ģ|bez}} līdz {{Dat|1964|5|27|D|bez}}. Finālspēle norisinājās [[Ernsta Hapela stadions|Prātera stadionā]] (tagad — Ernsta Hapela stadions) [[Vīne|Vīnē]]. Par Eiropas kausa uzvarētājiem pirmo reizi kļuva Itālijas klubs [[Milānas "Internazionale"|''Internazionale'']], kas finālā uzvarēja Spānijas klubu ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'' ar rezultātu 3–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/61978--internazionale-vs-real-madrid/?iv=true|title=Internazionale-Real Madrid 1963 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-04-23|language=en}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad turnīrā piedalījās komanda no [[Kipra]]s. Par turnīra rezultatīvākajiem spēlētājiem dalīti kļuva [[Vladica Kovačevičs]] no ''[[FK Partizan]]'', [[Sandro Macola]] no ''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'' un [[Ferencs Puškāšs]] no ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]''. == Priekšsacīkšu kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Everton F.C.|Everton]]|ENG|0–1|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[AS Monaco]]'''|FRA|8–3|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|7–2|1–1|var2=old}} {{TwoLegResult|[[FC Haka|Haka]]|FIN|4–5|'''[[Jeunesse Esch]]'''|LUX|4–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|Dienvidslāvija|6–1|[[Anorthosis Famagusta FC|Anorthosis Famagusta]]|CYP|3–0|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Górnik Zabrze]]'''|POL|1–1|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|1–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Dukla Prague]]'''|Čehoslovākija|8–0|[[Valletta F.C.|Valletta]]|MLT|6–0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Distillery F.C.|Distillery]]|NIR|3–8|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|3–3|0–5}} {{TwoLegResult|[[Dundalk F.C.|Dundalk]]|IRE|2–4|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|0–3|2–1}} {{TwoLegResult|[[Lyn Fotball|Lyn]]|NOR|3–7|'''[[Borussia Dortmund]]'''|Rietumvācija|2–4|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'''|TUR|4–2|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|4–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[Tirānas "Partizani"|Partizani]]|ALB|2–3|'''[[FC Spartak Plovdiv|Spartak Plovdiv]]'''|BUL|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[Esbjerg fB|Esbjerg]]|DEN|4–11|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|3–4|1–7}} {{TwoLegResult|[[Standard Liège]]|BEL|1–2|'''[[IFK Norrköping|Norrköping]]'''|NED|3–4|1–7}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo București|Dinamo București]]'''|ROU|3–0|[[FC Carl Zeiss Jena|Motor Jena]]|Austrumvācija|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|0–7|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|0–1|0–6|var2=1945}} |} === Izslēgšanas spēle === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''[[Górnik Zabrze]]'''|POL|2–1|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT}} |} == Pirmā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Górnik Zabrze]]|POL|3–4|'''[[Dukla Prague]]'''|Čehoslovākija|2–0|1–4}} {{TwoLegResult|[[SL Benfica|Benfica]]|POR|2–6|'''[[Borussia Dortmund]]'''|Rietumvācija|2–1|0–5}} {{TwoLegResult|[[Jeunesse Esch]]|LUX|4–7|'''[[FK Partizan|Partizan]]'''|Dienvidslāvija|2–1|2–6}} {{TwoLegResult|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|4–1|[[AS Monaco|Monaco]]|FRA|1–0|3–1}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Plovdiv|Spartak Plovdiv]]|BUL|0–1|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|0–1|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|2–2|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|2–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo București|Dinamo București]]|ROU|4–8|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|1–3|3–5|var1=1952|var2=1945}} {{TwoLegResult|[[IFK Norrköping|Norrköping]]|SWE|3–6|'''[[AC Milan|Milan]]'''|ITA|1–1|2–5}} |} === Izslēgšanas spēle === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|2–2<sup>1.</sup>|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR}} |} # ''FC Zürich kvalificējās tālāk metot monētu''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/68428--zurich-vs-galatasaray/|title=Zürich-Galatasaray 1963 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-04-23|language=en}}</ref> == Ceturtdaļfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Dukla Prague]]|Čehoslovākija|3–5|'''[[Borussia Dortmund]]'''|Rietumvācija|0–4|3–1}} {{TwoLegResult|[[FK Partizan|Partizan]]|Dienvidslāvija|1–4|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|0–2|1–2}} {{TwoLegResult|[[PSV Eindhoven]]|NED|2–3|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|4–3|[[AC Milan|Milan]]|ITA|4–1|0–2}} |} == Pusfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Borussia Dortmund]]|Rietumvācija|2–4|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|2–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|1–8|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|1–2|0–6|var2=1945}} |} == Fināls == {{futbola spēle|datums={{dat|1964|5|27|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] {{flaga|ITA}}|rezultāts=3 — 1|komanda2={{flaga|Spānija|1945}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/61978--internazionale-vs-real-madrid/?iv=true (Informācija)]|vārti1=[[Sandro Macola|Macola]] {{goal|43||76}}<br />[[Aureljo Milāni|Milāni]] {{goal|61}}|vārti2=[[Rafaels Batista Hernandess|Felo]] {{goal|70}}|stadions=[[Ernsta Hapela stadions|Prātera stadions]], [[Vīne]]|skatītāji=72 000|tiesnesis=[[Josefs Stols]] ([[Austrija]])}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/ UEFA mājaslapa]{{En ikona}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:1963. gads futbolā]] [[Kategorija:1964. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] kf0yhhhk8y5x90dz52mea29ufslnf5c Honkongas hokeja izlase 0 486830 3672345 3423129 2022-08-18T18:14:25Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {| align="right" border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="239px" style="margin:1em 0 .5em 1em; font-size:smaller; clear:both; border:1px solid #aaa; border-collapse:collapse;" |- style=background:#efefef !Izlases treneris |- align=center | !logo |- align=center |Regional Emblem of Hong Kong.svg |} '''Honkongas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Honkonga|Honkongu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 48. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|30||bez}}}}</ref> 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIIB divīzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] qsngofmw4o31zh4fmafwgskxzegxbb0 3672346 3672345 2022-08-18T18:14:42Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {| align="right" border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="239px" style="margin:1em 0 .5em 1em; font-size:smaller; clear:both; border:1px solid #aaa; border-collapse:collapse;" |- style=background:#efefef !Izlases treneris |- align=center |} '''Honkongas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Honkonga|Honkongu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Šobrīd tā atrodas 48. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|30||bez}}}}</ref> 2021. gadā tā bija iedalīta [[IIHF]] Pasaules čempionāta IIIB divīzijā. == Atsauces == {{atsauces}} {{hokejs-stub}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] gsipl3ead2pe9t0ktbzq8vvesvkbr8y Edgars Kronbergs 0 488783 3672196 3664229 2022-08-18T14:11:07Z Biafra 13794 pap. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edgars Kronbergs | attēls = Saeimas 4.februāra attālinātā ārkārtas sēde (50906750183).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Edgars Kronbergs 2021. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|11|17}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[KPV LV]] <small>(2017-2021)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = uzņēmējs | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Edgars Kronbergs''' (dzimis {{Dat|1983|11|17}} [[Saldus|Saldū]]) ir [[Latvija]]s vides speciālists, uzņēmējs un politiķis. E. Kronbergs ir bijušais [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no [[KPV.LV]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/C5D17E5A452413C4C22583320029E3B8?OpenDocument&lang=LV|title=Edgars Kronbergs - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-26}}</ref> Šobrīd [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] biedrs. E. Kronbergs 2007. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti]]. Pirms kļūšanas par Saeimas deputātu bijis vides speciālists Saldus novada pašvaldībā un valdes priekšsēdētājs SIA "Austrumu Lauki".<ref>[https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=7R72qUKNmcIj6otgul2T4Q%3D%3D Edgars Kronbergs] 13. Saeimas vēlēšanas</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā E. Kronbergs iestājies partijā "[[Kam pieder valsts]]", nesekmīgi kandidējot Saldus novada domes vēlēšanās no KPV LV saraksta. No šī paša saraksta kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un netika ievēlēts, taču, tā kā viņa partijas biedrene [[Ramona Petraviča]] kļuva par Saeimas deputāti, E. Kronbergs kā nākošais sarakstā ieņēma viņas vietu Saldus novada domē. R. Petraviča kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministri]] [[Kariņa Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]], tomēr ilgstoši nenolika Saeimas deputātes mandātu uz laiku, kā ierasts šādos gadījumos. 2020. gada novembrī E. Kronbergs rakstīja iesniegumu par to, lai R. Petraviča noliktu deputāta mandātu, jo tad viņš kā nākamais sarakstā kļūtu deputātu ar "mīksto mandātu". 2021. gada 4. februārī E. Kronbergs kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu R. Petravičas vietā, kura nolika mandātu uz laiku, kamēr ieņem ministres amatu. Pēc šķelšanās partijā E. Kronbergs izstājās no KPV LV un tās Saeimas frakcijas. 2021. gada 13. maijā nodibinājis "Stabilitātes grupu" kopā ar pārējiem partiju KPV LV pametušajiem deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kpv-lv-pametusie-saeimas-deputati-nodibinajusi-stabilitates-grupu/|title=KPV LV pametušie Saeimas deputāti nodibinājuši "Stabilitātes grupu"|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2021-05-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/janina-kursite/|title=Janīna Kursīte|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-13|date=2019-06-07|language=lv-LV}}</ref> 2021. gada jūnijā zaudēja Saeimas deputāta mandātu, kad R. Petraviča atgriezās parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/edgars-kronbergs/|title=Edgars Kronbergs|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-26|date=2021-06-09|language=lv-LV}}</ref> E. Kronbergs kļuva par [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], kā arī iestājās [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kronbergs, Edgars}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] awq3kca97dliujrsddd32revydy3ch9 Pielietojamā improvizācija 0 488820 3672457 3451144 2022-08-18T19:41:06Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Improvizācijas teātris]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} '''Pielietojamā improvizācija''' ir termins, kas apzīmē metožu, tehniku un domāšanas veida kāds tiek izmantots [[Improvizācijas teātris|Improvizācijas teātrī]] (arī dejā, džezā) izmantošanu ārpus skatuves vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, kā savā ikdienas dzīvē un darbā domāt un rīkoties kā improvizatoram. Pielietojamās improvizācijas apvienība (Applied improvisation network) pielietojamo improvizāciju definē šādi: Pielietojamā improvizācija principus, rīkus, treniņus, prasmes un domāšanas veidu, ko veido komēdija, džezs un teātris, izmanto ne skatuves nolūkiem vai teātra nolūkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.appliedimprovisation.network/about-applied-improvisation/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|27||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210627072753/http://www.appliedimprovisation.network/about-applied-improvisation/ }}</ref>. Dudeck, T.R. McClure, C. pielietojamo improvizāciju definē šādi: Pielietojamā improvizācija (“applied improvisation”) ir termins, ko bieži lieto, lai aptvertu improvizācijas teātra pielietojamību nevis izrādēs un uz skatuves, bet gan izmantot tā teorijas, metodes un uzdevumus, lai pilnveidotu pielāgošanās spēju dažādās struktūrās, veidotu jaunu domāšanas veidu un virkni citu iekšējo un starppersonu saskarsmes prasmju, kas nepieciešamas mūsdienu dinamiskajā pasaulē.<ref>Dudeck, T.R. McClure, C. ((2018.) Applied improvisation. Leading, collaborating and creating beyond the theatre</ref> == Pamata ideoloģija == Pielietojamā improvizācija izmanto šādus improvizācijas teātra pamata principus: === Fokuss uz šeit un tagad === Improvizācija ir vērsta nevis par plānošanu uz priekšu, kaut kad nākotnē, bet gan uz 100% atrašanos šeit, šajā mirklī un situācijā. Šo pašu principu izmanto arī psihodrāmā un Geštalta terapijā. Būtisks elements ir spēt klausīties sarunas partnerī klātesoši. Tas nozīmē, ka mēs neklausāmies, lai atbildētu, bet gan, lai sadzirdētu. Šāda pieeja ļauj pilnībā atrasties šajā mirklī un nedomāt (neizdomāt) to, kas vēl nav noticis. === Jā, un .. pieeja === Ar šo tiek saprasta "piedāvājumu" pieņemšana jeb akceptēšana. Citiem vārdiem, jebkam, kas notiek šobrīd tiek teikts "jā". Savukārt "un" daļa nozīmē, ka tālākā rīcība tiek veidota balstoties uz tikko akceptēto piedāvājumu jeb notikumu. Notiek situācias attīstīšana, jaunu ideju vai risinājumu radīšana. Ikdienā dzirdot "Jā, bet..." ir saprotams, ka tas nozīmē nē, tikai pieklājīgā formā. Tas ir saprotami, jo "Jā, un..." nozīmē pārmaiņas un tām cilvēki mēdz baidīties. Kīts Džonstons (Keith Johnstone) šo apraksta šādi: "Ir cilvēki, kuri lielākoties saka "Jā" un ir cilvēki, kuri lielākoties saka "Nē". Pirmie tiek atalgoti ar piedzīvojumiem, kurus tie pieredz. Otrie tiek atalgoti ar drošību, ko tie saglabā."<ref>Johnstone, K. (1981.) Improvisation and the theatre</ref> === Likt skatuves partnerim izskatīties labi === Improvizācija vienmēr ietver sadarbību ar citiem cilvēkiem. Pat ja improvizators uz skatuves ir viens, viņš sadarbojas ar skatītājiem. Šāda sadarbība var būt veiksmīga vien tādā situācijā, kad visi iesaistītie jūtas komfortabli. Tas nozīmē, ka nepieciešams ieklausīties vienam otrā, pieņemt vienam otra idejas un piedāvājumus un kopumā censties otram likt justies komfortabli, pieņemtam un sadzirdētam. Tas nozīmē, ka jānoliek malā savs "ES" un centrā jāieliek "TU". Uz īsu mirkli nospiežot savu ego mazliet zemāk kā atalgojums nāk daudz veiksmīgāka un efektīvāka sadarbība. Jo pieredzējušāks improvizators, jo labāk viņš spēj nevis tikai fokusēties uz sevi, bet gan pamanīt kad komandas biedram nepieciešams atbalsts. Nevis norādīt uz viņa kļūdām, bet atrast veidu, kā viņu atbalstīt. <ref>S. Schinko-Fischili (2019.) Applied improvisation for Coaches and Leaders</ref> == Pielietojamā improvizācija Latvijā == Pasaulē pielietojamo improvizāciju pazīst jau no aptuveni 2010.gada. Sākotnēji populārāka šī pieeja bija ASV un Lielbritānijā. Pēdējos gados tā sāk kļūt daudz pieejamāka arī citur Eiropā un Latvijā. Pielietojamās improvizācijas metodes uzņēmējdarbībā izmanto un atzīst tādi pasaules milži kā IBM, Google, LinkedIn un citi. Latvijā pielietojamā improvizācijas aizmetņi parādās ap 2015.gadu. Kaspars Breidaks no [[Spiediens (improvizācijas šovs)]] izveido "Dzīvesprieka skolu", kuras mērķis ir improvizatoru treniņus piedāvāt kā ikdienas treniņus ikvienam, savas labsajūtas paaugstināšanai.<ref>https://www.dzivespriekaskola.lv</ref> Vēlāk parādās arī komunikācijas un runas treniņi, kuros tiek pielietotas improvizācijas teātra metodes ar fokusu - runāt ārpus skatuves (Improwise, LevelUp). Kā precīza un fokusēta metode biznesam un indivīdiem - pielietojamā improvizācija - sadarbojoties ar pasaules pielietojamās improvizācijas apvienību, tiek definēta un ieviesta Latvijā 2019.gadā (Runas Rāmis, Aija Iesalniece)<ref>https://www.runasramis.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Improvizācijas teātris]] 3ycmykcsohe3tfy2nsutblqsxqxsguo Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums 0 489181 3672377 3671396 2022-08-18T18:29:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Ogres novads (2021) → Ogres novads using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ogres novads COA.png|150px|thumb|Ogres novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītāji'''. Ogres novads tika izveidots 2021. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Ikšķiles novads|Ikšķiles]], [[Ķeguma novads|Ķeguma]], [[Lielvārdes novads|Lielvārdes]] un [[Ogres novads|Ogres]] novadus. == Uzskaitījums == {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2021 — pašlaik)''' |- | style="background: #EFC800| || '''1.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] ||'''[[Egils Helmanis]]'''<br/><small>(1971)</small> || [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] — ''pašlaik'' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[2021. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2021]] || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ogres novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ogres novads]] l51hrevbrf4haq2jryb152hmuf7l0nv 3672514 3672377 2022-08-18T21:53:12Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ogres novads COA.png|150px|thumb|Ogres novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītāji'''. Ogres novads tika izveidots 2021. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Ikšķiles novads|Ikšķiles]], [[Ķeguma novads|Ķeguma]], [[Lielvārdes novads|Lielvārdes]] un [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres]] novadus. == Uzskaitījums == {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2021 — pašlaik)''' |- | style="background: #EFC800| || '''1.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] ||'''[[Egils Helmanis]]'''<br/><small>(1971)</small> || [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] — ''pašlaik'' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[2021. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2021]] || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ogres novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ogres novads]] kprwcaz8yca7n3amr9bv82fdq7lwz2i Didzis Ošenieks 0 489429 3672559 3503541 2022-08-19T06:03:17Z Biafra 13794 izņemu sadaļu, kas pārkāpj autortiesības. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Didzis Ošenieks | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ventspils dome]]s deputāts | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1976|1|17}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Priekule|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, agronoms, dārznieks | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Didzis Ošenieks''' (dzimis {{dat|1976|1|17}}) ir [[Latvija]]s dārznieks, politiķis un pašvaldību darbinieks, pārstāv partiju “[[Latvijai un Ventspilij]]”.<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/personas/12-didzis-osenieks Biogrāfija pilsētas vietnē]</ref> [[Ventspils dome]]s deputāts. == Atsauces == {{atsauces}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ošenieks, Didzis}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Priekulē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijai un Ventspilij]] agxmsi1lx7301yd2biacmtmbf3s2bhm Intercity 2 0 489624 3672469 3601787 2022-08-18T19:57:50Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūlijs}} [[Attēls:Bombardier_IC_Doppelstocksteuerwagen_Innotrans_2014.JPG|thumb| Twindexx Vario kā "Intercity 2" izstādē InnoTrans 2014]] '''''Intercity 2''''', saīsināts '''''IC2''''', ir starppilsētu vilciens, ko veido ''[[Deutsche Bahn]] Fernverkehr'' divlīmeņu dzelzceļa vagoni. Tas darbojas kopš 2015. gada decembra. Lai varētu nomainīt vecos starppilsētu vagonus un palielināt transporta līdzekļu rezerves tālsatiksmes satiksmei, ''Intercity'' dzelzceļa satiksmē tiek izmantoti ''[[Bombardier]] Twindexx'' divstāvu vagoni ar maksimālo ātrumu 160 km/h.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bahn.de/p/view/service/zug/fahrzeuge/ic_2.shtml|title=Der neue Intercity|last=eCommerce|first=Deutsche Bahn AG, Unternehmensbereich Personenverkehr, Marketing|website=www.bahn.de|access-date=4 June 2019|date=}}</ref> Lokomotīve ir DBAG 146. klase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bahn.com/en/view/trains/long-distance/intercity-eurocity.shtml|title=Intercity (IC) and Eurocity (EC) trains|last=eCommerce|first=Deutsche Bahn AG, Unternehmensbereich Personenverkehr, Marketing|website=www.bahn.com|access-date=4 June 2019|date=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschebahn.com/pr-hamburg-de/hintergrund/themendienste/der_neue_ic_2-1310988|title=Intercity 2|last=|website=www.deutschebahn.com|access-date=4 June 2019|date=|archive-date={{dat|2019|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190604130536/https://www.deutschebahn.com/pr-hamburg-de/hintergrund/themendienste/der_neue_ic_2-1310988}}</ref> Šāda veida vagonus izmanto arī Vācijas ''Regional-Express'' vilcienos, tāpēc starppilsētu pārvadājumiem vagoni ieguva ērtāku interjeru nekā reģionālo vilcienu divstāvu vagonos. Abās klasēs tiek nodrošināti tikai atvērtie vagoni, ēdamvagona nav.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.railwaygazette.com/news/passenger/single-view/view/db-orders-double-deck-trains-for-long-distance-services.html|title=DB orders double-deck trains for long-distance services|publisher=Railway Gazette International|date=12 January 2011}}</ref> Divstāvu vagoni darbojas kopš 2015. gada.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://de.reuters.com/article/companiesNews/idDEBEE9AN01320131124|title=Bahn muss bis 2015 auf neue Doppelstock-Intercitys warten|publisher=[[Reuters]]|date=24 November 2013|access-date={{dat|2021|07|08||bez}}|archive-date={{dat|2014|02|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140201224748/http://de.reuters.com/article/companiesNews/idDEBEE9AN01320131124}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140201224748/http://de.reuters.com/article/companiesNews/idDEBEE9AN01320131124 |date={{dat|2014|02|01||bez}} }}</ref> Atšķirībā no vairuma iepriekšējo IC vilcienu, jauno vilcienu, kuru DB tirgo kā ''InterCity 2'', maksimālais ātrums ir 160 km / h, un tie galvenokārt ir paredzēti maršrutiem, kur lielāks ātrums nav iespējams vai ICE 4 piedāvā maz, nedod nekādu labumu pārņemt maršrutus ar maksimālo ātrumu no 160 km/h un 250 km/h. IC2 mērķis ir arī paplašināt starppilsētu tīklu, iekļaujot tajās pilsētas, kuras zaudēja tālsatiksmes pakalpojumus, ''Interregio'' pakalpojuma izbeigšanas rezultātā. Kopš 2020. gada ''Deutsche Bahn'' izmanto arī 17 ''Stadler KISS'' vilcienu sastāvus kā IC2 vilcienus līnijā Drēzdene-Berlīne-Rostoka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://railway-news.com/stadler-kiss-trains-db-ic2/|title=Stadler KISS Trains to Operate DB IC2 Services|website=Railway-News|access-date=2020-02-22|date=2020-02-05}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Vācijā]] [[Kategorija:Deutsche Bahn]] d1efxqtu4cem33zz6br6lps4xzqh0zq Eduards de Rotšilds 0 490365 3672474 3598978 2022-08-18T20:03:51Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Eduards de Rotšilds | piktogramma_1 = Polo pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Polo | vārds_orig = ''Édouard de Rothschild'' | attēls = Édouard-Alphonse-James de Rothschild.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Eduards Alfonss Džeimss de Rotšilds | dz_dat = {{dat|1868|2|24}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1949|6|30}} | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]] | sporta veids = [[polo]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 bronza | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| [[File:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda (ZZX)}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Polo pictogram.svg|20px]] [[Polo]]}} {{MedalBronze | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Polo]]}} }} '''Eduards Alfonss Džeimss de Rotšilds''' ({{val|fr|Édouard Alphonse James de Rothschild}}; dzimis {{dat|1868|2|24}}, miris {{dat|1949|6|30}}) bija franču uzņēmējs, finansists, aristokrāts un polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/17862 |title=Édouard de Rothschild |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 22. jūlijs}}</ref> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] Rotšilds startēja [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|polo sacensībās]]. Viņš bija viens no [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] ''Bagatelle Polo Club de Paris'' spēlētājiem. Komanda šajā turnīrā izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 4. jūlijs |title=Polo at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 4. jūlijs }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111003165935/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |date={{dat|2011|10|03||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://olympics.com/en/athletes/alphonse-de-rothschild Eduards de Rotšilds (Olympics profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/17862 Eduards de Rotšilds (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170711225013/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/edouard-de-rothschild-1.html Eduards de Rotšilds (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Rotšilds, Eduards de }} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas polo spēlētāji]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Polo spēlētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki polo]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Parīzē dzimušie]] mbynep7qsm5a001k5xm19nd6uopxcyx Attēls:Latvijas Lietuvas robeža Ceraukstes pagastā pirms 1927.jpg 6 491903 3672175 3459949 2022-08-18T13:29:17Z Mindaur 77796 This file is now on Wikimedia Commons at https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvijas_Lietuvas_robeža_Ceraukstes_pagastā_pirms_1927.jpg (moved with FileImporter). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No http://geosite.jankrogh.com/borders/ltlv/ltlv-0984.htm {{NA-70}} {{NowCommons|Latvijas Lietuvas robeža Ceraukstes pagastā pirms 1927.jpg}} fkt4h9lhc67epc0yux6srowztidu5wa 1969.—1970. gada Eiropas kausa sezona 0 492331 3672398 3613253 2022-08-18T18:41:06Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=1969.—1970. gada Eiropas kausa sezona|top_scorer={{flaga|Anglija}} [[Maiks Džounss]]<br /><small>(8 vārti)</small>|top_pick=|picked_by=|season=Eiropas kauss|season_champs=|season_champ_name=|league_champs={{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] (1. tituls)|league_champ_name=Uzvarētāji|second_place={{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]|MVP=|MVP_link=|draft=|color=|league=[[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]|sport=[[Futbols]]|logo=San Siro Stadium (Meazza) panorama empty.jpg|pixels=|caption=[[San Siro]] stadions [[Milāna|Milānā]], kur notika fināls|duration={{dat|1969|8|21|N|bez}}—{{dat|1970|5|6|N|bez}}|no_of_teams=33|attendance=|TV=|draft_link=|nak_sez=[[1970.—1971. gada Eiropas kausa sezona|1970.—1971.&nbsp;→]]|color text=|top_scorer_link=|pag_sez=[[1968.—1969. gada Eiropas kausa sezona|←&nbsp;1968.—1969.]]|conf2-runner-up=|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=|finals_runner-up=|finals_MVP=|finals_MVP_link=|seasonslist=|seasonslistnames=Eiropas kausa|promote=|relegate=|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|promoted_from=|no_of_games=63}}'''1969.—1970. gada Eiropas kausa sezona''' bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 15. sezona. Sezona ilga no {{Dat|1969|8|21|Ģ|bez}} līdz {{Dat|1970|5|6|D|bez}}. Fināls norisinājās ''[[San Siro]]'' stadionā [[Milāna|Milānā]]. Par Eiropas kausa uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Nīderlande]]s klubs ''[[Feyenoord]]'', kas finālā uzvarēja [[Skotija]]s klubu [[Celtic FC|''Celtic'']] ar rezultātu 2–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/62801--feyenoord-vs-celtic/|title=Feyenoord-Celtic 1969 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-08-24|language=en}}</ref> Šī bija arī pirmā reize, kad par uzvarētājiem kļūst klubs no Nīderlandes. Sākot no šīs sezonas, izslēgšanas spēles neizšķirta gadījumā vairs netika spēlētas. Tā vietā izmantoja izbraukuma vārtu likumu. Ja arī izbraukumā gūtie vārti ir vienādi, tad uzvarētāju noskaidroja metot monētu. == Priekšsacīkšu kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Turun Palloseura|TPS]]|FIN|0–5|'''[[Kjøbenhavns Boldklub]]'''|DEN|0–1|0–4}} |} == Pirmā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|2–6|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|Čehoslovākija|2–2|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'''|TUR|5–2|[[Waterford United F.C.|Waterford United]]|IRL|2–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC UTA Arad|UTA Arad]]|ROU|1–10|'''[[Legia Warsaw]]'''|POL|1–2|0–8|var1=1952}} {{TwoLegResult|[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|Rietumvācija|2–3|'''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]'''|FRA|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[1. FC Frankfurt|Vorwärts Berlin]]'''|Austrumvācija|3–1|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–0|1–1|var2=old}} {{TwoLegResult|'''[[Red Star Belgrade]]'''|Dienvidslāvija|12–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|8–0|4–2}} {{TwoLegResult|'''[[AC Milan]]'''|ITA|8–0|[[FC Avenir Beggen|Avenir Beggen]]|LUX|5–0|3–0}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|2–16|'''[[Feyenoord]]'''|NED|2–12|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Standard Liège]]'''|BEL|4–1|[[KF Tirana|17 Nëntori]]|ALB|3–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[Olympiakos Nicosia]]|CYP|1–14|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|0–8|1–6|var2=1945}} {{TwoLegResult|'''[[Leeds United FC|Leeds United]]'''|ENG|16–0|[[Lyn Fotball|Lyn]]|NOR|10–0|6–0}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA September Flag]]|BUL|3–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|2–1|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Basel|Basel]]|SUI|0–2|'''[[Celtic F.C.|Celtic]]'''|SCO|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|5–2|[[Kjøbenhavns Boldklub]]|DEN|2–0|3–2}} {{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT|2–5|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|PSRS|1–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'''|ITA|3–1|[[Östers IF|Öster]]|SWE|1–0|2–1}} |} == Otrā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|Čehoslovākija|1–1 ({{Piezīme|c/t|monētas mešana}})|'''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'''|TUR|1–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Legia Warsaw]]'''|POL|3–1|[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|FRA|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[1. FC Frankfurt|Vorwärts Berlin]]'''|Austrumvācija|4–4 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|[[Red Star Belgrade]]|Dienvidslāvija|2–1|2–3}} {{TwoLegResult|[[AC Milan]]|ITA|1–2|'''[[Feyenoord]]'''|NED|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Standard Liège]]'''|BEL|4–2|[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|ESP|1–0|3–2|var2=1945}} {{TwoLegResult|'''[[Leeds United FC|Leeds United]]'''|ENG|6–0|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|3–0|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Celtic F.C.|Celtic]]'''|SCO|3–3 ({{Piezīme|c/t|monētas mešana}})|[[SL Benfica|Benfica]]|POR|3–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|PSRS|1–2|'''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'''|ITA|1–2|0–0}} |} == Ceturtdaļfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|1–3|'''[[Legia Warsaw]]'''|POL|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|[[1. FC Frankfurt|Vorwärts Berlin]]|Austrumvācija|1–2|'''[[Feyenoord]]'''|NED|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[Standard Liège]]|BEL|0–2|'''[[Leeds United FC|Leeds United]]'''|ENG|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Celtic F.C.|Celtic]]'''|SCO|3–1|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA|3–0|0–1}} |} == Pusfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Legia Warsaw]]|POL|0–2|'''[[Feyenoord]]'''|NED|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[Leeds United FC|Leeds United]]|ENG|1–3|'''[[Celtic F.C.|Celtic]]'''|SCO|0–1|1–2}} |} == Fināls == {{futbola spēle|datums={{dat|1970|5|6|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[Feyenoord]] {{flaga|NED}}|rezultāts=2 — 1 ({{Piezīme|aet|papildlaiks}})|komanda2={{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/62801--feyenoord-vs-celtic/ (Informācija)]|vārti1=[[Rinuss Israels|Israels]] {{goal|31}}<br>[[Ūve Kindvalls|Kindvalls]] {{goal|117}}|vārti2=[[Tomijs Gemmels|Gemmels]] {{goal|29}}|stadions=[[San Siro]], [[Milāna]]|skatītāji=53 187|tiesnesis=[[Končeto Lo Bello]] ([[Itālija]])}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/ UEFA mājaslapa]{{En ikona}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:1969. gads futbolā]] [[Kategorija:1970. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 7n8ba1hev7xj5jy99n3qgvlow432y28 1971.—1972. gada Eiropas kausa sezona 0 492392 3672399 3481447 2022-08-18T18:41:13Z Bai-Bot 60304 /* Pirmā kārta */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=1971.—1972. gada Eiropas kausa sezona|pag_sez=[[1970.—1971. gada Eiropas kausa sezona|←&nbsp;1970.—1971.]]|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=|finals_runner-up=|finals_MVP=|finals_MVP_link=|seasonslist=|seasonslistnames=Eiropas kausa|conf2-runner-up=|promote=|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|promoted_from=|relegate=|top_scorer_link=|color=|color text=|top_pick=|picked_by=|season=Eiropas kauss|season_champs=|season_champ_name=|league_champs={{flagicon|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] (2. tituls)|league_champ_name=Uzvarētāji|second_place={{flagicon|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|MVP=|MVP_link=|top_scorer={{flaga|Ungārija}} [[Antals Dunai]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Johans Kruifs]]<br>{{flaga|Skotija}} [[Lū Makari]]<br>{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Silvesters Takačs]]<br><small>(10 vārti)</small>|draft=|league=[[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]|sport=[[Futbols]]|logo=Rotterdam De Kuip 9.jpg|pixels=|caption=[[De Kuip]] stadions [[Roterdama|Roterdamā]], kur notika fināls|duration={{dat|1971|8|19|N|bez}}—{{dat|1972|5|31|N|bez}}|no_of_teams=33|attendance=|TV=|draft_link=|nak_sez=[[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|1972.—1973.&nbsp;→]]|no_of_games=63}}'''1971.—1972. gada Eiropas kausa sezona''' bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 17. sezona. Sezona ilga no {{Dat|1971|8|19|Ģ|bez}} līdz {{Dat|1972|5|31|D|bez}}. Finālspēle norisinājās ''[[De Kuip]]'' stadionā [[Roterdama|Roterdamā]]. Par Eiropas kausa uzvarētājiem otro reizi pēc kārtas kļuva [[Nīderlande]]s klubs [[AFC Ajax|''Ajax'']], kas finālspēlē uzvarēja [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"|''Internazionale'']] ar rezultātu 2–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/63097--ajax-vs-internazionale/|title=Ajax-Internazionale 1971 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-08-25|language=en}}</ref> == Priekšsacīkšu kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Valencia CF|Valencia]]'''|ESP|4–1|[[Union Luxembourg]]|LUX|3–1|1–0|var1=1945}} |} == Pirmā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Olympique de Marseille|Marseille]]'''|FRA|3–2|[[Górnik Zabrze]]|POL|2–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|2–0|[[Dynamo Dresden]]|Austrumvācija|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FC Lahti|Reipas Lahti]]|FIN|1–9|'''[[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]]'''|SUI|1–1|0–8}} {{TwoLegResult|[[Strømsgodset Toppfotball|Strømsgodset]]|NOR|1–7|'''[[Arsenal FC|Arsenal]]'''|ENG|1–3|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo București|Dinamo București]]'''|ROU|2–2 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|Čehoslovākija|0–0|2–2|var1=1952}} {{TwoLegResult|'''[[Feyenoord]]'''|NED|17–0|[[Olympiakos Nicosia]]|CYP|8–0|9–0}} {{TwoLegResult|[[FC Wacker Innsbruck|Wacker]]|AUT|1–7|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|0–4|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|4–0|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|3–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Valencia CF|Valencia]]'''|ESP|1–1 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|Dienvidslāvija|0–0|1–1|var1=1945}} {{TwoLegResult|'''[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]'''|HUN|4–1|[[Malmö FF]]|SWE|4–0|0–1}} {{TwoLegResult|[[Boldklubben 1903]]|DEN|2–4|'''[[Celtic FC|Celtic]]'''|SCO|2–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[Íþróttabandalag Akraness|ÍA]]|ISL|0–4|'''[[Sliema Wanderers F.C.|Sliema Wanderers]]'''|MLT|0–4|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|6–4|[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|4–1|2–3}} {{TwoLegResult|[[Cork Hibernians F.C.|Cork Hibernians]]|IRL|1–7|'''[[Borussia Mönchengladbach]]'''|Rietumvācija|0–5|1–2}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|1–4|'''[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]'''|PSRS|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Standard Liège]]'''|BEL|5–2|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|2–0|3–2}} |} == Otrā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|2–6|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–2|1–4}} {{TwoLegResult|[[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]]|SUI|0–5|'''[[Arsenal FC|Arsenal]]'''|ENG|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo București|Dinamo București]]|ROU|0–5|'''[[Feyenoord]]'''|NED|0–3|0–2|var1=1952}} {{TwoLegResult|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|2–1|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|2–1|0–0}} {{TwoLegResult|[[Valencia CF|Valencia]]|ESP|1–3|'''[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]'''|HUN|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Celtic F.C.|Celtic]]'''|SCO|7–1|[[Sliema Wanderers F.C.|Sliema Wanderers]]|MLT|5–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|4–2|[[Borussia Mönchengladbach]]|Rietumvācija|4–2|0–0}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|PSRS|1–2|'''[[Standard Liège]]'''|BEL|1–0|0–2}} |} == Ceturtdaļfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|3–1|[[Arsenal FC|Arsenal]]|ENG|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Feyenoord]]|NED|2–5|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]|HUN|2–3|'''[[Celtic FC|Celtic]]'''|SCO|1–2|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|2–2 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|[[Standard Liège]]|BEL|1–0|1–2}} |} == Pusfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–0|[[SL Benfica|Benfica]]|POR|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'''|ITA|0–0 <small>(5–4 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})</small>|[[Celtic FC|Celtic]]|SCO|0–0|0–0}} |} == Fināls == {{futbola spēle|datums={{dat|1972|5|31|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[AFC Ajax|Ajax]] {{flaga|NED}}|rezultāts=2 — 0|komanda2={{flaga|Itālija}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/63097--ajax-vs-internazionale/ (Informācija)]|vārti1=[[Johans Kruifs|Kruifs]] {{goal|47||78}}|vārti2=|stadions=[[De Kuip]], [[Roterdama]]|skatītāji=61 354|tiesnesis=[[Robērs Heljē]] ([[Francija]])}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/ UEFA mājaslapa]{{En ikona}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:1971. gads futbolā]] [[Kategorija:1972. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] qhvjawmxb36bbrwp1a8eaq3tt197obt 1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona 0 492394 3672400 3613255 2022-08-18T18:41:16Z Bai-Bot 60304 /* Pirmā kārta */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|pag_sez=[[1971.—1972. gada Eiropas kausa sezona|←&nbsp;1971.—1972.]]|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=|finals_runner-up=|finals_MVP=|finals_MVP_link=|seasonslist=|seasonslistnames=Eiropas kausa|conf2-runner-up=|promote=|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|promoted_from=|relegate=|top_scorer_link=|color=|color text=|top_pick=|picked_by=|season=Eiropas kauss|season_champs=|season_champ_name=|league_champs={{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] (3. tituls)|league_champ_name=Uzvarētāji|second_place={{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]]|MVP=|MVP_link=|top_scorer={{flaga|Rietumvācija}} [[Gerds Millers]]<br /><small>(11 vārti)</small>|draft=|league=[[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]|sport=[[Futbols]]|logo=Fk Red Star stadium.jpg|pixels=|caption=[[Rajko Mitiča stadions|Crvena Zvezda stadions]] [[Belgrada|Belgradā]], kur notika fināls|duration={{dat|1972|9|13|N|bez}}—{{dat|1973|5|30|N|bez}}|no_of_teams=30|attendance=|TV=|draft_link=|nak_sez=[[1973.—1974. gada Eiropas kausa sezona|1973.—1974.&nbsp;→]]|no_of_games=57}}'''1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona''' bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 18. sezona. Sezona ilga no {{Dat|1972|9|13|Ģ|bez}} līdz {{Dat|1973|5|30|D|bez}}. Finālspēle norisinājās [[Crvena Zvezda stadions|''Crvena Zvezda'' stadionā]] [[Belgrada|Belgradā]]. Par Eiropas kausa uzvarētājiem trešo reizi pēc kārtas kļuva [[Nīderlande]]s klubs [[AFC Ajax|''Ajax'']], kas finālspēlē uzvarēja [[Itālija]]s klubu [[Juventus F.C.|''Juventus'']] ar rezultātu 1–0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/63154--ajax-vs-juventus/|title=Ajax-Juventus 1972 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-08-25|language=en}}</ref> == Pirmā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|4–1|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|–|||–|–}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|1–7|'''[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]'''|Rietumvācija|1–1|0–6}} {{TwoLegResult|[[Waterford United F.C.|Waterford United]]|IRL|2–3|'''[[AC Omonia|Omonia]]'''|CYP|2–1|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Wacker Innsbruck|Wacker]]|AUT|0–3|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|PSRS|0–1|0–2}} {{TwoLegResult|[[Sliema Wanderers F.C.|Sliema Wanderers]]|MLT|0–10|'''[[Górnik Zabrze]]'''|POL|0–5|0–5}} {{TwoLegResult|[[FC Aris Bonnevoie|Aris]]|LUX|0–6|'''[[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]'''|ROU|0–2|0–4|var2=1952}} {{TwoLegResult|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|4–0|[[Knattspyrnudeild Keflavík|Keflavík]]|ISL|3–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Olympique de Marseille|Marseille]]|FRA|1–3|'''[[Juventus FC|Juventus]]'''|ITA|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[1. FC Magdeburg|Magdeburg]]'''|Austrumvācija|9–1|[[Turun Palloseura|TPS]]|FIN|6–0|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Celtic F.C.|Celtic]]'''|SCO|5–2|[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|NOR|2–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]'''|HUN|4–3|[[FC Basel|Basel]]|SUI|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|Čehoslovākija|–|||–|–}} {{TwoLegResult|'''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]'''|BUL|7–2|[[Vejle Boldklub|Vejle]]|DEN|4–2|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Derby County FC|Derby County]]'''|ENG|4–1|[[FK Željezničar Sarajevo|Željezničar]]|Dienvidslāvija|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]|SWE|2–4|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|1–0|1–4}} |} == Otrā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL|1–6|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|1–3|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]'''|Rietumvācija|13–0|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|9–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|PSRS|3–2|[[Górnik Zabrze]]|POL|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Argeș Pitești|Argeș Pitești]]|ROU|3–4|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|2–1|1–3|var1=1952|var2=1945}} {{TwoLegResult|'''[[Juventus FC|Juventus]]'''|ITA|2–0|[[1. FC Magdeburg|Magdeburg]]|Austrumvācija|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Celtic FC|Celtic]]|SCO|2–4|'''[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]'''|HUN|2–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|Čehoslovākija|2–0|[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Derby County FC|Derby County]]'''|ENG|3–0|[[SL Benfica|Benfica]]|POR|3–0|0–0}} |} == Ceturtdaļfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|5–2|[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|Rietumvācija|4–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|PSRS|0–3|'''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]'''|ESP|0–0|0–3|var2=1945}} {{TwoLegResult|'''[[Juventus FC|Juventus]]'''|ITA|2–2 ({{Piezīme|a|izbraukumā gūti vairāk vārti}})|[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]|HUN|0–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|Čehoslovākija|1–2|'''[[Derby County FC|Derby County]]'''|ENG|1–0|0–2}} |} == Pusfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|3–1|[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|ESP|2–1|1–0|var2=1945}} {{TwoLegResult|'''[[Juventus FC|Juventus]]'''|ITA|3–1|[[Derby County FC|Derby County]]|ENG|3–1|0–0}} |} == Fināls == {{futbola spēle|datums={{dat|1973|5|30|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[AFC Ajax|Ajax]] {{flaga|NED}}|rezultāts=1 — 0|komanda2={{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/63154--ajax-vs-juventus/ (Informācija)]|vārti1=[[Džonijs Reps|Reps]] {{goal|5}}|vārti2=|stadions=[[Crvena Zvezda stadions]], [[Belgrada]]|skatītāji=89 484|tiesnesis=[[Milijove Gugulovičs]] ([[Dienvidslāvija]])}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/ UEFA mājaslapa]{{En ikona}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:1972. gads futbolā]] [[Kategorija:1973. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] kxolyvhvwwl0s6iyod329g4czv3uher 1973.—1974. gada Eiropas kausa sezona 0 492460 3672401 3464632 2022-08-18T18:41:29Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste|title=1973.—1974. gada Eiropas kausa sezona|promote=|playoffs_MVP=|playoffs_MVP_link=|finals=|finals_link=|finals_champ=|finals_runner-up=|finals_MVP=|finals_MVP_link=|seasonslist=|seasonslistnames=Eiropas kausa|relegate=|pag_sez=[[1972.—1973. gada Eiropas kausa sezona|←&nbsp;1972.—1973.]]|relegate_to=|playoffs=|playoffs_link=|conf1=|conf1_link=|conf1_champ=|conf1-runner-up=|conf2=|conf2_link=|conf2_champ=|promoted_from=|conf2-runner-up=|top_scorer_link=|top_scorer={{flaga|Rietumvācija}} [[Gerds Millers]]<br><small>(8 vārti)</small>|draft=|top_pick=|picked_by=|season=Eiropas kauss|season_champs=|season_champ_name=|league_champs={{flagicon|Rietumvācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] (1. tituls)|league_champ_name=Uzvarētāji|second_place={{flagicon|Spānija|1945}} [[Atlético Madrid]]|MVP=|MVP_link=|color=|color text=|league=[[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]|sport=[[Futbols]]|logo=Stade Roi Baudouin.JPG|pixels=|caption=[[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadions]] [[Brisele|Briselē]], kur notika fināls|duration={{dat|1973|9|19|N|bez}}—{{dat|1974|5|17|N|bez}}|no_of_teams=31|attendance=|TV=|draft_link=|nak_sez=[[1974.—1975. gada Eiropas kausa sezona|1974.—1975.&nbsp;→]]|no_of_games=60}}'''1973.—1974. gada Eiropas kausa sezona''' bija Eiropas spēcīgākā futbola klubu turnīra 19. sezona. Sezona ilga no {{Dat|1973|9|19|Ģ|bez}} līdz {{Dat|1974|5|17|D|bez}}. Finālspēle norisinājās [[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadionā]] [[Brisele|Briselē]]. Par Eiropas kausa uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Rietumvācija]]s klubs [[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']], kas finālā uzvarēja [[Spānija]]s klubu ''[[Atletico Madrid]]''. Šī bija pirmā reize, kad Eiropas kausu ieguva klubs no [[Vācija]]s. Tā bija arī pirmā reize, kad fināls tika pārspēlēts, jo pirmajā mača rezultāts pēc papildlaika bija 1–1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/63214--atletico-vs-bayern/|title=Atlético-Bayern 1973 History {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2021-08-26|language=en}}</ref> == Pirmā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR|1–3|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|Čehoslovākija|1–2|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Zorya Luhansk|Zaria Voroshilovgrad]]'''|PSRS|3–0|[[APOEL F.C.|APOEL]]|CYP|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[SL Benfica|Benfica]]'''|POR|2–0|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Waterford United F.C.|Waterford United]]|IRL|2–6|'''[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]'''|HUN|2–3|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]'''|Rietumvācija|4–4 <small>(4–3 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})</small>|[[Åtvidabergs FF|Åtvidaberg]]|SWE|3–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Dynamo Dresden]]'''|Austrumvācija|4–3|[[Juventus FC|Juventus]]|ITA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[AFC Ajax|Ajax]]'''|NED|–|||–|–}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA September Flag]]'''|BUL|4–0|[[FC Wacker Innsbruck|Wacker]]|AUT|3–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Club Brugge K.V.|Club Brugge]]'''|BEL|10–0|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|8–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SUI|11–2|[[Knattspyrnufélagið Fram|Fram]]|ISL|5–0|6–2}} {{TwoLegResult|[[Turun Palloseura|TPS]]|FIN|1–9|'''[[Celtic FC|Celtic]]'''|SCO|1–6|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Vejle Boldklub|Vejle]]'''|DEN|3–2|[[FC Nantes|Nantes]]|FRA|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Red Star Belgrade]]'''|Dienvidslāvija|3–1|[[Stal Mielec]]|POL|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Jeunesse Esch]]|LUX|1–3|'''[[Liverpool FC|Liverpool]]'''|ENG|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|0–12|'''[[FC Dinamo București|Dinamo București]]'''|ROU|0–1|0–11|var2=1952}} {{TwoLegResult|'''[[Atlético Madrid]]'''|ESP|1–0|[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|TUR|0–0|1–0|var1=1945}} |} == Otrā kārta == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|Čehoslovākija|1–0|[[FC Zorya Luhansk|Zaria Voroshilovgrad]]|PSRS|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SL Benfica|Benfica]]|POR|1–3|'''[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]'''|HUN|1–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]'''|Rietumvācija|7–6|[[Dynamo Dresden]]|Austrumvācija|4–3|3–3}} {{TwoLegResult|[[AFC Ajax|Ajax]]|NED|1–2|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA September Flag]]'''|BUL|1–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[Club Brugge K.V.|Club Brugge]]|BEL|6–7|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SUI|2–1|4–6}} {{TwoLegResult|'''[[Celtic FC|Celtic]]'''|SCO|1–0|[[Vejle Boldklub|Vejle]]|DEN|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Red Star Belgrade]]'''|Dienvidslāvija|4–2|[[Liverpool FC|Liverpool]]|ENG|2–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo București|Dinamo București]]|ROU|2–4|'''[[Atlético Madrid]]'''|ESP|0–2|2–2|var1=1952|var2=1945}} |} == Ceturtdaļfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|Čehoslovākija|2–2 <small>(3–4 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})</small>|'''[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]'''|HUN|1–1|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]'''|Rietumvācija|5–3|[[PFC CSKA Sofia|CSKA September Flag]]|BUL|4–1|1–2}} {{TwoLegResult|[[FC Basel|Basel]]|SUI|5–6|'''[[Celtic FC|Celtic]]'''|SCO|3–2|2–4}} {{TwoLegResult|[[Red Star Belgrade]]|Dienvidslāvija|0–2|'''[[Atlético Madrid]]'''|ESP|0–2|0–0|var2=1945}} |} == Pusfināli == {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[Újpest FC|Újpesti Dózsa]]|HUN|1–4|'''[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]'''|Rietumvācija|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[Celtic FC|Celtic]]|SCO|0–2|'''[[Atlético Madrid]]'''|ESP|0–0|0–2|var2=1945}} |} == Fināls == {{futbola spēle|datums={{dat|1974|5|15|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] {{flaga|Rietumvācija}}|rezultāts=1 — 1 ({{Piezīme|aet|papildlaiks}})|komanda2={{flaga|Spānija|1945}} [[Atlético Madrid]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/63213--bayern-vs-atletico/ (Informācija)]|vārti1=[[Hanss Georgs Švarcenbeks|Švarcenbeks]] {{goal|120}}|vārti2=[[Luiss Aragoness|Aragoness]] {{goal|114}}|stadions=[[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadions]], [[Brisele]]|skatītāji=49 000|tiesnesis=[[Vitāls Loro]] ([[Beļģija]])}} === Pārspēle === {{futbola spēle|datums={{dat|1974|5|17|N|bez}}|laiks=|komanda1=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] {{flaga|Rietumvācija}}|rezultāts=4 — 0|komanda2={{flaga|Spānija|1945}} [[Atlético Madrid]]|pārskats=[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/match/63214--atletico-vs-bayern/ (Informācija)]|vārti1=[[Uli Hēness|Hēness]] {{goal|28||83}}<br>[[Gerds Millers|Millers]] {{goal|58||71}}|vārti2=|stadions=[[Karaļa Boduēna stadions|Heizela stadions]], [[Brisele]]|skatītāji=23 000|tiesnesis=[[Alfrēds Delekūrs]] ([[Beļģija]])}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/ UEFA mājaslapa]{{En ikona}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:1973. gads futbolā]] [[Kategorija:1974. gads futbolā]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] r2hic45dok03wfqjepwrzevvvncfdv9 2006. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi 0 492926 3672402 3634351 2022-08-18T18:41:38Z Bai-Bot 60304 /* {{Fb|CZE}} */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Gala sastāvi komandām bija jāpaziņo līdz {{Dat|2006|5|15|D|bez}}. Komandās drīkstēja mainīt savainotus spēlētājus ne vēlāk kā 24 stundas līdz pirmajai spēlei čempionātā. == A grupa == === {{Fb|CRI}} === Treneris: {{Flaga|Kostarika}} [[Alešandri Gimaraiss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Alvaro Mesens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|24}}|caps=38|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džerviss Dramonds]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|8}}|caps=56|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Luiss Marins]] ([[Kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|8|10}}|caps=120|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maikls Umanja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|7|16}}|caps=18|club=[[Brujas F.C.|Brujas]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hilberto Martiness]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|1}}|caps=57|club=[[Brescia Calcio|Brescia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Denijs Fonseka]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|11|7}}|caps=22|club=[[C.S. Cartaginés|Cartaginés]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Čristjans Bolanjoss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|5|17}}|caps=16|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Maurisio Soliss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|13}}|caps=107|club=[[Comunicaciones F.C.|Comunicaciones]]|clubnat=GUA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Paulo Vančope]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|31}}|caps=69|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Valters Centeno]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|10|6}}|caps=93|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Ronalds Gomess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|1|24}}|caps=80|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Leonardo Gonsaless]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|11|21}}|caps=36|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Kurts Bernards]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|8}}|caps=3|club=[[Puntarenas F.C.|Puntarenas]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Rendels Azofeifa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|12|30}}|caps=5|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Harolds Volass]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|9|7}}|caps=78|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Karloss Fernandess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|4|9}}|caps=17|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Gabriels Badilla]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|6|30}}|caps=7|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Hosē Fransisko Porrass]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1970|11|8}}|caps=16|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Alvaro Saborio]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|3|25}}|caps=23|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Duglass Sekeira]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|23}}|caps=29|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Viktors Nunjess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|4|15}}|caps=3|club=[[C.S. Cartaginés|Cartaginés]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Maikls Rodrigess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|12|30}}|caps=3|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Vordijs Alfaro]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|12|31}}|caps=2|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=CRC}} {{Nat fs end}} === {{Fb|ECU}} === Treneris: {{Flaga|Kolumbija}} [[Luiss Fernando Suaress]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Edvins Viljafuerte]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|3|12}}|caps=15|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Horhe Guagua]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|9|28}}|caps=18|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ivans Urtado]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|8|16}}|caps=130|club=[[Al-Arabi SC (Qatar)|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ulisess de la Kruss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|2|8}}|caps=84|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hosē Luiss Perlasa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|6}}|caps=3|club=[[Centro Deportivo Olmedo|Olmedo]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Patrisio Urrutija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|10|15}}|caps=6|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kristians Lara]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|4|27}}|caps=19|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Edisons Mendess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|3|16}}|caps=64|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Felikss Borha]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|4|2}}|caps=6|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Ivans Kavjedess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|10|24}}|caps=44|club=[[Argentinos Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Augustins Delgado]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|12|23}}|caps=68|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Kristians Mora]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|8|26}}|caps=8|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Pauls Ambrosi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|10|14}}|caps=24|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Segundo Kastiljo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|5|15}}|caps=11|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Marlons Ajovi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|9|27}}|caps=74|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Antonio Valensija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|8|4}}|caps=17|club=[[Recreativo de Huelva|Recreativo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Džovanni Espinosa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|4|12}}|caps=56|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Naisers Resako]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|7|23}}|caps=31|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Luiss Saritama]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|10|20}}|caps=15|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Edvins Tenorio]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|6|16}}|caps=68|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Karloss Tenorio]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|14}}|caps=29|club=[[Al Sadd SC|Al Sadd]]|clubnat=QAT}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Damjans Lanza]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|4|10}}|caps=5|club=[[S.D. Aucas|Aucas]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Kristians Benitess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|5|1}}|caps=5|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{Nat fs end}} === {{Fb|GER}} === Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Jirgens Klinsmans]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Jenss Lēmans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1969|11|10}}|caps=32|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Marsels Jansens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|11|4}}|caps=7|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Arne Frīdrihs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|29}}|caps=36|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=GER}} {{nat fs player||no=4|pos=DF|name=[[Roberts Huts]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|8|18}}|caps=16|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Sebastiāns Kēls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|13}}|caps=27|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Jenss Novotnijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|1|11}}|caps=46|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Bastians Šveinšteigers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|8|1}}|caps=28|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Torstens Fringss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|11|22}}|caps=52|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mike Hanke]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|11|5}}|caps=6|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Olivers Nēvils]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|5|1}}|caps=55|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Miroslavs Kloze]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|9}}|caps=55|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Kāns]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1969|6|15}}|caps=85|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mihaels Ballaks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|26}}|caps=65|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Geralds Asamoā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|10|3}}|caps=40|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Tomass Hiclspergers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|4|5}}|caps=15|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Lāms]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|11|11}}|caps=18|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Pērs Mertezakers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|9|29}}|caps=23|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Tims Borovskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|5|2}}|caps=20|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Bernds Šneiders]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|11|17}}|caps=64|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Lukašs Podolskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|6|4}}|caps=25|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Kristofs Mecelders]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|11|5}}|caps=22|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Davids Odonkors]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|2|21}}|caps=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Timo Hildebrands]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|5}}|caps=3|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{Nat fs end}} === {{Fb|Polija}} === Treneris: {{Flaga|Polija}} [[Pāvels Janass]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Arturs Borucs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|20}}|caps=17|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Marjušs Jops]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|8|3}}|caps=12|club=[[FC Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Severins Gancarčiks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|11|22}}|caps=2|club=[[FC Metalist Kharkiv|Metalist Kharkiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Marcins Baščiņskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|6|7}}|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=POL|caps=32}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Kamils Kosovskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|30}}|caps=45|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Jaceks Bonks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|3|24}}|caps=72|club=[[Al Rayyan Sports Club|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Radoslavs Sobolevskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|12|13}}|caps=19|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=POL}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Jaceks Kšinuveks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|5|15}}|caps=58|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Macejs Žuravskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|12}}|caps=50|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Miroslavs Šimkovjaks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|11|12}}|caps=29|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Gžegožs Rasjaks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|12}}|caps=30|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tomašs Kuščaks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|3|23}}|caps=4|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Sebastjans Mila]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|7|10}}|caps=27|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Mihals Ževlakovs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|4|22}}|caps=56|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Euzebjušs Smolareks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|9}}|caps=13|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Arkadjušs Radomskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|6|27}}|caps=20|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Darjušs Dudka]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|12|9}}|caps=7|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=POL}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Marjušs Levandovskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|18}}|caps=25|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Bartošs Bosackis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|12|20}}|caps=11|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=POL}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Pjotrs Giza]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|28}}|caps=4|club=[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]|clubnat=POL}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Ireneušs Jeļeņs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|4|9}}|caps=9|club=[[Wisła Płock]]|clubnat=POL}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|4|18}}|caps=2|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=POL}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Pāvels Brožeks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|4|21}}|caps=4|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=POL}} {{Nat fs end}} == B grupa == === {{Fb|ENG}} === Treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Svens Jērans Ēriksons]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Pols Robinsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|15}}|caps=21|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gērijs Nevils]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|2|18}}|caps=79|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ešlijs Kouls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|12|20}}|caps=46|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Stīvens Džerards]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|5|30}}|caps=42|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Rio Ferdinands]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|7}}|caps=47|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Džons Terijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|12|7}}|caps=24|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Deivids Bekhems]] ([[kapteinis (futbols)|kaptinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|5|2}}|caps=89|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Frenks Lampards]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|20}}|caps=40|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Veins Rūnijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|10|24}}|caps=29|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Maikls Ouens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|12|14}}|caps=77|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Džo Kouls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|11|8}}|caps=32|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Sols Kempbels]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|9|18}}|caps=68|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Deivids Džeimss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1970|8|1}}|caps=34|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Veins Bridžs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|8|5}}|caps=23|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Džeimijs Karagers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|1|28}}|caps=25|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Ouens Hārgrīvss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|20}}|caps=30|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Džermeins Džīness]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|2|18}}|caps=15|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Maikls Keriks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|7|28}}|caps=6|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ārons Lenons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1987|4|16}}|caps=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Stjuarts Daunings]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|7|22}}|caps=2|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Pīters Kraučs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|30}}|caps=7|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Skots Kārsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|9|3}}|caps=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Teo Volkots]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1989|3|16}}|caps=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs end}} === {{Fb|PAR}} === Treneris: {{Flaga|Urugvaja}} [[Anibals Ruiss]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Husto Viljars]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|6|30}}|caps=39|club=[[Newell's Old Boys]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Horhe Nunjess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|1|22}}|caps=15|club=[[Estudiantes de La Plata|Estudiantes]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Delio Toledo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|10|2}}|caps=30|club=[[Real Zaragoza|Zaragoza]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karloss Gamara]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|2|17}}|caps=106|club=[[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hulio Sesars Kaseress]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|5}}|caps=32|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Karloss Boners]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|10|2}}|caps=29|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=PRY}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Salvadors Kabanjass]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|8|5}}|caps=15|club=[[Chiapas F.C.|Jaguares]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Edgars Bareto]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|7|15}}|caps=15|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Roke Santakruss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|8|16}}|caps=42|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Roberto Akunja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|3|25}}|caps=93|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Djego Gavilāns]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|3|1}}|caps=39|club=[[Newell's Old Boys]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Derliss Gomess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|11|2}}|caps=5|club=[[Club Sportivo Luqueño|Sportivo Luqueño]]|clubnat=PAR}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Karloss Paredess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|16}}|caps=68|club=[[Reggina 1914|Reggina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Paulo da Silva]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|1}}|caps=33|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Hulio Sesars Mansurs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|22}}|caps=13|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Riveross]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|10|16}}|caps=9|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=PAR}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hosē Montjēls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1988|3|19}}|caps=6|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=PAR}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Nelsons Valdess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|11|28}}|caps=11|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Hulio dos Santoss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|5|7}}|caps=17|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Dante Lopess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|8|16}}|caps=7|club=[[Genoa C.F.C.|Genoa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Deniss Kaniza]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|8|29}}|caps=74|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Aldo Bobadilla]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|4|20}}|caps=5|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=PAR}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Nelsons Kveva]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|10}}|caps=35|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}} {{Nat fs end}} === {{Fb|Zviedrija}} === Treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Lāšs Lāgerbeks]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andreass Īsaksons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|3}}|caps=39|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mīkalels Nīlsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|24}}|caps=27|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ūlofs Melbergs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|9|3}}|caps=64|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Tedijs Lučičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|4|15}}|caps=81|club=[[BK Häcken|Häcken]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ēriks Edmans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|11}}|caps=37|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Tobiass Linderūts]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|21}}|caps=58|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Niklass Aleksandersons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|12|29}}|caps=87|club=[[IFK Göteborg]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Andešs Svensons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|17}}|caps=66|club=[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Frēdriks Jungbergs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|4|16}}|caps=57|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Zlatans Ibrahimovičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|3}}|caps=38|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Henriks Lāšons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|9|20}}|caps=89|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Jons Alvboge]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|8|10}}|caps=2|club=[[Viborg FF|Viborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Peters Hānsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|12|14}}|caps=13|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Frēdriks Stēnmans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|6|2}}|caps=1|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Svensons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|3|21}}|caps=1|club=[[IFK Göteborg]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Kims Šelstrems]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|8|24}}|caps=34|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Jūhans Elmanders]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|5|27}}|caps=18|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Matīass Jonsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|1|16}}|caps=53|club=[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Dāniels Andešons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|28}}|caps=47|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Markuss Ālbeks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|7|5}}|caps=56|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Kristians Vilhelmsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|12|8}}|caps=29|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Markuss Rusenberjs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|9|27}}|caps=8|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Rami Šābans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|6|30}}|caps=1|club=[[Fredrikstad FK|Fredrikstad]]|clubnat=NOR}} {{Nat fs end}} === {{Fb|TRI}} === Treneris: {{Flaga|NED}} [[Leo Bēnhakers]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Šaka Hispols]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1969|2|22}}|caps=24|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ians Kokss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|3|25}}|caps=16|club=[[Gillingham F.C.|Gillingham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Everijs Džonss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|6|18}}|caps=57|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mārvins Endrūss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|12|22}}|caps=98|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Brents Sančo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|3|13}}|caps=40|club=[[Gillingham F.C.|Gillingham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Deniss Lorenss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|8|1}}|caps=63|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kriss Berčels]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|5|5}}|caps=19|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Sids Grejs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|11|21}}|caps=39|club=[[San Juan Jabloteh]]|clubnat=TRI}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Ortiss Vaitlijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|1}}|caps=24|club=[[San Juan Jabloteh]]|clubnat=TRI}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rasels Latapijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1968|8|2}}|caps=66|club=[[Falkirk F.C.|Falkirk]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Karloss Edvardss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|10|24}}|caps=51|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Kolins Semjuels]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|8|27}}|caps=18|club=[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Kornels Glens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|10|21}}|caps=35|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Sterns Džons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|10|30}}|caps=95|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Kenveins Džounss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|10|5}}|caps=29|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Evanss Vaizs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|11|23}}|caps=16|club=[[Waldhof Mannheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Deivids Atiba Čarless]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|29}}|caps=19|club=[[W Connection]]|clubnat=TRI}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Densils Teobalds]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|6|27}}|caps=38|club=[[Falkirk F.C.|Falkirk]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Dvaits Jorks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|11|3}}|caps=54|club=[[Sydney FC]]|clubnat=AUS}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Džeisons Skotlends]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|18}}|caps=25|club=[[St Johnstone F.C.|St. Johnstone]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Kelvins Džeks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|4|29}}|caps=32|club=[[Dundee F.C.|Dundee]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Kleitons Inss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|7|12}}|caps=63|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Entonijs Vulfs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|12|23}}|caps=4|club=[[San Juan Jabloteh]]|clubnat=TRI}} {{Nat fs end}} == C grupa == === {{Fb|ARG}} === Treneris: {{Flaga|Argentīna}} [[Hosē Pekermans]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Roberto Abondansjeri]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|8|19}}|caps=22|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Roberto Ajala]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|4|14}}|caps=100|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huans Pablo Sorins]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|5|5}}|caps=71|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fabrisio Kolocīni]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|1|22}}|caps=23|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Estebans Kambjaso]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|8|18}}|caps=22|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Gabriels Heince]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|4|19}}|caps=29|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Havjērs Saviola]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|12|11}}|caps=31|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Havjers Maskerano]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|6|8}}|caps=15|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=BRA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hernans Krespo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|7|5}}|caps=55|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Huans Romans Rikelme]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|24}}|caps=31|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Karloss Tevess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|2|5}}|caps=21|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=BRA}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Leo Franko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|29}}|caps=3|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Lionels Skaloni]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|5|16}}|caps=6|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Rodrigo Palasjo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|2|5}}|caps=2|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Gabriels Milito]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|9|7}}|caps=15|club=[[Real Zaragoza|Zaragoza]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pablo Ajmars]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|11|3}}|caps=40|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Leandro Kufre]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|5|9}}|caps=2|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Maksi Rodrigess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|2}}|caps=13|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Lionels Mesi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1987|6|24}}|caps=7|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Hulio Rikardo Kruss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|10|10}}|caps=15|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Nikolass Burdiso]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|4|12}}|caps=8|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Lučo Gonsaless]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|19}}|caps=27|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Oskars Ustari]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|7|3}}|caps=0|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}} {{Nat fs end}} === {{Fb|CIV}} === Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Anrī Mišels]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Žans Žaks Tizjē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|9|7}}|caps=24|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Kanga Akale]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|3|7}}|caps=22|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Boka]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|4|2}}|caps=23|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Kolo Turē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|3|19}}|caps=42|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Didjē Zokora]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|12|14}}|caps=38|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Blēzs Kuasi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|2|2}}|caps=36|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Emerse Fā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|1|24}}|caps=14|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Bonaventure Kalū]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|1|12}}|caps=49|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Aruna Konē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|11|11}}|caps=17|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Žils Japi Japo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|1|13}}|caps=26|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Didjē Drogba]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|3|11}}|caps=32|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Abdulajs Meite]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|10|6}}|caps=18|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Marko Zoro]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|12|27}}|caps=13|club=[[A.C.R. Messina|Messina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Bakari Konē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|9|17}}|caps=16|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Aruna Dindanē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|11|26}}|caps=34|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Žerārs Gnanjāns]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|12}}|caps=6|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Sirils Domoro]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|7|22}}|caps=50|club=[[US Créteil-Lusitanos|Créteil]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Abduls Kaders Keitā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|8|6}}|caps=26|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Jaja Turē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|3|13}}|caps=14|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Gijs Demels]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|6|13}}|caps=7|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Emanuels Ebve]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|6|4}}|caps=11|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Romariks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|6|4}}|caps=8|club=[[Le Mans FC|Le Mans]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Bubakars Barī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|12|30}}|caps=6|club=[[K.S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{Nat fs end}} === {{Fb|NED}} === Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Marko van Bastens]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Edvīns van der Sārs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1970|10|29}}|caps=109|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kevs Jalins]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|9|15}}|caps=1|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Hālids Būlahrūzs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|12|28}}|caps=11|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Joriss Mateisens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|4|5}}|caps=8|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Džovanni van Bronkhorsts]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|2|5}}|caps=57|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Denī Landzāts]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|5|6}}|caps=23|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Dirks Kijts]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|7|22}}|caps=19|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Filips Koku]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1970|10|29}}|caps=97|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rūds van Nīstelrojs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|1}}|caps=51|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rafaels van der Vārts]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|2|11}}|caps=35|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Arjens Robens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|1|23}}|caps=20|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Jans Kromkamps]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|8|17}}|caps=11|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Andrē Ojers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|7|11}}|caps=19|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Džons Heitinga]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|11|15}}|caps=18|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Tims de Klers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|8}}|caps=3|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hedvigess Maduro]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|2|13}}|caps=11|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Robins van Persijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|8|6}}|caps=10|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Marks van Bommels]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|4|22}}|caps=37|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Jans Venegors of Heselinks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|7}}|caps=7|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Veslijs Sneiders]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|6|9}}|caps=23|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Raiens Bābels]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|12|19}}|caps=6|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Henks Timmers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|12|3}}|caps=2|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Mārtens Stekelenburgs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|9|22}}|caps=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{Nat fs end}} === {{Fb|Serbija un Melnkalne|3=}} === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Iļja Petkovičs]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dragoslavs Jevričs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|7|8}}|caps=40|club=[[Ankaraspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Ivans Ergičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|21}}|caps=1|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ivica Dragutinovičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|11|13}}|caps=26|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Igors Duljajs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|29}}|caps=37|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Nemaņa Vidičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|21}}|caps=20|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Gorans Gavrančičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|8|2}}|caps=25|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ogņens Koromans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|9|19}}|caps=25|club=[[Portsmouth F.C.|Portsmouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Mateja Kežmans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|12}}|caps=47|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Savo Miloševičs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|9|2}}|caps=98|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Dejans Stankovičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|9|11}}|caps=58|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Predrags Džordževičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|8|4}}|caps=34|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Kovačevičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|12|29}}|caps=3|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=BUL}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Dušans Basta]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|8|18}}|caps=2|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Nenads Džordževičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|8|7}}|caps=15|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Milans Dudičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|11|1}}|caps=11|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Dušans Petkovičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|6|13}}|caps=7|club=[[OFK Beograd]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Alberts Nads]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|10|29}}|caps=42|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Zvonimirs Vukičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|7|19}}|caps=25|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Nikola Žigičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|9|25}}|caps=11|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Mladens Krstajičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|3|4}}|caps=45|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Danijels Ļuboja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|9|4}}|caps=15|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Saša Iličs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|12|30}}|caps=32|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Vladimirs Stojkovičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|7|28}}|caps=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{Nat fs end}} == D grupa == === {{Fb|ANG}} === Treneris: {{Flaga|ANG}} [[Oliveira Gonsalvešs]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Žuau Rikardu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1970|1|7}}|caps=26|club=[[Moreirense F.C.|Moreirense]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Marku Airosa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|8|6}}|caps=2|club=[[F.C. Barreirense|Barreirense]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Žamba]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|7|10}}|caps=35|club=[[Atlético Sport Aviação|ASA]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antoniu Lebu Lebu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|29}}|caps=15|club=[[Atlético Petróleos de Luanda|Petro Atlético]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Kali (futbolists)|Kali]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|10|11}}|caps=21|club=[[F.C. Barreirense|Barreirense]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Milojs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|5|27}}|caps=11|club=[[G.D. Interclube|Interclube]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Paulu Figeiregu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|11|28}}|caps=22|club=[[Varzim S.C.|Varzim]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Andrē Makanga]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|5|14}}|caps=33|club=[[Al Salmiya Club|Al-Salmiya]]|clubnat=KUW}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mantorašs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|3|18}}|caps=11|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Akva (futbolits)|Akva]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|30}}|caps=77|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Mateušs Galianu da Košta|Mateušs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|6|19}}|caps=4|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Lama (futbolists)|Lama]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|2|1}}|caps=9|club=[[Atlético Petróleos de Luanda|Petro Atlético]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Edsons Norbē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|3}}|caps=7|club=[[F.C. Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Antoniu Mendonsa|Mendonsa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|10|9}}|caps=34|club=[[Varzim S.C.|Varzim]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Rui Markešs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|9|3}}|caps=1|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Flaviu Amadu|Flaviu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|12|20}}|caps=46|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Zē Kalanga]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|10|12}}|caps=23|club=[[Atlético Petróleos de Luanda|Petro Atlético]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Arseniu Sebaštjāu Kabungula]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|3|14}}|caps=35|club=[[Atlético Sport Aviação|ASA]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Titi Buengo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|11}}|caps=2|club=[[Clermont Foot|Clermont]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Manuels Armindu Moraišs Kange|Loku]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|12|25}}|caps=11|club=[[Primeiro Agosto]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Luišs Delgadu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|11|1}}|caps=17|club=[[Atlético Petróleos de Luanda|Petro Atlético]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mariu Ipolitu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|6|1}}|caps=1|club=[[G.D. Interclube|Interclube]]|clubnat=ANG}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Marku Abrēu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|12|8}}|caps=3|club=[[Portimonense S.C.|Portimonense]]|clubnat=POR}} {{Nat fs end}} === {{Fb|IRN}} === Treneris: {{Flaga|Horvātija}} [[Branko Ivankovičs]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ebrahims Mirzapīrs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|9|16}}|caps=64|club=[[Foolad FC|Foolad]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Mehdi Mahdavikija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|7|24}}|caps=89|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Sohrābs Bahjarizade]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|9|11}}|caps=31|club=[[Saba Battery F.C.|Saba Battery]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jahja Golmohamadi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|3|19}}|caps=69|club=[[Saba Battery F.C.|Saba Battery]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Rahmans Rezajs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|2|20}}|caps=43|club=[[A.C.R. Messina|Messina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Džavads Nekunams]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|9|7}}|caps=71|club=[[Sharjah FC|Al-Sharjah]]|clubnat=UAE}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Feridins Zandi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|26}}|caps=10|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alī Karimi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|8}}|caps=90|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Vahīds Hashemjans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|21}}|caps=28|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Alī Dājī]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1969|3|21}}|caps=147|club=[[Saba Battery F.C.|Saba Battery]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Rasūls Hatibī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|9|22}}|caps=12|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Hasans Rudbarjāns]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|7|6}}|caps=3|club=[[Pas Tehran F.C.|Pas]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Huseins Kābi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|9|23}}|caps=44|club=[[Foolad FC|Foolad]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Andraniks Teimurjans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|3|6}}|caps=7|club=[[Abu Moslem]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Arašs Borhanī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|9|14}}|caps=20|club=[[Pas Tehran F.C.|Pas]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Reza Enajatī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|23}}|caps=15|club=[[Esteghlal FC|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Džavads Kazemjans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|4|23}}|caps=25|club=[[Persepolis FC|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Moharams Navidkija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|11|1}}|caps=24|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Amīrs Huseins Sadegi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|9|6}}|caps=1|club=[[Esteghlal FC|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Muhammeds Nosrati]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|1|11}}|caps=44|club=[[Pas Tehran F.C.|Pas]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mezrads Madanči]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|10|12}}|caps=6|club=[[Persepolis FC|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Vahīds Taleblo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|5|26}}|caps=1|club=[[Esteghlal FC|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Masūds Šodžajs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|6|9}}|caps=3|club=[[Saipa FC|Saipa]]|clubnat=IRN}} {{Nat fs end}} === {{Fb|MEX}} === Treneris: {{Flaga|Argentīna}} [[Rikardo La Volpe]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Osvaldo Sančess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|9|21}}|caps=70|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kaludio Suaress]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1968|12|17}}|caps=178|club=[[Chivas USA]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Karloss Salsido]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|4|2}}|caps=32|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Markess]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|13}}|caps=65|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Rikardo Osorio]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|3|30}}|caps=39|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Hererdo Torado]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|30}}|caps=56|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Zinja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|5|23}}|caps=32|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Pavels Pardo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|26}}|caps=125|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hareds Borherti]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|8|14}}|caps=75|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Giljermo Franko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|11|3}}|caps=7|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Ramons Moraless]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|10|10}}|caps=46|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Hosē de Hesuss Korona]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|26}}|caps=6|club=[[Tecos F.C.|Tecos]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Giljermo Očoa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|7|13}}|caps=1|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Gonzalo Pineda]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|10|19}}|caps=30|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Hosē Antonio Kastro]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|8|11}}|caps=12|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Mario Mendess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|6|1}}|caps=32|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Fransisko Fonseka]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|2}}|caps=29|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Andress Gvardado]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|9|28}}|caps=7|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Omars Bravo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|3|4}}|caps=33|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Rafaels Garsija Torress]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|8|14}}|caps=52|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Hesuss Arelano]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|5|8}}|caps=69|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Fransisko Havjers Rodrigess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|20}}|caps=32|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Luiss Ernesto Peress]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|12}}|caps=52|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}} {{Nat fs end}} === {{Fb|POR}} === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Luišs Felipe Skolari]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Rikardu (futbolists, dzimis 1976. gadā)|Rikardu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|2|11}}|caps=49|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Paulu Ferreira]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|18}}|caps=30|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Marku Kaneira]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|9}}|caps=14|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rikardu Košta]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|5|16}}|caps=3|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fernandu Meira]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|5}}|caps=30|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Koštinja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|12|1}}|caps=44|club=[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Luišs Figu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|11|4}}|caps=120|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Armandu Teišeira|Petits]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|25}}|caps=36|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|4|28}}|caps=82|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ugu Vjana]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|1|15}}|caps=21|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Simau Sabrosa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|31}}|caps=43|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Kims (futbolists)|Kims]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|11|13}}|caps=24|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Migels Monteiru]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|4}}|caps=28|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Nunu Valente]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|9|12}}|caps=23|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Luišs Boa Morte]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|4}}|caps=24|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Rikardu Karvaļu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|5|18}}|caps=24|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|2|5}}|caps=32|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Maniše]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|11|11}}|caps=31|club=[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Tjagu Mendešs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|5|2}}|caps=22|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Deku]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|27}}|caps=35|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Nunu Gomišs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|5}}|caps=53|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Paulu Santušs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|11}}|caps=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Elders Puštiga]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|8|2}}|caps=24|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{Nat fs end}} == E grupa == === {{Fb|CZE}} === Treneris: {{Flaga|Čehija}} [[Karels Brikners]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Petrs Čehs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|5|20}}|caps=41|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Zdeņeks Grigera]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|5|14}}|caps=41|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pāvels Marešs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|1|18}}|caps=10|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Tomāšs Galāseks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|1|15}}|caps=49|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Radoslavs Kovāčs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|11|11}}|caps=6|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Mareks Jankulovskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|9}}|caps=48|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Libors Sionko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|2|1}}|caps=17|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Karels Poborskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|3|30}}|caps=115|club=[[S.K. Dynamo České Budějovice|Dynamo České Budějovice]]|clubnat=CZE}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Jans Kollers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|3|30}}|caps=68|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tomāšs Rosickis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|10|4}}|caps=54|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Pāvels Nedveds]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|8|30}}|caps=87|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Vratislavs Lokvencs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|9|27}}|caps=72|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Martins Jirāneks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|25}}|caps=24|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Davids Jarolīms]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|17}}|caps=3|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Milans Barošs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|28}}|caps=49|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Jaromīrs Blažeks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|29}}|caps=11|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Jirži Štajners]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|5|27}}|caps=21|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Mareks Heincs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|4}}|caps=28|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Jans Polāks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|3|14}}|caps=18|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Jaroslavs Plašils]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|1|5}}|caps=14|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Tomāšs Ūjfaluši]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|3|24}}|caps=48|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Davids Rozentāls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|7|5}}|caps=22|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Antoņīns Kinskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|5|31}}|caps=5|club=[[Saturn Ramenskoye]]|clubnat=RUS}} {{Nat fs end}} === {{Fb|GHA}} === Treneris: {{Flaga|Serbija}} [[Ratomirs Dujkovičs]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Samijs Adžei]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|9|1}}|caps=31|club=[[F.C. Ashdod|Ashdod]]|clubnat=ISR}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Hanss Sarpei]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|6|28}}|caps=7|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=3|pos=FW|name=[[Asamoa Gjans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|11|22}}|caps=13|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Samuels Kufūrs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|3}}|caps=58|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Džons Mensā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|11|29}}|caps=33|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Emanuels Papo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|3|3}}|caps=27|club=[[Hapoel Kfar Saba F.C.|Hapoel Kfar Saba]]|clubnat=ISR}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Iliasu Šilla]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|10|26}}|caps=2|club=[[Asante Kotoko]]|clubnat=GHA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Maikls Esjēns]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|12|3}}|caps=17|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Dereks Boatengs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|5|2}}|caps=11|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Stīvens Apia]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|12|24}}|caps=42|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Sallijs Muntari]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|8|27}}|caps=16|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Alekss Tačī-Mensā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|2|15}}|caps=5|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Habibs Muhameds]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|12|10}}|caps=1|club=[[King Faisal Babes]]|clubnat=GHA}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Metjū Amoa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|10|24}}|caps=16|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Džons Peintsils]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|6|15}}|caps=21|club=[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Džordžs Ovu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|6|17}}|caps=6|club=[[Ashanti Gold SC|Ashanti Gold]]|clubnat=GHA}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Denjels Kuaje]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|12|25}}|caps=7|club=[[Accra Hearts of Oak Sporting Club|Hearts of Oak]]|clubnat=GHA}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Eriks Ado]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|12}}|caps=6|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Razaks Pimpongs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|12|30}}|caps=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Oto Ado]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|6|9}}|caps=13|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Isā Ahmeds]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|5|24}}|caps=10|club=[[Randers FC|Randers]]|clubnat=DEN}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Ričards Kingstons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|13}}|caps=33|club=[[Ankaraspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Haminu Dramans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|4|1}}|caps=7|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB|natvar=2004}} {{Nat fs end}} === {{Fb|ITA}} === Treneris: {{Flaga|Itālija}} [[Marčello Lipi]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džanluidži Bufons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|1|28}}|caps=60|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristjans Dzakardo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|12|21}}|caps=12|club=[[Palermo F.C.|Palermo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Fabio Groso]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|11|28}}|caps=17|club=[[Palermo F.C.|Palermo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Daniele De Rosi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|7|24}}|caps=17|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fabio Kannavaro]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|9|13}}|caps=93|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Andrea Bardzalji]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|5|8}}|caps=8|club=[[Palermo F.C.|Palermo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Alesandro Del Pjēro]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|11|9}}|caps=74|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dženaro Gatuzo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|1|9}}|caps=43|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Luka Toni]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|26}}|caps=18|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Frančesko Toti]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|27}}|caps=51|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Alberto Džilardīno]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|7|5}}|caps=15|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Andželo Peruci]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1970|2|16}}|caps=31|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Alesandro Nesta]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|3|19}}|caps=74|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=14|pos=GK|name=[[Marko Amelja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|4|2}}|caps=1|club=[[A.S. Livorno Calcio|Livorno]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Vinčenco Jakvinta]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|11|21}}|caps=12|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Mauro Kamoranēzi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|10|4}}|caps=21|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Simone Barone]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|4|30}}|caps=13|club=[[Palermo F.C.|Palermo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Filipo Indzagi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|8|9}}|caps=49|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Džanluka Dzambrota]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|2|19}}|caps=52|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Simone Perota]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|9|17}}|caps=24|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Andrea Pirlo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|19}}|caps=24|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Masimo Odo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|6|14}}|caps=20|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Materaci]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|8|19}}|caps=28|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{Nat fs end}} === {{Fb|USA}} === Treneris: {{Flaga|ASV}} [[Brūss Arena]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Tims Hauards]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1979|3|6|df=y}}|caps=16|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kriss Olbraits]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1979|1|14|df=y}}|caps=20|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Karloss Bokanegra]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1979|5|25|df=y}}|caps=40|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Pablo Mastroeni]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1976|8|26|df=y}}|caps=48|club=[[Kolorādo "Rapids"|Colorado Rapids]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Džons O'Braiens]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1977|8|29|df=y}}|caps=31|club=[[Chivas USA]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Stīvs Čerandolo]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1979|2|19|df=y}}|caps=35|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Edijs Lūiss]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1974|5|17|df=y}}|caps=69|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Klints Dempsijs]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1983|3|9|df=y}}|caps=21|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Edijs Džonsons]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1984|3|31|df=y}}|caps=18|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Klaudio Reina]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|2006|6|9|1973|7|20|df=y}}|caps=109|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Braiens Čings]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1978|5|24|df=y}}|caps=20|club=[[Hjūstonas "Dynamo"|Houston Dynamo]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Gregs Berhalters]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1973|8|1|df=y}}|caps=44|club=[[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Džimijs Konrāds]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1977|2|12|df=y}}|caps=15|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Bens Olsens]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1977|5|3|df=y}}|caps=34|club=[[D.C. United]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Bobijs Konvejs]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1983|5|27|df=y}}|caps=39|club=[[Reading F.C.|Reading]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Džošs Vulfs]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1977|2|25|df=y}}|caps=47|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Damarkuss Bīzlijs]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1982|5|24|df=y}}|caps=58|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Keisijs Kellers]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1969|11|29|df=y}}|caps=93|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=19|pos=GK|name=[[Markuss Hānemans]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1972|6|15|df=y}}|caps=6|club=[[Reading F.C.|Reading]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Braiens Makbraids]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1972|6|19|df=y}}|caps=92|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Lendons Donovans]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1982|3|4|df=y}}|caps=81|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Oguči Oņevu]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1982|5|13|df=y}}|caps=14|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Edijs Poups]]|age={{birth date and age2|2006|6|9|1973|12|24|df=y}}|caps=80|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}} {{Nat fs end}} == F grupa == === {{Fb|AUS}} === Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Gīss Hidinks]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Marks Švarcers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|10|6}}|caps=37|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Lūkass Nīls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|3|9}}|caps=25|club=[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Kreigs Mūrs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|12|12}}|caps=33|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Tims Kehils]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|12|6}}|caps=16|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Džeisons Kulina]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|8|5}}|caps=13|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tonijs Popovičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|7|4}}|caps=56|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Brets Emertons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|22}}|caps=48|club=[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Josips Skoko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|12|10}}|caps=46|club=[[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Marks Viduka]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|10|9}}|caps=33|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Harijs Kjūels]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|9|22}}|caps=20|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Stens Lazaridiss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|8|16}}|caps=59|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Ante Kovičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|6|13}}|caps=1|club=[[Hammarby IF|Hammarby]]|clubnat=SWE}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Vinss Grella]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|5}}|caps=17|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Skots Čiperfīlds]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|12|30}}|caps=46|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Džons Aloisi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|2|5}}|caps=41|club=[[Deportivo Alavés|Alavés]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Maikls Bošams]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|3|8}}|caps=2|club=[[Central Coast Mariners FC|Central Coast Mariners]]|clubnat=AUS}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ārčijs Tompsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|10|23}}|caps=20|club=[[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]|clubnat=AUS}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Žeļko Kalacs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|16}}|caps=52|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Džošua Kenedijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|8|20}}|caps=1|club=[[Dynamo Dresden]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Lūks Vilkšīrs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|2}}|caps=8|club=[[Bristol City F.C.|Bristol City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mails Sterjovskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|27}}|caps=22|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Marks Miligans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|8|4}}|caps=1|club=[[Sydney FC]]|clubnat=AUS}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Marks Brešano]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|11}}|caps=24|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{Nat fs end}} === {{Fb|BRA}} === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Karlušs Albertu Parreira]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dida]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|10|7}}|caps=86|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kafu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1970|6|7}}|caps=138|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lusiu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|5|8}}|caps=50|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Huans (futbolists)|Huans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|1}}|caps=38|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Emersons Ferreira da Roza|Emersons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|4|4}}|caps=70|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Robertu Karlušs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|4|10}}|caps=121|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Adrianu Leite Ribeiru|Adrianu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|2|17}}|caps=32|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Kakā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|4|22}}|caps=38|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ronaldu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|22}}|caps=92|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ronaldiņu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|3|21}}|caps=63|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Zē Robertu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|7|6}}|caps=79||club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Rožeiru Seni]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|1|22}}|caps=15|club=[[São Paulo FC|São Paulo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Sisiņu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|6|24}}|caps=10|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Luizau]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|2|13}}|caps=19|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Krištianu Markiss Gomišs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|6|3}}|caps=16|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Žilbertu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|4|25}}|caps=9|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Žilbertu Silva]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|10|7}}|caps=36|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Mineiru]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|8|2}}|caps=2|club=[[São Paulo FC|São Paulo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Žuniņu Pernambukanu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|1|30}}|caps=37|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Rikardiņu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|5|23}}|caps=19|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=BRA}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Fredži]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|10|3}}|caps=3|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Žulju Sezars]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|9|3}}|caps=11|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Robinju]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|1|25}}|caps=23|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{Nat fs end}} === {{Fb|CRO}} === Treneris: {{Flaga|Horvātija}} [[Zlatko Kraņčars]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Stipe Pletikosa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|8}}|caps=50|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Darijo Srna]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|5|1}}|caps=36|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Josips Šimuničs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|2|18}}|caps=42|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Roberts Kovačs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|4|6}}|caps=56|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Igors Tudors]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|4|16}}|caps=52|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Jurica Vranešs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|31}}|caps=24|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Dario Šimičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|11|12}}|caps=80|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Babičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|1|28}}|caps=33|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Dado Pršo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|11|5}}|caps=29|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Niko Kovačs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|10|15}}|caps=58|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Mario Tokičs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|6|23}}|caps=28|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Džojs Didulica]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|10|14}}|caps=4|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Stjepans Tomass]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|3|6}}|caps=48|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|9|9}}|caps=5|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Ivans Leko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|2|7}}|caps=13|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Jerko Leko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|4|9}}|caps=36|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ivans Klasničs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|29}}|caps=20|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ivica Oličs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|9|14}}|caps=36|club=[[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Niko Kraņčars]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|8|13}}|caps=21|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Antonijs Šeričs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|15}}|caps=14|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Boško Balabans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|10|15}}|caps=27|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Ivans Bošņaks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|6}}|caps=13|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Tomislavs Butina]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|3|30}}|caps=28|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{Nat fs end}} === {{Fb|JAP}} === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Ziku]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Seigo Naradzaki]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|4|15}}|caps=50|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Terujuki Moniva]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|9|8}}|caps=8|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jūiči Komano]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|7|25}}|caps=8|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Jasuhito Endo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|28}}|caps=40|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Cunejasu Mijamoto]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|2|7}}|caps=69|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Kodži Nakata]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|7|9}}|caps=55|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Hidetoši Nakata]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|1|22}}|caps=74|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Micuo Ogasavara]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|5}}|caps=51|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Naohiro Takahara]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|6|4}}|caps=41|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Šunsuke Nakamura]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|24}}|caps=60|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Seiičiro Maki]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|8|7}}|caps=10|club=[[JEF United Ichihara Chiba|JEF United]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Joiči Doi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|7|25}}|caps=4|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Acuši Janagisava]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|27}}|caps=56|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Alesandru Santuss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|7|20}}|caps=72|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Takaši Fukuniši]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|1}}|caps=62|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Masaši Oguro]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|5|4}}|caps=18|club=[[Grenoble Foot 38|Grenoble]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Džuniči Inamoto]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|9|18}}|caps=63|club=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Šindži Ono]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|9|27}}|caps=54|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Keisuke Cuboi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|9|16}}|caps=33|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Keidži Tamada]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|4|11}}|caps=39|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Akira Kadži]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|13}}|caps=43|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Jūdži Nakadzava]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|2|25}}|caps=50|club=[[Yokohama F. Marinos]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Jošikacu Kavaguči]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|8|15}}|caps=89|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=JPN}} {{Nat fs end}} == G grupa == === {{Fb|FRA}} === Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Raimons Domeneks]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mikaels Landro]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|5|14}}|caps=3|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Žans Alēns Bumsongs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|12|14}}|caps=19|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ēriks Abidāls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|9|11}}|caps=8|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Patriks Vieira]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|6|23}}|caps=87|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Viljams Galā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|17}}|caps=40|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Klods Makelele]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|2|18}}|caps=43|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Florāns Maluda]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|6|13}}|caps=13|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Vikašs Doraso]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|10|10}}|caps=16|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sidnijs Govū]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|7|27}}|caps=19|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zinedins Zidāns]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|6|23}}|caps=102|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Silvēns Viltords]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|5|10}}|caps=80|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Tjerī Anrī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|17}}|caps=78|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Mikaēls Silvestrs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|8|9}}|caps=39|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Luijs Sahā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|8|8}}|caps=9|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lilians Tirāms]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|1|1}}|caps=114|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Fabjēns Bartēzs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|6|28}}|caps=80|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Gaēls Živē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|9}}|caps=11|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Alū Diarra]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|7|15}}|caps=9|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Villijs Saņols]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|3|18}}|caps=38|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Davids Trezegē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|10|15}}|caps=63|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Paskāls Šimbonda]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|21}}|caps=1|club=[[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Franks Riberī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|4|7}}|caps=3|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Gregorī Kupē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|31}}|caps=18|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{Nat fs end}} === {{Fb|KOR}} === Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Lee Woon-jae]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|4|26}}|caps=97|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kim Young-chul]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|6|30}}|caps=12|club=[[Seongnam FC|Seongnam Ilhwa Chunma]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Kim Dong-jin]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|1|29}}|caps=34|club=[[FC Seoul]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Choi Jin-cheul]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|3|26}}|caps=62|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Kim Nam-il]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|3|14}}|caps=66|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Kim Jin-kyu]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|2|16}}|caps=23|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Paks Čisons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|2|25}}|caps=60|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Kim Do-heon]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|7|14}}|caps=75|club=[[Seongnam FC|Seongnam Ilhwa Chunma]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ahn Jung-hwan]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|1|27}}|caps=61|club=[[MSV Duisburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Park Chu-young]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|7|10}}|caps=18|club=[[FC Seoul]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Seol Ki-hyeon]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|8}}|caps=67|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Lee Young-pyo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|4|23}}|caps=85|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Lee Eul-yong]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|9|8}}|caps=47|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Lee Chun-soo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|7|9}}|caps=62|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Baek Ji-hoon]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|2|28}}|caps=12|club=[[FC Seoul]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Chung Kyung-ho]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|5|22}}|caps=40|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Gwangju Sangmu Phoenix]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Lee Ho (footballer, born 1984)|Lee Ho]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|10|22}}|caps=11|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Kim Sang-sik]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|12|17}}|caps=42|club=[[Seongnam FC|Seongnam Ilhwa Chunma]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Cho Jae-jin]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|7|9}}|caps=21|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=JPN}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Kim Yong-dae]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|10|11}}|caps=15|club=[[Seongnam FC|Seongnam Ilhwa Chunma]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Kim Young-kwang]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|6|28}}|caps=6|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Song Chong-gug]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|20}}|caps=51|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=KOR}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Cho Won-hee]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|4|17}}|caps=13|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=KOR}} {{Nat fs end}} === {{Fb|SUI}} === Treneris: {{Flaga|Šveice}} [[Jakobs Kūns]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Paskāls Cūberbīlers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1971|1|8}}|caps=40|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Johans Džurū]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1987|1|18}}|caps=2|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ludoviks Manjē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|20}}|caps=30|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Filipe Sendeross]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|2|14}}|caps=12|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Ksavjērs Margairazs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|1|17}}|caps=3|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Johans Fogels]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|3|8}}|caps=85|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Rikardo Kabanjass]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|17}}|caps=37|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Rafaēls Vikī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|4|26}}|caps=67|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksandrs Frejs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|7|15}}|caps=45|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Daniels Žiņaks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|8|28}}|caps=22|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Marko Štrellers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|6|18}}|caps=10|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Djego Benaljo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|9|8}}|caps=1|club=[[C.D. Nacional|Nacional]]|clubnat=POR}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Stenfāns Grihtings]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|3|30}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Davids Degens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|2|15}}|caps=3|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Blerims Džemaili]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|4|12}}|caps=3|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Trankillo Barneta]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|5|22}}|caps=13|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Kristofs Špihers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|3|30}}|caps=21|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Mauro Lustrineli]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|2|26}}|caps=5|club=[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Valons Behrami]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|4|19}}|caps=6|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Patriks Millers]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|12|17}}|caps=64|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Fabio Koltorti]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|12|3}}|caps=2|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Hakans Jakins]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|2|22}}|caps=46|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Filips Degens]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|2|15}}|caps=15|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{Nat fs end}} === {{Fb|TOG}} === Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Oto Fisters]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Uro Nimini Caniri]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|12|31}}|caps=9|club=[[Djoliba AC|Djoliba]]|clubnat=MLI}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Darē Nibombē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|6|16}}|caps=16|club=[[R.A.E.C. Mons|Mons]]|clubnat=BEL}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Žans Pols Abalo]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|6|26}}|caps=65|club=[[APOEL FC|APOEL]]|clubnat=CYP}} {{nat fs player|no=4|pos=FW|name=[[Emanuels Adebajors]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|2|26}}|caps=29|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Masamaso Cangajs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|8|8}}|caps=34|club=[[Benevento Calcio|Benevento]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Jao Azjavons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|11|30}}|caps=32|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mustafa Salifū]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|6|1}}|caps=34|club=[[Stade Brestois 29|Brest]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Kuami Agbo]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|12|28}}|caps=4|club=[[K.S.K. Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Tomass Dosevī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|3|6}}|caps=10|club=[[Valenciennes FC|Valenciennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Šerifs Turē Mamā]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|1|13}}|caps=39|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Roberts Malms]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|8|21}}|caps=1|club=[[Stade Brestois 29|Brest]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Ērisk Akoto]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|7|20}}|caps=32|club=[[VfB Admira Wacker Mödling|Admira Wacker]]|clubnat=AUT}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Ričmonds Forsons]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|5|23}}|caps=8|club=[[Jeanne d'Arc Poiré|Poiré]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Adekambi Olfadē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|7}}|caps=24|club=[[Al Siliyah|Al-Siliyah]]|clubnat=QAT}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Aleksiss Romao]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|1|18}}|caps=11|club=[[CS Louhans-Cuiseaux|Louhans-Cuiseaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Kosi Agasa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|7|2}}|caps=49|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Muhameds Kaders]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|8}}|caps=46|club=[[En Avant de Guingamp|Guingamp]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jao Žuniors Senaja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|4|19}}|caps=16|club=[[SC Young Fellows Juventus|YF Juventus]]|clubnat=SUI}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Ludoviks Asemosa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|9|18}}|caps=5|club=[[Ciudad de Murcia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Afo Erasa]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|2|19}}|caps=6|club=[[AS Moulins|Moulins]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Franks Atsū]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|8|1}}|caps=13|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Kodžovi Obilale]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|10|8}}|caps=0|club=[[Étoile Filante (Lomé)|Étoile Filante]]|clubnat=TOG}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Asimū Turē]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1988|1|1}}|caps=1|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{Nat fs end}} == H grupa == === {{Fb|KSA}} === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Markoss Paketa]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds al-Dāja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|8|2}}|caps=175|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ahmeds al-Duhi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|10|25}}|caps=68|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Rida Tukars]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|11|29}}|caps=37|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hameds al-Mintašari]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|6|22}}|caps=32|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Naifs al-Kadi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|3}}|caps=28|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Omārs al-Gamdi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|4|11}}|caps=38|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Mohameds Amins]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|4|29}}|caps=16|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mohameds Nurs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|2|26}}|caps=63|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sami al-Džabirs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|11}}|caps=160|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mohameds al-Šalhibs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|12|8}}|caps=48|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Sāds al-Harti]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|2|3}}|caps=15|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Abdulazīzs Hasrans]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|7|31}}|caps=19|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Huseins Sulaimani]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|1|21}}|caps=97|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Saūds Hariri]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|7|8}}|caps=34|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Ahmeds al-Bahri]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|9|18}}|caps=11|club=[[Ettifaq FC|Al Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Haleds Azīzs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|7|14}}|caps=14|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Mohameds al-Biši]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1987|5|3}}|caps=0|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Navafs al-Tamjats]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|6|28}}|caps=56|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Mohameds Masads]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|2|17}}|caps=5|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Jāsirs al-Kahtani]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|10|10}}|caps=45|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Mabruks Zeids]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|11}}|caps=33|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mohameds Hidža]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|3|15}}|caps=8|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Maleks Muazs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|8|10}}|caps=5|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{Nat fs end}} === {{Fb|ESP}} === Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Luiss Aragoness]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ikers Kasiljass]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|5|20}}|caps=58|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mičels Salgado]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|10|22}}|caps=50|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mariano Pernija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|5|4}}|caps=1|club=[[Getafe CF|Getafe]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karloss Marčena]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|7|31}}|caps=27|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Karless Pujols]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|4|13}}|caps=47|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Davids Albelda]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|9|1}}|caps=33|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rauls Gonsaless|Rauls]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]]) |age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|6|27}}|caps=95|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Šavi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|1|25}}|caps=36|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Fernando Torress]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|3|20}}|caps=30|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hosē Antonio Rejess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|9|1}}|caps=19|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Luiss Havjērs Garsija Sanss|Luiss Garsija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|6|24}}|caps=10|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Antonio Lopess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|9|13}}|caps=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Andress Injesta]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|5|11}}|caps=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Šavi Alonso]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|11|25}}|caps=26|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Serhio Ramoss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|3|30}}|caps=11|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Markoss Senna]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|17}}|caps=3|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hoakins]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|7|21}}|caps=38|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Sesks Fabregass]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1987|5|4}}|caps=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=19|pos=GK|name=[[Santjago Kanjisaress]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1969|12|18}}|caps=45|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Huanito]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|7|23}}|caps=15|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Davids Vilja]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|12|3}}|caps=8|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Pavlo Ibanjess]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|8|3}}|caps=11|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Hosē Manuels Reina|Pepe Reina]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|8|31}}|caps=3|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{Nat fs end}} === {{Fb|TUN}} === Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Rožē Lemērs]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Alī Bumnižēls]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1966|4|13}}|caps=48|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Karīms Esediri]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|7|29}}|caps=7|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=NOR}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Karīms Hagi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|1|21}}|caps=26|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Aledins Jahija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|9|26}}|caps=13|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=5|pos=FW|name=[[Ziāds Žaziri]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|7|12}}|caps=61|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Hatēms Trabelsi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1977|1|25}}|caps=56|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Haikels Gumamdija]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|12|22}}|caps=13|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mehdī Nafti]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|28}}|caps=29|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Jasīns Šihaui]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|9|2}}|caps=1|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kaiss Godbane]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|1|7}}|caps=89|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Fransileudo Santoss]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|3|20}}|caps=28|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Džavārs Mnari]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|11|8}}|caps=37|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Riāds Buazizi]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1973|4|8}}|caps=85|club=[[Kayseri Erciyesspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Adels Šedlī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|16}}|caps=38|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Radhī Žaidī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|8|30}}|caps=89|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Adels Nefzī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|3|16}}|caps=0|club=[[US Monastir (football)|Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Šauki Bens Saada]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|7|1}}|caps=11|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Davids Žemalī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|12|13}}|caps=2|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Anīss Ajarī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1982|2|16}}|caps=24|club=[[Samsunspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Hameds Namuši]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|1|12}}|caps=14|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Karīms Saīdi]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|3|24}}|caps=15|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Hamdī Kasrauī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|1|18}}|caps=6|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Sofjāns Melitī]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|8|18}}|caps=14|club=[[Gaziantepspor]]|clubnat=TUR}} {{Nat fs end}} === {{Fb|UKR}} === Treneris: {{Flaga|Ukraina}} [[Olehs Blohins]] {{Nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Oleksandrs Šovkovskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|1|2}}|caps=68|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Andrijs Nesmačnijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|2|28}}|caps=49|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Oleksandrs Jacenko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|2|24}}|caps=1|club=[[FC Kharkiv|Kharkiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Anatolijs Timoščuks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|3|30}}|caps=55|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[VOlodimirs Jezerskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|11|15}}|caps=24|club=[[FC Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Andrijs Rusols]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|1|16}}|caps=23|club=[[FC Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Andrijs Ševčenko]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|9|29}}|caps=64|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Olehs Šelajevs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1976|11|5}}|caps=19|club=[[FC Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Olehs Husjevs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1983|4|25}}|caps=25|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Andrijs Voroņins]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|7|21}}|caps=32|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Serhijs Rebrovs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1974|6|3}}|caps=70|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Andrijs Pjatovs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1984|6|28}}|caps=1|club=[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Dmitro Čigrinskis]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|11|7}}|caps=0|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Andrijs Husins]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1972|12|11}}|caps=64|club=[[FC Krylya Sovetov Samara|Krylya Sovetov Samara]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Artems Milevskijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1985|1|12}}|caps=0|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Andrijs Vorobejs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1978|11|29}}|caps=53|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Vladislavs Vaščuks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1975|1|2}}|caps=58|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Serhijs Nazarenko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1980|2|16}}|caps=15|club=[[FC Dnipro|Dnipro Dnipropetrovsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Maksims Kaliničenko]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|26}}|caps=21|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Oleksijs Bjeliks]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|2|15}}|caps=15|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Ruslans Rotaņs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1981|10|29}}|caps=19|club=[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Sviderskijs]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1979|1|1}}|caps=6|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Bohdans Šusts]]|age={{birth date and age2|df=y|2006|6|9|1986|3|4}}|caps=2|club=[[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=UKR}} {{Nat fs end}} == Atsauces == == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/2006germany/teams 2006. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi] {{en ikona}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] a4ocwohcx9lxcqipleqyny75rhy1ka1 Emanuels Ebve 0 493665 3672409 3477810 2022-08-18T18:44:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1983|6|4}} | ntupdate = | image = Emmanuel Eboue 2012.JPG | caption = Ebve 2012. gadā | nationalgoals1 = 3 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2004–2013 | nationalcaps1 = 79 | pcupdate = | name = | goals5 = 0 | playername = Emanuels Ebve | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2001–2002 | years2 = 2002–2004 | years3 = 2004–2011 | years4 = 2011–2015 | totalcaps = 344 | height = 178 | caps5 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | caps1 = 25 | caps2 = 70 | caps3 = 132 | caps4 = 77 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[ASEC Mimosas]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[K.S.K. Beveren|Beveren]] | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years5 = 2016 | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 3 | goals3 = 9 | goals4 = 5 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | totalgoals = 17 }}'''Emanuels Ebve''' ({{Val|fr|Emmanuel Eboué}}, dzimis {{Dat|1983|6|4}}) ir bijušais [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Kotdivuāras futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeru sāka Kotdivuāras komandā ''[[ASEC Mimosas]]'', vēlāk pārcēlies uz [[Eiropa|Eiropu]], lai spēlētu [[Beļģija]]s komandā [[K.S.K. Beveren|''Beveren'']]. Savu karjeras lielāko daļu aizvadījis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Arsenal FC|''Arsenal'']], kur viņš spēlēja no 2004. līdz 2011. gadam. Kopumā ''Arsenal'' sastāvā nospēlējis 214 spēles, ieskaitot 2006. gada [[UEFA Čempionu līga]]s finālu. Vēlāk viņš pievienojās [[Turcija]]s klubam [[Stambulas "Galatasaray"|Stambulas "''Galatasaray''"]], kur viņš izcīnīja kopumā piecas trofejas. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2004. gadā. Piedalījies piecos ''[[Copa América]]'' finālturnīros, kā arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]. un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011–12, 2012–13, 2014–15 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14 * [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013, 2015 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ebve, Emanuels}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] oob4cyigrrogyvhygy17u9j3h0fbkxb Harijs Kjūels 0 493908 3672425 3491269 2022-08-18T18:46:09Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1978|9|22}} | nationalgoals3 = 17 | name = | playername = Harijs Kjūels | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1996–2003 | years2 = 2003–2008 | years3 = 2008–2011 | years4 = 2011–2012 | caps6 = 16 | clubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Heart FC|Melbourne Heart]] | goals6 = 2 | years6 = 2013–2014 | nationalcaps3 = 58 | nationalteam3 = {{fb|AUS}} | nationalcaps1 = 10 | nationalyears3 = 1996–2012 | totalcaps = 381 | totalgoals = 90 | managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] (jaunieši) | manageryears1 = 2015–2017 | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Crawley Town F.C.|Crawley Town]] | manageryears2 = 2017–2018 | managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Notts County F.C.|Notts County]] | manageryears3 = 2018 | managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]] | manageryears4 = 2020–2021 | managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Barnet F.C.|Barnet]] | pcupdate = | nationalyears1 = 1994–1995 | birth_place = | goals2 = 12 | caps1 = 181 | caps2 = 93 | caps3 = 63 | caps4 = 25 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | clubs4 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]] | countryofbirth = {{vieta|Austrālija|Sidneja}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Barnet F.C.|Barnet]] (treneris) | goals1 = 45 | goals3 = 22 | nationalyears2 = 1997 | goals4 = 8 | clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]] | years5 = 2012–2013 | caps5 = 3 | goals5 = 1 | height = 180 | image = HarryKewell.jpg | caption = Kjūels 2008. gadā | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20 | manageryears5 = 2021– }}'''Harijs Kjūels''' ({{Val|en|Harry Kewell}}, dzimis {{Dat|1978|9|22}}) ir [[Austrālija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']], [[Liverpool FC|''Liverpool'']], [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], [[Melbourne Victory FC|''Melbourne Victory'']], [[Al-Gharafa SC|''Al-Gharafa'']] un [[Melbourne Heart FC|''Melbourne Heart'']]. Spēlējot ''Leeds United'' komandā, Kjūels 2000. gadā tika atzīts par [[PFA gada labākais jaunais spēlētājs|PFA gada labāko jauno spēlētāju]]. 2001. gadā nominēts [[Zelta bumba]]s balvai. Ar ''Liverpool'' komandu 2005. gadā uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]]. [[Austrālijas futbola izlase]]s sastāvā Kjūels 58 spēlēs guva 17 vārtus. Izlasi pārstāvējis [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Pārsvarā spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|malējā uzbrucēja]] pozīcijā, bet spēlējis arī kā [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]]. 2012. gadā Austrālijas līdzjutēju, spēlētāju un mediju vērtējumā Kjūels tika atzīts par Austrālijas labāko futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/2931/go-global/2012/07/13/3238656/harry-kewell-named-australias-best-ever-footballer-at-gala|title=Harry Kewell named Australia's best ever footballer at gala awards {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2021-09-20}}</ref> == Sasniegumi == '''Liverpool''' * [[FA kauss]]: 2005–06 * [[UEFA Čempionu līga]]: 2004–05 '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2008 '''Austrālija''' * [[Okeānijas Nāciju kauss]]: 2004 '''Individuālie sasniegumi''' * PFA gada labākais jaunais spēlētājs: 1999–2000 * Okeānijas gada futbolists: 1999, 2001, 2003 * [[Leeds United F.C.|''Leeds United'']] gada labākais spēlētājs: 1999–2000 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kjūels, Harijs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Jaundienvidvelsā dzimušie]] 3281y2j3a2h6hom9dyeyv07qpkn6n29 Veidne:TTT Rīga spēlētājas 10 494460 3672203 3484261 2022-08-18T14:21:06Z Biafra 13794 Ieva nav. wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = TTT Rīga spēlētājas | rādīt_sastāvu = jā | bg = purple | fg = #F36F20 | komanda = TTT Rīga | komanda_saite = Rīgas TTT | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 1 [[Džasmīne Tomasa|Tomasa]] * 3 [[Džeida Lūisa|Lūisa]] * 4 [[Raina Tomašicka|Tomašicka]] * 7 [[Luīze Anna Sila|Sila]] * 8 [[Gunta Baško|Baško]] * 9 [[Ieva Elizabete Korzāne|Korzāne]] * 10 [[Laura Meldere|Meldere]] * 11 [[Dinija Pāvelsone|Pāvelsone]] * 12 [[Vanesa Jasa|Jasa]] * 13 [[Aija Klakocka|Klakocka]] * 21 [[Līva Krūmiņa|Krūmiņa]] * 22 [[Šantele Hendi|Hendi]] * 35 [[Daugile Šarauskaite|Šarauskaite]] * Galvenais treneris [[Mārtiņš Gulbis]] * Treneri: [[Andris Steļmahs|Steļmahs]] * [[Ivars Ikstens|Ikstens]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|TTT]] </noinclude> dg26ot1j6rb55t7994zevpfdqhg52hw Tugajs Kerimoglu 0 495088 3672439 3488485 2022-08-18T18:49:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|24}} | nationalteam4 = {{fb|TUR}} | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 1987–2000 | years2 = 2000–2001 | years3 = 2001–2009 | nationalcaps3 = 20 | nationalcaps4 = 94 | nationalgoals3 = 3 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21 | nationalyears3 = 1988–1991 | name = | nationalyears4 = 1990–2007 | totalcaps = 554 | totalgoals = 49 | managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray A2]] | manageryears1 = 2010 | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] (asistents) | manageryears2 = 2010–2011 | managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] (asistents) | manageryears3 = 2013–2014 | managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Şanlıurfaspor]] | playername = Tugajs Kerimoglu | nationalcaps1 = 13 | birth_place = | goals1 = 34 | caps1 = 279 | caps2 = 42 | caps3 = 233 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]] | countryofbirth = {{vieta|Turcija|Stambula}} | currentclub = | goals2 = 4 | nationalyears1 = 1986–1987 | goals3 = 11 | height = 176 | image = Tugay kerioglu in 2016.jpg | caption = Kerimoglu 2016. gadā | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18 | nationalyears2 = 1987–1988 | manageryears4 = 2015–2016 }}'''Tugajs Kerimoglu''' ({{Val|tr|Tugay Kerimoğlu}}, dzimis {{Dat|1970|8|24}}) ir [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu lielāko daļu karjeras Kerimoglu pavadīja Turcijas komandā [[Stambulas "Galatasaray"|Stambulas "''Galatasaray''"]] un [[Anglija]]s komandā ''[[Blackburn Rovers]]''. Izcīnījis sešus [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] titulus, četrus Turcijas kausus, piecus Turcijas Superkausus, kā arī [[UEFA kauss|UEFA kausu]] 2000. gadā. [[Turcijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1988, 1993, 1994, 1997, 1998, 1999 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1991, 1993, 1996, 1999 * [[Turcijas Superkauss]]: 1988, 1991, 1993, 1996, 1997 * [[UEFA kauss]]: 1999–2000 '''Rangers''' * [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 2000 * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2000 '''Blackburn Rovers''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2002 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kerimoglu, Tugajs}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas futbola treneri]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ltff2a17v4eq2u1zj6gl3t9dj99orih Breds Frīdels 0 495089 3672406 3658990 2022-08-18T18:43:37Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: |Ohaio| → DISAMBIGS, [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1971|5|18}} | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]] | nationalcaps1 = 82 | name = | playername = Breds Frīdels | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 1995 | years2 = 1995–1996 | years3 = 1996–1997 | years4 = 1997–2000 | caps6 = 114 | goals6 = 0 | nationalteam1 = {{fb|ASV}} | years6 = 2008–2011 | caps7 = 50 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals7 = 0 | years7 = 2011–2015 | totalgoals = 1 | totalcaps = 547 | managerclubs1 = {{flaga|ASV}} ASV U19 | manageryears1 = 2016–2017 | managerclubs2 = {{flaga|ASV}} [[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]] | nationalyears1 = 1992–2005 | nationalgoals1 = 0 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ohaio|Leikvuda|2s=Ohaio (štats)}} | caps1 = 0 | caps2 = 30 | caps3 = 38 | caps4 = 25 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF|Brøndby]] | clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | currentclub = | caption = Frīdels 2011. gadā | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]] | years5 = 2000–2008 | caps5 = 290 | goals5 = 1 | height = 191 | image = Brad Friedel entrance Brighton v Spurs Amex Opening 30711.jpg | manageryears2 = 2017–2019 }}'''Bredlijs Hovards Frīdels''' ({{Val|en|Bradley Howard Friedel}}, dzimis {{Dat|1971|5|18}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Frīdelam pieder [[Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm pēc kārtas (310 mači), ko viņš sasniedza ar ''[[Blackburn Rovers]]'', [[Aston Villa FC|''Aston Villa'']] un [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cardschat.com/news/us-goalie-legend-brad-friedel-speaks-to-cardschat-98100/|title=US goalkeeper Brad Friedel speaks to CardsChat on Allison Controversy|last=News|first=CardsChat|website=Cardschat|access-date=2021-10-14|language=angļu}}</ref> Frīdels ir arī visvecākais spēlētājs, kurš ir spēlējis gan ''Aston Villa'', gan ''Tottenham Hotspur'' sastāvā. Savu karjeru Frīdels noslēdza 2015. gadā. Ar 450 mačiem Premjerlīgā, viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais ASV futbolists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/appearances?co=1&se=-1&cl=-1&iso=-1&po=-1?se=-1|title=Premier League Player Stats - Appearances|website=www.premierleague.com|access-date=2021-10-14|language=en}}</ref> ASV futbola izlases sastāvā spēlējis no 1992. līdz 2005. gadam. Piedalījies [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1995—96 '''Blackburn Rovers''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2001—02 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Frīdels, Breds}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:ASV futbola treneri]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Ohaio dzimušie]] lkizdrjwr5gvtuimw554y65u4rgitdh 1998. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi 0 495302 3672385 3634348 2022-08-18T18:34:30Z Bai-Bot 60304 /* {{Fb|BRA}} */sīkumi, replaced: [[Galatasaray]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki Rakstā uzskaitīti visu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Gala sastāvi komandām bija jāpaziņo līdz 1998. gada 1. jūnijam. == A grupa == === {{Fb|BRA}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Mariu Zagalu]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Klaudiu Tafarels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|5|8|1966|5|8}}|caps=94|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kafu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|6|7}}|caps=64|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Aldairs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|11|30}}|caps=66|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Žuniors Bajanu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|3|14}}|caps=17|club=[[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Sezars Sampaju]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|3|31}}|caps=34|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Flügels]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Robertu Karlušs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|10}}|caps=46|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džovanni Silva de Oliveira|Džovanni]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|2|4}}|caps=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dunga]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|10|31}}|caps=84|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ronaldu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|9|22}}|caps=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rivaldu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|4|19}}|caps=15|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Emersons Ferreira da Roza|Emersons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|4|4}}|caps=3|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Karlušs Žermanu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|14}}|caps=9|club=[[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žuzē Karlušs de Almeida|Zē Karlušs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|11|14}}|caps=0|club=[[São Paulo FC|São Paulo]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Marselu Gonsalviss Košta Lopiss|Gonsalviss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|2|22}}|caps=22|club=[[Botafogo de Futebol e Regatas|Botafogo]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Andrē Kruss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|9|20}}|caps=31|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Zē Robertu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|6}}|caps=20|club=[[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Doriva]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|5|28}}|caps=11|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Leonardu Araužu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|9|5}}|caps=45|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Denilsons de Oliveira Araužu|Denilsons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|8|24}}|caps=26|club=[[São Paulo FC|São Paulo]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Bebetu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|2|16}}|caps=68|club=[[Botafogo de Futebol e Regatas|Botafogo]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Edmundu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|4|2}}|caps=33|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Dida]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|10|7}}|caps=15|club=[[Cruzeiro Esporte Clube|Cruzeiro]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs end}} === {{Fb|Maroka}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Anrī Mišels]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Abdelkaders El Brazi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|11|5}}|caps=37|club=[[FAR Rabat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Abdelilāhs Sabers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|4|21}}|caps=25|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Abdelkarīms El Hadrioi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|6}}|caps=59|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jusefs Rosi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=20|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Smāhi Triki]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|8|1}}|caps=16|club=[[Lausanne Sports|Lausanne]]|clubnat=Switzerland}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Nuredīns Naibets]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|10}}|caps=91|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Mustafa Hadži]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|11|16}}|caps=42|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Saīds Šiba]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|18}}|caps=23|club=[[Sociedad Deportiva Compostela|Compostela]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Abdelžalils Hada]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|21}}|caps=11|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Abderrahīms Ouakili]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|11}}|caps=8|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Alī Elhatabi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|1|17}}|caps=6|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Driss Benzekri]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|31}}|caps=6|club=[[RS Settat]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Rašids Nekruzs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|4|10}}|caps=13|club=[[S.S.C. Bari|Bari]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Salahedins Basirs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|9|5}}|caps=26|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lahsens Abrami]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|31}}|caps=41|club=[[Wydad Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Rašids Azuzi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|1|10}}|caps=35|club=[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Garibs Amzins]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|5|3}}|caps=2|club=[[FC Mulhouse|Mulhouse]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jūsefs Šipo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|5|10}}|caps=20|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Žamals Selami]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|10|6}}|caps=0|club=[[Raja Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Tahars El Haležs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|6|16}}|caps=54|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Rašids Roki]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|11|8}}|caps=2|club=[[SCC Mohammédia|Chabab Mohammédia]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mustafa Šadili]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|2|14}}|caps=0|club=[[Raja Casablanca]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs end}} === {{Fb|NOR}} === Treneris: {{Flaga|NOR}} [[Ēgils Ulsens]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Frūde Grudoss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|10|24}}|caps=39|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gunnars Halle]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|8|11}}|caps=60|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ronijs Junsens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|10}}|caps=33|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hennings Bergs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|9|1}}|caps=52|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Stigs Inge Bjernebjo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|11}}|caps=62|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Stole Sūlbakens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|2|27}}|caps=34|club=[[AaB Fodbold|AaB]]|clubnat=Denmark}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ēriks Mīklands]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|7|21}}|caps=54|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=Greece}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Eivinns Leonhardsens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|17}}|caps=55|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Tūre Andrē Flū]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|15}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hjētils Rekdāls]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|11|6}}|caps=66|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Mini Jakobsens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|11|8}}|caps=64|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norway}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tomass Mīŗe]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|10|16}}|caps=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Espens Bārdsens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|12|7}}|caps=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Vegards Hegems]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|7|13}}|caps=1|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norway}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Dans Egens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|13}}|caps=13|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Justeins Flo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|10|3}}|caps=44|club=[[Strømsgodset IF|Strømsgodset]]|clubnat=Norway}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Hovars Flo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|4|4}}|caps=9|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ēgils Estenstads]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|1|2}}|caps=13|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Ēriks Hoftuns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|3|3}}|caps=1|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norway}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Ūle Gunnars Sulšērs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|2|26}}|caps=13|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Vidars Risets]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|4|21}}|caps=4|club=[[LASK]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Rūars Strands]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=5|club=[[Rosenborg BK|Rosenborg]]|clubnat=Norway}} {{nat fs end}} === {{Fb|SCO}} === Treneris: {{Flaga|SCO}} [[Kreigs Brauns]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džims Leitons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1958|7|24}}|caps=86|club=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Džekijs Maknamara]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|10|24}}|caps=6|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Toms Boids]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|11|24}}|caps=55|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Kolins Keldervuds]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|1|20}}|caps=28|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Kolins Hendrijs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|12|7}}|caps=32|club=[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tošs Makkinlejs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|12|3}}|caps=19|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Kevins Galahers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|11|23}}|caps=36|club=[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Kreigs Bērlijs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|9|24}}|caps=25|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gordons Djūrijs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|12|6}}|caps=40|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Derens Džeksons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|7|25}}|caps=24|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Džons Kolinss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|1|31}}|caps=49|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Nīls Salivans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|24}}|caps=3|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Saimons Donelijs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|12|1}}|caps=8|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pols Lamberts]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|8|7}}|caps=12|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Skots Gemils]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|1|2}}|caps=13|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Deivids Veirs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|10}}|caps=5|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Billijs Makkinlejs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|4|22}}|caps=25|club=[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Mets Eliots]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|11|1}}|caps=3|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Dereks Vaits]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|8|31}}|caps=11|club=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Skots Būts]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|12|16}}|caps=16|club=[[FC Utrecht]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Džonatans Gulds]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|7|18}}|caps=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Kristians Deilijs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|10|23}}|caps=10|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=England}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{Fb|Austrija}} === Treneris: {{Flaga|Austrija}} [[Herberts Prohaska]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mihaels Konsels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1962|3|6}}|caps=40|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Markuss Šops]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|2|22}}|caps=18|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pēters Šētels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|3|26}}|caps=54|club=[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antons Pfefers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|8|17}}|caps=56|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Volfgangs Feierzingers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|1|30}}|caps=39|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Valters Koglers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|12|12}}|caps=22|club=[[AS Cannes|Cannes]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mario Hāss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|9|16}}|caps=5|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Heimo Pfaifenbergers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|12|29}}|caps=37|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivica Vastičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|9|29}}|caps=14|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Andreass Hercogs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|9|10}}|caps=68|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Martīns Amerhauzers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|23}}|caps=2|club=[[FC Red Bull Salzburg|Austria Salzburg]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Martīns Hidens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|11}}|caps=4|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Haralds Cernī]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|13}}|caps=23|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Hanness Reinmajrs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|8|23}}|caps=8|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Arnolds Vetls]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=15|club=[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Francs Volfāts]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|7|1}}|caps=37|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Romāns Mēlihs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|9|17}}|caps=10|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Pēters Štēgers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|4|11}}|caps=59|club=[[LASK]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Antons Polsters]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|3|10}}|caps=91|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Andreass Herafs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|9|10}}|caps=10|club=[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Volfgangs Knallers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1961|10|9}}|caps=4|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Dītmārs Kībauers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|4|4}}|caps=28|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spain}} {{nat fs end}} === {{Fb|CHI}} === Treneris: {{Flaga|URY}} [[Nelsons Akosta]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Nelsons Tapja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|9|22}}|caps=34|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Kastaņeda]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|9|18}}|caps=24|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ronalds Fuentess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|22}}|caps=41|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fransisko Rohass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|22}}|caps=12|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Havjers Margass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|5|10}}|caps=52|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pedro Rejess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|11|13}}|caps=24|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Nelsons Parragess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|4|5}}|caps=37|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Klarenss Akuņa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|2|8}}|caps=28|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivans Samorano]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|1|18}}|caps=42|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Sjerra]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|12|5}}|caps=31|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Marselo Salass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|12|24}}|caps=39|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Marselo Ramiress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|5|29}}|caps=19|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Manuesl Neira]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|10|12}}|caps=5|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Migels Ramiress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|6|11}}|caps=38|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Moisess Viljarroels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|2|12}}|caps=10|club=[[Santiago Wanderers]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Maurisio Aross]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|3|9}}|caps=4|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Marselo Vega]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|8|12}}|caps=29|club=[[Ņujorkas "Red Bulls"|MetroStars]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Luiss Musri]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|24}}|caps=27|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Fernando Korneho]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|1|28}}|caps=27|club=[[Cobreloa]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Fabians Estajs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|10|5}}|caps=48|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Rodrigo Barrera]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|3|30}}|caps=22|club=[[Club Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Chile}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Karloss Tehass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|10|4}}|caps=0|club=[[Coquimbo Unido]]|clubnat=Chile}} {{nat fs end}} === {{Fb|ITA}} === Treneris: {{Flaga|ITA}} [[Čezāre Maldīni]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Frančesko Toldo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|12|2}}|caps=6|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džuzepe Bergomi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|12|22}}|caps=78|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Paolo Maldīni]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|6|26}}|caps=88|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fabio Kannavaro]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|13}}|caps=14|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alesandro Kostakurta]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|4|24}}|caps=54|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Alesandro Nesta]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|3|19}}|caps=12|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Džanluka Pesoto]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=4|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Moreno Toričeli]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|23}}|caps=6|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Demetrjo Albertīni]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|8|23}}|caps=57|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Alesandro Del Pjēro]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|11|9}}|caps=19|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Dino Badžo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|7|24}}|caps=46|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Džanluka Paljūka]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|12|18}}|caps=34|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Sandro Koiss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|6|9}}|caps=1|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Luidži Di Bjādzo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|6|3}}|caps=13|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Andželo Di Līvjo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|7|26}}|caps=21|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Roberto Di Mateo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|29}}|caps=32|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Frančesko Morjēro]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|3|31}}|caps=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Roberto Badžo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|2|18}}|caps=48|club=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Filipo Indzagi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|8|9}}|caps=4|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Enriko Kjēza]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|29}}|caps=6|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Italy}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristians Vjēri]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|7|12}}|caps=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Džanluidži Bufons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|1|28}}|caps=2|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Italy}} {{nat fs end}} === {{Fb|CMR}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Klods De Ruā]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Žaks Songo'o]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|3|17}}|caps=6|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Žozefs Elanga]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1979|5|2}}|caps=?|club=[[Tonnerre Yaoundé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pjērs Vomē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1979|3|26}}|caps=14|club=[[A.S. Lucchese|Lucchese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rigobērs Songs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|7|1}}|caps=11|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Reimons Kalla]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|4|22}}|caps=7|club=[[Panachaiki F.C.|Panachaiki]]|clubnat=Greece}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pjērs Nžanka]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|3|15}}|caps=2|club=[[Olympic Mvolyé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Fransuā Omāms Bijiks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|5|21}}|caps=17|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Didjē Anžibo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|10|8}}|caps=2|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Alfons Čami]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|9|14}}|caps=10|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks M'Boma]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|11|15}}|caps=11|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=Japan|natvar=1947}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Samuels Eto'o]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1981|3|10}}|caps=8|club=[[CD Leganés|Leganés]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Lorēns (futbolists)|Lorēns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|1|19}}|caps=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Patriss Abanda]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|8|3}}|caps=0|club=[[Tonnerre Yaoundé]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Augustīns Simo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|9|18}}|caps=6|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Žozefs N'Do]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|4|28}}|caps=2|club=[[Cottonsport Garoua]]|clubnat=Cameroon}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Besijs Viljams Andems|Viljams Andems]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|6|14}}|caps=1|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Mišels Panse]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|16}}|caps=0|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=South Korea|natvar=1997}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Samuesl Ipuā]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|1}}|caps=5|club=[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=19|pos=MF||name=[[Marcels Mahuvē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|1|16}}|caps=4|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Salomon Olembē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1980|12|8}}|caps=4|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Žozefs Desirē Žobs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|12|1}}|caps=6|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Aljūms Bukars]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|1|3}}|caps=2|club=[[Samsunspor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{Fb|DEN}} === Treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Bo Jūhansens]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Peters Šmeihels]]||age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|11|18}}|caps=100|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mikāls Šēnbergs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|1|19}}|caps=28|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Marks Ripers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|6|5}}|caps=53|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jess Hēgs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|5|7}}|caps=37|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Heince]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|8|17}}|caps=39|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tomass Helvegs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|6|24}}|caps=30|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Alans Nīlsens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|3|13}}|caps=18|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Pērs Frandsens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|6}}|caps=12|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mikloss Molnārs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|4|10}}|caps=9|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mikāls Laudrups]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|6|15}}|caps=99|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Brians Laudrups]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|22}}|caps=77|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Sērens Koldings]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|9|2}}|caps=4|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Denmark}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Jakobs Laursens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|10|6}}|caps=22|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Mortesn Vīghorsts]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|2|25}}|caps=11|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=Scotland}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Stigs Tēftings]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|8|14}}|caps=4|club=[[MSV Duisburg]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Mogenss Krovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|10|31}}|caps=8|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Denmark}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Bjarne Goldbēks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|10|6}}|caps=11|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=Denmark}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Peters Mēlers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|23}}|caps=11|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ebe Sands]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|7|19}}|caps=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Denmark}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Renē Henriksens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|8|27}}|caps=2|club=[[Akademisk Boldklub|Akademisk]]|clubnat=Denmark}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Martins Jergensens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|10|6}}|caps=4|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Peters Kērs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|11|5}}|caps=0|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=Denmark}} {{nat fs end}} === {{Fb|Dienvidāfrikas Republika}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Filips Trusjē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hanss Vonks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|30}}|caps=0|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Temba Mnguni]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|12|16}}|caps=3|club=[[Mamelodi Sundowns]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Deivids Njati]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|3|22}}|caps=35|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=Switzerland}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Vilems Džeksons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|26}}|caps=12|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Marks Fišs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|14}}|caps=37|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=6|pos=FW|name=[[Fils Masinga]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|28}}|caps=41|club=[[S.S.C. Bari|Bari]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kvintons Fortune]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|5|21}}|caps=6|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alfreds Piri]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|6|22}}|caps=2|club=[[Vanspor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Šons Bārtlets]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|10|31}}|caps=29|club=[[Cape Town Spurs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džons Mošeu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|12|18}}|caps=44|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Helmans Mkalele]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|10|20}}|caps=35|club=[[Kayserispor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Brendans Augustins]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|10|26}}|caps=26|club=[[LASK]]|clubnat=Austria}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Delrons Baklijs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|12|7}}|caps=0|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Džerijs Sikhosana]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|8}}|caps=9|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Doktors Kumalo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|6|26}}|caps=43|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Braiens Baloji]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|16}}|caps=8|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Benni Makkārtijs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|11|12}}|caps=10|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Lebogangs Morula]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|12|22}}|caps=0|club=[[Vanspor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Lukass Radebe]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|4|12}}|caps=41|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Viljams Mokoena]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|3|31}}|caps=0|club=[[Manning Rangers]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Pjērs Isa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|9|12}}|caps=1|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Saimons Gopane]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|26}}|caps=1||club=[[Bloemfontein Celtic]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs end}} === {{Fb|FRA}} === Treneris: {{Flaga|FRA}} [[Emē Žakē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Bernārs Lamā]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|4|7}}|caps=37|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Vensāns Kandela]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|10|24}}|caps=10|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bisente Lizarazū]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|9}}|caps=32|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Patriks Vieira]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|6|23}}|caps=7|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Lorāns Blāns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|11|19}}|caps=68|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Juri Džorkajefs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|3|9}}|caps=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Didjē Dešāns]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|10|15}}|caps=69|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Marsels Desajī]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|9|7}}|caps=41|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Stefāns Givaršs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|6}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zinedins Zidāns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|6|23}}|caps=33|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Robērs Piress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|10|29}}|caps=13|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Tjerī Anrī]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|8|17}}|caps=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Bernārs Diomeds]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|1|23}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alēns Bogosjans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|10|27}}|caps=6|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lilians Tirāms]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|1|1}}|caps=32|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Fabjēns Bartēzs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|6|28}}|caps=12|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Emanuels Petits]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|22}}|caps=17|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Franks Lebēfs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|1|22}}|caps=13|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Kristians Karembē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|3}}|caps=31|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Davids Trezegē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|10|15}}|caps=4|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristofs Digarī]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|24}}|caps=23|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Lionels Šarbonjē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|10|25}}|caps=1|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=France}} {{nat fs end}} === {{Fb|KSA}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Karlušs Albertu Parreira]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds al-Dāja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|8|2}}|caps=94|club=[[Al-Tai FC|Al-Ta'ee]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mohameds al-Džahāni]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|9|28}}|caps=64|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mohameds al-Hilaivi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|9|1}}|caps=86|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Abdullahs Zubromavi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|11|15}}|caps=83|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ahmeds Džamils]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|6}}|caps=94|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Fuads Anvars]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|10|13}}|caps=95|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Ibrahims al-Šahrani]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|21}}|caps=19|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Obeids al-Dosari]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|10|2}}|caps=61|club=[[Al-Wehda Club (Mecca)|Al-Wehda]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sami al-Džabers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|12|11}}|caps=85|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Saīds al-Uvairāns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|8|19}}|caps=55|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Fahads al-Mehalels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|11|11}}|caps=85|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Ibrahims al-Harbi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|7|10}}|caps=47|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Huseins Abdulgani]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|1|23}}|caps=40|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Kalīds Masads]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|11|23}}|caps=91|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Jusufs al-Sunajans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|11|18}}|caps=86|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hamiss al-Dosari]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|8}}|caps=48|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Ahmeds Doki]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|10|25}}|caps=12|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Navafs al-Temjats]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|6|26}}|caps=0|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Abdulazizs al-Džanuib]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|21}}|caps=3|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Hamzahs Salehs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|4|19}}|caps=38|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Huseins al-Sadiks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|10|15}}|caps=64|club=[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Tisirs al-Antaifs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|2|16}}|caps=0|club=[[Ettifaq FC|Al Ettifaq]]|clubnat=Saudi Arabia}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{Fb|BUL}} === Treneris: {{Flaga|BUL}} [[Hristo Bonevs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Zdravko Zdravkovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|10|4}}|caps=16|club=[[Istanbulspor AS|Istanbulspor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Radostins Kišiševs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|30}}|caps=22|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Trifons Ivanovs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|7|27}}|caps=72|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ivajlo Petkovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|3|24}}|caps=10|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Ivajlo Jordanovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|4|22}}|caps=38|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Zlatko Jankovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|6|7}}|caps=67|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Emils Kostadinovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|8|12}}|caps=67|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Hristo Stoičkovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|2|8}}|caps=70|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ļuboslavs Penevs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|8|31}}|caps=58|club=[[Sociedad Deportiva Compostela|Compostela]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Krasimirs Balakovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|3|29}}|caps=66|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Ilijans Ilievs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|7|2}}|caps=15|club=[[Bursaspor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Borislavs Mihailovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|2|12}}|caps=96|club=[[PFC Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Gošo Ginčevs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|2}}|caps=15|club=[[Antalyaspor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Marians Hristovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|7|29}}|caps=9|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Adalberts Zafirovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|9|29}}|caps=6|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Anatolijs Nankovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|7|15}}|caps=15|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Stojčo Stoilovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|10|15}}|caps=1|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Daniels Borimirovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|15}}|caps=36|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Georgijs Bačevs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|4|18}}|caps=4|club=[[PFC Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Georgijs Ivanovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|7|2}}|caps=4|club=[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Rosens Kirilovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|1|4}}|caps=3|club=[[PFC Litex Lovech|Litex Lovech]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Milens Petkovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|1|12}}|caps=5|club=[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|clubnat=Bulgaria}} {{nat fs end}} === {{Fb|NGA}} === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Bora Milutinovičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Peters Rufai]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|8|24}}|caps=45|club=[[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mobi Oparaku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|12|1}}|caps=3|club=[[FC Kapellen|Kapellen]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Selestīns Babajaro]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|8|29}}|caps=6|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=4|pos=FW|name=[[Nvankvo Kanu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|8|1}}|caps=7|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Uče Okečukvu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|9|27}}|caps=41|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Taribo Vests]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|26}}|caps=8|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Finidi Džordžs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|4|15}}|caps=36|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mutiu Adepodžu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|22}}|caps=35|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rašidi Jekini]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|10|23}}|caps=63|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=Switzerland}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džejdžejs Okoča]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|8|14}}|caps=26|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Garba Lavals]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|5|22}}|caps=3|club=[[Roda JC Kerkrade|Roda JC]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Villijs Okpara]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|5|7}}|caps=5|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=South Africa}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Tidžani Babangida]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|25}}|caps=4|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Daniels Amokači]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|12|30}}|caps=43|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Sandejs Olisē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|9|14}}|caps=22|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Uče Okafors]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=33|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Augustīns Eguavons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|8|19}}|caps=52|club=[[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]]|clubnat=Russia}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Vilsons Oruma]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|12|30}}|caps=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Benedikts Iroha]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=33|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Viktors Ikpeba]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|12}}|caps=15|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Godvins Okpara]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|9|20}}|caps=6|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Abioduns Baruva]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|11|16}}|caps=3|club=[[FC Sion|Sion]]|clubnat=Switzerland}} {{nat fs end}} === {{Fb|PAR}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Paulo Sezars Karpežjani]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Luiss Čilaverts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|7|27}}|caps=40|club=[[Club Atlético Vélez Sársfield|Vélez Sársfield]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Fransisko Arke]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|4|2}}|caps=28|club=[[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Katalino Rivarola]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|4|30}}|caps=49|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karloss Gamarra]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|2|17}}|caps=48|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Selso Ajala]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|20}}|caps=42|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Edgars Aguilera]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|7|28}}|caps=1|club=[[Club Cerro Corá|Cerro Corá]]|clubnat=Paraguay}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Jegross]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|1|31}}|caps=6|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Aristids Rohass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|8|12}}|caps=5|club=[[Unión de Santa Fe]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hosē Kardozo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|3|19}}|caps=12|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Roberto Akunja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|25}}|caps=40|club=[[Real Zaragoza|Zaragoza]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Pedro Sarabia]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|7|5}}|caps=20|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Danilo Asevals]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|9|15}}|caps=3|club=[[Unión de Santa Fe]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Karloss Umberto Paredess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|7|16}}|caps=3|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paraguay}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Rikardo Ismaels Rohass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|1|26}}|caps=6|club=[[Estudiantes de La Plata|Estudiantes]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Migels Anhels Benitess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|19}}|caps=32|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Ensiso]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|8|5}}|caps=4|club=[[Sport Club Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ugo Brisuela]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|8}}|caps=11|club=[[Argentinos Juniors]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Sesars Ramiress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|3|21}}|caps=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Karloss Moraless]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|11|4}}|caps=0|club=[[Gimnasia de Jujuy]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Deniss Kanisa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|8|29}}|caps=8|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paraguay}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Horhe Luiss Kamposs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=10|club=[[Beijing Guo'an]]|clubnat=China}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rubens Ruiss Diass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|11|11}}|caps=12|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs end}} === {{Fb|ESP}} === Treneris: {{Flaga|ESP}} [[Havjers Klemente]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andoni Subisarreta]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1961|10|23}}|caps=123|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Alberts Ferrers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|6|6}}|caps=34|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Augustins Aransavals]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|15}}|caps=6|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rafaels Alkorta]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|9|16}}|caps=48|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Abelardo Fernandess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|3|19}}|caps=40|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Fernando Jerro]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|3|23}}|caps=55|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Fernando Morientess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|4|5}}|caps=2|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hulens Gerrero]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|1|7}}|caps=31|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Huans Antonio Pici]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|6|7}}|caps=21|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Rauls Gonsaless|Rauls]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|6|27}}|caps=13|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Alfonso Peress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|9|26}}|caps=26|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Serži Baržuans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|12|28}}|caps=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Santjago Kanjisaress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|18}}|caps=10|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Ivans Kampo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|2|21}}|caps=2|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Karloss Aguilera]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|5|22}}|caps=4|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Alberts Selandess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|9|29}}|caps=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hoseba Ečeverija]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|9|5}}|caps=4|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Gilermo Amors]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|12|4}}|caps=33|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Kiko (futbolists)|Kiko]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|4|26}}|caps=21|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Migels Anhels Nadāls]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|7|28}}|caps=43|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Luiss Enrike]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|8}}|caps=35|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Hosē Fransisko Molina]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|8}}|caps=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs end}} == E grupa == === {{Fb|BEL}} === Treneris: {{Flaga|BEL}} [[Žoržs Lekenss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Filips De Vilde]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|7|5}}|caps=25|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Bertrāns Krasons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|10|5}}|caps=19|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lorenzo Stālenss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|4|30}}|caps=52|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Gordans Vidovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|6|23}}|caps=11|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Vital Borkelmanss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|6|1}}|caps=22|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Frankijs van der Elsts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1961|4|30}}|caps=86|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Marks Vilmotss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|22}}|caps=37|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Luiss Oliveira]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|3|24}}|caps=29|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Mbo Mpenza]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|12|4}}|caps=8|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Luks Niliss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|5|25}}|caps=51|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Niko Van Kerkhovens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|14}}|caps=17|club=[[Lierse S.K.|Lierse]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Filipe Vande Valle]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1961|12|22}}|caps=4|club=[[K.S.C. Eendracht Aalst|Eendracht Aalst]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Denijs Verlindens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|8|15}}|caps=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Enco Šifo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|2|19}}|caps=84|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Filipe Klemēns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|22}}|caps=8|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Glens De Buks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|8|22}}|caps=12|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Mike Verstrātens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|8|12}}|caps=6|club=[[K.F.C. Germinal Beerschot|Germinal Ekeren]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Gerts Verhejens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|20}}|caps=17|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Eriks Van Meirs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|2|28}}|caps=14|club=[[Lierse S.K.|Lierse]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Emīls Mpenza]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|7|4}}|caps=13|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Denijs Bofins]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|7|10}}|caps=40|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Ēriks Deflandrē]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|8|2}}|caps=12|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs end}} === {{Fb|KOR}} === Treneris: {{Flaga|KOR}}[[Cha Bum-kun]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Kim Byung-ji]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|4|8}}|caps=34|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Choi Sung-yong]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|12|25}}|caps=27|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lee Lim-saeng]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|11|18}}|caps=17|club=[[Jeju United FC|Bucheon SK]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Choi Young-il]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|4|25}}|caps=54|club=[[Busan IPark|Busan Daewoo Royals]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Lee Min-sung]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|23}}|caps=29|club=[[Busan IPark|Busan Daewoo Royals]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Yoo Sang-chul]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|10|18}}|caps=57|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kim Do-keun]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|2}}|caps=13|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Noh Jung-yoon]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|3|28}}|caps=36|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Kim Do-hoon]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|7|21}}|caps=37|club=[[Vissel Kobe]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Choi Yong-soo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|10}}|caps=33|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Seo Jung-won]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|17}}|caps=73|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Lee Sang-hun (footballer)|Lee Sang-hun]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|10|11}}|caps=13|club=[[FC Seoul|Anyang LG Cheetahs]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Kim Tae-young (footballer, born 1970)|Kim Tae-young]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|11|8}}|caps=35|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Ko Jong-soo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|10|30}}|caps=22|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Lee Sang-yoon (footballer)|Lee Sang-yoon]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|4|10}}|caps=28|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Jang Hyung-seok]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|7|7}}|caps=7|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Ha Seok-ju]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|2|20}}|caps=82|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Hwang Sun-hong]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|7|14}}|caps=78|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Jang Dae-il]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|3|9}}|caps=14|club=[[Seongnam FC|Cheonan Ilhwa Chunma]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Hong Myung-bo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|12}}|caps=94|club=[[Shonan Bellmare|Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Lee Dong-gook]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1979|4|29}}|caps=0|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Seo Dong-myung]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|5|4}}|caps=21|club=[[Gimcheon Sangmu FC|Sangmu]]|clubnat=South Korea}} {{nat fs end}} === {{Fb|MEX}} === Treneris: {{Flaga|MEX}} [[Manuels Lapuente]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Horhe Kamposs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|10|15}}|caps=106|club=[[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Klaudio Suaress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|12|17}}|caps=121|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huels Sančess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|8|17}}|caps=20|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Hermans Vilja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|2}}|caps=36|club=[[Club América|América]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Duilio Davino]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|3|21}}|caps=48|club=[[Club América|América]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Marselino Bernāls]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1962|5|27}}|caps=72|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Ramiress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|5}}|caps=92|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alverto Garsija]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|5|11}}|caps=82|club=[[Club América|América]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Rikardo Pelaess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|3|14}}|caps=41|club=[[Club América|América]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Luiss Garsija Postigo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|1}}|caps=89|club=[[Atlante F.C.|Atlante]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Kvavtemoks Blanko]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|1|17}}|caps=42|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Osvaldo Sančess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|21}}|caps=9|club=[[Club América|América]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Pāvels Pardo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|7|26}}|caps=43|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pauls Lara]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|2|28}}|caps=24|club=[[Club América|América]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Luiss Ernandess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|12|22}}|caps=46|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Isaks Terrasass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|4|17}}|caps=7|club=[[Club América|América]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Fransisko Palensija]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|28}}|caps=27|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Salvadors Karmona]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|8|22}}|caps=16|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Braulio Luna]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|9|8}}|caps=15|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Haime Ordialess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|12|23}}|caps=21|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Hesuss Areljano]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|5|8}}|caps=7|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Oskars Peress Rohass|Oskars Peress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|2|1}}|caps=8|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs end}} === {{Fb|NED}} === Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Gīss Hidinks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Edvīns van der Sārs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|10|29}}|caps=25|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mihāls Reizegers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|5|3}}|caps=26|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jāps Stams]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|7|17}}|caps=14|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Franks de Būrs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|15}}|caps=55|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Arturs Numans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|14}}|caps=29|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Vims Jonks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|10|12}}|caps=42|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ronalds de Būrs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|15}}|caps=41|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Deniss Bergkamps]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|5|10}}|caps=57|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Patriks Kleiverts]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|7|1}}|caps=19|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Klarenss Zēdorfs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|4|1}}|caps=31|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Filips Koku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|10|29}}|caps=20|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Baudeveins Zendens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|8|15}}|caps=6|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Andrē Ojers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|11}}|caps=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Marks Overmarss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|29}}|caps=40|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Vinstons Bogarde]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|10|22}}|caps=14|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Edgars Davidss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|13}}|caps=12|club=[[Juventus F.C.|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Pjērs van Hoidonks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Eds de Gūjs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|12|20}}|caps=31|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Džovanni van Bronkhorsts]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|2|5}}|caps=8|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Ārons Vinters]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|3|1}}|caps=72|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Džimijs Floids Haselbainks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|27}}|caps=3|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rds Hesps]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|10|31}}|caps=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{Fb|USA}} === Treneris: {{Flaga|USA}} [[Stīvs Sampsons]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Breds Frīdels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|5|18}}|caps=56|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Frenkijs Heiduks]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|8|5}}|caps=11|club=[[Tampa Bay Mutiny]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Edijs Poups]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|12|24}}|caps=23|club=[[D.C. United]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maiks Bērnss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|14}}|caps=73|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Tomass Dūlijs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1961|12|5}}|caps=77|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Deivids Redžiss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|12|2}}|caps=2|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rojs Vegerle]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|3|19}}|caps=39|club=[[Tampa Bay Mutiny]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Ērnijs Stjuarts]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|3|28}}|caps=47|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džo Makss Mūrs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|2|23}}|caps=68|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tebs Ramoss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|9|21}}|caps=80|club=[[New York Red Bulls|MetroStars]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Eriks Vinalda]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|9}}|caps=100|club=[[San Jose Earthquakes|San Jose Clash]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Džefs Agoss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|5|2}}|caps=87|club=[[D.C. United]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Kobi Džonss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|6|16}}|caps=107|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Predrags Radosavļevičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|6|24}}|caps=24|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Čeds Dīrings]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|2}}|caps=10|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Jirgens Zommers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|27}}|caps=8|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Marselo Balboa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=126|club=[[Kolorādo "Rapids"|Colorado Rapids]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Keisijs Kellers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|11|29}}|caps=33|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Braiens Maisonēvs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=7|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Braiens Makbraids]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|6|19}}|caps=21|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Klaudio Reina]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|7|20}}|caps=59|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksi Lalass]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|6|1}}|caps=98|club=[[Ņujorkas "Red Bulls"|MetroStars]]|clubnat=USA}} {{nat fs end}} === {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Serbijas un Melnkalnes futbola izlase|Dienvidslāvija]] === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Slobodans Santračs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ivica Kraļs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|26}}|caps=15|club=[[FK Partizan|Partizan]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Zorans Mirkovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|9|21}}|caps=28|club=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Gorans Dorovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|11|11}}|caps=26|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Slaviša Jokanovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|8|16}}|caps=33|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Miroslavs Dukičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|2|19}}|caps=23|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Branko Brnovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|8|8}}|caps=22|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Vladimirs Jugovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|8|30}}|caps=24|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dejans Savičevičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|9|15}}|caps=49|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Predrags Mijatovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|1|19}}|caps=28|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Dragans Stojkovičs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|3|3}}|caps=64|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Siniša Mihajlovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|20}}|caps=30|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Dragoje Lekovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|11|21}}|caps=13|club=[[Sporting de Gijón|Sporting Gijón]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Slobodans Komļenovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|1|2}}|caps=8|club=[[MSV Duisburg]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Niša Saveļičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|23}}|caps=20|club=[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Ļubinko Drulovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|9|11}}|caps=16|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugal}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Žeļko Petrovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|11|13}}|caps=12|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Savo Miloševičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|2}}|caps=28|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Dejans Govedarica]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|10|2}}|caps=20|club=[[U.S. Lecce|Lecce]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Miroslavs Stevičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|7}}|caps=5|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Dejans Stankovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|9|11}}|caps=3|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Perica Ognjenovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|2|24}}|caps=5|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Serbija un Melnkalne}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Darko Kovačevičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|11|18}}|caps=19|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spain}} {{nat fs end}} === {{Fb|IRN}} === Treneris: {{Flaga|IRN}} [[Džalāls Talebi]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ahmads Reza Abedzadehs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|5|25}}|caps=77|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Mehdi Mahdavikja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|7|24}}|caps=29|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naeims Sādavi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|16}}|caps=8|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mohamads Hakpūrs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|20}}|caps=41|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Afšins Pejrovani]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|6}}|caps=40|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Karīms Bageri]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|2|20}}|caps=46|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Alireza Mansūrjans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|12|12}}|caps=33|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Sirouss Dinmohamadi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|7|2}}|caps=16|club=[[Shahrdari Tabriz F.C.|Shahrdari Tabriz]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Hamīds Estili]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|4|1}}|caps=52|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Alī Dājī]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|3|21}}|caps=53|club=[[Arminia Bielefeld]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Hodadāds Azizi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|6|22}}|caps=27|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Nima Nakisa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|5|1}}|caps=6|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Alī Latifi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|2|20}}|caps=0|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Naders Mohamadhani]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|8|23}}|caps=52|club=[[Polyacryl Esfahan F.C.|Polyacryl]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Alī Akbars Ostads-Asadi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|9|17}}|caps=29|club=[[F.C. Zob Ahan|Zob Ahan]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Reza Šahroudi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|2|21}}|caps=34|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Džavads Zarinčehs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|7|23}}|caps=61|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Satars Hamedani]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|6|6}}|caps=3|club=[[Bahman F.C.|Bahman]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Behnams Seradžs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|6|19}}|caps=0|club=[[Sanat Naft Abadan F.C.|Sanat Naft]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Mehdi Pašazadehs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|12|27}}|caps=4|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mehrdads Minavands]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|11|30}}|caps=27|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=Iran}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Parvizs Boroumands]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|9|11}}|caps=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=Iran}} {{nat fs end}} === {{Fb|GER}} === Treneris: {{Flaga|GER}} [[Berti Fogtss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andreass Kepke]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1962|3|12}}|caps=54|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Vernss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|5|10}}|caps=17|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jergs Heinrihs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|12|6}}|caps=15|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jirgens Kolers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|10|6}}|caps=101|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tomass Helmers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|4|21}}|caps=66|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Olafs Tons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|5|1}}|caps=48|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Andreass Mēllers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|9|2}}|caps=79|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Lotārs Mateuss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1961|3|21}}|caps=125|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ulfs Kirstens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|12|4}}|caps=32|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Tomass Heslers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|5|30}}|caps=93|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Olafs Maršals]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|3|19}}|caps=7|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Kāns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|6|15}}|caps=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Jenss Jeremiss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|5}}|caps=5|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Markuss Bābels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|9|8}}|caps=30|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Štefens Froinds]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|19}}|caps=21|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Dītmars Hamans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|8|27}}|caps=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Kristians Cīge]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|2|1}}|caps=37|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Jirgens Klinsmans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|7|30}}|caps=103|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Štefans Roiters]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|10|16}}|caps=68|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Olivers Bīrhofs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|5|1}}|caps=26|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Mihaels Tarnats]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|10|27}}|caps=12|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Jenss Lēmans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|11|10}}|caps=2|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=Germany}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{Fb|ENG}} === Treneris: {{Flaga|ENG}} [[Glens Hodls]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Deivids Sīmens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|9|19}}|caps=40|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Sols Kempbels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|9|18}}|caps=16|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Greims Le So]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|10|17}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Pols Inss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|10|21}}|caps=39|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tonijs Adamss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|10|10}}|caps=51|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Gerets Sautgeits]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|3}}|caps=25|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Deivids Bekhems]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|5|2}}|caps=15|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Deivids Betijs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|12|2}}|caps=31|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Alans Šīrers]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|13}}|caps=39|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Tedijs Šerinhems]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|4|2}}|caps=33|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Stīvs Makmanamans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|2|11}}|caps=21|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Gērijs Nevils]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|2|18}}|caps=27|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=13|pos=GK||name=[[Naidžels Mārtins]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|8|11}}|caps=7|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Derens Andertons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|3}}|caps=18|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Pols Mērsons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|3|20}}|caps=18|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pols Skoulzs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|11|16}}|caps=7|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Robs Lī]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|2|1}}|caps=17|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Mārtins Kīons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|7|24}}|caps=18|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Less Ferdinands]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|12|18}}|caps=17|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Maikls Ouens]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1979|12|14}}|caps=5|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Rio Ferdinands]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|11|7}}|caps=3|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Tims Flouerss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|2|3}}|caps=11|club=[[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]|clubnat=England}} {{nat fs end}} === {{Fb|COL}} === Treneris: {{Flaga|COL}} [[Ernans Dario Gomess]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Oskars Kordova]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|3}}|caps=38|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ivans Kordova]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|8|11}}|caps=13|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Evers Palasioss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|1|18}}|caps=1|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hosē Santa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|11|12}}|caps=26|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Horhe Bermudess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|6|18}}|caps=15|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Maurisio Serna]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|1|22}}|caps=2|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Antonijs de Avila]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1962|12|21}}|caps=52|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona]]|clubnat=Ecuador}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Harolds Locano]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|30}}|caps=13|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Adolfo Valensija]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|2|6}}|caps=34|club=[[Independiente Medellín]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Karloss Valderrama]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1961|9|2}}|caps=108|club=[[Miami Fusion]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Faustino Asprilja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|11|10}}|caps=44|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Migels Salero]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|4|14}}|caps=5|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Vilmers Sabrera]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|9|15}}|caps=45|club=[[Club Deportivo Los Millonarios|Millonarios]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Horhe Bolanjo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|4|28}}|caps=0|club=[[Junior Barranquilla|Atlético Junior]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Viktors Aristisavals]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|12|9}}|caps=18|club=[[São Paulo FC|São Paulo]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Luiss Antonio Moreno]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|12|25}}|caps=19|club=[[Deportes Tolima]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Andress Estrada]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|11|12}}|caps=2|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Džonsn Vilmars Peress]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|2}}|caps=5|club=[[Deportivo Cali]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Fredijs Rinkons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|8|14}}|caps=75|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazil}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Hamiltons Rikards]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|1|12}}|caps=5|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Leiders Presjado]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|2|26}}|caps=0|club=[[Club Santa Fe|Santa Fe]]|clubnat=Colombia}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Farids Mondragons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|6|21}}|caps=5|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs end}} === {{Fb|ROM}} === Treneris: {{Flaga|ROU}} [[Angels Jordenesku]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dumitru Stingačiu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|8|9}}|caps=5|club=[[Kocaelispor]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Dans Petresku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|12|22}}|caps=68|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Kristians Dulka]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|9|25}}|caps=5|club=[[FC Rapid București|Rapid București]]|clubnat=Romania}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antons Dobošs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|10|13}}|caps=21|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=Greece}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Konstantins Gilke]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|3|8}}|caps=32|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[George Popesku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|10|9}}|caps=78|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Mariuss Leketušs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|4|5}}|caps=81|club=[[FCSB|Steaua București]]|clubnat=Romania}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dorinels Muntjanu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|6|25}}|caps=63|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Viorels Moldovans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|7|8}}|caps=24|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[George Hadži]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|2|5}}|caps=111|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adrians Ilie]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|4|20}}|caps=20|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Bogdans Stelja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|12|5}}|caps=46|club=[[Union Deportiva Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Liviu Čobotariu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|3|26}}|caps=4|club=[[FC Progresul București|Național București]]|clubnat=Romania}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Radu Nikulesku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|3|2}}|caps=11|club=[[FC Progresul București|Național București]]|clubnat=Romania}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Lučans Marinesku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|6|24}}|caps=4|club=[[FC Rapid București|Rapid București]]|clubnat=Romania}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gabriels Popesku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|12|23}}|caps=12|club=[[Union Deportiva Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ilie Dumitresku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|1|6}}|caps=62|club=[[Atlante F.C.|Atlante]]|clubnat=Mexico}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Julians Filipesku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|29}}|caps=15|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ovidiu Stinge]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|12|5}}|caps=19|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Netherlands}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Tibors Selimess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|14}}|caps=44|club=[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Belgium}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[George Kraiovjanu]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|2|14}}|caps=18|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Florins Prunja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|8|8}}|caps=35|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=Romania}} {{nat fs end}} === {{Fb|TUN}} === Treneris: {{Flaga|Polija}} [[Henriks Kasperčaks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Šokrī El Uārs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|8|15}}|caps=51|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Imeds Ben Juness]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|6|16}}|caps=7|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Sāmī Trabelsi]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|2|4}}|caps=45|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Munīrs Bukadida]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|10|24}}|caps=30|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Atems Trabelsi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|1|25}}|caps=2|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Ferids Šušans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|19}}|caps=26|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Tareks Tābets]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|8|16}}|caps=43|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Zubirs Baja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|5|15}}|caps=44|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Riāds Želasi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|7|7}}|caps=13|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kaiss Godbane]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|1|7}}|caps=46|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adels Selimi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|11|16}}|caps=57|club=[[Real Jaén]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Mūrads Melki]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|5|9}}|caps=2|club=[[Olympique Béja]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Riāds Buazizi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|8}}|caps=24|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Siradžedins Šihi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|4|16}}|caps=47|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Skanders Suaja]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|11|20}}|caps=31|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Raduans Salhi]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|12|18}}|caps=5|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Žuzē Kleitons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|21}}|caps=4|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Mehdi Ben Slimane]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|1|1}}|caps=32|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Faisals Ben Ahmeds]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|7}}|caps=2|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Sabris Džaballa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|28}}|caps=20|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Haleds Badra]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|8}}|caps=26|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisia}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Alī Bumnižēls]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|4|13}}|caps=12|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=France}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{Fb|ARG}} === Treneris: {{Flaga|ARG}} [[Daniels Pasarella]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Karloss Roa]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|8|15}}|caps=10|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Roberto Ajala]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|14}}|caps=37|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Hosē Čamots]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|5|17}}|caps=31|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maurisio Pineda]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|7|13}}|caps=7|club=[[Club Atlético Boca Juniors|Boca Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Matiass Almejda]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|12|21}}|caps=24|club=[[S.S. Lazio|Lazio]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Roberto Nestors Sensini]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|10|12}}|caps=44|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Klaudio Lopess]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|17}}|caps=25|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Djego Simeone]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|4|28}}|caps=69|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Batistuta]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|2|1}}|caps=61|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ariels Ortega]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|3|4}}|caps=50|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Sevastjans Verons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|3|9}}|caps=17|club=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Hermans Burgoss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|4|16}}|caps=9|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Pablo Paz]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|1|27}}|caps=15|club=[[CD Tenerife|Tenerife]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Nelson Vivas]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|10|18}}|caps=11|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=Switzerland}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Leonardo Astrada]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|1|6}}|caps=20|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Sergio Berti]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|9|17}}|caps=15|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=17|pos=GK|name=[[Pablo Cavaljero]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|4|13}}|caps=8|club=[[Club Atlético Vélez Sársfield|Vélez Sársfield]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Abels Balbo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|6|1}}|caps=34|club=[[A.S. Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Hernans Krespo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|7|5}}|caps=18|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Marselo Galjardo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|1|18}}|caps=23|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Marselo Delgado]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|3|24}}|caps=13|club=[[Racing Club de Avellaneda|Racing]]|clubnat=Argentina}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Havjers Dzaneti]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|8|10}}|caps=30|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}} === {{Fb|CRO}} === Treneris: {{Flaga|CRO}} [[Miroslavs Blaževičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dražens Ladičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|1|1}}|caps=41|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Petars Krpans]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|1}}|caps=1|club=[[NK Osijek|Osijek]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Antonijs Šeričs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1979|1|15}}|caps=3|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Igors Štimacs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|9|6}}|caps=29|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Gorans Juričs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1963|2|5}}|caps=11|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Slavens Biličs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|9|11}}|caps=36|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Aļoša Asanovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|12|14}}|caps=39|club=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Roberts Prosinečki]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|1|12}}|caps=29|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Davors Šukers]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|1|1}}|caps=36|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zvonimirs Bobans]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|10|8}}|caps=35|club=[[A.C. Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Silvio Maričs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|3|20}}|caps=7|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Marjans Mrmičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|5|6}}|caps=12|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=Turkey}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mario Staničs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|4|10}}|caps=16|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Zvonimirs Soldo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|11|2}}|caps=26|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Igors Tudors]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|4|16}}|caps=5|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Ardians Kozniku]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|10|27}}|caps=7|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=France}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Roberts Jarni]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1968|10|26}}|caps=38|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Zorans Mamičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|9|30}}|caps=6|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Germany}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Gorans Vlaovičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|8|7}}|caps=28|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spain}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Dario Šimičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|11|12}}|caps=17|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Krunoslavs Jurčičs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|11|26}}|caps=9|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Croatia Zagreb]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Vladimirs Vasiljs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|7|6}}|caps=1|club=[[Hrvatski Dragovoljac]]|clubnat=Croatia}} {{nat fs end}} === {{Fb|JAM}} === Treneris: {{Flaga|BRA}} [[Renē Simoiss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Vorens Barets]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|7|9}}|caps=128|club=[[Violet Kickers F.C.|Violet Kickers]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Stīvens Malkolms]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|5|2}}|caps=62|club=[[Seba United F.C.|Seba United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Kriss Douss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|5|31}}|caps=20|club=[[Galaxy F.C. (Jamaica)|Galaxy]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Linvals Diksons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|9|14}}|caps=104|club=[[Portmore United F.C.|Hazard United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Ians Gudisons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|11|21}}|caps=55|club=[[Olympic Gardens F.C.|Olympic Gardens]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Ficrojs Simpsons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|2|26}}|caps=23|club=[[Portsmouth F.C.|Portsmouth]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Pīters Kārdžils]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|3|2}}|caps=76|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Markuss Gailss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|9|27}}|caps=5|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Endijs Viljamss (futbolists)|Endijs Viljamss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|9|23}}|caps=25|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Valters Boids]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|1|1}}|caps=57|club=[[Arnett Gardens F.C.|Arnett Gardens]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Teodors Vaitmors]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|8|5}}|caps=76|club=[[Seba United F.C.|Seba United]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Dīns Sevels]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|4|13}}|caps=4|club=[[Constant Spring F.C.|Constant Spring]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Ārons Lorenss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|11}}|caps=17|club=[[F.C. Reno|Reno]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=14|pos=GK|name=[[Donovans Riketss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|6|7}}|caps=0|club=[[Wadadah F.C.|Wadadah]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Rikardo Gārdners]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1978|9|25}}|caps=34|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Robijs Ērls (futbolists)|Robijs Ērls]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1965|1|27}}|caps=8|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Onandi Lovs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|12|2}}|caps=30|club=[[Harbour View F.C.|Harbour View]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Deons Bērtons]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|10|25}}|caps=18|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Frenks Sinklērs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|12|3}}|caps=5|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Derils Povelss]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|11|15}}|caps=2|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=England}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Darants Brauns]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1964|7|8}}|caps=125|club=[[Wadadah F.C.|Wadadah]]|clubnat=Jamaica}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Pols Hols]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|7|3}}|caps=23|club=[[Portsmouth F.C.|Portsmouth]]|clubnat=England}} {{nat fs end}} === {{Fb|JAP}} === Treneris: {{Flaga|JAP}} [[Takeši Okada]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Nobujuki Kodžima]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1966|1|17}}|caps=5|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Akira Narahaši]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|11|26}}|caps=29|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naoki Soma]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1971|7|19}}|caps=50|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Masami Ihara]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|9|18}}|caps=116|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Norio Omura]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|9|6}}|caps=31|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Motohiro Jamaguči]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|1|29}}|caps=56|club=[[Yokohama Flügels]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Terujoši Ito]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|8|31}}|caps=2|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hidetoši Nakata]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1977|1|22}}|caps=21|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Masaši Nakajama]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1967|9|23}}|caps=27|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Hiroši Nanami]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|11|28}}|caps=44|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Šindži Ono]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1979|9|27}}|caps=2|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Vagners Lopišs]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1969|1|29}}|caps=10|club=[[Bellmare Hiratsuka]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Tošihiro Hattori]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|9|23}}|caps=6|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Masajuki Okano]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|7|25}}|caps=25|club=[[Urawa Red Diamonds]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Hiroaki Morišima]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1972|4|30}}|caps=36|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Tošihide Saito]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|4|20}}|caps=14|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Jutaka Akita]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1970|8|6}}|caps=27|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Šodži Džo]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|6|17}}|caps=24|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Eisuke Nakaniši]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1973|6|23}}|caps=7|club=[[JEF United Ichihara]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Jošikacu Kavaguči]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1975|8|15}}|caps=27|club=[[Yokohama F. Marinos|Yokohama Marinos]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Seigo Narazaki]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1976|4|15}}|caps=2|club=[[Yokohama Flügels]]|clubnat=Japan}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Takaši Hirano]]|age={{Birth date and age2|df=yes|1998|6|10|1974|7|15}}|caps=10|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japan}} {{nat fs end}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/1998france/teams 1998. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 6gf2v2g1bgnicxmc8j13kblplabpihk 79. Zelta globusa balva 0 495373 3672549 3671984 2022-08-19T05:28:43Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = 79. Zelta globusa balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | presenter = [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] | host = | date = {{dat|2022|1|9|N|bez}} | location = | winner = "Labākā drāmas filma":<br />''[[The Power of the Dog]]''<br />"Labākais mūzikls vai kinokomēdija":<br />"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | previous = [[78. Zelta globusa balva|78.]] | main = [[Zelta globusa balva]] | next = [[80. Zelta globusa balva|80.]] }} '''79. Zelta globusa balva''' tika pasniegtas labākajām [[2021. gads kino|2021. gada filmām]] un ASV televīzijas pārraidēm, kuras izvēlējās [[Holivudas Ārzemju preses asociācija|Holivudas Ārvalstu preses asociācija]] (HFPA). Ceremonija notika {{dat|2022|1|9||bez}}.<ref name="variety202110">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|last=Littleton|first=Cynthia|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 15, 2021}}</ref> Nominācijas {{dat|2021|12|13||bez}} paziņoja reperis ''[[Snoop Dogg]]'' un HFPA prezidente Helēna Hoena.<ref name="variety202110"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.indiewire.com/2021/12/golden-globe-nominations-2022-see-full-list-1234685129/ |title=Golden Globe Nominations: 'Licorice Pizza,' 'Squid Game,' 'West Side Story,' and More |last=Lattanzio |first=Ray |date=December 13, 2021 |work=[[IndieWire]] |access-date=December 13, 2021}}</ref> Pirmo reizi kopš [[65. Zelta globusa balva|2008. gada]] nenotika ierastā televīzijas translācija. Ņemot vērā HFPA nepietiekamos centienus novērst organizācijas biedru [[Dažādība|daudzveidību]], dažādas plašsaziņas līdzekļu organizācijas, aktieri un citi radošie darbinieki boikotēja ceremoniju, tādējādi televīzijas kanāls NBC atteicās pārraidīt balvas pasniegšanas ceremoniju. Kā rezultātā HFPA izvēlējās ceremoniju rīkot privātā gaisotnē, uzaicinot organizācijas biedrus un sponsorus, un sabiedrībai rezultāti tika paziņoti, izmantojot Zelta globusa [[Sociālais medijs|sociālos medijus]]. Filmas "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" un ''[[The Power of the Dog]]'' katra saņēma septiņas nominācijas. ''The Power of the Dog'', [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" un HBO seriāls "[[Pēctecība]]" katrs ieguva trīs balvas. [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] kļuva par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] personu, kas ieguvusi Zelta globusa balvu par tēlojumu, iegūstot balvu kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā" par Blankas Rodrigesas-Evangelistas lomu seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ausiello |first=Michael |date=May 10, 2021 |title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows |url=https://www.today.com/popculture/mj-rodriguez-becomes-1st-trans-actress-win-golden-globe-rcna11559|work=[[Today (American TV program)|Today Show]] |access-date=January 10, 2021}}</ref> == Boikots == 2021. gada 10. maijā, [[NBC]] paziņoja, ka nepārraidīs šo ceremoniju, lai kopā ar vairākiem citām mediju kompānijām atbalstītu HFPA boikotu par tās nepietiekamajiem centieniem risināt biedru daudzveidību organizācijā, bet būs atvērts sadarbībai un ceremonijas translācijai televīzijā 2023. gadā, ja HFPA sekmīgi centīsies veikt reformas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvline.com/2021/05/10/golden-globes-cancelled-nbc-2022-ceremony-controversy/|title=Golden Globes Cancelled: NBC Scraps 2022 Ceremony As Backlash Grows|last=Ausiello|first=Michael|website=TVLine|access-date=October 16, 2021|date=May 10, 2021}}</ref> Pēc šiem notikumiem HFPA publicēja savu reformu grafiku, kurā process tiks pabeigts līdz otrai augusta nedēļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2021/05/hfpa-statement-timeline-for-reforms-1234753506/|title=HFPA Board Issues Statement On Golden Globes Controversy & Sets Timeline For Reforms: "Top Priority For Our Organization"|last=Pedersen|first=Erik|website=Deadline|access-date=May 10, 2021|date=May 10, 2021|language=en-US}}</ref> 1. oktobrī HFPA publicēja 21 jaunu biedru sarakstu, kurus tā pieņēma darbā saskaņā ar šīm reformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/awards/news/golden-globes-hfpa-2021-new-members-1235078322/|title=Hollywood Foreign Press Association Adds 21 New Members With Emphasis on Diversity|last=Clayton|first=Davis|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 1, 2021}}</ref> Pēc tam HFPA 15. oktobrī paziņoja, ka joprojām plāno rīkot 79. Zelta globusa balvas pasniegšanas ceremoniju 2022. gada 9. janvārī, ar translāciju televīzijā vai bez tās. Joprojām nav skaidrs, vai NBC un citi mediju uzņēmumi, kā arī tie aktieri un citi radošie cilvēki, kas viņus atbalsta, turpinās boikotēt ceremoniju.<ref name="variety202110">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|last=Littleton|first=Cynthia|website=Variety|access-date=October 16, 2021|date=October 15, 2021}}</ref> Pēc nomināciju paziņošanas laikraksts ''[[The New York Times]]'' rakstīja, ka HPFA izvēle liecina par uzlabojumiem, lai sasniegtu mērķi dažādot sevi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Buchanan |first=Kyle |date=December 13, 2021 |title=Golden Globes Nominations 2022: The Complete List |language=en-US |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/12/13/movies/golden-globes-nominees-list.html |archive-date=2021-12-28 |access-date=December 21, 2021 |issn=0362-4331}}</ref> taču laikraksts kopā ar daudzām citu izdevumu publikācijām apšaubīja to efektivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Sonia |last1=Rao |first2=Helena |last2=Andrews-Dyer |title=Golden Globe nominations 2022: The award show everyone thought was gone is back with new nods |language=en-US |work=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/arts-entertainment/2021/12/13/golden-globe-nominations-2022/ |access-date=December 21, 2021 |issn=0190-8286}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rich |first=Katey |title=Golden Globe Nominations 2022: See the Full List of Nominees |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2021/12/golden-globe-nominations-2022-list |access-date=December 21, 2021 |work=[[Vanity Fair]] |language=en-US}}</ref> Ja HFPA nespēs atrast apraides partneri, kas aizstātu NBC, tā būtu pirmā reize kopš [[36. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 1979. gadā, kad ceremonijai nebūtu televīzijas apraides un [[65. Zelta globusa balva]]s pasniegšanas 2008. gadā, kad nenotika tradicionālā balvu pasniegšanas ceremonija.<ref name="variety202110"/><ref name="yahoo">{{Tīmekļa atsauce |first=Conchita |last=Widjojo |date=December 13, 2021 |title=What's Going on With the 2022 Golden Globes? |url=https://news.yahoo.com/going-2022-golden-globes-195750997.html |access-date=December 13, 2021 |work=[[Women's Wear Daily]] |publisher=[[Yahoo!]] |language=en-US}}</ref> == Grafiks == {| class="wikitable" !Datums <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldenglobes.com/articles/hfpa-announces-dates-and-timetable-79th-golden-globe-awards|title=The HFPA Announces Dates and Timetable for the 79th Golden Globe Awards|website=www.goldenglobes.com|access-date=October 16, 2021}}</ref> ! Pasākums |- | 2021. gada 13. decembris | Nomināciju paziņošana |- | 2021. gada 17. decembris | Noslēguma biļeteni nosūtīti visiem HFPA biedriem |- | 2022. gada 3. janvāris | Galīgo biļetenu saņemšanas termiņš |- | 2022. gada 9. janvāris | 79. Zelta globusa balvas pasniegšana |} == Laureāti un nominācijas == [[Attēls:TechCrunch Disrupt 2019 (48834434641) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Vills Smits]], labākais aktieris drāmas filmā]] [[Attēls:Nicole Kidman Cannes 2017 6.jpg|thumb|150px|[[Nikola Kidmena]], labākā aktrise drāmas filmā]] [[Attēls:Andrew Garfield by Gage Skidmore (cropped).jpg|thumb|150px|[[Endrū Gārfīlds]], labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā]] [[Attēls:Kodi Smit-McPhee by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Kodijs Smits-Makfī]], labākais otrā plāna aktieris]] [[Attēls:Ariana DeBose for Bibhu Mohapatra, September 2020.png|thumb|150px|[[Ariāna DeBose]], labākā otrā plāna aktrise]] [[Attēls:Jeremy Strong 2014.jpg|thumb|150px|[[Džeremijs Strongs]], labākais aktieris drāmas seriālā]] [[Attēls:Mj Rodriguez Christmas Lives Within You 2020.png|thumb|150px|[[Mikaela Džaje Rodrigesa]], labākā aktrise drāmas seriālā]] [[Attēls:Jason Sudeikis 2011 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džeisons Sudeikis]], labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Jean Smart by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Džīna Smārta]], labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā]] [[Attēls:Michael Keaton Face.jpg|thumb|150px|[[Maikls Kītons]], labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Vinsleta]], labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā]] [[Attēls:Sarah Snook Saphires (cropped).jpg|thumb|150px|[[Sāra Snuka]], labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā]] === Kino === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākā spēlfilma |- !style="width=50%" | [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|Drāma]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)|Mūzikls vai kinokomēdija]] |- | valign="top" | * '''''[[The Power of the Dog]]''''' ** "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''[[CODA]]'' ** "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** ''[[King Richard]]'' | valign="top" | * '''"[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** "[[Lakricas pica]]" ** "[[Neskaties augšup]]" ** "[[Sirano]]" ** ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas filmā |- ! [[Labākais aktieris drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Vills Smits]] par [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] lomu filmā ''[[King Richard]]''''' ** [[Havjers Bardems]] par [[Desi Arnass|Desī Arnasa]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Benedikts Kamberbačs]] par Fila Bērbanka lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Denzels Vašingtons]] par [[Makbets (tēls)|Makbeta]] lomu filmā ''[[The Tragedy of Macbeth]]'' ** [[Maheršala Ali]] par Kemerona Tērnera lomu filmā ''[[Swan Song (filma)|Swan Song]]'' | valign="top" | * '''[[Nikola Kidmena]] par [[Lūsīla Bola|Lūsīlas Bolas]] lomu filmā ''[[Being the Ricardos]]''''' ** [[Džesika Česteina]] par [[Temija Feja Mesnere|Temijas Fejas Bekeres]] lomu filmā ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' ** [[Kristena Stjuarta]] par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu filmā "[[Spensere (filma)|Spensere]]" (''Spencer'') ** ''[[Lady Gaga]]'' par [[Patrīcija Redžāni|Patrīcijas Redžāni]] lomu filmā "[[Guči nams]]" ** [[Olīvija Kolmane]] par Ledas Karūzo lomu filmā ''[[The Lost Daughter]]'' |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūziklā vai kinokomēdijā |- ! [[Labākais aktieris mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Endrū Gārfīlds]] par [[Džonatans Larsons|Džonatana Larsona]] lomu filmā ''[[Tick, Tick... Boom!]]''''' ** [[Entonijs Ramoss]] par Usnavi de la Vegas lomu filmā ''[[In the Heights]]'' ** [[Kūpers Hofmans]] par Gērija Valentaina lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Leonardo Di Kaprio]] par Dr. Rendala Mindija lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Pīters Dinklidžs]] par [[Sirano de Beržeraks|Sirano de Beržeraka]] lomu filmā "[[Sirano]]" | valign="top" | * '''[[Reičela Zeglere]] par Marijas Vaskezas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Alāna Haima]] par Alanas Keinas lomu filmā "[[Lakricas pica]]" ** [[Dženifere Lorensa]] par Keitas Dibiaskijas lomu filmā "[[Neskaties augšup]]" ** [[Emma Stouna]] par Estellas/[[Kruella De Vila|Kruellas De Vilas]] lomu filmā "[[Kruella]]" ** [[Mariona Kotijāra]] par Ennas Defransnu lomu filmā "[[Anete (filma)|Anete]]" |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Kodijs Smits-Makfī]] par Pītera Gordona lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Bens Afleks]] par Čārlija Moringera lomu filmā ''[[The Tender Bar]]'' ** [[Džeimij Dornins]] par Pa lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kiarans Haindss]] par Popa lomu filmā "Belfāsta" ** [[Trojs Kotsurs]] par Frenka Rosī lomu filmā ''[[CODA]]'' | valign="top" | * '''[[Ariāna DeBose]] par Anitas lomu filmā "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]"''' ** [[Āndžanu Elisa]] par [[Orasīna Praisa|Orasīnas Praisa]] lomu filmā ''[[King Richard]]'' ** [[Katrīna Balfa]] par Ma lomu filmā "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Kirstena Dansta]] par Rouzas Gordones lomu filmā ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Ruta Nega]] par Klēras Belēvas lomu filmā ''[[Passing]]'' |- ! colspan=2 | Pārējās |- ! [[Labākais režisors (Zelta globusa balva)|Labākais režisors]] ! [[Labākais scenārijs (Zelta globusa balva)|Labākais scenārijs]] |- | valign="top" | * '''[[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]''''' ** [[Denī Vilnēvs]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" ** [[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** [[Megija Jillenhola]] — ''[[The Lost Daughter]]'' ** [[Stīvens Spīlbergs]] — "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" | valign="top" | * '''[[Kenets Brana]] — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]"''' ** [[Ādams Makejs]] — "[[Neskaties augšup]]" ** [[Ārons Sorkins]] — ''[[Being the Ricardos]]'' ** [[Džeina Kempione]] — ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Pols Tomass Andersons]] — "[[Lakricas pica]]" |- ! [[Labākais skaņu celiņš (Zelta globusa balva)|Labākais skaņu celiņš]] ! [[Labākā oriģināldziesma (Zelta globusa balva)|Labākā oriģināldziesma]] |- | valign="top" | * '''[[Hanss Cimmers]] — "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]"''' ** [[Alberto Iglesiass]] — "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'') ** [[Džonijs Grīnvuds]] — ''[[The Power of the Dog]]'' ** [[Aleksandrs Desplā]] — "[[Francijas Vēstnesis]]" ** [[Žermēna Franko]] — "[[Enkanto]]" | valign="top" | * '''''[[No Time to Die (dziesma)|No Time to Die]]'' ([[Billija Ailiša]] un [[Fineass O'Konels]]) — "[[Nav laiks mirt]]"''' ** ''[[Be Alive]]'' ([[Bejonse Noulza]] un ''Dixson'') — ''[[King Richard]]'' ** ''Dos Oruguitas'' ([[Lins Manuels Miranda]]) — "[[Enkanto]]" ** ''Down to Joy'' ([[Vans Morisons]]) — "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" ** ''Here I Am (Singing My Way Home)'' <br /> ([[Džeimijs Hārtmens]], [[Dženifere Hadsone]] un [[Kerola Kinga]]) — ''[[Respect]]'' |- ! [[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]] ! [[Labākā filma svešvalodā (Zelta globusa balva)|Labākā filma svešvalodā]] |- | valign="top" | * '''"[[Enkanto]]"''' ** "[[Bēgšana]]" (''Flee'') ** "[[Luka]]" ** ''My Sunny Maad'' ** "[[Raja un pēdējais pūķis]]" | valign="top" | * '''''[[Drive My Car]]'' (ドライブ・マイ・カ, [[Japāna]])''' ** ''[[A Hero]]'' (قهرمان, [[Irāna]]) ** ''[[Compartment No. 6]]'' (''Hytti nro 6'', [[Somija]]) ** "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'', [[Spānija]]) ** ''[[The Hand of God]]'' (''È stata la mano di Dio'', [[Itālija]]) |} === Filmas ar vairākām nominācijām === Šīs filmas saņēmušas vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |+ !Nominācijas !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 7 | "[[Belfāsta (filma)|Belfāsta]]" |- | ''[[The Power of the Dog]] |- | rowspan="4" style="text-align:center| 4 | "[[Neskaties augšup]]" |- | ''[[King Richard]]'' |- | "[[Lakricas pica]]" |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |- | rowspan="3" style="text-align:center| 3 | ''[[Being the Ricardos]]'' |- | "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" |- | "[[Enkanto]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[CODA]]'' |- | "[[Sirano]]" |- | ''[[The Lost Daughter]]'' |- | "[[Paralēlās mātes]]" (''Parallel Mothers'') |- | ''[[Tick, Tick... Boom!]]'' |} === Filmas ar vairākām uzvarām === Šīs filmas ieguvušas vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |+ !Uzvaras !Filmas |- | rowspan="2" style="text-align:center| 3 | ''[[The Power of the Dog]]'' |- | "[[Vestsaidas stāsts (2021. gada filma)|Vestsaidas stāsts]]" |} === Televīzija === {| class=wikitable style="width=100%" |- ! colspan=2 | Labākais seriāls |- !style="width=50%" | [[Labākais drāmas seriāls (Zelta globusa balva)|Drāmas seriāls]] !style="width=50%" | [[Labākais mūzikas vai komēdijseriāls (Zelta globusa balva)|Mūzikas vai komēdijseriāls]] |- | valign="top" | * '''"[[Pēctecība]]" ([[HBO]])''' ** "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''[[Netflix]]'') ** ''[[Pose]]'' ([[FX (TV kanāls)|FX]]) ** ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** ''[[The Morning Show]]'' (''[[Apple TV+]]'') | valign="top" | * '''''[[Hacks]]'' (''[[HBO Max]]'')''' ** ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') ** ''[[Reservation Dogs]]'' (''[[FX on Hulu]]'') ** "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** "[[Varenie]]" (''The Great'') (''[[Hulu]]'') |- ! colspan=2 | [[Labākais miniseriāls vai filma (Zelta globusa balva)|Labākais miniseriāls vai filma]] |- | colspan=2 style="vertical-align:top;" | * '''''[[The Underground Railroad]]'' (''[[Amazon Prime Video|Prime Video]]'')''' ** ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') ** ''[[Impeachment: American Crime Story]]'' (FX) ** ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums drāmas seriālā |- ! [[Labākais aktieris drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise drāmas seriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeremijs Strongs]] par Kendala Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO)''' ** [[Billijs Porters]] par Preja Tella lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX) ** [[Braians Kokss]] par Logana Roja lomu seriālā "Pēctecība" (HBO) ** [[Lī Džons Dže]] par Sona Gi Huna lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'') ** [[Omars Sī]] par Asāna Diopa lomu seriālā "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Mikaela Džaje Rodrigesa]] par Blankas Rodrigesas Evandželistas lomu seriālā ''[[Pose]]'' (FX)''' ** [[Dženifere Anistone]] par Aleksas Levijas lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Elizabete Mosa]] par Džūnas Osbornas lomu seriālā "[[Kalpones stāsts]]" (''The Handmaid's Tale'') (''Hulu'') ** [[Kristīne Baranski]] par Daienas Lokhārtas lomu seriālā ''[[The Good Fight]]'' (''[[Paramount+]]'') ** [[Uzo Aduba]] par Brūkas Teilores lomu seriālā "[[Ārstēšana (seriāls)|Ārstēšana]]" (''In Treatment'') (HBO) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums mūzikas vai komēdijseriālā |- ! [[Labākais aktieris mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise mūzikas vai komēdijseriālā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Džeisons Sudeikis]] par Teda Laso lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'')''' ** [[Entonijs Andersons]] par Andrē Džonsona lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' ([[American Broadcasting Company|ABC]]) ** [[Mārtins Šorts]] par Olivera Patnema lomu seriālā ''Only Murders in the Building'' (''Hulu'') ** [[Nikolass Holts]] par [[Pēteris III|Pētera III]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Stīvs Mārtins]] par Cārlza Heidena Sevedža lomu seriālā ''[[Only Murders in the Building]]'' (''Hulu'') | valign="top" | * '''[[Džīna Smārta]] par Deboras Vensas lomu seriālā ''Hacks'' (''HBO Max'')''' ** [[Elle Feninga]] par [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] lomu seriālā "[[Varenie]]" (''The Great'') (''Hulu'') ** [[Hanna Einbindere]] par Avas Denjelas lomu seriālā ''[[Hacks]]'' (''HBO Max'') ** [[Iza Reja]] par Izas Dī lomu seriālā "[[Kā baltais zvirbulis]]" (''Insecure'') (HBO) ** [[Treisija Elisa Rosa]] par Reinbovas Džonsones lomu seriālā ''[[Black-ish]]'' (ABC) |- ! colspan=2 | Labākais tēlojums miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktieris]] ! [[Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[Maikls Kītons]] par Semjuels Finikss lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'')''' ** [[Jūens Makgregors]] par [[Halsons|Halsona]] lomu seriālā ''[[Halston]]'' (''Netflix'') ** [[Oskars Aizeks]] par Džonatans Levijs lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Pols Betanijs]] par [[Vīzija (tēls)|Vīzijas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''[[Disney+]]'') ** [[Tahars Rahims]] par [[Čārlzs Sobradžs|Čārlza Sobradža]] lomu seriālā ''[[The Serpent]]'' (''Netflix'') | valign="top" | * '''[[Keita Vinsleta]] par Mariannas Šīanas lomu miniseriālā "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') (HBO)''' ** [[Džesika Česteina]] par Mira Filipsas lomu miniseriālā ''[[Scenes from a Marriage]]'' (HBO) ** [[Elizabete Olsena]] par [[Vanda Maksimova|Vandas Maksimovas / Sārtās raganas]] lomu miniseriālā ''[[WandaVision]]'' (''Disney+'') ** [[Mārgareta Kuelija]] par Aleksas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Sintija Erivo]] par [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] lomu seriālā ''[[Genius: Aretha]]'' (''[[National Geographic (TV kanāls)|National Geographic]]'') |- ! colspan=2 | Labākais otrā plāna tēlojums seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā |- ! [[Labākais otrā plāna aktieris seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktieris]] ! [[Labākā otrā plāna aktrise seriālā, miniseriālā vai televīzijas filmā (Zelta globusa balva)|Otrā plāna aktrise]] |- | valign="top" | * '''[[O Jonsu]] par O Ilnams lomu seriālā ''[[Squid Game]]'' (''Netflix'')''' ** [[Bilijs Kradaps]] par Korija Elisona lomu seriālā ''[[The Morning Show]]'' (''Apple TV+'') ** [[Brets Goldsteins]] par Rojs Kents lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Kīrans Kalkins]] par Romāna Roja lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO) ** [[Marks Duplass]] par Čārlija Bleka lomu seriālā ''The Morning Show'' (''Apple TV+'') | valign="top" | * '''[[Sāra Snuka]] par Šivas Rojas lomu seriālā "[[Pēctecība]]" (HBO)''' ** [[Dženifere Kulidža]] par Tanjas Makvidas lomu seriālā "[[Baltais lotoss]]" (''The White Lotus'') (HBO) ** [[Endija Makdovela]] par Polas lomu miniseriālā ''[[Maid]]'' (''Netflix'') ** [[Hanna Vedingema]] par Rebekas Veltones lomu seriālā "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') (''Apple TV+'') ** [[Keitlīna Dīvere]] par Betsijas Malumas lomu miniseriālā ''[[Dopesick]]'' (''Hulu'') |} === Televīziju projekti ar vairākām nominācijām === Šie televīziju projekti saņēmuši vairākas nominācijas: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Nominācijas ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | style="text-align:center| 5 | "[[Pēctecība]]" |- | rowspan="2" style="text-align:center| 4 | ''[[The Morning Show]]'' |- | "[[Teds Laso]]" (''Ted Lasso'') |- | rowspan="7" style="text-align:center| 3 | ''[[Dopesick]]'' |- | "[[Varenie]]" (''The Great'') |- | ''[[Hacks]]'' |- | ''[[Maid]]'' |- | ''[[Only Murders in the Building]]'' |- | ''[[Pose]]'' |- | ''[[Squid Game]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center| 2 | ''[[Black-ish]]'' |- | "[[Lipēns (seriāls)|Lipēns]]" (''Lupin'') |- | "[[Slepkavība Īsttaunā]]" (''Mare of Easttown'') |- | ''[[Scenes from a Marriage]]'' |- | ''[[WandaVision]]'' |} === Televīziju projekti ar vairākām uzvarām === Šie televīziju projekti ieguvuši vairākas uzvaras: {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:55px;"| Uzvaras ! scope="col" style="text-align:center;"| Projekts |- | rowspan="1" style="text-align:center | 3 || "[[Pēctecība]]" |- | rowspan="1" style="text-align:center | 2 || ''[[Hacks]]'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.goldenglobes.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=KmMopLdC0FM Oficiālais ''YouTube'' kanāls] [[Kategorija:2021. gada kino balvas]] [[Kategorija:Zelta globusa balva]] 9exk8bi2hnworgk9afa1l8vdt9uzdno Rigobērs Songs 0 495383 3672435 3659052 2022-08-18T18:47:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|7|1}} | goals7 = 4 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1994–1998 | years2 = 1998 | years3 = 1999–2000 | years4 = 2000–2002 | caps6 = 63 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | goals6 = 3 | years6 = 2002–2004 | caps7 = 104 | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years7 = 2004–2008 | name = | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years8 = 2008–2010 | caps8 = 46 | goals8 = 0 | totalcaps = 417 | totalgoals = 11 | managerclubs1 = {{flaga|Kamerūna}} [[Cameroon A']] | manageryears1 = 2016–2018 | managerclubs2 = {{fb|Kamerūna}} (pagaidu treneris) | manageryears2 = 2018 | managerclubs3 = {{flaga|Kamerūna}} Kamerūnas U23 | managerclubs4 = {{fb|Kamerūna}} | playername = Rigobērs Songs | ntupdate = {{dat|2022|07|22|SK|bez}} | birth_place = | goals2 = 1 | caps1 = 123 | caps2 = 4 | caps3 = 34 | caps4 = 24 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[US Salernitana 1919|Salernitana]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United F.C.|West Ham United]] | countryofbirth = {{vieta|Kamerūna|Nkenglikoka}} | currentclub = {{flaga|Kamerūna}} [[Kamerūnas futbola izlase]] (treneris) | goals1 = 3 | goals3 = 0 | nationalcaps1 = 137 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | years5 = 2001–2002 | caps5 = 16 | goals5 = 0 | height = 183 | image = Rigobert Song 2008.jpg | caption = Songs 2008. gadā | nationalgoals1 = 5 | nationalteam1 = {{fb|Kamerūna}} | nationalyears1 = 1993–2010 | manageryears3 = 2018–2022 | manageryears4 = 2022— }}'''Rigobērs Songs Bahanags''' ({{Val|fr|Rigobert Song Bahanag}}, dzimis {{Dat|1976|7|1}}) ir [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Songs ir [[Kamerūnas futbola izlase]]s galvenais treneris.<ref>https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Rigobert-song-nouveau-selectionneur-du-cameroun/1319738</ref> == Karjera == Pārsvarā spēlējis centra aizsarga vai labā aizsarga pozīcijā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka [[Francija]]s komandā [[FC Metz|''Metz'']]. 1996. gadā viņš palīdzēja klubam izcīnīt ''[[Coupe de la Ligue]]'' trofeju. 1999. gadā viņš pievienojās [[Itālijas A sērija]]s komandai [[US Salernitana 1919|''Salernitana'']]. Vēlāk uzspēlējis [[Anglija]]s komandās [[Liverpool FC|''Liverpool'']] un [[West Ham United FC|''West Ham United'']], kā arī [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FC Köln]]'', tomēr viņš nespēja nostiprināties komandu sastāvos. 2002. gadā Songs atgriezās Francijā, kur viņš divus gadus spēlēja [[RC Lens|''Lens'']] komandā. 2004. gadā Songs pievienojās [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Galatasaray S.K. (football team)|''Galatasaray'']], uzvarot divus Superlīgas titulus un vienu [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausu]]. Savu karjeru noslēdza ''[[Trabzonspor]]'' vienībā. [[Kamerūnas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies astoņos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], kas ir rekords. Piecos no turnīriem bijis arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Viņam pieder arī rekords par visvairāk nospēlētiem mačiem Āfrikas Nāciju kausā (35 mači). 2000. un 2002. gadā kļuvis arī par turnīra uzvarētāju. Aizvadījis arī visvairāk mačus Kamerūnas izlasē (137 mači). Spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš un [[Zinedins Zidāns]] ir vienīgie divi spēlētāji, kuri ir noraidīti no laukuma divos dažādos FIFA Pasaules kausos. == Sasniegumi == '''Metz''' * [[Coupe de la Ligue]]: 1995–96 '''Liverpool''' * [[UEFA kauss]]: 2000–01 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06, 2007–08 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2004–05 '''Trabzonspor''' * Turcijas kauss: 2009–10 '''Kamerūna''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2000, 2002; finālists: 2008 * [[FIFA Konfederāciju kauss]] finālists: 2003 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Songs, Rigobērs}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas futbola treneri]] [[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] rtiigbinp2btsygqdtqi04xp7rh97y5 George Popesku 0 495576 3672421 3565965 2022-08-18T18:45:35Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|10|9}} | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[US Lecce|Lecce]] | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1985–1990 | years2 = 1988 | years3 = 1990–1994 | years4 = 1994–1995 | caps6 = 111 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | goals6 = 6 | years6 = 1997–2001 | caps7 = 28 | goals7 = 3 | name = | years7 = 2001–2002 | clubs8 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]] | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] | years8 = 2002 | years9 = 2002–2003 | caps8 = 8 | caps9 = 14 | goals8 = 0 | goals9 = 1 | totalcaps = 497 | playername = George Popesku | nationalcaps1 = 115 | birth_place = | goals2 = 1 | caps1 = 124 | caps2 = 13 | caps3 = 108 | caps4 = 23 | clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Rumānija}} [[FCSB|Steaua București]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | countryofbirth = {{flag|Rumānija|1952}}, [[Kalafata]] | goals1 = 18 | goals3 = 23 | nationalyears1 = 1988–2003 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | years5 = 1995–1997 | caps5 = 68 | goals5 = 9 | height = 188 | image = G. popescu in 2016.jpg | caption = Popesku 2016. gadā | nationalgoals1 = 16 | nationalteam1 = {{fb|ROU}} | totalgoals = 64 }}'''George Popesku''' ({{Val|ro|Gheorghe Popescu}}, dzimis {{Dat|1967|10|9}}) ir bijušais [[Rumānija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeru sācis Rumānijas klubos [[CS Universitatea Craiova|''Universitatea Craiova'']] un [[FCSB|''Steaua București'']]. 1990. gadā viņš pievienojās [[Nīderlande]]s komandai ''[[PSV Eindhoven]]''. Ar ''PSV'' komandu viņš izcīnīja divus ''[[Eredivisie]]'' čempionu titulus. Pēc četrās sezonām Nīderlandē viņš pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']]. 1995. gadā Popesku pievienojās [[Spānija]]s komandai [[FC Barcelona|''Barcelona'']]. Tur viņš kļuva par komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteini]], divu sezonu laikā uzvarot ''[[Copa del Rey]]'' turnīrā un izcīnot [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]]. Vēlāk izcīnījis trīs [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] titulus, [[UEFA kauss|UEFA kausu]] un [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]] ar [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']] komandu. Savu karjeru noslēdzis 2003. gadā ar ''[[Hannover 96]]'' komandu. Deviņdesmitajos gados bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s nozīmīgs dalībnieks. Piedalījies [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]]. Sešas reizes atzīts par Rumānijas gada futbolistu. == Sasniegumi == '''Steaua București''' * [[Liga I|Divizia A]]: 1987–88 * [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 1987–88 '''PSV''' * [[Eredivisie]]: 1990–91, 1991–92 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 1992 '''Barcelona''' * [[Copa del Rey]]: 1996–97 * [[Supercopa de España]]: 1996 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1996–97 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1997–98, 1998–99, 1999–2000 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1998–99, 1999–2000 * [[UEFA kauss]]: 1999–2000 * [[UEFA Superkauss]]: 2000 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Popesku, George}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dolžas žudecā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas futbolisti]] [[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 0uc56vd1783jda4rp9e6z5teu4se4oz Klaudiu Tafarels 0 495774 3672428 3577701 2022-08-18T18:46:30Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|5|8}} | years4 = 1995–1998 | nationalyears1 = 1988–1998 | nationalcaps1 = 101 | name = | playername = Klaudiu Tafarels | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 1985–1990 | years2 = 1990–1993 | years3 = 1993–1994 | caps6 = 6 | nationalgoals1 = 0 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Parma FC|Parma]] | goals6 = 0 | years6 = 2001–2003 | totalcaps = 323 | totalgoals = 0 | managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] (pagaidu treneris) | manageryears1 = 2014 | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] (pagaidu treneris) | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | caption = Tafarels 2018. gadā | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Santarosa}} | caps1 = 50 | caps2 = 74 | caps3 = 31 | caps4 = 73 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sport Club Internacional|Internacional]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Parma FC|Parma]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Reggiana 1919|Reggiana]] | clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]] | currentclub = | image = Taffarel 2018.png | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years5 = 1998–2001 | caps5 = 89 | goals5 = 0 | height = 183 | manageryears2 = 2015 }}'''Klaudiu Andrē Mergens Tafarels''' ({{Val|pt|Cláudio André Mergen Taffarel}}, dzimis {{Dat|1966|5|8}}) ir bijušais [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savā 18 gadus ilgajā spēlētāja karjerā viņš pārstāvēja klubus Brazīlijā, [[Itālija|Itālijā]] un [[Turcija|Turcijā]]. Vislielākos panākumus guvis ar Itālijas klubu [[Parma Calcio 1913|''Parma'']], ar kuru viņš divreiz ieguva ''[[Coppa Italia]]'' un vienreiz ieguva [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], kā arī ar [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] klubu [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']], ar kuru viņš divreiz kļuva par Turcijas čempionu, vienreiz izcīnīja [[UEFA kauss|UEFA kausu]] un vienreiz [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]]. [[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā nospēlējis 101 maču. Uzvarējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī 1989. un 1997. gada ''[[Copa América]]''. Piedalījies arī [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Parma''' * [[Coppa Italia]]: 1991–92, 2001–02 * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1992–93 '''Atlético Mineiro''' * [[Campeonato Mineiro]]: 1995 * [[Copa CONMEBOL]]: 1997 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1998–99, 1999–2000 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1998–99, 1999–2000 * [[UEFA kauss]]: 1999–2000 * [[UEFA Superkauss]]: 2000 '''Brazīlija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] * [[Copa América]]: 1989, 1997 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tafarels, Klaudiu}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Riugrandi du Sulā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]] [[Kategorija:Parma F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] mrrb8tv0i0vcstitjv16z4xr2tkvc0c Lielvārdes ielu uzskaitījums 0 496204 3672261 3497964 2022-08-18T16:56:50Z Lasks 38532 /* Ielu uzskaitījums */ wikitext text/x-wiki '''Lielvārdes pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 110 [[Lielvārde]]s [[iela]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003501?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Lielvārde, Ogres nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2021|11|04||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Agates iela (Lielvārde)|Agates iela]] * [[Akmeņu iela (Lielvārde)|Akmeņu iela]] * [[Andreja Pumpura iela (Lielvārde)|Andreja Pumpura iela]] * [[Asaru iela (Lielvārde)|Asaru iela]] * [[Atpūtu iela (Lielvārde)|Atpūtu iela]] * [[Ausekļa iela (Lielvārde)|Ausekļa iela]] * [[Austras iela (Lielvārde)|Austras iela]] * [[Austriņu ceļš (Lielvārde)|Austriņu ceļš]] * [[Avotu iela (Lielvārde)|Avotu iela]] * [[Baņutas iela (Lielvārde)|Baņutas iela]] * [[Bebru iela (Lielvārde)|Bebru iela]] * [[Bērzu iela (Lielvārde)|Bērzu iela]] * [[Birzes iela (Lielvārde)|Birzes iela]] * [[Burtnieku iela (Lielvārde)|Burtnieku iela]] * [[Ceriņu iela (Lielvārde)|Ceriņu iela]] * [[Cīruļu iela (Lielvārde)|Cīruļu iela]] * [[Čiekuru iela (Lielvārde)|Čiekuru iela]] * [[Daugavas iela (Lielvārde)|Daugavas iela]] * [[Dārza iela (Lielvārde)|Dārza iela]] * [[Dievukalna iela (Lielvārde)|Dievukalna iela]] * [[Draudzības iela (Lielvārde)|Draudzības iela]] * [[Dravnieku iela (Lielvārde)|Dravnieku iela]] * [[Druvas iela (Lielvārde)|Druvas iela]] * [[Edgara Kauliņa aleja (Lielvārde)|Edgara Kauliņa aleja]] * [[Egļu iela (Lielvārde)|Egļu iela]] * [[Ezeru iela (Lielvārde)|Ezeru iela]] * [[Gaismas iela (Lielvārde)|Gaismas iela]] * [[Ganību iela (Lielvārde)|Ganību iela]] * [[Gobu iela (Lielvārde)|Gobu iela]] * [[Gunāra Priedes iela (Lielvārde)|Gunāra Priedes iela]] * [[Gundegu iela (Lielvārde)|Gundegu iela]] * [[Ievu iela (Lielvārde)|Ievu iela]] * [[Jaunā Stacijas iela (Lielvārde)|Jaunā Stacijas iela]] * [[Jāņa Grestes iela (Lielvārde)|Jāņa Grestes iela]] * [[Kalna iela (Lielvārde)|Kalna iela]] * [[Kastaņu iela (Lielvārde)|Kastaņu iela]] * [[Kļavu iela (Lielvārde)|Kļavu iela]] * [[Krasta iela (Lielvārde)|Krasta iela]] * [[Krīvu iela (Lielvārde)|Krīvu iela]] * [[Kurmju iela (Lielvārde)|Kurmju iela]] * [[Kuģu iela (Lielvārde)|Kuģu iela]] * [[Ķiršu iela (Lielvārde)|Ķiršu iela]] * [[Laimas iela (Lielvārde)|Laimas iela]] * [[Laimdotas iela (Lielvārde)|Laimdotas iela]] * [[Laivu iela (Lielvārde)|Laivu iela]] * [[Lakstīgalu iela (Lielvārde)|Lakstīgalu iela]] * [[Lapsu iela (Lielvārde)|Lapsu iela]] * [[Lapu iela (Lielvārde)|Lapu iela]] * [[Lauku iela (Lielvārde)|Lauku iela]] * [[Lazdu iela (Lielvārde)|Lazdu iela]] * [[Lāčplēša iela (Lielvārde)|Lāčplēša iela]] * [[Lāčplēša laukums (Lielvārde)|Lāčplēša laukums]] * [[Lāču Jura laukums (Lielvārde)|Lāču Jura laukums]] * [[Lēdmanes iela (Lielvārde)|Lēdmanes iela]] * [[Lielā Saulgriežu iela (Lielvārde)|Lielā Saulgriežu iela]] * [[Liepu iela (Lielvārde)|Liepu iela]] * [[Liepziedu iela (Lielvārde)|Liepziedu iela]] * [[Līču iela (Lielvārde)|Līču iela]] * [[Līdaku iela (Lielvārde)|Līdaku iela]] * [[Madaru iela (Lielvārde)|Madaru iela]] * [[Mazzariņu iela (Lielvārde)|Mazzariņu iela]] * [[Mākoņu iela (Lielvārde)|Mākoņu iela]] * [[Māras iela (Lielvārde)|Māras iela]] * [[Mednieku iela (Lielvārde)|Mednieku iela]] * [[Meža iela (Lielvārde)|Meža iela]] * [[Mēness iela (Lielvārde)|Mēness iela]] * [[Miera iela (Lielvārde)|Miera iela]] * [[Muižas iela (Lielvārde)|Muižas iela]] * [[Nākotnes iela (Lielvārde)|Nākotnes iela]] * [[Opernieku iela (Lielvārde)|Opernieku iela]] * [[Ošu iela (Lielvārde)|Ošu iela]] * [[Ozolleju iela (Lielvārde)|Ozolleju iela]] * [[Ozolu iela (Lielvārde)|Ozolu iela]] * [[Paegļu iela (Lielvārde)|Paegļu iela]] * [[Parka iela (Lielvārde)|Parka iela]] * [[Pavasara iela (Lielvārde)|Pavasara iela]] * [[Pērkona iela (Lielvārde)|Pērkona iela]] * [[Pieneņu iela (Lielvārde)|Pieneņu iela]] * [[Pils iela (Lielvārde)|Pils iela]] * [[Pļavu iela (Lielvārde)|Pļavu iela]] * [[Priežu iela (Lielvārde)|Priežu iela]] * [[Putnu iela (Lielvārde)|Putnu iela]] * [[Raiņa iela (Lielvārde)|Raiņa iela]] * [[Rasas iela (Lielvārde)|Rasas iela]] * [[Rembates iela (Lielvārde)|Rembates iela]] * [[Riekstu iela (Lielvārde)|Riekstu iela]] * [[Roberta Rubeņa iela (Lielvārde)|Roberta Rubeņa iela]] * [[Rožu iela (Lielvārde)|Rožu iela]] * [[Saules iela (Lielvārde)|Saules iela]] * [[Saulgriežu iela (Lielvārde)|Saulgriežu iela]] * [[Skolas iela (Lielvārde)|Skolas iela]] * [[Slimnīcas iela (Lielvārde)|Slimnīcas iela]] * [[Smilgu iela (Lielvārde)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Lielvārde)|Smilšu iela]] * [[Spīdolas iela (Lielvārde)|Spīdolas iela]] * [[Stacijas iela (Lielvārde)|Stacijas iela]] * [[Stirnu iela (Lielvārde)|Stirnu iela]] * [[Strautu iela (Lielvārde)|Strautu iela]] * [[Teiku iela (Lielvārde)|Teiku iela]] * [[Saules iela (Lielvārde)|Saules iela]] * [[Upes iela (Lielvārde)|Upes iela]] * [[Uzvaras iela (Lielvārde)|Uzvaras iela]] * [[Vidus iela (Lielvārde)|Vidus iela]] * [[Virsaišu iela (Lielvārde)|Virsaišu iela]] * [[Vīksnu iela (Lielvārde)|Vīksnu iela]] * [[Vītolu iela (Lielvārde)|Vītolu iela]] * [[Zaķu iela (Lielvārde)|Zaķu iela]] * [[Zaļā iela (Lielvārde)|Zaļā iela]] * [[Zariņu iela (Lielvārde)|Zariņu iela]] * [[Ziedu iela (Lielvārde)|Ziedu iela]] * [[Zvaigžņu iela (Lielvārde)|Zvaigžņu iela]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Lielvārde]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Lielvārdē|Ielas Lielvārdē]] 47vdj4b5anq5m6tm5s6dehuyxgi4bis Bilents Korkmazs 0 496418 3672404 3513400 2022-08-18T18:43:03Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1968|11|24}} | years1 = 1985–2006 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]] (galvenais treneris) | goals1 = 15 | image = Bülent Korkmaz'12.JPG | manageryears3 = 2007–2008 | caption = Korkmazs 2012. gadā | pcupdate = | name = | playername = Bilents Korkmazs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Kayseri Erciyesspor|Erciyesspor]] | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | manageryears1 = 2006 | manageryears2 = 2007 | nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21 | nationalteam2 = {{fb|Turcija}} | nationalyears1 = 1988 | nationalyears2 = 1990–2005 | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 102 | nationalgoals1 = 0 | countryofbirth = {{vieta|Turcija|Malatja}} | clubnumber = | managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]] | managerclubs5 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[FK Baku|Baku]] | manageryears7 = 2012–2013 | manageryears8 = 2014–2015 | manageryears9 = 2015–2016 | manageryears10 = 2018–2019 | manageryears11 = 2020 | manageryears12 = 2021– | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]] | managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | manageryears5 = 2009–2010 | managerclubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]] | caps1 = 430 | managerclubs7 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] | managerclubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Kayseri Erciyesspor|Erciyesspor]] | managerclubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Mersin İdman Yurdu|Mersin]] | managerclubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]] | managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | managerclubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Alanyaspor]] | manageryears6 = 2011–2012 | manageryears4 = 2009 | birth_place = | height = 180 | nationalgoals2 = 3 }}'''Bilents Korkmazs''' ({{Val|tr|Bülent Korkmaz}}, dzimis {{Dat|1968|11|24}}) ir [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Korkmazs ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] kluba ''[[Alanyaspor]]'' galvenais treneris. Korkmazs visu savu karjeru pavadīja [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']] komandā, 18 sezonu laikā izcīnot 8 Superlīgas titulus, 6 Turcijas kausus, 5 Turcijas Superkausus, 1 UEFA kausu un 1 UEFA Superkausu. Ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]] nospēlējis 102 mačus. Viņš ir trešais spēlēm bagātākais futbolists Turcijas izlasē aiz [[Rišti Rečbers|Rišti Rečbera]] un [[Hakans Šikirs|Hakana Šikira]]. Piedalījies [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis komandas gan Turcijā, gan [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1987–88, 1992–93, 1993–94, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2001–02 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1990–91, 1992–93, 1995–96, 1998–99, 1999–2000, 2004–05 * [[Turcijas Superkauss]]: 1988, 1991, 1993, 1996, 1997 * [[UEFA kauss]]: 1999–2000 * [[UEFA Superkauss]]: 2000 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Korkmazs, Bilents}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas futbola treneri]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ckp9ohiw4ryofwtgq3ts00w2ezm70o0 Ogres ielu uzskaitījums 0 496436 3672273 3624453 2022-08-18T17:07:02Z Lasks 38532 /* Ielu uzskaitījums */ wikitext text/x-wiki '''Ogres pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 277 [[Ogre]]s [[iela]]s.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003470?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Ogre, Ogres nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2021|11|07||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Aizkraukles iela (Ogre)|Aizkraukles iela]] * [[Akmeņu iela (Ogre)|Akmeņu iela]] * [[Aleksandra Druviņa iela (Ogre)|Aleksandra Druviņa iela]] * [[Alkšņu iela (Ogre)|Alkšņu iela]] * [[Amatnieku iela (Ogre)|Amatnieku iela]] * [[Andreja iela (Ogre)|Andreja iela]] * [[Andreja Pumpura iela (Ogre)|Andreja Pumpura iela]] * [[Anemoņu iela (Ogre)|Anemoņu iela]] * [[Apiņu iela (Ogre)|Apiņu iela]] * [[Apogu iela (Ogre)|Apogu iela]] * [[Apses iela (Ogre)|Apses iela]] * [[Astilbju iela (Ogre)|Astilbju iela]] * [[Atpūtas iela (Ogre)|Atpūtas iela]] * [[Ausekļa prospekts (Ogre)|Ausekļa prospekts]] * [[Ausmas iela (Ogre)|Ausmas iela]] * [[Austrumu iela (Ogre)|Austrumu iela]] * [[Aveņu iela (Ogre)|Aveņu iela]] * [[Avotu iela (Ogre)|Avotu iela]] * [[Ābolu iela (Ogre)|Ābolu iela]] * [[Baldones iela (Ogre)|Baldones iela]] * [[Bārbeļu iela (Ogre)|Bārbeļu iela]] * [[Begoniju iela (Ogre)|Begoniju iela]] * [[Bezdelīgu iela (Ogre)|Bezdelīgu iela]] * [[Bērzlapu iela (Ogre)|Bērzlapu iela]] * [[Bērzu aleja (Ogre)|Bērzu aleja]] * [[Birzes iela (Ogre)|Birzes iela]] * [[Birzgales iela (Ogre)|Birzgales iela]] * [[Biškrēsliņu iela (Ogre)|Biškrēsliņu iela]] * [[Blaumaņa iela (Ogre)|Blaumaņa iela]] * [[Blāzmas iela (Ogre)|Blāzmas iela]] * [[Brāļu Blauu iela (Ogre)|Brāļu Blauu iela]] * [[Brīvības iela (Ogre)|Brīvības iela]] * [[Brūkleņu iela (Ogre)|Brūkleņu iela]] * [[Caunes iela (Ogre)|Caunes iela]] * [[Celtnieku iela (Ogre)|Celtnieku iela]] * [[Ceriņu iela (Ogre)|Ceriņu iela]] * [[Cidoniju iela (Ogre)|Cidoniju iela]] * [[Ciedru iela (Ogre)|Ciedru iela]] * [[Cīniju iela (Ogre)|Cīniju iela]] * [[Cīruļu iela (Ogre)|Cīruļu iela]] * [[Čiekuru iela (Ogre)|Čiekuru iela]] * [[Dambja iela (Ogre)|Dambja iela]] * [[Daugavas iela (Ogre)|Daugavas iela]] * [[Daugavmalas iela (Ogre)|Daugavmalas iela]] * [[Daugavpils iela (Ogre)|Daugavpils iela]] * [[Dārza iela (Ogre)|Dārza iela]] * [[Dienvidu iela (Ogre)|Dienvidu iela]] * [[Dīķu iela (Ogre)|Dīķu iela]] * [[Doles iela (Ogre)|Doles iela]] * [[Draudzības iela (Ogre)|Draudzības iela]] * [[Dravnieku iela (Ogre)|Dravnieku iela]] * [[Druvas iela (Ogre)|Druvas iela]] * [[Dzelzceļu iela (Ogre)|Dzelzceļu iela]] * [[Dzērveņu iela (Ogre)|Dzērveņu iela]] * [[Dzilnas iela (Ogre)|Dzilnas iela]] * [[Efeju iela (Ogre)|Efeju iela]] * [[Egļu iela (Ogre)|Egļu iela]] * [[Ekānu iela (Ogre)|Ekānu iela]] * [[Fabrikas iela (Ogre)|Fabrikas iela]] * [[Flokšu iela (Ogre)|Flokšu iela]] * [[Gaismas prospekts (Ogre)|Gaismas prospekts]] * [[Gerberu iela (Ogre)|Gerberu iela]] * [[Gladiolu iela (Ogre)|Gladiolu iela]] * [[Griezes iela (Ogre)|Griezes iela]] * [[Grīvas prospekts (Ogre)|Grīvas prospekts]] * [[Gunāra Astras iela (Ogre)|Gunāra Astras iela]] * [[Ģerāniju iela (Ogre)|Ģerāniju iela]] * [[Hiacinšu iela (Ogre)|Hiacinšu iela]] * [[Hortenziju iela (Ogre)|Hortenziju iela]] * [[Hostu iela (Ogre)|Hostu iela]] * [[Ievu iela (Ogre)|Ievu iela]] * [[Ikšķiles iela (Ogre)|Ikšķiles iela]] * [[Indrānu iela (Ogre)|Indrānu iela]] * [[Irbeņu iela (Ogre)|Irbeņu iela]] * [[Īrisu iela (Ogre)|Īrisu iela]] * [[Jasmīnu iela (Ogre)|Jasmīnu iela]] * [[Jaudas iela (Ogre)|Jaudas iela]] * [[Jaunatnes iela (Ogre)|Jaunatnes iela]] * [[Jaunā gatve (Ogre)|Jaunā gatve]] * [[Jaunogres prospekts (Ogre)|Jaunogres prospekts]] * [[Jāņa Čakstes prospekts (Ogre)|Jāņa Čakstes prospekts]] * [[Jāņa Fabriciusa iela (Ogre)|Jāņa Fabriciusa iela]] * [[Jura Alunāna iela (Ogre)|Jura Alunāna iela]] * [[Jūlija Marsona laukums (Ogre)|Jūlija Marsona laukums]] * [[Kadiķu iela (Ogre)|Kadiķu iela]] * [[Kaijas iela (Ogre)|Kaijas iela]] * [[Kalēju iela (Ogre)|Kalēju iela]] * [[Kallu iela (Ogre)|Kallu iela]] * [[Kalmju iela (Ogre)|Kalmju iela]] * [[Kalna aleja (Ogre)|Kalna aleja]] * [[Kalna prospekts (Ogre)|Kalna prospekts]] * [[Kaļķu iela (Ogre)|Kaļķu iela]] * [[Kamēliju iela (Ogre)|Kamēliju iela]] * [[Karjera iela (Ogre)|Karjera iela]] * [[Kastaņu iela (Ogre)|Kastaņu iela]] * [[Kaudzīšu iela (Ogre)|Kaudzīšu iela]] * [[Kārklu iela (Ogre)|Kārklu iela]] * [[Kliņģerīšu iela (Ogre)|Kliņģerīšu iela]] * [[Klusā iela (Ogre)|Klusā iela]] * [[Kļavas iela (Ogre)|Kļavas iela]] * [[Kranciema iela (Ogre)|Kranciema iela]] * [[Krastu iela (Ogre)|Krastu iela]] * [[Krastmalas iela (Ogre)|Krastmalas iela]] * [[Kreimeņu iela (Ogre)|Kreimeņu iela]] * [[Krešu iela (Ogre)|Krešu iela]] * [[Krizantēmu iela (Ogre)|Krizantēmu iela]] * [[Kumelīšu iela (Ogre)|Kumelīšu iela]] * [[Kvēles iela (Ogre)|Kvēles iela]] * [[Ķeguma iela (Ogre)|Ķeguma iela]] * [[Ķentes iela (Ogre)|Ķentes iela]] * [[Ķikuļu iela (Ogre)|Ķikuļu iela]] * [[Ķiršu iela (Ogre)|Ķiršu iela]] * [[Lakstīgalu iela (Ogre)|Lakstīgalu iela]] * [[Lapu iela (Ogre)|Lapu iela]] * [[Lašu iela (Ogre)|Lašu iela]] * [[Lauberes iela (Ogre)|Lauberes iela]] * [[Laukmales iela (Ogre)|Laukmales iela]] * [[Lauku iela (Ogre)|Lauku iela]] * [[Lavandu iela (Ogre)|Lavandu iela]] * [[Lazdu gatve (Ogre)|Lazdu gatve]] * [[Lāčplēša iela (Ogre)|Lāčplēša iela]] * [[Lefkoju iela (Ogre)|Lefkoju iela]] * [[Lejas iela (Ogre)|Lejas iela]] * [[Lēdmanes iela (Ogre)|Lēdmanes iela]] * [[Lielvārdes iela (Ogre)|Lielvārdes iela]] * [[Liepu iela (Ogre)|Liepu iela]] * [[Liesmas iela (Ogre)|Liesmas iela]] * [[Liliju iela (Ogre)|Liliju iela]] * [[Lībieškalna iela (Ogre)|Lībieškalna iela]] * [[Lībiešu iela (Ogre)|Lībiešu iela]] * [[Līču iela (Ogre)|Līču iela]] * [[Loka iela (Ogre)|Loka iela]] * [[Lupīnu iela (Ogre)|Lupīnu iela]] * [[Madaru iela (Ogre)|Madaru iela]] * [[Madlienas iela (Ogre)|Madlienas iela]] * [[Magnoliju iela (Ogre)|Magnoliju iela]] * [[Magoņu iela (Ogre)|Magoņu iela]] * [[Malvu iela (Ogre)|Malvu iela]] * [[Margrietiņu iela (Ogre)|Margrietiņu iela]] * [[Matiolu iela (Ogre)|Matiolu iela]] * [[Madaru iela (Ogre)|Madaru iela]] * [[Mazā Baložu iela (Ogre)|Mazā Baložu iela]] * [[Mazā iela (Ogre)|Mazā iela]] * [[Mazā Ķentes iela (Ogre)|Mazā Ķentes iela]] * [[Mākoņu iela (Ogre)|Mākoņu iela]] * [[Mālkalnes prospekts (Ogre)|Mālkalnes prospekts]] * [[Mārsila iela (Ogre)|Mārsila iela]] * [[Mārtiņa iela (Ogre)|Mārtiņa iela]] * [[Mednieku iela (Ogre)|Mednieku iela]] * [[Medņu iela (Ogre)|Medņu iela]] * [[Meldru iela (Ogre)|Meldru iela]] * [[Melleņu iela (Ogre)|Melleņu iela]] * [[Meža prospekts (Ogre)|Meža prospekts]] * [[Mežmalas iela (Ogre)|Mežmalas iela]] * [[Mēness iela (Ogre)|Mēness iela]] * [[Mētru iela (Ogre)|Mētru iela]] * [[Miera iela (Ogre)|Mieru iela]] * [[Miglas iela (Ogre)|Miglas iela]] * [[Miķelīšu iela (Ogre)|Miķelīšu iela]] * [[Miķeļa iela (Ogre)|Miķeļa iela]] * [[Narcišu iela (Ogre)|Narcišu iela]] * [[Neļķu iela (Ogre)|Neļķu iela]] * [[Nogāzes iela (Ogre)|Nogāzes iela]] * [[Norupes iela (Ogre)|Norupes iela]] * [[Ogres iela (Ogre)|Ogres iela]] * [[Oskara Kalpaka iela (Ogre)|Oskara Kalpaka iela]] * [[Ošu iela (Ogre)|Ošu iela]] * [[Ozolu iela (Ogre)|Ozolu iela]] * [[Pagasta iela (Ogre)|Pagasta iela]] * [[Pamatu iela (Ogre)|Pamatu iela]] * [[Paparžu iela (Ogre)|Paparžu iela]] * [[Parka iela (Ogre)|Parka iela]] * [[Pavasara gatve (Ogre)|Pavasara gatve]] * [[Pārogres gatve (Ogre)|Pārogres gatve]] * [[Pārslas iela (Ogre)|Pārslas iela]] * [[Pelašķu iela (Ogre)|Pelašķu iela]] * [[Peldu iela (Ogre)|Peldu iela]] * [[Pelnu iela (Ogre)|Pelnu iela]] * [[Pērkonu iela (Ogre)|Pērkonu iela]] * [[Pērses iela (Ogre)|Pērses iela]] * [[Pētera Aulmaņa iela (Ogre)|Pētera Aulmaņa iela]] * [[Piekalnes iela (Ogre)|Piekalnes iela]] * [[Pieneņu iela (Ogre)|Pieneņu iela]] * [[Piparmētru iela (Ogre)|Piparmētru iela]] * [[Pirts iela (Ogre)|Pirts iela]] * [[Pīlādžu iela (Ogre)|Pīlādžu iela]] * [[Plūsmas iela (Ogre)|Plūsmas iela]] * [[Pļavas iela (Ogre)|Pļavas iela]] * [[Pļaviņu iela (Ogre)|Pļaviņu iela]] * [[Pļavmalas iela (Ogre)|Pļavmalas iela]] * [[Poruka iela (Ogre)|Poruka iela]] * [[Preses iela (Ogre)|Preses iela]] * [[Priežu iela (Ogre)|Priežu iela]] * [[Prīmulu iela (Ogre)|Prīmulu iela]] * [[Puķu iela (Ogre)|Puķu iela]] * [[Pulkveža Brieža iela (Ogre)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Pureņu iela (Ogre)|Pureņu iela]] * [[Putnu iela (Ogre)|Putnu iela]] * [[Pūpolu iela (Ogre)|Pūpolu iela]] * [[Raiņa prospekts (Ogre)|Raiņa prospekts]] * [[Rasas iela (Ogre)|Rasas iela]] * [[Rezēdu iela (Ogre)|Rezēdu iela]] * [[Riekstu iela (Ogre)|Riekstu iela]] * [[Rietumu iela (Ogre)|Rietumu iela]] * [[Riņķa iela (Ogre)|Riņķa iela]] * [[Rīgas iela (Ogre)|Rīgas iela]] * [[Robežu iela (Ogre)|Robežu iela]] * [[Rotas iela (Ogre)|Rotas iela]] * [[Rožu iela (Ogre)|Rožu iela]] * [[Rūpnieku iela (Ogre)|Rūpnieku iela]] * [[Salas iela (Ogre)|Salas iela]] * [[Samteņu iela (Ogre)|Samteņu iela]] * [[Sarmas iela (Ogre)|Sarmas iela]] * [[Saules iela (Ogre)|Saules iela]] * [[Samteņu iela (Ogre)|Samteņu iela]] * [[Sarmas iela (Ogre)|Sarmas iela]] * [[Saules prospekts (Ogre)|Saules prospekts]] * [[Saulstaru iela (Ogre)|Saulstaru iela]] * [[Sermuļu (Ogre)|Sermuļu]] * [[Sietiņu iela (Ogre)|Sietiņu iela]] * [[Sila iela (Ogre)|Sila iela]] * [[Sīļu iela (Ogre)|Sīļu iela]] * [[Skalbju iela (Ogre)|Skalbju iela]] * [[Skautu iela (Ogre)|Skautu iela]] * [[Skolas iela (Ogre)|Skolas iela]] * [[Skuju iela (Ogre)|Skuju iela]] * [[Slimnīcas iela (Ogre)|Slimnīcas iela]] * [[Smilšu iela (Ogre)|Smilšu iela]] * [[Sporta iela (Ogre)|Sporta iela]] * [[Stirnu iela (Ogre)|Stirnu iela]] * [[Straumes iela (Ogre)|Straumes iela]] * [[Strautu iela (Ogre)|Strautu iela]] * [[Strazdu iela (Ogre)|Strazdu iela]] * [[Strādnieku iela (Ogre)|Strādnieku iela]] * [[Strēlnieku prospekts (Ogre)|Strēlnieku prospekts]] * [[Stūrīšu gatve (Ogre)|Stūrīšu gatve]] * [[Suntažu iela (Ogre)|Suntažu iela]] * [[Sūnu iela (Ogre)|Sūnu iela]] * [[Sveķu iela (Ogre)|Sveķu iela]] * [[Svelmes iela (Ogre)|Svelmes iela]] * [[Taisnā iela (Ogre)|Taisnā iela]] * [[Taurupes iela (Ogre)|Taurupes iela]] * [[Tilta iela (Ogre)|Tilta iela]] * [[Tirgoņu iela (Ogre)|Tirgoņu iela]] * [[Tīnūžu iela (Ogre)|Tīnūžu iela]] * [[Turkalnes iela (Ogre)|Turkalnes iela]] * [[Tūju iela (Ogre)|Tūju iela]] * [[Upeņu iela (Ogre)|Upeņu iela]] * [[Upes prospekts (Ogre)|Upes prospekts]] * [[Urgas iela (Ogre)|Urgas iela]] * [[Uzānu iela (Ogre)|Uzānu iela]] * [[Uzvaras iela (Ogre)|Uzvaras iela]] * [[Vanaga iela (Ogre)|Vanagu iela]] * [[Varavīksnes iela (Ogre)|Varavīksnes iela]] * [[Vasarnīcu iela (Ogre)|Vasarnīcu iela]] * [[Vālodzes iela (Ogre)|Vālodzes iela]] * [[Vārpas iela (Ogre)|Vārpas iela]] * [[Vēju iela (Ogre)|Vēju iela]] * [[Vidus prospekts (Ogre)|Vidus prospekts]] * [[Vidzemes iela (Ogre)|Vidzemes iela]] * [[Viesturu aleja (Ogre)|Viesturu aleja]] * [[Vijolīšu iela (Ogre)|Vijolīšu iela]] * [[Viļa Jaunuma iela (Ogre)|Viļa Jaunuma iela]] * [[Viršu iela (Ogre)|Viršu iela]] * [[Vizbuļu iela (Ogre)|Vizbuļu iela]] * [[Vīksnu iela (Ogre)|Vīksnu iela]] * [[Vītolu iela (Ogre)|Vītolu iela]] * [[Zaķu iela (Ogre)|Zaķu iela]] * [[Zalkšu iela (Ogre)|Zalkšu iela]] * [[Zaļā iela (Ogre)|Zaļā iela]] * [[Zaķu iela (Ogre)|Zaķu iela]] * [[Zaļumu iela (Ogre)|Zaļumu iela]] * [[Zemeņu iela (Ogre)|Zemeņu iela]] * [[Ziedu iela (Ogre)|Ziedu iela]] * [[Ziemeļu iela (Ogre)|Ziemeļu iela]] * [[Zilokalnu prospekts (Ogre)|Zilokalnu prospekts]] * [[Zinību iela (Ogre)|Zinību iela]] * [[Zīļu iela (Ogre)|Zīļu iela]] * [[Zvaigžņu iela (Ogre)|Zvaigžņu iela]] * [[Zvaniņu iela (Ogre)|Zvaniņu iela]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Ogre]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Ogrē|Ielas Ogrē]] af5hh2w0zn8b5xsqrzplix3rsic44jc Iļģuciema iela 0 496807 3672648 3501957 2022-08-19T09:59:41Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Iļģuciema iela |attēls = Iļģuciema iela, Rīga.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Iļģuciems]] |ielas garums = 260 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Muižas iela (1880—1938) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Iļģuciema iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Iļģuciems|Iļģuciemā]]. Iļģuciema iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vērdiņu iela (Rīga)|Vērdiņu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 260 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Iļģuciema ielā ir dažāda veida dzīvojamā apbūve, kā arī sabiedriskas ēkas: [[Rīgas 71. vidusskola]] (Iļģuciema ielā 6) un 226. pirmsskolas izglītības iestāde (Iļģuciema ielā 4). == Vēsture == Iļģuciema iela Rīgas adrešu grāmatās atrodas kopš 1880. gada ar nosaukumu '''Muižas iela'''.<ref>[https://www.citariga.lv/lat/ilguciems/ielas/1/ Iļģuciema ielu katalogs: A — L] Cita Rīga</ref> Pašreizējo nosaukumu ieguvusi 1938. gadā. Vēsturisko Iļģuciema iels gaitu mainījusi un ielu saīsinājusi daudzstāvu dzīvojamo namu izbūve Latvijas PSR laikā. == Ielu savienojumi == Iļģuciema iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] (T veida krustojums) * [[Vērdiņu iela (Rīga)|Vērdiņu iela]] == Skatīt arī == * [[Iļģuciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu I}} {{coord|56.9622|24.0521|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Iļģuciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] fddppznrdchoqkqjdqpgtx8xcywaeiy Daugavmalas iela (Rīga) 0 498969 3672134 3518794 2022-08-18T12:42:36Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Daugavmalas iela|Daugavmalas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Daugavmalas iela |attēls = RigaDaugavmalasIela.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Dārziņi (Rīga)|Dārziņi]] |ielas garums = 3856 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1998 |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Daugavmalas iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Dārziņi (Rīga)|Dārziņu]] apkaimē. Iela stiepjas gar [[Daugava]]s un [[Dārziņu atteka]]s krastu gandrīz visā apkaimes garumā. Daugavmalas iela sākas pie [[Aroniju iela (Rīga)|Aroniju ielas]] krustojuma, turpinās ar vairākiem pārtraukumiem, līdz beidzas krustojumā ar [[Dārziņu 42. līnija|Dārziņu 42. līniju]]. Ielas kopējais garums ir 3856 metri, tā atsevišķos posmos klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] vai [[grants]] segumu, bet citi posmi ir bez seguma.<ref name="opendata-riga"/> Ielā ir privātmāju un vasarnīcu apbūve. == Vēsture == Iela tika izveidota 1998. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/darzini/ielas/|title=Dārziņu ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2021-12-13}}</ref> == Ielu savienojumi == Daugavmalas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Aroniju iela (Rīga)|Aroniju iela]]; * [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]]; * [[Rinkuļu iela (Rīga)|Rinkuļu iela]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 14. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 15. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 16. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 18. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 19. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 20. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 21. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 22. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 23. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 24. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 25. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 27. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 28. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 30. līnija]]; * [[Dārziņu 31. līnija]]; * [[Dārziņu 32. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 33. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 34. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 35. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 36. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 37. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 39. līnija]] ("T" veida krustojums); * [[Dārziņu 42. līnija]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Dārziņos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] d46ly2b7uaj94xxjcsl2nox5st7rker 2022. gada laikapstākļi Latvijā 0 500254 3672282 3671576 2022-08-18T17:21:23Z DrewAir 91233 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, '''+33,1 °C'''.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem. ** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[14. augusts]] — turpinoties [[Karstuma vilnis|karstuma vilnim]] [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza +30,6 °C, savukārt [[Saldus|Saldū]] un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +29,3 °C un +30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdien-karstums-turpinasies-vietam-lidz-32-gradiem.a469350/ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem], lsm.lv, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> * [[15. augusts]]: ** Rīgā un Mērsragā tika aizvadīta [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra novērojumu stacijā Rīga—Universitāte sasniedza +21,1 °C, bet [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] novērojumu stacijā — +21,2 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559069987570176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> Savukārt Mērsragā nakts nebija vēsāka par +21,1 °C.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1559258908816023554 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> ** Karsta diena visā Latvijā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/otrdien-speka-sarkanais-bridinajums-vietam-lidz-33-gradiem-karsts.a469510/ Otrdien spēkā sarkanais brīdinājums – vietām līdz 33 grādiem karsts], lsm.lv, {{dat|2022|8|16|SK}}</ref> 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 15. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Liepājas, [[Rucava|Rucavas]], Saldus un [[Ventspils]] novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni augusta otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Pāvilostā, '''+32,1 °C'''.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559234651436220417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> * [[16. augusts]]: ** Latvijas rietumu un centrālo rajonu piekrastē tika aizvadīta ļoti silta nakts un astoņās novērojumu stacijās tika reģistrēta kārtējā [[tropiskā nakts]]. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga]]s centra un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, kur naktī nebija vēsāks par +21,8 °C (Galvaspilsētā šī bija astotā [[tropiskā nakts]]). [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Ventspils|Ventspilī]] bija +21,7 °C. [[Liepāja|Liepājā]] un [[Kolka|Kolkā]] +21,4 °C, bet [[Rucava|Rucavā]] +20,7 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559409852992167937 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}</ref> ** Daudzviet valsts teritorijā (13 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdījā [[Dobele|Dobelē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+32,3 °C'''. Jauni karstuma rekordi tika uzstādīti Ventspils, [[Liepāja|Liepājas]], Rucavas, Saldus, Skultes, [[Ainaži|Ainažu]], Priekuļu, [[Zosēni|Zosēnu]], Madonas, Alūksnes, [[Dagda|Dagdas]] un Gulbenes novērojumu stacijās. Rīgā gaiss sakarsa līdz +30,9 °C, savukārt pilsētas ziemeļos, Daugavgrīvā, gaisa temperatūra sasniedza +31,4 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559576306576236544 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — galvaspilsētā tika reģistrēta devītā 2022. gadā un trešā [[tropiskā nakts]] pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra Rīga—Universitāte novērojumu stacijā bija +22,3 °C, bet Daugavgrīvas NS +21,9 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559806694254837760 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — gaisa temperatūrai daudzviet paaugstinoties līdz +29, +32 grādiem, tika pārspēts nacionālais 18. augusta karstuma rekords (iepriekšējais rekords bija [[1973. gads|1973. gadā]], +29,7 °C).<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1560198930876481536 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}</ref> Jau plkst. 12.00 termometra stabiņš Liepājā un [[Rucava|Rucavā]] sasniedza +30,2 °C, pārspējot līdzšinējo Latvijas 18. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560205313944453120 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}</ref> Kopumā 22 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 no tām — Rucavas, Saldus un [[Stende|Stendes]] NS — tika pārspēti arī augusta otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija Dobelē, '''+32,4 °C'''. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+30,8 °C''', arī uzstādot jaunu rekordu attiecīgajam datumam.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560302652898025479 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|19,5}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]], [[17. augusts]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,8 °C — [[16. augusts]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] qnn6ergkdsznjz871y13ic7qjgbnz3k 3672444 3672282 2022-08-18T19:03:05Z Biafra 13794 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, '''+33,1 °C'''.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem. ** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[14. augusts]] — turpinoties [[Karstuma vilnis|karstuma vilnim]], [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza +30,6 °C, savukārt [[Saldus|Saldū]] un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +29,3 °C un +30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdien-karstums-turpinasies-vietam-lidz-32-gradiem.a469350/ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem], lsm.lv, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> * [[15. augusts]]: ** Rīgā un Mērsragā tika aizvadīta [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra novērojumu stacijā Rīga—Universitāte sasniedza +21,1 °C, bet [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] novērojumu stacijā — +21,2 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559069987570176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> Savukārt Mērsragā nakts nebija vēsāka par +21,1 °C.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1559258908816023554 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> ** Karsta diena visā Latvijā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/otrdien-speka-sarkanais-bridinajums-vietam-lidz-33-gradiem-karsts.a469510/ Otrdien spēkā sarkanais brīdinājums – vietām līdz 33 grādiem karsts], lsm.lv, {{dat|2022|8|16|SK}}</ref> 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 15. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordi, Liepājas, [[Rucava|Rucavas]], Saldus un [[Ventspils]] novērojumu stacijās tika uzstādīti arī jauni augusta otrās dekādes rekordi. Visaugstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Pāvilostā, '''+32,1 °C'''.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559234651436220417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> * [[16. augusts]]: ** Latvijas rietumu un centrālo rajonu piekrastē tika aizvadīta ļoti silta nakts un astoņās novērojumu stacijās tika reģistrēta kārtējā [[tropiskā nakts]]. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga]]s centra un [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijās, kur naktī nebija vēsāks par +21,8 °C (Galvaspilsētā šī bija astotā [[tropiskā nakts]]). [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Ventspils|Ventspilī]] bija +21,7 °C. [[Liepāja|Liepājā]] un [[Kolka|Kolkā]] +21,4 °C, bet [[Rucava|Rucavā]] +20,7 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559409852992167937 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}</ref> ** Daudzviet valsts teritorijā (13 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks valdījā [[Dobele|Dobelē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+32,3 °C'''. Jauni karstuma rekordi tika uzstādīti Ventspils, [[Liepāja|Liepājas]], Rucavas, Saldus, Skultes, [[Ainaži|Ainažu]], Priekuļu, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], Madonas, Alūksnes, [[Dagda|Dagdas]] un Gulbenes novērojumu stacijās. Rīgā gaiss sakarsa līdz +30,9 °C, savukārt pilsētas ziemeļos, Daugavgrīvā, gaisa temperatūra sasniedza +31,4 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559576306576236544 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|16|SK}}</ref> * [[17. augusts]] — galvaspilsētā tika reģistrēta devītā 2022. gadā un trešā [[tropiskā nakts]] pēc kārtas. Minimālā gaisa temperatūra Rīga—Universitāte novērojumu stacijā bija +22,3 °C, bet Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,9 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1559806694254837760 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — gaisa temperatūrai daudzviet paaugstinoties līdz +29, +32 grādiem, tika pārspēts nacionālais 18. augusta karstuma rekords (iepriekšējais rekords bija [[1973. gads|1973. gadā]], +29,7 °C).<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1560198930876481536 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}</ref> Jau plkst. 12.00 termometra stabiņš Liepājā un [[Rucava|Rucavā]] sasniedza +30,2 °C, pārspējot līdzšinējo Latvijas 18. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekordu.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560205313944453120 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}</ref> Kopumā 22 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 3 no tām — Rucavas, Saldus un [[Stende|Stendes]] — tika pārspēti arī augusta otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija Dobelē, '''+32,4 °C'''. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +30,8 °C, arī uzstādot jaunu rekordu attiecīgajam datumam.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1560302652898025479 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|18|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|19,5}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]], [[17. augusts]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,8 °C — [[16. augusts]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] toq84bnbj75of42oqnzugnws7m61y3u 2022. gads sportā 0 500369 3672578 3668658 2022-08-19T07:00:46Z Vylks 50297 /* Notikumi */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2022|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||1|9|N}}—{{dat||2|6|N}} — [[Kamerūna|Kamerūnā]] notika [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā. Pirmo reizi par čempioniem kļuva [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlases]] futbolisti. * [[10. janvāris|10.]]—{{dat||1|16|N}} — [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * [[13. janvāris|13.]]—{{dat||1|30|N}} — [[Ungārija|Ungārijā]] un [[Slovākija|Slovākijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]], kurā uzvarēja [[Zviedrijas rokasbumbas izlase|Zviedrijas izlase]]. * [[17. janvāris|17.]]—{{dat||1|30|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Rafaels Nadals]] un [[Ešlija Bārtija]]. === Februāris === * [[4. februāris|4.]]—{{dat||2|20|N}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|XXIV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|13|N}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], notika [[2022. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * [[21. marts|21.]]—{{dat||3|27|N}} — [[Monpeljē]], [[Francija|Francijā]], notika [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|16|N}}—{{dat||5|2|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]] notika Pasaules čempionāts snūkerā. Septīto reizi par pasaules čempionu kļuva [[Ronijs O'Salivans]]. === Maijs === * [[6. maijs|6.]]—{{dat||5|29|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2022. gada Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'', kurā uzvarēja Austrālijas riteņbraucējs [[Džejs Hindlijs]]. * [[13. maijs|13.]]—{{dat||5|29|N}} — [[Somija|Somijā]] notika [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], kurā ceturto reizi uzvarēja [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlase]]. * {{dat||5|18|N}} — ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]'' stadionā [[Sevilja|Seviljā]], [[Spānija|Spānijā]], notika [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls, kurā uzvarēja [[Vācija]]s klubs [[Frankfurtes "Eintracht"]], pēcspēles 11 metru sitienos pieveicot [[Glāzgovas "Rangers"]] no [[Skotija]]s. * {{dat||5|25|N}} — ''[[Arena Kombëtare]]'' stadionā [[Tirāna|Tirānā]], [[Albānija|Albānijā]], notika [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferenču līgas]] fināls, kurā uzvarēja Itālijas klubs ''[[AS Roma]]'', kas ar 1:0 pieveica [[Nīderlande]]s vienību ''[[Feyenoord]]''. * {{dat||5|28|N}} — [[Stade de France|''Stade de France'']] stadionā [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]] notika [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas]] [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|fināls]], kurā 14. Eiropas spēcīgākā futbola kluba titulu izcīnīja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], ar 1:0 uzvarot Anglijas klubu ''[[Liverpool FC|Liverpool]]''. * {{dat||5|29|N}}—{{dat||6|11|N}} — notika [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. Par vienspēļu uzvarētājiem kļuva [[Rafaels Nadals]] un [[Iga Švjonteka]]. === Jūnijs === * {{dat||6|17|N}}—{{dat||7|3|N}} — [[Ungārija|Ungārijā]] notika [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * {{dat||6|26|N}} — par [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējiem kļuva [[Kolorādo "Avalanche"]]. * {{dat||6|27|N}}—{{dat||7|10|N}} — notika [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva [[Novaks Džokovičs]] un [[Jeļena Ribakina]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs|1.]]—{{dat||7|24|N}} — notika daudzdienu velobrauciens ''[[2022. gada Tour de France|Tour de France]]'', kurā uzvarēja Dānijas riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]. * [[6. jūlijs|6.]]—{{dat||7|31|N}} — [[Anglija|Anglijā]] notika [[2022. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]], kurā uzvarēja mājinieces — [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlase]]. * [[15. jūlijs|15.]]—{{dat||7|24|N}} — [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||7|28|N}}—{{dat||8|8|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]] notika [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[9. augusts|9.]]—{{dat||8|20|N}} — [[Edmontona|Edmontonā]], Kanādā, notiek [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. * [[11. augusts|11.]]—{{dat||8|21|N}} — [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], notiek Eiropas čempionāti, tai skaitā [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā]], kā arī čempionāti [[pludmales volejbols|pludmales volejbolā]], [[Akadēmiskā airēšana|akadēmiskajā airēšanā]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā un kanoe airēšanā]], [[Vingrošana|sporta vingrošanā]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanā]], [[galda teniss|galda tenisā]], [[triatlons|triatlonā]] un kāpšanas sportā. * {{dat||8|29|N}}—{{dat||9|11|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[1. septembris|1.]]—{{dat||9|18|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācija]] notiks [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā]]. * [[10. septembris|10.]]—{{dat||9|25|N}} — [[Handžou]], [[Ķīna|Ķīnā]], notiks XIX [[Āzijas spēles]]. * {{dat||9|22|N}}—{{dat||10|1|N}} — [[Austrālija|Austrālijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. === Oktobris === * {{dat||10|8|N}}—{{dat||11|12|N}} — [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] notiks Pasaules kauss regbijā sievietēm. === Novembris === * [[4. novembris|4.]]—{{dat||11|20|N}} — [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Melnkalne|Melnkalnē]] un [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||11|21|N}}—{{dat||12|18|N}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Decembris === * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Viktor Saneyev c1972.jpg|thumb|120px|[[Viktors Saņejevs]]]] [[Attēls:Lusia Harris DSU.jpg|thumb|120px|[[Lūsija Herisa]]]] * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Deons Lendors]] (''Deon Lendore''), Trinidādas vieglatlēts (dzimis 1992. gadā) * {{dat||1|11|n}} — [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), Padomju Savienības biatlonists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||1|15|n}} — [[Rinks Babka]] (''Rink Babka''), ASV vieglatlēts (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), Spānijas futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), Vācijas slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** [[Bendžamins Kogo]] (''Benjamin Kogo''), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|23|n}} — [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), PSRS un Gruzijas loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), Ungārijas vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) === Februāris === [[Attēls:Borislav Ivkov 1972.jpg|thumb|120px|[[Borislavs Ivkovs]]]] * {{dat||2|2|n}} — [[Bils Fičs]] (''Bill Fitch''), ASV basketbola treneris (dzimis 1932. gadā) * [[5. februāris]]: ** [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) ** [[Ilmārs Verpakovskis]], Latvijas futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * {{dat||2|6|n}} — [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}} — [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) === Marts === * {{dat||3|4|n}} — [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|10|n}} — [[Jirgens Grabovskis]] (''Jürgen Grabowski''), Vācijas futbolists (dzimis 1944. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Mike Bossy 1978.JPG|thumb|120px|[[Maiks Bosī]]]] * {{dat||4|3|n}} — [[Džīns Šū]] (''Gene Shue''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) === Maijs === * {{dat||5|4|n}} — [[Kenijs Mūrs]] (''Kenny Moore''), ASV vieglatlēts (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Bobs Lenjē]] (''Bob Lanier''), ASV basketbolists (dzimis 1948. gadā) === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — [[Kalebs Svonigans]] (''Caleb Swanigan''), ASV basketbolists (dzimis 1997. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|thumb|120px|[[Ūve Zēlers]]]] [[Attēls:Bill Russell in the Green Room.jpg|thumb|120px|[[Bills Rasels]]]] * {{dat||7|1|n}} — [[Armands Krauliņš]], latviešu basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * {{dat||7|2|n}} — [[Endijs Gorams]] (''Andy Goram''), skotu futbolists (dzimis 1964. gadā) * {{dat||7|6|n}} — [[Braiens Mārčments]] (''Bryan Marchment''), Kanādas hokejists (dzimis 1969. gadā) * {{dat||7|21|n}} — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * {{dat||7|31|n}} — [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) === Augusts === [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|thumb|120px|[[Andrejs Rubins]]]] * {{dat||8|1|n}} — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads sportā| ]] g82tglwt6skvo911kwhtmjeelj2yppb Malaika Mihambo 0 501085 3672551 3660979 2022-08-19T05:39:14Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Malaika Mihambo | vārds_orig = ''Malaika Mihambo'' | attēls = 2019 Malaika Mihambo - by 2eight - DSC6979.jpg | att_izm = | paraksts = Malaika Mihambo 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|3}} | dz_viet = {{vieta|Vācija|Heidelberga}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{GER}} | dzīvesvieta = | garums = 171 [[centimetrs|cm]] | svars = 58 [[kilograms|kg]] | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personīgie rekordi ------> | PR1 = 7,30 m | PR1_d = Tāllēkšana | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Vācija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medaļa|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|Vasaras|title=Tāllēkšana}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Tāllēkšana}} {{Medaļa|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medaļa|Gold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Tāllēkšana}} {{Medaļa|Silver|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Tāllēkšana}} {{Medaļa|Bronze|[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Amsterdama 2016]]|Tāllēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medaļa|Silver|Toruņa 2021|Tāllēkšana}} }} '''Malaika Mihambo''' (dzimusi {{dat|1994|2|3}} [[Heidelberga|Heidelbergā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir vācu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s sacensībās. Pašreizējā olimpiskā ({{oss|V=2020}}), divkārtējā pasaules ([[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022]]) un [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada ]] Eiropas čempione tāllēkšanā. Viņas māte ir no [[Vācija]]s, bet tēvs no [[Tanzānija]]s. Mihambo atzīta par Vācijas gada sportisti 2019., 2020. un 2021. gadā. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Vācijas sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makambo, Malaika}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] 57u97a6cdzg9jgjmuat6h1xf8kslpo3 Eriks Geretss 0 502646 3672412 3547337 2022-08-18T18:44:34Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1954|5|18}} | goals3 = 0 | managerclubs11 = {{flaga|Katara}} [[Al-Duhail SC|Lekhwiya]] | manageryears12 = 2014–2015 | manageryears11 = 2012–2014 | manageryears10 = 2010–2012 | manageryears9 = 2009–2010 | manageryears8 = 2007–2009 | manageryears7 = 2005–2007 | managerclubs10 = {{fb|Maroka}} | managerclubs12 = {{flaga|AAE}} [[Al Jazira Club|Al Jazira]] | image = Eric Gerets 2012 1 (cropped).jpg | clubnumber = | goals2 = 1 | managerclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | goals1 = 23 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Beļģija|Rekema}} | clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[MVV Maastricht]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]] | caps3 = 12 | caps2 = 13 | caps1 = 318 | height = 182 | birth_place = | manageryears4 = 1999–2002 | managerclubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Lierse SK|Lierse]] | manageryears5 = 2002–2004 | manageryears1 = 1992–1994 | caption = Geretss 2012. gadā | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | manageryears2 = 1994–1997 | managerclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[RFC Liège|Liège]] | totalgoals = 32 | totalcaps = 543 | years3 = 1984–1985 | years2 = 1983–1984 | years1 = 1971–1983 | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | playername = Eriks Geretss | name = | years4 = 1985–1992 | nationalcaps1 = 86 | managerclubs5 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]] | nationalgoals1 = 2 | nationalyears1 = 1975–1991 | nationalteam1 = {{fb|BEL}} | goals4 = 8 | caps4 = 200 | pcupdate = | manageryears3 = 1997–1999 | managerclubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | managerclubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC|Al Hilal]] | managerclubs8 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]] | managerclubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | manageryears6 = 2004–2005 }}'''Eriks Geretss''' ({{Val|nl|Eric Gerets}}, dzimis {{Dat|1954|5|18}}) ir [[Beļģija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeras lielāko posmu aizvadījis Beļģijas komandā ''[[Standard Liege]]'', ar ko izcīnījis divus [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmās divīzijas]] titulus un vienu [[Beļģijas kauss|Beļģijas kausu]], un [[Nīderlande]]<nowiki/>s komandā ''[[PSV Eindhoven]]'', ar ko izcīnījis sešus ''[[Eredivisie]]'' titulus, trīs [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kausus]] un [[1987.—1988. gada Eiropas kausa sezona|1987–88. gada sezonā]], kā komandas kapteinis, uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausā]]. Savas karjeras spožākajā brīdī Geretss tika uzskatīts par vienu no Eiropas labākajiem labās malas aizsargiem. Viņš tiek uzskatīts arī par vienu no visu laiku labākajiem Beļģijas futbolistiem. [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā piedalījies [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980. gada Eiropas čempionātā]]. Kā treneris strādājis vairākos spēcīgos klubos. Viņš ir viens no sešiem treneriem, kuri ir uzvarējuši vismaz četros nacionālajos čempionātos (Beļģijā, Nīderlandē, Turcijā, Saūda Arābijā un Katarā). == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Standard Liège''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmā divīzija]]: 1981–82, 1982–83 * [[Beļģijas kauss futbolā|Beļģijas kauss]]: 1980–81 * [[Beļģijas Superkauss]]: 1981 * [[Beļģijas Līgas kauss]]: 1975 '''PSV''' * [[Eredivisie]]: 1985–86, 1986–87, 1987–88, 1988–89, 1990–91, 1991–92 * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 1987–88, 1988–89 1989–90 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: [[1987.—1988. gada Eiropas kausa sezona|1987–88]] '''Individuālie sasniegumi''' * Beļģijas Pirmās divīzijas labākais spēlētājs: 1982 === Trenera karjera === '''Lierse''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmā divīzija]]: 1996–97 '''Club Brugge''' * Beļģijas Pirmā divīzija: 1997–98 * [[Beļģijas Superkauss]]: 1998 '''PSV''' * [[Eredivisie]]: 1999–2000, 2000–01 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2000, 2001 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2005–06 '''Al Hilal''' * [[Saūda Arābijas Profesionālā līga]]: 2009–10 * [[Saudi Crown Prince Cup]]: 2010 '''Maroka''' * [[Arābu Nāciju kauss]]: 2012 '''Lekhwiya''' * [[Kataras Zvaigžņu līga]]: 2013–14 * [[Crown Prince Cup]]: 2013 '''Individuālie sasniegumi''' * Beļģijas gada labākais treneris: 1996–97, 1997–98 * ''[[Ligue 1]]'' gada labākais treneris: 2008–09 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Beļģijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Geretss, Eriks}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Beļģijas futbola treneri]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Marokas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Limburgā (Beļģija) dzimušie]] [[Kategorija:1980. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1986. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] geseuaew2d4y9ozpk98mrw0q3xdnd8g Patriks Nemets 0 504375 3672142 3564863 2022-08-18T12:47:39Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Patriks Nemets | taut_sez 1 = | drafts = 41., 2. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Dalasas "Stars"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | amats = | balv = * [[Kaldera kauss]] — 2014 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|2|20||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| numurs = | vārds_orig = ''Patrik Nemeth'' | mir_viet = | attēls = Patrik Nemeth (25613187483).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|8}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Stokholma}} | mir_dat = | garums = 191 [[centimetrs|cm]] | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Rangers"]] | svars = 104 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = }} '''Patriks Nemets''' ({{Val|sv|Patrik Nemeth}}, dzimis {{Dat|1992|2|8}}) ir [[Ungāri|ungāru]] izcelsmes [[Zviedrija]]s [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Nemets pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Ņujorkas "Rangers"]]. [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Nemetu ar kopējo 41. numuru otrajā kārtā izvēlējās [[Dalasas "Stars"]]. 2009. gadā debitējis [[Allsvenskan (hokejs)|''Allsvenskan'']] līgas komandas [[Stokholmas "AIK Ishockey"]] rindās. 2012. gadā parakstījis līgumu ar [[Dalasas "Stars"]]. "Stars" rindās pavadījis trīs sezonas, līdz 2017. gadā viņš pievienojās [[Kolorādo "Avalanche"]]. Vēlāk spēlējis arī [[Detroitas "Red Wings"]] un "Avalanche". 2021. gada jūlijā noslēdzis trīs gadu līgumu ar [[Ņujorkas "Rangers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/rangers/news/rangers-agree-to-terms-with-free-agent-defenseman-patrik-nemeth/c-325838656|title=Rangers Agree to Terms with Free Agent Defenseman Patrik Nemeth|website=NHL.com|access-date=2022-02-20|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nemets, Patriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] a1dydhfn9g7bukcdow39vl0f17q5lll Nameja krastmala 0 504443 3672616 3612841 2022-08-19T08:32:45Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Nameja krastmala |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 470 m |atklāta = 2010. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Nameja krastmala''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Iela sākas no [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]], iet gad [[Zunds (Rīga)|Zunda]] krastu pretējā pusē [[Ķīpsala]]i un beidzas apļveida krustojumā ar [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 470 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Iela nav apbūvēta (apbūve iespējama tikai Zundam pretējā ielas pusē). == Vēsture == Nameja krastmala ir izveidota 2010. gadā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu vienlaikus ar citām šī rajona jaunajām ielām: [[Aisteres iela (Rīga)|Aisteres ielu]] un [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielu]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=213321 Par ielu nosaukumu precizēšanu un piešķiršanu atbilstoši ielu sarkanajām līnijām Rīgas Kurzemes rajonā un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536], Rīgas domes lēmums Nr.1646</ref> Ielas izbūve tika pabeigta 2013. gadā līdz ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]s un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla izbūvi.<ref>[http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304194355/http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} rdsd.lv</ref> Iela nosaukta 13. gadsimta [[zemgaļi|zemgaļu]] vadoņa [[Namejs|Nameja]] vārdā. == Ielu savienojumi == Nameja krastmala ir savienota ar šādām ielām: * [[Raņķa dambis]] (T veida krustojums); * [[Durbes iela (Rīga)|Durbes iela]] (apļveida krustojums). == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} {{coord|56.9513|24.077|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 4tp94o66kkr4flr78u32hlje7y6w7v9 Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā 0 504831 3672213 3671746 2022-08-18T14:46:30Z Pirags 3757 /* Igaunija */ pap wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> === Okupētajā Krimā === 9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 6390l6rlw8luprny9jkyfu2lpf4tkug 3672216 3672213 2022-08-18T14:47:54Z Pirags 3757 /* Igaunija */ pap wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> === Okupētajā Krimā === 9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] pystads25md4n6th52bhbtc8b5mrguv 3672592 3672216 2022-08-19T07:22:12Z Pirags 3757 /* Okupētajā Krimā */ pap wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> === Okupētajā Krimā === 9. augustā notika sprādzieni Novofedorivkas lidlaukā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 18. augustā Belbekas lidlaukā pie Sevastopoles nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 1nepwl3oenwoko8s7bcp1n8ajve9mdr 3672600 3672592 2022-08-19T07:46:13Z Pirags 3757 /* Okupētajā Krimā */ wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> === Okupētajā Krimā === 9. augustā notika sprādzieni [[Novofedorivka]]s lidlaukā. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] kgqipx0fx5tarrn44rmxnm6vrz8d0ya 3672601 3672600 2022-08-19T07:52:27Z Pirags 3757 /* Okupētajā Krimā */ wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> === Okupētajā Krimā === 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. SpēcīgI sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="12" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. ! 7.08. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 | 42 200 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 | 1805 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 | 4055 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 | 2978 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 | 958 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 | 260 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 | 132 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 | 223 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 | 191 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 | 750 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 | 182 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijivā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas "tautas republikas" varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar "HIMARS" raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. [[DTR]] līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu – satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija "Enerhoatom" ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> 16. augustā no [[Narva]]s pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja pieminekli – tanku [[T-34]] un vēl sešus padomju laika pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-padomju-piemineklu-parvietosanas-igaunija-piedzivojusi-plasu-kiberuzbrukumu.a469898/ Pēc padomju pieminekļu pārvietošanas Igaunija piedzīvojusi plašu kiberuzbrukumu] lsm.lv 2022. gada 18. augustā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atzist-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a468912/ Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] hojqi7pj6h2qe1rij8pkkz03fejj97b Florins Andone 0 508579 3672416 3605647 2022-08-18T18:44:53Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Florins Andone | nationalgoals2 = 2 | goals6 = 19 | years7 = 2018– | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] | caps7 = 26 | goals7 = 4 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U19 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2015– | nationalteam2 = {{fb|ROU}} | nationalcaps2 = 25 | pcupdate = 09.04.2022 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Deportivo de La Coruña|Deportivo La Coruña]] | ntupdate = 09.04.2022 | name = | caption = Andone 2015. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years8 = 2019–2020 | caps8 = 9 | goals8 = 2 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]] | years9 = 2021– | caps9 = 3 | caps6 = 66 | years6 = 2016–2018 | image = Florin Andone.JPG | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|11}} | cityofbirth = {{vieta|Rumānija|Botošani}} | height = 180 | currentclub = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]] | clubnumber = 17 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2011 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]] | caps1 = 4 | goals1 = 0 | years2 = 2011–2014 | caps2 = 36 | goals5 = 26 | goals2 = 11 | years3 = 2013–2014 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]] | caps3 = 34 | goals3 = 12 | years4 = 2014 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba B]] | caps4 = 8 | goals4 = 2 | years5 = 2014–2016 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba]] | caps5 = 56 | goals9 = 0 }}'''Florins Andone''' ({{Val|ro|Florin Andone}}, dzimis {{Dat|1993|4|11}}) ir [[Rumānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Andone pārstāv ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Cádiz CF]]'', kas viņu īrē no [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']]. Savu karjeru sācis vairākās [[Spānija]]s zemāko līgu klubos. 2015. gadā [[Córdoba CF|''Córdoba'']] rindās debitējis ''[[La Liga]]'' turnīrā. Vēlāk spēlējis arī [[Deportivo de La Coruña|''Deportivo La Coruña'']]. 2018. gadā Andone noslēdza līgumu ar [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Brighton & Hove Albion F.C.|''Brighton & Hove Albion'']]. 2019–20. gada sezonā ticis izīrēts [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Stambulas "Galatasaray"]]. Rumānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2015. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Andone, Florins}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas futbolisti]] [[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Akoruņas "Deportivo" spēlētāji]] [[Kategorija:Brighton & Hove Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 0d955qj126ne5i3az9fl5lme64si2s6 Hakans Balta 0 508644 3672422 3605629 2022-08-18T18:45:47Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (6) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Hakans Balta | goals2 = 11 | managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] U19 | manageryears1 = 2020–2022 | managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] (asistents) | birth_place = | birth_date = | caption = | name = | nationalgoals1 = 2 | nationalcaps1 = 50 | nationalteam1 = {{fb|TUR}} | nationalyears1 = 2006–2016 | caps2 = 253 | image = Hakanbalta.jpg | clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years2 = 2007–2018 | goals1 = 23 | caps1 = 116 | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]] | years1 = 2003–2007 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] U19 (galvenais treneris) | height = 184 | cityofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Berlīne}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|23}} | fullname = | manageryears2 = 2022– }}'''Hakans Kadirs Balta''' ({{Val|tr|Hakan Kadir Balta}}, dzimis {{Dat|1983|3|23}}) ir [[Turcija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Balta ir Turcijas U19 komandas [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']] galvenais treneris. Savas karjeras laikā pārstāvējis Turcijas komandas ''[[Manisaspor]]'' un [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']]. ''Galatasaray'' komandā pavadījis 10 sezonas, kurās viņš piecas reizes kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] čempionu. Turcijas futbola izlases sastāvā debitējis 2006. gadā Piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2007–08, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2017–18 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14, 2014–15, 2015–16 * [[Turcijas Superkauss]]: 2008, 2012, 2013, 2015, 2016 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Balta, Hakans}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] 5am3iz3rjdr4bdn3afbv1wjrzp6ymep Selčuks Inans 0 508646 3672436 3605628 2022-08-18T18:47:35Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Selčuks Inans | nationalcaps5 = 10 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2002–2004 | nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcija U19 | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 5 | nationalyears4 = 2004 | nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcija U20 | nationalcaps4 = 9 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2005–2007 | nationalteam5 = {{flaga|Turcija}} Turcija U21 | nationalgoals5 = 3 | nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcija U18 | nationalyears6 = 2007–2017 | nationalteam6 = {{fb|TUR}} | nationalcaps6 = 61 | nationalgoals6 = 8 | name = | caption = Inans 2016. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 488 | totalgoals = 69 | managerclubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] (asistents) | nationalcaps2 = 5 | nationalyears2 = 2002 | image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (253).jpg | clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|2|10}} | cityofbirth = {{vieta|Turcija|Iskenderuna}} | height = 182 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2002–2005 | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Çanakkale Dardanelspor|Dardanelspor]] | caps1 = 76 | goals1 = 6 | years2 = 2005–2008 | caps2 = 75 | nationalgoals1 = 2 | goals2 = 11 | years3 = 2008–2011 | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | caps3 = 93 | goals3 = 7 | years4 = 2011–2020 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps4 = 244 | goals4 = 45 | nationalyears1 = 2001–2002 | nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcija U17 | nationalcaps1 = 8 | manageryears1 = 2020–2022 }}'''Selčuks Inans''' ({{Val|tr|Selçuk İnan}}, dzimis {{Dat|1985|2|10}}) ir bijušais [[Turcija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas karjeras laikā pārstāvējis Turcijas komandas [[Çanakkale Dardanelspor|''Dardanelspor'']], ''[[Manisaspor]]'', ''[[Trabzonspor]]'' un [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']]. Savu karjeras lielāko un veiksmīgāko posmu pavadījis ''Galatasaray'', kuras rindās viņš piecas reizes uzvarēja [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. Turcijas futbola izlases sastāvā debitējis 2007. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Trabzonspor''' * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2009–10 * [[Turcijas Superkauss]]: 2010 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2017–18, 2018–19 * Turcijas kauss: 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2018–19 * Turcijas Superkauss: 2012, 2013, 2015, 2016, 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Inans, Selčuks}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] gxeaqp4buqesisyr7hgylt4us1cre8o Oreljēns Šedžū 0 508916 3672393 3605601 2022-08-18T18:38:10Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Oreljēns Šedžu | pcupdate = 13.04.2022 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] | caps6 = 3 | goals6 = 0 | years7 = 2018–2019 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]] | caps7 = 26 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2009–2016 | nationalteam1 = {{fb|CMR}} | nationalcaps1 = 49 | nationalgoals1 = 1 | ntupdate = 13.04.2022 | goals5 = 8 | name = | caption = Šedžu 2014. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | years8 = 2019–2020 | caps8 = 23 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years9 = 2020– | caps9 = 0 | years6 = 2017–2019 | caps5 = 81 | image = Chedjou 2014-15.JPG | years2 = 2004–2006 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|20}} | cityofbirth = {{vieta|Kamerūna|Duala}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | clubnumber = 21 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2003–2004 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Pau FC]] | caps1 = 2 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | caps2 = 4 | goals2 = 0 | years3 = 2006–2007 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Rouen|Rouen]] | caps3 = 10 | goals3 = 1 | years4 = 2007–2013 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | caps4 = 154 | goals4 = 10 | years5 = 2013–2017 | goals9 = 0 }}'''Oreljēns Šedžū''' ({{Val|fr|Aurélien Chedjou}}, dzimis {{Dat|1985|6|20}}) ir [[Kamerūna]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada Šedžū pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Adana Demirspor]]''. Iepriekš pārstāvējis vairākas komandas [[Francija|Francijā]] un [[Turcija|Turcijā]], savu karjeras lielāko daļu pavadot [[Lille OSC|''Lille'']] un ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]''. Ar ''Lille'' komandu 2011. gadā izcīnījis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] čempionu titulu, savukārt ar ''Galatasaray'' [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] titulu ieguvis 2015. gadā. Kamerūnas futbola izlases sastāvā debitējis 2009. gadā. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Lille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2010–11 * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2011 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2014–15 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14, 2014–15, 2015–16 * [[Turcijas Superkauss]]: 2013, 2015, 2016 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šedžū, Oreljēns}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 0lkz75idpook7f20lienvj83i17wbmd 3672434 3672393 2022-08-18T18:47:10Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Oreljēns Šedžu | pcupdate = 13.04.2022 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] | caps6 = 3 | goals6 = 0 | years7 = 2018–2019 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]] | caps7 = 26 | goals7 = 1 | nationalyears1 = 2009–2016 | nationalteam1 = {{fb|CMR}} | nationalcaps1 = 49 | nationalgoals1 = 1 | ntupdate = 13.04.2022 | goals5 = 8 | name = | caption = Šedžu 2014. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Amiens SC|Amiens]] | years8 = 2019–2020 | caps8 = 23 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years9 = 2020– | caps9 = 0 | years6 = 2017–2019 | caps5 = 81 | image = Chedjou 2014-15.JPG | years2 = 2004–2006 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|20}} | cityofbirth = {{vieta|Kamerūna|Duala}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | clubnumber = 21 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2003–2004 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Pau FC]] | caps1 = 2 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AJ Auxerre|Auxerre]] | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps2 = 4 | goals2 = 0 | years3 = 2006–2007 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[FC Rouen|Rouen]] | caps3 = 10 | goals3 = 1 | years4 = 2007–2013 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | caps4 = 154 | goals4 = 10 | years5 = 2013–2017 | goals9 = 0 }}'''Oreljēns Šedžū''' ({{Val|fr|Aurélien Chedjou}}, dzimis {{Dat|1985|6|20}}) ir [[Kamerūna]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Kamerūnas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada Šedžū pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Adana Demirspor]]''. Iepriekš pārstāvējis vairākas komandas [[Francija|Francijā]] un [[Turcija|Turcijā]], savu karjeras lielāko daļu pavadot [[Lille OSC|''Lille'']] un ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]''. Ar ''Lille'' komandu 2011. gadā izcīnījis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] čempionu titulu, savukārt ar ''Galatasaray'' [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] titulu ieguvis 2015. gadā. Kamerūnas futbola izlases sastāvā debitējis 2009. gadā. Piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Lille''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2010–11 * [[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]: 2011 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2014–15 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14, 2014–15, 2015–16 * [[Turcijas Superkauss]]: 2013, 2015, 2016 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kamerūnas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šedžū, Oreljēns}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]] [[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Başakşehir" spēlētāji]] [[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]] [[Kategorija:Amiens SC spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] gkdgmyr7iqve6vko00jkww8gzzg6nff Farids Mondragons 0 509346 3672413 3605559 2022-08-18T18:44:40Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Farids Mondragons | caps9 = 13 | caps11 = 30 | years10 = 1999–2000 | goals10 = 0 | clubs10 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente|Independiente]] | caps10 = 16 | goals9 = 0 | years9 = 1999 | goals11 = 0 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza]] | goals8 = 1 | caps8 = 103 | years8 = 1995–1999 | clubs8 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente|Independiente]] | birth_place = | birth_date = | clubs11 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | years11 = 2000–2001 | name = | clubs13 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | totalcaps = 638 | goals15 = 0 | goals14 = 0 | goals13 = 0 | goals12 = 0 | clubs15 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]] | clubs14 = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Union"|Philadelphia Union]] | clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps12 = 185 | years15 = 2012–2014 | years14 = 2011–2012 | years13 = 2007–2011 | years12 = 2001–2007 | caps15 = 78 | caps14 = 27 | caps13 = 106 | caption = Mondragons 2008. gadā | nationalgoals1 = 0 | image = Faryd Mondragon 2.jpg | caps1 = 1 | clubs3 = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Santa Fe|Santa Fe]] | years3 = 1992–1993 | goals2 = 0 | caps2 = 15 | clubs2 = {{flaga|Kolumbija}} [[Real Cartagena]] | years2 = 1991–1992 | goals1 = 0 | clubs1 = {{flaga|Kolumbija}} [[Deportivo Cali]] | goals3 = 0 | years1 = 1990–1991 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | currentclub = | height = 191 | cityofbirth = {{vieta|Kolumbija|Kali}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1971|6|21}} | fullname = | caps3 = 2 | years4 = 1992–1993 | nationalcaps1 = 51 | caps6 = 0 | nationalteam1 = {{fb|COL}} | nationalyears1 = 1993–2014 | goals7 = 0 | caps7 = 30 | clubs7 = {{flaga|Kolumbija}} [[Independiente Santa Fe|Santa Fe]] | years7 = 1995 | goals6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Independiente|Independiente]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]] | years6 = 1994–1995 | goals5 = 0 | caps5 = 21 | clubs5 = {{flaga|Argentīna}} [[Argentinos Juniors]] | years5 = 1993–1994 | goals4 = 0 | caps4 = 11 | totalgoals = 1 }}'''Farids Kamilo Mondragons Alī''' ({{Val|es|Faryd Camilo Mondragón Alí}}, dzimis {{Dat|1971|6|21}}) ir bijušais [[Kolumbija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas karjeras laikā pārstāvējis komandas Kolumbijā, [[Paragvaja|Paragvajā]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Francija|Francijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Vācija|Vācijā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Guvis vislielākos panākumus, kā arī visvairāk spēles aizvadījis Turcijas komandā [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']], kur viņš divas reizes kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] uzvarētāju. Kolumbijas futbola izlases sastāvā debitējis 1993. gadā. Pārstāvējis izlasi [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], divos ''[[Copa América]]'' un divos [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] turnīros. {{Dat|2014|6|24|5=bez}}, 43 gadu un 3 dienu vecumā, Mondragons uzstādīja rekordu, kļūstot par visu laiku vecāko spēlētāju, kurš ir spēlējis FIFA Pasaules kausā. 2018. gadā šo rekordu pārspēja [[Ēģipte]]s vārtsargs [[Esams El Hadari]]. == Sasniegumi == '''Independiente''' * [[Recopa Sudamericana]]: 1995 * [[Supercopa Libertadores]]: 1995 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2001–02, 2005–06 * [[Turcijas kauss futbolā]]: 2004–05 '''Deportivo Cali''' * [[Superliga Colombiana]]: 2014 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mondragons, Farids}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] 5rrf7b5tfumgbhzp6s96ls29jiaj5bq Kosts Mitroglu 0 509347 3672391 3605558 2022-08-18T18:37:43Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Kosts Mitroglu | nationalgoals3 = 17 | birth_place = | birth_date = | caption = Mitroglu 2013. gadā | name = | ntupdate = 17.04.2022 | pcupdate = 17.04.2022 | nationalcaps3 = 65 | years8 = 2016–2017 | nationalteam3 = {{fb|GRE}} | nationalyears3 = 2009–2019 | nationalgoals2 = 5 | nationalcaps2 = 16 | nationalteam2 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U21 | nationalyears2 = 2007–2010 | nationalgoals1 = 12 | clubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | caps8 = 28 | nationalteam1 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U19 | caps11 = 13 | caps12 = 9 | years12 = 2021– | clubs12 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | years11 = 2019–2020 | goals11 = 1 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years10 = 2019 | goals8 = 16 | goals10 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | caps10 = 7 | goals9 = 12 | caps9 = 32 | years9 = 2017–2021 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | nationalcaps1 = 14 | nationalyears1 = 2005–2007 | image = 20130814 AT-GR Kostas Mitroglou 2795.jpg | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]] | goals2 = 41 | caps2 = 92 | clubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | years2 = 2007–2014 | goals1 = 0 | caps1 = 23 | years1 = 2006–2007 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panionios"|Panionios]] | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | clubnumber = 11 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | height = 188 | cityofbirth = {{vieta|Grieķija|Krinide}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|3|12}} | fullname = | years3 = 2011 | caps3 = 11 | goals7 = 20 | years6 = 2014–2015 | caps7 = 32 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years7 = 2015–2016 | goals6 = 16 | caps6 = 24 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | goals5 = 0 | goals3 = 8 | caps5 = 3 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years5 = 2014–2016 | goals4 = 17 | caps4 = 34 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | years4 = 2011–2012 | goals12 = 2 }}'''Konstantins "Kosts" Mitroglu''' ({{Val|gr|Κωνσταντίνος "Κώστας" Μήτρογλου}}, dzimis {{Dat|1988|3|12}}) ir [[Grieķija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Grieķijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Mitroglu pārstāv [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandu [[Aris Thessaloniki F.C.|''Aris'']]. Savu karjeru sācis Vācijas kluba ''[[Borussia Monchengladbach]]'' rindās. 2007. gadā viņš pievienojās Grieķijas komandai [[Olympiacos F.C.|''Olympiacos'']], kur viņš sešas reizes kļuva par [[Grieķijas futbola Superlīga|Superlīgas]] uzvarētāju. 2013. gadā Mitroglu par 12 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]] pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Fulham FC|''Fulham'']]. ''Fulham'' komandā viņš traumu dēļ nespēja nostiprināties komandas sākumsastāvā un jau 2015. gadā pievienojās Portugāles komandai [[SL Benfica|''Benfica'']]. Tur viņš [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] titulu izcīnīja divas reizes. Vēlāk spēlējis arī [[Olympique Marseille|''Marseille'']], ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'' un ''[[PSV Eindhoven]]''. 2021. gadā atgriezies Grieķijā un pievienojies Superlīgas komandai [[Aris Thessaloniki F.C.|''Aris'']]. Grieķijas futbola izlases sastāvā debitējis 2009. gadā. Piedalījies [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. Kopumā izlases rindās nospēlējis 65 mačus un guvis 17 vārtus. == Sasniegumi == '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13, 2013–14, 2014–15 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2007–08, 2008–09, 2012–13, 2014–15 * [[Grieķijas Superkauss]]: 2007 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga]]: 2015–16, 2016–17 * [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2016–17 * [[Portugāles Līgas kauss]]: 2015–16 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2016 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2018–19 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2018–19 * [[Turcijas Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Mitroglu, Kosts}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas futbolisti]] [[Kategorija:Grieķijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6zf3sz9bs4f5h7oxgrm34fq6bom8eu4 3672429 3672391 2022-08-18T18:46:37Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Kosts Mitroglu | nationalgoals3 = 17 | birth_place = | birth_date = | caption = Mitroglu 2013. gadā | name = | ntupdate = 17.04.2022 | pcupdate = 17.04.2022 | nationalcaps3 = 65 | years8 = 2016–2017 | nationalteam3 = {{fb|GRE}} | nationalyears3 = 2009–2019 | nationalgoals2 = 5 | nationalcaps2 = 16 | nationalteam2 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U21 | nationalyears2 = 2007–2010 | nationalgoals1 = 12 | clubs8 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | caps8 = 28 | nationalteam1 = {{flaga|Grieķija}} Grieķija U19 | caps11 = 13 | caps12 = 9 | years12 = 2021– | clubs12 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | years11 = 2019–2020 | goals11 = 1 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] | years10 = 2019 | goals8 = 16 | goals10 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps10 = 7 | goals9 = 12 | caps9 = 32 | years9 = 2017–2021 | clubs9 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]] | nationalcaps1 = 14 | nationalyears1 = 2005–2007 | image = 20130814 AT-GR Kostas Mitroglou 2795.jpg | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]] | goals2 = 41 | caps2 = 92 | clubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | years2 = 2007–2014 | goals1 = 0 | caps1 = 23 | years1 = 2006–2007 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panionios"|Panionios]] | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | clubnumber = 11 | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]] | height = 188 | cityofbirth = {{vieta|Grieķija|Krinide}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|3|12}} | fullname = | years3 = 2011 | caps3 = 11 | goals7 = 20 | years6 = 2014–2015 | caps7 = 32 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | years7 = 2015–2016 | goals6 = 16 | caps6 = 24 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]] | goals5 = 0 | goals3 = 8 | caps5 = 3 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years5 = 2014–2016 | goals4 = 17 | caps4 = 34 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Atromitos F.C.|Atromitos]] | years4 = 2011–2012 | goals12 = 2 }}'''Konstantins "Kosts" Mitroglu''' ({{Val|gr|Κωνσταντίνος "Κώστας" Μήτρογλου}}, dzimis {{Dat|1988|3|12}}) ir [[Grieķija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Grieķijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2021. gada Mitroglu pārstāv [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandu [[Aris Thessaloniki F.C.|''Aris'']]. Savu karjeru sācis Vācijas kluba ''[[Borussia Monchengladbach]]'' rindās. 2007. gadā viņš pievienojās Grieķijas komandai [[Olympiacos F.C.|''Olympiacos'']], kur viņš sešas reizes kļuva par [[Grieķijas futbola Superlīga|Superlīgas]] uzvarētāju. 2013. gadā Mitroglu par 12 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]] pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s komandai [[Fulham FC|''Fulham'']]. ''Fulham'' komandā viņš traumu dēļ nespēja nostiprināties komandas sākumsastāvā un jau 2015. gadā pievienojās Portugāles komandai [[SL Benfica|''Benfica'']]. Tur viņš [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] titulu izcīnīja divas reizes. Vēlāk spēlējis arī [[Olympique Marseille|''Marseille'']], ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'' un ''[[PSV Eindhoven]]''. 2021. gadā atgriezies Grieķijā un pievienojies Superlīgas komandai [[Aris Thessaloniki F.C.|''Aris'']]. Grieķijas futbola izlases sastāvā debitējis 2009. gadā. Piedalījies [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. Kopumā izlases rindās nospēlējis 65 mačus un guvis 17 vārtus. == Sasniegumi == '''Olympiacos''' * [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13, 2013–14, 2014–15 * [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2007–08, 2008–09, 2012–13, 2014–15 * [[Grieķijas Superkauss]]: 2007 '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga]]: 2015–16, 2016–17 * [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2016–17 * [[Portugāles Līgas kauss]]: 2015–16 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2016 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2018–19 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2018–19 * [[Turcijas Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Mitroglu, Kosts}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Grieķijas futbolisti]] [[Kategorija:Grieķijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dtox1dvmbjulsclaprquexbbs2zkdfw Čezāre Prandelli 0 509426 3672441 3608363 2022-08-18T18:50:03Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1957|8|19}} | currentclub = | manageryears11 = 2016 | manageryears10 = 2014 | manageryears9 = 2010–2014 | manageryears8 = 2005–2010 | manageryears7 = 2004 | managerclubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | managerclubs12 = {{flaga|AAE}} [[Al-Nasr SC|Al-Nasr]] | image = Cesare Prandelli Euro 2012 vs England.jpg | goals3 = 0 | goals2 = 3 | goals1 = 7 | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Ordzinuovi}} | manageryears13 = 2018–2019 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Cremonese|Cremonese]] | caps3 = 89 | managerclubs13 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | caps2 = 27 | caps1 = 88 | height = | birth_place = | manageryears4 = 1998–2000 | manageryears6 = 2002–2004 | manageryears12 = 2017–2018 | manageryears14 = 2020–2021 | manageryears1 = 1990–1997 | years4 = 1985–1990 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] | manageryears2 = 1993–1994 | managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] (jaunieši) | totalgoals = 17 | totalcaps = 323 | years3 = 1979–1985 | years2 = 1978–1979 | years1 = 1974–1978 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Čezāre Prandelli | name = | caption = Prandelli 2012. gadā | managerclubs11 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | goals4 = 7 | caps4 = 119 | manageryears3 = 1997–1998 | managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Lecce|Lecce]] | managerclubs9 = {{fb|ITA}} | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | managerclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]] | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | manageryears5 = 2000–2001 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Verona]] | managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]] (pagaidu treneris) | managerclubs14 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] }}'''Klaudio Čezāre Prandelli''' ({{Val|it|Claudio Cesare Prandelli}}, dzimis {{Dat|1957|8|19}}) ir [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Savas spēlētāja karjeras lielāko daļu pavadījis ''[[Atalanta]]'' komandā. Spēlējot [[Juventus F.C.|''Juventus'']] komandā viņš trīs reizes uzvarēja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]], bet [[1984.—1985. gada Eiropas kausa sezona|1984–85. gada sezonā]] uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausā]]. Kā treneris vadījis klubus Itālijā, [[Turcija|Turcijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]], kā arī četrus gadus vadījis [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. Vadot izlasi, labākais sniegums bija [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], kur tika izcīnīta otrā vieta, finālā piekāpjoties [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Cremonese''' * [[Itālijas futbola čempionāta C sērija|Itālijas C sērija]]: 1976–77 '''Juventus''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 1980–81, 1981–82, 1983–84 * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 1982–83 * [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kauss]]: [[1984.—1985. gada Eiropas kausa sezona|1984–85]] * [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1983–84 * [[UEFA Superkauss]]: 1984 === Trenera karjera === '''Hellas Verona''' * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]: 1998–99 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Prandelli, Čezāre}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas futbola treneri]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Itālijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:Lombardijā dzimušie]] no7il4de459j3yefd7ummyj7eohg3it Zvjezdans Misimovičs 0 509794 3672440 3636166 2022-08-18T18:49:59Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Zvjezdans Misimovičs | nationalgoals2 = 0 | years7 = 2011–2013 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | caps7 = 44 | goals7 = 8 | nationalyears1 = 2000–2001 | nationalteam1 = {{flaga|Dienvidslāvija}} Dienvidslāvija U18 | nationalcaps1 = | nationalgoals1 = | nationalyears2 = 2002 | nationalteam2 = {{flaga|Dienvidslāvija}} Dienvidslāvija U21 | nationalcaps2 = 1 | nationalyears3 = 2004–2018 | caps6 = 9 | nationalteam3 = {{fb|BIH}} | nationalcaps3 = 84 | nationalgoals3 = 25 | name = | caption = Misimovičs 2011. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Ķīna}} [[Beijing Chengfeng F.C.|Beijing Renhe]] | years8 = 2013–2016 | caps8 = 88 | goals8 = 17 | totalcaps = 431 | goals6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | image = Zvjezdan Misimovic October 2011.jpg | caps2 = 3 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|6|5}} | cityofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Minhene}} | height = 179 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2000–2004 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]] | caps1 = 102 | goals1 = 44 | years2 = 2002–2004 | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | goals2 = 0 | years6 = 2010–2011 | years3 = 2004–2007 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Bochum]] | caps3 = 92 | goals3 = 21 | years4 = 2007–2008 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Nürnberg]] | caps4 = 28 | goals4 = 10 | years5 = 2008–2010 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfL Wolfsburg]] | caps5 = 65 | goals5 = 17 | totalgoals = 117 }}'''Zvjezdans Misimovičs''' ({{Val|sr|Звјездан Мисимовић}}, dzimis {{Dat|1982|6|5}}) ir bijušais [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeru sācis [[Vācija]]s komandā [[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']], vēlāk Vācijā pārstāvējis arī ''[[VfL Bochum]]'', ''[[1. FC Nürnberg]]'' un ''[[VfL Wolfsburg]]''. Spēlējis arī [[Turcija]]s komandā [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']], bet karjeru noslēdzis [[Beijing Renhe F.C.|''Beijing Renhe'']] komandā. Bosnijas un Hercegovinas futbola izlases sastāvā debitējis 2004. gadā. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. Ar nospēlētiem 84 mačiem, Misimovičs ir izlases ceturtais spēlēm visbagātākais futbolists. Izlases labā guvis 25 vārtus, kas padara viņu arī par izlases trešo rezultatīvāko spēlētāju. == Sasniegumi == '''Bayern Munich''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2002–03 '''VfL Bochum''' * [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2005–06 '''VfL Wolfsburg''' * Vācijas Bundeslīga: 2008–09 '''Beijing Renhe''' * [[Ķīnas FA kauss]]: 2013 * [[Ķīnas Superlīga]]: 2014 '''Individuālie sasniegumi''' * Bosnijas gada futbolists: 2007, 2013 * Bosnijas gada sportists: 2013 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Misimovičs, Zvjezdans}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Nürnberg spēlētāji]] [[Kategorija:VfL Wolfsburg spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenē dzimušie]] je0lvg1tw2pzesdvkt9nwbsejy69g3z Kevins Groskroics 0 509871 3672427 3608327 2022-08-18T18:46:18Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Kevins Groskroics | nationalyears2 = 2010–2014 | caps6 = 26 | goals6 = 1 | years7 = 2017–2018 | clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]] | caps7 = 27 | goals7 = 3 | nationalyears1 = 2010 | nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalteam2 = {{fb|GER}} | years6 = 2016–2017 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 0 | name = | caption = Groskroics 2016. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[KFC Uerdingen 05|KFC Uerdingen]] | years8 = 2018–2020 | caps8 = 45 | goals8 = 0 | totalcaps = 376 | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | goals5 = 0 | image = Kevin grosskreutz.jpg | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Rot Weiss Ahlen]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|19}} | cityofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Dortmunde}} | height = 186 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2006–2007 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Rot Weiss Ahlen|Rot Weiss Ahlen II]] | caps1 = 2 | goals1 = 2 | years2 = 2006–2009 | caps2 = 94 | caps5 = 0 | goals2 = 24 | years3 = 2009–2015 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | caps3 = 176 | goals3 = 23 | years4 = 2015 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund|Borussia Dortmund II]] | caps4 = 6 | goals4 = 0 | years5 = 2016 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | totalgoals = 53 }}'''Kevins Groskroics''' ({{Val|de|Kevin Großkreutz}}, dzimis {{Dat|1988|7|19}}) ir bijušais [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeras lielāko daļu pavadījis Vācijas komandā ''[[Borussia Dortmund]]'', kuras rindās viņš sešās sezonas izcīnīja divus [[Vācijas Bundeslīga]]s titulus un vienu [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]]. Vācijas futbola izlases sastāvā debitējis 2010. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010–11, 2011–12 * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2011–12 * [[Vācijas Superkauss]]: 2013, 2014 '''Vācija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Vācijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Groskroics, Kevins}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas futbolisti]] [[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] 2rkmk5nyy608rgysbj4fui8s3iau0mu Morgans De Sanktiss 0 510417 3672392 3611928 2022-08-18T18:37:57Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Morgans De Sanktiss | nationalgoals2 = 0 | years7 = 2013–2016 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps7 = 71 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 1994–1995 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U18 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1999–2000 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps2 = 7 | nationalyears3 = 2005–2012 | caps6 = 147 | nationalteam3 = {{fb|ITA}} | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | name = | caption = De Sanktiss 2012. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years8 = 2016–2017 | caps8 = 1 | goals8 = 0 | totalcaps = 529 | goals6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | image = Morgan De Sanctis 2012.jpg | caps2 = 3 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|3|26}} | cityofbirth = {{vieta|Itālija|Guardjagrele}} | height = 190 | currentclub = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 1994–1997 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps1 = 74 | goals1 = 0 | years2 = 1997–1999 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | goals2 = 0 | years6 = 2009–2013 | years3 = 1999–2007 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | caps3 = 194 | goals3 = 0 | years4 = 2007–2009 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps4 = 8 | goals4 = 0 | years5 = 2008–2009 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | caps5 = 31 | goals5 = 0 | totalgoals = 0 }}'''Morgans De Sanktiss''' ({{Val|it|Morgan De Sanctis}}, dzimis {{Dat|1977|3|26}}) ir bijušais [[Itālija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Itālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas karjeras laikā pārstāvējis vairākas Itālijas komandas. Savu karjeru sācis [[Delfino Pescara 1936|''Pescara'']], spēlējis arī [[Juventus F.C.|''Juventus'']], [[Udinese Calcio|''Udinese'']], [[SSC Napoli|''Napoli'']] un [[AS Roma|''Roma'']]. Spēlējis arī [[Spānija]]s komandā [[Sevilla FC|''Sevilla'']] un [[Turcija]]s komandā ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'', bet karjeru 2017. gadā noslēdzis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[AS Monaco|''Monaco'']]. Itālijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Juventus''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 1997–98 * [[Itālijas Superkauss]]: 1997 '''Udinese''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2000 '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2008 '''Napoli''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2011–12 '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016–17]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Abruco dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] 9jke5t9j8a9hqbrv9nhw1luwy1l1739 3672432 3672392 2022-08-18T18:47:01Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Morgans De Sanktiss | nationalgoals2 = 0 | years7 = 2013–2016 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | caps7 = 71 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 1994–1995 | nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālija U18 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1999–2000 | nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālija U21 | nationalcaps2 = 7 | nationalyears3 = 2005–2012 | caps6 = 147 | nationalteam3 = {{fb|ITA}} | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 0 | name = | caption = De Sanktiss 2012. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco|Monaco]] | years8 = 2016–2017 | caps8 = 1 | goals8 = 0 | totalcaps = 529 | goals6 = 0 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]] | image = Morgan De Sanctis 2012.jpg | caps2 = 3 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1977|3|26}} | cityofbirth = {{vieta|Itālija|Guardjagrele}} | height = 190 | currentclub = | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | years1 = 1994–1997 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Delfino Pescara 1936|Pescara]] | caps1 = 74 | goals1 = 0 | years2 = 1997–1999 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | goals2 = 0 | years6 = 2009–2013 | years3 = 1999–2007 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]] | caps3 = 194 | goals3 = 0 | years4 = 2007–2009 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]] | caps4 = 8 | goals4 = 0 | years5 = 2008–2009 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | caps5 = 31 | goals5 = 0 | totalgoals = 0 }}'''Morgans De Sanktiss''' ({{Val|it|Morgan De Sanctis}}, dzimis {{Dat|1977|3|26}}) ir bijušais [[Itālija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijis [[Itālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savas karjeras laikā pārstāvējis vairākas Itālijas komandas. Savu karjeru sācis [[Delfino Pescara 1936|''Pescara'']], spēlējis arī [[Juventus F.C.|''Juventus'']], [[Udinese Calcio|''Udinese'']], [[SSC Napoli|''Napoli'']] un [[AS Roma|''Roma'']]. Spēlējis arī [[Spānija]]s komandā [[Sevilla FC|''Sevilla'']] un [[Turcija]]s komandā ''[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]'', bet karjeru 2017. gadā noslēdzis [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[AS Monaco|''Monaco'']]. Itālijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Juventus''' * [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 1997–98 * [[Itālijas Superkauss]]: 1997 '''Udinese''' * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2000 '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2008 '''Napoli''' * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2011–12 '''Monaco''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016–17]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Abruco dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] lw5bog38rvsa277llhymo34h2yop6wl Jūhans Elmanders 0 510502 3672426 3611921 2022-08-18T18:46:13Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Jūhans Elmanders | nationalcaps4 = 85 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers FC|Bolton Wanderers]] | birth_place = | birth_date = | caption = Elmanders 2012. gadā | name = | nationalgoals4 = 20 | nationalteam4 = {{fb|SWE}} | caps8 = 92 | nationalyears4 = 2002–2015 | nationalgoals3 = 12 | nationalcaps3 = 30 | nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U21 | nationalyears3 = 2000–2004 | nationalgoals2 = 1 | nationalcaps2 = 7 | years8 = 2008–2011 | goals8 = 18 | nationalyears2 = 1999 | clubs11 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF]] | totalcaps = 490 | goals12 = 4 | caps12 = 23 | years12 = 2017 | clubs12 = {{flaga|Zviedrija}} [[Örgryte IS]] | years11 = 2014–2016 | goals11 = 6 | caps11 = 48 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years10 = 2013–2014 | goals10 = 1 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]] | caps10 = 28 | goals9 = 16 | caps9 = 52 | years9 = 2011–2014 | nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U18 | nationalgoals1 = 3 | image = JohanElmander2012-13.JPG | caps1 = 23 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]] | years3 = 2004–2004 | goals2 = 4 | caps2 = 39 | clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Örgryte IS]] | years2 = 1999–2000 | goals1 = 5 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Holmalunds IF]] | goals3 = 3 | years1 = 1997–1998 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | height = 188 | cityofbirth = {{vieta|Zviedrija|Alingsosa}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|27}} | fullname = | caps3 = 39 | years4 = 2002–2003 | nationalcaps1 = 27 | caps6 = 58 | nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U16 | nationalyears1 = 1997–1998 | goals7 = 22 | caps7 = 64 | clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | years7 = 2006–2008 | goals6 = 22 | clubs6 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]] | years6 = 2004–2006 | goals5 = 7 | caps5 = 31 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]] | years5 = 2003–2004 | goals4 = 12 | caps4 = 19 | totalgoals = 116 }}'''Jūhans Ēriks Kalvins Elmanders''' ({{Val|sv|Johan Erik Calvin Elmander}}, dzimis {{Dat|1981|5|27}}) ir bijušais [[Zviedrija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Zviedrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeru sācis Zviedrijā, bet 2000. gadā pievienojies [[Nīderlande]]s komandai ''[[Feyenoord]]''. Spēlējis tādās valstīs kā Zviedrijā, Nīderlandē, [[Dānija|Dānijā]], [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]] un [[Turcija|Turcijā]]. Zviedrijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Feyenoord''' * [[UEFA kauss]]: 2001–02 '''Djurgården''' * [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 2003 * [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2002 '''Brøndby''' * [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2004–05 * [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2004–05 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011–12, 2012–13 * [[Turcijas Superkauss]]: 2012 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Elmanders, Jūhans}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Roterdamas "Feyenoord" spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Vesterjētlandes lēnē dzimušie]] 7g09hgpnw8vcyqozjw2sx8w6rcdbti6 Lūkass Nīls 0 510985 3672430 3616085 2022-08-18T18:46:43Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Lūkass Nīls | clubs8 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]] | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 1999–2000 | nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U23 | nationalcaps2 = 13 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1996–2013 | nationalteam3 = {{fb|AUS}} | nationalcaps3 = 96 | nationalgoals3 = 1 | name = | caption = Nīls 2007. gadā | birth_date = | birth_place = | years8 = 2013 | nationalyears1 = 1996–1997 | goals10 = 0 | totalcaps = 510 | years11 = 2014 | goals11 = 0 | clubs11 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Doncaster Rovers F.C.|Doncaster Rovers]] | caps11 = 4 | years10 = 2014 | clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | caps8 = 3 | caps10 = 1 | goals9 = 0 | caps9 = 9 | years9 = 2013 | clubs9 = {{flaga|Japāna}} [[Omiya Ardija]] | goals8 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālija U20 | goals7 = 0 | image = Lucas Neill.jpg | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Millwall FC|Millwall]] | goals2 = 5 | caps2 = 188 | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers]] | years2 = 2001–2007 | goals1 = 13 | caps1 = 152 | years1 = 1995–2001 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = | height = 186 | cityofbirth = {{vieta|Austrālija|Sidneja}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|9}} | fullname = | years3 = 2007–2009 | caps3 = 79 | caps7 = 4 | goals5 = 1 | clubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al-Wasl F.C.|Al-Wasl]] | years7 = 2012–2013 | goals6 = 3 | caps6 = 19 | clubs6 = {{flaga|AAE}} [[Al Jazira Club|Al Jazira]] | years6 = 2011–2012 | caps5 = 39 | goals3 = 1 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years5 = 2010–2011 | goals4 = 0 | caps4 = 12 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | years4 = 2009–2010 | totalgoals = 23 }}'''Lūkass Edvards Nīls''' ({{Val|en|Lucas Edward Neill}}, dzimis {{Dat|1978|3|9}}) ir bijušais [[Austrālija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Austrālijas futbola izlase]]s dalībnieks. Nīls gandrīz 15 gadus no savas karjeras pavadīja [[Anglija|Anglijā]], kur pārstāvējis tādas komandas kā [[Millwall FC|''Millwall'']], ''[[Blackburn Rovers]]'', [[West Ham United FC|''West Ham United'']], [[Everton FC|''Everton'']], [[Watford FC|''Watford'']] un [[Doncaster Rovers FC|''Doncaster Rovers'']]. Austrālijas futbola izlasi pārstāvējis no 1996. līdz 2013. gadam. Piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]], kur bijis komandas kapteinis. == Sasniegumi == '''Millwall''' * [[Anglijas futbola līga|Anglijas līgas Otrā divīzija]]: 2000–01 '''Blackburn Rovers''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2001–02 '''Al Jazira''' * [[AAE Prezidenta kauss]]: 2011–12 '''Austrālija''' * [[Okeānijas Nāciju kauss]]: 2004 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Nīls, Lūkass}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Sidnejā dzimušie]] pi1wdklgeszh806bjqe276aof2vltvr Vladimirs Kolokoļcevs 0 511242 3672135 3653677 2022-08-18T12:42:53Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vladimirs Kolokoļcevs | vārds_orģ = ''Владимир Колокольцев'' | attēls = Vladimir Kolokoltsev 15.03.2016.jpg | mazs_att = | apraksts = Vladimirs Kolokoļcevs 2016. gadā | amats = [[Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2012|5|21|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = | priekštecis = [[Rašids Nurgalijevs]] | pēctecis = | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Penzas apgabals|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[PSKP]] (1981-1991) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = policijas darbinieks | alma_mater = Ļeņingradas Augstākā politiskā skola | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vladimirs Kolokoļcevs''' ({{val|ru|Владимир Александрович Колокольцев}}; 1961) ir [[Krievija]]s [[policija]]s darbinieks, policijas ģenerālis. Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrs (no 2012) un [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1961. gada 11. maijā Ņižnijlomovā, [[Penza]]s apgabalā strādnieka ģimenē. Pēc dienesta Padomju armijā 1982. gadā sāka strādāt ārvalstu vēstniecību [[milicija]]s apsardzes vienībā Maskavā. Mācījās PSRS Iekšlietu ministrijas Augstākajā politiskajā skolā (1985—1989) [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], tad atgriezās darbā Maskavas milicijā un strādāja Kriminālizmeklēšanas departamentā. 2007. gada Kolokoļcevu iecēla par [[Orlas apgabals|Orlas apgabala]] Iekšlietu pārvaldes vadītāju. 2009. gada septembrī viņš kļuva par Maskavas Galvenās iekšlietu pārvaldes priekšnieku milicijas ģenerālleitnanta dienesta pakāpē (2010). Kā Maskavas policijas priekšnieks Kolokoļcevs cita starpā bija atbildīgs par policijas operācijām protestu laikā pēc parlamenta vēlēšanām 2011. gadā. 2012. gada maijā [[Vladimirs Putins]] viņu iecēla par Krievijas Federācijas iekšlietu ministru. {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kolokoļcevs, Vladimirs}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Penzas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] e9ds7sdw4a47nautghh4be3ie3hb7ue Dalībnieka diskusija:El Cholo Jarlan 3 511474 3672219 3626018 2022-08-18T14:58:02Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Comunista Socialista Peruano]] uz [[Dalībnieka diskusija:El Cholo Jarlan]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Comunista Socialista Peruano|Comunista Socialista Peruano]]" to "[[Special:CentralAuth/El Cholo Jarlan|El Cholo Jarlan]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Socialista Revolucionario}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 12. maijs, plkst. 03.01 (EEST) 4wtymwgnvnnissqe5jyfb6ae45zes9m Felipi Melu 0 511591 3672414 3618624 2022-08-18T18:44:45Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Felipi Melu | goals8 = 4 | goals7 = 2 | nationalyears1 = 2009–2010 | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | nationalcaps1 = 22 | nationalgoals1 = 2 | pcupdate = 13.05.2022 | ntupdate = 13.05.2022 | name = | caption = Melu 2018. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus FC|Juventus]] | years8 = 2009–2011 | caps8 = 58 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years9 = 2011–2015 | caps9 = 114 | goals9 = 15 | caps10 = 31 | clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | goals10 = 1 | years10 = 2015–2017 | caps11 = 116 | clubs11 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]] | goals11 = 9 | years11 = 2017–2021 | clubs12 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense FC|Fluminense]] | caps12 = 0 | years12 = 2022– | caps7 = 29 | years7 = 2008–2009 | image = Felipe-melo-palmeiras-22aug2018.png | goals2 = 2 | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|6|26}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Voltaredonda}} | height = 183 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense FC|Fluminense]] | clubnumber = 52 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2001–2003 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Fluminense FC|Fluminense]] | caps1 = 26 | goals1 = 3 | years2 = 2003–2004 | clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]] | caps2 = 31 | years3 = 2004 | goals6 = 7 | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]] | caps3 = 19 | goals3 = 3 | years4 = 2005 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]] | caps4 = 7 | goals4 = 0 | years5 = 2005–2007 | clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Racing de Santander|Racing Santander]] | caps5 = 48 | goals5 = 6 | years6 = 2007–2008 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[UD Almería|Almería]] | caps6 = 33 | goals12 = 0 }}'''Felipi Melu de Karvaļu''' ({{Val|pt|Felipe Melo de Carvalho}}, dzimis {{Dat|1983|6|26}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Melu pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandu ''[[Fluminense]]''. Savu karjeru sācis [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandās ''[[Fluminense]]'', ''[[Cruzeiro]]'' un ''[[Grêmio]]''. 2005. gadā pārcēlies uz [[Spānija|Spāniju]], kur spēlējis [[RCD Mallorca|''Mallorca'']], ''[[Racing Santander]]'' un [[UD Almería|''Almería'']]. 2008–09. gada sezonu pavadījis [[Itālija]]s komandā ''[[ACF Fiorentina]]'', bet nākamajā sezonā par 25 miljoniem eiro pievienojies [[Juventus FC|''Juventus'']]. Pēc divām sezonām ''Juventus'', Melu pievienojās [[Turcija]]s komandai [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']], kuras rindās izcīnījis trīs [[Turcijas futbola Superlīga|Superlīgas]] čempionu titulus. Vēlāk spēlējis Itālijas komandā ''[[Internazionale]]'', bet 2017. gadā atgriezies Brazīlijā. Brazīlijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Flamengo''' * [[Campeonato Carioca]]: 2001 * [[Copa dos Campeões]]: 2001 '''Cruzeiro''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2003 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011–12, 2012–13, 2014–15 * [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14, 2014–15 * [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013, 2015 '''Palmeiras''' * [[Copa Libertadores]]: 2020, 2021 * Brazīlijas A sērija: 2018 * [[Copa do Brasil]]: 2020 * [[Campeonato Paulista]]: 2020 '''Fluminense''' * Campeonato Carioca: 2022 '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Melu, Felipi}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Milānas "Internazionale" spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] e9a7b7ccdr8w3c4c1pd8r46z25ct62s Elanu 0 511592 3672408 3618623 2022-08-18T18:43:50Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Elanu | caps10 = 15 | nationalcaps1 = 50 | nationalgoals1 = 9 | name = | caption = Elanu 2009. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Indija}} [[Chennaiyin FC|Chennaiyin]] | years8 = 2014 | caps8 = 11 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] | years9 = 2015–2016 | caps9 = 30 | goals9 = 0 | clubs10 = {{īre}} {{flaga|Indija}} [[Chennaiyin FC|Chennaiyin]] | nationalyears1 = 2004–2011 | managerclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] (pagaidu treneris) | manageryears6 = 2021–2022 | manageryears5 = 2020 | managerclubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Figueirense Futebol Clube|Figueirense]] | manageryears4 = 2020 | managerclubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Atlética Internacional|Inter de Limeira]] | manageryears3 = 2017 | manageryears2 = 2017 | goals10 = 4 | managerclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] (pagaidu treneris) | manageryears1 = 2017 | managerclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] (asistents) | totalgoals = 108 | totalcaps = 468 | years10 = 2015 | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | goals7 = 2 | image = Elano blumer.jpg | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] | goals2 = 14 | caps2 = 49 | clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | years2 = 2005–2007 | goals1 = 40 | caps1 = 156 | years1 = 2001–2005 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]] | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = | height = 174 | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Irasemapolisa}} | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|14}} | fullname = | years3 = 2007–2009 | caps3 = 62 | caps7 = 11 | goals5 = 12 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]] | years7 = 2014 | goals6 = 11 | caps6 = 52 | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]] | years6 = 2012–2014 | caps5 = 50 | goals3 = 14 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] | years5 = 2011–2012 | goals4 = 3 | caps4 = 32 | clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years4 = 2009–2011 | managerclubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Ferroviária de Esportes|Ferroviária]] }}'''Elanu Blumers''' ({{Val|pt|Elano Blumer}}, dzimis {{Dat|1981|6|14}}) ir [[Brazīlija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Savu spēlētāja karjeru sācis [[Santos FC|''Santos'']] komandā. 2005. gadā pārcēlies uz [[Eiropa|Eiropu]], kur sešus gadus pavadījis [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandā [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']], [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']]. 2011. gadā atgriezies ''Santos''. Spēlējis arī ''[[Flamengo]]'' un [[Indija]]s komandā [[Chennaiyin FC|''Chennaiyin'']]. Brazīlijas futbola izlases sastāvā uzvarējis 2007. gada ''[[Copa América]]''. Spēlējis arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Santos''' * [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2002, 2004 * [[Campeonato Paulista]]: 2011, 2012, 2015, 2016 * [[Copa Libertadores]]: 2011 '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2004–05, 2005–06 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2005 '''Flamengo''' * [[Campeonato Carioca]]: 2014 '''Chennaiyin''' * [[Indijas Superlīga]]: 2015 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: 2007 * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dl851743gax8k7xrml4l8jlr40kortf Fernandu Meira 0 511788 3672415 3626339 2022-08-18T18:44:50Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Fernandu Meira | nationalyears2 = 1998–2000 | caps6 = 35 | goals6 = 1 | years7 = 2011–2012 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Real Zaragoza|Zaragoza]] | caps7 = 12 | goals7 = 0 | nationalyears1 = 1997–1998 | nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20 | nationalcaps1 = 14 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21 | years6 = 2009–2011 | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2000–2008 | nationalteam3 = {{fb|POR}} | nationalcaps3 = 54 | nationalgoals3 = 2 | name = | caption = Meira 2009. gadā | birth_date = | birth_place = | totalcaps = 373 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | goals5 = 0 | image = FernandoMeira.jpg | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Felgueiras|Felgueiras]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1978|6|5}} | cityofbirth = {{vieta|Portugāle|Gimarainša}} | height = 192 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 1996–2000 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitória SC|Vitória Guimarães]] | caps1 = 53 | goals1 = 2 | years2 = 1998–1999 | caps2 = 33 | caps5 = 21 | goals2 = 0 | years3 = 2000–2001 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[SL Benfica|Benfica]] | caps3 = 46 | goals3 = 2 | years4 = 2002–2008 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | caps4 = 173 | goals4 = 11 | years5 = 2008–2009 | clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | totalgoals = 16 }}'''Fernandu Žuzē da Silva Freitašs Meira''' ({{Val|pt|Fernando José da Silva Freitas Meira}}, dzimis {{Dat|1978|6|5}}) ir bijušais [[Portugāle]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Portugāles futbola izlase]]s dalībnieks. Savu karjeru sācis [[Vitória SC|''Vitória'']] komandā, vēlāk spēlējis arī [[SL Benfica|''Benfica'']]. 2002. gadā pievienojies [[Vācijas Bundeslīga]]s komandai ''[[VfB Stuttgart]]'', kur pavadījis septiņas sezonas. 2007. gadā kļuvis par Bundeslīgas čempionu. Vēlāk spēlējis [[Turcija]]s komandā [[Stambulas "Galatasaray"|''Galatasaray'']], [[Krievija]]s komandā [[FC Zenit Saint Petersburg|''Zenit Saint Petersburg'']] un [[Spānija]]s komandā [[Real Zaragoza|''Zaragoza'']]. [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]] pārstāvējis no 2000. līdz 2008. gadam. Piedalījies [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''VfB Stuttgart''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: 2006–07 * [[UEFA Intertoto kauss]]: 2002 '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2008 '''Zenit''' * [[Krievijas Premjerlīga]]: 2010 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2009–10 * [[Krievijas Superkauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Meira, Fernandu}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 3y366u4wshuwbm2c249m23l0m8hucbd Mirča Lučesku 0 512606 3672431 3625469 2022-08-18T18:46:57Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Galatasaray S.K.| → [[Stambulas "Galatasaray"| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1945|7|29}} | manageryears1 = 1979–1982 | clubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]] | manageryears2 = 1981–1986 | managerclubs1 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Corvinul Hunedoara|Corvinul Hunedoara]] | totalgoals = 90 | totalcaps = 401 | years3 = 1977–1982 | years2 = 1965–1967 | years1 = 1963–1977 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | playername = Mirča Lučesku | name = | years4 = 1990 | caption = Lučesku 2017. gadā | nationalcaps1 = 70 | nationalgoals1 = 9 | nationalyears1 = 1966–1979 | nationalteam1 = {{fb|ROU|1952}} | goals4 = 0 | caps4 = 1 | pcupdate = | manageryears3 = 1985–1990 | managerclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]] | managerclubs9 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]] | managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]] | managerclubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Rapid București|Rapid București]] | managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Reggiana 1919|Reggiana]] | managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]] | manageryears5 = 1991–1996 | managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Pisa S.C.|Pisa]] | managerclubs2 = {{fb|ROU|1952}} | managerclubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]] | manageryears15 = 2020– | manageryears14 = 2017–2019 | manageryears13 = 2016–2017 | manageryears12 = 2004–2016 | manageryears11 = 2002–2004 | manageryears10 = 2000–2002 | manageryears9 = 1999–2000 | manageryears8 = 1998–1999 | manageryears7 = 1997–1998 | managerclubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | managerclubs12 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]] | image = Mircea Lucescu 2017.jpg | clubnumber = | goals3 = 21 | goals2 = 12 | goals1 = 57 | currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] (galvenais treneris) | countryofbirth = {{flag|Rumānija|1952}}, [[Bukareste]] | clubs3 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Corvinul Hunedoara|Corvinul Hunedoara]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Sportul Studențesc București|Știința București]] | clubs1 = {{flaga|Rumānija|1952}} [[FC Dinamo București|Dinamo București]] | caps3 = 111 | managerclubs13 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]] | caps2 = 39 | caps1 = 250 | height = 177 | birth_place = | manageryears4 = 1990–1991 | manageryears6 = 1996–1997 | managerclubs15 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]] | managerclubs14 = {{fb|TUR}} }}'''Mirča Lučesku''' ({{Val|ro|Mircea Lucescu}}, dzimis {{Dat|1945|7|29}}) ir [[Rumānija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada Lučesku ir [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandas [[FC Dynamo Kyiv|''Dynamo Kyiv'']] galvenais treneris. Lučesku ir viens no visu laiku pazīstamākajiem un veiksmīgākajiem futbolistiem, kuri ir spēlējuši [[Liga I|Rumānijas Pirmajā līgā]]. Ar [[FC Dinamo București|''Dinamo București'']] viņš septiņas reizes kļuva par Rumānijas čempionu. [[Rumānijas futbola izlase]]s sastāvā spēlējis no 1966. līdz 1979. gadam. Kopumā nospēlējis 70 mačus un guvis 9 vārtus. Bijis izlases kapteinis [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970. gada FIFA Pasaules kausā]]. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. Strādājis Rumānijā, [[Itālija|Itālijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Krievija|Krievijā]]. No 1981. līdz 1986. gadam vadījis Rumānijas izlasi. Vislabāk pazīstams, vadot [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandu [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']], amatā esot 12 gadus. Ar ''Shakhtar'' komandu izcīnījis astoņus Premjerlīgas titulus. 2015. gadā kļuvis tikai par piekto treneri, kuri ir vadījuši komandas vismaz 100 [[UEFA Čempionu līga]]s spēlēs. No 2017. līdz 2019. gadam vadījis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. 2020. gadā Lučesku tika apstiprināts par [[FC Dynamo Kyiv|''Dynamo Kyiv'']] treneri, kas izraisīja lielus protestus no ''Dynamo Kyiv'' faniem, tomēr komandu viņš turpināja vadīt. {{Dat|2020|10|20|5=bez}}, Čempionu līgas mačā pret [[Juventus FC|''Juventus'']], Lučesku 75 gadu un 83 dienu vecumā kļuva par visu laiku vecāko treneri, kurš ir vadījis komandu turnīrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559665|title=Morata double as Juve beat Dynamo Kyiv|work=BBC Sport|access-date=2022-05-26|language=en-GB}}</ref> == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Dinamo București''' * [[Liga I|Rumānijas A divīzija]]: 1963–64, 1964–65, 1970–71, 1972–73, 1974–75, 1976–77, 1989–90 * [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 1967–68 '''Corvinul Hunedoara''' * [[Liga II|Rumānijas 2. līga]]: 1979–80 === Trenrera karjera === '''Corvinul Hunedoara''' * Rumānijas 2. līga: 1979–80 '''Dinamo București''' * Rumānijas A divīzija: 1989–90 * Rumānijas kauss: 1985–86, 1989–90 '''Brescia''' * [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]]: 1991–92 '''Rapid București''' * Rumānijas A divīzija: 1998–99 * Rumānijas kauss: 1998–99 * [[Rumānijas Superkauss]]: 1999 '''Galatasaray''' * [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2001–02 * [[UEFA Superkauss]]: 2000 '''Beşiktaş''' * Turcijas Superlīga: 2002–03 '''Shakhtar Donetsk''' * [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14 * [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2015–16 * [[Ukrainas Superkauss]]: 2005, 2008, 2010, 2012, 2013, 2014, 2015 * [[UEFA kauss]]: 2008–09 '''Zenit Saint Petersburg''' * [[Krievijas Superkauss]]: 2016 '''Dynamo Kyiv''' * Ukrainas Premjerlīga: 2020–21 * Ukrainas kauss: 2020–21 * Ukrainas Superkauss: 2020 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Lučesku, Mirča}} [[Kategorija:1945. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rumānijas futbolisti]] [[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Rumānijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:Turcijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:1970. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] 4az2bj4dbg2oe88duwlu9ptaggjf44t Signagi 0 513724 3672572 3631716 2022-08-19T06:51:33Z Biafra 13794 laikam nepareizs locījums. bet var iztikt vispār bez, diezgan pašsaprotami, ka mūris. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Signagi | official_name = სიღნაღი | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Town of Signagi, Georgia, Europe.jpg | image_caption = |imagesize = |image_flag = |image_shield = |shield_size = 75px | pushpin_map = Gruzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flag|Gruzija}} | subdivision_type1 = Mhare | subdivision_name1 = [[Kahetija]] | subdivision_type2 = Municipalitāte | subdivision_name2 = [[Signagi municipalitāte]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 18. gadsimts | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1801 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 1485 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_urban_km2 = | population_blank1_title = Etniskais sastāvs | population_blank1 = [[gruzīni]] (97,5%)<br/>[[jazīdi]] (1,8%) | timezone = Gruzijas laiks | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd= 41|latm= 37|lats= 07|latNS=N | longd= 45|longm= 55|longs= 18|longEW=E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 4200 | area_code = +995 355 | elevation_footnotes = | elevation_m = 836 | website = {{url|http://www.sighnaghi.org.ge/}} | footnotes = }} '''Signagi''' ({{val|ka|სიღნაღი}}) ir pilsēta [[Gruzija|Gruzijā]], [[Kahetija]]s mharē, [[Signagi municipalitāte]]s centrs. Izvietojusies valsts austrumos [[Alazani]] upes ielejas malā [[Gombori grēda]]s pakājē {{nobr|113 km}} no valsts galvaspilsētas [[Tbilisi]].<ref>{{PZT|636|Signahi}}</ref> Nozīmīgs tūrisma centrs. == Vēsture == Vēstures avotos minēta 18. gadsimta pirmajā pusē. 1762. gadā pēc Gruzijas valdnieka [[Iraklijs II|Iraklija II]] rīkojuma uz veca cietokšņa pamatiem uzbūvēja jaunu cietoksni 40 ha platībā. Signagi kļuva par karaļa pilsētu, [[Kiziki]] novada centru. No 1801. gada apriņķa centrs [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. No 1938. gada rajona centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gruzijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kahetija]] [[Kategorija:Gruzijas pilsētas]] 1fr283frnyhllgfyk6svowmdggvadft 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona 0 514477 3672188 3671421 2022-08-18T13:48:46Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg | pixels = 250 | caption = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = 32 (grupu turnīrs)<br />78 (ieskaitot kvalifikāciju) | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="5"|Kvalifikācija |Priekšsacīkšu kārta |2022. gada 7. jūnijs |2022. gada 21. jūnijs (pusfināli) |2022. gada 24. jūnijs (fināls) |- |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—6. jūlijs |2022. gada 12.—13. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 19.—20. jūlijs |2022. gada 26.—27. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 2.—3. augusts |2022. gada 9. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 1. augusts |2022. gada 16.—17. augusts |2022. gada 23.—24. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 25. augusts |colspan="2"|2022. gada 6.—7. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 13.—14. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 4.—5. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 11.—12. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 25.—26. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 1.—2. novembris |- |rowspan="4"|Izslēgšanas spēles |Astotdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris |2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 11.—12. aprīlis |2023. gada 18.—19. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 9.—10. maijs |2023. gada 17.—17. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === Priekšsacīkšu kārta === Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{OneLegStart}} |- !colspan=3|Pusfināli {{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} {{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}} |- !colspan=3|Fināls {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} |} === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}} {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}} {{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|4–2|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|4–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|4–2|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|1–1|3–1}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL|3–6|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1–2|2–4}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|2–4|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|6–1|[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]'''|SRB|7–0|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|5–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA|3–4|'''[[PSV Eindhoven]]'''|NED|1–1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|3–1|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|1–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|2–3|'''[[Rangers F.C.|Rangers]]'''|SCO|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[S.L. Benfica|Benfica]]'''|POR|7–2|[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|3–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tika aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notiks 23. un 24. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|0–0|{{small|23. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–0|{{small|24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]|SRB|3–2|{{small|23. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC København|København]]|DEN||[[Trabzonspor]]|TUR|2–1|{{small|24. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR|0–2|{{small|23. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO||[[PSV Eindhoven]]|NED|2–2|{{small|24. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] mtkgrdjbe3jc9837r3bztnnc6aepm62 Viktorijas šaurums 0 515066 3672554 3639414 2022-08-19T05:50:05Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Viktorijas šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Larsena šaurums]] | savieno1 = [[Karalienes Modas līcis]] | atdala = [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]] | atdala1 = [[Karaļa Viljama sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=69| plat_m=31| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=100| gar_m=30| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 140 | platums = 80—120 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Karaliskās Ģeogrāfijas Biedrības salas]] | pilsētas = }} '''Viktorijas šaurums''' ({{val|en|Victoria Strait}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]]. Atdala [[Karaļa Viljama sala|Karaļa Viljama salu]] austrumos no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]] rietumos. Savieno [[Larsena šaurums|Larsena šaurumu]] ziemeļos un [[Karalienes Modas līcis|Karalienes Modas līci]] dienvidos. Šaurumā vairākas salas, lielākās no kurām ir [[Karaliskās Ģeogrāfijas Biedrības salas]] dienvidos un [[Kikiktagafāluka]] rietumos. Tāpat kā rietumos esošā sala nosaukts par godu britu karalienei [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Nunavuta]] r7b0tk939djr7i13qcsnbp95lryhaa9 Dalībnieks:Eremu1 2 516133 3672456 3671603 2022-08-18T19:41:02Z Eremu1 102242 /* Labojumi */ wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]], [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Labojumi == * 2021. gada 17. novembris, esmu veicis savu '''1''' labojumu. * 2021. gada 19. novembris, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''10''' labojumus. * 2022. gada 19. jūnijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''100''' labojumus. * 2022. gada 7. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''200''' labojumus. * 2022. gada 24. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''300''' labojumus. * 2022. gada 4. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''400''' labojumus. * 2022. gada 8. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''500''' labojumus. * 2022. gada 11. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''600''' labojumus. * 2022. gada 17. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''700''' labojumus. * 2022. gada 18. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''800''' labojumus. == Attēli == :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Eremu1/Att%C4%93li Mani pašuzņemtie attēli] == Noderīgi == :[https://www.researchgate.net/publication/339493004_Policijas_uzdevumi_un_to_istenosana_pirmajos_Latvijas_valsts_pastavesanas_gados Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados] :[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/3038 Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)] :[https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918-1940] cqbns7t1sme5vj0u2gdev4p2e5mt81q 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona 0 516681 3672588 3670844 2022-08-19T07:14:42Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}} {{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–4|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|1–0|1–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|4–2|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|1–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–2|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–1|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|0–0|0–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–3|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|0–2|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|2–2 (3–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|5–2|[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|5–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL|1–6|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|1–3|0–3}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|0–5|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–5|'''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|5–1|[[B36 Tórshavn]]|FRO|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|3–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|2–2 (1–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SUI|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–5|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|1–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|2–1|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|0–1|2–0}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO|1–7|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|1–0|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|1–0|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK|0–2|'''[[FCSB]]'''|ROU|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–5|'''[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]'''|POR|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Wolfsberger AC]]'''|AUT|4–0|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|0–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|4–2|[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|2–3|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|1–5|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|0–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|2–2 (4–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|2–7|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|1–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR|1–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|5–3|[[Konyaspor]]|TUR|1–1|4–2}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU|2–6|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]'''|SWE|1–3|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|7–1|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|5–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Praha]]'''|CZE|3–1|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tika aizvadītas 17. un 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN||[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|2–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[F91 Dudelange]]|LUX|2–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Shkupi|Shkupi]]|MKD||[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–0|{{small|25. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[FC Basel|Basel]]|SUI|1–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|1–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Raków Częstochowa]]|POL||[[SK Slavia Prague|Slavia Praha]]|CZE|2–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE||[[APOEL FC|APOEL]]|CYP|3–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[OGC Nice|Nice]]|FRA|1–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|1–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|1–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU||[[Viking FK|Viking]]|NOR|1–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|4–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA||[[FC Twente|Twente]]|NED|2–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|4–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Köln]]|GER||[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN|1–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|ENG||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|3–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|0–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|SVK||[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE|3–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Wolfsberger AC]]|AUT|0–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|4–0|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] bo4jek1bxbpzfm7aeu5a94inbb2uwru 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 517891 3672541 3671930 2022-08-19T05:18:51Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53 | {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB | {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR | {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44 | {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 | {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB | {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83 |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33 |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49 | {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB | {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB |- |Augstlēkšana | {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2.30 | {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2.27 | {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2.27 |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR | {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06 | {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50 | {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04 | {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB | {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45 |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB | {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR | {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346 |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99 | {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00 |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR | {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94 | {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47 | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34 |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00 | {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10 | {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR | {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB | {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB | {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03 | {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80 |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95 | {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB | {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72 | {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB | {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58 |- |Septiņcīņa | {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628 | {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532 | {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB''' |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] 68xz0d4gjoksycga88f8p33e1e9up79 Alamo forts 0 517931 3672633 3661766 2022-08-19T09:31:33Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office |citas daļas = {{Designation list | embed = jā | designation1 = NRHP | designation1_date = {{dat|1966|10|15|N|bez}} | designation1_number = 66000058 }} }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] 51zbujxu4gs04pwivr5qzavr90t8d6b 3672634 3672633 2022-08-19T09:32:47Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office | designation = {{Designation list | embed = jā | designation1 = NRHP | designation1_date = {{dat|1966|10|15|N|bez}} | designation1_number = 66000058 }} }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] my11tri5n18dywv5daekhxamhyppkdv 3672635 3672634 2022-08-19T09:37:25Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office | designation2 = NRHP | designation2_date = October 15, 1966<ref name = nris/> | designation2_number = 66000808<ref name="nris">{{NRISref|version=2010a}}</ref> }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] 9epl5fkl666mipnh4zb9ju1iiepf13v 3672638 3672635 2022-08-19T09:44:39Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office |embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Daremas pils un katedrāle | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, vi | designation1_date = 1986 <small>(10. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/370bis 370bis] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{GBR}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] lhcjpttqv4u03860gznxo4r6zo1suww 3672640 3672638 2022-08-19T09:49:28Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office |embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Valero Misija (Alamo) | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, vi | designation1_date = 2015 <small>(39. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/370bis 370bis] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{USA}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] lmx8gbm7u23fkbfgnvpob23ji0778gv 3672643 3672640 2022-08-19T09:50:46Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office |embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Valero Misija (Alamo) | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, vi | designation1_date = 2015 <small>(39. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = https://whc.unesco.org/en/list/1466 | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{USA}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] n237rsl0giglb4jnc44fvo15mf2mnr1 3672644 3672643 2022-08-19T09:52:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office |embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Valero Misija (Alamo) | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, vi | designation1_date = 2015 <small>(39. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = https://whc.unesco.org/en/list/1466 1466-005 | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{USA}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] q1vyah0kg0gyxjunygr7z6vsyogdfww 3672646 3672644 2022-08-19T09:53:23Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Vēsturiska objekta infokaste | name = Alamo forts | native_name = Misión San Antonio de Valero | image = Alamo1846.jpg | caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā | locmapin = | location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}} | lat_degrees = 29 | lat_minutes = 25 | lat_seconds = 33 | lat_direction = N | long_degrees = 98 | long_minutes = 29 | long_seconds = 10 | long_direction = W | area = 2,0 ha | built = 1718 | architect = | architecture = | governing_body = | owner = Texas General Land Office |embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Valero Misija (Alamo) | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv, vi | designation1_date = 2015 <small>(39. sesija)</small> | delisted1_date = | designation1_partof = Sanantonio misijas | designation1_number = https://whc.unesco.org/en/list/1466 1466-005 | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{USA}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Alamo misija un forts''' ([[Spāņu valoda|spāņu]] valodā Misión de Álamo), ko parasti sauc vienkārši par [[Alamo fortu]], sākotnēji bija pazīstams kā Misión San Antonio de Valero, ir vēsturisks Spānijas katoļu misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja Romas katoļu misionāri tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā,[[Teksasas štats|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].<ref>https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes</ref> Mūsdienās tas ir muzejs Alamo Plaza vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas. Alamo forts bija viena no agrīnajām spāņu garīgajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[Amerikas indiāņi|Amerikas indiāņu]] asimilācijai, pēc viņu pārņemšanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tas kļuva par cietoksni, kurā atradās San Carlos de Parras militārā vienība Otrā lidojošā rota, kas, iespējams, deva misijai nosaukumu [[Alamo]]. [[Teksasas revolūcija|Teksasa revolūcijas]] laikā meksikāņu ģenerālis [[Martīns Perfekto de Koss]] nodeva fortu Teksiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja [[Alamo kauja|Alamo kaujā]] 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi radīja postījumus Alamo fortam. == Ārējās saites == * [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski) * [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo] == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Cietokšņi un forti]] [[Kategorija:Teksasa]] oajv4whl5hot5rddtgt0uc3ktocjkz6 Jākobs Ingebrigtsens 0 518113 3672552 3671936 2022-08-19T05:41:20Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Jākobs Ingebrigtsens | vārds_orig = ''Jakob Ingebrigtsen'' | attēls = 2018 European Athletics Championships Day 5 (30) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Jākobs Ingebrigtsens 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|19}} | dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Sannnēse}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NOR}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = vidējās un garās distances | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 3:28,32 (2021, {{piezīme|OR|olimpiskais rekords}}, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 1500 m | PR2 = 3:46,46 (2022 {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR2_d = Jūdzes skrējiens | PR3 = 4:50,01 (2020, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR3_d = 2000 m | PR4 = 7:27,05 (2020 {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR4_d = 3000 m | PR5 = 12:48,45 (2021, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR5_d = 5000 m | PR6 = 8:26,81 (2017, {{piezīme|EJR|Eiropas junioru rekords}}) | PR6_d = 3000 m/šķ <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{NOR}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1500 m]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|5000 m}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|1500 m}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|5000 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|1500 m}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Glāzgova 2019|3000 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|1500 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|3000 m}} {{MedalSilver|Glāzgova 2019|1500 m}} }} '''Jākobs Ingebrigtsens''' ({{val|no|Jakob Ingebrigtsen}}; dzimis {{dat|2000|9|19}}) ir [[Norvēģija]]s [[vieglatlēts]], startē vidējo un garo distanču skriešanas sacensībās. Viņš ir {{oss|V=2020|L=G}} čempions 1500 metru distancē, [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada]] pasaules čempions 5000 metru distancē un trīskārtējs Eiropas čempions. Viņa vecākie brāļi [[Henriks Ingebrigtsens|Henriks]] un [[Filips Ingebrigtsens|Filips]] arī ir vidējo distanču skrējēji. == Karjera == 2016. gadā 16 gadu vecumā J. Ingebrigtsens uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem krosā, 6 km noskrienot 17 minūtēs un 6 sekundēs. 2017. gada 27. maijā ''Prefontaine Classic'' sacensībās ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kas bija arī [[Dimanta līga]]s posms, viņš kļuva par jaunāko sportistu, kurš vienu jūdzi veicis ātrāk par 4 minūtēm (3:58,07).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-makes-history-with-sub-four-minute-mile-eugene |title=Ingebrigtsen makes history with a sub-four minute mile in Eugene |date={{dat|2017|5|28||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Tā paša gada jūlijā viņš piedalījās Eiropas junioru čempionātā [[Groseto]], izcīnot divas zelta medaļas (5000 metros un 3000 metru šķēršļu skrējienā), bet 1500 metros piedzīvoja kritienu un finišēja 8. vietā. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gadā]] [[Londona|Londonā]] pirmo reizi piedalījās arī [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, startējot 3000 metru šķēršļu skrējienā, bet neiekļuva finālā. 2018. gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Tampere|Tamperē]] ieguva sudrabu 1500 m un bronzu 5000 m. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] izcīnīja divas zelta medaļas, uzvarot gan 1500, gan 5000 metru distancē. 2019. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzvarēja 3000 m distancē un bija otrais 1500 metros. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ieņēma 4. vietu 1500 metros un 5. vietu 5000 metru distancē. 2021. gada Eiropas čempionātā telpās [[Toruņa|Toruņā]] uzvarēja gan 1500 m, gan 3000 metros. {{dat|2021|6|10||bez}} Dimanta līgas sacensībās [[Florence|Florencē]] laboja Eiropas rekordu 5000 metros, distanci veicot 12 minūtēs un 48,45 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/european-5000m-record-of-12-48-45-for-ingebrigtsen-in-florence |title=European 5000m record of 12:48.45 for Ingebrigtsen in Florence |date={{dat|2021|6|10||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu 1500 metru distancē ar rezultātu 3 minūtes un 28,32 sekundes, uzstādot jaunu [[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko]] un Eiropas rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/ingebrigtsen-shatters-olympic-record-for-1500m-triumph-hassan-captures-second-olympic-title-in-tokyo |title=Ingebrigtsen shatters Olympic record for 1500m triumph; Hassan captures second Olympic title in Tokyo |date={{dat|2021|8|7||bez}} |language=en |website=european-athletics.com |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> {{dat|2022|2|17||bez}} Ljevēnā, Francijā, laboja pasaules rekordu telpās 1500 metru distancē, sasniedzot rezultātu 3 minūtes un 30,60 sekundes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-tour/news/hauts-france-lievin-ingebrigtsen-world-indoor-1500m-record |title=Ingebrigtsen breaks world indoor 1500m record in Lievin |date={{dat|2022|2|17||bez}} |language=en |website=worldathletics.org |access-date={{dat|2022|7|29||bez}}}}</ref> Tā paša gada martā viņš izcīnīja sudraba medaļu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]]. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] Jūdžīnā ieguva sudrabu 1500 metru distancē, piekāpjoties britu skrējējam [[Džeiks Vaitmens|Džeikam Vaitmenam]], bet 5000 metru distancē kļuva par pasaules čempionu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] ieguva divas zelta medaļas — gan 5000, gan 1500 metros. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Ingebrigtsens, Jākobs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rūgalannē dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Šķēršļu skrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Norvēģijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] 2yn4trrqvnd48pfkoh0ug1yfxvnvcl4 Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 518168 3672128 3671685 2022-08-18T12:37:09Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 + ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ''1'' || '''3''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Henrijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''2''' |- | align=left| [[Pīters Kemps]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || ― || '''2''' |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] p7efwxn7vrtcawlxphii85zb57eyd7d 3672130 3672128 2022-08-18T12:39:57Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 + || '''2''' |- | align=left| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ''1'' || '''3''' |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Pīters Kemps]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] l1f16jheir5ulx3fwxshd0y9vriuul0 3672131 3672130 2022-08-18T12:40:17Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ''1'' || '''3''' |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Pīters Kemps]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 92spk0nr975rbxpsc40s44eb4gt8m1o 3672149 3672131 2022-08-18T12:55:52Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ''1'' || '''3''' |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Pīters Kemps]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left| [[Žans Kollā]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Emīls Sarāds]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || 1 || ― || '''2''' |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] q9gfwea5s3lzvslplfz9j586a6cl01l 3672153 3672149 2022-08-18T13:06:11Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] sxsslkfvhwux2tfhxc02d14aitne9rd 3672154 3672153 2022-08-18T13:07:43Z Kleivas 2704 /* 20px Futbols */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] sdut5gs444pdzaltgh7pivhavbh559f 3672155 3672154 2022-08-18T13:08:15Z Kleivas 2704 /* 20px Krikets */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] a81bh5ltjg3lzgfr2a42dg5tydy9vup 3672156 3672155 2022-08-18T13:09:14Z Kleivas 2704 /* 20px Polo */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 1ql0eyhwzyvvy6d8hnicjnk5l7bu30r 3672157 3672156 2022-08-18T13:09:30Z Kleivas 2704 /* 20px Regbijs */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} un || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 4ple0u9y3ztp3v15jnakrmoqplv0dp5 3672158 3672157 2022-08-18T13:10:22Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 1cjbkwkfqko8ly5zqg7com4fhx7gir3 3672159 3672158 2022-08-18T13:10:47Z Kleivas 2704 /* 20px Teniss */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] i9ewvremmdyn01m8fdm29ohufb7oszq 3672160 3672159 2022-08-18T13:11:07Z Kleivas 2704 /* 20px Ūdenspolo */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] lwwv9cz3g6u3wsuo6gjf44gew8susfb 3672161 3672160 2022-08-18T13:11:21Z Kleivas 2704 /* 20px Virves vilkšana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 1mp4owrdwu1qmu1e9hnqqmlx5oruhsj 3672587 3672161 2022-08-19T07:14:36Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 107 (104 vīrieši un 3 sievietes) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 107 sportisti (104 vīrieši un 3 sievietes). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == {{col-begin}} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- ! Kopā (10 sporta veidi) || 104 || 3 || 107 |} {{col-2}} === Sportistu sadalījums pa valstīm === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Valsts || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|7}}|[[Bezils de Garmendija]] <br/> [[Fokshols Kīns]] <br/> [[Frenks Makkejs]] <br/> [[Volters Makrīrijs]] <br/> [[Giljermo Heidens Raits]] <br/> [[Andrē Rūzvelts]] <br/> [[Čārlzs Sendss]] }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Meriona Džonsa Farkuara]] }} | '''8''' |- | align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Stens Roulijs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|10}}|[[Albērs Debelks]] <br/> [[Rauls Kelekoms]] <br/> [[Marsels Lebūts]] <br/> [[Lisjēns Londo]] <br/> [[Ernests Moro de Melēns]] <br/> [[Ežēns Nēfss]] <br/> [[Gistavs Pelgrimss]] <br/> [[Alfonss Renjē]] <br/> [[Ilērs Spaņogs]] <br/> [[Filips Ubēns]] }} | — | '''10''' |- | align=left| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} | — | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Hedviga Rozenbaumova]] }} | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Edgars Obje]] <br/> [[Eižens Šmits]] <br/> [[Čārlzs Vinklers]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|39}}|[[Vladimirs Aitofs]] <br/> [[A. Albērs]] <br/> [[Remons Basē]] <br/> [[Frederiks Blanšī]] <br/> [[Leons Binošs]] <br/> [[Alfonss Dekupērs]] <br/> [[Makss Dekužī]] <br/> [[Žans Ervē]] <br/> [[Aleksandrs Faramons]] <br/> [[Favjē]] <br/> [[Robērs Furnjē-Sarlovēze]] <br/> [[Šarls Gonduāns]] <br/> [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> [[Žils Kleveno]] <br/> [[Žans Kollā]] <br/> [[Viktors Lardanšē]] <br/> [[Žaks Le Lavasjē]] <br/> [[Ibērs Lefēvrs]]<br/> [[Žoržs Leijē]] <br/> [[Lerišs]] <br/> [[Luijs Lofrē]] <br/> [[Žans de Madre]] <br/> [[Ernests Martēns]] <br/> [[Žozefs Olivjē]] <br/> [[Anrī Pesljē]] <br/> [[Moriss Rauls-Duvāls]] <br/> [[Franss Reišels]] <br/> [[Andrē Rišmans]] <br/> [[Žozefs Rofo]] <br/> [[H. F. Rokē]] <br/> [[Eduards de Rotšilds]] <br/> [[Emīls Sarāds]] <br/> [[Renē Tartara]] <br/> [[Filips Tomelins]] <br/> [[Šarls Trefels]] <br/> [[Pols Vasērs]] <br/> [[Ogists Žirū]] <br/> [[Timotē Žordāns]] <br/> Nezināms sportists }} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Ivonne Prevo]] }} | '''40''' |- | align=left| {{ValstsOS|HAI|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Konstantīns Enrikess]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|NZL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Viktors Lindbergs]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|COL|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|1}}|[[Fransisko Enrikess de Subirija]] }} | — | '''1''' |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|31}}|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]] <br/> [[Viljams Atrils]] <br/> [[Volters Bakmesters]] <br/> [[Čārlzs Benets]] <br/> [[Džons Beresfords]] <br/> [[Tomass Bērdžess]] <br/> [[V. Braunings]] <br/> [[Džons Breids]] <br/> [[Deniss Deilijs]] <br/> [[Lorenss Dohertijs]] <br/> [[Džons Artūrs Džārviss]] <br/> [[Viljams Eksšovs]] <br/> [[Frederiks Frīks]] <br/> [[Viljams Henrijs]] <br/> [[Roberts Horns]] <br/> [[Frederiks Gills]] <br/> [[Pīters Kemps]] <br/> [[Tomass Ko]] <br/> [[Roberts Krošovs]] <br/> [[Harolds Mahoni]] <br/> [[Artūrs Makīvojs]] <br/> [[Džons Rimmers]] <br/> [[Duglass Robinsons]] <br/> [[Sidnijs Robinsons]] <br/> [[Alfrēds Roulinsons]] <br/> [[Frederiks Steipltons]] <br/> [[Alfrēds Šneido]] <br/> [[Henrijs Terijs]] <br/> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Ēriks Torntons]] <br/> [[Arčibalds Vordens]] }} | — | '''31''' |- | align=left| {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Eustakiu de Eskandons]] <br/> [[Manuels de Eskandons]] <br/> [[Pablo de Eskandons]] }} | — | '''3''' |- | align=left| {{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|4}}|[[Fransuā Brants]] <br/> [[Hendriks van Hēkelums]] <br/> [[Rūlofs Kleins]] <br/> [[Hermanuss Brokmans]] }} | — | '''4''' |- | align=left| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} | {{hidden|{{align|left|3}}|[[Augusts Nilsons]] <br/> [[Gustavs Sēderstrēms]] <br/> [[Kārlis Štāfs]] }} | — | '''3''' |- ! Kopā (13 valstis) || 104 || 3 || 107 |} {{col-end}} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} {{col-begin}} {{col-2}} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists !! Valsts !! Sporta veids !! Dzimums !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || '''3''' |- | align=left| [[Frederiks Blanšī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Fransuā Brants]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande">Izcīnīja pārstāvot [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandi]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Hermanuss Brokmans]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''3''' |- | align=left| [[Lorenss Dohertijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || 1 || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Džons Artūrs Džārviss]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ''2''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || — || rowspan=2| '''3''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || — |- | align=left| [[Meriona Džonsa Farkuara]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="ASV">Izcīnīja pārstāvot [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].</ref> || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Eksšovs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Pīters Kemps]] || align=left rowspan=2|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || ― || ― || ''1''<ref name="Lielbritānija">Izcīnīja pārstāvot [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]].</ref> || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || ― || ― |- | align=left| [[Rūlofs Kleins]] || align=left|{{ValstsOS|NED|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''1''<ref name="Nīderlande"/> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Žans Kollā]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Žaks Le Lavasjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 2 || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Harolds Mahoni]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || ― || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Ivonne Prevo]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || 1 + ''1''<ref name="Francija">Izcīnīja pārstāvot [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Franciju]].</ref> || ― || '''2''' |- | align=left| [[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || '''3''' |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 || ― || ''3''<ref name="Austrālija">Izcīnīja pārstāvot [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrāliju]].</ref> || '''4''' |- | align=left| [[Hedviga Rozenbaumova]] || align=left|{{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || Sieviete || ― || ― || 1 + ''1''<ref name="Bohēmija">Izcīnīja pārstāvot [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmiju]].</ref> || '''2''' |- | align=left rowspan=2| [[Emīls Sarāds]] || rowspan=2 align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2| Vīrietis || 1 || ― || ― || rowspan=2| '''2''' |- | align=left|{{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || ― || 1 || ― |- | align=left| [[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || Vīrietis || 1 + ''1''<ref name="Lielbritānija"/> || ― || ― || '''2''' |- |} {{col-2}} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} {{col-end}} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks / Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=2|Pretinieks / Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa Farkuara]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! colspan=3|Pretinieks / Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki / Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] ohyex49a5qbn8lx4xpyv0pleww3drq4 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona 0 518350 3672581 3670837 2022-08-19T07:10:01Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Puskás Aréna 05.jpg | pixels = 250 | caption = [[Puškāša arēna]] [[Budapešta|Budapeštā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas futbola klubu otro nozīmīgāko sacensību 52. sezona un 14. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sāksies ar kvalifikācijas spēlēm 2022. gada 4. augustā. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|8||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|5|31||bez}} ar finālu [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/news/025b-0f8e75d4380f-6da95c2679c4-1000--budapest-to-host-2022-uefa-europa-league-final/ |title=Budapest to host 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2020|3|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Turnīra uzvarētāji automātiski kvalificēsies 2023.—2024. gada [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram, kā arī iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] pret [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.–2023. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētājiem. Lai pieskaņotu kvalifikācijas kārtu nosaukumus ar Čempionu līgu un [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgu]] sezona sākas ar 3. kvalifikācijas kārtu. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0271-142f45064923-bb3ec4d78f88-1000--2022-23-match-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Europa League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|7|18|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="2"|Kvalifikācija |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |Sešpadsmitdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 31. maijs; [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]] |} == Kvalifikācija == === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|7|18||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-1555730364b0-dc21a7191a14-1000--third-qualifying-round-draw/|title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en|date=28 July 2022 |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4. augustā, bet atbildes spēles 9. un 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās izslēgšanas (''play-off'') kārtai, bet zaudētāji sezonu turpina [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|5–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|3–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|5–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|3–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|0–5|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'''|GRE|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–3|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|0–2|0–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]'''|CYP|4–3|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|2–1|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|4–1|[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|CZE|3–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-155574b2df87-5d3cf4d2de86-1000--uefa-europa-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tika aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]|UKR||[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[K.A.A. Gent|Gent]]|BEL||[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|0–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT||[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–2|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI||[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|2–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN||[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|DEN|1–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]|SWE||[[Sivasspor]]|TUR|3–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|4–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|0–0|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|1–0|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] qo399lgk6hlwmf77t1cktv7fb7etthh Sauriešu karjers 0 519276 3672627 3671025 2022-08-19T09:12:43Z Sch blackhole 108326 wikitext text/x-wiki {{coord|56.907|24.346|display=title|type:waterbody}} '''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 [[hektārs]]. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. [[Attēls:Sauriesu karjers 1994-2015.gif|thumb]] Ūdenstilpes baro [[Ģipsis|ģipšakmens]] ieguves laikā atsegtie zemūdens [[Avots|avoti]], kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> == Ūdens līmeņa celšanās == Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti [[Zemesgrāmata|Zemesgrāmatā]] kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja [[sūkņu stacija]]. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}</ref> Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi. == Apvidus raksturojums == Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Zemūdens veģetācija, kurā dominē [[daudzlapes]], bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta ir visilgāk. Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā [[vēži]] un [[zivis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}</ref> Novērota [[rauda]], [[asaris]], [[vīķe]], [[līdaka]], [[līnis]] un [[karpa]].<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta [[Motocikls|motociklistu]] un [[Kvadricikls|kvadraciklistu]] aktivitāte. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] 0q1sv0eyczc0jp5v652cehv1t1nw7mw 3672631 3672627 2022-08-19T09:26:35Z Sch blackhole 108326 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{coord|56.907|24.346|display=title|type:waterbody}} '''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 [[hektārs]]. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. [[Attēls:Sauriesu karjers 1994-2015.gif|thumb]] Ūdenstilpes baro [[Ģipsis|ģipšakmens]] ieguves laikā atsegtie zemūdens [[Avots|avoti]], kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> == Ūdens līmeņa celšanās == Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti [[Zemesgrāmata|Zemesgrāmatā]] kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja [[sūkņu stacija]]. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}</ref> Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi. == Apvidus raksturojums == Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Ūdenskrātuves raksturojamas kā agras stadijas Oligotrofie ezeri, ar aukstūdens zivjaudzēšanas potenciālu, piemēram ezera forelēm. Zemūdens veģetācija, kurā dominē [[daudzlapes]], bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta kopš 1984. gada. Sakarā ar atšķirīgu vecumu, ezeros novērojama progresīva barības bāzes izaugsme. Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā [[vēži]] un [[zivis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}</ref> Novērota [[rauda]], rudulis, [[asaris]], [[vīķe]], [[līdaka]], [[līnis]] un [[karpa]].<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta [[Motocikls|motociklistu]] un [[Kvadricikls|kvadraciklistu]] aktivitāte. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] 40137e5d1z04f5g0c14p8nbko75ya1y 3672632 3672631 2022-08-19T09:30:01Z Sch blackhole 108326 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{coord|56.907|24.346|display=title|type:waterbody}} '''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 [[hektārs]]. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. [[Attēls:Sauriesu karjers 1994-2015.gif|thumb]] Ūdenstilpes baro [[Ģipsis|ģipšakmens]] ieguves laikā atsegtie zemūdens [[Avots|avoti]], kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> == Ūdens līmeņa celšanās == Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti [[Zemesgrāmata|Zemesgrāmatā]] kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja [[sūkņu stacija]]. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}</ref> Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi. == Apvidus raksturojums == Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Ūdenskrātuves raksturojamas kā agras stadijas Oligotrofie ezeri, ar aukstūdens zivjaudzēšanas potenciālu, piemēram ezera forelēm. Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas. Zemūdens veģetācija, kurā dominē [[daudzlapes]], bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta kopš 1984. gada. Sakarā ar atšķirīgu vecumu, ezeros novērojama progresīva barības bāzes izaugsme. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā [[vēži]] un [[zivis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}</ref> Novērota [[rauda]], rudulis, [[asaris]], [[vīķe]], [[līdaka]], [[līnis]] un [[karpa]].<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta [[Motocikls|motociklistu]] un [[Kvadricikls|kvadraciklistu]] aktivitāte. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] kwyihvqfz9i7uheapddghyg469y739h 3672636 3672632 2022-08-19T09:37:35Z Sch blackhole 108326 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{coord|56.907|24.346|display=title|type:waterbody}} '''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 [[hektārs]]. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. [[Attēls:Sauriesu karjers 1994-2015.gif|thumb]] Ūdenstilpes baro [[Ģipsis|ģipšakmens]] ieguves laikā atsegtie zemūdens [[Avots|avoti]], kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> == Ūdens līmeņa celšanās == Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti [[Zemesgrāmata|Zemesgrāmatā]] kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja [[sūkņu stacija]]. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}</ref> Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi. == Apvidus raksturojums == Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta [[Motocikls|motociklistu]] un [[Kvadricikls|kvadraciklistu]] aktivitāte. Ūdenskrātuves raksturojamas kā agras stadijas Oligotrofie ezeri, ar aukstūdens zivjaudzēšanas potenciālu, piemēram ezera forelēm. Bioloģiskā daudzveidība zema. Novērota [[rauda]], rudulis, [[asaris]], [[vīķe]], [[līdaka]], [[līnis]] un [[karpa]].<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas. Zemūdens veģetācija, kurā dominē [[daudzlapes]], bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta kopš 1984. gada. Sakarā ar atšķirīgu vecumu, ezeros novērojama progresīva barības bāzes izaugsme. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] pj47r7tzbdjtc8uffo3frpax1jxk068 3672637 3672636 2022-08-19T09:38:10Z Sch blackhole 108326 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{coord|56.907|24.346|display=title|type:waterbody}} '''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 [[hektārs]]. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. [[Attēls:Sauriesu karjers 1994-2015.gif|thumb]] Ūdenstilpes baro [[Ģipsis|ģipšakmens]] ieguves laikā atsegtie zemūdens [[Avots|avoti]], kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> == Ūdens līmeņa celšanās == Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti [[Zemesgrāmata|Zemesgrāmatā]] kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja [[sūkņu stacija]]. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}</ref> Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi. == Apvidus raksturojums == Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta [[Motocikls|motociklistu]] un [[Kvadricikls|kvadraciklistu]] aktivitāte. Ūdenskrātuves raksturojamas kā Oligotrofie ezeri, ar aukstūdens zivjaudzēšanas potenciālu, piemēram ezera forelēm. Bioloģiskā daudzveidība zema. Novērota [[rauda]], rudulis, [[asaris]], [[vīķe]], [[līdaka]], [[līnis]] un [[karpa]].<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas. Zemūdens veģetācija, kurā dominē [[daudzlapes]], bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta kopš 1984. gada. Sakarā ar atšķirīgu vecumu, ezeros novērojama progresīva barības bāzes izaugsme. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] tv11iumc8sqytugr8y3x1a2il173enc Mārgarita Osborna 0 519292 3672303 3671637 2022-08-18T17:55:31Z Ludis21345 50146 inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un [[Luīze Brafa]] uz [[Argentīna]]s žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = | retired = | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1947)</small> | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = W (1946, 1949) | Wimbledonresult = W (1947) | USOpenresult = W (1948, 1949, 1950) | MastersCupresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = W (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = W (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = W (1941, 1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = W (1962) | USOpenMixedresult = W (1943, 1944, 1945, 1946, 1950, 1956, 1958, 1959, 1960) | MastersCupMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|6|15|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna Djuponta''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]: * 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem: ** 6 vienspēlēs; ** 21 sieviešu dubultspēlēs; ** 10 jauktajās dubultspēlēs. * Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu, * [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 10 (6—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Nelly Adamson-Landry]] || 7–5, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |} ==== Sieviešu dubultspēles: 27 (21—6) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1941 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Sāra Palfrī]] || {{flaga|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 3–6, 6–1, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts <small>(4)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts <small>(6)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts <small>(7)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|GBR}} [[Džoja Motrama]]<br />{{flaga|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} [[Gasija Morana]]<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts <small>(8)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts <small>(9)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts <small>(10)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts <small>(11)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Betija Preta]]<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts <small>(12)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1958 || Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Mārgarita Vārnere]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]] <br />{{flaga|USA|1912}} Eltīja Gibsone || 3–6, 5–7 |} ==== Jauktās dubultspēles: 14 (10—4) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1943 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} [[Bills Talberts]] || {{flaga|USA}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA}} [[Pančo Segura]] || 10–6, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1944 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA}} [[Don McNeill (tennis)|Don McNeill]] || 6–2, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1945 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|USA}} [[Bob Falkenberg]] || 6–4, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|USA}} [[Robert Kimbrell]] || 6–3, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} Luīze Brafa<br />{{flaga|USA}} [[Tom Brown (tennis)|Tom Brown]] || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Eric Sturgess]] || 6–4, 3–6, 5–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Makgregors]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|AUS}} [[Frank Sedgman]] || 6–4, 3–6, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Rousvels]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 7–5, 4–6, 3–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 1–6, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1956 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} [[Dārlēna Hārda]]<br />{{flaga|AUS}} [[Ljū Houds]] || 9–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1958 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Nīls Freizers]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]]<br />{{flaga|USA}} [[Alex Olmedo]] || 6–3, 3–6, 9–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1959 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|USA}} [[Janet Hopps ]]<br />{{flaga|AUS}} [[Bob Mark]] || 7–5, 13–15, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1960 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|BRA}} Marija Bueno<br />{{flaga|MEX}} [[Antonio Palafox]] || 6–3, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1962 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|GBR}} [[Ann Haydon]] <br /> {{flaga|USA}} [[Dennis Ralston]] || 2–6, 6–3, 13–11 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] fetcsoh8b5qhpkaou28z1hyipwgriiu Sveļmi 0 519424 3672471 3671768 2022-08-18T20:02:02Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trakšēni | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |title=Informācija par objektu: Trakšēni |accessdate={{dat|2022|08|18||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.6638 | latNS = N | longd = 25.6938 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Trakšēni''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 118 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Balvu novada ciemi]] [[Kategorija:Vīksnas pagasts]] nnzhsydx8yovuf7wzvitbi5t7u7yafw 3672472 3672471 2022-08-18T20:02:26Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/Eremu1|Eremu1]] ([[User talk:Eremu1|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3672471 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sveļmi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2007|06|14||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=53216 |title=Informācija par objektu: Derdziņi |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = | latd = 57.0135 | latNS = N | longd = 26.1626 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Sveļmi''' ir ciems [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 147 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Balvu novada ciemi]] [[Kategorija:Vīksnas pagasts]] nnfxrd69t2m6jcc3f9fej9jazzv8ofn 3672476 3672472 2022-08-18T20:07:16Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sveļmi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2007|06|14||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=53216 |title=Informācija par objektu: Derdziņi |accessdate={{dat|2022|08|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = | latd = 57.0135 | latNS = N | longd = 26.1626 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Sveļmi''' ir ciems [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 147 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Liezēres pagasts]] p14l3rbxr5jlaslkulsz3wees15qtmb Teodoras valsts 0 519447 3672667 3672093 2022-08-19T11:41:15Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki [[Attēls:Caffa and Theodoro 2.svg|thumb|250px|Teodoras valsts (zaļā krāsā) Krimas kartē.]] [[Attēls:Trebizond1400.png|thumb|250px|Teodoras valsts (''Doros'') ap 1400. gadu.]] '''Teodoras valsts''' ({{val-el|Αὐθεντία πόλεως Θεοδωροῦς καὶ παραθαλασσίας}}), kas seno [[Krima]]s iedzīvotāju [[goti|gotu]] vārdā dēvēta arī par '''Gotiju''' (''Γοτθία''), bija neliela [[viduslaiki|viduslaiku]] (14.-15. gadsimta) valsts [[Zelta Orda]]s iekarotās [[Krimas pussala]]s dienvidrietumos, ietverot arī Hersonesas ([[Sevastopole]]s) teritoriju. Tās galvaspilsēta bija Dorosa (''Δόρος'') jeb Teodoro, mūsdienās Mangupa (''Мангуп-Кале''). Tajā dzīvoja [[pareizticība|pareizticīgie]] Krimas goti, [[grieķi]], [[alani]], [[bulgāri]], [[kipčaki]] un citas etniskās grupas, kas runāja grieķu valodā. Sākotnēji bija pakļauta [[Trabzona]]s valstij. <gallery> Crimea DSC 0745.jpg|Dorosas valdnieka pils (1425-1475) drupas Mangup Fortress2.jpg|Mangupas (Dorosas) cietoksnis Crimea 2Crimea DSC 0003.jpg|Mangupas (Dorosas) alu klosteris Mangup-hram-bogorodicy.jpg|Mangupas baznīcas drupas (1853) </gallery> [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krima]] 52eiahax4egzoc257jaxdewaxd8hsap ESTO 0 519454 3672251 3672056 2022-08-18T16:24:22Z Egilus 27634 Vārdu {{atveidošana}}. Nozīmība tā kā sanāk. wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} '''ESTO''' ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas sniedz finanšu pakalpojumus Eiropā, izmantojot savu tirdzniecības platformu. ESTO platforma nodrošina lietotājiem iespēju pārvaldīt maksājumus, veikt pirkumus, izmantojot risinājumu “Pērc tagad – Maksā vēlāk”, kā arī kredītlīnijas pakalpojumu. Uzņēmumiem ESTO piedāvā e-komercijas risinājumus, kas ļauj  saņemt tiešos maksājumus, piedāvāt saviem klientam iespēju “Pērc tagad – Maksā vēlāk”, kā arī nodrošina mārketinga atbalstu un bankas pakalpojumus. Uzņēmumam ir pieci biroji – [[Tallina|Tallinā]], [[Tartu]], [[Rīga|Rīgā]], [[Viļņa|Viļņā]] un [[Kijiva|Kijivā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.meetfrank.com/company/esto-as|title=MeetFrank|website=app.meetfrank.com|access-date=2022-08-18}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mintos.com/blog/investment-opportunities-from-estonia-grow-as-esto-launches-on-mintos/|title=Investment opportunities from Estonia grow, as ESTO launches on Mintos!|website=Mintos Blog|access-date=2022-08-18|date=2019-09-20|language=en-US}}</ref> == Vēsture == ESTO 2017. gadā Tallinā dibināja Mikk Metsa, Martin Ustaal, Mikk Mihkel Nurges.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://app.meetfrank.com/company/esto-as|title=MeetFrank|website=app.meetfrank.com|access-date=2022-08-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crunchbase.com/organization/esto-957b|title=ESTO - Crunchbase Company Profile & Funding|website=Crunchbase|access-date=2022-08-18|language=en}}</ref> Nosaukums “ESTO” ir saīsinājums no vārda Estonia. Tajā pašā gadā ESTO ienāca Igaunijas e-komercijas industrijā ar savu pašu uzbūvētu kredītu platformu – ESTO Checkout – Igaunijas komersantu tiešsaistes tirdzniecības atbalstam.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aripaev.ee/sisuturundus/2021/04/20/miks-usaldab-ule-500-e-poe-ja-kaupluse-eestis-just-esto-makselahendusi|title=Miks usaldab üle 500 e-poe ja kaupluse Eestis just ESTO makselahendusi?|website=Äripäev|access-date=2022-08-18|language=et}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://arileht.delfi.ee/a/94986307|title=4 aastaga 1200 poodi ja kauplust – kuidas võitis Eesti üks suurimaid makselahenduste pakkujaid, ESTO, oma partnerite usalduse?|website=Ärileht|access-date=2022-08-18}}</ref> 2019. gadā uzņēmums laida klajā savu otro produktu, kas ir izstrādāts kā digitālā banka patērētājiem – ESTO konts. 2019. gada augustā ESTO izsniedza apmēram 26 000 aizdevumu, un tā neto aizdevumu portfeļa apjoms bija 7 miljoni eiro.<ref name=":0" /> 2020. gadā ESTO ienāca e-komercijas maksājumu industrijā (ESTO Pay).<ref name=":1" /><ref name=":2" /> 2021. gadā uzņēmums atvēra pārstāvniecības Lietuvā un Latvijā un ienāca jaunos tirgos Baltijas valstīs.<ref name=":1" /> 2021. gada beigās ESTO sasniedza 1 200 aktīvas partnerattiecības ar komersantiem.<ref name=":2" /> 2021. gadā uzņēmums saņēma 4 miljonu eiro aizdevumu no AS Citadele Banka. Finansējuma mērķis ir apgrozāmie līdzekļi, kas nostiprinās uzņēmuma darbību Igaunijā, kā arī tā turpmāko paplašināšanos Baltijas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/en/news/citadele-launches-partnership-with-esto|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2022-08-18|language=lv}}</ref> 2022. gadā ESTO sasniedza ievērojamu atskaites punktu, izsniedzot kredītus vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/news/daily/commercials/finansovyj-sektor-estonii-istoriya-uspeha-prishla-i-v-latviyu.d?id=54141508|title=Финансовый сектор Эстонии — история успеха пришла и в Латвию|last=Reprise|first=Оплаченная информация:|website=delfi.lv|access-date=2022-08-18|date=2022-03-21|language=ru}}</ref> ESTO ir plašs partnerveikalu tīkls visā Baltijā, un daži no tiem ir pazīstami kā lielākie mazumtirgotāji Eiropas tirgū: IDeal, [[Elkor|ELKOR]], BIGBOX, JYSK, Studio Moderna (brands Dormeo, Delimano, Napsie), ONOFF, [[Īstais laiks|Goldtime]], Sportland un daudzi citi.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mintos.com/en/lending-companies/ESTO/|title=Mintos|last=Mintos|website=www.mintos.com|access-date=2022-08-18|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Finanšu pakalpojumu uzņēmumi]] 17pc2z7g4owuk9wimxzmf68cwge7ty4 Pjērs Nkurunziza 0 519459 3672510 3672099 2022-08-18T21:32:32Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjērs Nkurunziza | vārds_orģ = ''Pierre Nkurunziza'' | attēls = Pierre Nkurunziza - World Economic Forum on Africa 2008.jpg | att_izm = 200px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Burundijas prezidents | term_sākums = {{dat|2005|8|26|N}} | term_beigas = {{dat|2020|6|8|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Domitien Ndayizeye|Domisjēns Ndajizeje]] | pēctecis = {{ubl|[[Pascal Nyabenda|Paskāls Njabenda]] (pagaidu)|[[Evarists Ndajišimije]]}} <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1964|12|18}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of Burundi (1962–1966).svg}} [[Ngozi]], [[Burundijas Karaliste]] (tagad {{BDI}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|2020|6|8|1964|12|18}} | mir_vieta = {{vieta|Burundija|Karuzi}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[CNDD–FDD]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = {{ubl|[[Burundijas Universitāte]]|[[Ruandas Nacionālā universitāte]]}} | reliģija = | paraksts = Pierre Nkurunziza signature.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjērs Nkurunziza''' ([[franču valoda|franču]] un {{val|rn|Pierre Nkurunziza}}, dzimis {{dat|1964|12|18}}, miris {{dat|2020|6|8}}) bija [[Burundija]]s politiķis un valstsvīrs, no 2005. līdz 2020. gadam bija [[Burundijas prezidents]]. Pirms kļūšanas par prezidentu bija [[huti|hutu]] sacelšanās līderis. Prezidentūras laikā tika apvainots [[diktatūra|diktatorismā]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumos.<ref>[https://www.ohchr.org/EN/NewsEvents/Pages/DisplayNews.aspx?NewsID=22184&LangID=E UNO: Commission calls on Burundian government to put an end to serious human rights violations]</ref> 2015. gadā notika neveiksmīgs [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] mēģinājums, kurš nenoveda pie nopietnām etniskām sadursmēm kā tas valstī bija iepriekš, pirms Nkurunzizas prezidentūras. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nkurunziza, Pjērs}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gadā mirušie]] [[Kategorija:Burundijas cilvēki]] [[Kategorija:No COVID-19 mirušie]] szitp4eupmu1j4933vdpa8sofvrtj17 Dalībnieka diskusija:Волкоморов Георгий 3 519463 3672123 2022-08-18T12:13:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Волкоморов Георгий}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 15.13 (EEST) 84ag4t62mucp7gkfjmnyalkhnp9y6g1 Dalībnieka diskusija:Vecumnieku apvienība 3 519464 3672124 2022-08-18T12:16:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vecumnieku apvienība}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 15.16 (EEST) c7qq4v79p7j8g9sowz7e7fvfldu1xtx 3672250 3672124 2022-08-18T16:20:26Z Egilus 27634 /* Autortiesības */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vecumnieku apvienība}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 15.16 (EEST) == Autortiesības == Labdien! Diemžēl, jūsu ievietoto tekstu par Vecumnieku pagastu nācās izdzēst, jo tas pārkāpj autortiesības - Vikipēdijā nedrīkst ievietot ar autortiesībām aizsargātus tekstus, un Vecumnieku mājaslapā ir norādīts, ka uz šiem tekstiem autortiesības pastāv (© 2022 Vecumnieku novada dome. Visas tiesības aizsargātas.). Lai ievietotu šeit kādu svešu tekstu, tas jāpārraksta saviem vārdiem. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 19.20 (EEST) dq26udcshvsck1c1094pmkl8t1o80o7 Dalībnieka diskusija:DavsRuks 3 519465 3672125 2022-08-18T12:21:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DavsRuks}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 15.21 (EEST) g9w2gquu24hf8j0xxys11m6u3t1goig Kolokoļcevs 0 519466 3672133 2022-08-18T12:41:13Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vladimirs Kolokoļcevs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vladimirs Kolokoļcevs]] rbqrqb7ry1slw25d4btrvbweh1auuhn Nemets 0 519467 3672143 2022-08-18T12:48:44Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā wikitext text/x-wiki '''Nemets''' var būt: * [[Kristiāns Nēmets]]; * [[Patriks Nemets]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] o8r3bmelndrvl8fnbvwv64vla2upzp5 Dalībnieka diskusija:BaritoneML 3 519468 3672212 2022-08-18T14:34:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=BaritoneML}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 17.34 (EEST) oe8bcvnaft3vw4aa2tu2x2eljpfbqi9 Dalībnieka diskusija:Exleser 3 519469 3672214 2022-08-18T14:46:37Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Exleser}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 17.46 (EEST) l2qd3lp2jhiyur37d406ia9jw10n9yx Dalībnieka diskusija:DimiDimi 3 519470 3672215 2022-08-18T14:46:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DimiDimi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 17.46 (EEST) j8g585iskm30axeigofhz6b9iluwxhx Dalībnieka diskusija:Comunista Socialista Peruano 3 519471 3672220 2022-08-18T14:58:02Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Comunista Socialista Peruano]] uz [[Dalībnieka diskusija:El Cholo Jarlan]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Comunista Socialista Peruano|Comunista Socialista Peruano]]" to "[[Special:CentralAuth/El Cholo Jarlan|El Cholo Jarlan]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:El Cholo Jarlan]] d07bkzk6jcnzf5rqv6kx613p2q584jq Dalībnieka diskusija:I. Silavs 3 519472 3672221 2022-08-18T15:08:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=I. Silavs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 18.08 (EEST) c2a1txum58kwedx72cl0di2h4prr62l Dalībnieka diskusija:Titsor8976 3 519473 3672228 2022-08-18T15:45:02Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Titsor8976}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 18.45 (EEST) ct15g40mqfjdy1mvdt9a8erzll7r82f Dalībnieka diskusija:Sovenhic 3 519474 3672234 2022-08-18T15:56:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sovenhic}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 18.56 (EEST) iqxg30tzy4tvy3f0b4731id3d9gc6yg Dalībnieka diskusija:Yunga Palatino 3 519475 3672235 2022-08-18T15:57:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yunga Palatino}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 18.57 (EEST) bpd5mkwtbbqhmifc8778tnqch1nx8xc Dalībnieka diskusija:Nmgogholll 3 519476 3672244 2022-08-18T16:07:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nmgogholll}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 19.07 (EEST) ejwpe793sa7t86q2e5i3125g6tb0ru9 Dalībnieka diskusija:RutoSu 3 519477 3672246 2022-08-18T16:10:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=RutoSu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 19.10 (EEST) papwk6qtvajb0eon9vyfn5f2ki3yw0z Dalībnieka diskusija:Allnchk 3 519478 3672254 2022-08-18T16:42:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Allnchk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 19.42 (EEST) lnn5t35pw23b6tfgb498e2jvj5zfuq7 Ludzas pilsētas ģimnāzija 0 519479 3672267 2022-08-18T17:02:58Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Ludzas pilsētas ģimnāzija]] uz [[Ludzas pilsētas vidusskola]]: Mainīts nosaukums wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ludzas pilsētas vidusskola]] 9jjfkrotgjvjoqk330h124dzj53j5ku Diskusija:Ludzas pilsētas ģimnāzija 1 519480 3672269 2022-08-18T17:02:59Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[Diskusija:Ludzas pilsētas ģimnāzija]] uz [[Diskusija:Ludzas pilsētas vidusskola]]: Mainīts nosaukums wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Ludzas pilsētas vidusskola]] a1yry2mqcqr5ie03t8y0y797m2mg40k Trīseņu lāčauza 0 519481 3672274 2022-08-18T17:07:33Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=Trīseņu lāčauza|attēls=Bromus briziformis (27015976349).jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|ģints=Bromus|ģints_lv=Lāčauzas|suga=Bromus briziformis|suga_lv=Trīseņu lāčauza|binomial=Bromus briziformis|autors=Fisch. et C.A.Mey.}}... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=Trīseņu lāčauza|attēls=Bromus briziformis (27015976349).jpg|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|ģints=Bromus|ģints_lv=Lāčauzas|suga=Bromus briziformis|suga_lv=Trīseņu lāčauza|binomial=Bromus briziformis|autors=Fisch. et C.A.Mey.}} '''Trīseņu lāčauza''' ({{val|la|Bromus briziformis}}) ir [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu dzimtas]] suga, kura savvaļā ir sastopama [[Āzija|Āzijas]] dienvidrietumu daļā. Dekoratīvo īpašību dēļ tā tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], vietām, tostarp [[Latvija|Latvijā]], tā sastopama kā adventīvs (ievazāts) augs. Latvijā atsevišķi eksemplāri ir reti sastopami nezālienēs un [[Izgāztuve|izgāztuvēs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/bromus-briziformis-fisch-et-camey/|title=trīseņu lāčauza - Bromus briziformis Fisch. et C.A.Mey. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Apraksts == Trīseņu lāčauza ir viengadīgs, 20-45 cm garš [[lakstaugs]]. Tam ir stāvs stiebrs; [[lapas]] ir lineāras, 0,2-0,5 cm platas, tāpat kā lapu makstis ir īsi apmatotas. Ziedu skara ir diezgan liela (līdz 10 cm gara), skraja, vienpusēji nokarena; [[Zieds|ziedā]] vārpiņu ir nedaudz. Skaras zari ir aptuveni vārpiņu garumā vai garāki. Vārpiņas ir olveidīgas vai iegareni olveidīgas, lielas un sāniski saplacinātas (1,5-3 cm garas un 0,7-1,3 cm platas), nedaudz uzpūstas. Vārpiņā ir 10-20 ziedi. Ārējā vārpiņas plēksne ir ar 3-5 dzīslām, iekšējā - ar 5-9 dzīslām. Vārpiņas plēksnes ir kopumā nevienādas: ārējā iegareni lancetiska, strupa, ap 0,5 cm gara; iekšējā garāka - iegarena. Arī zieda plēksnēm nav vienāds garums, tās ir otrādi olveidīgas. Uz ārējās ziedu plēksnes akota nav. Auglis - plēksnēs ieslēgts grauds. Zied jūnijā, jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lāčauzas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 98niula0xo76qa4tasttjhdbaoqg37f Bromus briziformis 0 519482 3672277 2022-08-18T17:08:16Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Trīseņu lāčauza]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Trīseņu lāčauza]] f7wbw0r6x0gycehiuzz1q1gn1bhc2tu Dalībnieka diskusija:Az no 777 3 519483 3672376 2022-08-18T18:29:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Az no 777}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 21.29 (EEST) bjskgyw15rlb09hw93bfwedu42g0kn1 Gaidis Vanags 0 519484 3672387 2022-08-18T18:36:54Z I. Silavs 108382 Izveidota lapa par latviešu bokseri Gaidi Mārtiņu Vanagu. wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Gaidis Mārtiņš Vanags | dz_dat_alt = 21.04.1938. | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 21 | m_dat_alt = 05.02.2005. | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 05 | dzīves_vieta = Rīga | tautība = latvietis | dzīvesbiedrs = Dagnija Vanaga | bērni = Vents Vanags, Gints Vanags, Nils Vanags | attēls = [[File:Gaidis-Vanags-Nokauts (1).jpg|thumb|Gaidis-Vanags-Nokauts (1)]] }}'''Gaidis Mārtiņš Vanags''' (21.04.1938 - 05.02.2005) bija latviešu bokseris, Latvijas PSR boksa čempions II pusvidējā svarā, Latvijas PSR boksa izlases komandas dalībnieks, Latvijas PSR jaunatnes boksa čempions, piedalījies 100 Profesionāļu cīņās, izcīnījis 84 uzvaras. == Dzīvesgājums == '''Gaidis Mārtiņš Vanags (Nemiera gars)''' rīdzinieks no Rundāles un Glūdas pagastiem, paliks Latvijas boksa atmiņā. Vienmēr viņam vajadzēja kustēties un darboties. Katrs bokseris gaida savu labāko cīņu. bet Gaidim tādas bija visas. Viņam boksēšanās nebija cīkstēšanās ar sevi, savu piesardzību, pagurumu. Gaidis vienmēr gribēja uzvarēt, neatkarīgi no tā, kāda kaluma bija pretinieks. Ar savu cīņas boksu viņš izteica pretestību toreizējai iekārtai, kas viņa ģimenei atņēma mājas, zemi un lika klaiņot lielpilsētas sprostos. Mums, kas dzimuši pirmskara Latvijas gados, rit pēdējais iesaukums, no kura retais atgriežas mājās. Bumbas krīt uz katra soļa. No iesaukuma krievu armijā mēs izbēgām, bet šoreiz izvairīties nav iespējams. Gaidis Mārtiņš Vanags par sava latviskuma saglabāšanu neatlaidīgi cīnījās kā dzīvē, tā ringā. Dzimis līderis ar savu neatlaidību un pašatdevi, Gaidis varēja gūt panākumus daudzos sporta veidos, bet viņš nonāca boksā kā atbilstošākajā godīgai cīņai. Tikai godīgā cīņā Gaidis saskatīja jēgu, ielu kautiņus viņš nepieņēma. Boksā sports ir vistuvāk dīvei. == Uz priekšu pret visu, kas aizkavē == Jau piecdesmito gadu sākumā brāļu Vanagu (Viestura, Daiņa, Māra, Gaida un Gunta) vecāki saprata, ka komunistu atņemtā zeme un lopi, nodoti valsts saimniekošanā kolhozos, nenodrošinās dēlu skološanu ne Rundālē, ne Glūdā. Zēnus iekārtoja pie radiem un draugiem Rīgā. Gaidis un Guntis dzīvoja vēlāk izcilā hokejista un trenera Ēvalda Grabovska ģimenē. Jauno Vanagu iedzīvošanās Rīgā saistījās ar boksu, sporta veidu, kas pilnveidoja viņu cīnītāju raksturu. viņu cīnītāju raksturu. Mācoties vidusskolā, Gaidis atrada ceļu pie iejūtīgā audzinātāja Edgara Girgensona, Daugavas centrālajā boksa kluba Vingrotāju ielā, kur no 1954. līdz 1960. gadam apguva un pilnveidoja boksa prasmi. -Uz priekšu, salauzt visu, kas aizkavē! - bija Gaida boksa jēga. Viņš mācījās un pārņēma labāko no kluba pieredzējušajiem meistariem J.Lancera, A. Liepiņa, E. Mārtinsona, J. Zigura, A. Bondara. Viņš iemācījās pretiniekus apspēlēt un sagatavot savu labo sitienu. Aizvien vairāk un vairāk cīņu Gaidis uzvarēja ar “redzamu pārsvaru”. Līdz 1956. gadam Gaidis cīnījās jauniešu klasē un vairākkārt izcīnīja Latvijas PSR jaunatnes čempiona titulu. Viņš bija arī Rīgas un A. Knīša piemiņas turnīra balvas ieguvējs pusvidējā svaru kategorijā.- Jāsargājas, mazāk jāsaņem sitieni - Gaidis saprata, kad piedalījās Vissavienības jaunatnes sacīkstēs. Īpaši uzmanīgs viņš bija kaimiņrepubliku Igaunijas un Lietuvas rigos. Lietuvā “Vanagas”, kā viņu godāja, uzvarēja daudzus nākamos starptautiskos meistarus. == Sie vīri savu garām nelaidīs == Sākot boksēties pieaugušo klasē, Gaidi sagaidīja virkne spēcīgu bokseru. Ja jau jaunatnes klasē Gaidis izcēlās ar savām cīņām pret A. Hofratu, V. Sķēli, A. Rusecki, tad pieaugušo konkurencē šis sacensības bija vēl aizraujošākas. Vērojot Gaida Vanaga un A. Hofrāta cīņas, radās slēdziens --- tie vīri savu garam nelaidīs. Jāuzmanās. Piecdesmito gadu otrajā pusē pusvidējos un I vidējā svarā konkurence bija liela- A. Tumiņš, V. Trepša, L. vainskis, K. Kurkins, A.Hofrats, Z. Rudzītis, Ē. Ūsiņš, J. Rovičs, I. Straume, E. Raubiško, V. Šķēle, A. Poga, R. Eihe, L. Rudzītis utt. Tādējādi bija arī jāzaudē. Zaudējumi trīskāršoja Gaida uzcītību treniņos. Viņa treniņos lietie sviedri deva rezultātus, bez uzvarām Rīgas čempionātā, A. Knīša kausā un godalgotām vietām citos turnīros, viņš 1957. gada jūlijā kļuva par Latvijas PSR čempionu II pusvidējā svarā. Gaidi iekļāva Latvijas PSR boksa izlases komandā. Gaidis bija viens no neatlaidīgākajiem Rīgas bokseriem. Savu popularitāti viņš guva ar “nokauta” un “redzama pārsvara-uzvarām pret pirmo ārzemju sporta klubu, kas viesojās Rīgā- Polijas Poznaņas boksa kluba bokseriem. Cīņas notika Daugavas stadionā tūkstošiem skatītāju klātbūtnē, un Gaidis uzvarēja. Gaida un pārējo rīdzinieku uzvaras gaidīja vecāki, brāļi, tūkstošiem līdzjutēju. --Bez cīņas neatgūsim savas tēvu mājas, bez cīņas nepierādīsim, ka dievnams Glūdā ir dievnams, nevis ķimikāliju noliktava. Pasaulē jāzina, ka Latvijā joprojām ir bokss,- Gaidis ticēja. Veiksme sportistam sekoja arī Latvijas komandas atbildes cīņās Polijā. Pēc atgriešanās Rīgā Gaidi sveicināja sveši cilvēki, un pret visiem viņš bija laipns un smaidīgs. 1959. gadā Gaidis trenējās un gatavojās, kā nekad agrāk. Viņu vēlējās pārvilināt ar labākiem treniņu apstākļiem un stipendijām uz citiem klubiem, tomēr viņš palika uzticīgs savam pirmajam trenerim E. Girgensonam un sporta biedrībai Daugava. Žēl, ka vingrotāju ielas boksa klubu neizdevās saglabāt līdz šodienai... == Sagrautās ieceres izrādās lielākā veiksme == Gaidis Vanags neslēpa savu vēlēšanos piedalīties PSRS Tautu spartakiādē Maskavā, vēlējās tikties ar PSRS čempioniem un olimpiskajiem medaļniekiem. Priekuļos, kur notika Latvijas izlases koptreniņi, Gaidis nebija skubināms. Otrs galvenais kandidāts I pusvidējā svarā braucienam uz Maskavu bijaJānis Straume. Maskavā viņus gaidīja tādi meistari kā lietuvietis Ričards Tamulis, maskavietis Sokolovs, kazahs Karimovs. Cīņai ar šiem meistariem Gaida “taisno sitienu” sērijas bija jāpilnveido. Bet toreiz Priekuļos pēc izlases pārbaudes sacensībām treneri Rihards Bērtiņš un Zanis Dzenis pateica, ka uz Tautu spartakiādi brauks Jānis Straume. Gaidis nesavaldījās - nometa cimdus pa roku galam, pārlēca ringa virvēm un aizskrēja kā vējš. Treneri lēma loģiski - Maskavā panākumus gūs tas, kam sīkstāka aizsardzība. Gaidis ar saviem pārdrošajiem uzbrukumiem meistarus nepārsteigs, visticamāk, saņems vairāk pretsitienu. Tikai vēlāk uz meža takas pie Gaujas Gaidi atrada komandas dvēsele Imants Enkūzis, un pēc pārrunām vēlu abi pārnāca vakariņot. Vēlāk Gaidis Vanags stāstīja:-Es tik ļoti vēlējos cīnīties Maskavā un pierādīt, ka spēju! Un nekā! Manas ieceres bija sagrautas... Bet nenokļūšana Maskavā izrādījās mana lielākā veiksme, nokārtoju eksāmenus Latvijas Valsts kultūras institūtā, ieguvu augstāko izglitibu, ko vēlāk papildināju ar tehnisko. Pārcietu sarežģītu operāciju, kas nesalauza manu veselību, bet brīdināja, ka laiks beigt aktīvo boksu. Mana atvadu cīņanotika 1960. gada 1.aprīlī, tā bija mana 100. cīņa un 84. uzvara, tajā skaitā arī astoņas starptautiskas, uzvarētas cīņas. Toreiz Priekuļos, aizskrējis mežā, sēdēju uz celma un stundām vēroju apkērtējo mūžīgo dzīvību, līdz atnāca Imants. nesa savus ieguvumus, odi spindza visapkārt, putni dziedāja, un koki elpoja kā dzīvi. Viss dzīvais ir saistīts. Sapratu, ka ar vienu boksu manā dzīvē ir par maz, ka pienācis laiks domāt par nākotmi. Apkārtējais mani nomierināja, lika ielūkoties sevī. Biju nācis no laukiem, dabas, un tas mani vienoja ar apkārtējo un parādīja īsto ceļu. Treneris Edgars Girgensons mani nemācīja tikai boksēties, man bija jāpabeidz, ko mans tēvs bija uzsācis dzimtajā Glūdā. Ārējā neveiksme treniņnometnē pārvērtās veiksmē dzīvē - kas vērtīgāks, to saprot tikai pēc gadiem. Kultūras namā Draudzība es sastapu meiteni Dagniju, kuru biju meklējis visu laiku. Brāļus Vanagus pazina daudzos Rīgas kultūras namos, bet Dagnija bija tā īpašā meitene, kuru es 1963. gadā izvēlējos uz mūžu. Cīņas Maskavā samainījās ar manu lielāko veiksmi dzīvē Dagniju un maniem trim dēliem Ventu, Gintu un Nilu. Dagnija joprojām ir pratusi uzturēt siltumu mūsu ģimenes uglmskurā...-- ln5zntqw9k5lbyipdt2bqlobrl9vnsx 3672411 3672387 2022-08-18T18:44:33Z ScAvenger 1630 vajadzētu enciklopēdiskāk, šis teksts vairāk iederas kādā atmiņu stāstu grāmatā wikitext text/x-wiki {{neencikl}} {{Personas infokaste | vārds = Gaidis Mārtiņš Vanags | dz_dat_alt = 21.04.1938. | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 21 | m_dat_alt = 05.02.2005. | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 05 | dzīves_vieta = Rīga | tautība = latvietis | dzīvesbiedrs = Dagnija Vanaga | bērni = Vents Vanags, Gints Vanags, Nils Vanags | attēls = [[File:Gaidis-Vanags-Nokauts (1).jpg|thumb|Gaidis-Vanags-Nokauts (1)]] }}'''Gaidis Mārtiņš Vanags''' (21.04.1938 - 05.02.2005) bija latviešu bokseris, Latvijas PSR boksa čempions II pusvidējā svarā, Latvijas PSR boksa izlases komandas dalībnieks, Latvijas PSR jaunatnes boksa čempions, piedalījies 100 Profesionāļu cīņās, izcīnījis 84 uzvaras. == Dzīvesgājums == '''Gaidis Mārtiņš Vanags (Nemiera gars)''' rīdzinieks no Rundāles un Glūdas pagastiem, paliks Latvijas boksa atmiņā. Vienmēr viņam vajadzēja kustēties un darboties. Katrs bokseris gaida savu labāko cīņu. bet Gaidim tādas bija visas. Viņam boksēšanās nebija cīkstēšanās ar sevi, savu piesardzību, pagurumu. Gaidis vienmēr gribēja uzvarēt, neatkarīgi no tā, kāda kaluma bija pretinieks. Ar savu cīņas boksu viņš izteica pretestību toreizējai iekārtai, kas viņa ģimenei atņēma mājas, zemi un lika klaiņot lielpilsētas sprostos. Mums, kas dzimuši pirmskara Latvijas gados, rit pēdējais iesaukums, no kura retais atgriežas mājās. Bumbas krīt uz katra soļa. No iesaukuma krievu armijā mēs izbēgām, bet šoreiz izvairīties nav iespējams. Gaidis Mārtiņš Vanags par sava latviskuma saglabāšanu neatlaidīgi cīnījās kā dzīvē, tā ringā. Dzimis līderis ar savu neatlaidību un pašatdevi, Gaidis varēja gūt panākumus daudzos sporta veidos, bet viņš nonāca boksā kā atbilstošākajā godīgai cīņai. Tikai godīgā cīņā Gaidis saskatīja jēgu, ielu kautiņus viņš nepieņēma. Boksā sports ir vistuvāk dīvei. == Uz priekšu pret visu, kas aizkavē == Jau piecdesmito gadu sākumā brāļu Vanagu (Viestura, Daiņa, Māra, Gaida un Gunta) vecāki saprata, ka komunistu atņemtā zeme un lopi, nodoti valsts saimniekošanā kolhozos, nenodrošinās dēlu skološanu ne Rundālē, ne Glūdā. Zēnus iekārtoja pie radiem un draugiem Rīgā. Gaidis un Guntis dzīvoja vēlāk izcilā hokejista un trenera Ēvalda Grabovska ģimenē. Jauno Vanagu iedzīvošanās Rīgā saistījās ar boksu, sporta veidu, kas pilnveidoja viņu cīnītāju raksturu. viņu cīnītāju raksturu. Mācoties vidusskolā, Gaidis atrada ceļu pie iejūtīgā audzinātāja Edgara Girgensona, Daugavas centrālajā boksa kluba Vingrotāju ielā, kur no 1954. līdz 1960. gadam apguva un pilnveidoja boksa prasmi. -Uz priekšu, salauzt visu, kas aizkavē! - bija Gaida boksa jēga. Viņš mācījās un pārņēma labāko no kluba pieredzējušajiem meistariem J.Lancera, A. Liepiņa, E. Mārtinsona, J. Zigura, A. Bondara. Viņš iemācījās pretiniekus apspēlēt un sagatavot savu labo sitienu. Aizvien vairāk un vairāk cīņu Gaidis uzvarēja ar “redzamu pārsvaru”. Līdz 1956. gadam Gaidis cīnījās jauniešu klasē un vairākkārt izcīnīja Latvijas PSR jaunatnes čempiona titulu. Viņš bija arī Rīgas un A. Knīša piemiņas turnīra balvas ieguvējs pusvidējā svaru kategorijā.- Jāsargājas, mazāk jāsaņem sitieni - Gaidis saprata, kad piedalījās Vissavienības jaunatnes sacīkstēs. Īpaši uzmanīgs viņš bija kaimiņrepubliku Igaunijas un Lietuvas rigos. Lietuvā “Vanagas”, kā viņu godāja, uzvarēja daudzus nākamos starptautiskos meistarus. == Sie vīri savu garām nelaidīs == Sākot boksēties pieaugušo klasē, Gaidi sagaidīja virkne spēcīgu bokseru. Ja jau jaunatnes klasē Gaidis izcēlās ar savām cīņām pret A. Hofratu, V. Sķēli, A. Rusecki, tad pieaugušo konkurencē šis sacensības bija vēl aizraujošākas. Vērojot Gaida Vanaga un A. Hofrāta cīņas, radās slēdziens --- tie vīri savu garam nelaidīs. Jāuzmanās. Piecdesmito gadu otrajā pusē pusvidējos un I vidējā svarā konkurence bija liela- A. Tumiņš, V. Trepša, L. vainskis, K. Kurkins, A.Hofrats, Z. Rudzītis, Ē. Ūsiņš, J. Rovičs, I. Straume, E. Raubiško, V. Šķēle, A. Poga, R. Eihe, L. Rudzītis utt. Tādējādi bija arī jāzaudē. Zaudējumi trīskāršoja Gaida uzcītību treniņos. Viņa treniņos lietie sviedri deva rezultātus, bez uzvarām Rīgas čempionātā, A. Knīša kausā un godalgotām vietām citos turnīros, viņš 1957. gada jūlijā kļuva par Latvijas PSR čempionu II pusvidējā svarā. Gaidi iekļāva Latvijas PSR boksa izlases komandā. Gaidis bija viens no neatlaidīgākajiem Rīgas bokseriem. Savu popularitāti viņš guva ar “nokauta” un “redzama pārsvara-uzvarām pret pirmo ārzemju sporta klubu, kas viesojās Rīgā- Polijas Poznaņas boksa kluba bokseriem. Cīņas notika Daugavas stadionā tūkstošiem skatītāju klātbūtnē, un Gaidis uzvarēja. Gaida un pārējo rīdzinieku uzvaras gaidīja vecāki, brāļi, tūkstošiem līdzjutēju. --Bez cīņas neatgūsim savas tēvu mājas, bez cīņas nepierādīsim, ka dievnams Glūdā ir dievnams, nevis ķimikāliju noliktava. Pasaulē jāzina, ka Latvijā joprojām ir bokss,- Gaidis ticēja. Veiksme sportistam sekoja arī Latvijas komandas atbildes cīņās Polijā. Pēc atgriešanās Rīgā Gaidi sveicināja sveši cilvēki, un pret visiem viņš bija laipns un smaidīgs. 1959. gadā Gaidis trenējās un gatavojās, kā nekad agrāk. Viņu vēlējās pārvilināt ar labākiem treniņu apstākļiem un stipendijām uz citiem klubiem, tomēr viņš palika uzticīgs savam pirmajam trenerim E. Girgensonam un sporta biedrībai Daugava. Žēl, ka vingrotāju ielas boksa klubu neizdevās saglabāt līdz šodienai... == Sagrautās ieceres izrādās lielākā veiksme == Gaidis Vanags neslēpa savu vēlēšanos piedalīties PSRS Tautu spartakiādē Maskavā, vēlējās tikties ar PSRS čempioniem un olimpiskajiem medaļniekiem. Priekuļos, kur notika Latvijas izlases koptreniņi, Gaidis nebija skubināms. Otrs galvenais kandidāts I pusvidējā svarā braucienam uz Maskavu bijaJānis Straume. Maskavā viņus gaidīja tādi meistari kā lietuvietis Ričards Tamulis, maskavietis Sokolovs, kazahs Karimovs. Cīņai ar šiem meistariem Gaida “taisno sitienu” sērijas bija jāpilnveido. Bet toreiz Priekuļos pēc izlases pārbaudes sacensībām treneri Rihards Bērtiņš un Zanis Dzenis pateica, ka uz Tautu spartakiādi brauks Jānis Straume. Gaidis nesavaldījās - nometa cimdus pa roku galam, pārlēca ringa virvēm un aizskrēja kā vējš. Treneri lēma loģiski - Maskavā panākumus gūs tas, kam sīkstāka aizsardzība. Gaidis ar saviem pārdrošajiem uzbrukumiem meistarus nepārsteigs, visticamāk, saņems vairāk pretsitienu. Tikai vēlāk uz meža takas pie Gaujas Gaidi atrada komandas dvēsele Imants Enkūzis, un pēc pārrunām vēlu abi pārnāca vakariņot. Vēlāk Gaidis Vanags stāstīja:-Es tik ļoti vēlējos cīnīties Maskavā un pierādīt, ka spēju! Un nekā! Manas ieceres bija sagrautas... Bet nenokļūšana Maskavā izrādījās mana lielākā veiksme, nokārtoju eksāmenus Latvijas Valsts kultūras institūtā, ieguvu augstāko izglitibu, ko vēlāk papildināju ar tehnisko. Pārcietu sarežģītu operāciju, kas nesalauza manu veselību, bet brīdināja, ka laiks beigt aktīvo boksu. Mana atvadu cīņanotika 1960. gada 1.aprīlī, tā bija mana 100. cīņa un 84. uzvara, tajā skaitā arī astoņas starptautiskas, uzvarētas cīņas. Toreiz Priekuļos, aizskrējis mežā, sēdēju uz celma un stundām vēroju apkērtējo mūžīgo dzīvību, līdz atnāca Imants. nesa savus ieguvumus, odi spindza visapkārt, putni dziedāja, un koki elpoja kā dzīvi. Viss dzīvais ir saistīts. Sapratu, ka ar vienu boksu manā dzīvē ir par maz, ka pienācis laiks domāt par nākotmi. Apkārtējais mani nomierināja, lika ielūkoties sevī. Biju nācis no laukiem, dabas, un tas mani vienoja ar apkārtējo un parādīja īsto ceļu. Treneris Edgars Girgensons mani nemācīja tikai boksēties, man bija jāpabeidz, ko mans tēvs bija uzsācis dzimtajā Glūdā. Ārējā neveiksme treniņnometnē pārvērtās veiksmē dzīvē - kas vērtīgāks, to saprot tikai pēc gadiem. Kultūras namā Draudzība es sastapu meiteni Dagniju, kuru biju meklējis visu laiku. Brāļus Vanagus pazina daudzos Rīgas kultūras namos, bet Dagnija bija tā īpašā meitene, kuru es 1963. gadā izvēlējos uz mūžu. Cīņas Maskavā samainījās ar manu lielāko veiksmi dzīvē Dagniju un maniem trim dēliem Ventu, Gintu un Nilu. Dagnija joprojām ir pratusi uzturēt siltumu mūsu ģimenes uglmskurā...-- 5mbacmwy1gqvb4e3opbptdcy30o516v 3672418 3672411 2022-08-18T18:45:00Z I. Silavs 108382 Vārda pareizrakstība wikitext text/x-wiki {{neencikl}} {{Personas infokaste | vārds = Gaidis Mārtiņš Vanags | dz_dat_alt = 21.04.1938. | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 21 | m_dat_alt = 05.02.2005. | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 05 | dzīves_vieta = Rīga | tautība = latvietis | dzīvesbiedrs = Dagnija Vanaga | bērni = Vents Vanags, Gints Vanags, Nils Vanags | attēls = [[File:Gaidis-Vanags-Nokauts (1).jpg|thumb|Gaidis-Vanags-Nokauts (1)]] }}'''Gaidis Mārtiņš Vanags''' (21.04.1938 - 05.02.2005) bija latviešu bokseris, Latvijas PSR boksa čempions II pusvidējā svarā, Latvijas PSR boksa izlases komandas dalībnieks, Latvijas PSR jaunatnes boksa čempions, piedalījies 100 Profesionāļu cīņās, izcīnījis 84 uzvaras. == Dzīvesgājums == '''Gaidis Mārtiņš Vanags (Nemiera gars)''' rīdzinieks no Rundāles un Glūdas pagastiem, paliks Latvijas boksa atmiņā. Vienmēr viņam vajadzēja kustēties un darboties. Katrs bokseris gaida savu labāko cīņu. bet Gaidim tādas bija visas. Viņam boksēšanās nebija cīkstēšanās ar sevi, savu piesardzību, pagurumu. Gaidis vienmēr gribēja uzvarēt, neatkarīgi no tā, kāda kaluma bija pretinieks. Ar savu cīņas boksu viņš izteica pretestību toreizējai iekārtai, kas viņa ģimenei atņēma mājas, zemi un lika klaiņot lielpilsētas sprostos. Mums, kas dzimuši pirmskara Latvijas gados, rit pēdējais iesaukums, no kura retais atgriežas mājās. Bumbas krīt uz katra soļa. No iesaukuma krievu armijā mēs izbēgām, bet šoreiz izvairīties nav iespējams. Gaidis Mārtiņš Vanags par sava latviskuma saglabāšanu neatlaidīgi cīnījās kā dzīvē, tā ringā. Dzimis līderis ar savu neatlaidību un pašatdevi, Gaidis varēja gūt panākumus daudzos sporta veidos, bet viņš nonāca boksā kā atbilstošākajā godīgai cīņai. Tikai godīgā cīņā Gaidis saskatīja jēgu, ielu kautiņus viņš nepieņēma. Boksā sports ir vistuvāk dīvei. == Uz priekšu pret visu, kas aizkavē == Jau piecdesmito gadu sākumā brāļu Vanagu (Viestura, Daiņa, Māra, Gaida un Gunta) vecāki saprata, ka komunistu atņemtā zeme un lopi, nodoti valsts saimniekošanā kolhozos, nenodrošinās dēlu skološanu ne Rundālē, ne Glūdā. Zēnus iekārtoja pie radiem un draugiem Rīgā. Gaidis un Guntis dzīvoja vēlāk izcilā hokejista un trenera Ēvalda Grabovska ģimenē. Jauno Vanagu iedzīvošanās Rīgā saistījās ar boksu, sporta veidu, kas pilnveidoja viņu cīnītāju raksturu. viņu cīnītāju raksturu. Mācoties vidusskolā, Gaidis atrada ceļu pie iejūtīgā audzinātāja Edgara Girgensona, Daugavas centrālajā boksa kluba Vingrotāju ielā, kur no 1954. līdz 1960. gadam apguva un pilnveidoja boksa prasmi. -Uz priekšu, salauzt visu, kas aizkavē! - bija Gaida boksa jēga. Viņš mācījās un pārņēma labāko no kluba pieredzējušajiem meistariem J.Lancera, A. Liepiņa, E. Mārtinsona, J. Zigura, A. Bondara. Viņš iemācījās pretiniekus apspēlēt un sagatavot savu labo sitienu. Aizvien vairāk un vairāk cīņu Gaidis uzvarēja ar “redzamu pārsvaru”. Līdz 1956. gadam Gaidis cīnījās jauniešu klasē un vairākkārt izcīnīja Latvijas PSR jaunatnes čempiona titulu. Viņš bija arī Rīgas un A. Knīša piemiņas turnīra balvas ieguvējs pusvidējā svaru kategorijā.- Jāsargājas, mazāk jāsaņem sitieni - Gaidis saprata, kad piedalījās Vissavienības jaunatnes sacīkstēs. Īpaši uzmanīgs viņš bija kaimiņrepubliku Igaunijas un Lietuvas rigos. Lietuvā “Vanagas”, kā viņu godāja, uzvarēja daudzus nākamos starptautiskos meistarus. == Šie vīri savu garām nelaidīs == Sākot boksēties pieaugušo klasē, Gaidi sagaidīja virkne spēcīgu bokseru. Ja jau jaunatnes klasē Gaidis izcēlās ar savām cīņām pret A. Hofratu, V. Sķēli, A. Rusecki, tad pieaugušo konkurencē šis sacensības bija vēl aizraujošākas. Vērojot Gaida Vanaga un A. Hofrāta cīņas, radās slēdziens --- tie vīri savu garam nelaidīs. Jāuzmanās. Piecdesmito gadu otrajā pusē pusvidējos un I vidējā svarā konkurence bija liela- A. Tumiņš, V. Trepša, L. vainskis, K. Kurkins, A.Hofrats, Z. Rudzītis, Ē. Ūsiņš, J. Rovičs, I. Straume, E. Raubiško, V. Šķēle, A. Poga, R. Eihe, L. Rudzītis utt. Tādējādi bija arī jāzaudē. Zaudējumi trīskāršoja Gaida uzcītību treniņos. Viņa treniņos lietie sviedri deva rezultātus, bez uzvarām Rīgas čempionātā, A. Knīša kausā un godalgotām vietām citos turnīros, viņš 1957. gada jūlijā kļuva par Latvijas PSR čempionu II pusvidējā svarā. Gaidi iekļāva Latvijas PSR boksa izlases komandā. Gaidis bija viens no neatlaidīgākajiem Rīgas bokseriem. Savu popularitāti viņš guva ar “nokauta” un “redzama pārsvara-uzvarām pret pirmo ārzemju sporta klubu, kas viesojās Rīgā- Polijas Poznaņas boksa kluba bokseriem. Cīņas notika Daugavas stadionā tūkstošiem skatītāju klātbūtnē, un Gaidis uzvarēja. Gaida un pārējo rīdzinieku uzvaras gaidīja vecāki, brāļi, tūkstošiem līdzjutēju. --Bez cīņas neatgūsim savas tēvu mājas, bez cīņas nepierādīsim, ka dievnams Glūdā ir dievnams, nevis ķimikāliju noliktava. Pasaulē jāzina, ka Latvijā joprojām ir bokss,- Gaidis ticēja. Veiksme sportistam sekoja arī Latvijas komandas atbildes cīņās Polijā. Pēc atgriešanās Rīgā Gaidi sveicināja sveši cilvēki, un pret visiem viņš bija laipns un smaidīgs. 1959. gadā Gaidis trenējās un gatavojās, kā nekad agrāk. Viņu vēlējās pārvilināt ar labākiem treniņu apstākļiem un stipendijām uz citiem klubiem, tomēr viņš palika uzticīgs savam pirmajam trenerim E. Girgensonam un sporta biedrībai Daugava. Žēl, ka vingrotāju ielas boksa klubu neizdevās saglabāt līdz šodienai... == Sagrautās ieceres izrādās lielākā veiksme == Gaidis Vanags neslēpa savu vēlēšanos piedalīties PSRS Tautu spartakiādē Maskavā, vēlējās tikties ar PSRS čempioniem un olimpiskajiem medaļniekiem. Priekuļos, kur notika Latvijas izlases koptreniņi, Gaidis nebija skubināms. Otrs galvenais kandidāts I pusvidējā svarā braucienam uz Maskavu bijaJānis Straume. Maskavā viņus gaidīja tādi meistari kā lietuvietis Ričards Tamulis, maskavietis Sokolovs, kazahs Karimovs. Cīņai ar šiem meistariem Gaida “taisno sitienu” sērijas bija jāpilnveido. Bet toreiz Priekuļos pēc izlases pārbaudes sacensībām treneri Rihards Bērtiņš un Zanis Dzenis pateica, ka uz Tautu spartakiādi brauks Jānis Straume. Gaidis nesavaldījās - nometa cimdus pa roku galam, pārlēca ringa virvēm un aizskrēja kā vējš. Treneri lēma loģiski - Maskavā panākumus gūs tas, kam sīkstāka aizsardzība. Gaidis ar saviem pārdrošajiem uzbrukumiem meistarus nepārsteigs, visticamāk, saņems vairāk pretsitienu. Tikai vēlāk uz meža takas pie Gaujas Gaidi atrada komandas dvēsele Imants Enkūzis, un pēc pārrunām vēlu abi pārnāca vakariņot. Vēlāk Gaidis Vanags stāstīja:-Es tik ļoti vēlējos cīnīties Maskavā un pierādīt, ka spēju! Un nekā! Manas ieceres bija sagrautas... Bet nenokļūšana Maskavā izrādījās mana lielākā veiksme, nokārtoju eksāmenus Latvijas Valsts kultūras institūtā, ieguvu augstāko izglitibu, ko vēlāk papildināju ar tehnisko. Pārcietu sarežģītu operāciju, kas nesalauza manu veselību, bet brīdināja, ka laiks beigt aktīvo boksu. Mana atvadu cīņanotika 1960. gada 1.aprīlī, tā bija mana 100. cīņa un 84. uzvara, tajā skaitā arī astoņas starptautiskas, uzvarētas cīņas. Toreiz Priekuļos, aizskrējis mežā, sēdēju uz celma un stundām vēroju apkērtējo mūžīgo dzīvību, līdz atnāca Imants. nesa savus ieguvumus, odi spindza visapkārt, putni dziedāja, un koki elpoja kā dzīvi. Viss dzīvais ir saistīts. Sapratu, ka ar vienu boksu manā dzīvē ir par maz, ka pienācis laiks domāt par nākotmi. Apkārtējais mani nomierināja, lika ielūkoties sevī. Biju nācis no laukiem, dabas, un tas mani vienoja ar apkārtējo un parādīja īsto ceļu. Treneris Edgars Girgensons mani nemācīja tikai boksēties, man bija jāpabeidz, ko mans tēvs bija uzsācis dzimtajā Glūdā. Ārējā neveiksme treniņnometnē pārvērtās veiksmē dzīvē - kas vērtīgāks, to saprot tikai pēc gadiem. Kultūras namā Draudzība es sastapu meiteni Dagniju, kuru biju meklējis visu laiku. Brāļus Vanagus pazina daudzos Rīgas kultūras namos, bet Dagnija bija tā īpašā meitene, kuru es 1963. gadā izvēlējos uz mūžu. Cīņas Maskavā samainījās ar manu lielāko veiksmi dzīvē Dagniju un maniem trim dēliem Ventu, Gintu un Nilu. Dagnija joprojām ir pratusi uzturēt siltumu mūsu ģimenes uglmskurā...-- 48prb2hesfjiuc3w4adyyq2xoi2exkv 3672419 3672418 2022-08-18T18:45:16Z ScAvenger 1630 /* Sagrautās ieceres izrādās lielākā veiksme */ + kat. wikitext text/x-wiki {{neencikl}} {{Personas infokaste | vārds = Gaidis Mārtiņš Vanags | dz_dat_alt = 21.04.1938. | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 21 | m_dat_alt = 05.02.2005. | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 02 | m_diena = 05 | dzīves_vieta = Rīga | tautība = latvietis | dzīvesbiedrs = Dagnija Vanaga | bērni = Vents Vanags, Gints Vanags, Nils Vanags | attēls = [[File:Gaidis-Vanags-Nokauts (1).jpg|thumb|Gaidis-Vanags-Nokauts (1)]] }}'''Gaidis Mārtiņš Vanags''' (21.04.1938 - 05.02.2005) bija latviešu bokseris, Latvijas PSR boksa čempions II pusvidējā svarā, Latvijas PSR boksa izlases komandas dalībnieks, Latvijas PSR jaunatnes boksa čempions, piedalījies 100 Profesionāļu cīņās, izcīnījis 84 uzvaras. == Dzīvesgājums == '''Gaidis Mārtiņš Vanags (Nemiera gars)''' rīdzinieks no Rundāles un Glūdas pagastiem, paliks Latvijas boksa atmiņā. Vienmēr viņam vajadzēja kustēties un darboties. Katrs bokseris gaida savu labāko cīņu. bet Gaidim tādas bija visas. Viņam boksēšanās nebija cīkstēšanās ar sevi, savu piesardzību, pagurumu. Gaidis vienmēr gribēja uzvarēt, neatkarīgi no tā, kāda kaluma bija pretinieks. Ar savu cīņas boksu viņš izteica pretestību toreizējai iekārtai, kas viņa ģimenei atņēma mājas, zemi un lika klaiņot lielpilsētas sprostos. Mums, kas dzimuši pirmskara Latvijas gados, rit pēdējais iesaukums, no kura retais atgriežas mājās. Bumbas krīt uz katra soļa. No iesaukuma krievu armijā mēs izbēgām, bet šoreiz izvairīties nav iespējams. Gaidis Mārtiņš Vanags par sava latviskuma saglabāšanu neatlaidīgi cīnījās kā dzīvē, tā ringā. Dzimis līderis ar savu neatlaidību un pašatdevi, Gaidis varēja gūt panākumus daudzos sporta veidos, bet viņš nonāca boksā kā atbilstošākajā godīgai cīņai. Tikai godīgā cīņā Gaidis saskatīja jēgu, ielu kautiņus viņš nepieņēma. Boksā sports ir vistuvāk dīvei. == Uz priekšu pret visu, kas aizkavē == Jau piecdesmito gadu sākumā brāļu Vanagu (Viestura, Daiņa, Māra, Gaida un Gunta) vecāki saprata, ka komunistu atņemtā zeme un lopi, nodoti valsts saimniekošanā kolhozos, nenodrošinās dēlu skološanu ne Rundālē, ne Glūdā. Zēnus iekārtoja pie radiem un draugiem Rīgā. Gaidis un Guntis dzīvoja vēlāk izcilā hokejista un trenera Ēvalda Grabovska ģimenē. Jauno Vanagu iedzīvošanās Rīgā saistījās ar boksu, sporta veidu, kas pilnveidoja viņu cīnītāju raksturu. viņu cīnītāju raksturu. Mācoties vidusskolā, Gaidis atrada ceļu pie iejūtīgā audzinātāja Edgara Girgensona, Daugavas centrālajā boksa kluba Vingrotāju ielā, kur no 1954. līdz 1960. gadam apguva un pilnveidoja boksa prasmi. -Uz priekšu, salauzt visu, kas aizkavē! - bija Gaida boksa jēga. Viņš mācījās un pārņēma labāko no kluba pieredzējušajiem meistariem J.Lancera, A. Liepiņa, E. Mārtinsona, J. Zigura, A. Bondara. Viņš iemācījās pretiniekus apspēlēt un sagatavot savu labo sitienu. Aizvien vairāk un vairāk cīņu Gaidis uzvarēja ar “redzamu pārsvaru”. Līdz 1956. gadam Gaidis cīnījās jauniešu klasē un vairākkārt izcīnīja Latvijas PSR jaunatnes čempiona titulu. Viņš bija arī Rīgas un A. Knīša piemiņas turnīra balvas ieguvējs pusvidējā svaru kategorijā.- Jāsargājas, mazāk jāsaņem sitieni - Gaidis saprata, kad piedalījās Vissavienības jaunatnes sacīkstēs. Īpaši uzmanīgs viņš bija kaimiņrepubliku Igaunijas un Lietuvas rigos. Lietuvā “Vanagas”, kā viņu godāja, uzvarēja daudzus nākamos starptautiskos meistarus. == Šie vīri savu garām nelaidīs == Sākot boksēties pieaugušo klasē, Gaidi sagaidīja virkne spēcīgu bokseru. Ja jau jaunatnes klasē Gaidis izcēlās ar savām cīņām pret A. Hofratu, V. Sķēli, A. Rusecki, tad pieaugušo konkurencē šis sacensības bija vēl aizraujošākas. Vērojot Gaida Vanaga un A. Hofrāta cīņas, radās slēdziens --- tie vīri savu garam nelaidīs. Jāuzmanās. Piecdesmito gadu otrajā pusē pusvidējos un I vidējā svarā konkurence bija liela- A. Tumiņš, V. Trepša, L. vainskis, K. Kurkins, A.Hofrats, Z. Rudzītis, Ē. Ūsiņš, J. Rovičs, I. Straume, E. Raubiško, V. Šķēle, A. Poga, R. Eihe, L. Rudzītis utt. Tādējādi bija arī jāzaudē. Zaudējumi trīskāršoja Gaida uzcītību treniņos. Viņa treniņos lietie sviedri deva rezultātus, bez uzvarām Rīgas čempionātā, A. Knīša kausā un godalgotām vietām citos turnīros, viņš 1957. gada jūlijā kļuva par Latvijas PSR čempionu II pusvidējā svarā. Gaidi iekļāva Latvijas PSR boksa izlases komandā. Gaidis bija viens no neatlaidīgākajiem Rīgas bokseriem. Savu popularitāti viņš guva ar “nokauta” un “redzama pārsvara-uzvarām pret pirmo ārzemju sporta klubu, kas viesojās Rīgā- Polijas Poznaņas boksa kluba bokseriem. Cīņas notika Daugavas stadionā tūkstošiem skatītāju klātbūtnē, un Gaidis uzvarēja. Gaida un pārējo rīdzinieku uzvaras gaidīja vecāki, brāļi, tūkstošiem līdzjutēju. --Bez cīņas neatgūsim savas tēvu mājas, bez cīņas nepierādīsim, ka dievnams Glūdā ir dievnams, nevis ķimikāliju noliktava. Pasaulē jāzina, ka Latvijā joprojām ir bokss,- Gaidis ticēja. Veiksme sportistam sekoja arī Latvijas komandas atbildes cīņās Polijā. Pēc atgriešanās Rīgā Gaidi sveicināja sveši cilvēki, un pret visiem viņš bija laipns un smaidīgs. 1959. gadā Gaidis trenējās un gatavojās, kā nekad agrāk. Viņu vēlējās pārvilināt ar labākiem treniņu apstākļiem un stipendijām uz citiem klubiem, tomēr viņš palika uzticīgs savam pirmajam trenerim E. Girgensonam un sporta biedrībai Daugava. Žēl, ka vingrotāju ielas boksa klubu neizdevās saglabāt līdz šodienai... == Sagrautās ieceres izrādās lielākā veiksme == Gaidis Vanags neslēpa savu vēlēšanos piedalīties PSRS Tautu spartakiādē Maskavā, vēlējās tikties ar PSRS čempioniem un olimpiskajiem medaļniekiem. Priekuļos, kur notika Latvijas izlases koptreniņi, Gaidis nebija skubināms. Otrs galvenais kandidāts I pusvidējā svarā braucienam uz Maskavu bijaJānis Straume. Maskavā viņus gaidīja tādi meistari kā lietuvietis Ričards Tamulis, maskavietis Sokolovs, kazahs Karimovs. Cīņai ar šiem meistariem Gaida “taisno sitienu” sērijas bija jāpilnveido. Bet toreiz Priekuļos pēc izlases pārbaudes sacensībām treneri Rihards Bērtiņš un Zanis Dzenis pateica, ka uz Tautu spartakiādi brauks Jānis Straume. Gaidis nesavaldījās - nometa cimdus pa roku galam, pārlēca ringa virvēm un aizskrēja kā vējš. Treneri lēma loģiski - Maskavā panākumus gūs tas, kam sīkstāka aizsardzība. Gaidis ar saviem pārdrošajiem uzbrukumiem meistarus nepārsteigs, visticamāk, saņems vairāk pretsitienu. Tikai vēlāk uz meža takas pie Gaujas Gaidi atrada komandas dvēsele Imants Enkūzis, un pēc pārrunām vēlu abi pārnāca vakariņot. Vēlāk Gaidis Vanags stāstīja:-Es tik ļoti vēlējos cīnīties Maskavā un pierādīt, ka spēju! Un nekā! Manas ieceres bija sagrautas... Bet nenokļūšana Maskavā izrādījās mana lielākā veiksme, nokārtoju eksāmenus Latvijas Valsts kultūras institūtā, ieguvu augstāko izglitibu, ko vēlāk papildināju ar tehnisko. Pārcietu sarežģītu operāciju, kas nesalauza manu veselību, bet brīdināja, ka laiks beigt aktīvo boksu. Mana atvadu cīņanotika 1960. gada 1.aprīlī, tā bija mana 100. cīņa un 84. uzvara, tajā skaitā arī astoņas starptautiskas, uzvarētas cīņas. Toreiz Priekuļos, aizskrējis mežā, sēdēju uz celma un stundām vēroju apkērtējo mūžīgo dzīvību, līdz atnāca Imants. nesa savus ieguvumus, odi spindza visapkārt, putni dziedāja, un koki elpoja kā dzīvi. Viss dzīvais ir saistīts. Sapratu, ka ar vienu boksu manā dzīvē ir par maz, ka pienācis laiks domāt par nākotmi. Apkārtējais mani nomierināja, lika ielūkoties sevī. Biju nācis no laukiem, dabas, un tas mani vienoja ar apkārtējo un parādīja īsto ceļu. Treneris Edgars Girgensons mani nemācīja tikai boksēties, man bija jāpabeidz, ko mans tēvs bija uzsācis dzimtajā Glūdā. Ārējā neveiksme treniņnometnē pārvērtās veiksmē dzīvē - kas vērtīgāks, to saprot tikai pēc gadiem. Kultūras namā Draudzība es sastapu meiteni Dagniju, kuru biju meklējis visu laiku. Brāļus Vanagus pazina daudzos Rīgas kultūras namos, bet Dagnija bija tā īpašā meitene, kuru es 1963. gadā izvēlējos uz mūžu. Cīņas Maskavā samainījās ar manu lielāko veiksmi dzīvē Dagniju un maniem trim dēliem Ventu, Gintu un Nilu. Dagnija joprojām ir pratusi uzturēt siltumu mūsu ģimenes uglmskurā...-- [[Kategorija:Latvijas bokseri]] aehpsgmklugdo9o0irg1o06wmp8soyl Dalībnieka diskusija:WestsideYokel 3 519485 3672443 2022-08-18T19:02:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=WestsideYokel}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 22.02 (EEST) sot4x53es8xn6bpv0ury3bc9ql1b83s Dalībnieka diskusija:Bromofra 3 519486 3672445 2022-08-18T19:10:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Bromofra}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 22.10 (EEST) 91rfqi70mlca0sip59cri6z00ihofg8 Dalībnieka diskusija:Anon8817 3 519487 3672458 2022-08-18T19:45:57Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Anon8817}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. augusts, plkst. 22.45 (EEST) 1rvjt34bpvjvg15z2b380hz2yrqcv4f Švāns 0 519488 3672464 2022-08-18T19:52:36Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Teodors Švāns]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Teodors Švāns]] 0jdusyzamr30i63x7fwmqv3j42w1dye De Rotšilds 0 519489 3672473 2022-08-18T20:03:05Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Eduards de Rotšilds]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Eduards de Rotšilds]] 6oad1jjro590g67nyd38j2psbs7f703 Trakšēni 0 519490 3672475 2022-08-18T20:06:42Z Eremu1 102242 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trakšēni | settlement_type = | image_skyline = | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |tit... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trakšēni | settlement_type = | image_skyline = | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |title=Informācija par objektu: Trakšēni |accessdate={{dat|2022|08|18||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.6638 | latNS = N | longd = 25.6938 | longEW = E | elevation_m = }} '''Trakšēni''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 118 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] izmbiinsm1yi9ry0lk808z2qdtxr0er 3672477 3672475 2022-08-18T20:08:05Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trakšēni | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |title=Informācija par objektu: Trakšēni |accessdate={{dat|2022|08|18||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.6638 | latNS = N | longd = 25.6938 | longEW = E | elevation_m = }} '''Trakšēni''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 118 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] qbvp9dl5p4yqjlqda0vyjpeohpv129h 3672479 3672477 2022-08-18T20:08:15Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trakšēni | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |title=Informācija par objektu: Trakšēni |accessdate={{dat|2022|08|18||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.6638 | latNS = N | longd = 25.6938 | longEW = E | elevation_m = }} '''Trakšēni''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 118 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] 5phyg5wgyd0y94r4leosa4f133ay0m2 Ventspils domes priekšsēdētājs 0 519491 3672482 2022-08-18T20:11:27Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] 47qxg9386fuz10ce32p69b17967y71d Van Hanegems 0 519492 3672484 2022-08-18T20:15:06Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vims van Hanegems]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vims van Hanegems]] jtuqqbbpaceatf3cj9mjjw4eubmt7rl Jaunāmuiža (Liezēres pagasts) 0 519493 3672485 2022-08-18T20:17:52Z Eremu1 102242 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunāmuiža | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | populat... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunāmuiža | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_density_km2 = | latd = 56.9478 | latNS = N | longd = 25.9353 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Jaunāmuiža''' ir ciems [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 130 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Liezēres pagasts]] tl2nq047gofmfrzh0kceliqfz91shs2 3672507 3672485 2022-08-18T21:24:00Z Egilus 27634 Lai būtu kaut vai kāda atsauce. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunāmuiža | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_density_km2 = | latd = 56.9478 | latNS = N | longd = 25.9353 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Jaunāmuiža''' ir ciems [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 130 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. Pēc LĢIA klasifikācijas pieder pie skrajciemiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72451|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Liezēres pagasts]] bxgwmxb0tga0y2zdt81nwjpgklebeqx 3672508 3672507 2022-08-18T21:25:19Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunāmuiža | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Liezēres pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_density_km2 = | latd = 56.9478 | latNS = N | longd = 25.9353 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Jaunāmuiža''' ir ciems [[Liezēres pagasts|Liezēres pagastā]], [[Madonas novads|Madonas novadā]]. Atrodas 130 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. Pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|LĢIA]] klasifikācijas pieder pie [[Skrajciems|skrajciemiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72451|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2022-08-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Liezēres pagasts]] 2g8n99mldkcu4ajoa806dzsv0cz7ynf Burundi administratīvais iedalījums 0 519494 3672489 2022-08-18T21:12:32Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi administratīvais iedalījums]] uz [[Burundijas administratīvais iedalījums]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9) wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Burundijas administratīvais iedalījums]] 5cas0h6icricpprltrlwf3vog0c40c9 Burundi ģerbonis 0 519495 3672493 2022-08-18T21:14:28Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi ģerbonis]] uz [[Burundijas ģerbonis]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Burundijas ģerbonis]] 8cnk7z3rwrnuupvu6heqmmc3epwg57y Burundi karogs 0 519496 3672497 2022-08-18T21:16:02Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi karogs]] uz [[Burundijas karogs]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Burundijas karogs]] o07vmlj1jygmsjjvsprtrrth7lnpg2w Burundi prezidentu uzskaitījums 0 519497 3672502 2022-08-18T21:18:23Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Burundi prezidentu uzskaitījums]] uz [[Burundijas prezidentu uzskaitījums]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Burundijas prezidentu uzskaitījums]] q3firtzh9pnia5xpzj6von07yoxxt9y Kategorija:Burundi ģeogrāfija 14 519498 3672505 2022-08-18T21:19:32Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Burundi ģeogrāfija]] uz [[Kategorija:Burundijas ģeogrāfija]]: Burundi -> Burundija (skatīt Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā https://www.vestnesis.lv/op/2018/218.9 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Burundijas ģeogrāfija]] 7w4k5id6bsublangkfbszt8jubwo9qr Dalībnieka diskusija:Applefrangipane 3 519499 3672513 2022-08-18T21:51:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Applefrangipane}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 00.51 (EEST) gx02cpuz5vpe3oxf4z2xgypmk8wm2ty Mikaela Džaje Rodrigesa 0 519500 3672516 2022-08-18T22:05:20Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mikaela Džaje Rodrigesa | vārds_orig = ''Michaela Jaé Rodriguez'' | attēls = Mj_Rodriguez_Christmas_Lives_Within_You_2020.png | att_izmērs = | komentārs = Mikaela Džaje Rodrigesa 2020. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mikaela Antonija Džaje Rodrigesa''' ({{val|en|Michaela Antonia Jaé Rodriguez}}; dzimis {{dat|1991|1|7}}), iepriekš zināma kā '''Emdžeja Rodrigesa''' ({{val|en|Mj Rodriguez}}),<ref name="romero">{{Ziņu atsauce|last=Romero|first=Ariana|date=September 22, 2021|url=https://www.refinery29.com/en-us/2021/09/10641163/mj-rodriguez-michaela-jae-name|title=Mj Rodriguez is Ready for Her Next Act as Michaela Jaé|work=Refinery29|access-date=February 21, 2022}}</ref> ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Rodrigesa, dzimusi [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], jaunībā apmeklēja vairākas [[skatuves māksla]]s skolas, pirms viņu iekļāva teātra iestudējuma ''[[Rent]]'' aktieru sastāvā, Endžela Damota Šunarda lomai, par ko viņš 2011. gadā ieguva Klaiva Bārnsa balvu.<ref name="PB1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-of-rent-is-clive-barnes-award-winner-com-185242|title=MJ Rodriguez of Rent Is Clive Barnes Award Winner|date=December 5, 2011|last1=Jones|first1=Kenneth|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> Pēc uzstāšanās mūziklā ''Rent'', Rodrigesa paņēma pārtraukumu no uzstāšanās, lai veiktu [[transgendera pāreja|transgendera pāreju]].<ref name="PB2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-talks-her-transition-and-hamilton-audition|title=MJ Rodriguez Talks Her Transition and Hamilton Audition|date=June 7, 2016|last1=Gioia|first1=Michael|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> No 2012. līdz 2016. gadam, Rodrigesa atsāka darbu uz skatuves, kā arī piedalījās nelielās lomās televīzijas seriālos, tostarp seriālos "[[Māsa Džekija]]" (''Nurse Jackie''), "[[Kerijas dienasgrāmatas]]" (''The Carrie Diaries'') un "[[Lūks Keidžs]]".<ref name="TeenV">{{Ziņu atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/pose-transgender-actors|title=''Pose'' Is Making Television History With These 5 Transgender Actors|date=June 10, 2018|last1=Fasanella|first1=Allie|agency=[[Teen Vogue]]|publisher=[[Condé Nast]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> 2017. gadā Rodrigesa izturēja atlasi uz vienu no galvenajām lomām televīzijas kanāla [[FX (TV kanāls)|FX]] seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Andreeva|first1=Nellie|date=2017-10-25|title=FX's 'Pose': Ryan Murphy Sets Largest Transgender Cast Ever For Scripted Series|url=https://deadline.com/2017/10/pose-ryan-murphy-transgender-cast-fx-series-1202194718/|access-date=2021-07-13|website=Deadline|language=en-US}}</ref> Par Blankas Evandželistas lomu šajā seriālā viņa izpelnījās kritiķu atzinību.<ref name="THR2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/review/pose-review-1113758|title=''Pose'': TV Review|date=May 22, 2018|last1=Fienberg|first1=Daniel|agency=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=[[HollywoodReporter.com]]|accessdate=July 6, 2018}}</ref> 2021. gadā viņa kļuva par pirmo [[Trans sieviete|transgendera sievieti]], kas saņēmusi [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] nomināciju galveno lomu aktieru kategorijās; viņu nominēja kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā drāmas seriālā" par lomu trešajā un noslēdzošajā seriāla ''Pose'' sezonā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last1=Turchiano|first1=Danielle|date=2021-07-13|title=Mj Rodriguez Becomes First Trans Woman Up for Major Acting Emmy|url=https://variety.com/2021/tv/news/mj-rodriguez-first-trans-woman-lead-acting-emmy-1235014189/|access-date=2021-07-13|website=Variety|language=en-US}}</ref> kā arī viņā ieguva [[79. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]" kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigesa, Mikaela Džeja}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] 5cp60mewszc9iinx53afz3x58xcecit 3672517 3672516 2022-08-18T22:05:41Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Emdžeja Rodrigesa]] uz [[Mikaela Džaje Rodrigesa]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mikaela Džaje Rodrigesa | vārds_orig = ''Michaela Jaé Rodriguez'' | attēls = Mj_Rodriguez_Christmas_Lives_Within_You_2020.png | att_izmērs = | komentārs = Mikaela Džaje Rodrigesa 2020. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1991|1|7}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Mikaela Antonija Džaje Rodrigesa''' ({{val|en|Michaela Antonia Jaé Rodriguez}}; dzimis {{dat|1991|1|7}}), iepriekš zināma kā '''Emdžeja Rodrigesa''' ({{val|en|Mj Rodriguez}}),<ref name="romero">{{Ziņu atsauce|last=Romero|first=Ariana|date=September 22, 2021|url=https://www.refinery29.com/en-us/2021/09/10641163/mj-rodriguez-michaela-jae-name|title=Mj Rodriguez is Ready for Her Next Act as Michaela Jaé|work=Refinery29|access-date=February 21, 2022}}</ref> ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Rodrigesa, dzimusi [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijas štatā]], jaunībā apmeklēja vairākas [[skatuves māksla]]s skolas, pirms viņu iekļāva teātra iestudējuma ''[[Rent]]'' aktieru sastāvā, Endžela Damota Šunarda lomai, par ko viņš 2011. gadā ieguva Klaiva Bārnsa balvu.<ref name="PB1">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-of-rent-is-clive-barnes-award-winner-com-185242|title=MJ Rodriguez of Rent Is Clive Barnes Award Winner|date=December 5, 2011|last1=Jones|first1=Kenneth|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> Pēc uzstāšanās mūziklā ''Rent'', Rodrigesa paņēma pārtraukumu no uzstāšanās, lai veiktu [[transgendera pāreja|transgendera pāreju]].<ref name="PB2">{{Ziņu atsauce|url=http://www.playbill.com/article/mj-rodriguez-talks-her-transition-and-hamilton-audition|title=MJ Rodriguez Talks Her Transition and Hamilton Audition|date=June 7, 2016|last1=Gioia|first1=Michael|agency=[[Playbill]]|publisher=[[Playbill.com]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> No 2012. līdz 2016. gadam, Rodrigesa atsāka darbu uz skatuves, kā arī piedalījās nelielās lomās televīzijas seriālos, tostarp seriālos "[[Māsa Džekija]]" (''Nurse Jackie''), "[[Kerijas dienasgrāmatas]]" (''The Carrie Diaries'') un "[[Lūks Keidžs]]".<ref name="TeenV">{{Ziņu atsauce|url=https://www.teenvogue.com/story/pose-transgender-actors|title=''Pose'' Is Making Television History With These 5 Transgender Actors|date=June 10, 2018|last1=Fasanella|first1=Allie|agency=[[Teen Vogue]]|publisher=[[Condé Nast]]|accessdate=July 5, 2018}}</ref> 2017. gadā Rodrigesa izturēja atlasi uz vienu no galvenajām lomām televīzijas kanāla [[FX (TV kanāls)|FX]] seriālā ''[[Pose]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Andreeva|first1=Nellie|date=2017-10-25|title=FX's 'Pose': Ryan Murphy Sets Largest Transgender Cast Ever For Scripted Series|url=https://deadline.com/2017/10/pose-ryan-murphy-transgender-cast-fx-series-1202194718/|access-date=2021-07-13|website=Deadline|language=en-US}}</ref> Par Blankas Evandželistas lomu šajā seriālā viņa izpelnījās kritiķu atzinību.<ref name="THR2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/review/pose-review-1113758|title=''Pose'': TV Review|date=May 22, 2018|last1=Fienberg|first1=Daniel|agency=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=[[HollywoodReporter.com]]|accessdate=July 6, 2018}}</ref> 2021. gadā viņa kļuva par pirmo [[Trans sieviete|transgendera sievieti]], kas saņēmusi [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] nomināciju galveno lomu aktieru kategorijās; viņu nominēja kategorijā "Labākā aktrise galvenajā lomā drāmas seriālā" par lomu trešajā un noslēdzošajā seriāla ''Pose'' sezonā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|last1=Turchiano|first1=Danielle|date=2021-07-13|title=Mj Rodriguez Becomes First Trans Woman Up for Major Acting Emmy|url=https://variety.com/2021/tv/news/mj-rodriguez-first-trans-woman-lead-acting-emmy-1235014189/|access-date=2021-07-13|website=Variety|language=en-US}}</ref> kā arī viņā ieguva [[79. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]" kategorijā "Labākā aktrise drāmas seriālā". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rodrigesa, Mikaela Džeja}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:LGBT cilvēki no ASV]] 5cp60mewszc9iinx53afz3x58xcecit Emdžeja Rodrigesa 0 519501 3672518 2022-08-18T22:05:42Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Emdžeja Rodrigesa]] uz [[Mikaela Džaje Rodrigesa]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] gm69c5mdwrjefwvzu0t2elbprg6hhps Michaela Jaé Rodriguez 0 519502 3672519 2022-08-18T22:06:33Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] gm69c5mdwrjefwvzu0t2elbprg6hhps Mj Rodriguez 0 519503 3672520 2022-08-18T22:06:51Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mikaela Džaje Rodrigesa]] gm69c5mdwrjefwvzu0t2elbprg6hhps Dalībnieka diskusija:Strange but untrue 3 519504 3672525 2022-08-18T23:38:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Strange but untrue}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 02.38 (EEST) 4ish1tvs2mhdaufuormuhtgedn8ppwk Dalībnieka diskusija:Марк Преторианец 3 519505 3672530 2022-08-19T01:10:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Марк Преторианец}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 04.10 (EEST) a0j50wnuhktbo4vyjrbwur0m31z33ap Ivana Španoviča 0 519506 3672543 2022-08-19T05:20:01Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Ivana Španoviča]] uz [[Ivana Vuleta]]: uzvārda maiņa wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ivana Vuleta]] 43oaobaqiulc28apdrll5m2tiq3klgw Diskusija:Ivana Španoviča 1 519507 3672545 2022-08-19T05:20:02Z Vylks 50297 Vylks pārvietoja lapu [[Diskusija:Ivana Španoviča]] uz [[Diskusija:Ivana Vuleta]]: uzvārda maiņa wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Ivana Vuleta]] nf2s3mg3mrfnuvo3upe7p17c9yzho0b Dalībnieka diskusija:Umud 3 519508 3672555 2022-08-19T05:52:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Umud}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 08.52 (EEST) 34wuh85dt255kzvn8bzai73n5fgg5br Mi-8T 0 519509 3672571 2022-08-19T06:41:00Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Mi-17]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mi-17]] 80pcpuvxwds0iss5fhneogytb1b186l Attēls:Mikkelin Jukurit logo.png 6 519510 3672580 2022-08-19T07:05:40Z Gragox 965 {{aizsargāts logo}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == {{aizsargāts logo}} r28pi7280inaeinrtn5u3npuf4yucwv Mikeli "Jukurit" 0 519511 3672582 2022-08-19T07:12:38Z Gragox 965 Jauna lapa: {{Hokeja komanda | text_color = #ffd500 | bg_color = #003172 | team = Jukurit | logo = Mikkelin_Jukurit_logo.png | logosize = | city = {{vieta|Somija|Mikeli}} | league = [[SM līga]] | conference = | division = | founded = 1970 | dissolved = | arena = ''Kalevankankaan jäähalli'' | colors = {{color box|#003172}} {{color box|#ffd500}} {{color box|#ee171f}} {{color box|#FFFFFF}} | owner = | coach = {{flaga|Som... wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = #ffd500 | bg_color = #003172 | team = Jukurit | logo = Mikkelin_Jukurit_logo.png | logosize = | city = {{vieta|Somija|Mikeli}} | league = [[SM līga]] | conference = | division = | founded = 1970 | dissolved = | arena = ''Kalevankankaan jäähalli'' | colors = {{color box|#003172}} {{color box|#ffd500}} {{color box|#ee171f}} {{color box|#FFFFFF}} | owner = | coach = {{flaga|Somija}} [[Olli Jokinens]] | coach2 = | GM = {{flaga|Somija}} [[Mika Mati Hiverinens]] | media = | affiliates = }} '''Mikeli "Jukurit"''' ({{Val-fi|Mikkelin Jukurit}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Mikeli]], [[Somija|Somijā]], un spēlē [[SM līga|SM līgā]]. Komanda dibināta 1970. gadā un pastāvēšanas ilgāko laiku tā spēlējusi dažādās Somijas zemākajās līgās. SM līgā tā spēlē kopš 2016. gada. Pašlaik (2022) komandas rindās spēlē latviešu uzbrucējs [[Oskars Batņa]]. 2019.—20. gada sezonā komandu pārstāvēja [[Mārtiņš Dzierkals]]. == Līderi == === Spēlētāju SM līgas rekordi === <!--2022. gada vasara--> * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Petruss Palmu]], 26 (2021.—22.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Petruss Palmu]], 33 (2021.—22.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Petruss Palmu]], 59 (2021.—22.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Olivers Joakims Larsens]], 61 (2021.—22.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Tēmu Suhonens]], 39 (2017.—18.) == Ārējās saites == * [https://www.jukurit.fi/ Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/417/jukurit Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Somija-aizmetnis}} {{SM līga}} [[Kategorija:Somijas hokeja klubi]] [[Kategorija:SM līgas klubi]] sobss3t7qu7rv5icvlmzgdhpg5ags9w Mikkelin Jukurit 0 519512 3672583 2022-08-19T07:12:59Z Gragox 965 Pāradresē uz [[Mikeli "Jukurit"]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT[[Mikeli "Jukurit"]] f8ygii8f8yeii7x2rkf05oafdst24z9 Jukurit 0 519513 3672584 2022-08-19T07:13:08Z Gragox 965 Pāradresē uz [[Mikeli "Jukurit"]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT[[Mikeli "Jukurit"]] f8ygii8f8yeii7x2rkf05oafdst24z9 Dalībnieka diskusija:Thanh 293 3 519514 3672590 2022-08-19T07:14:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Thanh 293}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 10.14 (EEST) hendoo6obn6e0w74rlv82q0wxail59c Vuleta 0 519515 3672598 2022-08-19T07:40:35Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Ivana Vuleta]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ivana Vuleta]] 43oaobaqiulc28apdrll5m2tiq3klgw Dalībnieka diskusija:Nmrx 3 519516 3672603 2022-08-19T07:58:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nmrx}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 10.58 (EEST) h5x3jvsrq7v9ht3hw7xqwgbqqx07agd Dalībnieka diskusija:Somixosm1 3 519517 3672604 2022-08-19T08:00:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Somixosm1}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 11.00 (EEST) sffygs7by7vl14jibfgdhx561jo49j2 Dalībnieka diskusija:Vladislava Marāne 3 519518 3672617 2022-08-19T08:39:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vladislava Marāne}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 11.39 (EEST) f9kllisddwc8yh60tkkvasnaph0tr0a Dalībnieka diskusija:Marta987654Marta 3 519519 3672623 2022-08-19T09:06:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Marta987654Marta}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 12.06 (EEST) 1gmuikofqit0mbeo6iv2sdspomtt871 Dalībnieka diskusija:Gpliska 3 519521 3672626 2022-08-19T09:12:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gpliska}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 12.12 (EEST) 6ip884eqgly3kx4vr3p4lqwd3jt2ved Dalībnieka diskusija:רון אבן 3 519522 3672654 2022-08-19T11:10:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=רון אבן}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. augusts, plkst. 14.10 (EEST) bdjztutkagjrlwb62ini1zxdw0imwqf